PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Līgumā noteiktais pamatojums

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „Līgums”) 312. pantu daudzgadu finanšu shēmu nosaka ar vienprātīgi pieņemtu Padomes regulu. Finanšu shēma „nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām”, un tā „paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei”.

Pirmā daudzgadu finanšu shēma un iestāžu sadarbības un budžeta disciplīnas nosacījumi tika pieņemti pirms vairāk nekā 20 gadiem[1]. Gan pirmā shēma, gan tai sekojošās shēmas ievērojami uzlaboja un veicināja ikgadējo budžeta procedūru un sadarbību starp iestādēm, vienlaikus paaugstinot budžeta disciplīnu.

Ietverot daudzgadu finanšu shēmu primārajos ES tiesību aktos, Līgumā tiek atzīta tās kā Eiropas Savienības budžeta arhitektūras stūrakmens nozīme.

Par pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam iestādes vienojās 2006. gada maijā, un tā ir noteikta Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[2] (turpmāk „pašreizējais IIA”).

Jauno Līguma noteikumu īstenošanai Komisija 2010. gada 3. martā iesniedza divus priekšlikumus: Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam un jaunam Iestāžu nolīgumam par sadarbību budžeta jautājumos[3] (turpmāk „2010. gada marta priekšlikumi”). Abi priekšlikumi pēc to pieņemšanas nomainīs pašreizējo IIA un līdz ar tiem noteikumi, kas attiecas uz 2007.–2013. gada finanšu shēmu un iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā, tiks saskaņoti ar Līgumu. Tie pašreizējā IIA noteikumi, kuri līdz ar Līgumu nav zaudējuši aktualitāti, joprojām ir spēkā.

Šajā paskaidrojuma rakstā aplūkoti elementi, kuri ir jauni salīdzinājumā ar 2010. gada marta priekšlikumiem un attiecas gan uz priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (turpmāk „DFS regula”), gan Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību projektu (turpmāk „IIA projekts”). Pamatojums grozījumiem saistībā ar Līguma stāšanos spēkā sniegts paskaidrojuma rakstā 2010. gada 3. marta priekšlikumā regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, un tas šeit nav jāatkārto.

1.2. Ieteiktie jaunie noteikumi finanšu shēmai 2014.–2020. gadam 1.2.1. Svarīgākās politikas pamatnostādnes

Priekšlikums DFS regulai un tam pievienotais IIA projekts liecina par Komisijas 2011. gada [2.] jūnijā pieņemtā paziņojuma „Stratēģijas „Eiropa 2020” budžets”[4] juridisku transponēšanu. To papildinās priekšlikums, ar ko groza Komisijas priekšlikumu regulai par finanšu noteikumiem, kurus piemēro ES ikgadējam budžetam, lai īstenotu dažus jaunos noteikumus no priekšlikumu paketes saistībā ar 2014.–2020. gada finanšu shēmu.

Paziņojumā norādīti pašreizējo priekšlikumu svarīgākā struktūra un elementi, piem., ilgums, struktūra, kas atspoguļo stratēģiju „Eiropa 2020”, nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un pašā finanšu shēmā noteiktās summas.

1.2.2. Elastība

Kaut gan finanšu shēmas mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu, vienlaikus tai jānodrošina atbilstīga elastība, laujot efektīvi piešķirt resursus un Eiropas Savienībai ātri reaģēt neparedzētās situācijās.

Finanšu shēmas elastību vai stingrību ietekmē daudzi rādītāji, piem., finanšu shēmas aptvertais laika posms, izdevumu kategoriju skaits un veidojums, ES izdevumu īpatsvars, kas sākotnēji iedalīts dalībvalstīm un reģioniem vai sākotnēji noteikts, izmantojot „atsauces summas” tiesību aktos, par kuriem pieņemts koplēmums, katram maksimālajam izdevumu apjomam noteiktās rezerves un starp finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu un pašu resursu maksimālo apjomu atstātā rezerve. Izstrādājot priekšlikumus nākamajai finanšu shēmai, Komisija ņēma vērā šos elementus.

Tomēr nesenā pieredze liecina, ka problēmām, ko rada neparedzēti notikumi ar globālu rezonansi, ir jauna kvalitāte. Jau pašreizējās finanšu shēmas pašā sākumā bija jāizmanto visi esošie noteikumi attiecībā uz elastību, tostarp pārskatītie uzstādījumi attiecībā uz shēmu kā tādu. ES arvien vairāk tiks pakļauta ekonomikas un sabiedrības globalizācijas radītajai ietekmei, klimata pārmaiņām, atkarībai no enerģētikas, migrācijas spiedienam un citām globālām problēmām, no kurām vairums attiecas uz jomām, kurās saskaņā ar Lisabonas līgumu palielināta ES atbildība un loma.

Pareizi līdzsvarot stingru budžeta disciplīnu un izdevumu paredzamību, no vienas puses, un nepieciešamo elastību, ļaujot ES reaģēt uz neparedzētām problēmām, no otras puses, vienmēr būs sarežģīts politisks uzdevums. Pamatojoties uz pašas veikto novērtējumu par pašreizējā IIA darbību[5] un turpmākiem apsvērumiem budžeta pārskatīšanas[6] kontekstā, Komisija iesaka veikt ierobežotus, bet mērķtiecīgus uzlabojumus esošajos elastības noteikumos:

1. Pirmkārt, elastības instrumenta un ārkārtas palīdzības rezerves plašā un regulārā izmantošana pašreizējā finanšu shēmā pierādījusi to nepieciešamību. Tanī pašā laikā pārvaldības pieredze — īpaši saistībā ar ārējām darbībām dažu pēdējo gadu laikā — parādījusi, ka ES bija apgrūtinoši izmantot dažādus instrumentus (piem., ārkārtas palīdzības rezervi, stabilitātes instrumentu, nepiešķirtas rezerves un elastības instrumentu) starptautisku notikumu un jaunu problēmu gadījumos.

Tādējādi ir izteikts priekšlikums palielināt maksimālo summu, kas katru gadu pieejama elastības instrumenta un ārkārtas palīdzības rezerves ietvaros. Turklāt iespēja izmantot maksimālās gadā pieejamās summas neizmantoto daļu turpmākajos finanšu gados elastības instrumentam tiek pagarināta līdz n + 3 gadam, ārkārtas palīdzības rezervei šāda iespēja tiek ieviesta un ir līdz n + 1 gadam (attiecībā uz iespēju ārkārtas palīdzības rezervei ir nepieciešams noteikums Finanšu regulā). Ārkārtas palīdzības rezerves darbības joma ir paplašināta un aptver arī situācijas, kad pastāv īpašs spiediens, kuru rada migrācijas plūsmas pie ES ārējām robežām.

Tādējādi abi instrumenti varēs veicināt ātrāku ES reakciju negaidītās situācijās, kuru apjoms ir ierobežots.

2. Otrkārt, kaut gan Eiropas Savienības Solidaritātes fonds un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds pierādījuši savu lietderīgumu, pašreizējā finanšu shēmā paredzētais maksimālais gada apjoms Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda ietvaros (EUR 500 miljoni) nav izmantots. Izteikts priekšlikums nedaudz samazināt pieejamo summu līdz EUR 429 miljoni, vienkāršot procedūru atbalsta finansēšanai un izmaksai un paplašināt fonda darbības jomu, palīdzot arī mazināt globalizācijas radītās sekas zemniekiem.

3. Treškārt, izteikts priekšlikums no 5 % līdz 10 % palielināt iespēju novirzīties no indikatīvajām summām programmās, kas pieņemtas saskaņā ar koplēmumu, tādējādi palielinot elastību kategoriju ietvaros.

4. Ceturtkārt, Komisija izteiks priekšlikumu ieviest jaunu noteikumu Finanšu regulā, lai palielinātu elastību projektiem, kuri tiek finansēti saskaņā ar jaunizveidoto infrastruktūras instrumentu.

Ņemot vērā šādu infrastruktūras projektu raksturu, daudzos gadījumos būs nepieciešama sarežģīta līgumu slēgšanas procedūra. Šādā situācijā pat neliela kavēšanās var radīt gada saistību apropriāciju zaudējumus un apdraudēt ne vien šo projektu dzīvotspēju, bet arī ES politisko apņemšanos modernizēt transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklus un infrastruktūru. To nedrīkst pieļaut, tāpēc Finanšu regulā jānosaka iespēja automātiski pārgrāmatot uz nākamo finanšu gadu saistību apropriācijas, kas nav izmantotas finanšu gada beigās, un šāda iespēja attiektos uz projektiem, kuri tiek finansēti saskaņā ar infrastruktūras instrumentu.

5. Piektkārt, ņemot vērā lauksaimniecības nozares neaizsargātību nozīmīgā krīzes situācijā, izteikts priekšlikums lauksaimniecības nozarē izveidot jaunu īpašu rezervi krīzes situācijām, kuras gada apjoms būtu 500 miljoni un kuras izmantošanas apmērs pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu. Procedūra šīs rezerves izmantošanai atbilst procedūrai, ko piemēro attiecībā uz rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos. Sīkāki noteikumi attiecībā uz atbilstību palīdzības saņemšanai no šīs rezerves noteikti īpašā tiesību aktā.

6. Visbeidzot, joprojām pastāvēs nepieciešamība pārskatīt finanšu shēmu, lai risinātu neparedzētas situācijas, kurām ir nozīmīga finanšu ietekme. Lai nodrošinātu tādu pašu elastību kā pašreizējā IIA, izteikts priekšlikums izveidot „rezervi ārkārtas gadījumiem”, kuras izmantošanas apmērs pārsniegtu finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu, bet maksimālais apmērs būtu 0,03 % no ES NKI, saskaņā ar tādu pašu procedūru, kas noteikta pašreizējā IIA 22. punktā.

Elastības noteikumiem, kas tiek ieteikti DFS regulā un IIA projektā, izmanto 2010. gada priekšlikumos noteikto pieeju: saskaņā ar regulas 2. pantu pastāv iespēja izmantot finanšu shēmā neiekļautu īpašu instrumentu summas, kuras pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu. Pašu instrumentu noteikumi, to summas un izmantošanas procedūras iekļautas IIA. Tādējādi tiek nodrošinātas konsekventas procedūras un abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu lomas (skatīt IIA projekta 10.–15. punktu).

1.2.3. Īpaši garantiju noteikumi

Ja saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu vai Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu izsniegtā garantēta aizdevuma atmaksa jāsedz no ES budžeta, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1150/2000 pastāv iespēja pieprasīt papildu pašu resursus, lai nodrošinātu juridiskās saistības attiecībā uz ES budžetu. Šādai skaidras naudas operācijai seko budžeta operācija, t. i., budžeta grozījuma ieviešana. Ikvienam budžeta grozījumam jāatbilst DFS noteiktajam maksimālajam apjomam. Ņemot vērā iesaistītās summas (Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma vai maksājumu bilances mehānisma garantētos aizdevumus), gandrīz noteikti būs nepieciešams pārskatīt DFS.

Ir maz ticams, ka šāda situācija jelkad varētu rasties, bet, lai novērstu potenciālās problēmas, izteikts priekšlikums iekļaut DFS regulā noteikumu, kas izslēgtu šādus potenciālus izdevumus no finanšu shēmas (t. i., nepieciešamības gadījumā tiks izmantotas summas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteiktās maksimālās summas).

Attiecīgais maksimālais apjoms, kas ierobežo ES spēju garantēt aizdevumus no ES budžeta, ir pašu resursu maksimālais apjoms, nevis DFS maksimālais apjoms. Pieprasīt DFS pārskatīšanu šādas garantijas aktivizēšanas gadījumā būtu pretrunā ar likumdevēja nodomu.

1.2.4. Ieguldījums apjomīgu projektu finansēšanā

Ņemot vērā tādu lielāko tehnoloģijas attīstības programmu raksturu, kuru pamatā ir apjomīgi infrastruktūras projekti, īpaši Eiropas navigācijas satelītu programmas EGNOS un Galileo, šādiem projektiem nepieciešami īpaši noteikumi, kuru mērķis ir „norobežot” summas, kuras atbilst ieguldījumam no ES budžeta. Pieredze saistībā ar finanšu shēmu 2007.–2013. gadam liecina, ka šie jaunie noteikumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ES izdevumu sakārtotu attīstību un ikgadējo budžeta procedūru netraucētu norisi.

Tiesību aktiem par minētajām programmām jāatbilst šīs regulas finanšu noteikumiem.

2. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 2.1. Regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu

1. pants

Formulējumā, kas dots 1. pantā, norādīts finanšu shēmas ilgums un dota atsauce uz pielikumu, kurā dota finanšu shēmas tabula.

2. pants. Finanšu shēmas maksimālā apjoma ievērošana

Šī panta pirmajā punktā noteikts iestāžu pienākums ievērot maksimālo apjomu budžeta veidošanas laikā atbilstīgi Līguma noteikumiem.

Otrajā punktā paredzēta iespēja nepieciešamības gadījumā pārsniegt noteikto maksimālo apjomu, ja tiek izmantoti finanšu shēmā neiekļauti instrumenti. IIA projekta 10.–15. punktā definētas ārkārtas palīdzības rezerves, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, jaunizveidotā rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerve ārkārtas gadījumiem. Šie instrumenti nav iekļauti finanšu shēmā, un tie nodrošina, ka īpašos gadījumos pēc nepieciešamības tiek nodrošināts finansējums, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu. Tie palielina finanšu shēmas elastību, un tos kopīgi izmanto abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes. Lai saglabātu pašreizējo elastību un iestāžu lomu minēto instrumentu izmantošanā, IIA projektā iekļautie noteikumi reglamentē šo instrumentu darbību.

Trešajā punktā procedūra garantiju izmantošanai no ES budžeta attiecībā uz aizdevumiem, kas izsniegti saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, izslēgta no pienākuma ievērot finanšu shēmas maksimālo apjomu un attiecīgi tā tiek izslēgta no nepieciešamības pārskatīt DFS. Attiecīgais maksimālais apjoms, kas jāievēro, ir pašu resursu maksimālais apjoms.

3. pants. Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana

Salīdzinājumā ar 2010. gada marta priekšlikumu šajā pantā tiek ieteikti šādi grozījumi: nepārprotama atsauce uz to, ka, izmantojot instrumentus, kurus var izmantot ārpus finanšu shēmas, un garantijas aizdevumam, kuras tiek segtas no ES budžeta, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 332/2002 vai Regulai (ES) Nr. 407/2010, arī jāievēro pašu resursu maksimālais apjoms.

4. pants. Tehniskas finanšu shēmas korekcijas

Finanšu shēma sniegta 2011. gada cenās. Saglabāta gan procedūra tehnisku korekciju veikšanai shēmā, gan deflators 2 % apmērā. Jauns elements ieviests 1. punkta c) apakšpunktā: tiek norādīta rezerves ārkārtas gadījumiem absolūtā summa, kas ir 0,03 % no ES NKI, kā noteikts IIA projekta 15. punktā.

5. pants. Kohēzijas politikas finansējuma korekcijas

Šis pants atveido pašreizējā IIA 17. punktu un 2010. gada marta priekšlikuma 5. pantu. Izdarītie grozījumi atspoguļo finanšu shēmas 2014.–2020. gadam izpildes grafiku un izmaiņas finanšu shēmas struktūrā.

6. pants. Korekcijas saistībā ar īstenošanu

Formulējums šajā pantā, kurā paredzēti noteikumi korekcijām saistībā ar īstenošanu, atbilst pašreizējā IIA 18. punktam. Salīdzinājumā ar 2010. gada marta priekšlikumu šajā pantā netiek ieteikti grozījumi.

7. pants. Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Lauku attīstības fonda un Eiropas Zivsaimniecības fonda koriģēšana

Šajā pantā atveidots pašreizējā IIA 48. punkta teksts. Juridiskā bāze un programmas dokumenti parasti tiek gatavoti ilgi, tāpēc jāparedz juridisko tekstu vai programmu vēla pieņemšana.

8. pants. Korekcijas saistībā ar pārmērīgu valsts budžeta deficītu

Formulējums šajā pantā, kurā paredzēti noteikumi korekcijām saistībā ar pārmērīgu valsts budžeta deficītu, atveido pašreizējā IIA 20. punktu, un salīdzinājumā ar 2010. gada marta priekšlikumu šajā pantā nav veikti grozījumi.

9. pants. Finanšu shēmas pārskatīšana

Formulējums šajā pantā atbilst pašreizējā IIA 21.–23. punktam un 2010. gada marta priekšlikuma 8. pantam. Ir veikti daži grozījumi: 1) ir svītrots 2010. gada marta priekšlikuma 8. panta 2. punktā paredzētais vispārīgais noteikums par priekšlikuma pārskatīšanas laiku, jo tas neatbilst pašreizējai praksei, ņemot vērā nepieciešamību rīkoties neparedzētās situācijās, kad tās rodas; 2) ir svītrota iespēja pielāgot finanšu shēmu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā ieteikts 2010. gada marta priekšlikuma 8. panta 3. punktā (ņemot vērā ieteikto elastības instrumentu paplašināšanu, tostarp rezerves ārkārtas gadījumiem ieviešanu); 3) tiek ieviests jauns 5. punkts, kurā tiek precizēts, kādas citos pantos noteiktās finanšu shēmas korekcijas uzskatāmas par finanšu shēmas pārskatīšanu.

10. pants. Finanšu shēmas koriģēšana, ja tiek pārskatīts Līgums

Formulējums šajā pantā, kurā paredzēti noteikumi korekciju veikšanai Līguma pārskatīšanas gadījumā, atveido pašreizējā IIA 4. punktu un atbilst 2010. gada marta priekšlikuma 9. pantam.

11. pants. Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar paplašināšanos

Formulējums šajā pantā atveido pašreizējā IIA 29. punktu un 2010. gada marta priekšlikuma 11. pantu.

Pantu papildina jauns punkts, kurā dota īpaša atsauce uz iespējamo Kipras konflikta vispārēju risinājumu finanšu shēmas aptvertā perioda laikā.

12. pants. Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

Šī panta noteikumi atbilst 2010. gada marta priekšlikumam. Vispārīgi noteikumi sadarbībai budžeta procedūras laikā iekļauti DFS regulā, savukārt IIA projektā un tā pielikumā sniegti sīkāki noteikumi.

13. pants. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana

Ir saglabāts 2010. gada marta priekšlikumā paredzētais noteikums, izņemot KĀDP pieejamās mazākās summas noteikšanu.

14. pants. Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

Lielākajām tehnoloģijas attīstības programmām, kuru pamatā ir apjomīgi infrastruktūras projekti, īpaši Eiropas navigācijas satelītu programmām EGNOS un Galileo, nepieciešami īpaši noteikumi. Šādu noteikumu nepieciešamību nosaka šo projektu īpašās iezīmes, t. i., to ilgums ievērojami pārsniedz daudzgadu finanšu shēmas periodu, projekta riski var radīt ievērojamu izmaksu pārsniegumu, privātais kapitāls tiek iesaistīts šādos projektos ierobežotā apmērā vai vispār netiek iesaistīts, un īstermiņā vai vidējā termiņā netiek radīti ieņēmumi saistībā ar projekta komerciālu izmantošanu vai projektam piemīt drīzāk maza spēja radīt ieņēmumus.

Tādējādi saskaņā ar ieteikto punktu tiek paredzēts „norobežot” summu, kas finanšu shēmā 2014.–2020. gadam pieejama Eiropas navigācijas satelītu programmām EGNOS un Galileo.

15. pants. Vidēja termiņa novērtējums par finanšu shēmas īstenošanu

Iekļauts jauns punkts, kurā noteikts termiņš finanšu shēmas darbības vidēja termiņa novērtējumam. Līdzīgs punkts iekļauts pašreizējā IIA (7. punkts un 1. deklarācija).

16. pants. Pāreja uz nākamo finanšu shēmu

Saskaņā ar šo pantu Komisijai ir pienākums iesniegt jaunu finanšu shēmu pirms 2018. gada 1. janvāra, t. i., trīs gadus pirms finanšu shēmas beigām.

Panta otrajā punktā ietverti noteikumi gadījumiem, ja līdz regulā noteiktās finanšu shēmas beigām netiek panākta vienošanās par jaunu finanšu shēmu.

17. pants

DFS regulas pēdējā pantā noteikts regulas spēkā stāšanās datums. IIA stājas spēkā tajā pašā dienā, jo abi juridiskie teksti viens otru papildina.

2.2. Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību

Ievads. IIA projekta 1.–6. punkts

IIA projekta ievaddaļā norādīta atsauce uz Līgumu (295. pantu), nolīguma saistošais raksturs, tā atbilstība citiem tiesību aktiem, kuri ir saistīti ar daudzgadu finanšu shēmu un budžeta procedūru, raksturota nolīguma struktūra un noteikts nolīguma spēkā stāšanās datums (tajā pašā datumā, kad stājas spēkā DFS regula).

Ievadā atveidots 2010. gada marta priekšlikuma 1.–6. punkta formulējums.

I daļa. Noteikumi, kas saistīti ar finanšu shēmu un īpašiem instrumentiem, kas nav iekļauti finanšu shēmā

A. Noteikumi, kas saistīti ar finanšu shēmu

IIA projekta 7. punktā sniegti noteikumi par to, kā sniedzama informācija par darbībām, kas nav ietvertas budžetā (t. i., Eiropas Attīstības fonds), un par pašu resursu kategoriju attīstību. Tiek saglabāta prakse sniegt šādu informāciju, bet ierosināts turpmāk to sniegt nevis kopā ar finanšu shēmas tehnisko korekciju, bet gan ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam, jo tā ir loģiskāk. Iesniegšanas laiks praktiski nemainās (aprīļa beigas / maija sākums). Šie grozījumi jau iekļauti 2010. gada marta priekšlikumā.

IIA projekta 8. punkts attiecas uz rezervēm līdz maksimālajam apjomam. DFS regulā tiek noteikts maksimālais apjoms visām kategorijām, kas jāievēro ikgadējā budžeta procedūrā atbilstīgi Līgumam. Tomēr jāsaglabā prakse, saskaņā ar kuru pēc iespējas tiek saglabātas pietiekamas rezerves līdz maksimālajam apjomam. Šī prakse ir viens no iestāžu sadarbības aspektiem un iestāžu labas gribas apliecinājums budžeta procedūrā, un kā tāda tā iederas IIA. Šis noteikums ir saglabāts, nemainot pašreizējo praksi, un nav arī mainīts salīdzinājumā ar 2010. gada marta priekšlikumu.

IIA projekta 9. punktā sniegta atjaunota informācija par maksājumu apropriāciju prognozēm pēc 2020. gada, kas ir finanšu shēmas ceturtais gads, saskaņā ar pašreizējo praksi un 2010. gada marta priekšlikumu.

B. Noteikumi, kas saistīti ar īpašiem instrumentiem, kuri nav iekļauti finanšu shēmā

IIA ir saglabāti pašreizējie instrumenti, kuri nav iekļauti finanšu shēmā (ārkārtas palīdzības rezerve, Solidaritātes fonds, elastības instruments un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds). DFS regulas 2. pantā ir ieviesta iespēja tos vajadzības gadījumā izmantot, pārsniedzot finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu. Noteikumu nodalīšana divos tiesību aktos atbilst 2010. gada marta priekšlikumu loģikai.

Salīdzinot ar 2010. gada marta priekšlikumu, veikti šādi grozījumi: tiek palielināts elastības instrumenta un ārkārtas palīdzības rezerves apjoms, tiek samazināts Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda apjoms, pēc attiecīgu noteikumu ieviešanas Finanšu regulā tiks ieviesta iespēja izmantot ārkārtas palīdzības rezerves ietvaros pieejamās ikgadējās summas neizmantoto daļu līdz n + 1 gadam un tiek paplašināta šī instrumenta darbības joma, aptverot situācijas, kad pastāv īpašs spiediens, kuru rada migrācijas plūsmas pie ES ārējām robežām, šāda iespēja attiecībā uz elastības instrumentu tiek pagarināta no n + 2 gada līdz n + 3 gadam, tiek dzēsts noteikums, kas ierobežo summas, kas gadā pieejamas saskaņā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, tā ka ir pieejamas tikai summas par pēdējiem diviem gadiem, kas nav tikušas izmantotas un uz kurām neattiecas saistības, un tiek paplašināta šī instrumenta darbības joma, palīdzot arī mazināt sekas, kādas globalizācija ir radījusi zemniekiem. Visas summa izteiktas 2011. gada cenās, lai tās atbilstu vispārējai finanšu shēmas sniegšanas formai. Izmantošanas procedūras ir vienkāršotas salīdzinājumā ar pašreizējo praksi.

Izteikts priekšlikums lauksaimniecības nozarē izveidot jaunu īpašu rezervi krīzes situācijām. Sīkāki noteikumi attiecībā uz atbilstību palīdzības saņemšanai šīs rezerves ietvaros noteikti īpašā tiesību aktā. IIA nosaka rezerves apjomu un izmantošanas noteikumus.

Tiek ieteikts jauns instruments, kas nav iekļauts finanšu shēmā — „rezerve ārkārtas gadījumiem”. Formulējums pēc būtības atbilst noteikumiem, kurus Padomes pieņēma savā 2011. gada 18. janvāra nostājā par 2010. gada marta priekšlikumiem. Tomēr rezerves ārkārtas gadījumiem nodalīšana atbilst 2010. gada marta priekšlikumu loģikai, t. i., saglabāt IIA visus noteikumus, kuri attiecas uz īpašiem instrumentiem, kuri nav iekļauti finanšu shēmā.

II daļa. Iestāžu sadarbības uzlabošana budžeta procedūras laikā

A. Iestāžu sadarbības procedūra

Noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā tika ievērojami grozīti salīdzinājumā ar pašreizējiem noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību jaunajai budžeta procedūrai, kas ieviesta ar Līgumu. Visi noteikumi iekļauti IIA pielikumā, kā ieteikts 2010. gada martā.

Pielikumā iekļautie noteikumi atbilst 2010. gada marta priekšlikumam, bet tajos iekļauti grozījumi, par kuriem vienošanās tika panākta pēc iestāžu deklarācijas.

B. Finanšu noteikumu iekļaušana leģislatīvajos aktos

Tiek saglabāti pašreizējā IIA un attiecīgi 2010. gada marta priekšlikuma noteikumi. Iespēja novirzīties no tiesību aktos noteiktajām summām palielināta no 5 % līdz 10 %, lai palielinātu elastību kategoriju ietvaros. Šis noteikums neattiecas uz summām, kas piešķirtas dalībvalstīm uz visu finanšu regulas laiku, un DFS regulas 13. pantā noteiktajiem apjomīgajiem projektiem.

C. Izdevumi saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē

Tiek ierosināts pašreizējā IIA noteikumus par izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saskaņot ar jaunajiem budžeta noteikumiem. Ierosinātā formulējuma maiņa atspoguļo tās pašreizējā teksta daļas, kuras joprojām ir būtiskas, un tās ir saistītas vienīgi ar labu sadarbību un iestāžu informēšanu par norisēm. Noteikumi atbilst 2010. gada marta priekšlikumam, un nebija nepieciešams veikt grozījumus.

D. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansēšana

Noteikumi atbilst 2010. gada marta priekšlikumam, un nebija nepieciešams veikt grozījumus.

E. Iestāžu iesaistīšanās Eiropas Attīstības fonda pārvaldībā

Lai uzlabotu Parlamenta uzraudzību attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu (EAF) un tuvinātu to noteikumiem par attīstības sadarbību, ko finansē no ES budžeta, tiek ieteikts ieviest jaunu noteikumu par dialogu ar Eiropas Parlamentu saistībā ar programmas dokumentiem, ko finansē Eiropas Attīstības fonds.

F. Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā saistībā ar administratīviem izdevumiem

Tiek ieviests jauns punkts, kura mērķis ir pārliecināties, ka iestādes piekrīt katru gadu agrīnā budžeta procedūras posmā (laiks noteikts pielikumā) sadalīt savā starpā administratīvos izdevumus: ikgadējās atšķirības iestāžu administratīvo izdevumu līmeņos arī rāda, kā budžetu iespējami ietekmē Civildienesta noteikumu grozījumi un darbinieku skaita pakāpeniska samazināšana par 5 % laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās.

III daļa. ES līdzekļu pareiza finanšu pārvaldība

Šajā daļā atveidots 2010. gada marta priekšlikuma teksts par finanšu plānojumu (veicot dažas korekcijas, lai tekstu tuvinātu pašreizējai praksei), aģentūrām un Eiropas skolām (piebilstot, ka jāievēro tādi paši noteikumi kā jaunas aģentūras izveidošanas gadījumā, grozot attiecīgo tiesību aktu vai mainot aģentūras uzdevumus, un norādes par informāciju, kas jāietver ietekmes novērtējumā, kurš Komisijai jāveic pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras vai jaunas Eiropas skolas izveidi).

Iedaļa par jauniem vai inovatīviem finanšu instrumentiem vairs nav nepieciešama, jo Finanšu regulā tiks iekļauta jauna sadaļa, kura pilnībā būs veltīta finanšu instrumentiem un sīki izstrādātiem noteikumiem pārskatu sniegšanai par šādiem instrumentiem.

2011/0177 (APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[7],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[8],

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Šajā regulā nosakot saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, jāņem vērā [Padomes Lēmumā XXXX/XX/ES, Euratom] noteiktais saistību un pašu resursu maksimālais apjoms.

(2) Ņemot vērā nepieciešamību panākt noteiktu paredzamību, sagatavojot un īstenojot vidēja termiņa ieguldījumus, finanšu shēmas noteiktais ilgums ir septiņi gadi, tas sākas 2014. gada 1. janvārī, un termiņa vidū tiek novērtēta finanšu shēmas īstenošana. Novērtējuma rezultāti tiek ņemti vērā finanšu shēmas pēdējo triju gadu laikā.

(3) Lai Eiropas Savienība varētu reaģēt uz īpašiem neparedzētiem apstākļiem vai atļaut finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt maksimālā apjoma ietvaros, kas pieejams vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts finanšu shēmā, ir vajadzīgi īpaši instrumenti — ārkārtas palīdzības rezerve, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerve ārkārtas gadījumiem. Tādēļ gadījumos, kad nepieciešams izmantot īpašus instrumentus, ir nepieciešami īpaši noteikumi, kuri nodrošina iespēju uzņemties budžeta saistību apropriācijas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

(4) Ja ES budžeta garantijas jāizmanto attiecībā uz aizdevumiem, kuri izsniegti saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, kā noteikts Padomes 2002. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm[9], un Padomes 2010. gada 11. maija Regulā (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[10], jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu, tanī pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.

(5) Finanšu shēma jānosaka 2011. gada cenās. Tāpat arī jāparedz noteikumi finanšu shēmas tehniskām korekcijām, lai pārrēķinātu maksimālo apjomu un pieejamās rezerves.

(6) Finanšu shēmā nav jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības gada budžetam[11], nozīmē.

(7) Jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīga finanšu shēmas korekcija. Šīs korekcijas var būt saistītas ar budžeta izpildi, pārmērīgu valsts budžeta deficītu, līgumu pārskatīšanu, paplašināšanos vai tādu jaunu noteikumu novilcinātu pieņemšanu, kuri regulē noteiktas politikas jomas.

(8) Kohēzijai izaugsmei un nodarbinātībai paredzētā finansējuma sadale pa valstīm tiek noteikta, balstoties uz aplēsēm par iekšzemes kopproduktu (turpmāk "IKP") 2011. gada pavasarī. Ņemot vērā prognožu nedrošību un ietekmi uz aptvertajām dalībvalstīm, jāveic vidusposma novērtējums nolūkā salīdzināt prognozēto un faktisko IKP un tā ietekmi uz finansējumu. Ja IKP 2014.-2016. gadam atšķirsies par vairāk nekā +/- 5 % no 2011. gadā izmantotās prognozes, finansējumā attiecīgajām dalībvalstīm 2018.-2020. gadam jāveic korekcijas. Jāievieš noteikumi attiecībā uz šo korekciju.

(9) Var rasties nepieciešamība pārskatīt finanšu shēmu, ja izveidojas neparedzēti apstākļi, kurus nevar atrisināt finanšu shēmā noteiktā maksimālā apjoma ietvaros.Tādēļ šādos gadījumos jānodrošina iespēja pārskatīt finanšu shēmu.

(10) Jāparedz vispārīgi noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā.

(11) Lai veicinātu budžeta procedūras netraucētu norisi, jāparedz pamatnoteikumi kopējās ārpolitikas un drošības politikas izdevumu iekļaušanai budžetā un jānorāda kopējā summa laikposmam, uz kuru attiecas finanšu shēma.

(12) Sīki izstrādāti noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā un kopējās ārpolitikas un drošības politikas izdevumu iekļaušanu budžetā ir paredzēti 201x. gada [..] Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[12].

(13) Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz finanšu shēmas darbības laiku. Jānosaka maksimālais apjoms iemaksām šādos projektos no ES budžeta. Šādi lūgumi nedrīkst ietekmēt citus projektus, kuri tiek finansēti no ES budžeta.

(14) Komisijai līdz 2018. gada 1. janvārim jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spējā nākamā finanšu shēma. Ja līdz šajā regulā paredzētās finanšu shēmas termiņa beigām netiek pieņemta jaunā shēma, jāturpina piemērot šajā regulā noteikto shēmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Daudzgadu finanšu shēma

Daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (turpmāk „finanšu shēma”) ir izklāstīta pielikumā.

2. pants Finanšu shēmas maksimālā apjoma ievērošana

1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katras budžeta procedūras un katra gada budžeta izpildes laikā ievēro finanšu shēmā noteikto gada maksimālo izdevumu apjomu.

2. Gadījumos, kad atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2012/2002[13], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1927/2006[14], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. xxxx/201x[15] un 201x. gada Iestāžu nolīgumam par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (turpmāk „iestāžu nolīgums”) ir nepieciešams izmantot ārkārtas palīdzības rezerves, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, elastības instrumenta, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerves ārkārtas gadījumiem līdzekļus, saistību apropriācijas var iekļaut budžetā, pārsniedzot finanšu shēmā noteikto attiecīgo izdevumu kategoriju maksimālo apjomu.

3. Ja jāizmanto garantija attiecībā uz aizdevumu, kuru sedz ES budžets atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 332/2002 vai Regulai (ES) Nr. 407/2010, šādas garantijas apjoms pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

3. pants Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana

1.           Nevienā gadā, uz ko attiecas finanšu shēma, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma — pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu —, nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kurš noteikts [Lēmumā XXXX/XX/ES, Euratom].

2.           Vajadzības gadījumā finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu samazina, lai nodrošinātu pašu resursu maksimālā apjoma, kas noteikts saskaņā ar [Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom].

4. pants Tehniskas korekcijas

1.           Katru gadu pirms budžeta procedūras n + 1 gadam Komisija finanšu shēmā veic šādas tehniskas korekcijas:

a)      maksimālā apjoma un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopsummu pārvērtēšanu n + 1 gada cenās;

b)      aprēķinus par rezervi, kas pieejama līdz pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts [Lēmumā XXXX/XX/ES, Euratom];

c)      aprēķinu par rezerves ārkārtas gadījumiem absolūto summu, kas noteikta Iestāžu nolīguma 15. pantā.

2.           Komisija veiks 1. punktā minētās tehniskās korekcijas, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.

3.           Šā panta 1. punktā minēto tehnisko korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.           Attiecībā uz attiecīgo gadu nevar veikt turpmākas tehniskas korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī ex-post korekcijas turpmākajos gados.

5. pants Kohēzijas politikas finansējuma korekcijas

1. Ja tiek konstatēts, ka kādas dalībvalsts kumulatīvais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadā par vairāk nekā +/- 5 % ir novirzījies no kumulatīvā IKP, kas aplēsts 2011. gadā, piešķirot dalībvalstīm kohēzijas politikas finansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2018. gadu koriģē summas, kuras attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas minētajam laikposmam no kohēzijas atbalsta fondiem.

2. 1. punktā minēto korekciju kopējā neto ietekme — pozitīva vai negatīva — nedrīkst pārsniegt EUR 3 miljardus.

3. Vajadzīgās korekcijas sadala vienādās proporcijās laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam, un tiek attiecīgi izmainīts finanšu shēmas atbilstošais maksimālais apjoms.

6. pants Korekcijas saistībā ar īstenošanu

Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par finanšu shēmā veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija, ņemot vērā īstenošanu, iesniedz priekšlikumus par korekcijām attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, kuras tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. Lēmumu par minētajiem priekšlikumiem pieņem līdz n gada 1. maijam.

7. pants Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda koriģēšana

1. Ja pēc 2014. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas attiecībā uz struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda darbību, finanšu shēmu koriģē, lai 2014. gadā neizmantotās piešķirtās summas tiktu pārnestas uz turpmākiem gadiem, pārsniedzot izdevumu atbilstīgo maksimālo apjomu.

2. Korekcijas, kas attiecas uz 2014. gadā neizmantoto piešķirto summu pārnešanu, jāpieņem līdz 2015. gada 1. maijam.

8. pants Korekcijas saistībā ar pārmērīgu valsts budžeta deficītu

Ja saistībā ar pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanas procedūru tiek izbeigta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Kohēzijas fondu, Padome saskaņā ar Līgumu un attiecīgo pamataktu lemj par apturēto saistību pārnešanu uz turpmākajiem gadiem. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n + 2 gada.

9. pants Finanšu shēmas pārskatīšana

1. Neparedzētu apstākļu gadījumā finanšu shēmu var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts [Lēmumā XXXX/XX/ES, Euratom].

2. Veicot finanšu shēmas pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, ņem vērā, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, izdarot īpašu atsauci uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu. Mērķis ir pēc iespējas panākt, lai neviena nozīmīga summa — gan absolūtā izteiksmē, gan procentos no jaunajiem plānotajiem izdevumiem — nepārsniegtu izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu.

3. Veicot finanšu shēmas pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, ņem vērā, kādā apjomā vienas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielinājumu var izlīdzināt ar kādas citas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma samazinājumu.

4. Veicot finanšu shēmas pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, tiek saglabāta atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem.

5. Veikt šī dokumenta 3. panta 2. punktā, 6., 7., 8., 10., 11 un 16. pantā minētās korekcijas arī nozīmē veikt finanšu shēmas pārskatīšanu.

10. pants Finanšu shēmas koriģēšana, ja tiek pārskatīti Līgumi

Ja finanšu shēmas darbības laikā tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, attiecīgi veic nepieciešamās korekcijas finanšu shēmā.

11. pants Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar paplašināšanos un Kipras apvienošanos

Ja finanšu shēmas darbības periodā ES tiek uzņemtas jaunas dalībvalstis, finanšu shēmu koriģē, ņemot vērā nepieciešamos izdevumus saistībā ar paplašināšanās sarunu iznākumu.

Ja finanšu shēmas darbības periodā notiek Kipras apvienošanās, finanšu shēmu koriģē, ņemot vērā ņemot vērā Kipras konflikta vispārēju risinājumu un ar apvienošanos saistīto vajadzību pēc papildu finansējuma.

12. pants Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk „iestādes”) veic visus pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi.

Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai saskaņotu savu nostāju. Iestādes sadarbojas, izmantojot atbilstošus savstarpējos kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu visos procedūras posmos sasniegto konverģences līmeni.

Iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti, nodrošinot budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

Trīspusējas sanāksmes var sasaukt visos procedūras posmos un dažādos pārstāvības līmeņos atkarībā no paredzamās apspriešanas rakstura. Visas iestādes saskaņā ar savu reglamentu norīko katras sanāksmes dalībniekus, nosaka to sarunu pilnvaras un savlaicīgi informē parējās iestādes par sanāksmju organizēšanu.

13. pants Kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansēšana

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (turpmāk „KĀDP”) uzturēšanas izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā KĀDP. Šī summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Rezervei līdzekļus nevar piešķirt.

14. pants Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam no ES budžeta pieejamā maksimālā summa Eiropas navigācijas satelītu programmām (EGNOS un Galileo) ir EUR 7000 miljoni 2011. gada cenās.

15. pants Vidēja termiņa novērtējums par finanšu shēmas īstenošanu

Komisija 2016. gadā iesniedz novērtējumu par finanšu shēmas īstenošanu, kam nepieciešamības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus.

16. pants Pāreja uz nākamo finanšu shēmu

Komisija līdz 2018. gada 1. janvārim iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.

Ja līdz 2020. gada 31. decembrim Padome nepieņem regulu, ar kuru tiek noteikta jauna daudzgadu finanšu shēma, maksimālo apjomu un citus noteikumus, kuri atbilst finanšu shēmas pēdējam darbības gadam, turpina piemērot, līdz tiek pieņemta regula, ar kuru tiek noteikta jauna finanšu shēma. Ja pēc 2020. gada Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, pagarināto finanšu shēmu vajadzības gadījumā koriģē, ņemot vērā pievienošanās sarunu iznākumu.

17. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[..],

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs                                                                       

PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu shēmas tabula

[1]               Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1988. gada 29. jūnijā noslēgts starp Parlamentu, Padomi un Komisiju (OV L 185, 15.7.1988., 33. lpp.).

[2]               Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.).

[3]               COM(2010) 72 un COM(2010) 73

[4]               COM(2011) 500, 29.6.2011.

[5]               COM(2010) 185 galīgā redakcija, 27.4.2010., 2. nodaļa (4.–13. lpp.).

[6]               COM(2010) 700 galīgā redakcija, 19.10.2010., īpaši 4.5.–4.7. iedaļa (23.–25. lpp.).

[7]               OV C , , .. lpp.

[8]               OV C , ,.. lpp.

[9]               OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

[10]             OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

[11]             OV L . .

[12]             OV C …

[13]             OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

[14]             OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[15]             OV L, .. lpp.