PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1] ar mērķi paust solidaritāti un palīdzēt darbiniekiem, kurus pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos skārusi atlaišana. Līdzfinansējot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, EGF bija paredzēts, lai atvieglotu reintegrāciju nodarbinātībā darbiniekiem reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgus reģionos, kuri saskārušies ar ievērojamiem ekonomikas traucējumiem. EGF atbalsta saņemšanas kritēriji ir vismaz 1000 atlaišanas gadījumi vai nu četru mēnešu periodā uzņēmumā un tā piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos, vai arī deviņu mēnešu periodā ekonomikas nozarē, kas definēta kā NACE 2. redakcijas nozare NUTS II līmeņa vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos. Maksimālais EGF ieguldījums tika noteikts 50 % apmērā no visām aktīvo darba tirgus pasākumu izmaksām, un EGF atbalstīto pasākumu īstenošanas periods nedrīkst pārsniegt 12 mēnešu no pieteikuma datuma.

Ņemot vērā finanšu un ekonomikas krīzes attīstības mērogu un ātrumu 2008. gadā, Komisija savā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā[2] paredzēja pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1927/2006. Ar Regulu (EK) Nr. 546/2009[3] īstenotās pārskatīšanas mērķis bija, reaģējot uz Eiropas krīzi, paplašināt EGF darbības jomu un pārvērst to par instrumentu, ar ko iespējama savlaicīga un efektīvāka intervence saskaņā ar solidaritātes un sociālā taisnīguma pamatprincipiem. Regulā (EK) Nr. 1927/2006 tika izdarīti pastāvīgi grozījumi, piemēram, prasītais atlaišanas gadījumu skaits, kas nepieciešams, lai varētu iesniegt pieteikumu EGF atbalstam, tika samazināts no 1000 uz 500, un EGF atbalstīto pasākumu īstenošanas laiks tika pagarināts no 12 līdz 24 mēnešiem. Tika ieviesta pagaidu atkāpe, lai 1) paplašinātu EGF darbības jomu, lai to attiecinātu uz atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti finanšu un ekonomikas krīzes tiešā rezultātā (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 1. panta 1.a punkts) un 2) palielinātu EGF līdzfinansējuma apjomu no 50 % uz 65 % (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta 1. punkts). Pagaidu atkāpes piemērošanas termiņš beidzas 2011. gada 30. decembrī, un Regulas (EK) Nr. 1927/2006 20. panta otrajā daļā ir paredzēta iespēja to pārskatīt.

No 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. aprīlim (t. i., pirms tika noteikta krīzes atkāpe) Komisija saņēma 15 pieteikumus EGF atbalstam priekš 18 430 darbiniekiem, un kopējais pieprasītā EGF atbalsta apjoms bija EUR 78 776 367.

Kopš 2009. gada 1. maija, kad stājās spēkā Regula (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006, pieteikumu skaits, kā norādīts zemāks, ir ievērojami pieaudzis.

Pieteikumi EGF atbalsta saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar krīzi saistīto pagaidu atkāpi

 Gads || Pieteikumu skaits || Aptverto darbinieku skaits || Pieprasītā EGF ieguldījuma summa (EUR)

2009 || 22 || 19 381 || 99 396 898

2010 || 24 || 25 083 || 115 353 865

Kopā || 46 || 44 464 || 214 750 763

Pieteikumi EGF atbalsta saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar tirdzniecību saistīto kritēriju

Gads || Pieteikumu skaits || Aptverto darbinieku skaits || Pieprasītā EGF ieguldījuma summa (EUR)

2009 || 4 || 6569 || 25 990 290

2010 || 6 || 3074 || 17 126 749

Kopā || 10 || 9643 || 43 117 039

Pēc Komisijas izsludinātās apspriešanas dalībvalstis norādījušas, ka bez pagaidu atkāpes nebūtu bijis iespējams iesniegt lielāko daļu ar krīzi saistīto pieteikumu, tādējādi atstājot bez EGF atbalsta 45 000 darbiniekus, kas cietuši no finanšu un ekonomikas krīzes sekām. Turklāt palielinātais līdzfinansējums 65 % apjomā globāli samazināja EGF atbalsta pasākumu finanšu slogu dalībvalstīm par apmēram EUR 60 miljoniem visiem no 2009. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. decembrim iesniegtajiem pieteikumiem[4].

2009. gadā tika pieņemts lēmumus par krīzes pagaidu atkāpes piemērošanas izbeigšanu. Tolaik jaunākajās pieejamajās Komisijas ekonomikas prognozēs[5] (2008. gada rudens) par Eiropas Savienību (ES) kopumā bija vērojama pakāpeniska atveseļošanās, sākot ar 2009. gada vidu, ar gaidāmo IKP pieaugumu 0,2 % apmērā 2009. gadā un 1,1 % – 2010. gadā. Tika prognozēts, ka nodarbinātība 2009. gadā samazināsies par 0,5 % un 2010. gadā – pieaugs par 0,1 %. Tika lēsts, ka bezdarba līmenis 2009. un 2010. gadā varētu sasniegt attiecīgi 7,8 % un 8,1 % no darbaspēka. Salīdzinājumā ar minētajiem faktoriem 2009. gada situācija izrādījās daudz sliktāka. ES IKP samazinājās par 4,2 %, bet nodarbinātība saruka par 1,9 %, un bezdarba līmenis sasniedza 8,9 %. Neraugoties uz IKP pieaugumu 2010. gadā, kam pēc prognozēm būtu jāpārsniedz iepriekš plānotos 1,8 %, nodarbinātība ir sarukusi vēl par 0,6 %, bet bezdarba līmenis sasniedzis rekordaugstu atzīmi, proti, 9,6 %.

Turklāt jaunākajās Komisijas ekonomikas prognozēs (2011. gada pavasaris) norādīts, ka ekonomikas un jo īpaši darba tirgus atveseļošanās prognozes 2011. un 2012. gadam ir sliktākas par vispārsagaidīto 2008. gada rudenī. Tas jo īpaši redzams attiecībā uz jaunu darbavietu kritēriju un bezdarba līmeni. 2011. gadam pavasara prognozēs plānots neliels nodarbinātības pieaugums par 0,4 % un stabils bezdarba līmenis 9,5 %. Minētajās prognozēs 2012. gadam paredzēts, ka nodarbinātības pieaugums paliks nemainīgi mazs 0,7 % un bezdarba līmenis vēl aizvien būs 9,1 %. Tas norāda, ka nodarbinātības atveseļošanās parasti notiek pēc tam, kad notikusi IKP atveseļošanās. Salīdzinoši vājie darba tirgus apstākļi[6], neraugoties uz pakāpenisku uzlabojumu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozēs, norāda, ka līdztekus ietekmei, ko nesuši politikas pasākumi, kas, reaģējot uz krīzi, veikti, lai atvieglotu krīzes ietekmi uz bezdarbu, krīzes izraisīta strukturāla pielāgošana nozarēs un uzņēmumos vēl aizvien notiek, un tādējādi zināmu laiku sagaidāmi no tās izrietoši papildu darba zaudējumi uzņēmumu slēgšanas dēļ. Tā rezultātā būtiskāks darba apstākļu uzlabojums varētu būt gaidāms vienīgi pēc 2013. gada.

Komisija šādas maznodarbinātības izredzes apstiprina savā gada izaugsmes pētījumā "ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide"[7]. Lai izvairītos no riska atgriezties pie izaugsmes bez pietiekami dinamiskas darbavietu izveides, ir būtiski risināt bezdarba problēmas un novērst ilgu atrašanos ārpus darba tirgus. Galveno izaugsmes dzinuļu atjaunošanai būtu nepieciešama darbaspēka un kapitāla pārdalīšana visās nozarēs un uzņēmumos, kā arī labāki finanšu stimuli, lai pārietu no bezdarba uz nodarbinātību.

Atsaucoties uz Komisijas apgalvojumu, krīze radīja lielus saimnieciskās darbības zaudējumus, būtisku bezdarba pieaugumu, strauju produktivitātes kritumu un stipri novājināja valsts finanses. Tie ir īpaši grūti apstākļi, kuros dalībvalstīm jāsniedz individualizēts atbalsts lielam skaitam krīzes rezultātā vienlaicīgi atlaistu darbinieku. Paplašinātā EGF līdzfinansējuma likme 65 % apmērā palīdzētu savā ziņā atvieglot slogu, ko izjūt dalībvalstu finanšu sistēmās.

Paredzamā ilgstošā krīzes ietekme uz uzņēmumu slēgšanu un nepieciešamība veikt fiskālu konsolidāciju dalībvalstīs attaisno ar krīzi saistītās atkāpes piemērošanas pagarināšanu Regulā (EK) Nr. 1927/2006.

Tādēļ tiek ierosināts pagarināt pagaidu ar krīzi saistīto atkāpi, kuras piemērošana beidzas 2011. gada 30. decembrī, līdz 2013. gada 31. decembrim, t. i., līdz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 īstenošanas perioda beigām. Tas ļaus dalībvalstīm turpināt iesniegt pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai par labu darbiniekiem, kuri aizvien tiek atlaisti finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē, kā arī ļaus tām izmantot EGF līdzfinansējuma likmi 65 % apmērā.

· Vispārīgais konteksts

Kopš pagaidu ar krīzi saistītās atkāpes ieviešanas strauji pieaudzis EGF pieteikumu skaits, kā arī palielinājies to dalībvalstu skaits, kuras pieteikušas EGF atbalstam. Tas norāda, ka tiek vispār atzīta EGF nozīme kā krīzes intervences instrumentam apjomīgas atlaišanas gadījumos, kas notikusi finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā.

Eiropas Parlaments 2010. gada 7. septembra rezolūcijā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību[8] aicināja pagarināt ar krīzi saistīto atkāpi. Eiropas Parlaments uzskata, ka līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām ir jāpagarina tās atkāpes piemērošanas laiks, kura tika ieviesta 2009. gadā, lai palīdzētu ekonomikas un finanšu krīzes dēļ darbu zaudējušiem strādājošajiem, un ka tāpēc līdzfinansējuma likme ir jāsaglabā 65 % līmenī, jo nav novērsti iemesli, kuru dēļ to apstiprināja.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Eiropas Sociālais fonds[9] (ESF) tika izveidots, lai veicinātu Kopienas prioritāšu sasniegšanu attiecībā uz ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanu, uzlabojot nodarbinātību un darba iespējas, veicinot augstāku nodarbinātības līmeni un vairāk un labāku darbavietu radīšanu. Tas atbalsta Eiropas nodarbinātības stratēģiju, kā arī dalībvalstu politikas jomas, kuru mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un darba kvalitāti un ražīgumu, veicināt sociālo iekļaušanu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu personu piekļuvi darba tirgum, kā arī samazināt nodarbinātības līmeņa atšķirības valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Galvenā atšķirība starp EGF un ESF ir tāda, ka ESF sastāv no daudzgadīgām programmām, kuras atbalsta stratēģiskus ilgtermiņa mērķus – īpaši izmaiņu paredzēšanu un pārvaldi, un restrukturēšanu, ietverot, piemēram, mūžizglītības pasākumus. Savukārt EGF sniedz vienreizēju individualizētu atbalstu, kas paredzēts tieši darbiniekiem, kurus skārusi atlaišana tirdzniecības globalizācijas vai finanšu vai ekonomikas krīzes ietekmē. Lai veicinātu efektīvu atbalstu pārvietotajiem darbiniekiem, EGF atbalsta pasākumu ilgums un instrumenta izvēle tiek balstīta uz vērtējumu, vai atlaišanu no darba izraisīja iespējami pagaidu darbības samazinājums attiecīgajā uzņēmumā un tā piegādes uzņēmumos vai nozarē, vai pastāvīgi strukturāli faktori.

· Atbilstība ES politikai un mērķiem citās jomās

EGF sniedz ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, lai Savienība varētu no krīzes izkļūt spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ko papildinātu augsta līmeņa nodarbinātība, darba ražīgums un sociālā kohēzija. Paziņojumā "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"[10] Komisija saredz skaidru EGF nozīmi pamatiniciatīvā "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā", jo īpaši attiecībā uz ātru prasmju pārdali uz strauji augošām jaunattīstības nozarēm un tirgiem.

Mērķējot uz globalizācijas vai finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā atlaisto darbinieku strauju reintegrāciju nodarbinātībā, EGF sniedz ieguldījumu šādās pamatnostādnēs[11] dalībvalstu nodarbinātības politikā:

– 7. pamatnostādne. Palielināt sieviešu un vīriešu dalību darba tirgū, mazināt strukturālo bezdarbu un veicināt darba vietu kvalitāti.

– 8. pamatnostādne. Attīstīt kvalificētu darbaspēku, kas spēj reaģēt uz darba tirgus vajadzībām, un veicināt mūžizglītību.

– 10. pamatnostādne. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana.

Komisija savā paziņojumā "Jaunas prasmes jaunām darba vietām. Saskaņotu darba tirgus vajadzību un prasmju plānošana"[12] uzsvēra, ka Eiropas Savienībai, lai pavērtu ceļu uz atveseļošanu, jāuzlabo cilvēkresursu kapitāls un nodarbinātības iespējas, ceļot kvalifikāciju, kā arī nodrošinot labāku piedāvāto prasmju un darba tirgus pieprasījuma saderību. Kā līdzekļi nodarbinātības un reintegrācijas sekmēšanai darba tirgū tika minēti aktivizēšanas, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi. Viens no galvenajiem EGF uzdevumiem ir kvalifikācijas celšanas līdzfinansēšana.

· Ietekme uz pamattiesībām

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesībām.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Komisija divreiz apspriedās ar dalībvalstīm. Pirmkārt, 2010. gada 26. augustā, izmantojot aptaujas anketu, un otrkārt – 2010. gada 29. un 30. septembrī Porto notikušajā sanāksmē. Minētās apspriešanās galvenais uzdevums bija apkopot viedokļus par 2009. gadā ar 1. panta 1.a punktu un 10. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1927/2006 ieviesto ar krīzi saistīto grozījumu efektivitāti, kuru termiņš beigsies 2011. gada 31. decembrī, un nepieciešamību tos pagarināt līdz 2013. gada 30. decembrim.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Attiecībā uz iespēju iesniegt pieteikumus par darbiniekiem, kas atlaisti globālās finanšu un ekonomikas krīzes tiešā rezultātā (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 1. panta 1.a punkts), aptaujas rezultāti liecināja, ka tas tiešām ļāvis dalībvalstīm lūgt EGF atbalstu darbiniekiem, kas darbu zaudējuši krīzes ietekmē, un sniegt EGF atbalstu viņu reintegrācijai nodarbinātībā. Lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka šie darbinieku nebūtu varējuši izmantot EGF atbalstu, pamatojoties uz ar tirdzniecību saistīto globalizācijas kritēriju. Apspriešanās liecināja arī, ka kopumā šķitis vieglāk savākt pierādījumus, lai norādītu uz skaidru saikni starp atlaišanas gadījumiem un finanšu un ekonomikas krīzi, nekā attiecībā uz globalizācijas izraisītām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos.

Jautājumā par nepieciešamību pagarināt ar krīzi saistītās atkāpes termiņu līdz 2013. gada beigām lielākā daļa dalībvalstu vēlējās saglabāt iespēju iesniegt pieteikumus par atlaišanas gadījumiem saistībā ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi. Kā to atbalstoši argumenti tika minēti komentāri par pozitīvo pieredzi saistībā ar EGF atbalsta ietekmi uz darbinieku spēju reintegrēties darba tirgū situācijā, kad ekonomikas krīzes ietekme būs jūtama vēl arī pēc 2011. gada, dažādas valstis to izjutušas dažādos laikos, kā arī tur, kur krīzes ietekme uz nodarbinātību vēl aizvien ir spēcīgi jūtama. Turklāt tika atzīmēts, ka ar termiņa pagarināšanu uz diviem gadiem nevar paredzēt notikumu attīstību pēc 2013. gada.

Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju iespēju saņemt līdzfinansējumu 65 % apmērā (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta 1. punkts) apspriešanās rezultāti liecināja, ka paaugstinātā līdzfinansējuma likme ir veicinājusi lēmumu pieņemšanu pieteikties EGF atbalstam vairāku iemeslu dēļ. Papildu 15 % ļāvuši sniegt attiecīgajiem darbiniekiem papildu palīdzības ekvivalentu. Plaisa starp ESF likmi un EGF likmi tika samazināta tām dalībvalstīm, kuras varēja saņemt augstākas ESF likmes, un bez šādas samazināšanas tās nebūtu iesniegušas pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai. Nacionālais līdzfinansējums aizvien vēl ir risināms jautājums, taču nevis 50 %, bet gan 35 % gadījumu šī problēma vairs nebija tik neatliekama. Liela daļa dalībvalstu uzskatīja 65 % likmi par piemērotu krīzes laikā un atbalstīja augstākas intervences likmes pagarināšanu līdz 2013. gada beigām.

Minētās apspriešanās rezultāti ir atspoguļoti ierosinātajos Regulas (EK) Nr. 1927/2006 grozījumos.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

· Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ietekmes novērtējums nebija vajadzīgs.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai pagarinātu pagaidu atkāpes darbības termiņu nolūkā atbalstīt globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā atlaistos darbiniekus, datumu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 1. panta 1.a punktā, aizvieto ar 2013. gada 31. decembri. Minētais grozījums automātiski pagarina paaugstinātās līdzfinansējuma likmes 65 % piemērošanu līdz minētajam datumam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta 1. punktā.

· Juridiskais pamats

Līgums par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši 175. panta trešā daļa.

· Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus. Tos var sasniegt vienīgi, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1927/2006 grozījumu.

Priekšlikuma solidaritātes mērķus izdosies labāk sasniegt ar Eiropas Savienības mēroga rīcību šādu iemeslu dēļ.

ES mērogā pieejamā EGF finanšu instrumenta pielāgošanu pašreizējās ekonomikas un finanšu situācijas vajadzībām var īstenot vienīgi ar ES līmeņa likumdošanas iniciatīvu.

Gatavojot šo priekšlikumu, Komisija pamatojās uz vajadzībām, kas radušās no dalībvalstu ekonomiskās un finanšu situācijas pašreizējā novērtējuma un ekonomikas prognozēm laikposmam no 2012. līdz 2013. gadam. Tās būtiski atšķiras no novērtējuma un prognozēm, kas bija pieejamas 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā, kad Regulā (EK) Nr. 1927/2006 tika ieviesti pagaidu ar krīzi saistīti grozījumi.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi Regulā (EK) Nr. 1927/2006 attiecas vienīgi uz to, kas nepieciešams EGF darbības pielāgošanai pašreizējām prognozēm attiecībā uz ekonomikas un finanšu krīzi un tās ietekmi uz nodarbinātību un uz dalībvalstu deficītu, 1) saglabājot iespēju pieteikties EGF atbalstam darbiniekiem, kas atlaisti no darba ilgstošas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā un 2) nodrošinot līdzfinansējumu 65 % un nevis 50 % apmērā.

Minētā ar krīzi saistītā atkāpe sniedz dalībvalstīm iespēju pieteikties EGF atbalstam darbiniekiem, kas atlaisti no darba ilgstošas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā gadījumos, kad starp minētajiem atlaišanas gadījumiem un krīzi iespējams noteikt skaidru un uzskatāmu saikni. Ir skaidrs, ka, ja šādu gadījumu nebūs, iespēja netiks izmantota.

Priekšlikums salīdzinājumā ar prasībām, kas noteiktas ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 esošajos noteikumos, neuzliek dalībvalstīm nekādu papildu administratīvu slogu.

· Juridiskā instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ.

Regula ir vienīgais piemērotais juridiskais instruments, lai grozītu spēkā esošu regulu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[13], ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņēma 2006. gada 17. maijā, 28. pantā noteikts, ka EGF atbalsts nedrīkst pārsniegt maksimālo gada apjomu EUR 500 miljonu apmērā.

Balstoties uz datiem par iepriekšējiem EGF atbalsta lūgumiem[14], paredzams, ka ierosinātais piemērošanas termiņa pagarinājums ar krīzi saistītajai atkāpei Regulā (EK) Nr. 1927/2006 nepārsniegs minēto maksimālo gada apjomu. Minētie lūgumi 2007. gadā sasniedza EUR 51,8 miljonus, bet 2008. gadā – EUR 20,6 miljonus. Kopējais pieprasītā EGF atbalsta apjoms 2009. gadā sasniedza EUR 131,7 miljonus, no kuriem 75 % bija ar krīzi saistīti pieteikumi un 25 % pieteikumu bija saistīti ar tirdzniecību. 2010. gadā kopējais pieprasītā EGF atbalsta apjoms sasniedza EUR 132,5 miljonus, no kuriem 87 % bija ar krīzi saistīti pieteikumi un 13 % pieteikumu bija saistīti ar tirdzniecību.

2011/0147 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[15],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[16],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006[17] ir izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF), kas ļauj Savienībai atbalstīt un izrādīt solidaritāti darbiniekiem, kuri atlaisti globalizācijas izraisītu lielu strukturālu izmaiņu pasaules tirdzniecības modeļos rezultātā.

(2) Reaģējot uz finanšu un ekonomikas krīzi, ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija[18] Regulu (EK) Nr. 546/2009 tika grozīta Regula (EK) Nr. 1927/2006, jo īpaši nodrošinot pagaidu atkāpi, kas paredzēta darbības jomas paplašināšanai, lai tā ietvertu ar krīzi saistītus atlaišanas gadījumus, kā arī uz laiku paaugstinot EGF līdzfinansējuma likmi..

(3) Ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomikas situāciju Savienībā, ir lietderīgi pagarināt atkāpes piemērošanas termiņu pirms tā iztecēšanas 2011. gada 30. decembrī.

(4) Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1927/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 1. panta 1.a punktā

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Šī atkāpe attiecas uz visiem pieteikumiem, kas iesniegti ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim.".

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[19]

ABB darbība ĢD EMPL 2010. gada vadības plānā iekļautais Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds.

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[20]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikums atbilst pamatiniciatīvai "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā", kas ir daļa no Komisijas stratēģijas "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei".

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1 Saglabāt to darbinieku līdzdalību darba tirgū, kuri atlaisti finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā un saistībā ar pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos.

Konkrētais mērķis Nr. 2 Vairot sabiedrības izpratni par EGF kā par solidaritātes izpausmi.

Attiecīgās ABM/ABB darbības Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF).

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikums ļaus Eiropas Savienībai turpināt sniegt atbalstu, izmantojot EGF līdzfinansējuma 65 % likmi, aktīviem darba tirgus pasākumiem tiem darbiniekiem, kas atlaisti globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā. Turklāt minētā līdzfinansējuma likme sniegs atbalstu arī tiem darbiniekiem, kuri atlaisti tirdzniecības globalizācijas rezultātā.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

- Saņemto pieteikumu skaits EGF atbalstam

- Atlaisto darbinieku skaits, kuriem paredzēta EGF palīdzība

- Atlaisto darbinieku skaits, kuri pēc EGF atbalstītajiem pasākumiem reintegrējušies nodarbinātībā

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, 2009. gadā tika grozīta Regula (EK) Nr. 1927/2006 un uz noteiktu laiku tika sniegta ar krīzi saistīta atkāpe. Šīs atkāpes piemērošanas termiņš beidzas 2011. gada 30. decembrī. Tomēr jaunākās ekonomikas prognozes paredz, ka krīzes ietekme, jo īpaši tās negatīvā iedarbība uz restrukturizācijas tempu, darbvietu izveidi un bezdarba līmeni, turpināsies vēl vismaz līdz 2012. gada beigām. Minētajam priekšlikumam būtu jāļauj EGF līdz 2013. gada 31. decembrim ar intervences likmi 65 % apmērā atbalstīt tos darbiniekus, kuri atlaisti globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā.

1.5.2. Eiropas Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES iesaistīšanās, izmantojot EGF, ļauj papildināt valsts palīdzības veidus, kas pieejami to darbinieku reintegrācijai, kuri atlaisti tirdzniecības globalizācijas vai globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā. Līdzšinējā EGF pieredze šķietami norāda, ka ES iesaistīšanās ļauj sniegt lielāku individualizētu atbalstu ilgāku laiku, bieži vien iekļaujot tādus pasākumus, kuri netiktu nodrošināti bez ES iesaistīšanās.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pieredze kopš Regulas (EK) Nr. 1927/2006 pārskatīšanas ir izklāstīta paskaidrojuma rakstā.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

EGF ir saskaņots un piedāvā sinerģiju ar Eiropas Sociālo fondu.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

– X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 31. decembrim

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[21]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[22]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

X Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 16. pantā noteikts, ka Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām saskaņā ar minēto regulu. Ziņojumā ietver, inter alia, Komisijas novērojumus par pārvaldības darbībām attiecīgajā gadā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 17. pantu Komisija līdz 2011. gada beigām ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, veic EGF sasniegto rezultātu efektivitātes un stabilitātes starpposma novērtējumu. Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post novērtēšanu, lai noteiktu EGF ietekmi un tā pievienoto vērtību.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Riski attiecas uz Kopienas fondu dalīto pārvaldību.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Pārvaldībai un finanšu kontrolei piemērojamās prasības ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1927/2006 18. pantā.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Pasākumi pārkāpumu novēršanai, noteikšanai un labošanai ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1927/2006 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 18. panta 2. punktā.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts…...….] || Dif./nedif. ([23]) || no EBTA[24] valstīm || no kandidāt-valstīm[25] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1.1 ||  04.0501 Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds 04.010414 Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds — administratīvās pārvaldības izdevumi 40.0243 Rezerve Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas.

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

n.p. || n.p. || […] || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs ||

ĢD EMPL || || || 2012.[26]gads || 2013. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas PM || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || || ||

Maksājumi || (2) || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || ||

Maksājumi || (2a) || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[27] || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || ||

KOPĀ — ĢD EMPL apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || || ||

Maksājumi || =2+2a +3 || || ||

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || ||

Maksājumi || (5) || || ||

Ÿ KOPĀ – administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || ||

KOPĀ —apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas EMPL IZDEVUMU KATEGORIJĀ || Saistības || =4+ 6 || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || ||

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || ||

Maksājumi || (5) || || ||

Ÿ KOPĀ – administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || ||

KOPĀ — apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2012. gads || 2013. gads || KOPĀ

ĢD EMPL ||

Ÿ Cilvēkresursi || Ietekmes nav. || Ietekmes nav. ||

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || || ||

KOPĀ – ĢD EMPL || Apropriācijas || || ||

KOPĀ — apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || (Saistību summa = maksājumu summa) || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads N[28] || Gads N+1 || KOPĀ

KOPĀ — apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || Saistības || || ||

Maksājumi || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– X  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2012. gads || 2013. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ ||

||

Rezultāta veids[29] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[30] || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– X  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2012. [31] gads || 2013. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || || || ||

Cilvēkresursi || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || ||

Starpsumma —daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[32] || || || ||

Cilvēkresursi || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || ||

KOPĀ || || || || || ||

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2012. gads || 2013. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || || ||

XX 01 01 02 (Delegācijas) || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || ||

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || ||

XX 01 04 yy[33] || - galvenajā mītnē[34] || ||

-delegācijās || ||

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība) || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība) || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || ||

KOPĀ || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

Nav

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[35]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

Nav

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu.

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2012. gads || 2013. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || ||

2012. gads || 2013. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) ||

…. pants || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Nav

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Nav

[1]               OV L 48, 22.2.2008., 82. lpp.

[2]               COM(2008) 800, 26.11.2008.

[3]               OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.

[4]               Neskaitot atsauktos vai noraidītos pieteikumus.

[5]               http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/forecasts_en.htm

[6]               Tāpat.

[7]               COM(2011) 11, 12.1.2011.

[8]               Eiropas Parlamenta rezolūcija (2010/2072/INI).

[9]               Regula (EK) Nr. 1081/2006, OV L 210, 31.7.2006., 12. lpp.

[10]             COM(2010) 2020, 3.3.2010.

[11]             Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.

[12]             COM(2008) 868, 16.12.2008.

[13]             OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[14]             Neskaitot atsauktos un noraidītos pieteikumus.

[15]             OV C , , . lpp.

[16]             OV C , , . lpp.

[17]             OV L 48, 22.2.2008., 82. lpp.

[18]             OV L 167, 29.6.2009, 26. lpp.

[19]             ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[20]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[21]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[22]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[23]             Dif. — diferencētās apropriācijas; nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[24]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[25]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[26]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[27]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[28]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[29]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

[30]             Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā “Konkrētais mērķis/konkrētie mērķi…”

[31]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[32]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[33]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[34]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[35]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.