PASKAIDROJUMA RAKSTS

Referendumā par pašnoteikšanos, ko saskaņā ar 2005. gada Vispārējo miera nolīgumu ( CPA ) rīkoja 2011. gada janvārī, Dienvidsudānas iedzīvotāju vairākums nobalsoja par neatkarību no ziemeļu daļas. Paredzams, ka Dienvidsudānas neatkarība oficiāli tiks pasludināta 2011. gada 9. jūlijā – tajā pašā dienā, kad beidzas CPA darbības termiņš.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir atzinīgi novērtējušas referenduma rezultātus un vēlas turpmāk attīstīt ciešu un ilgstošu partnerību ar Dienvidsudānu, vienlaikus atbalstot netraucētu un mierīgu pāreju uz stabilu, demokrātisku un neatkarīgu Dienvidsudānas valsti. Šim nolūkam jau ir sākts darbs pie kopīgas plānošanas starp ES un dalībvalstīm, cieši sadarbojoties ar vietējām iestādēm un dalībniekiem.

Pēc neatkarības iegūšanas Dienvidsudānai nāksies saskarties ar vairākām humāna un sociālekonomiska rakstura problēmām saistībā ar nepietiekamo valsts kapacitāti. Ņemot vērā šos apstākļus, ilgtermiņā arvien nozīmīgāks būs ārējais atbalsts, lai palīdzētu Dienvidsudānai pārvarēt lielo nabadzību, nostiprināt vietējās kopienas un iedzīvotājiem sniegt sākotnējās „miera dividendes”. Lai gan, paredzams, Dienvidsudāna lūgs atļauju pievienoties Kotonū nolīgumam, pēc pievienošanās paies zināms laiks, līdz sāks darboties Desmitais Eiropas Attīstības fonds (EAF). Tāpēc ir iespējams, ka laikposmā tūlīt pēc referenduma, kad valsts vēl būs ļoti vāja un kad pastāvēs tās disfunkcijas risks, Dienvidsudāna, gaidot pilnīgu pievienošanos Kotonū nolīgumam un citām daudzpusējām finansēšanas programmām, saskarsies ar finansējuma deficītu.

Jau 2010. gada jūlijā Padome ar 2010. gada 12. jūlija Lēmumu 2010/406/ES no 9. EAF un iepriekšējo EAF līdzekļiem, par kuriem saistības atceltas, piešķīra 150 miljonus euro, lai apmierinātu „Sudānas visneaizsargātāko iedzīvotāju” vajadzības. Dienvidsudānai ir paredzēti 85 miljoni euro no šīs summas. Tomēr šādu summu nevar uzskatīt par pietiekamu, lai apmierinātu milzīgās vajadzības saistībā ar valsts nostiprināšanu un kapacitātes veidošanu, kā arī Dienvidsudānas iedzīvotāju vajadzības attīstības jomā. Tāpēc ir nepieciešams darīt pieejamus papildu līdzekļus, līdz Dienvidsudāna pilnībā pievienosies Kotonū nolīgumam.

Ar pievienoto lēmumu Eiropas Komisija ierosina saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 10. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 4. punktā, piešķirt papildu 200 miljonus euro no 9. EAF un iepriekšējo EAF līdzekļiem, par kuriem saistības atceltas, lai atbalstītu Dienvidsudānas valsts nostiprināšanu un kapacitātes veidošanu un apmierinātu vajadzības attīstības jomā.

Tāpēc Komisija ierosina Padomei pieņemt pievienoto lēmumu par 200 miljonu euro piešķiršanu Dienvidsudānai no iepriekšējo EAF līdzekļiem, par kuriem saistības atceltas. Vēlāk tiks sagatavots finansēšanas lēmums, kurā būs sniegta sīkāka informācija par plānojumu.

2011/0106 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to līdzekļu piešķiršanu, kuri paredzēti 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) un iepriekšējo EAF projektos un par kuriem saistības atceltas, lai veicinātu attīstības jomas sadarbību Dienvidsudānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālās palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK līguma ceturtā daļa[1], un jo īpaši šā nolīguma 1. panta 4. punktu un 6. pantu,

tā kā:

1. Paredzams, ka pēc referenduma par pašnoteikšanos, kas tika rīkots saskaņā ar 2005. gada Vispārējo miera nolīgumu, Dienvidsudāna 2011. gada 9. jūlijā oficiāli pasludinās savu neatkarību no ziemeļu daļas.

2. Pēc neatkarības iegūšanas jaunizveidotajai Dienvidsudānas valstij nāksies saskarties ar vairākām humāna un sociālekonomiska rakstura problēmām saistībā ar nepietiekamajām pārvaldības spējām un politisko nestabilitāti. Ņemot vērā šos apstākļus, iespējams, arvien nozīmīgāks būs ārējais atbalsts, lai palīdzētu Dienvidsudānai pārvarēt lielo nabadzību, nostiprināt vietējās kopienas un iedzīvotājiem sniegt sākotnējās „miera dividendes”.

(3) Paredzams, ka drīz pēc neatkarības iegūšanas Dienvidsudāna lūgs atļauju pievienoties Kotonū nolīgumam. Tomēr pēc pievienošanās paies zināms laiks, līdz būs pieejami 10. EAF līdzekļi, tādējādi radot finansējuma deficīta risku.

(4) Padomes 2010. gada 12. jūlija Lēmumā 2010/406/ES par to līdzekļu piešķiršanu, kuri paredzēti 9. EAF un iepriekšējo EAF projektos un par kuriem saistības atceltas, lai apmierinātu Sudānas visneaizsargātāko iedzīvotāju vajadzības[2], tika nolemts veikt pirmo piešķīrumu 150 miljonu euro apmērā, lai apmierinātu „Sudānas visneaizsargātāko iedzīvotāju” vajadzības. Dienvidsudānai jau ir iedalīti 85 miljoni euro no šīs summas. Tomēr šāda summa nav pietiekama, lai apmierinātu milzīgās vajadzības saistībā ar valsts nostiprināšanu un kapacitātes veidošanu, kā arī lielākās iedzīvotāju daļas vajadzības attīstības jomā.

(5) Lai kompensētu atlikušo finanšu deficītu, lietderīgi ir piešķirt Dienvidsudānas iedzīvotājiem un valsts iestādēm paredzētus papildu līdzekļus no 9. EAF un iepriekšējiem EAF.

(6) Šie līdzekļi jāizmanto, lai atbalstītu „Dienvidsudānas attīstības trīsgadu plānu (2011. – 2013. gadam)”, pamatojoties uz finansēšanas lēmumiem, kas jāpieņem Komisijai. Jāievieš arī noteikumi par atbalsta pasākumu izmaksu segšanu.

(7) Vienkāršošanas nolūkā šie līdzekļi jāpārvalda atbilstoši 10. EAF īstenošanas kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

3. Lai atbalstītu attīstības jomas sadarbību Dienvidsudānā, piešķir 200 miljonus euro no līdzekļiem, kuri paredzēti 9. EAF un iepriekšējo EAF projektos un par kuriem saistības atceltas. No šīs summas 3 % piešķir, lai segtu Komisijas izdevumus saistībā ar atbalsta pasākumiem.

4. Šos līdzekļus pārvalda atbilstoši noteikumiem un procedūrām, ko piemēro 10. EAF.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, [...]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

[2] OV L 189, 22.7.2010., 14. lpp.