PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā (turpmāk — ACTA) mērķis ir izveidot visaptverošu starptautisku sistēmu, kas palīdzēs ES tās centienos efektīvi apkarot intelektuālā īpašuma tiesību (turpmāk — IĪT) pārkāpumus. Šie pārkāpumi apdraud likumīgu tirdzniecību un ES konkurētspēju, kam attiecīgi ir negatīva ietekme uz izaugsmi un darbavietām. ACTA ietver mūsdienīgus noteikumus par IĪT piemērošanu, tai skaitā noteikumus par civiltiesiskiem un krimināltiesiskiem tiesībaizsardzības pasākumiem, par tiesībaizsardzību uz robežām un digitālajā vidē, spēcīgus sadarbības mehānismus starp ACTA Pusēm, lai atbalstītu to tiesībaizsardzības centienus, un vislabāko praksi efektīvai IĪT piemērošanai.

2.           Lai gan ACTA neievieš grozījumus ES tiesību aktu kopumā, jo ES tiesību akti jau ir ievērojami progresīvāki salīdzinājumā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem, tas ieviesīs jaunu starptautisko standartu, pamatojoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk — PTO) Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (turpmāk — TRIPS līgums) (pieņemts 1994. gadā). Tādējādi tas nodrošinās ieguvumus ES eksportējošiem tiesību īpašniekiem, kuri darbojas globālajā tirgū un kas pašlaik ārvalstīs saskaras ar sistemātiskiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem attiecībā uz to autortiesībām, preču zīmēm, patentiem, dizainiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

3.           Tai pašā laikā ACTA ir līdzsvarots nolīgums, jo tajā pilnībā ņemtas vērā pilsoņu tiesības un svarīgām ieinteresētām personām, proti, patērētājiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem un jaunattīstības valstīs esošiem partneriem nozīmīgi jautājumi.

4.           Pēc tam, kad Padome 2008. gada 14. aprīlī bija pieņēmusi sarunu norādes, 2008. gada 3. jūnijā sāka sarunas. Pēc 11 sarunu kārtām nolīgumu noslēdza 2010. gada 15. novembrī, un tekstu parafēja 25. novembrī.

5.           ES dalībvalstis ar Padomes Tirdzniecības politikas komitejas starpniecību mutiski un rakstiski tika pastāvīgi informētas par sarunām. Rotējošā ES prezidentūra vadīja sarunas par sankciju piemērošanu, pamatojoties uz nostājām, par kurām vienprātīgi vienojās un kuras pieņēma Padome Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER). Arī Eiropas Parlaments regulāri saņēma informāciju par notikumu attīstību ar savas Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) starpniecību un no komisāra De Gucht trīs 2010. gada plenārsēdēs. Eiropas Parlaments 2010. gada 24. novembrī pieņēma rezolūciju, paužot atbalstu ACTA.

6.           ACTA ir ietverta virkne tādu noteikumu par krimināltiesisko tiesībaizsardzību, uz kuriem attiecas LESD 83. panta 2. punkts. Minētās nolīguma daļas ir kopīgās kompetences jomā (LESD 2. panta 2. punkts) atšķirībā no citām daļām, uz kurām attiecas 207. pants. Ja kāds jautājums ir kopīgās kompetences jomā, tad sagatavot un pieņemt juridiski saistošus aktus var vai nu Eiropas Savienība, vai dalībvalstis. Attiecībā uz ACTA parakstīšanu un noslēgšanu Komisija ir izvēlējusies neierosināt to, ka Eiropas Savienība izmantotu savu iespējamo kompetenci krimināltiesiskās tiesībaizsardzības jomā atbilstoši LESD 83. panta 2. punktam. Komisija uzskata šādu rīcību par atbilstīgu, jo saistībā ar sarunām par ACTA nekad nav bijis paredzēts grozīt ES aquis vai saskaņot ES tiesību aktus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību krimināltiesisko aizsardzību. Šā iemesla dēļ Komisija ierosina, lai ACTA parakstītu un noslēgtu gan ES, gan visas dalībvalstis.

7.           Komisijas nostāja attiecībā uz ACTA un LESD 83. panta 2. punktu neskar Komisijas nostāju par to, kā ES kopīgās kompetences atbilstoši LESD 83. panta 2. punktam īstenos turpmāk − citu iniciatīvu gadījumā.

2011/0167 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

tā kā:

(1)       Padome 2008. gada 14. aprīlī pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā veikt sarunas par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā.

(2)       Šīs sarunas ir pabeigtas, un Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm parafēja 2010. gada 25. novembrī.

(3)       Saskaņā ar Padomes (..) Lēmumu Nr. …/2010/ES[2] nolīgums Savienības vārdā tika parakstīts (..).

(4)       Nolīgums ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm[3].

Noslēdzamā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs izraugās personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā iesniegt nolīguma apstiprināšanas instrumentu, lai izteiktu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Datumu, kurā nolīgums stājas spēkā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm

Līgumslēdzējas Puses,

norādot, ka intelektuālā īpašuma tiesību efektīva piemērošana ir ļoti svarīga, lai visās nozarēs un pasaulē saglabātu ekonomikas izaugsmi;

papildus norādot, ka viltoto un pirātisko preču izplatīšana, kā arī pakalpojumi, kuros izplata nelikumīgu materiālu, apdraud likumīgu tirdzniecību un pasaules ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, rada būtiskus finansiālus zaudējumus tiesību īpašniekiem un likumīgiem uzņēmumiem, kā arī — dažos gadījumos — nodrošina ieņēmumus organizētajai noziedzībai un citādi apdraud sabiedrību;

vēloties apkarot šādu izplatīšanu, uzlabojot starptautisko sadarbību un padarot efektīvāku starptautisko tiesībaizsardzību;

paredzot nodrošināt efektīvus un piemērotus līdzekļus, kas papildina TRIPS līgumu, lai īstenotu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, ņemot vērā savu attiecīgo tiesību sistēmu un prakšu atšķirības;

vēloties nodrošināt, lai intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas pasākumi un procedūras pašas nekļūst par likumīgas tirdzniecības ierobežojumiem;

vēloties pievērsties intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu problēmai, tai skaitā pārkāpumiem, kas notiek digitālajā vidē, it sevišķi attiecībā uz autortiesībām vai blakustiesībām, līdzsvarojot attiecīgo tiesību īpašnieku, pakalpojumu sniedzēju un lietotāju tiesības un intereses;

vēloties veicināt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, lai novērstu attiecīgos pārkāpumus digitālajā vidē;

vēloties, lai šis nolīgums atbalsta starptautisko tiesībaizsardzības darbu un sadarbību, ko īsteno attiecīgajās starptautiskajās organizācijās;

atzīstot principus, kas noteikti Dohas Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, kuru pieņēma 2001. gada 14. novembrī Ceturtajā PTO ministru konferencē,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO.

I nodaļa. Sākuma noteikumi un vispārīgas definīcijas

1. iedaļa. Sākuma noteikumi

1. pants. Saistība ar citiem nolīgumiem

Nekas šajā nolīgumā nav atkāpe no Puses saistībām attiecībā pret jebkuru citu Pusi saskaņā ar spēkā esošiem nolīgumiem, tai skaitā TRIPS līgumu.

2. pants. Pienākumu būtība un darbības joma

1.           Katra Puse īsteno šā nolīguma noteikumus. Puse var savos tiesību aktos īstenot plašāku intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, nekā paredzēts šajā nolīgumā, ja šāda piemērošana nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem. Katra Puse savā tiesību sistēmā un praksē var brīvi noteikt atbilstīgu metodi šā nolīguma noteikumu īstenošanai.

2.           Nekas šajā nolīgumā neuzliek saistības attiecībā uz resursu sadali starp intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un tiesībaizsardzību kopumā.

3.           TRIPS līguma I daļā, sevišķi 7. un 8. pantā, noteiktos mērķus un principus mutatis mutandis attiecina uz šo nolīgumu.

3. pants. Saistība ar standartiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pieejamību un piemērošanas jomu

1.           Šis nolīgums neskar noteikumus Puses tiesību aktos, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesību pieejamību, iegūšanu, piemērošanas jomu un uzturēšanu.

2.           Šis nolīgums Pusei neuzliek saistības piemērot pasākumus, ja intelektuālā īpašuma tiesības neaizsargā saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem.

4. pants. Privātums un informācijas izpaušana

1.           Nekas šajā nolīgumā neparedz, ka Pusei ir jāizpauž:

a)      informācija, kuras izpaušana būtu pretrunā tās tiesību aktiem, ietverot tiesību aktus, kas aizsargā privātuma tiesības, vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros šī Puse ir līgumslēdzēja puse;

b)      konfidenciāla informācija, kuras izpaušana traucētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm;

c)      konfidenciāla informācija, kuras izpaušana skartu konkrētu — valsts vai privātu — uzņēmumu likumīgās komercintereses.

2.           Kad Puse sniedz rakstisku informāciju saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, tā Puse, kura šo informāciju saņem, ievērojot savus tiesību aktus un praksi, atturas no šīs informācijas izpaušanas vai izmantošanas mērķim, kam šī informācija nav sniegta, izņemot ar tās Puses, kura informāciju sniedz, iepriekšēju piekrišanu.

2. iedaļa. Vispārīgas definīcijas

5. pants. Vispārīgas definīcijas

Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi:

a)      ACTA — tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā;

b)      komiteja — ACTA komiteja, kas izveidota saskaņā ar V nodaļu (Institucionālie pasākumi);

c)      kompetentās iestādes — ir atbilstīgās tiesu, administratīvās un tiesībaizsardzības iestādes saskaņā ar Puses tiesību aktiem;

d)      preces ar viltotām preču zīmēm — jebkuras preces, ietverot iepakojumu, kam bez atļaujas ir izmantota preču zīme, kura ir identiska preču zīmei, kas likumīgi reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuras būtiskākos aspektus nevar atšķirt no šādas preču zīmes un kura tādējādi pārkāpj attiecīgās preču zīmes īpašnieka tiesības, ko paredz tās valsts tiesību akti, kurā piemēro II nodaļā (Tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai) paredzētās procedūras;

e)      valsts — jāsaprot kā termins ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta PTO līguma paskaidrojuma rakstā;

f)       muitas tranzīts — muitas procedūra, kādā preces muitas kontrolē tiek pārvadātas no vienas muitas iestādes uz otru;

g)      dienas — kalendārās dienas;

h)      intelektuālais īpašums — visas intelektuālā īpašuma kategorijas, kam piemēro TRIPS līguma II daļas 1.–7. iedaļu;

i)       tranzīta preces — preces muitas tranzītā vai pārkraušanā;

j)       persona — fiziska vai juridiska persona;

k)      pirātiskas autortiesību preces — jebkuras preces, kas ir kopijas, kuras izgatavotas bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai tiesību īpašnieka attiecīgi pilnvarotas personas piekrišanas valstī, kur preces ražotas, un kuras ir izgatavotas tieši vai netieši no kāda izstrādājuma, ja šādas kopijas izgatavošana radītu autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā piemēro II nodaļā (Tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai) paredzētās procedūras;

l)       tiesību īpašnieks — ietver federāciju vai asociāciju, kuras tiesiskais statuss ļauj aizstāvēt tiesības intelektuālā īpašuma jomā;

m)     teritorija — II nodaļas (Tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai) 3. iedaļas (Pasākumi uz robežām) nolūkos teritorija ir Puses muitas teritorija un visas brīvās zonas[4];

n)      pārkraušana — muitas procedūra, kādā preces muitas kontrolē tiek pārvietotas no importēšanas transportlīdzekļa uz eksportēšanas transportlīdzekli vienas tādas muitas iestādes teritorijā, kas ir gan importēšanas, gan eksportēšanas iestāde;

o)      TRIPS līgums — ir Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kurš ir PTO līguma 1.C pielikumā;

p)      PTO — Pasaules Tirdzniecības organizācija;

q)      PTO līgums — 1994. gada 15. aprīļa Marakešas Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

II nodaļa. Tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai

1. iedaļa. Vispārīgās saistības

6. pants. Vispārīgās saistības attiecībā uz piemērošanu

1.           Katra Puse nodrošina, lai tās tiesību aktos būtu paredzētas tiesībaizsardzības procedūras un būtu iespējama efektīva rīcība pret jebkādu šajā nolīgumā ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, ietverot steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuru uzdevums ir novērst jebkādus pārkāpumus, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem. Šīs procedūras piemēro tā, lai izvairītos no ierobežojumu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.

2.           Šīs nodaļas noteikumu īstenošanai pieņemtās, uzturētās vai piemērotās procedūras ir godīgas un taisnīgas, kā arī nodrošina pienācīgu aizsardzību to dalībnieku tiesībām, kam šīs procedūras piemēro. Tās nav nevajadzīgi sarežģītas vai dārgas, tās nenosaka nepamatotus termiņus un nerada neattaisnotu aizkavēšanos.

3.           Īstenojot šīs nodaļas noteikumus, katra Puse ņem vērā vajadzību nodrošināt samērīgumu starp pārkāpuma nopietnību, trešo personu interesēm un piemērojamiem pasākumiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un sankcijām.

4.           Neviens šīs nodaļas noteikums netiek uzskatīts par tādu, kas paredz, ka Pusei ir savām amatpersonām jāpiemēro atbildība par darbībām, ko tās veic, pildot savus darba pienākumus.

2. iedaļa. Civiltiesiskā tiesībaizsardzība[5]

7. pants. Civiltiesisko procedūru pieejamība

1.           Katra Puse rada iespējas tiesību īpašniekiem izmantot civiltiesiskās procedūras attiecībā uz jebkādu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, kā norādīts šajā iedaļā.

2.           Ciktāl ar konkrēto lietu saistīto administratīvo procedūru rezultātā var tikt noteikts jebkāds civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, katra Puse nodrošina, ka šādas procedūras atbilst principiem, kas pēc būtības ir līdzvērtīgi tiem, kuri norādīti šajā iedaļā.

8. pants. Izpildraksti

1.           Katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās procedūrās attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu tās tiesu iestādes ir pilnvarotas izdot rīkojumu konkrētai Pusei atturēties no pārkāpuma un, cita starpā, rīkojumu šai Pusei vai vajadzības gadījumā trešai personai, pār kuru attiecīgajai tiesu iestādei ir jurisdikcija, novērst tādu preču, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, iekļūšanu tirdzniecības apritē.

2.           Neatkarīgi no šīs iedaļas citiem noteikumiem Puse var ierobežot pret izmantošanu bez tiesību īpašnieka atļaujas pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja aizsargātos elementus izmanto valdības vai valdības pilnvarotas trešās personas, paredzot tikai atlīdzības izmaksāšanu, ja šī Puse atbilst TRIPS līguma II daļas noteikumiem, kuros īpaši minēta šāda izmantošana. Citos gadījumos piemēro šajā iedaļā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai, ja tie neatbilst Puses tiesību aktiem, ir pieejami deklaratīvi nolēmumi un atbilstīga kompensācija.

9. pants. Zaudējumi

1.           Katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās procedūrās saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt pārkāpējam, kas ir apzināti — vai kam tas būtu bijis jāzina — iesaistījies pārkāpumā, atlīdzināt tiesību īpašniekam zaudējumus tādā mērā, kurš atbilst tiesību īpašniekam pārkāpuma rezultātā nodarītajam kaitējumam. Nosakot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma radīto zaudējumu apjomu, Puses tiesu iestādes ir pilnvarotas cita starpā apsvērt jebkuru likumīgu vērtības norādīšanas līdzekli, ko iesniedz tiesību īpašnieks un kas var ietvert zaudēto peļņu, ar pārkāpumu saistīto preču vai pakalpojumu vērtību, kura noteikta saskaņā ar tirgus cenu, vai ieteicamo mazumtirdzniecības cenu.

2.           Vismaz autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma, kā arī preču zīmes viltojuma gadījumā katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās procedūrās tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt pārkāpējam izmaksāt tiesību īpašniekam pārkāpēja peļņu, kas attiecināma uz šo pārkāpumu. Puse var pieņemt, ka šī peļņa atbilst 1. punktā minēto zaudējumu apjomam.

3.           Vismaz attiecībā uz tādu autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu, ar ko aizsargā darbus, fonogrammas un izpildījumus, kā arī preču zīmes viltojuma gadījumā katra Puse arī izveido vai uztur sistēmu, kura paredz vienu vai vairākus no turpmāk nosauktajiem elementiem:

a)      iepriekš noteiktus zaudējumus; vai

b)      pieņēmumus[6] zaudējumu apjoma noteikšanai pietiekamā apmērā, lai kompensētu tiesību īpašniekam ar pārkāpumu nodarīto kaitējumu; vai

c)      vismaz attiecībā uz autortiesībām — papildu zaudējumus.

4.           Ja Puse paredz 3. punkta a) apakšpunktā minēto tiesiskās aizsardzības līdzekli vai 3. punkta b) apakšpunktā minētos pieņēmumus, tā nodrošina, ka vai nu tās tiesu iestādēm, vai tiesību īpašniekam ir tiesības izvēlēties šādu tiesiskās aizsardzības līdzekli vai pieņēmumus kā alternatīvu 1. un 2. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

5.           Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes vajadzības gadījumā ir pilnvarotas — pēc civiltiesisko procedūru pabeigšanas par vismaz autortiesību vai blakustiesību, vai preču zīmju pārkāpumu — likt, lai uzvarējusī puse saņem zaudējušās puses maksājumu par tiesas izmaksām vai maksu, kā arī atbilstīgu advokāta maksu un jebkādus citus izdevumus, ko paredz saskaņā ar šīs Puses tiesību aktiem.

10. pants. Citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.           Vismaz attiecībā uz pirātiskām autortiesību precēm un precēm ar viltotām preču zīmēm katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās procedūrās pēc tiesību īpašnieka pieprasījuma tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt iznīcināt šādas pārkāpuma preces, izņemot ārkārtas gadījumos, bez jebkādas kompensācijas.

2.           Turklāt katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt iznīcināt materiālus un darbarīkus, kas galvenokārt izmantoti šādu pārkāpuma preču ražošanai vai izgatavošanai, vai atbrīvoties no tiem ārpus tirdzniecības aprites bez nepamatotas kavēšanās un bez kompensācijas — tā, lai maksimāli samazinātu turpmāku pārkāpumu risku.

3.           Puse var paredzēt, ka šajā pantā izklāstītie tiesiskās aizsardzības līdzekļi jāapmaksā pārkāpējam.

11. pants. Ar pārkāpumu saistīta informācija

Neskarot savus tiesību aktus, kas reglamentē priekšrocības, informācijas avotu konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi, katra Puse nodrošina, ka saistībā ar civiltiesiskām procedūrām attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu tās tiesu iestādes ir pilnvarotas pēc tiesību īpašnieka pamatota pieprasījuma likt pārkāpējam vai, alternatīvi, iespējamajam pārkāpējam sniegt tiesību īpašniekam vai tiesu iestādēm — vismaz pierādījumu apkopošanas nolūkā — attiecīgo pārkāpēja vai iespējamā pārkāpēja rīcībā vai kontrolē esošo informāciju, kā paredzēts Puses piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos. Šāda informācija var ietvert informāciju attiecībā uz jebkuru personu, kas iesaistīta jebkurā no pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma aspektiem, un attiecībā uz pārkāpumā vai iespējamā pārkāpumā iesaistīto preču vai pakalpojumu ražošanas līdzekļiem vai izplatīšanas kanāliem, tostarp to trešo personu noteikšanu, kuras, iespējams, ir iesaistītas šādu preču vai pakalpojumu ražošanā vai izplatīšanā, un uz izplatīšanas kanāliem.

12. pants. Pagaidu pasākumi

1.           Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas piemērot tūlītējus un efektīvus pagaidu pasākumus:

a)      pret pusi vai vajadzības gadījumā trešo personu, pār kuru attiecīgajai tiesu iestādei ir jurisdikcija, lai novērstu jebkādu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un it sevišķi lai novērstu tādu preču iekļūšanu tirdzniecības apritē, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu;

b)      lai saglabātu atbilstošus pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu.

2.           Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas vajadzības gadījumā pieņemt pagaidu pasākumus inaudita altera parte, it sevišķi, ja jebkāds kavējums, visticamāk, radīs neatgriezenisku kaitējumu tiesību īpašniekam vai ja pastāv pierādāms risks, ka tiek iznīcināti pierādījumi. Procedūrās, ko īsteno inaudita altera parte, katra Puse savām tiesu iestādēm nodrošina pilnvaras ātri rīkoties saistībā ar pieprasījumiem pieņemt pagaidu pasākumus un pieņemt lēmumu bez pārmērīgas kavēšanās.

3.           Vismaz autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma un preču zīmes viltojuma gadījumā katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās procedūrās tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt konfiscēt vai arestēt aizdomīgās preces un ar pārkāpumu saistītos materiālus un darbarīkus, kā arī, vismaz attiecībā uz viltotām preču zīmēm, dokumentārus pierādījumus (vai nu to oriģinālus, vai kopijas), kas attiecas uz pārkāpumu.

4.           Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas pieprasīt pieteikuma iesniedzējam saistībā ar pagaidu pasākumiem sniegt jebkādus saprātīgi pieejamus pierādījumus, lai tiesu iestādes varētu pietiekami pārliecināties, ka tiek pārkāptas vai tiks pārkāptas pieteikuma iesniedzēja tiesības, un likt pieteikuma iesniedzējam sniegt nodrošinājumu vai līdzvērtīgu garantiju, kas ir pietiekama, lai aizsargātu apsūdzēto un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. Šāds nodrošinājums vai līdzvērtīga garantija nevar bez iemesla atturēt no šo pagaidu pasākumu procedūru izmantošanas.

5.           Ja pagaidu pasākumi tiek atcelti vai ja tie zaudē spēku pieteikuma iesniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ, vai ja vēlākā posmā tiek atklāts, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums nav noticis, tiesu iestādes pēc apsūdzētā pieprasījuma ir pilnvarotas likt pieteikuma iesniedzējam nodrošināt apsūdzētajam atbilstīgu kompensāciju par jebkādu kaitējumu, ko šādi pasākumi ir radījuši.

3. iedaļa. Pasākumi uz robežām[7], [8]

13. pants. Pasākumu uz robežām darbības joma[9]

Atbilstīgi nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu piemērošanu uz robežām saskaņā ar savu iekšzemes intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmu, kā arī neskarot TRIPS līguma prasības, Pusei tas jāīsteno tā, lai nebūtu nepamatotas nediskriminācijas starp intelektuālā īpašuma tiesībām un lai neradītu ierobežojumus likumīgai tirdzniecībai.

14. pants. Nelieli sūtījumi un personīgā bagāža

1.           Katra Puse šīs iedaļas piemērošanas jomā ietver komerciāla rakstura preces nelielos sūtījumos.

2.           Puse šīs iedaļas piemērošanas jomā var neietvert nelielus preču daudzumus, kam nav komerciāls raksturs un kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā.

15. pants. Informācija, ko sniedz tiesību īpašnieks

Katra Puse ļauj savām kompetentajām iestādēm pieprasīt tiesību īpašniekam sniegt attiecīgu informāciju, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm īstenot šajā iedaļā minētos pasākumus uz robežām. Puse var arī atļaut tiesību īpašniekam sniegt attiecīgu informāciju savām kompetentajām iestādēm.

16. pants. Pasākumi uz robežām

1.           Katra Puse pieņem vai uztur procedūras attiecībā uz importa un eksporta pārvadājumiem, un saskaņā ar šīm procedūrām:

a)      tās muitas iestādes var pēc savas iniciatīvas rīkoties, lai pārtrauktu aizdomīgu preču ielaišanu; un

b)      vajadzības gadījumā tiesību īpašnieks var pieprasīt tās kompetentajām iestādēm pārtraukt aizdomīgu preču ielaišanu.

2.           Puse var pieņemt vai uzturēt procedūras attiecībā uz aizdomīgām tranzīta precēm vai citās situācijās, kad precēm veic muitas kontroli, un atbilstoši šīm procedūrām:

a)      tās muitas iestādes var pēc savas iniciatīvas rīkoties, lai pārtrauktu aizdomīgu preču ielaišanu vai aizturēt tās; kā arī

b)      vajadzības gadījumā tiesību īpašnieks var pieprasīt tās kompetentajām iestādēm pārtraukt aizdomīgu preču ielaišanu vai aizturēt tās.

17. pants. Tiesību īpašnieka pieteikums

1.           Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pieprasa tiesību īpašniekam, kas pieprasa 16. panta (Pasākumi uz robežām) 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā aprakstītās procedūras, sniegt pietiekamus pierādījumus, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka saskaņā ar Puses, kura paredz procedūras, tiesību aktiem pirmšķietami pastāv pārkāpums attiecībā uz tiesību īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesībām, un sniegt pietiekamu informāciju, par ko var pamatoti uzskatīt, ka tā ir tiesību īpašnieka rīcībā, lai aizdomīgās preces būtu pienācīgi atpazīstamas kompetentajām iestādēm. Prasība sniegt pietiekamu informāciju nevar bez iemesla atturēt no 16. panta (Pasākumi uz robežām) 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā aprakstīto procedūru piemērošanas.

2.           Katra Puse paredz pieteikumus jebkādu aizdomīgu preču[10], kam tās teritorijā veic muitas kontroli, ielaišanas pārtraukšanu vai to aizturēšanu. Puse var paredzēt, ka šādi pieteikumi attiecas uz vairākiem pārvadājumiem. Puse var paredzēt, ka pēc tiesību īpašnieka pieprasījuma pieteikumu apturēt aizdomīgu preču ielaišanu vai tās aizturēt var piemērot konkrētiem iebraukšanas vai izbraukšanas punktiem, kur īsteno muitas kontroli.

3.           Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes informē pieteikuma iesniedzēju saprātīgā laikposmā par to, vai tās ir pieteikumu pieņēmušas. Ja tās kompetentās iestādes ir pieņēmušas pieteikumu, tās arī informē pieteikuma iesniedzēju par pieteikuma derīguma termiņu.

4.           Puses nodrošina, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieteikumu noraidīt, apturēt vai anulēt, ja pieteikuma iesniedzējs ir ļaunprātīgi izmantojis 16. panta (Pasākumi uz robežām) 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā aprakstītās procedūras vai ja ir pamatots iemesls.

18. pants. Nodrošinājums vai līdzvērtīgas garantijas

Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt tiesību īpašniekam, kas pieprasa 16. panta (Pasākumi uz robežām) 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā aprakstītās procedūras, sniegt pamatotu nodrošinājumu vai līdzvērtīgas garantijas, kas ir pietiekamas, lai aizsargātu apsūdzēto un kompetentās iestādes un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. Katra Puse nodrošina, ka šāds nodrošinājums vai līdzvērtīgas garantijas bez iemesla neattur no šo procedūru izmantošanas. Puse var paredzēt, ka šāds nodrošinājums var būt tāds, kam jānodrošina apsūdzētā aizsardzība pret jebkādiem zaudējumiem vai kaitējumiem, kurus radījusi preču ielaišanas pārtraukšana vai to aizturēšana, ja kompetentās iestādes nosaka, ka preces nav iesaistītas pārkāpumā. Puse var — tikai ārkārtas gadījumos vai saskaņā ar tiesas rīkojumu — atļaut apsūdzētajam saņemt aizdomīgās preces, ja apsūdzētais sniedz galvojumu vai citu nodrošinājumu.

19. pants. Pārkāpuma noteikšana

Katra Puse pieņem vai uztur procedūras, ar kurām kompetentās iestādes var saprātīgā laikposmā pēc 16. pantā (Pasākumi uz robežām) aprakstīto procedūru piemērošanas noteikt, vai aizdomīgās preces ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

20. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.           Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt iznīcināt preces pēc tam, kad saskaņā ar 19. pantu (Pārkāpuma noteikšana) ir noteikts, ka tās ir pārkāpuma preces. Ja šādas preces netiek iznīcinātas, katra Puse nodrošina, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, no šādām precēm atbrīvojas ārpus tirdzniecības aprites tā, lai izvairītos no kaitējuma nodarīšanas tiesību īpašniekam.

2.           Attiecībā uz precēm ar viltotām preču zīmēm nepietiek ar nelikumīgi izvietotas preču zīmes noņemšanu, lai atļautu preču ielaišanu tirdzniecības apritē, izņemot ārkārtas gadījumus.

3.           Katra Puse var nodrošināt, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas piemērot administratīvas sankcijas pēc tam, kad saskaņā ar 19. pantu (Pārkāpuma noteikšana) ir noteikts, ka preces ir pārkāpuma preces.

21. pants. Pakalpojumu maksas

Katra Puse nodrošina, ka jebkādu pieteikuma maksu, glabāšanas maksu vai iznīcināšanas maksu, kas jānosaka tās kompetentajām iestādēm saistībā ar šajā iedaļā aprakstītajām procedūrām, neizmanto, lai bez iemesla atturētu no šo procedūru izmantošanas.

22. pants. Informācijas izpaušana

Neskarot Puses tiesību aktus, kas attiecas uz privātumu vai informācijas konfidencialitāti:

a)      Puse var pilnvarot savas kompetentās iestādes sniegt tiesību īpašniekam informāciju par konkrētiem preču pārvadājumiem, tai skaitā preču aprakstu un ziņas par daudzumu, lai palīdzētu noteikt pārkāpuma preces;

b)      Puse var pilnvarot savas kompetentās iestādes sniegt tiesību īpašniekam informāciju par precēm, tai skaitā, bet ne tikai, par preču aprakstu un daudzumu, nosūtītāja, importētāja, eksportētāja vai saņēmēja vārdu un adresi, kā arī, ja zināms, preču izcelsmes valsti, preču ražotāja vārdu un adresi, lai sekmētu 19. pantā (Pārkāpuma noteikšana) minēto noteikšanu;

c)      ja vien Puse nav pilnvarojusi savas kompetentās iestādes saskaņā ar b) apakšpunktā izklāstīto, vismaz importētu preču gadījumā, ja tās kompetentās iestādes ir konfiscējušas aizdomīgas preces vai — alternatīvi — saskaņā ar 19. pantu (Pārkāpuma noteikšana) noteikušas, ka tās ir pārkāpuma preces, Puse pilnvaro savas kompetentās iestādes trīsdesmit dienu laikā[11] pēc konfiscēšanas vai pārkāpuma noteikšanas tiesību īpašniekam sniegt informāciju par šādām precēm, tai skaitā, bet ne tikai, preču aprakstu un ziņas par daudzumu, nosūtītāja, importētāja, eksportētāja vai saņēmēja vārdu un adresi, kā arī, ja zināms, preču izcelsmes valsti, preču ražotāja vārdu un adresi.

4. iedaļa. Krimināltiesiskā tiesībaizsardzība

23. pants. Kriminālpārkāpumi

1.           Katra Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, kas piemērojamas vismaz attiecībā uz preču zīmju apzinātu viltošanu vai autortiesību vai blakustiesību pirātismu komerciālā mērogā[12]. Šīs iedaļas izpratnē komerciālā mērogā īstenotas darbības ietver vismaz tās darbības, ko veic kā komercdarbības, lai gūtu tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu izdevīgumu.

2.           Katra Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, kas piemērojamas tādu marķējumu vai iepakojumu apzinātas importēšanas[13] un iekšzemes izmantošanas gadījumos tirdzniecības gaitā komerciālā mērogā[14]:

a)      kuriem bez atļaujas ir izmantota tāda zīme, kas ir identiska tās teritorijā reģistrētai preču zīmei vai ko nevar atšķirt no tās; kā arī

b)      kurus ir paredzēts izmantot tādu preču tirdzniecības gaitā vai saistībā ar pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem šāda preču zīme ir reģistrēta.

3.           Atbilstīgos gadījumos Puse var paredzēt kriminālprocedūras un sankcijas attiecībā uz kinematogrāfisku darbu neatļautu kopēšanu izpildījuma laikā kinofilmu izrādīšanas telpās, kas parasti ir publiski pieejamas.

4.           Attiecībā uz šajā pantā minētajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem ir iespējama kriminālatbildība par atbalsta sniegšanu un kūdīšanu.

5.           Saskaņā ar saviem tiesību principiem katra Puse pieņem pasākumus, kuri var būt vajadzīgi, lai noteiktu juridisku personu atbildību, kas var būt kriminālatbildība, par pārkāpumiem, kuri noteikti šajā pantā un par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas. Šāda atbildība neskar to fizisko personu kriminālatbildību, kuras izdarījušas kriminālnoziegumus.

24. pants. Sankcijas

Par 23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2. un 4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem katra Puse paredz sankcijas, kas ietver apcietinājumu, kā arī naudassodus[15], kuri ir pietiekami lieli, lai atturētu no turpmākiem pārkāpumiem, atbilstīgi sankciju līmenim, ko piemēro par līdzīgas nopietnības noziegumiem.

25. pants. Konfiskācija, atsavināšana un iznīcināšana

1.           Attiecībā uz 23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt konfiscēt aizdomīgas preces ar viltotām preču zīmēm vai pirātiskas autortiesību preces, jebkādus saistītus materiālus un darbarīkus, kas izmantoti iespējamā pārkāpuma veikšanā, dokumentārus pierādījumus, kuri saistīti ar iespējamo noziegumu, kā arī aktīvus, kas izveidoti vai tieši vai netieši iegūti no iespējamās pārkāpuma darbības.

2.           Ja Puse kā priekšnosacījumu 1. punktā minētā rīkojuma izdošanai pieprasa noteikt tos priekšmetus, kam piemērojama konfiskācija, šī Puse nevar pieprasīt šo priekšmetu detalizētāku aprakstu, nekā vajadzīgs, lai tos noteiktu konfiskācijas vajadzībām.

3.           Attiecībā uz 23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt atsavināt vai iznīcināt visas preces ar viltotām preču zīmēm vai pirātiskas autortiesību preces. Ja preces ar viltotām preču zīmēm vai pirātiskas autortiesību preces netiek iznīcinātas, kompetentās iestādes nodrošina, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, no šādām precēm atbrīvojas ārpus tirdzniecības aprites tā, lai izvairītos no kaitējuma nodarīšanas tiesību īpašniekam. Katra Puse nodrošina, ka šādu preču atsavināšanu vai iznīcināšanu īsteno, nesniedzot pārkāpējam nekādu kompensāciju.

4.           Attiecībā uz 23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt atsavināt vai iznīcināt materiālus un darbarīkus, kas galvenokārt izmantoti preču ar viltotām preču zīmēm vai pirātisku autortiesību preču izveidošanā, kā arī — vismaz nopietnu pārkāpumu gadījumā — aktīvus, kuri izveidoti vai tieši vai netieši iegūti no pārkāpuma darbības. Katra Puse nodrošina, ka šādu materiālu, darbarīku vai aktīvu atsavināšanu vai iznīcināšanu īsteno, nesniedzot pārkāpējam nekādu kompensāciju.

5.           Attiecībā uz 23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse var nodrošināt, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt:

a)      konfiscēt tādus aktīvus, kuru vērtība atbilst to aktīvu vērtībai, kas izveidoti vai tieši vai netieši iegūti no iespējamās pārkāpuma darbības; kā arī

b)      atsavināt tādus aktīvus, kuru vērtība atbilst to aktīvu vērtībai, kas izveidoti vai tieši vai netieši iegūti no pārkāpuma darbības.

26. pants. Ex Officio krimināltiesiskā tiesībaizsardzība

Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgos gadījumos tās kompetentās iestādes var rīkoties pēc savas iniciatīvas, lai sāktu izmeklēšanu vai tiesvedību attiecībā uz kriminālpārkāpumiem, kas minēti 23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un 4. punktā un par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas.

5. iedaļa. Intelektuālā īpašuma tiesību tiesībaizsardzība digitālajā vidē

27. pants. Tiesībaizsardzība digitālajā vidē

1.           Katra Puse nodrošina, ka tās tiesību aktos ir pieejamas tiesībaizsardzības procedūras, ciktāl tas noteikts 2. iedaļā (Civiltiesiskā tiesībaizsardzība) un 4. iedaļā (Krimināltiesiskā tiesībaizsardzība), lai pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu digitālajā vidē būtu iespējams īstenot efektīvu rīcību, tai skaitā steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumu, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem.

2.           Papildus 1. punktā minētajam katras Puses tiesībaizsardzības procedūras piemēro autortiesību vai blakustiesību pārkāpumam digitālajos tīklos, kas var ietvert plašas izplatīšanas līdzekļu nelikumīgu izmantošanu, lai veiktu pārkāpumu. Šīs procedūras īsteno tā, lai izvairītos no ierobežojumu radīšanas likumīgām darbībām, tai skaitā elektroniskajai komercijai, un lai saskaņā ar Puses tiesību aktiem saglabātu tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums[16].

3.           Katra Puse cenšas veicināt kopējus centienus uzņēmējdarbības jomā, lai efektīvi risinātu preču zīmju un autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu, vienlaikus saglabājot likumīgu konkurenci un saskaņā ar Puses tiesību aktiem saglabājot tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums.

4.           Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem un noteikumiem var pilnvarot savas kompetentās iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai noteiktu abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots pārkāpuma veikšanai, ja šis tiesību īpašnieks ir iesniedzis likumīgi pamatotu prasību par preču zīmes vai autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu un ja šādu informāciju vēlas saņemt, lai aizsargātu vai piemērotu šīs tiesības. Šīs procedūras īsteno tā, lai izvairītos no ierobežojumu radīšanas likumīgām darbībām, tai skaitā elektroniskajai komercijai, un lai saskaņā ar Puses tiesību aktiem saglabātu tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums.

5.           Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret tādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu[17] apiešanu, kurus izmanto fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti saistībā ar savu tiesību īstenošanu savos darbos, izpildījumos un fonogrammās un kas ierobežo darbības attiecībā uz šiem darbiem, izpildījumiem un fonogrammām, ja šo apiešanu nav atļāvuši attiecīgie fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti vai ja to neatļauj likums.

6.           Lai nodrošinātu atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā minēts 5. punktā, katra Puse nodrošina aizsardzību vismaz pret:

a)      — tādā mērā, kā to paredz tās tiesību akti —

i)        efektīva tehnoloģiskā pasākuma neatļautu apiešanu, ko veic apzināti, vai, ja ir pamats šo rīcību apzināties; kā arī

ii)       to, ka sabiedrībai ar mārketinga palīdzību piedāvā ierīci vai ražojumu, tai skaitā datorprogrammas, vai pakalpojumu kā efektīva tehnoloģiskā pasākuma apiešanas līdzekli; kā arī

b)      tādas ierīces vai ražojuma, tai skaitā tādu datorprogrammu ražošanu, importu vai izplatīšanu, vai tāda pakalpojuma sniegšanu:

i)        kas galvenokārt izstrādāts vai izgatavots, lai apietu efektīvu tehnoloģisko pasākumu; vai

ii)       kam ir tikai ierobežots komerciāli būtisks mērķis papildus mērķim apiet efektīvu tehnoloģisko pasākumu[18].

7.           Lai aizsargātu elektronisku informāciju par tiesību pārvaldību[19], katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret jebkuru personu, kura apzināti un bez atļaujas veic jebkuras no turpmāk nosauktajām darbībām, zinot, vai, ja ir pamats zināt, ka tas izraisīs, pieļaus, sekmēs vai apslēps jebkādu autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu:

a)      dzēst vai mainīt jebkādu elektronisku informāciju par tiesību pārvaldību;

b)      izplatīt, importēt izplatīšanai, pārraidīt, nodot sabiedrībai vai publiskot darbu, izpildījumu vai fonogrammu kopijas, zinot, ka ir bez atļaujas dzēsta vai mainīta elektroniska informācija par tiesību pārvaldību.

8.           Nodrošinot atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 5. un 7. punkta noteikumiem, Puse var pieņemt vai uzturēt piemērotus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz pasākumiem, ar ko īsteno 5., 6. un 7. punkta noteikumus. Šā panta 5., 6. un 7. punktā noteiktās saistības neskar tiesības, ierobežojumus, izņēmumus vai aizsardzības pasākumus saistībā ar autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem saskaņā ar Puses tiesību aktiem.

III nodaļa. Tiesībaizsardzības prakses

28. pants. Tiesībaizsardzības zināšanas, informācija un iekšzemes koordinācija

1.           Katra Puse veicina specializētu zināšanu izstrādi savās kompetentajās iestādēs, kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

2.           Katra Puse veicina statistikas datu un citas būtiskas informācijas attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem apkopošanu un analizēšanu, kā arī informācijas par vislabāko praksi apkopošanu, lai novērstu un apkarotu pārkāpumus.

3.           Katra Puse atbilstīgi veicina iekšējo koordināciju starp savām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, un sekmē to kopējas darbības.

4.           Katra Puse vajadzības gadījumā cenšas veicināt oficiālu un neoficiālu mehānismu, piemēram, konsultatīvu grupu, izveidi un uzturēšanu, ar kuru palīdzību tās kompetentās iestādes var saņemt tiesību īpašnieku un citu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus.

29. pants. Risku pārvaldība uz robežām

1.           Lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību tiesībaizsardzības uz robežām efektivitāti, Puses kompetentās iestādes var:

a)      apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un citu Pušu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, lai noteiktu un novērstu būtiskus riskus, kā arī lai veicinātu darbības šo risku mazināšanai; kā arī

b)      koplietot informāciju ar citu Pušu kompetentajām iestādēm par intelektuālā īpašuma tiesību tiesībaizsardzību uz robežām, tai skaitā attiecīgu informāciju, lai labāk noteiktu tādus pārvadājumus, par kuriem pastāv aizdomas, ka tajos ir pārkāpuma preces, un lai tiem piemērotu pārbaudes.

2.           Ja Puse konfiscē importētas preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tās kompetentās iestādes var eksportētājai Pusei sniegt informāciju, kura vajadzīga, lai noteiktu personas un preces, kas iesaistītas konfiscēto preču eksportēšanā. Eksportētājas Puses kompetentās iestādes var īstenot rīcību pret šīm personām un turpmākiem pārvadājumiem saskaņā ar šīs Puses tiesību aktiem.

30. pants. Pārredzamība

Lai sekmētu pārredzamību savas intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas sistēmas administrēšanā, katra Puse piemēro atbilstīgus pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem un politikas virzieniem ar mērķi publicēt vai citādi publiskot informāciju par:

a)      procedūrām, kas intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai pieejamas tās tiesību aktos, par kompetentajām iestādēm, kuras par šo piemērošanu atbildīgas, un pieejamajiem kontaktpunktiem, lai saņemtu palīdzību;

b)      attiecīgajiem tiesību aktiem, noteikumiem, galīgajiem tiesu spriedumiem un vispārīgiem administratīvajiem nolēmumiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu; kā arī

c)      tās centieniem nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas un aizsardzības sistēmu.

31. pants. Sabiedrības informētība

Katra Puse atbilstīgi veicina pasākumu pieņemšanu, lai vairotu sabiedrības informētību par to, ka ir svarīgi ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas negatīvo ietekmi.

32. pants. Vides apsvērumi, iznīcinot pārkāpuma preces

Preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, iznīcina saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem un noteikumiem vides jomā, kur notiek iznīcināšana.

IV nodaļa

Starptautiskā sadarbība

33. pants. Starptautiskā sadarbība

1.           Katra Puse atzīst, ka starptautiska sadarbība ir ļoti būtiska, lai īstenotu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību, un ka tā jāveicina neatkarīgi no preču, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, izcelsmes vai tiesību īpašnieka atrašanās vietas un valstspiederības.

2.           Lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, it sevišķi preču zīmju viltošanu un autortiesību un blakustiesību pirātismu, Puses vajadzības gadījumā veicina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šāda sadarbība var ietvert sadarbību tiesībaizsardzības jomā attiecībā uz krimināltiesiskajiem pasākumiem un pasākumiem uz robežām, ko ietver šis nolīgums.

3.           Sadarbību saskaņā ar šo nodaļu īsteno atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un katras Puses tiesību aktiem, politikas virzieniem, resursu sadali un tiesībaizsardzības prioritātēm.

34. pants. Informācijas apmaiņa

Neskarot 29. panta (Risku pārvaldība uz robežām) noteikumus, katra Puse cenšas ar citām Pusēm apmainīties ar:

a)      informāciju, ko Puse apkopo saskaņā ar III nodaļas (Tiesībaizsardzības prakses) noteikumiem, tai skaitā ar statistikas datiem un informāciju par vislabāko praksi;

b)      informāciju par tās likumdošanas un regulatīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu; kā arī

c)      citu informāciju, kas ir atbilstīga un par ko panākta savstarpēja vienošanās.

35. pants. Administratīvās spējas stiprināšana un tehniskā palīdzība

1.           Katra Puse cenšas pēc pieprasījuma un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, par ko panākta savstarpēja vienošanās, sniegt citām šā nolīguma Pusēm un — vajadzības gadījumā — topošajām Pusēm palīdzību administratīvās spējas stiprināšanai un tehnisko palīdzību, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Administratīvās spējas stiprināšana un tehniskā palīdzība var ietvert šādas jomas:

a)      sabiedrības informētības vairošanu par intelektuālā īpašuma tiesībām;

b)      tādu valsts tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu;

c)      amatpersonu apmācību par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu; kā arī

d)      koordinētas darbības, ko veic reģionālā un daudzpusējā līmenī.

2.           Katra Puse cenšas cieši sadarboties ar citām Pusēm un vajadzības gadījumā ar valstīm, kas nav nolīguma Puses, lai īstenotu 1. punkta noteikumus.

3.           Puse var veikt šajā pantā aprakstītās darbības kopā ar attiecīgām privātā sektora vai starptautiskām organizācijām. Katra Puse cenšas izvairīties no nevajadzīgas pārklāšanās starp darbībām, kas aprakstītas šajā pantā, un citām starptautiskās sadarbības darbībām.

V nodaļa

Institucionālie pasākumi

36. pants. ACTA komiteja

1.           Ar šo Puses izveido ACTA komiteju. Komitejā ir pārstāvēta katra Puse.

2.           Komiteja:

a)      pārskata šā nolīguma īstenošanu un darbību;

b)      izskata jautājumus saistībā ar šā nolīguma izstrādi;

c)      izskata jebkādus grozījumus, kas ierosināti šim nolīgumam, saskaņā ar 42. pantu (Grozījumi);

d)      saskaņā ar 43. panta (Pievienošanās) 2. punktu lemj par jebkuras PTO dalībvalsts pievienošanās nosacījumiem šim nolīgumam, un

e)      izskata jebkādus citus jautājumus, kas var ietekmēt šā nolīguma īstenošanu un darbību.

3.           Komiteja var lemt:

a)      izveidot ad hoc komitejas vai darba grupas, lai palīdzētu komitejai veikt tās uzdevumus saskaņā ar 2. punktu vai lai palīdzētu topošai Pusei pēc tās pieprasījuma saistībā ar pievienošanos nolīgumam saskaņā ar 43. pantu (Pievienošanās);

b)      lūgt konsultācijas nevalstiskām personām vai grupām;

c)      ierosināt ieteikumus attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu un darbību, arī apstiprinot ar to saistītas vislabākās prakses vadlīnijas;

d)      apmainīties ar informāciju un vislabāko praksi ar trešām personām par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu samazināšanu, tai skaitā par pirātisma un viltošanas noteikšanu un uzraudzību; kā arī

e)      veikt citas darbības, pildot savas funkcijas.

4.           Visus komitejas lēmumus pieņem vienprātīgi, izņemot gadījumus, kad komiteja ar vienprātīgu lēmumu izlemj citādi. Uzskata, ka komiteja saistībā ar apsvēršanai iesniegtu jautājumu ir rīkojusies vienprātīgi, ja neviena sanāksmē klātesoša Puse oficiāli neiebilst pret ierosināto lēmumu, kad to pieņem. Komisijas darba valoda ir angļu valoda, un tās darba dokumenti ir angļu valodā.

5.           Komiteja savus noteikumus un procedūras pieņem saprātīgā laikposmā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un aicina parakstītājus, kas nav šā nolīguma Puses, piedalīties komitejas sarunās par šiem noteikumiem un procedūrām. Noteikumos un procedūrās:

a)      pievēršas tādiem jautājumiem kā sanāksmju vadīšana un uzņemšana, kā arī ar šo nolīgumu un tā darbību saistīto organizatorisko pienākumu īstenošana; kā arī

b)      var arī pievērsties tādiem jautājumiem kā novērotāja statusa piešķiršana, kā arī jebkādiem citiem jautājumiem, par kuru komiteja lemj, ka tas ir vajadzīgs tās pienācīgai darbībai.

6.           Komiteja var grozīt noteikumus un procedūras.

7.           Neatkarīgi no 4. punktā iekļautajiem noteikumiem pirmo piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā komitejas lēmumus pieņemt vai grozīt noteikumus un procedūras pieņem, panākot Pušu un to parakstītāju, kas nav nolīguma Puses, vienprātību.

8.           Pēc 7. punktā noteiktā laikposma komiteja var noteikumus un procedūras pieņemt vai grozīt, panākot šā nolīguma Pušu vienprātību.

9.           Neatkarīgi no 8. punktā iekļautajiem noteikumiem komiteja var lemt, ka konkrēta noteikuma vai procedūras pieņemšanai vai grozīšanai ir vajadzīga Pušu un parakstītāju, kas nav nolīguma Puses, vienprātība.

10.         Komiteja sanāk kopā vismaz reizi gadā, ja vien tā nelemj citādi. Pirmā komitejas sanāksme notiek saprātīgā laikposmā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

11.         Lai nodrošinātu lielāku noteiktību, komiteja nepārrauga un neuzrauga iekšzemes vai starptautisku tiesībaizsardzību vai konkrētu intelektuālā īpašuma tiesību lietu kriminālizmeklēšanu.

12.         Komiteja cenšas izvairīties no savu darbību un citu starptautisku centienu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu nevajadzīgas dublēšanās.

37. pants. Kontaktpunkti

1.           Katra Puse nosaka kontaktpunktu, lai sekmētu saziņu starp Pusēm par jebkuru nolīgumā ietvertu jautājumu.

2.           Pēc citas Puses pieprasījuma Puses kontaktpunkts nosaka atbilstīgu biroju vai amatpersonu, pie kuras pieprasījuma iesniedzēja Puse var vērsties, un vajadzības gadījumā palīdz sekmēt saziņu starp attiecīgo biroju vai amatpersonu un pieprasījuma iesniedzēju Pusi.

38. pants. Apspriešanās

1.           Puse var rakstiski pieprasīt apspriešanos ar citu Pusi attiecībā uz jebkādu jautājumu, kas skar šā nolīguma īstenošanu. Pieprasījuma saņēmēja Puse ar izpratni izturas pret šādu pieprasījumu, sniedz atbildi un nodrošina atbilstīgu iespēju apspriesties.

2.           Apspriešanās un tajā iesaistīto Pušu nostājas ir konfidenciālas, kā arī neskar nevienas Puses tiesības vai nostājas jebkurās citās procedūrās, ieskaitot procedūru saskaņā ar Vienošanos par noteikumiem un kārtību, kas nosaka domstarpību izšķiršanu, kura ietverta PTO līguma 2. pielikumā.

3.           Apspriešanā iesaistītās Puses, savstarpēji vienojoties, var paziņot komitejai par šajā pantā paredzētās apspriešanās rezultātu.

VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

39. pants. Parakstīšana

Šo nolīgumu no 2011. gada 31. marta līdz 2013. gada 31. martam var parakstīt tā sarunu dalībnieki[20], kā arī jebkura cita PTO dalībvalsts, ko, panākot vienprātību, apstiprina dalībnieki.

40. pants. Stāšanās spēkā

1.           Nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad deponēts sestais ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments starp tiem parakstītājiem, kuri ir deponējuši savus attiecīgos ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus.

2.           Katram parakstītājam, kas deponējis savu ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, šis nolīgums stājas spēkā pēc sestā ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas — trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad šāds parakstītājs ir deponējis savu ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

41. pants. Atteikšanās

Ikviena Puse var atteikties no šā nolīguma ar rakstisku paziņojumu depozitāram. Atteikšanās stājas spēkā 180. dienā pēc tās dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

42. pants. Grozījumi

1.           Ikviena Puse var komitejai ierosināt šā nolīguma grozījumus. Komiteja lemj, vai ierosināto grozījumu iesniegt Pusēm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

2.           Jebkurš grozījums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad visas Puses ir depozitāram deponējušas savus attiecīgos ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus.

43. pants. Pievienošanās

1.           Pēc 39. pantā (Parakstīšana) noteiktā termiņa beigām jebkura PTO dalībvalsts var pieteikties, lai pievienotos šim nolīgumam.

2.           Komiteja lemj par katra pieteikuma iesniedzēja pievienošanās nosacījumiem.

3.           Šis nolīgums pieteikuma iesniedzējam stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad deponēts tā pievienošanās instruments, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem pievienošanās nosacījumiem.

44. pants. Nolīguma teksti

Šo nolīgumu paraksta vienā eksemplārā angļu, franču un spāņu valodā, un katra versija ir vienlīdz autentiska.

45. pants. Depozitārs

Šā nolīguma depozitārs ir Japānas valdība.

[1]               OV C xx, xx.xx.xxxx, x. lpp.

[2]               OV: lūdzu ievietot lēmuma numuru un informāciju par publicēšanu.

[3]               OV: lūdzu 1. zemsvītras piezīmē ievietot informāciju par nolīguma publicēšanu.

[4]               Skaidrības labad Puses atzīst, ka brīvā zona ir Puses teritorijas daļa, kurā ievestās preces, ciktāl tas attiecas uz ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem, kopumā uzskata par ārpus muitas teritorijas esošām.

[5]               Puse var šīs iedaļas piemērošanas jomā neiekļaut patentus un neizpaužamas informācijas aizsardzību.

[6]               Šīs iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā minētie pieņēmumi var ietvert pieņēmumu, ka zaudējumu apjoms ir: i) preču daudzums, kas veido tiesību īpašnieka attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un kas faktiski ir nodots trešām personām, šo daudzumu reizinot ar peļņas daudzumu no katras preču vienības, kuru tiesību īpašnieks būtu pārdevis, ja nebūtu noticis pārkāpums; vai ii) saprātīga autoratlīdzība; vai iii) vienreizējs maksājums, pamatojoties uz tādiem elementiem kā vismaz to autoratlīdzību vai maksu summa, kas būtu piemērota, ja pārkāpējs būtu pieprasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

[7]               Ja Puse ir pamatā atcēlusi visa veida kontroli pār preču plūsmu pāri tās robežai ar citu Pusi, ar kuru tai ir muitas savienība, tai netiek prasīts piemērot šīs iedaļas noteikumus uz šīs robežas.

[8]               Jāsaprot, ka nav pienākuma šajā iedaļā noteiktās procedūras piemērot precēm, ko tiesību īpašnieks laidis tirgū citā valstī vai kas laistas tirgū citā valstī ar viņa piekrišanu.

[9]               Puses vienojas, ka patenti un neizpaužamas informācijas aizsardzība neietilpst šīs iedaļas piemērošanas jomā.

[10]             Prasībai paredzēt šādus pieteikumus piemēro pienākumu paredzēt 16. panta (Pasākumi uz robežām) 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētās procedūras.

[11]             Šā panta nozīmē dienas ir darba dienas.

[12]             Katra Puse preču ar viltotām preču zīmēm vai pirātisku autortiesību preču apzinātu importēšanu vai eksportēšanu komerciālā mērogā uzskata par nelikumīgām darbībām, kam piemērojamas kriminālsankcijas saskaņā ar šo pantu. Puse var īstenot savas saistības attiecībā uz preču ar viltotām preču zīmēm vai pirātisku autortiesību preču importēšanu vai eksportēšanu, paredzot, ka šādu preču izplatīšana, pārdošana vai piedāvāšana pārdošanai komerciālā mērogā ir nelikumīgas darbības, kam piemēro kriminālsankcijas.

[13]             Puse var īstenot savas saistības attiecībā uz marķējumu vai iepakojumu importēšanu, piemērojot pasākumus attiecībā uz izplatīšanu.

[14]             Puse var īstenot savas saistības saskaņā ar šo punktu, paredzot kriminālprocedūras un sankcijas, kas piemērojamas mēģinājumiem īstenot pārkāpumu attiecībā uz preču zīmēm.

[15]             Jāsaprot, ka Pusei nav pienākuma nodrošināt iespēju paralēli piemērot apcietināšanu un naudassodus.

[16]             Piemēram, neskarot Puses tiesību aktus, tiek pieņemts vai uzturēts režīms, kas paredz tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju atbildības ierobežojumu vai pret šiem pakalpojumu sniedzējiem pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu ierobežojumu, vienlaikus saglabājot tiesību īpašnieka likumīgās intereses.

[17]             Šā panta nolūkos tehnoloģiskie pasākumi ir jebkura tehnoloģija, iekārta vai komponents, kas, normāli darbojoties, ir paredzēts tādu darbību novēršanai vai ierobežošanai attiecībā uz darbiem, izpildījumiem vai fonogrammām, kuras neatļauj fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti, kā noteikts Puses tiesību aktos. Neskarot autortiesību vai blakustiesību piemērošanas jomu, kas noteikta Puses tiesību aktos, tehnoloģiskus pasākumus uzskata par efektīviem, ja aizsargāto darbu, izpildījumu vai fonogrammu izmantošanu kontrolē fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti, izmantojot attiecīgu piekļuves kontroli vai aizsardzības procedūras, piemēram, šifrēšanas vai jaukšanas kodus vai kopēšanas kontroles mehānismu, kurš sasniedz aizsardzības mērķi.

[18]             Īstenojot 5. un 6. punktu, nevienai Pusei nav pienākuma pieprasīt, lai plaša patēriņa elektronikas preču, telekomunikāciju ierīču vai datoru dizains un to konkrētas daļas un komponenti un to dizains nodrošina reakciju uz jebkādu konkrētu tehnoloģisko pasākumu, ciktāl šis ražojums citādi nav pretrunā tās pasākumiem, ar ko īsteno šos punktus.

[19]             Šā panta nolūkos informācija par tiesību pārvaldību ir:

a)             informācija, ar ko identificē darbu, izpildījumu vai fonogrammu; darba autoru, izpildījuma izpildītāju vai fonogrammas producentu; vai jebkādu darbā, izpildījumā vai fonogrammā ietvertu tiesību īpašnieku;

b)            informācija par darba, izpildījuma vai fonogrammas izmantošanas noteikumiem un nosacījumiem; vai

c)             jebkādi cipari vai kodi, kas atspoguļo iepriekš a) un b) punktā aprakstīto informāciju,         ja jebkura no šīm informācijas vienībām ir pievienota darba, izpildījuma vai fonogrammas kopijai vai ja tā uzrādās saistībā ar darba, izpildījuma vai fonogrammas nodošanu sabiedrībai vai publiskošanu.

[20]             Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Austrijas Republika, Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Eiropas Savienība, Francijas Republika, Grieķijas Republika, Igaunijas Republika, Itālijas Republika, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Kipras Republika, Korejas Republika, Latvijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Maltas Republika, Marokas Karaliste, Meksikas Savienotās Valstis, Nīderlandes Karaliste, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Singapūras Republika, Slovākijas Republika, Slovēnijas Republika, Somijas Republika, Spānijas Karaliste, Šveices Konfederācija, Ungārijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, kā arī Zviedrijas Karaliste.