[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 20.4.2011

COM(2011) 224 galīgā redakcija

2011/0091 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 521/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu "Kurināmā elementi un ūdeņradis"

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) Septītajā pamatprogrammā[1] ir ieviestas kā jauns veids publiskā un privātā sektora partnerību īstenošanai Eiropas mēroga pētniecībā, pamatojoties uz LESD 187. pantu (bijušais EK līguma 171. pants). KTI ir viens no veidiem, kā izpaužas ES ciešā apņemšanās koordinēt pētniecības centienus, tādējādi nostiprinot Eiropas pētniecības telpu un sasniedzot Eiropas konkurētspējas mērķus.

Kopuzņēmumu "Kurināmā elementi un ūdeņradis" ( FCH kopuzņēmums) izveidoja ar Padomes 2008. gada 30. maija Regulu (EK) 521/2008. Administratīvās un ekspluatācijas izmaksas kopā sedz kopuzņēmuma trīs dalībnieki, proti, Nozares grupa, Pētniecības grupa un Eiropas Komisija.

Nosacījums nozares dalībai sākotnēji bija finansiāls ieguldījums 50 % apmērā no kārtējām izmaksām (sedzamas kopā ar Komisiju) un tas, ka nozares ieguldījumam natūrā ekspluatācijas izmaksās jābūt vismaz līdzvērtīgam Komisijas finansiālajam ieguldījumam.

Kopš kopuzņēmuma "Kurināmā elementi un ūdeņradis" izveidošanas tas ir publicējis trīs uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus: pirmo par EUR 28,1 miljonu, otro par EUR 73,1 miljonu un trešo par EUR 89,1 miljonu. Nosacījums, ka nozares ieguldījumam ekspluatācijas izmaksās jābūt vismaz līdzvērtīgam, nozīmē, ka nozarei jāsedz arī citu dalībnieku (tostarp universitāšu, pētniecības centru, publiskā sektora iestāžu u.c.) izmaksas visa veida darbībām (tostarp fundamentālajiem pētījumiem).

FCH kopuzņēmuma pirmo divu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultāts ir tāds, ka finansējuma maksimālie līmeņi ir sistemātiski jāizvērtē un jāsamazina visiem dalībniekiem. Pirmajiem diviem uzaicinājumiem prasības par vismaz līdzvērtīgu finansējumu rezultāts bija tiešo izmaksu atmaksas ievērojams samazinājums: lieliem rūpniecības uzņēmumiem no 50 % līdz 33 % FCH kopuzņēmuma ieguldījuma un MVU un pētniecības iestādēm — no 75 % līdz 50 %.

Šādi finansējuma līmeņi ir ievērojami zemāki nekā Septītajā pamatprogrammā (tostarp Eiropas videi nekaitīgo automobiļu programmā ar akumulatoriem darbināmiem elektriskiem transportlīdzekļiem) un kurināmā elementu un ūdeņraža pētniecības un izstrādes programmās ārpus Eiropas. Zemie finansējuma līmeņi un finanšu un ekonomikas krīze, kas ietekmē nozari, kura strādā pie šīs nākotnes tehnoloģijas, nozīmē, ka pašreizējais dalības līmenis FCH kopuzņēmuma darbībās ir zemāks, nekā sākotnēji plānots. Ja nekas netiks darīts, sagaidāms, ka gan nozarei, gan pētniecības aprindām zudīs interese.

Turklāt tiek veicināti un vairākos gadījumos ir gaidāmi ieguldījumi projektos no publiskajiem valstu un reģionālajiem avotiem. Tomēr patlaban spēkā esošajā regulā tas nav ņemts vērā. Jaunajā dokumentā teikts, ka attiecībā uz ieguldījumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs ES finansējumam, jāļauj ņemt vērā ne tikai nozares pašas ieguldījumu, bet arī citu juridisko personu ieguldījumu, kas piedalās darbībās.

Ņemot vērā, ka atkārtota nepietiekami līdzvērtīga ieguldījuma gadījumā Komisijai vispirms jāanalizē situācija un pēc tam jālemj par piemērotiem pasākumiem, Regulas (EK) Nr. 521/2008 pielikuma 12. panta 7 punkta otrā daļa "Komisija nākamajā gadā samazina..." mainīta uz "Komisija nākamajā gadā drīkst samazināt...".

Turklāt Nozares grupai un Pētniecības grupai ir pienākums iemaksāt savus skaidras naudas ieguldījumus FCH kopuzņēmuma budžetā kārtējām izmaksām "avansā, pirms katra finanšu gada sākuma". Finansējuma nolīgumā starp Komisiju un FCH kopuzņēmumu, kas sagatavots pēc FCH kopuzņēmuma izveidošanas, paredzēts, ka Komisija izdara iemaksas tikai finanšu gada laikā. Ir taisnīgi abām grupām piešķirt tādus pašus nosacījumus.

Patlaban finansējuma līmeni nosaka pēc katra novērtējuma. Lai uzlabotu nepieciešamo paredzamību finansējuma saņēmējiem, tiek ieviesta iespēja uzaicinājumam noteikt minimālo finansējuma līmeni.

Priekšlikuma mērķis ir pielāgot noteikumus iepriekš minētajiem nosacījumiem.

- Vispārīgais konteksts

Kurināmā elementu un ūdeņraža ( FCH ) tehnoloģijas ir daudzsološs, ilgtermiņa energorisinājums, ko var izmantot visās ekonomikas nozarēs un kas nodrošina plašu ieguvumu klāstu saistībā ar energodrošību, transportu, vidi un resursefektivitāti. Sagaidāms, ka tām būs svarīga nozīme, lai nodrošinātu ES pārveidošanu par zemu oglekļa emisiju sabiedrību, lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 85 %.

FCH tehnoloģijas nodrošina galalietotājam dažādus izmantošanas veidus: i) stacionāru lietojumu, piemēram, elektroenerģijas un/vai siltuma ražošana, ii) lietojumu transportā, piemēram, lai darbinātu transportlīdzekļus, autobusus un vilcienus, un iii) portatīvu lietojumu, piemēram, lai darbinātu klēpjdatorus un mobilos telefonus. Pēdējo gadu laikā FCH nozare ir ievērojami progresējusi, gan izstrādājot tehnoloģijas visiem minētajiem lietojumiem, gan samazinot izmaksas.

Piemēram, transporta nozarē, kas ir tirgus ar vislielāko pamanāmību un siltumnīcefekta gāzu samazinājuma potenciālu, nesenā padziļinātā pētījumā, kurā izmantoti nozares dati, secināts, ka ar kurināmā elementiem darbināmiem elektriskiem transportlīdzekļiem ( FCEV ) un ar akumulatoriem darbināmiem elektriskiem transportlīdzekļiem ( BEV ) ir ievērojams potenciāls samazināt CO2 un lokālās emisijas un ka abu veidu transportlīdzekļi kļūs par dzīvotspējīgu un tradicionālo transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem papildinošu alternatīvu līdz 2025. gadam vai agrāk, ja tiks noteikti atbilstoši atbrīvojumi no nodokļiem un/vai stimuli. Minētajā pētījumā aplēsts arī, ka nākamo desmitgažu laikā ūdeņraža piegādes un mazumtirdzniecības infrastruktūra veidos 5 % no FCEV kopējām izmaksām (EUR 1000 – 2000 katram automobilim), kas ir salīdzināms ar uzlādes infrastruktūras ieviešanu BEV un no elektrotīkla uzlādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem ( PHEV ) un attaisno īpašas ūdeņraža infrastruktūras izveidošanu.

Lai nodrošinātu FCH tehnoloģiju maksimālu atdevi, joprojām ir vajadzīgs nepārtraukts un stabils publiskā sektora atbalsts un to papildinoši politikas pasākumi, lai pārvarētu atlikušos tehnoloģiskos, ekonomikas un institucionālos šķēršļus, kas kavē šādu tehnoloģiju plašu komercializāciju. Neraugoties uz finanšu krīzi, galvenie ES konkurenti šajā jomā (ASV, Japāna, Dienvidkoreja un Ķīna) turpina īstenot visaptverošus pasākumus šādu šķēršļu pārvarēšanai, izmantojot pētniecības programmas, politikas un komercializācijas pasākumus.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Saskaņā ar LESD 187. pantu (bijušais EK līguma 171. pants) ir izveidoti četri citi kopuzņēmumi: CLEAN SKY , IMI , ARTEMIS un ENIAC . Noteikumi katram kopuzņēmumam ir pielāgoti tā darbības jomas specifikai.

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Kā vienu no iniciatīvām, kas uzsāktas ar 2007. gada janvāra paziņojumu „Enerģētikas politika Eiropai”[2], Eiropas Komisija patlaban izstrādā Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu ( SET plānu)[3], lai virzītu energotehnoloģiju jauninājumu attīstību nākamajās desmitgadēs, ieviestu efektīvas un zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas, tostarp kurināmā elementus un ūdeņradi, un tuvotos ilgtspējīgākai enerģētikas sistēmai. Eiropas Parlaments 2007. gada maijā pieņēma rakstisku deklarāciju[4], kurā aicināja ES iestādes atbalstīt kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas pārvietojama, stacionāra un ar transportu saistīta lietojuma veidiem, veidojot partnerību ar iesaistītajiem reģioniem un pilsētām, MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Ierosinātā Padomes regula ir saderīga ar ES pētniecības politikas nostādnēm. Tā ir saderīga arī ar atjaunināto Lisabonas stratēģiju[5] un Barselonas mērķiem, proti, ka ES ieguldījumam pētniecībā un attīstībā līdz 2010. gadam jāsasniedz 3 % no IKP. Lai Eiropa spētu sasniegt šos mērķus, svarīga loma ir Septītajai pamatprogrammai (2007–2013). Tā arī atspoguļo vienprātību par to, ka Eiropai ir jādubulto centieni, lai uzlabotu atdevi no investīcijām pētniecības un izstrādes jomā un tādējādi izveidotu konkurētspējīgu un dinamisku, uz zināšanām balstītu ekonomiku.

Šī iniciatīva ir daļa no ES plašās un vērienīgās stratēģijas, kuras mērķis ir pārvarēt novatorisma trūkumu un kura ietver priekšlikumu izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ekspertu atzinumu izmantošana |

NEATTIECAS |

Ietekmes novērtējums NEATTIECAS |

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosinātā pasākuma kopsavilkums

Priekšlikums ir Padomes Regula, ar kuru groza Padomes regulu, ar ko izveido kopuzņēmumu "Kurināmā elementi un ūdeņradis".

Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pants. |

Subsidiaritāte un proporcionalitāte NEATTIECAS |

Juridiskā instrumenta izvēle |

Padomes regula, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 521/2008. |

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Šim priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz budžetu, kas sākotnēji pieņemts šai Padomes regulai. Ierosinātie grozījumi uzlabos paredzētā budžeta izlietojumu.

ES ieguldījums, kura kopapjoms ir EUR 470 miljoni, tiks nodrošināts no šādām Septītās pamatprogrammas īpašās programmas „Sadarbība” budžeta pozīcijām: Enerģētika; Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; Transports (tostarp aeronautika); un Vide (tostarp klimata pārmaiņas) Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā, Transports Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātā un Enerģētika Enerģētikas ģenerāldirektorātā.

5. IZVĒLES ELEMENTI

[…]

2011/0091 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 521/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu "Kurināmā elementi un ūdeņradis" (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[6],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

tā kā:

1. Kopuzņēmumu "Kurināmā elementi un ūdeņradis" ( FCH kopuzņēmums) 2008. gada 30. maijā izveidoja tā dibinātāji, Nozares grupa un Komisija.

2. Pētniecības grupa kļuva par FCH kopuzņēmuma dalībnieku 2008. gada 14. jūlijā. Šī grupa nodrošina gan finansiālu ieguldījumu, gan ieguldījumu natūrā FCH kopuzņēmuma mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā FCH kopuzņēmuma īpašo sastāvu, kā arī tā noteikumus un veidu, mērķus un darbības jomu, Pētniecības grupas locekļi var gūt labumu no sasniegtajiem rezultātiem tāpat kā Nozares grupas locekļi. Tāpēc ir pamatoti ļaut gan Nozares, gan Pētniecības grupas ieguldījumus natūrā uzskatīt par līdzvērtīga finansējuma ieguldījumu.

3. Pētniecības grupa ir kļuvusi par kopuzņēmuma dalībnieku, un ir piemēroti uzskatīt, ka pētniecības organizāciju (tostarp universitāšu un pētniecības centru) ieguldījums ir līdzvērtīgs Kopienas ieguldījumam statūtu 12. panta 3. punkta nozīmē.

4. FCH kopuzņēmums ir darbojies vairāk nekā divus gadus, kuru laikā ir pabeigts pilns darbības cikls ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu, priekšlikumu izvērtēšanu, finansējuma sarunām un dotāciju nolīgumu slēgšanu. Minētajā laikposmā gūta pieredze, ka maksimālie finansējuma līmeņi FCH kopuzņēmuma projektos ir ievērojami jāsamazina visiem dalībniekiem. Rezultātā dalības līmenis FCH kopuzņēmuma darbībās salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto izrādījās ievērojami zemāks.

5. Saskaņā ar pielikuma 26. pantu Regulā (EK) Nr. 521/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu "Kurināmā elementi un ūdeņradis"[8], valde apstiprināja šīs regulas grozījumus.

6. Ja ieguldījumus natūrā no visām juridiskajām personām, kas piedalās darbībās, uzskatītu par līdzvērtīgu finansējumu, tādējādi tiktu atzīta Pētniecības grupas dalība un palielināti finansējuma līmeņi, vienlaikus joprojām ievērojot finansējuma līdzvērtīgumu pamatprincipu, kā arī nepieciešamību piemērot godīgus un līdzsvarotus finansējuma samazinājumus dažāda veida dalībniekiem.

7. Kopuzņēmuma Programmu biroja kārtējās izmaksas jānodrošina tā trim dalībniekiem. Ir piemēroti noteikt, ka visiem kopuzņēmuma dalībniekiem ir vienāds maksājumu grafiks.

8. Komisijai jāpiešķir zināms elastīgums attiecībā uz pieņemamajiem pasākumiem, ja netiek panākta pietiekama atbilstība.

9. Patlaban finansējuma līmeni nosaka pēc katra saņemto priekšlikumu izvērtējuma. Lai ļautu saņēmējiem aplēst potenciālā finansējuma apmēru, jāparedz iespēja uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus noteikt minimālo finansējuma līmeni.

10. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 521/2008,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 521/2008 groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Neskarot Regulas Nr. 521/2008 pielikuma 12. panta 3. punktu, grozošā regula neietekmē tiesības un pienākumus, kas izriet no dotāciju nolīgumiem un citiem līgumiem, kurus kopuzņēmums noslēdzis pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Jo īpaši tas neietekmē tajos noteiktos finansējuma maksimālos apmērus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Tomēr pielikuma 3. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 14. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir pilnībā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulu (EK) Nr. 521/2008 groza šādi.

11. Regulas 6. pantu groza šādi:

a) šī panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. FCH kopuzņēmumam drīkst būt pašam savi iekšējās revīzijas resursi."

Regulas (EK) Nr. 521/2008 pielikumu groza šādi.

12. Pielikuma 2. pantu groza šādi:

a) šī panta 2. punkta pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem:

"— nodrošina to, ka tās ieguldījums FCH kopuzņēmuma resursos saskaņā ar šo statūtu 12. pantu tiek veikts avansā kā ieguldījums naudā, lai segtu 50% no FCH kopuzņēmuma kārtējām izmaksām, un iemaksāts FCH kopuzņēmuma budžetā ar maksājumiem, par kuriem panākta vienošanās,

— nodrošina to, ka nozares ieguldījums FCH kopuzņēmuma finansētajos PTD pasākumos kopā ar pārējo saņēmēju ieguldījumu ir vismaz līdzvērtīgs Savienības ieguldījumam,";

b) šī panta 3. punkta otrās daļas ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

"— nodrošina to, ka tās ieguldījums FCH kopuzņēmuma resursos saskaņā ar šo statūtu 12. pantu tiek veikts avansā kā ieguldījums naudā, lai segtu 1/12 no FCH kopuzņēmuma kārtējām izmaksām, un iemaksāts FCH kopuzņēmuma budžetā ar maksājumiem, par kuriem panākta vienošanās.".

13. Pielikuma 12. pantu groza šādi.

a) šī panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. FCH kopuzņēmuma darbības izmaksas sedz no Savienības finanšu ieguldījuma, kā arī no to juridisko personu ieguldījuma natūrā, kuras piedalās pasākumos. Līdzdalīgo juridisko personu ieguldījums ir vismaz līdzvērtīgs Savienības finanšu ieguldījumam.

Ar saņemtajiem ieguldījumiem rīkojas saskaņā ar līdzdalības noteikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[9]. Šis noteikums ir spēkā no dienas, kurā Pētniecības grupa kļuva par FCH kopuzņēmuma dalībnieci.";

b) šī panta 7. punktu groza šādi:

c) šī punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

Ja novērtējumā konstatē, ka ieguldījums natūrā no līdzdalīgajām juridiskajām personām neatbilst vajadzīgajam apjomam, Komisija nākamajā gadā drīkst samazināt savu ieguldījumu.

Ja konstatē, ka ieguldījums natūrā no līdzdalīgajām juridiskajām personām neatbilst vajadzīgajam apjomam divus gadus pēc kārtas, Komisija drīkst ierosināt Padomei izbeigt FCH kopuzņēmuma darbību.".

14. Regulas 15. pantā pievieno šādu 4. punktu:

"4. Valde drīkst pieņemt lēmumu noteikt, kāds ir minimālais finansējuma līmenis katrai dalībnieku kategorijai konkrētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus."

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Šim grozījumu priekšlikumam nav ietekmes uz ES budžetu.

(Finanšu regulas 28. pants un Īstenošanas kārtības 22. pants))

[1] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[2] Enerģētikas politika Eiropai, COM(2007) 1 galīgā redakcija, 10.1.2007.

[3] Par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu, COM(2006) 847 galīgā redakcija, 10.1.2007.

[4] Rakstiska deklarācija saskaņā ar Reglamenta 116. noteikumu par videi nekaitīgas ūdeņraža ekonomikas ieviešanu un trešo rūpniecisko revolūciju Eiropā, izmantojot partnerattiecības ar iesaistītajiem reģioniem un pilsētām, MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Eiropas Parlaments 0016/2007, 2007. gada maijs.

[5] COM(2005) 24.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV C […], […], […]. lpp.

[8] OV L 153, 12.6.2008., 1. lpp.

[9] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.