[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 17.3.2011 COM(2011) 135 galīgā redakcija 2006/0084 (COD) Grozīts priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un atceļ Regulu (EURATOM) Nr. 1074/1999 SEC(2011) 343 galīgā redakcija PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (Birojs) izveidoja 1999. gadā. Galvenie tiesiskā regulējuma akti, uz kuriem balstās tā darbība, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999[1] un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (Euratom) Nr. 1074/1999[2], ar kurām nosaka Biroja veiktās iekšējās un ārējās izmeklēšanas kārtību, un Komisijas 1999. gada 28. aprīļa Lēmums Nr. 1999/352 (EK/EOTK/Euratom), ar ko izveido Biroju[3]. Komisija 2006. gadā iesniedza priekšlikumu Regulas 1073/1999 grozījumiem[4]. Tiesību akta priekšlikumā galvenā uzmanība bija vērsta uz to, lai panāktu lielāku Biroja darbības efektivitāti un uzlabotu tā pārvaldību , šajā nolūkā - uzlabojot informācijas plūsmu starp Biroju, Eiropas iestādēm un organizācijām, dalībvalstīm un informatoriem; - precizējot attiecības starp Uzraudzības komiteju, Biroju un iestādēm un citām organizācijām, birojiem un aģentūrām, un ieviešot "strukturētu dialogu" par galvenajiem pārvaldības jautājumiem, kurā iesaistīta Uzraudzības komiteja, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija; - stiprinot izmeklēšanā iesaistīto personu procesuālās tiesības (nosakot procesuālās garantijas, kas jāievēro gan iekšējā, gan ārējā izmeklēšanā, un izveidojot kontroles padomdevēja amatu). Komisijas priekšlikums tika apspriests gan Padomē, gan Eiropas Parlamentā . Parlaments 2008. gada 20. novembrī pirmajā lasījumā koplēmuma procedūras ietvaros pieņēma rezolūciju [5]. Tas ierosināja veikt aptuveni simt grozījumus Komisijas priekšlikumā. Daudzus grozījumus Komisija vērtēja atzinīgi. Pēc Čehijas prezidentūras Padomē (2009. gada janvāris - jūnijs) lūguma Komisija 2010. gada jūlijā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei pārdomu dokumentu par Biroja reformu [6]. Šajā dokumentā ir izklāstīti iespējamie risinājumi, lai virzītu uz priekšu pašreizējo likumdošanas procesu. Eiropas Parlaments 2010. gada oktobrī atbalstīja pārdomu dokumentu un aicināja Komisiju vēlreiz sākt likumdošanas procedūru. Padome 2010. gada 6. decembrī pieņēma secinājumus par Komisijas iesniegto pārdomu dokumentu. OLAF Uzraudzības komiteja deva ieguldījumu apspriešanā, iesniedzot atzinumus par pārdomu dokumentu un par pamattiesību un procesuālo garantiju ievērošanu OLAF veiktajās izmeklēšanās. [7] Komisija ir sagatavojusi grozītu priekšlikumu, kurā ir ņemtas vērā līdz šim paustās nostājas un ar kuru tiek plānots pēc iespējas drīzāk realizēt pašreizējo tiesību akta reformu. 2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS N.P. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Biroja izmeklēšanas efektivitātes stiprināšana Grozītajā priekšlikumā ir ietverti sīkāk izstrādāti noteikumi par izmeklēšanas efektivitātes palielināšanu un sadarbības ar dalībvalstīm stiprināšanu, lai panāktu, ka izmeklēšanas procedūras tiek reāli paātrinātas. Šajā nolūkā Komisija ierosina, ka Uzraudzības komitejai būtu jāizskata izmeklēšanas ilgums , pamatojoties uz Biroja sniegto informāciju. Gadījumos, kad izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešu laikā, Birojam ik pēc sešiem mēnešiem būtu jāinformē Uzraudzības komiteja par iemesliem, kas neļauj pabeigt izmeklēšanu. Tādējādi tiks panākta izmeklēšanas ilguma pastāvīga uzraudzība līdz tās pabeigšanai. Grozītajā priekšlikumā tiek vēl vairāk veicināta Biroja darba efektivitātes palielināšana, uzlabojot tā sadarbību un informācijas apmaiņu ar citām ES iestādēm, birojiem, organizācijām un aģentūrām , kā arī ar dalībvalstīm visos izmeklēšanas posmos. Birojam bez nepamatotas kavēšanās būtu jāinformē iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras , kuru locekļi/darbinieki vai budžets ir iesaistīti izmeklēšanā. Tādējādi iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras var veikt administratīvus piesardzības pasākumus. Viņu pienākums ir nodrošināt ES finanšu interešu vislabāko aizsardzību un novērst jebkādu nelikumības turpināšanos vai finanšu zaudējumu pieaugumu. Tādēļ ir absolūti nepieciešams tās informēt. Izņēmuma gadījumos, kad nevar nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti (piemēram, ja tajā ir iesaistīta iestādes, biroja, struktūras vai aģentūras augstākā vadība vai politiskais līmenis), Birojam būtu jāizmanto atbilstīgi alternatīvi informēšanas kanāli. Attiecībā uz Biroja piekļuvi informācijai, kas ir iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru rīcībā, saskaņā ar Regulas Nr. 1073/1999 4. panta 2. punktu Birojam arī turpmāk ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai attiecīgai ES iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru rīcībā esošai informācijai, kas ir saistīta ar izmeklējamo lietu, neskarot izņēmumus saskaņā ar Eiropola izveidošanas juridisko pamatu[8]. Šajā grozītajā priekšlikumā tiek apstiprināta un tālāk izvērsta 2006. gada priekšlikumā ietvertā de minimis pieeja , kā arī absolūtas neiecietības politika attiecībā uz krāpšanu – attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu Birojam būtu jāņem vērā izmeklēšanas politikas prioritātes un nepieciešamība efektīvi izmantot Biroja resursus. Īpaši iekšējo izmeklēšanu gadījumā Birojam būtu jāapsver, vai šādu izmeklēšanu labāk veikt attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, vai Birojam pašam. Turklāt gadījumos, kad Birojs pēc iekšējās izmeklēšanas veikšanas uzskata, ka, ņemot vērā faktu būtību un finanšu zaudējumu apmēru, iekšēji pasākumi ļauj īstenot piemērotāku turpmāku rīcību, tam būtu lieta jānodod Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam (IDOC) vai iesaistītajām iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām, nevis jānosūta kompetentajām valsts tiesu iestādēm. Tādēļ grozītajā priekšlikumā ir precizēta de minimis politika (gadījumi, kad Birojs izlemj nesākt izmeklēšanu vai nenosūtīt savus konstatējumus kompetentajām valsts tiesu iestādēm). Īstenojot de minimis politiku, Birojam būtu jāpiemēro precīzas pamatnostādnes, kā Padome ierosinājusi savos 2010. gada 6. decembra secinājumos. Lai veicinātu Biroja un dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību , katrā dalībvalstī būtu jāieceļ iestāde (krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests), kas palīdzētu Birojam sadarboties ar valsts kompetentajām iestādēm. Tas nenozīmē, ka tiktu izveidota jauna iestāde. Pieredze liecina, ka dažādo struktūru dēļ katrā dalībvalstī Birojam bieži vien ir ļoti sarežģīti vērsties pie kompetentās iestādes konkrētā dalībvalstī. Regulāra uzraudzība ir īpaši svarīga iekšējām izmeklēšanām, lai nodrošinātu, ka IDOC vai līdzvērtīgas struktūras citās iestādēs, organizācijās, birojos vai aģentūrās var veikt disciplinārus pasākumus vai citus pasākumus. Tiek arī ierosināts, ka dalībvalstis pēc Biroja lūguma ziņotu par turpmāko rīcību pēc tam, kad Birojs tām nosūtījis informāciju. Lai izvairītos no lieka administratīva sloga dalībvalstīm, grozītajā priekšlikumā noteikts, ka tās pēc Biroja lūguma ziņo tam par to, kādas darbības veiktas un kāds progress panākts pēc tam, kad Birojs tām ir nosūtījis informāciju. Lai vēl vairāk rosinātu sadarbību starp Biroju un Eiropolu un Eurojust , tostarp saistībā ar iespējamu turpmāku minēto aģentūru pienākumu izvēršanu, kā arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām , tiek ierosināts regulā ietvert noteikumu, kas dotu Birojam iespēju slēgt administratīvas vienošanās ar šīm struktūrām, lai veicinātu informācijas apmaiņu. Birojam jau ir šāda vienošanās par sadarbību ar Eurojust . Saskaņā ar Padomes Lēmumu, ar kuru izveido Eurojust , Eurojust var vienoties ar Komisiju par vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem.[9] Birojam ir šādas vienošanās arī ar dažām trešām valstīm Attiecībā uz Eiropolu kopš 2010. gada ir piemērojams jauns pamatlēmums, kurā paredzēts, ka Eiropols slēdz darba vienošanos ar Biroju. Tādēļ atbilstošu noteikumu būtu jānosaka Birojam. Saskaņā ar Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (2010/427/ES), kura 3. panta 4. punktā ir paredzēta EĀDD un OLAF sadarbība, visām iestādēm ir pienākums sniegt nepieciešamo atbalstu, lai OLAF aģenti varētu pildīt savus uzdevumus. OLAF sadarbības ar trešo valstu iestādēm kārtība būtu jānosaka saprašanās memorandos ar EĀDD un ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem. Biroja ģenerāldirektors arī turpmāk ir atbildīgs par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu, bet viņam būtu jāsaņem palīdzība no iekšējas struktūras, ar kuru viņš apspriestos, sākot izmeklēšanu, pirms izmeklēšanas slēgšanas un citos gadījumos, kad viņš to uzskata par nepieciešamu. Lai precizētu iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras attiecībā uz Biroja ģenerāldirektora lomu, ģenerāldirektors var arī rakstiski deleģēt izmeklēšanas tiešo izpildi konkrētiem Biroja darbiniekiem. Ģenerāldirektora pilnvaru termiņam būtu jābūt neatjaunojamam, lai pastiprinātu neatkarību. Amata nosaukums "ģenerāldirektors", kas tika ieviests ar 2006. gada priekšlikumu, tiek saglabāts. Tas ir nepieciešams, lai norādītu, ka OLAF ir Komisijas ģenerāldirektorāta statuss, un lai nošķirtu ģenerāldirektoru no augstākā līmeņa vadības, kam ir direktora amata pakāpe. Lai nodrošinātu nepārtrauktību un ņemtu vērā jaunāko pieredzi, grozītajā priekšlikumā tiek paredzēti noteikumi par vietniekiem. Iekšējā un ārējā izmeklēšana būtu jānošķir vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Tas atvieglotu izmeklēšanas veikšanu. Pieredze liecina, ka izmeklēšanu var sākt kā ārēju izmeklēšanu, bet tās gaitā tā var pārtapt par iekšēju izmeklēšanu vai otrādi. Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu iekšējā izmeklēšanā iesaistītām personām ir pienākums sadarboties ar Biroju saskaņā ar Civildienesta noteikumiem vai Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā. Turklāt Biroja izmeklēšanas pilnvaras iekšējā izmeklēšanā ir izvērstākas. Izmeklēšanā iesaistīto personu procesuālās tiesības un pamattiesības ir pilnībā jāievēro neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšējā vai ārējā izmeklēšana. 3.2. Biroja pārvaldība – Biroja neatkarības un pārskatatbildības līdzsvars Stiprināta pārvaldība līdztekus ar kontroles procedūras izveidošanu un noteikumiem par informācijas apriti starp Biroju un attiecīgām iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām palīdzēs izveidot līdzsvaru starp Biroja neatkarību un pārskatatbildību. Biroja Uzraudzības komiteja arī turpmāk nodrošinās, ka Birojs savu uzdevumu veic pilnīgi neatkarīgi. Turklāt Uzraudzības komitejas loma tiek precizēta sīkāk. Tai būtu jādod skaidras pilnvaras uzraudzīt informācijas apmaiņu starp Biroju un iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām un jaunākos notikumus attiecībā uz procesuālo garantiju piemērošanu. Tai būtu arī vispārīgā un sistēmiskā veidā jāuzrauga jaunākie notikumi attiecībā uz izmeklēšanas ilgumu, neiejaucoties izmeklēšanas veikšanā. Attiecībā uz Uzraudzības komitejas locekļu iecelšanu tiek paredzēta viņu pakāpeniska nomaiņa, lai saglabātu zinātību. Ar Uzraudzības komiteju būtu jāapspriežas par ģenerāldirektora iecelšanu un direktora vietnieka/-u izraudzīšanu, un tā būtu jāinformē par lietu nosūtīšanu tiesu iestādēm. Tagad tiek ierosināts nevis formāls strukturēts dialogs par Biroja izmeklēšanas funkciju starp Uzraudzības komiteju un iestādēm, bet gan periodiska viedokļu apmaiņa , lai uzlabotu Biroja pārvaldību, vienlaikus ievērojot tā darbības neatkarību. Padome savos 2010. gada 6. decembra secinājumos arī uzsver, ka formāls strukturēts dialogs varētu mazināt Biroja neatkarību. Būtībā neformālākā pieeja atbilst Komisijas sākotnējam nodomam uzlabot pārvaldību, vienlaikus garantējot Biroja neatkarību izmeklēšanu veikšanā. Tiks izveidota viedokļu apmaiņa starp Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Komisiju, piedaloties Birojam un Uzraudzības komitejai. Šāda viedokļu apmaiņa veicinās informācijas un atzinumu apmaiņu starp ieinteresētajām personām, lai uzlabotu Biroja darbības efektivitāti. Viedokļu apmaiņa nedrīkstētu iejaukties izmeklēšanas veikšanā, un tā būtu jāattiecina uz Biroja izmeklēšanas politikas stratēģiskajām prioritātēm, pārskatiem par Uzraudzības komitejas darbību un par Biroja ģenerāldirektora darbību, attiecībām starp Biroju un ES iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām, attiecībām starp Biroju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Biroja darba efektivitāti saistībā ar izmeklēšanām, kā arī Uzraudzības komitejas darba efektivitāti. Saskaņā ar iestāžu paustajiem atzinumiem viedokļu apmaiņa būs elastīga – tā notiks periodiski vai pēc kādas iepriekš minētās iestādes, Biroja vai Uzraudzības komitejas lūguma. Viens no grozītā priekšlikuma galvenajiem mērķiem ir vēl vairāk stiprināt Biroja izmeklēšanās iesaistīto personu procesuālās tiesības (7.a pants). Ir lietderīgi procesuālās garantijas precizēt un padarīt pārskatāmākas un panākt, ka tās attiecas uz visām OLAF veiktajām izmeklēšanām – gan iekšējām, gan ārējām. Ar šīm garantijām tiek ievērotas pamattiesības, kas jo īpaši atzītas Savienības Pamattiesību hartā. Šajā priekšlikumā tiek paredzētas kopīgas procesuālās tiesības gan attiecībā uz iekšējo, gan ārējo izmeklēšanu (izmeklēšanā iesaistītās personas tiesības izklāstīt savu viedokli, pirms tiek izdarīti uz viņu attiecīgi secinājumi; tiesības saņemt to jautājumu kopsavilkumu, par kuriem tiek veikta izmeklēšana, un tikt aicinātam sniegt komentārus par šiem jautājumiem; tiesības saņemt paša izraudzītas personas palīdzību intervijas laikā; tiesības lietot paša izvēlētu ES valodu; princips, ka ikvienai izmeklēšanā iesaistītai personai ir tiesības neliecināt pret sevi). Šo tiesību praktiska piemērošana būtu jāizklāsta Biroja izmeklēšanas procedūru rokasgrāmatā (OLAF rokasgrāmatā), ko pieņem ģenerāldirektors. Komisija 2006. gada priekšlikumā ierosināja izveidot kontroles padomdevēju, kuram var nosūtīt lietas neatkarīga atzinuma sniegšanai attiecībā uz procesuālajām garantijām. Lai novērstu uzdevumu pārklāšanos ar Uzraudzības komiteju un izvairītos no papildu formālām struktūrām, vienlaikus garantējot efektīvu un neatkarīgu rīcību saistībā ar individuālām sūdzībām, Komisija tagad ierosina, ka ģenerāldirektors Birojā izveido kontroles procedūru . Persona vai personas, kam ir uzticēta kontroles procedūra, darbojas pilnīgi neatkarīgi. Biroja ģenerāldirektors ziņos iestādēm par pasākumiem, kādi veikti, lai izveidotu kontroles procedūru. Attiecībā uz pamattiesībām uz personas datu aizsardzību , kas atzītas Hartas 8. pantā un LESD 16. pantā, grozītais priekšlikums paredz precizējumu un sīkāk izstrādātus noteikumus, ar kuriem īsteno Regulas (EK) Nr. 45/2001[10] principus, jo īpaši prasību, lai OLAF ieceļ datu aizsardzības inspektoru. Biroja saziņā ar sabiedrību nepieciešams ievērot izmeklēšanas konfidencialitāti un nevainīguma prezumpciju, un tai vienmēr jābūt piesardzīgai un objektīvai. Pašreizējās regulas 8. pantā ir paredzēti pienākumi attiecībā uz konfidencialitāti un datu aizsardzību. Ģenerāldirektoram pēc apspriešanās ar Uzraudzības komiteju, personu vai personām, kam ir uzticēta kontroles procedūra, un Biroja datu aizsardzības inspektoru būtu jāpieņem iepriekš minētā OLAF procedūru rokasgrāmata . Šajā rokasgrāmatā ietver pamatnostādnes par Biroja administratīvās izmeklēšanas praktisku īstenošanu. Tā kā EURATOM kompetence tiks aptverta ar LESD 325. pantu, kas ir jaunais juridiskais pamats Regulai 1073/1999, pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Regula (Euratom) 1074/1999 būtu jāatceļ. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikumam pievienotais finanšu pārskats liecina, ka priekšlikumam nav ietekmes uz ES budžetu. 5. IZVēLES ELEMENTI N.P. 2006/0084 (COD) Grozīts priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un atceļ Regulu (EURATOM) Nr. 1074/1999 EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. pantu, saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[11], ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu[12], saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: 1. Ņemot vērā to, cik svarīgi aizsardzības pasākumi ir Savienības finanšu interešu aizsardzībai un kā sastāvdaļa cīņā pret krāpšanu un korupciju, nepieciešams precizēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ("Birojs") lomu, veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999[13]. Izmantojot savu darbības pieredzi, Birojam būtu arī jādod ieguldījums metožu izstrādāšanā un attīstīšanā, lai Savienības līmenī novērstu un apkarotu krāpšanu, un tam būtu jāatbalsta kopīgie krāpšanas apkarošanas pasākumi, ko uz brīvprātības pamata veic dalībvalstis. 2. Lai uzlabotu Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti un ņemot vērā Biroja darbības novērtējumus, ko veikušas Savienības iestādes, jo īpaši Komisijas 2003. gada aprīļa novērtējuma ziņojumu un Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 1/2005[14] par to, kā tiek vadīts Birojs krāpšanas apkarošanai, nepieciešams precizēt un uzlabot dažus Biroja veikto izmeklēšanu aspektus un dažus pasākumus, ko Birojs var veikt izmeklēšanas gaitā. Birojam ir dotas pilnvaras iekšējas izmeklēšanas ietvaros un gadījumos, kad krāpšana saistīta ar līgumiem, kas attiecas uz Savienības līdzekļiem, veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[15] par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām. Tādēļ Birojam saistībā ar ārējo izmeklēšanu būtu jābūt piekļuvei informācijai, kas ir Savienības iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru rīcībā. 3. Darbības veidi, ko Birojs var veikt ārējās izmeklēšanas ietvaros, būtu jāprecizē, ja pašreizējā sistēmā ir konstatēta tiesiskā nenoteiktība, un jāstiprina attiecībā uz gadījumiem, kad vienīgi Biroja efektīvāka darbība var nodrošināt, ka tiek veikta uzticama ārēja izmeklēšana. 4. Biroja izmeklēšanas uzdevumi būtu jāveic, neskarot citu Komisijas dienestu kontroles un revīzijas funkcijas, jo īpaši ar konkrētas nozares tiesību aktos paredzēto deleģējumu pilnvarojot darbiniekus. 5. Būtu precīzi jānosaka Biroja pienākumi savlaicīgi informēt Savienības iestādes, organizācijas, birojus un aģentūras par notiekošo izmeklēšanu gadījumos, ja tajā ir iesaistīts kāds to loceklis vai darbinieks vai ja varētu būt nepieciešami administratīvi vai krimināltiesiski pasākumi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. 6. Ņemot vērā lielo ieguvumu no sadarbības stiprināšanas starp Biroju, Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) un Eurojust , Birojam būtu jābūt tiesībām slēgt administratīvas vienošanās ar abām minētajām aģentūrām. Lai stiprinātu sadarbību starp Eurojust , Biroju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz darbībām, par kurām jāveic kriminālizmeklēšana, Birojam būtu jo īpaši jāinformē Eurojust par tiem gadījumiem, kad ir aizdomas par nelikumīgu darbību, kas kaitē Savienības finanšu interesēm un kas ietver smagas noziedzības formas. 7. Biroja darbības efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no sadarbības ar dalībvalstīm. Nepieciešams, lai dalībvalstis noteiktu savas kompetentās iestādes, kas var sniegt Birojam palīdzību, kāda tam nepieciešama uzdevumu pildīšanai. Ja dalībvalsts nav izveidojusi specializētu departamentu valsts līmenī, kura uzdevums būtu koordinēt Savienības finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu, būtu jānorīko iestāde (krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests), lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar Biroju. 8. Būtu jāparedz skaidri noteikumi, kas, vienlaikus apstiprinot Biroja prioritāro kompetenci veikt iekšējo izmeklēšanu lietās, kas skar Savienības finanšu intereses, ļauj Savienības iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām ātri veikt šādu izmeklēšanu lietās, kurās Birojs nolemj neiesaistīties. 9. Lai uzlabotu savu darbības efektivitāti, Birojam jāzina, kāda turpmākā rīcība seko tā izmeklēšanas rezultātiem. Tāpēc būtu jāpieprasa, lai dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras pēc Biroja lūguma ziņotu tam par rīcību, kas veikta, un progresu, kāds panākts, reaģējot uz Biroja nosūtīto informāciju. 10. Tiesiskās noteiktības interesēs nepieciešams precizēt procesuālās garantijas, kas piemērojamas Biroja veiktās izmeklēšanas ietvaros. Precizējot procesuālās garantijas, būtu jāņem vērā Biroja izmeklēšanu administratīvais raksturs. 11. Lai stiprinātu izmeklēšanā iesaistīto personu individuālo tiesību aizsardzību, izmeklēšanas beigu posmā nedrīkstētu izdarīt secinājumus, kas konkrēti attiecas uz kādu iesaistīto personu, ja minētajai personai nav bijusi iespēja paust savus apsvērumus par faktiem, kas attiecas uz viņu. Ja loceklis, darbinieks vai fiziska persona uzskata, ka procesuālās garantijas nav ievērotas, viņam jābūt tiesībām iesniegt lūgumu personai vai personām, kam saskaņā ar šajā regulā noteikto ir uzticēta kontroles procedūra, sniegt atzinumu. 12. Ja tiek konstatēts, ka iekšējā izmeklēšanā atklātie fakti var būt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai, šī informācija būtu jānosūta attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm, ja vien, ņemot vērā faktu būtību un finansiālās ietekmes apmēru, nepastāv iekšēji pasākumi, kas ļauj īstenot piemērotāku turpmāku rīcību. 13. Izmeklēšanā iesaistīto personu pamattiesības būtu jāievēro visu laiku, jo īpaši tad, kad tiek sniegta informācija par notiekošo izmeklēšanu. Informācija par Biroja veiktajām izmeklēšanām Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai būtu jāsniedz — neatkarīgi no tā, vai tas notiek divpusējā ceļā, vai saistībā ar viedokļu apmaiņu —, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, iesaistīto personu likumīgās tiesības un attiecīgā gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus. Ar informāciju, kas tiek nosūtīta vai saņemta izmeklēšanas laikā, būtu jārīkojas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību. Informācijas apmaiņai būtu jāpiemēro samērīguma un vajadzības pēc informācijas principi. 14. Ģenerāldirektoram būtu jāraugās, lai, sniedzot informāciju sabiedrībai, tiktu ievērotas iesaistīto personu likumīgās tiesības. 15. Ņemot vērā ārējam atbalstam piešķirto Savienības līdzekļu summu, Biroja izmeklēto lietu skaitu šajā jomā un starptautisko sadarbību izmeklēšanas vajadzībām, Birojam būtu jābūt iespējai uz administratīvu vienošanos pamata lūgt trešo valstu kompetento iestāžu un starptautisku organizāciju praktisku palīdzību tā uzdevumu izpildē. 16. Ir lietderīgi pārskatīt Uzraudzības komitejas locekļu iecelšanas kritērijus un procedūru un sīkāk precizēt Uzraudzības Komitejas uzdevumus, kas izriet no tās pilnvarām. 17. Lai nodrošinātu, ka Uzraudzības komiteja var efektīvi veikt savu uzdevumu, Birojam būtu jānodrošina tās sekretariāta neatkarīga darbība. 18. Periodiski būtu jānotiek viedokļu apmaiņai starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādai viedokļu apmaiņai būtu jāaptver izmeklēšanas politikas stratēģiskās prioritātes un Biroja darba efektivitāte, nekādā veidā neiejaucoties Biroja neatkarībā, kad tas veic savu izmeklēšanas funkciju. 19. Lai stiprinātu pilnīgu Biroja vadīšanas neatkarību, ģenerāldirektors būtu jāieceļ uz septiņiem gadiem bez iespējas pilnvaru termiņu atjaunot. 20. Darbībā gūtā pieredze liecina, ka būtu lietderīgi atļaut Biroja ģenerāldirektoram deleģēt dažu savu funkciju veikšanu vienam vai vairākiem Biroja darbiniekiem. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, būtu jāparedz arī skaidri noteikumi par vietniekiem. 21. Ģenerāldirektoram būtu jāsaņem palīdzība no iekšējas struktūras, ar kuru tas apspriestos. 22. Ģenerāldirektoram būtu jābūt iespējai pieņemt procedūru rokasgrāmatu, nosakot pamatnostādnes par Biroja veiktu administratīvo izmeklēšanu praktisku īstenošanu. 23. Pašreizējais noteikums par tiesisku uzraudzību būtu jāsvītro, jo tā saturs ir iekļauts Civildienesta noteikumu 90.a pantā. 24. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1073/1999. 25. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ar kuru LESD 325. pants tiek piemērots arī Eiropas Atomenerģētikas kopienai ( EURATOM ), noteikumi, kas regulē Biroja veiktās izmeklēšanas attiecībā uz Savienību, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz EURATOM . Tādēļ Regula (Euratom) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[16], būtu jāatceļ. 26. Šajā regulā ir pilnībā ievērots subsidiaritātes princips, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. 27. Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 41., 47. un 48. pantā, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants 28. Regulu (EK) Nr. 1073/1999 groza šādi. 29. Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu: "1. pants Mērķi un uzdevumi 1. Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk "Savienība", ja tas kontekstuāli nepieciešams) finanšu intereses, ar Komisijas Lēmumu 1999/352 (EK, EOTK, Euratom) nodibinātais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk "Birojs") īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas Komisijai saskaņā ar a) Savienības noteikumiem un regulām, kas ir spēkā šajās jomās, un b) nolīgumiem par sadarbību un savstarpēju palīdzību, ko Savienība šajās jomās ir noslēgusi ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. 2. Birojs palīdz dalībvalstīm, organizējot dalībvalstu kompetento iestāžu ciešu un regulāru sadarbību, lai koordinētu to darbības Savienības finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un visas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Birojs veicina un koordinē darbības pieredzes un labākās procesuālās prakses apmaiņu ar dalībvalstīm un to starpā Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā, kā arī atbalsta kopīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ko uz brīvprātības pamata veic dalībvalstis. 3. Iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās, kuru izveidošanu nosaka Līgumi, vai kuras ir izveidotas, pamatojoties uz šiem Līgumiem (turpmāk "iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras"), Birojs veic administratīvas izmeklēšanas, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā tas izmeklē nopietnus jautājumus, kas attiecas uz profesionālo pienākumu veikšanu, piemēram, ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai, attiecīgā gadījumā, krimināllietai, vai līdzīgus pārkāpumus pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un organizāciju locekļi, biroju un aģentūru vadītāji vai iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru darbinieki, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība ("locekļi vai darbinieki").". 30. Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu: "2. pants Definīcijas Šajā regulā: - "administratīva izmeklēšana" (turpmāk "izmeklēšana") ir visas apskates, pārbaudes un citi pasākumi, ko Birojs veic saskaņā ar 3. un 4. pantu, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un lai vajadzības gadījumā konstatētu izmeklējamo darbību nelikumību. Šī izmeklēšana neietekmē dalībvalstu pilnvaras ierosināt krimināllietas; - "iesaistītā persona" ir persona, kas tiek turēta aizdomās par nelikumīgas darbības veikšanu vai krāpšanu un attiecībā uz kuru Birojs veic izmeklēšanu; - "Civildienesta noteikumi" ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība[17].". - Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu: "3. pants Ārēja izmeklēšana 1. Birojs īsteno pilnvaras, kas ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 uzticētas Komisijai, lai veiktu apskates un pārbaudes uz vietas dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības nolīgumiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās. Daļa no izmeklēšanas uzdevumiem ir apskates un pārbaudes, ko Birojs veic dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95[18] 9. panta 1. punktā un minētās regulas 9. panta 2. punktā minētajos nozaru noteikumos, un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības nolīgumiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās. 2. Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, saistībā ar subsīdijas līgumu vai lēmumu vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, Birojs saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikto kārtību var veikt pārbaudes un apskates uz vietas pie uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums. 3. Pārbaužu un izmeklēšanu uz vietas laikā Biroja darbinieki darbojas saskaņā ar noteikumiem un praksi, kas regulē attiecīgās dalībvalsts administratīvās izmeklēšanas, un ar procesuālajām garantijām, kas paredzētas šajā regulā. Pēc Biroja lūguma attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu veikt savu uzdevumu, kāds noteikts 6. panta 2. punktā minētajā rakstiskajā pilnvarojumā. Attiecīgajai dalībvalstij ir jānodrošina, lai Biroja darbinieki ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā dalībvalsts kompetentās iestādes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu piekļūt visai informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz izmeklējamiem faktiem un kas izrādās nepieciešami, lai varētu efektīvi veikt pārbaudes un apskates uz vietas. 4. Dalībvalstis norīko dienestu, lai veicinātu pienācīgu koordināciju starp visām kompetentajām iestādēm valsts līmenī (turpmāk – krāpšanas apkarošanas sadarbības dienests). Minētais dienests nodrošina efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar Biroju. 5. Veicot ārēju izmeklēšanu, Birojs var piekļūt jebkādai attiecīgai informācijai, kas ir iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru rīcībā, saistībā ar izmeklējamiem faktiem, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā piemēro šīs regulas 4. panta 2. un 4. punktu. 6. Ja pirms ārējas izmeklēšanas Birojam jārīkojas ar informāciju, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, Birojs par to var informēt attiecīgo dalībvalstu krāpšanas apkarošanas sadarbības dienestu un citas kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā kompetentos Komisijas dienestus. Neskarot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek veikta atbilstīga rīcība, un, ja vajadzīgs, veic izmeklēšanu saskaņā ar valsts tiesībām, kurā Birojs var piedalīties. Attiecīgās dalībvalstis informē Biroju par veikto rīcību un rezultātiem, kas iegūti, balstoties uz šo informāciju.”. 31. Šādi groza 4. pantu: a) minētā panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: "Šo iekšējo izmeklēšanu veic saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā un lēmumos, kurus pieņem katra iestāde, organizācija, birojs un aģentūra."; b) minētā panta 2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu: "Birojs var lūgt mutisku un rakstisku informāciju no iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru locekļiem vai darbiniekiem."; c) minētā panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: "3. Saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajām procedūrām Birojs var veikt apskates uz vietas tieši vai netieši iesaistīto uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecas uz iekšējās izmeklēšanas faktiem."; d) minētā panta 4. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "4. Vienmēr, kad Biroja darbinieki veic izmeklēšanu iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru telpās vai izskata dokumentu vai lūdz informāciju, kas ir to rīcībā, viņi šādas iestādes, organizācijas, birojus un aģentūras par to informē. Neskarot šīs regulas 8.un 9. pantu, Birojs var jebkurā laikā nodot attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju. 5. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras izveido atbilstīgas procedūras un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu izmeklēšanas konfidencialitāti. 6. Ja izmeklēšana atklāj, ka loceklis vai darbinieks var būt iesaistīts iekšējā izmeklēšanā, par to informē attiecīgo iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai viņš ir piederīgs. Izņēmuma gadījumos, kad nevar nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti, Birojs izmanto atbilstīgus alternatīvus informācijas kanālus. 7. Lēmumos, kurus saskaņā ar 1. punktā noteikto paredzēts pieņemt katrai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, jo īpaši ietver iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru locekļu vai darbinieku pienākumu lojāli sadarboties ar Biroju un sniegt tam informāciju.". 32. Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu: "5. pants Izmeklēšanas sākšana 1. Birojs var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, ka notikusi krāpšana vai korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses. Vērā var ņemt arī anonīmu informāciju. Lēmumā sākt vai nesākt izmeklēšanu ņem vērā izmeklēšanas politikas prioritātes un Biroja gada pārvaldības plānu, kas noteikti saskaņā ar 12. panta 4. punktu. Šajā lēmumā tāpat ņem vērā Biroja resursu lietderīgu izmantošanu un izmantoto līdzekļu samērīgumu. Attiecībā uz iekšējo izmeklēšanu īpaši ņem vērā to, kura iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra var to vislabāk veikt, jo īpaši pamatojoties uz faktu būtību, lietas faktisko vai potenciālo finansiālo ietekmi un jebkādu turpmāku tiesas pasākumu iespējamību. 2. Lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors. Lēmumu sākt ārēju izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgās dalībvalsts vai kādas Savienības iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma. Lēmumu sākt iekšēju izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas ierosmes vai pēc tās iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma, kurā jāveic izmeklēšana. 3. Kamēr Birojs veic iekšēju izmeklēšanu, iesaistītās iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nesāk paralēlu izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem. 4. Divu mēnešu laikā, kopš Birojs ir saņēmis 2. punktā minēto lūgumu, pieņem lēmumu, vai šajā brīdī sākt vai nesākt izmeklēšanu. Par lēmumu nekavējoties informē dalībvalsti, iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kas iesniegusi lūgumu. Lēmumu nesākt izmeklēšanu pamato. Ja iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras loceklis vai darbinieks, rīkojoties saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu, sniedz Birojam informāciju saistībā ar aizdomām par krāpšanu vai nelikumību, Birojs šo personu informē par lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu par attiecīgajiem faktiem. 5. Ja Birojs nolemj nesākt iekšēju izmeklēšanu, tas nekavējoties nosūta pieejamo informāciju attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, lai tā varētu veikt pienācīgu turpmāko rīcību saskaņā ar noteikumiem, kas uz to attiecas. Attiecīgos gadījumos Birojs vienojas ar iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru par atbilstošiem pasākumiem, lai aizsargātu informācijas avota konfidencialitāti, un vajadzības gadījumā pieprasa, lai tam tiktu sniegta informācija par turpmāko rīcību.". 33. Šādi groza 6. pantu: a) minētā panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "1. Izmeklēšanu vada ģenerāldirektors. Viņš var individuāliem Biroja darbiniekiem dot rakstiskus norādījumus vadīt izmeklēšanu. Izmeklēšanu viņa vadībā veic viņa iecelti darbinieki. 2. Biroja darbinieki veic savus uzdevumus, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīta viņu identitāte un kompetence. Šādu pilnvarojumu izsniedz ģenerāldirektors, norādot izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, izmeklēšanas veikšanas juridiskos pamatus un izmeklēšanas pilnvaras, kas izriet no šiem pamatiem. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem sniedz vajadzīgo atbalstu, lai Biroja darbinieki varētu veikt savus uzdevumus. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras nodrošina to, ka to locekļi un darbinieki sniedz vajadzīgo palīdzību, lai Biroja darbinieki varētu veikt savus uzdevumus."; b) minētā panta 5. punkts kļūst par 4. punktu, bet 6. punktu aizstāj ar šādu punktu: "5. Ja izmeklēšana liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt piesardzības administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Birojs bez nepamatotas kavēšanās informē notiekošajā izmeklēšanā iesaistīto iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru. Sniegtajā informācijā norāda: a) ikviena iesaistītā locekļa vai darbinieka identitāti un attiecīgo faktu kopsavilkumu; b) jebkādu informāciju, kas var līdzēt iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai lemt, vai ir lietderīgi veikt piesardzības administratīvus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses; c) visus īpašos konfidencialitātes pasākumus, kas tiek jo īpaši ieteikti gadījumos, kas ietver tādu izmeklēšanas pasākumu izmantošanu, kas ir valsts tiesu iestādes kompetencē vai ārējās izmeklēšanas gadījumā – valsts iestādes kompetencē saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts noteikumiem. Attiecīgā iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra var jebkurā laikā veikt visus piemērotos piesardzības administratīvos pasākumus un nekavējoties informē Biroju par lēmumu veikt šādus pasākumus. 6. Ja tiek secināts, ka izmeklēšanu nevar pabeigt divpadsmit mēnešu laikā kopš tās sākšanas, Birojs ik pēc sešiem mēnešiem informē Uzraudzības komiteju par iemesliem.". 34. Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu: "7. pants Pienākums informēt Biroju "1. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras nekavējoties nosūta Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. 2. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras un, ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, dalībvalstis pēc Biroja lūguma vai pēc savas ierosmes nosūta ikvienu dokumentu vai informāciju, kas ir to rīcībā un attiecas uz notiekošo izmeklēšanu, ko veic Birojs. 3. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras un, ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, dalībvalstis nosūta Birojam arī ikvienu citu dokumentu vai informāciju, kas ir to rīcībā un ko tās uzskata par noderīgu, apkarojot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. 4. Birojs, attiecīgās iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras un krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti var slēgt administratīvas vienošanās par jebkādas informācijas nosūtīšanu Birojam.". 35. Iekļauj šādu 7.a un 7.b pantu: "7.a pants Procesualās garantijas "1. Izmeklēšanā Birojs vāc pierādījumus pret attiecīgo personu un par labu tai. Izmeklēšanu veic objektīvi un neitrāli un ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu un procesuālās garantijas, kas ir izklāstītas šajā pantā. 2. Uzaicinājums uz interviju gan lieciniekam, gan iesaistītajai personai jānosūta desmit darbdienas iepriekš, minēto termiņu var saīsināt ar intervējamās personas skaidri paustu piekrišanu vai pienācīgi pamatotu izmeklēšanas steidzamības iemeslu dēļ. Uzaicinājumā tiek uzskaitītas intervējamās personas tiesības. Birojs sagatavo intervijas protokolu un dara to pieejamu intervētajai personai, lai tā apstiprinātu šo protokolu vai pievienotu tam papildu apsvērumus. Intervētajai personai izsniedz intervijas protokola kopiju. Šie noteikumi neattiecas uz liecību uzklausīšanu saistībā ar pārbaudēm uz vietas. Ja intervijas gaitā iegūtie fakti vedina domāt, ka intervētā persona varētu būt iesaistīta izmeklējamos faktos, nekavējoties piemēro 3. un 4. punktā paredzētos procesuālos noteikumus. 3. Tiklīdz izmeklēšana atklāj, ka iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras loceklis vai darbinieks var būt iesaistīts, šo locekli vai darbinieku par to informē, ja vien tas netraucē izmeklēšanas gaitai. 4. Neskarot 4. panta 6. punktu un 6. panta 5. punktu, nevar izdarīt izmeklēšanas secinājumus, kas konkrēti attiecas uz kādu personu, ja minētajai iesaistītajai personai nav bijusi iespēja rakstiski vai norīkoto Biroja darbinieku veiktajā intervijā paust savus apsvērumus par visiem uz viņu attiecīgiem faktiem un tai nav sniegta informācija, kas tiek prasīta Regulas 45/2001 11. un 12. pantā. Galīgajā lietas ziņojumā izdara atsauci uz šiem apsvērumiem. Šo faktu kopsavilkums jāsniedz iesaistītajai personai, uzaicinot to sniegt savus apsvērumus, un iesaistītā persona tos iesniedz termiņā, kuru Birojs norādījis saskaņā ar 2. punktu. Intervijas laikā iesaistītajai personai ir tiesības uz kādas viņas izvēlētas personas palīdzību. Visām iesaistītajām personām ir tiesības lietot kādu no Savienības oficiālajām valodām pēc savas izvēles, tomēr Savienības amatpersonām vai citiem ierēdņiem var lūgt lietot kādu no Savienības oficiālajām valodām, kuru tie pilnībā pārvalda. Iesaistītai personai ir tiesības neliecināt pret sevi. Gadījumos, kad nepieciešams saglabāt izmeklēšanas konfidencialitāti vai ir vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestādes kompetencē, Biroja ģenerāldirektors var nolemt atlikt pildīt pienākumu uzaicināt personīgi iesaistīto personu izklāstīt savu viedokli. Ja notiek iekšēja izmeklēšana, ģenerāldirektors šo lēmumu saskaņo ar iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai iesaistītā persona ir piederīga. Ja iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra viena mēneša laikā nesniedz atbildi, uzskata, ka tā piekrīt. 5. Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot a) Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, b) Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, c) Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, d) Civildienesta noteikumus. 7.b pants Kontroles procedūra 1. Ģenerāldirektors Birojā izveido kontroles procedūru. 2. Persona vai personas, kam ir uzticēta kontroles procedūra, pildot savus pienākumus, nepieņem neviena norādījumus. Ja persona vai personas, kam ir uzticēta kontroles procedūra, uzskata, ka ģenerāldirektora veiktais pasākumus rada šaubas par viņu neatkarību, tās nekavējoties informē Uzraudzības komiteju. Ar Uzraudzības komiteju apspriežas, pirms saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajiem noteikumiem tiek ierosināta jebkāda disciplinārlieta, kas attiecas uz personu vai personām, kam ir uzticēta kontroles procedūra. 3. Izmeklēšanā iesaistītais loceklis, darbinieks vai fiziska persona var lūgt personai vai personām, kam ir uzticēta kontroles procedūra, sniegt atzinumu attiecībā uz procesuālajām garantijām, kādas paredzētas 6. panta 4. punktā un 7.a pantā. Lūgumu var iesniegt izmeklēšanas laikā vai vēlākais vienu mēnesi pēc tam, kad iesaistītais loceklis, darbinieks vai fiziska persona ir informēts, ka izmeklēšana ir pabeigta. Viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas persona vai personas, kam ir uzticēta kontroles procedūra, paziņo ģenerāldirektoram savu atzinumu un nosūta pamatotu atbildi iesaistītajai personai. Ģenerāldirektors veic atbilstīgus pasākumus. 4. Lūguma iesniegšana saskaņā ar 3. punktu neaptur izmeklēšanu. 5. Persona vai personas, kam ir uzticēta kontroles procedūra, par savu darbību regulāri atskaitās Uzraudzības komitejai, viņi šai komitejai, kā arī Komisijai regulāri iesniedz statistiskus un analītiskus ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar procesuālajām garantijām. Šajos pārskatos nedrīkst minēt konkrētas lietas, par kurām tiek veikta izmeklēšana.” 36. Regulas 8. panta 2. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "2. Uz atsūtīto vai iekšējā izmeklēšanā iegūto informāciju neatkarīgi no formas attiecas profesionālais noslēpums, un to aizsargā noteikumi, kas piemērojami Savienības iestādēm. 3. Attiecīgās iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nodrošina Biroja veiktās izmeklēšanas konfidencialitātes un iesaistīto personu likumīgo tiesību ievērošanu un, ja sākta tiesvedība, visu to attiecīgās valsts noteikumu stingru ievērošanu, kuri attiecas uz šādu tiesvedību. 4. Birojs apstrādā vienīgi tādus personas datus, kas ir nepieciešami, lai pildītu tā uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Šāda personas datu apstrāde notiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, tostarp sniedzot datu subjektam attiecīgu informāciju, kā prasīts minētās regulas 11. un 12. pantā. Šādu informāciju drīkst paziņot tikai tām personām Savienības iestādēs vai dalībvalstīs, kurām šī informācija ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai, lai novērstu krāpšanu, korupciju vai kādu citu pretlikumīgu darbību. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu Birojs ieceļ datu aizsardzības inspektoru. 5. Ģenerāldirektors nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta neitrālā un objektīvā veidā, ievērojot šajā pantā un 7.a pantā noteiktos principus.". 37. Šādi groza 9. pantu: a) minētā panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Kad pabeigta Biroja veiktā izmeklēšana, ģenerāldirektora vadībā sagatavo ziņojumu, kurā norāda izmeklēšanas juridisko pamatu, veiktos procesuālos posmus, konstatētos faktus un to juridisko kvalifikāciju, procesuālo garantiju ievērošanu saskaņā ar 7.a pantu, ietekmi uz Savienības finanšu interesēm, ja tāda ir, un izmeklēšanas secinājumus, tostarp ieteikumus par turpmāku rīcību, kas būtu jāveic."; b) minētā panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "3. Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, kā arī Komisijai. Pēc Biroja lūguma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes savlaicīgi nosūta Birojam informāciju par rīcību, kāda veikta, un progresu, kāds gūts pēc tam, kad Birojs nosūtījis savus izmeklēšanas ziņojumus. 4. Pēc iekšējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus būtiskus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai. Iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra veic tādus pasākumus attiecībā uz iekšējo izmeklēšanu, īpaši disciplinārus vai tiesiskus pasākumus, kādus prasa šīs izmeklēšanas rezultāti, un par to ziņo Birojam termiņā, kāds noteikts ziņojuma ieteikumos. 5. Ja pēc iekšējās izmeklēšanas sagatavotais ziņojums liecina, ka pastāv fakti, kas var būt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai, šo informāciju nosūta attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm, ja vien, ņemot vērā faktu būtību un finansiālās ietekmes apmēru, nepastāv iekšēji pasākumi, kas ļauj īstenot piemērotāku turpmāku rīcību. 6. Neskarot 4. punkta otro teikumu, ja, pabeidzot izmeklēšanu, nav iegūti pierādījumi pret iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras locekli vai darbinieku vai pret fizisku vai juridisku personu, ģenerāldirektors izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz šo personu un desmit darbdienu laikā informē attiecīgo personu. 7. Ziņotājs, kas Birojam sniedza informāciju attiecībā uz aizdomām par krāpšanu vai nelikumību, pēc pieprasījuma var saņemt no Biroja informāciju par to, ka izmeklēšana ir pabeigta, kā arī, attiecīgā gadījumā, par to, ka galīgais ziņojums ir nosūtīts kompetentajām iestādēm. Tomēr Birojs var noraidīt pieprasījumu, ja tas uzskata, ka šis pieprasījums ir tāda rakstura, kas var kaitēt iesaistītās personas likumīgām tiesībām, izmeklēšanas un turpmākās rīcības efektivitātei vai kādām konfidencialitātes prasībām.". 38. Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu: "10. pants Informācijas apmaiņa starp Biroju un dalībvalstu iestādēm 1. Neskarot šīs regulas 8. un 9. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs jebkurā laikā var savlaicīgi nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju, lai tās varētu atbilstīgi rīkoties. 2. Neskarot 8. un 9. pantu, ģenerāldirektors iekšējas izmeklēšanas laikā nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm informāciju, ko Birojs ieguvis par faktiem, kuri attiecas uz izmeklēšanas procedūrām, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē. Šādā gadījumā viņš vispirms informē attiecīgo iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru. Nosūtītā informācija ietver izmeklēšanā iesaistītās personas identitāti, konstatēto faktu kopsavilkumu, provizorisko juridisko vērtējumu un provizorisko finansiālo ietekmi. Piemēro 7.a panta 4. punktu. 3. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un jo īpaši tiesu iestādes tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts tiesībām, pēc Biroja lūguma nekavējoties informē to par rīcību, kas veikta, pamatojoties uz informāciju, kas tām nosūtīta saskaņā ar šo pantu. 4. Birojs var iesniegt pierādījumus procesos dalībvalstu tiesās saskaņā ar valsts tiesībām un Civildienesta noteikumiem.". 39. Iekļauj šādu 10.a pantu: "10.a pants Biroja sadarbība ar Eurojust , Eiropolu un starptautiskām organizācijām 1. Birojs attiecīgā gadījumā sadarbojas ar Eurojust , Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) un starptautiskām organizācijām krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, apkarošanas jomā. Ja tādējādi var atbalstīt vai stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm, vai ja Birojs ir nosūtījis dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas dod pamatu aizdomām, ka notikusi krāpšana, korupcija un jebkāda cita 1. pantā minētā nelikumīgā darbība smaga nozieguma veidā, tas attiecīgo informāciju nosūta Eurojust . 2. Birojs var slēgt administratīvas vienošanās ar Eurojust un Eiropolu, kas nepieciešamas šīs sadarbības veicināšanai. Šādas darba vienošanās var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās vai tehniskās informācijas, tostarp personas datu un klasificētas informācijas, apmaiņu. 3. Vajadzības gadījumā Birojs var slēgt arī administratīvās vienošanās ar trešo valstu kompetentajiem dienestiem un starptautiskām organizācijām. Birojs veic koordināciju ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestu.". 40. Regulas 11. pantu groza šādi: a) minētā panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "1. Uzraudzības komiteja stiprina Biroja neatkarību, pastāvīgi uzraugot izmeklēšanas uzdevumu īstenošanu. Uzraudzības komiteja jo īpaši a) uzrauga, kā notiek informācijas apmaiņa starp Biroju un iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām; b) uzrauga jaunākos notikumus attiecībā uz procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu, balstoties uz ģenerāldirektora sniegto informāciju un atzinumiem un analīzes ziņojumiem, kurus regulāri sagatavo persona(s), kam ir uzticēta kontroles procedūra. Uzraudzības komiteja atzinumus adresē ģenerāldirektoram. Šos atzinumus var sniegt pēc savas ierosmes. Tos sniedz pēc ģenerāldirektora lūguma vai pēc iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma, tomēr neiejaucoties notiekošās izmeklēšanas veikšanā. Iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām iesniedz šādu atzinumu kopiju. Uzraudzības komiteja pienācīgi pamatotās situācijās var lūgt Birojam papildu informāciju par izmeklēšanu, tomēr neiejaucoties izmeklēšanas veikšanā. 2. Uzraudzības komitejā ir pieci neatkarīgi locekļi, kam ir pieredze augsta līmeņa amatos tieslietu vai izmeklēšanas jomā vai citos pielīdzināmos amatos saistībā ar Biroja darbības jomu. Šīs personas, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, pamatojoties uz iepriekšējas atlases sarakstu, kuru iesniedz Komisija. 3. Locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un tas nav atjaunojams. Ik pēc 30 mēnešiem notiek daļēja aizstāšana. Alternatīvi tiek aizstāti trīs un divi locekļi. 4. Pilnvaru termiņam beidzoties, locekļi paliek amatā līdz to aizstāšanai."; b) minētā panta 6. līdz 8. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "6. Uzraudzības komiteja ieceļ priekšsēdētāju. Tā izstrādā reglamentu, ko pirms pieņemšanas iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informācijas nolūkā. Uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai ģenerāldirektora ierosmes. Tā rīko vismaz 10 sanāksmes gadā. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu. Sekretariāta funkcijas nodrošina Birojs. 7. Ģenerāldirektors katru gadu Uzraudzības komitejai nosūta Biroja gada pārvaldības plānu. Viņš periodiski informē Uzraudzības komiteju par Biroja darbību, tā izmeklēšanas funkcijas īstenošanu un rīcību, kas tiek veikta pēc izmeklēšanas. Ģenerāldirektors periodiski informē Uzraudzības komiteju a) par gadījumiem, kad attiecīgā iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra vai dalībvalstu kompetentās iestādes nav ievērojušas Biroja sniegtos ieteikumus; b) par gadījumiem, kad informācija ir nosūtīta dalībvalstu tiesas iestādēm, un par gadījumiem, kad viņš saskaņā ar 9. panta 5. punktu nolēma nenosūtīt attiecīgajām valsts tiesu iestādēm informāciju par iekšējo izmeklēšanu; c) par izmeklēšanas ilgumu saskaņā ar 6. panta 6. punktu. 8. Uzraudzības komiteja par savu darbību pieņem vismaz vienu pārskatu gadā, kurā īpaši ziņo par Biroja neatkarības novērtējumu, procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanu ilgumu. Šos pārskatus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Komiteja var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai ziņojumus par Biroja veiktās izmeklēšanas rezultātiem un turpmāko rīcību.". 41. Iekļauj šādu 11.a pantu: "11.a pants Viedokļu apmaiņa ar iestādēm 1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija periodiski vai pēc vienas no šīm iestādēm, Biroja vai Uzraudzības komitejas lūguma tiekas viedokļu apmaiņai politiskā līmenī, lai apspriestu Biroja izmeklēšanas politiku. Viedokļu apmaiņā piedalās ģenerāldirektors un Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. Eiropola, Eurojust un Revīzijas palātas locekļus var uzaicināt piedalīties uz ad-hoc pamata pēc vienas no minētajām iestādēm, Biroja vai Uzraudzības komitejas lūguma. 42. 2. Viedokļu apmaiņa attiecas uz a) Biroja izmeklēšanas politikas stratēģiskajām prioritātēm; b) Uzraudzības komitejas darbības pārskatiem un atzinumiem, kas paredzēti 11. panta 1. punktā; c) ģenerāldirektora ziņojumiem saskaņā ar 12. panta 3. punkta otro daļu; d) attiecībām starp Biroju un iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām; e) attiecībām starp Biroju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm; f) Biroja izmeklēšanas jomā veiktās darbības un Uzraudzības komitejas darbības efektivitāti. 3. Viedokļu apmaiņa neiejaucas izmeklēšanas gaitā. 4. Birojs atbilstīgi rīkojas, ņemot vērā viedokļu apmaiņā paustos atzinumus, un 12. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos ziņojumos sniedz informāciju par veiktajām darbībām.". 43. Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu: "12. pants Ģenerāldirektors 1. Biroju vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru ieceļ Komisija saskaņā ar 2. punkta noteikto procedūru. Ģenerāldirektora pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas nav atjaunojams. 2. Lai ieceltu jaunu ģenerāldirektoru, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Šo publikāciju ievieto ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms esošā ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām. Pēc atlases procedūras veikšanas Komisija izveido piemērotas kvalifikācijas kandidātu sarakstu un, pamatojoties uz šo sarakstu, pienācīgi apspriežas ar Eiropas Parlamentu, Padomi, kā arī ar Uzraudzības komiteju un pieņem lēmumu. 3. Pildot savus pienākumus, ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus par to, kā sākt un veikt ārējo un iekšējo izmeklēšanu vai sagatavot ziņojumus pēc šādas izmeklēšanas. Ja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas veikts pasākums rada šaubas par viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju, lai saņemtu tās atzinumu, un lemj, vai iesniegt Tiesā prasību pret Komisiju. Ģenerāldirektors regulāri ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veikto darbību un konstatētajām problēmam, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, iesaistīto personu likumīgās tiesības un attiecīgā gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus. 4. Ģenerāldirektors katru gadu saistībā ar gada pārvaldības plānu nosaka Biroja izmeklēšanas politikas prioritātes. 5. Ģenerāldirektors ar rakstisku dokumentu, nosakot šādas deleģēšanas nosacījumus un ierobežojumus, var dažu savu funkciju veikšanai saskaņā ar 5. pantu un 6. panta 1. punktu deleģēt vienu vai vairākus Biroja darbiniekus. 6. Ģenerāldirektoram palīdz iekšēja struktūra, ar kuru tas apspriežas par izmeklēšanas sākšanu, pirms izmeklēšanas pabeigšanas un ikreiz, kad uzskata to par nepieciešamu. 7. Ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Uzraudzības komiteju, Biroja datu aizsardzības inspektoru un personu vai personām, kam ir uzticēta kontroles procedūra saskaņā ar 7.b pantu, var pieņemt procedūru rokasgrāmatu. Šajā rokasgrāmatā ietver pamatnostādnes par Biroja administratīvās izmeklēšanas praktisku īstenošanu. 8. Pirms disciplinārsodu uzlikšanas ģenerāldirektoram Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju. Par ģenerāldirektora disciplinārsodiem pieņem pamatotus lēmumus, un informāciju par tiem nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Uzraudzības komitejai. 9. Visas atsauces uz Biroja "direktoru" Civildienesta noteikumos, Finanšu regulā[19] un visos citos tiesību aktos būtu jālasa kā atsauce uz ģenerāldirektoru.". 44. Iekļauj šādu 12.a pantu: "12.a pants Direktora vietnieks/-i Piemēro Komisijas noteikumus par vietniekiem. Piemērojot atkāpi, ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Uzraudzības komiteju var norīkot vienu vai divus savus direktorus par direktora vietniekiem. Ja nav pieejams neviens no direktora vietniekiem, atkal piemēro Komisijas noteikumus par vietniekiem.". 45. Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu: "13. pants Finansējums Biroja apropriācijas, kuru kopējo summu iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Savienības vispārējā budžeta daļā, kas paredzēta Komisijai, sīki norāda minētās iedaļas pielikumā. Biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu saraksta pielikumā.". 46. Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu: "14. pants Novērtējuma ziņojums Vēlākais līdz [ šīs regulas pieņemšanas diena + 4 gadi ] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kuram pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu. Ziņojumā norāda, vai ir nepieciešams šo regulu grozīt.”. 47. Regulas 15. pantu svītro. 2. pants Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 atceļ. 3. pants 1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2. Regulas (EK) Nr. 1073/1999, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu, 11. panta 3. punktu piemēro to Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru termiņam, kuri ieņem amatu brīdī, kad šī regula stājas spēkā. Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs izlozē divus locekļus, kuru pilnvaru termiņš, neskarot Regulas (EK) Nr. 1073/1999, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu, 11. panta 3. punkta pirmo teikumu, beigsies pēc pirmajiem 30 viņu pilnvaru termiņa mēnešiem. 3. Trešo teikumu 12. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1073/1999, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu, piemēro tā ģenerāldirektora pilnvarām, kurš ieņem amatu brīdī, kad šī regula stājas spēkā. 4. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS […] TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS (likumdevējai iestādei iesniegtiem priekšlikumiem vai iniciatīvām pievienojams dokuments (Finanšu regulas 28. pants un Īstenošanas kārtības 22. pants)] 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums: Grozīts priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un atcelt Regulu (EURATOM) Nr. 1074/1999 1.2. Attiecīgā politikas joma ABM/ABB struktūrā: krāpšanas apkarošana 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība: likumdošana 1.4. Mērķis: uzlabot OLAF kopējo efektivitāti un pārvaldību 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums: LESD 325. pants, EURATOM 106.a pants 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme: n.p. 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi: Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi: skatīt grozītā priekšlikuma 14. pantu 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma: n.p. 2.3. Krāpšanas un nelikumību apkarošanas pasākumi: šīs regulas darbības jomā 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas: 24.010600.03.01.00 Izdevumi, kas radušies Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru rezultātā 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums:neietekmē 3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām: neietekmē 3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām: neietekmē 3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu: neietekmē 3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā: neietekmē 3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem: neietekmē TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums Grozīts priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un atcelt Regulu (EURATOM) Nr. 1074/1999 Attiecīgā(s) politikas joma(s) ABM/ABB struktūrā[20] 24.01. Administratīvie izdevumi krāpšanas apkarošanas politikas jomā 24.02. Krāpšanas apkarošana Priekšlikuma/iniciatīvas būtība ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma programmu/sagatavošanas darbību[21] ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā Mērķi Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu Krāpšanas apkarošana Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētais mērķis Nr. 7.1.a Attiecīgās ABM/ABB darbības 24.01. Administratīvie izdevumi krāpšanas apkarošanas politikas jomā 24.02. Krāpšanas apkarošana Paredzamie rezultāti un ietekme Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. OLAF sadarbības ar ieinteresētajām personām uzlabošana visos līmeņos – ES līmenī ar ES iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām, dalībvalstu kompetentām iestādēm un trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Rezultātu un ietekmes rādītāji Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus. Saskaņā ar 14. pantu. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības OLAF pilna pārskatatbildība saskaņā ar nosacījumiem, kuros tiek ievērotas pamatgarantijas, kā arī tā neatkarība. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība LESD 325. pants paredz Komisijas un dalībvalstu kopīgu rīcību, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un cīnītos pret krāpšanu. Tādējādi minētajā pantā Komisijai tiek piešķirti konkrēti pienākumi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas - Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem tiesību aktiem Grozītais priekšlikums ir saderīgs ar attiecīgiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ilgums un finansiālā ietekme ( Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva - ( Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG. - ( Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG. ( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva - Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG., - pēc kura turpinās normāla darbība. Paredzētie pārvaldības veidi[22] ( Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība ( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot: - ( izpildaģentūrām - ( Kopienu izveidotām struktūrām[23] - ( valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus - ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē ( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt) Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”. Piezīmes […] […] PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI Uzraudzības un ziņošanas noteikumi Norādīt periodiskumu un nosacījumus. Saskaņā ar 11. pantu Uzraudzības komiteja uzraudzīs OLAF izmeklēšanas darbības. Papildus pienākumiem, kurus grozītais priekšlikums neskar, personas, kam tiks uzticēta kontroles procedūra, par savām darbībām regulāri ziņos Uzraudzības komitejai (7.b pants) Pārvaldības un kontroles sistēma Apzinātie riski n.p. Paredzētās kontroles metodes n.p. Krāpšanas un nelikumību novēršanas pasākumi Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Īstenošana saskaņā ar Finanšu regulu. […] PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas - Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas | Daudzums [Apraksts…...….] | Dif./nedif. ([24]) | no EBTA[25] valstīm | no kandidātvalstīm[26] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē | 24.0106 | 24.010600.030100 Izdevumi, kas radušies Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru rezultātā | Nedif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ | - No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas | Daudzums [Izdevumu kategorija...….] | Dif./nedif. | no EBTA valstīm | no kandidātvalstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē | […] | [XX.YY.YY.YY.] […] | […] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | Paredzamā ietekme uz izdevumiem Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | Daudzums | [Izdevumu kategorija...….] | Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) - Paredzamās cilvēkresursu vajadzības - ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu - ( Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) N gads | N+1 gads | N+2 gads | N+3 gads | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skatīt 1.6. punktu) | ( Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) | XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 8 | XX 01 01 02 (Delegācijas) | XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | ( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[34] | XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) | 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) | Citas budžeta pozīcijas (precizēt) | KOPĀ | 8 | XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Administratīvais atbalsts Uzraudzības komitejas locekļiem | Ārštata darbinieki | Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu - ( Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai - ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. […] - ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[37]. Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. […] Trešo personu iemaksas - (Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu - Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) N gads | N+1 gads | N+2 gads | N+3 gads | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skatīt 1.6. punktu) | Kopā | N gads | N+1 gads | N+2 gads | N+3 gads | Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu) | …. pants | | | | | | | | | |Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). […] Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi. […][pic][pic][pic] [1] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. [2] OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp. [3] OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp. [4] COM(2006) 244. [5] Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), P6_TA-PROV(2008) 553. Sagatavošanas ziņojumu skat. A6-0394/2008. [6] SEC(2010) 859. [7] 2010. gada 23. septembra Atzinums Nr. 2/2010 un 2010. gada 29. novembra Atzinums Nr. 5/2010, kas publicēti OLAF Uzraudzības komitejas gada pārskatā (2009. gada jūnijs – 2010. gada decembris) http://ec.europa.eu/anti_fraud/reports/sup_comm/2009-2010/Activity-report-2009-2010_en.pdf [8] Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmums 2009/371/TI, OV L 121, 37. lpp. [9] Padomes 2002. gada 28. februāra lēmums, OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. (11. panta 3. punkts). [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, OV L 18, 12.1.2001., 1.-22. lpp. [11] OV C […]., […]., […]. lpp. [12] OV C […]., […]., […]. lpp. [13] OV L 136, 31.5. 1999., 1. lpp. [14] Īpašais ziņojums Nr. 1/2005 (OV C 202, 18.8.2005., 1. lpp.), ko Padome apstiprinājusi savos 2005. gada 8. novembra secinājumos. [15] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [16] OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp. [17] OV L 56, 4.3.1968. [18] OV L 312, 23.12.1995., 1.-4. lpp. [19] OV L 248, 16.9.2002., 1.-48. lpp. [20] ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – uz pasākumiem balstīta budžeta izstrāde. [21] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā. [22] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [23] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā. [24] diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas. [25] EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. [26] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [27] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [28] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [29] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [30] Rezultāti ir attiecīgie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.). [31] Kā aprakstīts iedaļā 1.4.2. “Konkrētais mērķis/konkrētie mērķi…” [32] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [33] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [34] CA = līgumdarbinieki; INT — pagaidu darbinieki ( Intérimaire), JED — jaunākie eksperti delegācijās ( Jeune Expert en Délégation) , LA — vietējie darbinieki, SNE—valstu norīkotie eksperti. [35] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām). [36] Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF). [37] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [38] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.