[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 13.4.2011

COM(2011) 209 galīgā redakcija

2011/0087 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes furfuraldehīda importam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (“pamatregula”), piemērošanu spēkā esošā antidempinga maksājuma termiņbeigu pārskatīšanas procedūrā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes furfuraldehīda importu.

- Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Galīgais antidempinga maksājums par ĶTR izcelsmes furfuraldehīda importu sākotnēji tika uzlikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 95/95[2] un pēc tam apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2722/1999[3] un (EK) Nr. 639/2005[4].

- Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

- Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Pēc divu Savienības ražotāju pamatota pieprasījuma Komisija 2010. gada 27. aprīlī ar paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), ko publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , paziņoja par spēkā esošā ĶTR izcelsmes furfuraldehīda importam piemērojamā antidempinga maksājuma termiņbeigu pārskatīšanu.

Pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgā ražojuma dempings turpinās, un antidempinga pasākumu atcelšana izraisītu atkārtotu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpat izmeklēšanā konstatēja, ka pasākumu izbeigšana nebūtu Savienības interesēs.

Tāpēc, lai pagarinātu spēkā esošo pasākumu termiņu, Padomei ir ierosināts pieņemt pievienoto priekšlikumu regulai, kas 2011. gada 12. maijā ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

- Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

- Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības veids ir aprakstīts pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ.

Pamatregula neparedz alternatīvas.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2011/0087 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA (ES),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes furfuraldehīda importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[5] (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

2. Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar 1995. gada 21. janvāra Regulu (EK) Nr. 95/95[6] uzlika galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes furfuraldehīda importam īpaša maksājuma veidā (“galīgie antidempinga pasākumi”). Īpašā maksājuma likme tika noteikta EUR 352 par tonnu.

3. Pēc starpposma pārskatīšanas, kas tika sākta 1997. gada maijā pēc kāda Ķīnas eksportētāja pieprasījuma, pasākumi ar Regulu (EK) Nr. 2722/1999[7] tika saglabāti spēkā vēl četrus gadus.

4. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome 2005. gada aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 639/2005[8] pagarināja pasākumu termiņu vēl uz pieciem gadiem.

5. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

6. Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām[9] Komisija 2010. gada 28. janvārī saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza divi Savienības ražotāji — Lenzing AG un Tanin Sevnica kemicna industrija d.d. (“pieprasījuma iesniedzēji”), kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no Savienības furfuraldehīda produkcijas.

7. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

8. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

9. Noteikusi, ka ir pietiekoši pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, un apspriedusies ar padomdevēju komiteju, Komisija ar 2010. gada 27. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu[10] (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

10. Izmeklēšana

11. Izmeklēšanas periods

12. Izmeklēšana par iespējamu dempinga turpināšanos attiecās uz laika posmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās iespējamības novērtēšanu attiecās uz laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

13. Šajā izmeklēšanā iesaistītās personas

14. Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, importētājus, lietotājus, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un attiecīgās valsts pārstāvjus.

15. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa.

16. Atlase

17. Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, tika uzskatīts par lietderīgu pārbaudīt, vai ir jāizmanto atlase atbilstīgi pamatregulas 17. pantam. Lai Komisija varētu lemt par to, vai atlase ir vajadzīga, un attiecīgā gadījumā izveidot izlasi, iepriekšminētajām personām tika lūgts paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tā kā nepieteicās neviens ražotājs eksportētājs, kas vēlētos sadarboties, atlase nebija vajadzīga.

18. Saņemtās informācijas pārbaude

19. Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām iesaistītajām personām, un personām, kuras bija pieteikušās līdz paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajam datumam.

20. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Savienības ražotājiem, viena importētāja/lietotāja un viena ražotāja analogajā valstī Argentīnā. Neviens ĶTR ražotājs eksportētājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

21. Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā izraisītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu ieinteresēto personu telpās:

a) ražotāji Savienībā

Lenzing AG (“ Lenzing ”), Austrija

Tanin Sevnica kemicna industrija d.d (“ Tanin ”), Slovēnija;

b) nesaistīts importētājs/lietotājs

International Furan Chemicals BV (“ IFC ”), Roterdama.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

22. Attiecīgais ražojums

23. Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana un 2. un 3. apsvērumā minētās tai sekojošās pārskatīšanas, proti, ĶTR izcelsmes furfuraldehīds, ko patlaban klasificē ar KN kodu 2932 12 00 (“attiecīgais ražojums”). Furfuraldehīds ir arī pazīstams kā 2–furaldehīds vai furfurāls.

24. Furfuraldehīds ir gaiši dzeltens šķidrums, kuram ir īpaša kodīga smaka un kuru iegūst dažādu lauksaimniecības atkritumu pārstrādes rezultātā. Furfuraldehīdu izmanto galvenokārt divējādi: kā selektīvu šķīdinātāju naftas pārstrādē smēreļļu ražošanai un kā izejvielu pārstrādei furfurilspirtā, ko izmanto sintētisko sveķu ražošanā lietņu veidnēm.

25. Līdzīgais ražojums

26. Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, arī šajā izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka furfuraldehīdam, ko ražo ĶTR un eksportē uz ES, furfuraldehīdam, ko ražo un pārdod vietējā tirgū analogajā valstī Argentīnā, un furfuraldehīdam, ko ražo un ES tirgū pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un vienādi pamatizmantojuma veidi. Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

27. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai esošo pasākumu izbeigšana var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

28. Vispārēji apsvērumi

29. Neviens no zināmajiem 34 Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem Komisija sazinājās, uzsākot procedūru, nesadarbojās izmeklēšanā un arī nesniedza nekādu informāciju. Tādēļ turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, ko iesniedza importētājs/rūpnieciskais lietotājs, kurš sadarbojās, Eurostat datiem, ĶTR oficiālo eksporta statistiku un informāciju pārskatīšanas pieprasījumā.

30. Analogā valsts

31. Tā kā ĶTR ekonomika ir pārejas ekonomika un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstošā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod preces uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, tostarp cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgo ražojumu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu saprātīgu peļņas normu.

32. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā arī paziņojumā par procedūras sākšanu Argentīna tika ierosināta kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai. Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, netika saņemtas nekādas piezīmes par ierosināto analogo valsti.

33. Viens furfuraldehīda ražotājs Argentīnā sadarbojās ar izmeklēšanu, atbildot uz anketas jautājumiem. Izmeklēšana pierādīja, ka Argentīnas furfuraldehīda tirgū ir konkurence un apmēram 90 % no tirgus apjoma nodrošina vietējie ražotāji, bet pārējo daļu — imports no trešām valstīm. Ražošanas apjoms Argentīnā veido vairāk nekā 70 % no tā attiecīgā ražojuma apjoma, ko ĶTR eksportē uz ES ievešanai pārstrādei. Tāpēc Argentīnas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR.

34. Tādējādi tiek secināts, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā Argentīna ir uzskatāma par piemērotu analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

35. Imports par dempinga cenām PIP

36. Normālā vērtība

37. Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, t.i., pamatojoties uz nesaistītu pircēju samaksāto vai maksājamo cenu Argentīnas iekšzemes tirgū, jo tika konstatēts, ka attiecīgie pārdevumi notikuši parastā tirdzniecības apritē

38. Tādējādi par normālo vērtību noteica Argentīnas ražotāja, kas sadarbojās, vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū nesaistītiem pircējiem.

39. Vispirms tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, proti, vai tas veido vismaz 5 % vai vairāk no attiecīgā ražojuma kopējā pārdevumu apjoma, kas eksportēts uz Savienību. Argentīnas ražotāja, kurš sadarbojās, pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū PIP tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu.

40. Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas iegūts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot, kāds īpatsvars ir Argentīnas tirgū PIP pārdotā līdzīgā ražojuma rentablajiem pārdevumiem neatkarīgiem klientiem. Tā kā visi līdzīgā ražojuma pārdevumi PIP bija rentabli, normālo vērtību balstīja uz visu iekšzemes pārdevumu vidējo svērto rādītāju.

41. Eksporta cena

42. Tā kā neviens no ĶTR eksportētājiem uz ES ar izmeklēšanu nesadarbojās, eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tika secināts, ka šim nolūkam vispiemērotākā ir informācija, ko sniedza importētājs, kurš sadarbojās, un Eurostat dati par attiecīgā ražojuma importu ES. Lai arī lielākā daļa attiecīgā ražojuma importa notika saskaņā ar ievešanas pārstrādei režīmu (Ķīnas furfuraldehīds tika tālāk pārstrādāts furfurilspirtā eksportam), nebija iemesla uzskatīt, ka tas nav ticams pamats eksporta cenu noteikšanai.

43. Salīdzinājums

44. Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pienācīga uzmanība, izdarot attiecīgas korekcijas, tika pievērsta dažām atšķirībām transporta un apdrošināšanas izmaksās, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

45. Dempinga starpība

46. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu vienādā tirdzniecības līmenī. Šis salīdzinājums liecināja par ievērojamu dempingu 35,6 % apjomā, tomēr šis rādītājs bija zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā un turmākajās pārskatīšanās noteiktā dempinga starpība.

47. Importa izmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

48. Papildus analīzei par dempinga esamību PIP tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti. Ņemot vērā, ka ĶTR ražotāji eksportētāji ar izmeklēšanu nesadarbojās, turpmāk izklāstītie secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, proti, uz informāciju no importētāja, kurš sadarbojās, uz Eurostat datiem, uz ĶTR oficiālo eksporta statistiku un uz pārskatīšanas pieprasījumu.

49. Tika analizēti šādi elementi: kā attīstījies imports ES no ĶTR saskaņā ar ievešanas pārstrādei režīmu (IPR), kā attīstījies ĶTR eksports uz trešām valstīm un kāda ir ĶTR ražotāju rezerves jauda.

50. ĶTR importa attīstība

51. Saskaņā ar ĶTR oficiālo eksporta statistiku kopējais attiecīgā ražojuma ĶTR eksporta apjoms visā pasaulē attiecīgajā periodā pieauga par 117 %. Šis pieaugums visvairāk izpaudās ASV un citos trešo valstu tirgos.

52. Par eksportu uz ES jānorāda, ka saskaņā ar Eurostat un pārbaudītiem importa datiem PIP laikā 99,9 % visa attiecīgā ražojuma importa ES no ĶTR ieveda pārstrādei, bet atlikušais 0,1 % bija paredzēts laišanai brīvā apgrozībā. Nekāds importa apjoms nebija paredzēts laišanai brīvā apgrozībā 2007. un 2008. gadā. Lai dati būtu pilnīgi, kopējā importa apjomā tika iekļauts arī laišanai brīvā apgrozībā paredzētais imports, tomēr nelielo daudzumu dēļ netika uzskatīts par vajadzīgu veikt šā importa cenu attīstības sīkāku analīzi.

53. Saskaņā ar IPR veiktā un brīvā apgrozībā laistā importa apjoms no ĶTR laikā no 2007. gada līdz PIP samazinājās par 67 %, un tas sakrita ar patēriņa samazināšanos ES tirgū par 24 %, kā izklāstīts turpmāk 45. apsvērumā. Saskaņā ar IPR importētais ĶTR furfuraldehīds tika tālāk pārstrādāts furfurilspirtā, kas pēc tam tika eksportēts. Nav pieejama informācija par to, kā ES tika izmantots laišanai brīvā apgrozībā paredzētais imports, tomēr var pieņemt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā vismaz daļu no pašreizējā importa apjoma saskaņā ar IPR varētu ievest laišanai brīvā apgrozībā kā attiecīgo ražojumu vai kā galaproduktu (furfurilspirtu) pārdošanai ES tirgū.

54. ĶTR eksporta cena laikā no 2007. gada līdz PIP dažādos tirgos ir atšķirīga. Lai gan šajā periodā vērojama strauja cenas pazemināšanās eksportam uz ES (par 11 %), citos tirgos tā ir pieaugusi par apmēram 10 %. Tomēr redzams, ka cenas ASV tirgū PIP ir apmēram tādā pašā līmenī kā ES tirgū, lai gan saskaņā ar ĶTR eksporta statistiku eksports uz citiem tirgiem ir bijis par 19 % tonnā dārgāks. Tā kā attiecīgais ražojums ir ļoti viendabīgs, šādas cenu atšķirības skaidrojamas tikai ar ĶTR eksportētāju tīši izvēlētu cenu stratēģiju, gūstot augstākas cenas un peļņu tirgos ar mazāku konkurenci nekā tādos tirgos kā ES un ASV, kuros valda zemākas cenas. Tā kā eksports uz ES un ASV bija 46 % no visa ĶTR eksporta, jāsecina, ka šī cenu diskriminācija turpinātu pastāvēt, ja maksājumus atceltu, lai saglabātu dempingu vismaz ES tirgū.

55. Eksportētāju neizmantotā jauda

56. Tā kā publiski pieejamā informācija par ĶTR furfuraldehīda ražošanas nozari ir niecīga, turpmākie secinājumi pamatojas galvenokārt uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju.

57. Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu ĶTR furfuraldehīda produkcija kopš 1999. gada ir pakāpeniski palielinājusies, un 2009. gadā tās apjoms sasniedza apmēram 320 000 tonnas. Domājams, ka ĶTR izmanto apmēram 94 % ražošanas jaudas, un tas nozīmē, ka ĶTR rezerves jauda ir apmēram 20 000 tonnu gadā, t.i., apmēram puse no ES kopējā patēriņa. Domājams, ka šobrīd ĶTR darbojas vairāk nekā 200 furfuraldehīda ražotņu, un aizvien lielāks ražotņu skaits nodarbojas ar eksportu.

58. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā varētu sagaidīt, ka attiecīgā ražojuma eksports no ĶTR nonāks ES tirgū ārpus IPR ievērojamos daudzumos, un ir ļoti iespējams, ka tas joprojām būs par dempinga cenām.

59. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

60. Ņemot vērā ĶTR esošo lielo ražošanas jaudu, ĶTR ražotāju spēju strauji palielināt produkcijas apjomu un novirzīt to eksportam, kā arī šā eksporta cenu, var uzskatīt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā atsāktos tāds eksports no ĶTR uz ES, kas nav veikts saskaņā ar IPR.

61. Pašreizējām eksporta cenām saskaņā ar IPR nepiemēro antidempinga maksājumu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka šīs cenas rāda arī turpmāko cenu līmeni, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā sakarā tika konstatēts, ka ĶTR eksporta cenas saskaņā ar IPR bija dempinga cenas un tās PIP laikā bija par 11 % zemākas nekā Savienības ražotāju cenas, kā izklāstīts turpmāk 70. apsvērumā.

62. Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, var secināt, ka eksports no ĶTR vēl joprojām notiek par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība Savienības tirgū, ja beigsies spēkā esošie antidempinga pasākumi.

D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

63. Savienības ražošanas nozarē (“SRN”) ietilpst divi uzņēmumi — Lenzing AG (Austrija) un Tanin Sevnica kemicna industrija d.d. (Slovēnija), kas kopā aptver 100 % Savienības attiecīgā ražojuma produkcijas PIP. Abi uzņēmumi atbildēja uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Tādējādi abi Savienības ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Lai ievērotu konfidencialitāti, SRN darbības rādītāji sniegti tikai indeksētā veidā.

64. Salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu SRN ir ievērojami mainījusies — Furfural Español S.A. , šobrīd Nutrafur , Spānijas ražotājs, kurš iesniedza sākotnējo sūdzību 1994. gadā, pārtrauca ražošanu 2008. gada oktobrī, savukārt ne Lenzing Austrijā, ne Tanin Slovēnijā tajā laikā nebija Eiropas Savienībā. Nutrafur , kas atbalsta pašreizējo pārskatīšanas pieprasījumu, šajā procedūrā nesadarbojās. Tomēr Nutrafur joprojām ir aktīvs tirgus dalībnieks, kā tirgotājs iepērkot attiecīgo ražojumu no bijušajiem konkurentiem ES. Pieprasījumā norādītie Nutrafur produkcijas dati par 2007. un 2008. gadu ir iekļauti Savienības tirgus patēriņa datos.

E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

65. Patēriņš Savienības tirgū

66. Savienības furfuraldehīda patēriņu noteica, pamatojoties uz SRN pārdevumu apjomu Savienības tirgū (ieskaitot Nutrafur pārdevumus, kamēr tas vēl ražoja furfuraldehīdu), tam pieskaitot importu saskaņā ar IPR no ĶTR un importu no citām trešām valstīm laišanai brīvā apgrozībā, izmantojot pārbaudītus datus no importētāja International Furan Chemicals BV (“ IFC ”) un Eurostat . Tā kā Eurostat konfidencialitātes iemeslu dēļ neatklāj pilnīgu informāciju, Eurostat datus izmantoja tikai saistībā ar importu no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Dominikānas Republiku, jo IFC ir vienīgais furfuraldehīda importētājs no šīm valstīm.

67. Saskaņā ar minēto attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 24 % — no 48 534 tonnām 2007. gadā līdz 36 725 tonnām PIP laikā.

1. tabula. Savienības patēriņš

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Tonnas | 48 534 | 45 738 | 38 175 | 36 725 |

Indekss (2007=100) | 100 | 94 | 79 | 76 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | -6 | -15 | -3 |

Avots: pārbaudītas SRN un IFC atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums un Eurostat

68. Imports no ĶTR

69. Apjoms, tirgus daļa un cenas

70. Saskaņā ar ĶTR eksporta statistiku PIP laikā bija tikai neievērojams daudzums (2,5 tonnas) ĶTR importa laišanai brīvā apgrozībā, bet lielākā daļa ĶTR importa notika saskaņā ar IPR. ĶTR importa apjoms saskaņā ar IPR samazinājās no 8264 tonnām 2007. gadā līdz 2749 tonnām PIP, proti, par 67 %. Augstāko punktu ĶTR imports saskaņā ar IPR sasniedza 2008. gadā, kad tas bija apmēram 10 000 tonnas, bet turpmākajos gados tas samazinājās. Attiecīgajā periodā ĶTR tirgus daļa IPR samazinājās no 17 % līdz 8 %, t.i., par 9 %.

71. ĶTR importa cenas saskaņā ar IPR samazinājās par 12 % — no 774 EUR 2007. gadā līdz 685 EUR PIP laikā.

2. tabula. Imports no ĶTR

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Tonnas | 8264 | 10 002 | 5159 | 2749 |

Indekss (2007=100) | 100 | 121 | 62 | 33 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 21 | -59 | -29 |

Tirgus daļa | 17% | 22% | 14% | 7% |

Cena (EUR/t) | 774 | 1014 | 690 | 685 |

Indekss (2007=100) | 100 | 131 | 89 | 88 |

Avots: pārbaudīta IFC atbilde uz anketas jautājumiem

72. Citu trešo valstu importa apjomi un cenas

73. Jāatzīmē, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā imports no Dominikānas Republikas bija vienīgi ražojuma sūtījumi no mātesuzņēmuma uz tā filiāli Eiropā, lai ražotu furfurilspirtu. Tādējādi šajos darījumos izmantotās cenas ir transfertcenas darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, un tās neatspoguļoja patiesās tirgus cenas. Saskaņā ar Eurostat datiem furfuraldehīda importa apjomi Savienībā no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, un vidējās cenas mainījās šādi.

3. tabula. Imports Savienībā no Dominikānas Republikas

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Tonnas | 32 003 | 27 662 | 24 996 | 25 959 |

Indekss (2007=100) | 100 | 86 | 78 | 81 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | -14 | -8 | 3 |

Tirgus daļa | 66% | 60% | 65% | 71% |

Cena (EUR/t) | 809 | 982 | 582 | 670 |

Indekss (2007=100) | 100 | 121 | 72 | 83 |

4. tabula. Imports Savienībā no citām trešām valstīm

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Tonnas | 1687 | 1583 | 1226 | 1158 |

Indekss (2007=100) | 100 | 94 | 73 | 69 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | -6 | -21 | -4 |

Tirgus daļa | 3% | 3% | 3% | 3% |

Cena (EUR/t) | 800 | 997 | 632 | 621 |

Indekss (2007=100) | 100 | 125 | 79 | 78 |

74. Attiecīgajā periodā furfuraldehīda importa apjoms no Dominikānas Republikas un visām pārējām trešām valstīm samazinājās ievērojami — attiecīgi par 19 % un 31 %. Tomēr, neraugoties uz Dominikānas Republikas importa apjoma samazinājumu, tā tirgus daļa tomēr palielinājās no 66 % līdz 71 %. Tomēr viss šis imports tika izmantots furfurilspirta ražošanai, ko veica Dominikānas Republikas ražotāja Eiropas filiāle. Tādējādi šajos darījumos izmantotās cenas bija transfertcenas darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, un tās var neatspoguļot patiesās tirgus cenas.

75. ĶTR eksporta uz citām trešām valstīm apjoms un cenas

76. Attiecīgajā periodā eksporta apjoms pieauga par 105 % (atbilst apm. 9 % no ES kopējiem pārdevumiem PIP). Jāatzīmē, ka SRN eksporta pārdevumi uz citām trešām valstīm PIP laikā notika par zemām cenām. To var skaidrot ar konkurenci — ĶTR furfuraldehīda lielajiem apjomiem un zemajām cenām citās trešās valstīs.

5. tabula. SRN eksporta uz citām trešām valstīm apjoms un cenas

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Daudzumu indekss (2007=100) | 100 | 136 | 211 | 205 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 36 | 75 | -6 |

Cenas indekss (2007=100) | 100 | 114 | 88 | 82 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 14 | -26 | -6 |

77. Saimnieciskais stāvoklis SRN

78. Turpmāk analizēts saimnieciskais stāvoklis SRN, proti, uzņēmumos Lenzing un Tanin .

79. Produkcija

80. Attiecīgā ražojuma kopējā SRN produkcija attiecīgajā periodā pieauga par 14 %.

6. tabula. Savienības produkcija

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Indekss (2007=100) | 100 | 109 | 114 | 114 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 9 | 5 | 0 |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

81. Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

82. SRN kopējā ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās nemainīga. SRN jaudas izmantojums pieauga par 12 % (no 85 % līdz 97 %), liecinot, ka ražošana notika gandrīz ar pilnu jaudu.

7. tabula. Savienības ražošanas jauda

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Indekss (2007=100) | 100 | 100 | 100 | 100 |

Jaudas izmantojums | 85% | 92% | 96% | 97% |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

83. Krājumu līmenis

84. Turpmāk tabulā redzams, ka SRN krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 26 %. Krājumi īpaši palielinājās laikā no 2007. līdz 2008. gadam, kad tie pieauga par 193 %.

8. tabula. Krājumi

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Indekss (2007=100) | 100 | 293 | 165 | 126 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 193 | -128 | -40 |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

85. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

86. SRN pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū PIP laikā palielinājās par 13 %. Pēc pārdošanas apjoma pieauguma attiecīgajā periodā SRN tirgus daļa palielinājās par 5 %.

9. tabula. Pārdošanas apjoms un ES tirgus daļa

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Indekss (2007=100) | 100 | 100 | 112 | 113 |

Tirgus daļas apjoms | 10-20% | 10-20% | 14-24% | 15-25% |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

87. Vidējās pārdošanas cenas

88. Attiecīgajā periodā Savienības tirgū vidējās pārdošanas cenas, ko prasīja SRN, samazinājās par 1 %. Vidējā pārdošanas cena sasniedza augstāko punktu 2008. gadā, palielinoties par 11 %, bet tad nākamajā gadā strauji samazinājās. Nelielais pārdošanas cenu samazinājums jāskata kopā ar vienas vienības ražošanas izmaksu pieaugumu 5 % apjomā, kam SRN nespēja pielāgoties.

10. tabula. Vidējā pārdošanas cena ES

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Indekss (2007=100) | 100 | 111 | 98 | 99 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 11 | -13 | 1 |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

89. Vidējās ražošanas izmaksas

90. Attiecīgajā periodā vidējās ražošanas izmaksas pieauga par 5 % galvenokārt sakarā ar nodarbināto skaita pieaugumu un tādējādi sakarā ar kopējo darbaspēka izmaksu pieaugumu.

11. tabula. Vidējās ražošanas izmaksas

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Indekss (2007=100) | 100 | 105 | 105 | 105 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 5 | 0 | 0 |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

91. Rentabilitāte un naudas plūsma

92. SRN peļņa attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās; par 56 % samazinājās arī naudas plūsma. Tas notika dēļ spiediena uz pārdošanas cenām, neraugoties gan uz produkcijas, gan pārdevumu pieaugumu.

12. tabula. Rentabilitāte un naudas plūsma

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Rentabilitātes indekss (2007=100) | 100 | 175 | -7 | -4 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 75 | -182 | 3 |

Naudas plūsmas indekss (2007=100) | 100 | 144 | 49 | 44 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 44 | -95 | -5 |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

93. Ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un kapitāla piesaistes spēja

94. No 2007. gada līdz PIP ieguldījumi samazinājās par 95 %. Ienākumi no ieguldījumiem, izsakot kā attiecīgā ražojuma peļņu/zaudējumus iepretim ieguldījumu neto bilances vērtībai, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās ar tādu pašu tendenci kā ieguldījumi. Attiecīgajā periodā, samazinoties rentabilitātei un naudas plūsmai, pieprasījuma iesniedzēju kapitāla piesaistes spēja ir ievērojami samazinājusies. Šī samazināšanās ir skaidri redzama arī saistībā ar pieprasījuma iesniedzēju ieguldījumiem, kas attiecīgajā periodā ir samazinājušies par 95 %.

95. 13. tabula. Ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Ieguldījumu indekss (2007=100) | 100 | 61 | 2 | 5 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | -39 | -59 | 3 |

Ienākumu no ieguldījumiem indekss (2007=100) | 100 | 196 | -7 | -4 |

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu | 96 | -203 | 3 |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

96. Nodarbinātība un ražīgums

97. Nodarbinātības līmenis SRN attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Ražīgums, to izsakot kā izlaidi tonnās uz vienu nodarbināto, palielinājās par 6 %. Savukārt kopējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %.

14. tabula. Nodarbinātība un ražīgums

Gads | 2007 | 2008 | 2009 | PIP |

Nodarbinātības indekss | 100 | 109 | 109 | 108 |

Ražīguma (tonnas/nodarbinātie) indekss | 100 | 100 | 105 | 106 |

Darbaspēka izmaksu indekss | 100 | 114 | 115 | 116 |

Avots: pārbaudītas Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

98. Dempinga starpības apjoms

99. Ņemot vērā ĶTR importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, nevar uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību ietekme uz SRN ir niecīga.

100. Atgūšanās no dempinga sekām

101. Tas, ka lielākā daļa minēto rādītāju ir mainījušies pozitīvā virzienā, liecina, ka attiecīgajā periodā SRN finansiālā stāvokļa ziņā ir daļēji atguvusies no kaitējuma, ko izraisīja ĶTR imports par dempinga cenām.

102. Izaugsme

103. Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 24 %, bet SRN produkcija, pārdevumu apjomi un tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās. Vienlaikus samazinājās ĶTR importa apjoms un tā tirgus daļa. Tomēr SRN varēja gūt tikai ierobežotu labumu no pasākumiem, jo ĶTR spiediens uz pārdošanas cenām neļāva tai ne gūt peļņu, ne sasniegt peļņas mērķi.

104. Secinājums par SRN saimniecisko stāvokli

105. Dominikānas Republikas furfuraldehīds nav pieejams brīvā tirgū Savienībā. Tāpēc nav iegūti nekādi pierādījumi tam, ka šis imports būtu veicinājis riska situāciju SRN. Importa apjoms no citām trešām valstīm ievērojami samazinājās līdz tādam līmenim, ka pat pie ļoti zemām cenām tā ietekme nav uzskatāma par ievērojamu.

106. Pasākumi pret ĶTR ir labvēlīgi ietekmējuši SRN saimniecisko stāvokli, jo lielākā daļa kaitējuma rādītāju ir attīstījušies pozitīvā virzienā — produkcija, pārdevumu apjoms un pārdošanas vērtība ir pieaugusi. Neraugoties uz patēriņa samazināšanos, SRN ir spējusi palielināt savu tirgus daļu. Tomēr rentabilitāte PIP ir ievērojami samazinājusies. SRN nav spējusi sasniegt peļņas mērķi, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts 5 % apjomā, lai nodrošinātu nozares attīstību. Tādējādi tiek secināts, ka SRN ir piedzīvojusi būtisku kaitējumu 3. panta 5. punkta nozīmē un ka tās saimnieciskais stāvoklis joprojām ir nestabils.

F. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

107. Iepriekš 39. un 40. apsvērumā secināts, ka pasākumu izbeigšanas rezultātā, iespējams, ievērojami palielinātos ĶTR imports Savienībā par dempinga cenām.

108. Kā minēts iepriekš, ĶTR ražotāji spēj novirzīt lielus eksporta apjomus uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti. Pārskatīšanas pieprasījumā minēts, ka ĶTR ražošanas jauda 2009. gadā sasniedza 320 000 tonnas, bet tās rezerves jauda ir apmēram 20 000 tonnu. Turklāt šķiet, ka citi eksporta tirgi, piemēram, Japāna, Taizeme un ASV, nespētu uzņemt šo rezerves jaudu, kas tādā gadījumā visticamāk tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

109. Par cenām ĶTR eksporta statistika liecina, ka attiecīgā ražojuma eksporta cena uz ASV bija līdzīga eksporta cenai uz ES saskaņā ar IPR. ĶTR cenas uz citiem eksporta tirgiem bija augstākas.

110. Tomēr, ņemot vērā to, ka ĶTR cenas bija par 11 % zemākas nekā SRN cenas, pasākumu izbeigšanās gadījumā iespējams, ka ĶTR eksportētāji atkal turpinās ierasto darbību, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu. Tas kopā ar spēju piegādāt Savienības tirgum ievērojamus daudzumus attiecīgā ražojuma ļoti negatīvi ietekmētu SRN un jo īpaši tās rentabilitāti.

111. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, novestu pie kaitējuma atkārtošanās, ko rada ĶTR imports par dempinga cenām.

G. SAVIENĪBAS INTERESES

112. Ievada piezīme

113. Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm.

114. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visu iesaistīto personu intereses, t.i., SRN, importētāju/tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju un piegādātāju intereses.

115. Iepriekšējās izmeklēšanās tika atzīts, ka pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, tādējādi tiek analizēta situācija, kurā ir spēkā antidempinga pasākumi.

116. Tādēļ, neraugoties uz secinājumu, ka ir iespējama dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās, tika pārbaudīts, vai tomēr nav pārliecinošu iemeslu, kas ļautu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

117. SRN intereses

118. SRN ir pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga ražošanas nozare, kas spēj pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem. To apliecināja jo īpaši produkcijas un pārdevumu rādītāju pozitīvā attīstība iepretim ES patēriņa samazinājumam. Tomēr dēļ milzīgā spiediena uz pārdošanas cenām rentabilitātei tāda pat pozitīva tendence nebija iespējama.

119. Tā kā ĶTR furfuraldehīda ražošanā ir rezerves jauda un tā kā citi eksporta tirgi (piemēram, Japāna, Taizeme un ASV) nevar uzņemt šo rezerves jaudu, tad gadījumā, ja pasākumi izbeigtos, ir ļoti iespējams, ka ĶTR eksportētāji censtos atgūt zaudēto tirgus daļu, turpinot dempingu ES tirgū.

120. Tādēļ bez antidempinga pasākumu turpināšanas ir ļoti iespējams, ka SRN stāvoklis ievērojami pasliktināsies dēļ ĶTR importa par zemām dempinga cenām, kā paskaidrots iepriekš 66. un 69. apsvērumā.

121. Importētāju intereses

122. Procedūrā sadarbojās tikai viens importētājs ES, proti, IFC — Nīderlandē esošs uzņēmums, kas pieder furfuraldehīda ražotājam Dominikānas Republikā. IFC ir vienīgais aktīvais furfuraldehīda importētājs ES; vēl daži citi uzņēmumi attiecīgo ražojumu ieved tikai laiku pa laikam. IFC ir ievērojama loma ES furfuraldehīda (un furfurilspirta) tirgū, aptverot apmēram 80 % no ES patēriņa. IFC importē no Dominikānas Republikas, no ĶTR saskaņā ar IPR un no citām trešām valstīm. IFC arī ir galvenais SRN klients, iepērkot apmēram 32 % no tās kopējā pārdevuma. Tad nopirkto furfuraldehīdu furfurilspirtā pārstrādā uzņēmums TFC , kas ir ar IFC saistīts uzņēmums un atrodas Hēlā ( Geel ), Beļģijā.

123. Šis importētājs ir visai neitrāls attiecībā uz procedūru, jo tas vēlētos gan piekļūt ĶTR furfuraldehīdam bez kādiem ierobežojumiem un nepieciešamības izpildīt IPR muitas formalitātes, gan arī saglabāt SRN, lai vajadzības gadījumā varētu iegādāties attiecīgo ražojumu īsā termiņā. Turklāt pasākumu turpināšana likvidē konkurenci ar tā Dominikānas Republikas mātesuzņēmuma saražoto importu un nostiprina grupas pozīcijas gan furfuraldehīda, gan furfurilspirta tirgū (ieskaitot IPR) ES.

124. Lietotāju intereses

125. Komisija nosūtīja anketas divdesmit septiņiem furfuraldehīda rūpnieciskajiem lietotājiem. Ar izmeklēšanu sadarbojās tikai trīs lietotāji, tomēr tie neiegādājās furfuraldehīdu ĶTR, bet gan tieši no SRN. Šiem lietotājiem furfuraldehīda nozīme uzņēmējdarbībā — naftas produktu pārstrādē un smēreļļu ražošanas nozarē — ir niecīga. Tādēļ antidempinga pasākumi tos īpaši neietekmē.

126. Secinājums par Savienības interesēm

127. Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka nav nekādu pārliecinošu iemeslu nesaglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus.

H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

128. Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc šīs informēšanas varēja iesniegt paskaidrojumus. Iesniegtās piezīmes tika izvērtētas, taču tās nemainīja būtiskos faktus un apsvērumus, kas pamatoja lēmumu saglabāt antidempinga pasākumus.

129. No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot antidempinga pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 639/2005 noteikti ĶTR izcelsmes furfuraldehīda importam. Pasākumi ir īpaša maksājuma veidā.

130. Tomēr ievērojot to, ka šis īpašais maksājums tika noteikts, pamatojoties uz 1995. gada sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem un nekad nav pārskatīts, tika uzskatīts par lietderīgu izvērtēt, vai maksājuma līmenis joprojām ir atbilstošs. Šim nolūkam Komisija šīs regulas publicēšanas dienā ir nolēmusi ex officio uzsākt starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo uzliek galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes 2–furaldehīda (pazīstams arī kā furfuraldehīds vai furfurāls), ko pašreiz klasificē ar KN kodu 2932 12 00, importam.

2. Piemērojamais maksājums ir 352 EUR par tonnu.

3. Ja preces pirms to laišanas brīvā apgrozībā ir bojātas un tāpēc muitas vērtības noteikšanas nolūkā faktiski maksāto vai maksājamo cenu aprēķina proporcionāli saskaņā ar 145. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[11], to antidempinga maksājuma apjomu, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta 2. punktu, proporcionāli samazina atbilstoši faktiski maksātās vai maksājamās cenas samazinājumam.

4. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2] OV L 15, 21.1.1995., 11. lpp.

[3] OV L 328, 22.12.1999., 1. lpp.

[4] OV L 107, 28.4.2005., 1. lpp.

[5] OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[6] OV L 15, 21.1.1995., 11. lpp.

[7] OV L 328, 22.12.1999., 1. lpp.

[8] OV L 107, 28.4.2005., 1. lpp.

[9] OV C 16, 22.1.2010., 40. lpp.

[10] OV C 107, 27.4.2010., 10. lpp.

[11] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.