PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Vispārīgais konteksts

Savienības pilsonība, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantā, tiek automātiski piešķirta visu dalībvalstu pilsoņiem un nodrošina viņiem papildu tiesību kopumu, kas ietver tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot tādu citu dalībvalstu teritorijā, kuru pilsoņi viņi nav.

Tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, kas paredzētas LESD 21. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. pantā, ir vienas no visaugstāk vērtētājām indivīdu tiesībām, ko piešķir ES tiesību akti. Pārvietošanās brīvība praktiski tiek uzskatīta par Savienības pilsonības sinonīmu[1] un ir ar Savienības pilsonību saistīto priekšrocību visredzamākā izpausme.

Plašākā kontekstā brīvas pārvietošanās tiesību īstenošana veicina konkrētas jēgas piešķiršanu Savienības pilsonībai pilsoņu ikdienas dzīvē: pilsoņi, kuri savas dzīves aspektus paplašina pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm vai apmetoties tajās uz dzīvi, ir spiesti uzzināt un izmantot priekšrocības, ko sniedz plašās tiesības, kuras tiek piešķirtas ar ES tiesību aktiem pārrobežu situācijās, — viņu kā patērētāju tiesības citās dalībvalstīs, viņu tiesības uz izglītības pieejamību, viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, veselības aprūpes pieejamību un sociālā nodrošinājuma tiesību iegūšanu vai saglabāšanu.

Šajā saistībā īpaši svarīgas ir Savienības pilsoņiem piešķirtās tiesības balsot un balotēties kā kandidātiem Eiropas Parlamenta un to dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās, jo tās nodrošina Savienības pilsoņiem iespējas piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, vienlaikus veicinot viņu integrāciju dzīvesvietas dalībvalsts sabiedrībā.

Turklāt plašākā kontekstā Savienības pilsonība ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības demokrātijas principiem[2], kas radīja pamatu pilsoņu līdzdalībai Savienības demokrātiskajā dzīvē.

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Tiek lēsts, ka 2009. gadā 11,9 miljoni Savienības pilsoņu dzīvoja citā dalībvalstī un ka kādā savas dzīves brīdī šīs tiesības varētu izmantot vēl daudz vairāk pilsoņu — 2009. gadā veikts Eirobarometra apsekojums[3] apliecināja, ka vairāk nekā viena trešdaļa (35 %) Eiropas pilsoņu apsvērtu iespēju strādāt citā dalībvalstī. Tomēr, kā to pierādīja jau minētais apsekojums, gandrīz katrs piektais eiropietis uzskata, ka darbam citā dalībvalstī ir pārāk daudz šķēršļu. Kādā citā 2009. gada pētījumā[4] tika konstatēts, ka informācijas trūkums (apvienojumā ar valodas grūtībām) ir visbūtiskākais šķērslis pārrobežu svārstmigrācijai, kas papildus starptautiskajai migrācijai ir galvenais darbaspēka ģeogrāfiskās mobilitātes veids ES.

Šie secinājumi tika apstiprināti 2010. gada apsekojumā, kurā tika izpētīta to Eiropas pilsoņu pieredze, kas ir faktiski īstenojuši savas tiesības brīvi pārvietoties[5]. Apspriežot iespējamos veidus, kā atvieglot ES iekšējo mobilitāti, respondenti uzsvēra, ka ir nepieciešams, lai Savienības pilsoņu rīcībā, dzīvojot citās dalībvalstīs, būtu praktiska, ar konkrētu valsti saistīta informācija par viņu tiesībām. Minētais apsekojums arī apliecināja, ka informācija, kas pilsoņiem ir vajadzīga, lai viņi varētu īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties, neaprobežojas tikai ar šo tiesību kā tādu izmantošanas nosacījumiem — to administratīvo jautājumu vidū, ko cilvēki bija izvērtējuši pirms pārcelšanās uz citu dalībvalsti, divi visbiežāk minētie jautājumi bija sociālā aizsardzība un labklājība un akadēmisko diplomu atzīšana.

Ir skaidrs, ka pilsoņiem, kuri vēlas studēt, strādāt, pensionēties, dzīvot citā dalībvalstī, ir jābūt atbilstoši informētiem par dažādajām viņiem pieejamām tiesībām pārrobežu situācijās un spējīgiem efektīvi īstenot minētās tiesības praksē. Bez šīm zināšanām pilsoņi nevar pieņemt pārdomātus lēmumus par savu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu.

Plašākā kontekstā pilsoņu izpratnei par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un — vispārīgāk runājot — viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām ir izšķiroša nozīme, lai indivīdi, uzņēmumi un sabiedrība kopumā varētu gūt labumu no visu vienotajā tirgū pieejamā iespēju klāsta.

To, ka pilsoņiem būtiski trūkst izpratnes par viņu tiesībām, apliecināja 2010. gadā veikts Eirobarometra apsekojums[6], kurā tika pierādīts, ka eiropiešiem trūkst konkrētu zināšanu par viņu statusam piesaistīto tiesību precīzu nozīmi, lai gan kopumā viņi apzinās savu kā Eiropas pilsoņu statusu (79 % norādīja, ka viņiem ir noteiktas zināšanas par jēdzienu “Eiropas Savienības pilsonis”). Konkrētāk — tikai 43 % zina jēdziena “Eiropas Savienības pilsonis” nozīmi, un gandrīz puse Eiropas pilsoņu (48 %) ir norādījuši, ka nav “pietiekami informēti” par savām tiesībām.

Savukārt 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai”[7] Komisija norādīja galvenos šķēršļus, kas pilsoņiem joprojām jāpārvar ikdienas dzīvē, īstenojot savas kā Eiropas pilsoņu tiesības, un izklāstīja 25 konkrētus pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai. Minētās īstenošanas kontekstā Komisija secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņu vidū par viņu tiesībām kā tādām un jo īpaši par viņu tiesībām brīvi pārvietoties. Tādējādi 2013. gada pasludināšana par Eiropas Pilsoņu gadu, kurā tiks organizēti īpaši pasākumi, kas veltīti ES pilsonībai un ar pilsonību saistītiem ES politikas jautājumiem, ir iekļauta 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību kā viens no īstenojamiem pasākumiem, lai novērstu šo informētības trūkumu.

Ierosinātā Eiropas Pilsoņu gada vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai visi Savienības pilsoņi apzinātos tiesības, kas viņiem pieejamas pārrobežu kontekstā atbilstoši viņu Savienības pilsoņu statusam, lai viņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par to, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, un lai veicinātu šo tiesību efektīvu īstenošanu. Eiropas gada mērķi konkrēti būs šādi:

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi, dzīvojot citā dalībvalstī, var gūt materiālu labumu no ES tiesībām un politikas, un veicināt viņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politiku un jautājumiem;

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

· Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātais Eiropas Pilsoņu gads tiks organizēts, pamatojoties uz ciešo saikni un pozitīvajām asociācijām pilsoņu prātos starp tiesībām brīvi pārvietoties un Savienības pilsonību, lai piešķirtu Savienības pilsonībai konkrētu jēgu. Tādējādi tiks īstenots Komisijas politikas mērķis — nodrošināt, lai pilsoņiem tiktu piešķirta galvenā nozīme ES politikas darba kārtībā, un palīdzēt Savienības pilsonībai kļūt par taustāmu realitāti pilsoņu ikdienas dzīvē.

Ierosinātais Eiropas gads atbalsta saistības, ko Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzņēmās savās 2009. gada 3. septembra politikas pamatnostādnēs jaunajai Komisijai, proti, nostiprināt ES pilsonību, atdzīvinot saikni starp pilsoņiem un ES un piešķirot to tiesībām faktisku realitāti.

Tas arī atbalsta aicinājumu, kas izteikts Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Minētajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu Savienības pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Attiecīgi 2011. gada 18. janvārī Iestāžu informācijas jautājumu grupai tika iesniegts 2013. gada kā Eiropas Pilsoņu gada plāns.

Šajā ziņā ierosinātais Eiropas gads atbilst arī Stokholmas programmai[8], kurā pilsonim tiek piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un kuras darbības ir vērstas uz “pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp nodrošinot pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību pilnīgu īstenošanu.

Ierosinātā Eiropas gada mērķis ir saskaņā arī ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, ciktāl brīvas pārvietošanās un darbinieku mobilitātes veicināšana ir atzīta pamatiniciatīvās “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma”[9], kā arī 2006. gada iniciatīvā “Eiropas Darbaspēka mobilitātes gads” un no tās izrietošajā “Eiropas darba mobilitātes rīcības plānā”[10] par veidu, kā novērst sekas, ko izraisījušas demogrāfiskās pārmaiņas darba tirgū, un palielināt cilvēku nodarbinātību un Eiropas dalībvalstu ekonomikas konkurētspēju.

Plašākā nozīmē brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus pārrobežu mērogā īstenot plašo ES tiesību klāstu, piemēram, viņu sociālā nodrošinājuma tiesības, tiesības meklēt darbu un strādāt, viņu kā pasažieru vai tūristu tiesības vai viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem citās dalībvalstīs. Tāpēc brīvas pārvietošanās veicināšana cita starpā var veicināt to mērķu sasniegšanu, kas izvirzīti Komisijas jaunākajā iniciatīvā par vienotā tirgus darbības iedzīvināšanu[11], jo tā var iedrošināt pilsoņus pilnībā izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas. Turklāt Eiropas gads arī tieši vairos izpratni par šīm iespējām un tiesībām kā tādām, jo tā mērķis būs sniegt pilsoņiem informāciju par visām attiecīgajām tiesībām, kas viņiem pieejamas pārrobežu situācijās.

Ierosinātais Eiropas gads būs arī balstīts uz 2010. gada ziņojumu par ES pilsonību un būtiski veicinās minētajā ziņojumā izvirzīto mērķu īstenošanu, proti, novērst pastāvošos šķēršļus Savienības pilsoņu tiesību efektīvai īstenošanai.

Pamatojoties uz pierādījumiem par galvenajām problēmām, kas pilsoņiem rodas, kad viņi cenšas īstenot savas kā Savienības pilsoņu tiesības, jo īpaši pārrobežu situācijās, minētajā ziņojumā ir identificēti ne vien šķēršļi, kas jāpārvar saistībā ar brīvu pārvietošanos kā tādu, bet arī vairāki jautājumi, kuri tieši interesē pilsoņus, kas apsver iespēju īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties, un kuros ES ir jāpastiprina savi centieni izplatīt informāciju un novērst atlikušos šķēršļus atbilstoši savai kompetencei. Daži no šādiem jautājumiem ir starptautisku pāru īpašumtiesības, civilstāvokļa dokumentu pārrobežu atzīšana, kriminālprocesā aizdomās turamu un apsūdzētu personu aizsardzība, nodokļu piemērošanas problēmas pārrobežu situācijās, pārrobežu veselības aprūpe un e-veselības tehnoloģiju jautājumi, pasažieru un tūristu tiesības, patērētāju tiesības, akadēmisko diplomu un profesionālās kvalifikācijas atzīšana, sociālās nodrošināšanas jautājumi, vēlēšanu tiesību īstenošana un izpratne par Savienības pilsonības nozīmi.

Tāpēc Eiropas Pilsoņu gads var lielā mērā pamatoties uz secinājumiem, kas izdarīti 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību, lai efektīvāk saskaņotu tā mērķus un darbības ar aktuālākajiem jautājumiem un tādējādi veicinātu Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos.

Tajā pašā laikā Eiropas gads var atbalstīt procesu, ko Komisija uzsākusi, lai turpmāk apzinātu šķēršļus un to likvidēšanas risinājumus atbilstoši Eiropas Savienības kompetencei, un nodrošināt regulējumu, kas ļautu 2013. gadā publicēt rīcības plānu to pastāvīgo šķēršļu likvidēšanai, kas traucē pilsoņiem izmantot viņu kā Savienības pilsoņu tiesības, kā noteikts 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību. Sniedzot ieguldījumu šā uzdevuma veikšanā, kura mērķis ir nodrošināt, lai Savienības pilsoņi faktiski varētu izmantot savas tiesības, ko paredz ES tiesību akti, Eiropas Pilsoņu gads var veicināt LESD 20. panta 2. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu; saskaņā ar minēto punktu Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības, tostarp tiesības brīvi pārvietoties.

Eiropas Pilsoņu gads, proti, 2013. gads, būs arī ļoti savlaicīga iespēja palielināt izpratni par Savienības pilsonību un konkrētajām priekšrocībām, ko tā sniedz katram pilsonim, jo minētajā gadā tiks atzīmēta 20. gadadiena, kopš ar Māstrihtas līgumu tika iedibināta Savienības pilsonība. Turklāt, apliecinot Savienības politikas konkrētu ietekmi uz pilsoņu dzīvi, Eiropas gads uzsvērs, cik liela nozīme ir pilsoņu ieguldījumam viņu tiesību materializēšanā un — plašākā nozīmē — Eiropas projekta veidošanā. Iepriekš minētajam apvienojumā ar izpratnes vairošanu par pilsoņu vēlēšanu tiesībām viņu dzīvesvietas dalībvalstī arī būs izšķiroša nozīme, ņemot vērā 2014. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pirms gaidāmajām vēlēšanām šādu informētības veicināšanas pasākumu ietekmi daudzkārt palielinātu cieša koordinācija un sinerģija ar attiecīgiem pasākumiem, ko īsteno citas ES iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, un dalībvalstis.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saistībā ar sabiedrisko apspriešanu, ko organizēja Komisija par tēmu “ES pilsoņu tiesību nākotne” un kas tika pabeigta 2010. gada 15. jūnijā, un šai tēmai veltīto konferenci, kas notika 2010. gada 1. un 2. jūlijā, pilsoniskās sabiedrības organizācijas stingri atbalstīja ideju pievērst ES politikas uzmanību Eiropas pilsonības nozīmei un ar to saistītajām tiesībām, un veidiem, kā Savienības pilsonība varētu iegūt reālu nozīmi cilvēku dzīvē. Galvenie pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir arī pauduši stingru atbalstu izpratnes vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt pretrunas starp tiesību normām, kas garantē Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos, un šķēršļiem, kas pilsoņiem jāpārvar realitātē.

Komisija 2010. gada 15. decembrī, risinot savu pastāvīgo dialogu ar pilsonisko sabiedrību, darīja zināmu arī Eiropas Pilsoņu gada plānu. Šajā saistībā tā saņēma pozitīvas atsauksmes, jo īpaši par darbībām, kas vērstas uz konkrētiem ar Savienības pilsonību saistīto tiesību īstenošanas aspektiem, piemēram, pasākumiem, lai veicinātu pilsoņu sociālo līdzdalību un aktīvu iesaistīšanos līdzdalības demokrātijā.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Attiecīgie dati tika savākti vairākās nesen veiktās Eirobarometra aptaujās un pētījumos, kas minēti sadaļā “Priekšlikuma pamatojums un mērķi”.

· Ietekmes novērtējums

Tika veikts iepriekšējs novērtējums[12].

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Eiropas gada mērķis ir vairot informācijas izplatītāju un plašas sabiedrības izpratni par Savienības pilsoņu tiesībām, lai veicinātu brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citā dalībvalstī tiesību īstenošanu.

Tādējādi tas uzlabos arī Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas tiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.

Turklāt tas uzlabos Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi var izmantot ES tiesību un politikas sniegtās priekšrocības, paplašinot savu dzīves telpu pāri valsts robežām, kā arī veicinās viņu piedalīšanos pilsoniskajos forumos par Savienības politiku un jautājumiem.

Viens no Eiropas gada mērķiem būs arī uzsākt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

· Juridiskais pamats

LESD 20. panta 2. punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi, un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.

Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. panta 1. punktā, kas formulēts šādi:

“Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus”.

Galvenais mērķis, ko paredz priekšlikums lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu, ir atvieglot to Eiropas pilsoņu tiesību īstenošanu, kas tiem ļauj brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, uzlabojot viņu informētību par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām. Tāpēc priekšlikuma mērķis atbilst Līguma 21. panta 1. punktam. Tajā pašā laikā priekšlikums var būt noderīgs LESD 20. panta 2. punkta mērķa sasniegšanā — minētais punkts paredz, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības, tostarp tiesības brīvi pārvietoties.

Tādējādi šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 21. panta 2. punkts, kurā paredzēts, ka gadījumā, ja izrādās, ka minētā mērķa sasniegšanai vajadzīga Savienības rīcība, bet Līgumi nav piešķīruši šim nolūkam vajadzīgās pilnvaras, tad Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus, lai sekmētu 1. punktā minēto tiesību īstenošanu.

· Subsidiaritātes princips

Galvenais jautājums, ko iecerēts aktualizēt ierosinātajā Eiropas gadā, ir Savienības pilsoņu nepietiekamā informētība un vājās konkrētās zināšanas par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, kā arī citām tiesībām, kādas viņiem ir kā Savienības pilsoņiem, jo īpaši pārrobežu situācijās. Savienības pilsonības un tās iedzīvotājiem radīto konkrēto priekšrocību izpratnes trūkums, kas ir šā jautājuma pamatā, ir starptautiska mēroga problēma. Lai gan dalībvalstis joprojām ir tās, kas uzņemas galveno atbildību par pilsoņu informētības veicināšanu attiecībā uz viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, attiecīgu pasākumu īstenošanā šīs problēmas atrisināšanai ir nepieciešamas daudzpusējas partnerības, starptautiska informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī izpratnes vairošana un paraugprakses izplatīšana Savienības mērogā. Tāpēc ierosinātā Eiropas gada mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī.

· Proporcionalitātes princips

Kā norādīts šim priekšlikumam pievienotajā iepriekšējā novērtējumā[13], pasākumi, kas īstenojami ierosinātajā Eiropas gadā, nepārsniedz to, kas vajadzīgs tā mērķu sasniegšanai. Tāpēc priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, kā noteikts LES 5. pantā.

· Ietekme uz pamattiesībām

Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citās dalībvalstīs ir noteiktas ES Pamattiesību hartas 45. pantā. Tā kā ierosinātā Eiropas gada mērķis ir atvieglot šo tiesību īstenošanu, tas īpaši labvēlīgi ietekmēs Hartas efektīvu īstenošanu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Eiropas gadam nav nepieciešams papildu finansējums. Gada prioritāšu izvirzīšana, pamatojoties uz Komunikācijas ģenerāldirektorāta budžeta pozīcijām un programmām, ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu 1 miljona euro apmērā Eiropas gada pasākumu īstenošanai.

2011/0217 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[14],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[15],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Līguma 20. panta 1. punktā paredzēta Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību, nosakot, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Līguma 20. panta otrajā punktā paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi un, cita starpā, tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir paredzētas arī Līguma 21. pantā.

(2) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nostiprinājusi Savienības pilsonības statusu un papildinājusi ar to saistītās tiesības, tostarp ieviešot jaunas tiesības — Pilsoņu iniciatīvu —, kas ļauj vienam miljonam pilsoņu no daudzām dalībvalstīm prasīt, lai Komisija sagatavo priekšlikumu jebkurā no ES atbildības jomām.

(3) Tiesības, ko nodrošina Savienības pilsonība, ir iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Saskaņā ar Hartas preambulu “vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu”. Hartas V nodaļā ir paredzētas “Pilsoņu tiesības”, tostarp tās 45. pantā ir noteiktas ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.

(4) Attiecīgi Stokholmas programmā[16] pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz “pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp nodrošinot pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību pilnīgu īstenošanu.

(5) Savā 15. decembra rezolūcijā pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā[17] Eiropas Parlaments aicināja Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu Savienības pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

(6) Kopš tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs tika noteiktas 1957. gada Romas līgumā kā vienas no četrām pamattiesībām, tās ir apliecinājušas savu vērtību kā viens no pīlāriem vienotā tirgus izveidei gan dalībvalstu ekonomikas, gan individuālu pilsoņu labā.

(7) Jo īpaši brīva pārvietošanās un darbinieku mobilitāte palīdz likvidēt demogrāfisko pārmaiņu sekas darba tirgū, vienlaikus arī palielinot cilvēku nodarbinātību un uzlabojot Eiropas ražošanas nozaru konkurētspēju. Tajā pašā laikā brīva pārvietošanās vai nu dod pilsoņiem iespēju (kas ir vajadzīgs priekšnosacījums), vai arī stimulē viņus īstenot plašo tiesību klāstu, kas tiem pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, viņu kā patērētāju tiesības piekļūt precēm un pakalpojumiem vai viņu kā pasažieru un tūristu tiesības. Tāpēc brīvas pārvietošanās atvieglošana var uzlabot pilsoņu iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus radītās priekšrocības un tajā pašā laikā būt par galveno izaugsmes virzītājspēku.

(8) Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Eiropas Savienības veidošanā. Pilsoņi, kad paplašina savas dzīves aspektus pāri valsts robežām, dodoties uz citām dalībvalstīm vai apmetoties tajās uz dzīvi, apzinās un izmanto plašo tiesību klāstu, ko tiem piešķir Savienības tiesību akti pārrobežu situācijās. Tāpēc brīvas pārvietošanās un dzīvošanas citās dalībvalstīs tiesību īstenošana veicina Savienības pilsonības pārvēršanu taustāmā realitātē pilsoņu ikdienas dzīvē.

(9) Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī ir stingri iedibinātas primārajos ES tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot šīs tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai un strādāšanai citviet Savienībā.

(10) Minētajā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai”[18] Komisija ir pievērsusies galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras savā ikdienas dzīvē, īstenojot savas tiesības kā Savienības pilsoņi, jo īpaši pārrobežu situācijās, un izklāstījusi 25 konkrētus pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai. Viens no šajā saistībā atklātajiem šķēršļiem bija informācijas trūkums. Komisija 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņu vidū par viņu tiesībām, jo īpaši tiesībām brīvi pārvietoties.

(11) Ņemot vērā, ka tiesības brīvi pārvietoties ievērojami uzlabo indivīdu dzīvi, ir būtiski, lai informācija par šo tiesību esamību un to izmantošanas nosacījumiem būtu pieejama pēc iespējas plašāk. Tā kā visi Savienības pilsoņi ir potenciālie šo tiesību īstenotāji, informētības uzlabošanas pasākumi jāveic visā Savienībā.

(12) Tomēr, lai Savienības pilsoņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par to, vai īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties, nepietiek uzlabot viņu izpratni par tiesībām brīvi pārvietoties kā tādām; ir svarīgi, lai Savienības pilsoņi būtu arī pietiekami informēti par citām tiesībām, kas viņiem pieejamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pārrobežu kontekstā. Ja viņi nolems izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, šī informācija arī ļaus viņiem pilnībā īstenot šīs tiesības.

(13) Jo īpaši Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, jābūt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības atbilstoši Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu; minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Eiropā. Pilsoņiem jābūt arī informētiem par tiesībām uz viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas “Pamatprasmes mūžizglītībā”[19] un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(14) Šajā saistībā pilsoņiem ir arī būtu jābūt labāk informētiem par viņu kā pasažieru tiesībām ceļot ar jebkāda veida transportu visā Eiropas Savienībā un par viņu kā patērētāju tiesībām pārrobežu situācijās. Ja pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu kā patērētāju tiesības tiek efektīvi aizsargātas, viņi sniegs lielāku ieguldījumu Eiropas mēroga preču un pakalpojumu tirgus attīstīšanā līdz tā maksimālajam potenciālam un efektīvāk izmantos tā radītās priekšrocības. Vienlaikus pilsoņiem jābūt labāk informētiem par noteikumiem attiecībā uz produktu vispārējo drošību un tirgus uzraudzību, lai viņi apzinātos, kā viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas visā ES, jo īpaši tad, ja runa ir par apdraudējumiem vai riskiem, kurus viņi kā indivīdi nevar novērst. Tāpat arī būtu svarīgi vairot pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi, lai viņi varētu gūt maksimālu labumu no drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes visā Eiropā.

(15) Šajā ziņā galvenā nozīme ir informētībai par vēlēšanu tiesībām, kas ir garantētas Savienības pilsoņiem. Savienības pilsoņiem savā dzīvesvietas dalībvalstī jābūt pilnībā informētiem par tiesībām vēlēt un balotēties kā kandidātiem pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tajā pašā laikā politiskā līdzdalība var veicināt Savienības pilsoņu integrāciju viņu izvēlēto dzīvesvietas dalībvalstu sabiedrībā.

(16) Pilsoņu labāka izpratne par priekšrocībām, ko šīs tiesības nodrošina gan viņiem individuāli, gan sabiedrībai kopumā, var veicināt arī to, ka viņi spēcīgāk izjūt savu piederību Savienībai.

(17) Eiropas Pilsonības gads — 2013. gads — būs ļoti savlaicīga iespēja uzlabot plašas sabiedrības informētību par tās tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, un tādējādi sniegt ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā, proti, veicināt pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu.

(18) Tieši 2013. gadā apritēs 20 gadi kopš Savienības pilsonības iedibināšanas ar Māstrihtas līgumu, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī. Eiropas Pilsoņu gadam būs raksturīgs, ka tas būs kā turpinājums ziņojumam par ES pilsonību un rīcības plānam, lai likvidētu tos atlikušos šķēršļus, kas liedz pilsoņiem īstenot viņu kā Savienības pilsoņu tiesības. Minētais Eiropas gads palielinās izpratni par Savienības pilsonību un konkrētajām priekšrocībām, ko tā sniedz katram pilsonim, tostarp apliecinot Savienības politikas taustāmo ietekmi pilsoņu dzīvē, jo īpaši to šķēršļu likvidēšanā, kas liedz viņiem īstenot savas tiesības.

(19) Izpratnes vairošana par pilsoņu tiesībām, tostarp par viņu vēlēšanu tiesībām dzīvesvietas dalībvalstī, arī ir būtiska, ņemot vērā 2014. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pirms gaidāmajām vēlēšanām šādu izpratnes vairošanas pasākumu ietekme ir būtiski jāpalielina, cieši koordinējot un izmantojot sinerģiju ar attiecīgiem pasākumiem, ko īsteno citas Savienības iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, un dalībvalstis.

(20) Lai optimizētu īstenošanas gadā (2013. gadā) paredzēto darbību efektivitāti un lietderīgumu, svarīgi ir veikt vairākus sagatavošanās pasākumus, pilnībā ievērojot Finanšu regulas[20] 49. panta 6. punktu.

(21) Minētajā Eiropas gadā būtu pilnībā jāizmanto esošie līdzdalības instrumenti un tiesības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantā, lai veicinātu pilsoņu iesaistīšanos 2013. gada rīcības plāna īstenošanas procesā, kura mērķis ir likvidēt viņu tiesību īstenošanas šķēršļus, un — plašākā nozīmē — to Savienības politikas virzienu noteikšanā, kuri piešķir konkrētu jēgu viņu tiesībām. Šajā ziņā galvenā nozīme būs Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

(22) Galvenā atbildība par to, lai tiktu vairota pilsoņu izpratne par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, paliek dalībvalstu ziņā; rīcība Savienības līmenī papildina valstu rīcību šajā saistībā, kā uzsvērts politiskajā deklarācijā “Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, ko 2008. gada 22. oktobrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija[21].

(23) Ņemot vērā ierosinātās rīcības apjomu un jo īpaši nepieciešamību izveidot daudzpusējas partnerības, veikt starptautisku informācijas apmaiņu un īstenot Savienības mēroga izpratnes vairošanas pasākumus un paraugprakses izplatīšanu, ierosinātā Eiropas gada mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var noteikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredzētie pasākumi nepārsniedz minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

(24) Ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un jāīsteno vajadzīgās darbības, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[22] un 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[23], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[24].

(25) Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, jo īpaši programmas “Eiropa pilsoņiem” un “Pamattiesības un pilsonība”,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo 2013. gads tiek pasludināts par Eiropas Pilsoņu gadu (turpmāk “Eiropas gads”).

2. pants

Mērķi

Eiropas gada vispārējais mērķis ir vairot izpratni par tiesībām, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai palīdzētu pilsoņiem pilnībā īstenot viņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šajā saistībā Eiropas gads, cita starpā, tiks vērsts uz pilsoniskās līdzdalības iespēju un tiesību pieejamības iespēju nodrošināšanu Savienības pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis savā mītnes valstī, kā arī studentiem, darbiniekiem, patērētājiem, kā arī preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā.

Pamatojoties uz minēto, Eiropas gada konkrētie mērķi ir šādi:

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā un — plašākā kontekstā — tiesībām, kas Savienības pilsoņiem ir garantētas pārrobežu situācijās, tostarp viņu tiesībām piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

– vairot Savienības pilsoņu izpratni par to, kā viņi var gūt materiālu labumu no Savienības tiesībām un politikas, dzīvojot citā dalībvalstī, un veicināt viņu aktīvu līdzdalību pilsoniskajos forumos par Savienības politiku un jautājumiem;

– veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un iespējām kā neatņemamu Savienības pilsonības aspektu, jo īpaši no sociālās kohēzijas, Savienības pilsoņu savstarpējās sapratnes un pilsoņu un Savienības savstarpējās saiknes stiprināšanas viedokļa.

3. pants

Saistītās iniciatīvas

1. Pasākumos, ko īsteno, lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, var ietvert šādas Savienības, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

– informēšanas, izglītošanas un izpratnes vairošanas akcijas, kas vērstas uz plašu sabiedrību un specifiskākām mērķa grupām;

– informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa starp valstu, reģionālām, vietējām administrācijām un citām organizācijām;

– konferences un pasākumi, lai veicinātu debates un vairotu izpratni par svarīgumu un priekšrocībām, ko sniedz tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot citā dalībvalstī un — vispārīgākā nozīmē — pilsoņu kā Savienības pilsoņu tiesības;

– pašreizējo daudzvalodu līdzdalības instrumentu izmantošana, lai veicinātu pilsoņu ieguldījumu viņu tiesību materializēšanā un — vispārīgāk — Eiropas gada mērķu sasniegšanā;

– daudzvalodu Europe Direct un Your Europe tīmekļa portālu — kā galveno elementu “vienas pieturas aģentūras” informatīvajā sistēmā par Savienības pilsoņu tiesībām — nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana;

– problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, nozīmes palielināšana un izpratnes par tiem vairošana, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizsargāt savas tiesības.

2. Informācija par 1. punktā minētajām iniciatīvām ir sīkāk izklāstīta pielikumā.

3. Komisija un dalībvalstis var apzināt citas darbības, kas veicinātu Eiropas gada mērķu sasniegšanu, un atļaut izmantot Eiropas gada nosaukumu šo darbību popularizēšanā, ciktāl tas palīdz sasniegt 2. pantā izklāstītos mērķus.

4. pants

Koordinēšana Savienības līmenī un īstenošana

Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un iestādēm un apvienībām, kas pārstāv vietējās un reģionālās intereses, jo īpaši ar Reģionu komiteju.

Komisija arī cieši sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

Komisija organizē sanāksmes, kurās būtu pārstāvētas Eiropas organizācijas vai iestādes, kas aktīvi piedalās pilsoņu tiesību aizsardzības jomā, un ieinteresētās personas, tādējādi Komisijai palīdzot īstenot Eiropas gadu Savienības mērogā.

Komisija šo lēmumu īsteno Savienības līmenī.

5. pants

Finanšu noteikumi

1. Savienības mēroga pasākumiem, kas minēti pielikuma A daļā, izmantojami iepirkuma līgumi vai no Savienības vispārējā budžeta piešķirtas dotācijas.

2. Savienības mēroga pasākumus, kas minēti pielikuma B daļā, var līdzfinansēt no Savienības vispārējā budžeta.

6. pants

Starptautiskā sadarbība

Atbilstoši Eiropas gadam Komisija var sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām.

7. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

3. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklātas nelikumības, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Saistībā ar šo lēmumu Komisija var veikt pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām. Vajadzības gadījumā izmeklēšanu veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ([25]).

4. Attiecībā uz Savienības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē “pārkāpums” ir jebkurš Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpums vai līgumsaistību neievērošana, ko izraisa kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam, radot nepamatotus izdevumus.

5. Komisija samazina, aptur vai atgūst finansiālas palīdzības summas, kas piešķirtas kādai darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šā lēmuma noteikumiem vai atsevišķam lēmumam, vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finansiālo palīdzību, vai ja tā atklāj, ka, nepieprasot Komisijas apstiprinājumu, darbībā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas ir pretrunā tās būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

6. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija lūdz atbalsta saņēmējam noteiktā termiņā iesniegt apsvērumus. Ja saņēmēja atbilde nav apmierinoša, Komisija var anulēt atlikušo finansiālo palīdzību un pieprasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu.

7. Komisijai atmaksā visas nepamatoti samaksātās summas. Summām, kas nav atlīdzinātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas[26] nosacījumiem.

8. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

LĒMUMA 3. PANTĀ MINĒTIE PASĀKUMI

Pamatprincips ir tāds, ka Eiropas gada īstenošana tiks izvērsta plašā Savienības mēroga informatīvajā kampaņā, ko var papildināt dalībvalstu pasākumi. Gan Savienības, gan valstu pasākumos var iesaistīt arī pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās personas, lai būtu pārstāvēti visi galvenie dalībnieki. Īstenošana tiks veikta ar turpmāk izklāstīto pasākumu starpniecību.

A.        TIEŠAS SAVIENĪBAS INICIATĪVAS

Finansējuma veids lielākoties būs preču un pakalpojumu tieša iegāde saskaņā ar spēkā esošajiem pamatlīgumiem. Daļu finansējuma var atvēlēt lingvistisko pakalpojumu sniegšanai (rakstiskā, mutiskā tulkošana, informācijas sniegšana vairākās valodās).

Informatīvas un popularizējošas kampaņas, tostarp:

· tāda audiovizuāla un drukāta materiāla sagatavošana un izplatīšana, kas atspoguļo 2. pantā izklāstītos vēstījumus;

· plašas ievērības pasākumi un forumi pieredzes un paraugprakses apmaiņai;

· pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Savienības programmām, shēmām un iniciatīvām, kas veicina Eiropas gada mērķu īstenošanu;

· tādas Eiropas informatīvās tīmekļa vietnes (http://europa.eu/index_en.htm) izveide, kura veltīta pasākumiem, ko īsteno saistībā ar Eiropas gadu.

B.        SAVIENĪBAS INICIATĪVU LĪDZFINANSĒŠANA

Līdzfinansēšanas iniciatīvas nav paredzētas.

C.        INICIATĪVAS, KAS NESAŅEM SAVIENĪBAS FINANSIĀLO ATBALSTU

Savienība piešķirs nefinansiālu atbalstu, tostarp rakstisku atļauju izmantot logotipu, kad tas izstrādāts, un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas gadu, valsts vai privāto organizāciju veiktajām iniciatīvām, ja šīs organizācijas var apliecināt Komisijai, ka attiecīgās iniciatīvas tiek īstenotas vai tiks īstenotas 2013. gadā un tās būtiski veicinās Eiropas gada mērķu sasniegšanu.

_______________

[1]               Eurobarometer kvalitatīvais apsekojums “Eiropas pilsonība — pārrobežu mobilitāte”, 2010. gada augusts.

[2]               LES II sadaļa, jo īpaši 9., 10. un 11. pants.

[3]               Eurobarometer zibensaptauja 263 “Iekšējais tirgus — izpratne, uztvere un ietekme”, 2009. gada aprīlis.

[4]               Eiropas Komisijas pasūtītais zinātniskais ziņojums par pārrobežu darbinieku mobilitāti ES-27/EEZ/EBTA valstīs, 2009. gada janvāris.

[5]               Eurobarometer kvalitatīvais apsekojums “Eiropas pilsonība — pārrobežu mobilitāte”, 2010. gada augusts.

[6]               Eurobarometer zibensaptauja 294 “ES pilsonība”, 2010. gada marts.

[7]               COM (2010) 603 galīgā redakcija, 27.10.2010.

[8]               OV (2010/C 115/01) – ES iestāžu, struktūru un aģentūru paziņojums – Eiropadome - Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā.

[9]               COM (2010) 477 galīgā redakcija, 15.9.2010., un COM (2010) 682 galīgā redakcija, 23.11.2010.

[10]             COM (2007) 773 galīgā redakcija, 6.12.2010.

[11]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu”, COM (2010) 608 galīgā redakcija, 27.10.2010.

[12]             SEC(2011)xxx.

[13]             SEC(2011)xxx.

[14]             OV C , , . lpp.

[15]             OV C , , . lpp.

[16]             COM(2009) 262 galīgā redakcija, 10.6.2009.

[17]             http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2010-0483.

[18]             COM(2010) 603 galīgā redakcija.

[19]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā, OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

[20]             Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Finanšu regula), OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp., – Regula grozīta ar 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

[21]             OV C 13, 20.1.2009., 3. lpp.

[22]             OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[23]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[24]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[25]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[26]             Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Finanšu regula), OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp., – Regula grozīta ar 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).