18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/62

—

atgādina par vajadzību atjaunināt Kopienas metodi, paredzot iekļaujošāku procesu un īstenojot daudzlīmeņu pārvaldību;

—

pauž gandarījumu par politisko vienprātību, kas pausta attiecībā uz tās viedokli par Eiropas pārvaldību, kā arī par ES iestāžu atbalstu tās iniciatīvai;

—

ir apņēmusies sagatavot progresa ziņojumu par daudzlīmeņu pārvaldību Eiropas Savienībā, lai katru gadu izvērtētu, cik lielā mērā Eiropas Savienības politikas ciklā tiek ņemti vērā šāda veida pārvaldības galvenie principi un mehānismi, ziņojumā īpašu vērību veltot izvērtēto politikas jomu un stratēģiju teritoriālajai dimensijai;

—

uzskata: lai stiprinātu RK īstenoto uzraudzību, nākamajā konferencē par subsidiaritāti daudzlīmeņu pārvaldībai varētu veltīt īpašu uzmanību;

—

tuvākajos mēnešos izstrādās Eiropas Savienības daudzlīmeņu pārvaldības hartu, ar kuru paredzēts veicināt vietējo un reģionālo iestāžu plašāku līdzdalību Eiropas demokrātijas īstenošanā. Hartas izstrādes procesa pamatā būs iekļaušana un līdzdalība, tādējādi sekmējot to, ka vietējie un reģionālie vēlētie pārstāvji to uzskata par savu projektu.

Ziņotājs

Luc VAN DEN BRANDE (BE/PPE), Flandrijas un Eiropas sadarbības biroja priekšsēdētājs

1.

apstiprina politiskās saistības, ko tā uzņēmusies ar 2009. gada 17. jūnijā pieņemto Balto grāmatu par daudzlīmeņu pārvaldību (1), un, ierosinājusi politisku projektu ar mērķi veidot Eiropu partnerībā, vēlas panākt tā īstenošanu, stingri noraidot jebkādas pretējas tendences, jo minētais mērķis sekmē Eiropas integrācijas procesu (2);

2.

daudzlīmeņu pārvaldību saprot kā principu, kas paredz Savienības, dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību saskaņotu rīcību, pamatojoties uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kā arī uz partnerattiecībām, kas izpaužas funkcionālā un institucionālā sadarbībā, lai izstrādātu un īstenotu Eiropas Savienības politiku;

3.

tāpēc atgādina par vajadzību atjaunināt Kopienas metodi, paredzot iekļaujošāku procesu un īstenojot daudzlīmeņu pārvaldību, kas stiprinātu Eiropas Savienības darbības efektivitāti, vienlaikus ļaujot veidot jaunu iestāžu savstarpējās sadarbības un politiskās sadarbības kultūru, kura sekmē visu līmeņu vēlēto pārstāvju, un noteikti reģionu ar likumdošanas pilnvarām pārstāvju, iesaistīšanos Eiropas veidošanas procesā;

4.

pauž gandarījumu par politisko vienprātību, kas pausta attiecībā uz tās viedokli par Eiropas pārvaldību, kā arī par ES iestāžu atbalstu tās iniciatīvai un ir pārliecināta, ka patiesas daudzlīmeņu pārvaldības kultūras izveidei Eiropā ir trīs priekšnoteikumi:

5.

atgādina, ka ar Lisabonas līgumu daudzlīmeņu pārvaldība ir nenoliedzami integrēta ES darbībā, nostiprinot tās vietu institucionālajā uzbūvē un būtisku nozīmi piešķirot teritoriālās kohēzijas mērķim un subsidiaritātes principa vietējai un reģionālajai dimensijai;

6.

uzskata, ka tāpēc labākais risinājums, kā nodrošināt Eiropas, dalībvalstu, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību vispārējo interešu prioritāro nozīmi, ir nešaubīgi uzskatīt, ka šobrīd subsidiaritātes princips ir nesaraujami saistīts ar Eiropas pievienoto vērtību un ka daudzlīmeņu pārvaldība ir pārvaldības veids, kuru raksturo elastīgums un līdzdalība un kurš apvieno Eiropas Savienības vērtības, tās atbildības un solidaritātes ētiku, lai risinātu problēmas globalizētā pasaulē, kur valda arvien lielāka savstarpējā atkarība un konkurence;

7.

uzskata, ka jebkuras pārdomas par Eiropas pārvaldību ļauj pievērsties būtiskajam jautājumam par subsidiaritātes principa ievērošanu dinamiskā politiskā un likumdošanas procesā, un uzsver, ka subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principi ir nešķirami: viens attiecas uz dažādu pārvaldes līmeņu kompetences jomām, bet ar otru uzsvērta to mijiedarbība;

8.

uzskata: subsidiaritāti un proporcionalitāti saistot ar daudzlīmeņu pārvaldību, jāatzīst vajadzība panākt, lai Eiropas politiskā rīcība būtu transversāla un vienota. Patlaban Eiropas darba kārtībā esošo vispārējo stratēģiju veiksmīga īstenošana arvien vairāk ir atkarīga no kopīgās pārvaldības kvalitātes Eiropā un subsidiaritātes principa stingras ievērošanas, lēmumus nepieņemot vienā vienīgā pārvaldības līmenī un politiku izstrādājot un piemērojot visatbilstīgākajā līmenī;

9.

savus priekšlikumus izvirza, ņemot vērā pašreizējo Eiropas integrācijas procesu, kurš Eiropas Savienības, valstu un teritoriālajiem politikas veidotājiem liek uzņemties lielāku atbildību un solidaritāti saskaņā ar savstarpējības principu  (3);

10.

uzsver, ka institucionālā līdzsvara princips  (4), kas ir Eiropas Savienība struktūras pamatā, ir būtiska Eiropas demokrātijas garantija un uzskata, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar kuru nostiprināts Komitejas institucionālais un tiesiskais statuss, ļaujot tai aizstāvēt savas prerogatīvas Eiropas Savienības Tiesā, minētais princips attiecībā uz Komiteju ir pilnībā jāievēro;

11.

uzskata, ka Eiropas Savienības daudzlīmeņu pārvaldības hartas izstrāde ar mērķi Savienības pamatvērtību kopumā iekļaut vienotu un kopīgu izpratni par Eiropas pārvaldību būs svarīgs posms tās politiskā projekta īstenošanā;

12.

secina, ka nav spēkā esošu saskaņotu Eiropas administratīvo tiesību aktu, kas garantē obligātos standartus konsultāciju, koordinācijas un līdzdalības procedūru piemērošanai attiecībā uz reģioniem un pilsētām, tāpēc aicina Eiropas Komisiju savlaicīgi izstrādāt tiesību aktu par Eiropas Savienības administratīvajām procedūrām, paredzot procedūras ar lielāku līdzdalību, kurās ievērotas minētās daudzlīmeņu pārvaldības hartas galvenās vērtības un principi;

13.

uzskata, ka patlaban notiekošajās sarunās par Eiropas Komisijas un Reģionu komitejas sadarbības līguma pārskatīšanu lielākā mērā jāņem vērā leģitimitāte un atbildība, kāda Eiropas Savienības darbībā ir vietējām un reģionālajām pašvalsdībām, un Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa vispārējās interesēs jānodrošina, lai tiktu ievēroti divi vadošie ES darbības pamatprincipi — subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, kā arī nostiprināta daudzlīmeņu pārvaldība kā strukturējošs princips;

14.

uzskata, ka vienlaikus ar minēto pārskatīšanu ir jāīsteno dinamisks process, kura noslēgumā kopā ar Eiropas Komisiju tiks pieņemts mainīgs rīcības plāns, kurā noteiktas iniciatīvas, kurām varētu būt vislielākā teritoriālā ietekme, un ex-ante un ex-post novērtējums, ko varētu palīdzēt veikt RK, izmantojot Komitejas locekļu un tās vadīto vietējo un reģionālo pašvaldību forumu (stratēģijas “Eiropa 2020” uzraudzības foruma, subsidiaritātes uzraudzības tīkla, ETSG foruma u.c.) īpašās zināšanas (5);

15.

aicina Eiropas Parlamentu aktīvāk pievērsties šim jautājumam, lai praksē īstenotu daudzlīmeņu pārvaldības un integrētas pieejas principus un mehānismus, un atbalsta EP priekšlikumu iedibināt daudzlīmeņu pārvaldības atzinības zīmi (6);

16.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Padomes iniciatīvu, tai 2010. gada martā (7) pirmo reizi organizējot daudzlīmeņu pārvaldībai veltītu neoficiālu ministru sanāksmi, kuras secinājumos Reģionu komiteja nepārprotami aicināta “palīdzēt veikt regulāru politisku novērtējumu par daudzlīmeņu pārvaldības jomā panākto progresu Eiropas Savienībā”, un aicina nākamās prezidentvalstis turpināt šo pieeju; turklāt Komiteja norāda, ka regulārāka tās klātbūtne starpvaldību rakstura padomēs un sanāksmēs liecina, ka minētais pārvaldības veids arvien vairāk tiek ņemts vērā;

17.

atzinīgi vērtē iespēju ciešāk sadarboties ar Eiropadomes prezidentvalsti un tās izpratni par valstu un valdību vadītāju pieņemto stratēģisko lēmumu ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un uzskata, ka šajā saistībā būtu lietderīgi pirms katras Eiropadomes pavasara sanāksmes organizēt tikšanos;

18.

vēlas izveidot sistemātiskāku dialogu ar Tiesu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un teritoriālās kohēzijas mērķa ievērošanu saistībā ar ES tiesību pareizu transponēšanu un to ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī četru brīvību ievērošanu, savukārt ar Revīzijas palātu — par ES finansējuma efektīvu pārvaldību un tās ietekmi uz teritoriālo kohēziju un pilsētu un reģionu konkurētspēju;

19.

atbalsta ieteikto jauno pieeju, kas ietver lietpratīga regulējuma koncepciju, pamatojoties uz Eiropas Savienībā notiekošo politisko ciklu, kura gaitā tiesību aktus pastāvīgi pielāgo uzdevumiem un apstākļiem, padziļināti novērtējot to īstenošanu, tomēr uzskata, ka vairāk jāņem vērā tiesību aktu teritoriālā ietekme (8);

20.

atkārtoti uzsver prasību, lai nākamreiz pārskatot starpiestāžu vienošanos par labāku tiesību aktu izstrādi tiktu pievienots īpašs protokols par dažiem noteikumiem attiecībā uz kuriem būtu cieši jāiesaista Komiteja, proti, noteikumiem, kas cieši saistīti ar ietekmes novērtējumiem un tiesību aktu ex post novērtējumu;

21.

vēlas aktīvāk iesaistīties rīcības plāna “Labāka tiesību aktu izstrāde“ uzraudzības procesā, īpaši panākot, ka Komitejas gada ziņojums par subsidiaritātes uzraudzību tiek ņemts vērā kā atzīts ieguldījums Komisijas gada ziņojumā par labāku tiesību aktu izstrādi;

22.

aicina pārskatīt Komisijas ieteiktās pamatnostādnes par ietekmes novērtējumiem, lai sekmētu to, ka regulāri tiek veikta ex-ante un ex-post teritoriālās ietekmes analīze un izstrādāti teritoriālie un iekļaujošas pārvaldības rādītāji; tāpēc Komiteja izvirzīs īpašus priekšlikumus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta sadarbībā ar Eiropas Komisiju;

23.

pilnībā atbalsta mērķi, kuram ir noteicoša nozīme augsta līmeņa grupas, kura izskata administratīvā sloga samazināšanas jautājumu (Stoiber grupa), darbā un uzsver savu iesaisti minētajā grupā, lai atvieglotu slogu, ar ko saskaras vietējās un reģionālās pašvaldības;

24.

pauž nožēlu par vietējo un reģionālo pašvaldību nepietiekamo iesaistīšanu komitoloģijas procedūrā un uzstājīgi aicina Eiropas Komisiju labot šo trūkumu, kas kavē ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu teritoriālajā līmenī;

25.

pauž gandarījumu par ieteikumiem, ko sagatavojusi Pārdomu grupa, kurai Eiropadome uzticējusi palīdzēt Eiropas Savienībai ilgtermiņa perspektīvā, proti, laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam, paredzēt un efektīvāk risināt problēmjautājumus. Ierosinot jaunu “paktu”, pārdomu grupa atzīst par pamatotu “daudzlīmeņu pārvaldību, kurā kompetence drīzāk ir kopīga, nevis sadalīta” un kura “var rosināt un tai jārosina politikas pasākumi un attiecības Eiropas Savienībā visos līmeņos — gan starp personām un paaudzēm, gan vietējo un reģionālo līmeni un dalībvalstīm”; RK atzinīgi vērtē Pārdomu grupas ieteikumu “veicināt apspriešanos ar RK un tās iesaisti politiskā pilsoniskuma stiprināšanā Eiropā, tādējādi sekmējot pilsoņu atbalstu Eiropas projektam” (9);

26.

uzskata, ka būtu lietderīgi ik gadu sagatavot novērtējumu par stāvokli reģionalizācijas un decentralizācijas jomā Eiropas Savienībā, lai apzinātu konstatēto dinamiku vietējo un reģionālo pašvaldību politiskās, juridiskās un fiskālās autonomijas jomā. Šāds novērtējums ļautu papildināt Komitejas darbību subsidiaritātes principa īstenošanas uzraudzības jomā, un tas jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu;

27.

atbalsta Erasmus programmas izveidi vietējiem un reģionālajiem vēlētajiem pārstāvjiem, to īstenojot institucionālajā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, un atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta ierosināto ideju par izmēģinājuma projekta finansēšanu;

28.

uzsver, ka tā vēlas sniegt ieguldījumu tiešās demokrātijas jaunā instrumenta — ES pilsoņu iniciatīvas — īstenošanā, un jo īpaši piedāvā izmantot Komitejas pašas un tās locekļu informācijas kanālus un tīklus, lai palielinātu informētību par minēto iniciatīvu, kā arī atbalstīt Komisiju jebkādā par lietderīgu uzskatītā veidā, piemēram, kad tiek veikts ex ante novērtējums par ierosināto iniciatīvu atbilstīgumu, ņemot vērā to ietekmi uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu; turklāt Komiteja varētu sniegt palīdzību informācijas par plānotajām vai uzsāktajām Eiropas pilsoņu iniciatīvām vākšanā un izplatīšanā un uzklausīšanas sanāksmju organizēšanā gan Briselē, gan citur (10); visbeidzot Komiteja vēlētos pilnībā iesaistīties un piedāvāt savu atbalstu Eiropas Parlamenta organizētajās uzklausīšanas sanāksmēs saistībā ar sekmīgajām ES pilsoņu iniciatīvām

29.

aicina izveidot sadarbību ar Komisiju šā procesa virzīšanai, tāpat kā tas notiek pārējo iestāžu gadījumā; minētā instrumenta izmantošana būtu jāsekmē partnerībā, īpaši veicinot debates vietējās un reģionālajās pašvaldībās un reģionālajos parlamentos un iesaistot vietējos un reģionālos plašsaziņas līdzekļus;

30.

uzskata, ka ES Pamattiesību hartas iekļaušana Eiropas Savienības primārajās tiesībās un gaidāmā ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai palīdzēs veicināt pamattiesību aizsardzību vairākos līmeņos; tāpēc vēlas būt iesaistīta starpiestāžu dialogā par Eiropas Komisijas gada ziņojumu par hartas piemērošanu, tā kā Eiropas Savienības Padome šādu dialogu uzskata par vēlamu, norādot, ka “hartas efektīvas piemērošanas pamatā vajadzētu būt visu ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbam” (11);

31.

vēlas stiprināt sadarbību ar Pamattiesību aģentūru, īpaši lai organizētu ikgadēju dialogu par pamattiesību aizsardzību un sekmēšanu vairākos līmeņos, un uzņemsies jaunas iniciatīvas, kas saistītas ar 2013. — Eiropas pilsoniskuma gadu;

32.

aicina Eiropas pašvaldībās un reģionos īstenot decentralizētas komunikācijas pasākumus, lai informētu par Eiropas Savienības darbības rezultātiem un to ietekmi uz iedzīvotājiem, un uzsver, ka steidzami jāparedz pietiekami finanšu līdzekļi, lai atbalstītu Komitejas pasākumus, kas vērsti uz vietējiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tiem ir plaša iedzīvotāju auditorija;

33.

uzskata, ka ar sistēmu, kas ierosināta stratēģijas “Eiropa 2020” pārvaldībai, kā arī ar kohēzijas politikas reformas īstenošanai paredzēto sistēmu jāpanāk divkāršas pārmaiņas paradigmā:

34.

secina, ka pašreizējās finanšu krīzes apstākļos Eiropā un ņemot vērā krīzes ekonomiskās un sociālās sekas, kas rada vislielākās bažas iedzīvotājiem, izšķirīga nozīme ir Eiropas Savienības pievienotajai vērtībai un tās rīcībā esošajiem krīzes pārvarēšanas līdzekļiem;

35.

atbalsta Eiropas Parlamenta ierosināto “tradicionālo” pieeju, kurā jābūt iesaistītai RK; prezidentvalsts Polija šo pieeju īstenojusi, lai kopīgi noteiktu Eiropas Savienības politiskās prioritātes izdevumu jomā un to finansēšanu laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam;

36.

vēlas būt iesaistīta šajos pasākumos, jo reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas veido 16% Eiropas Savienības IKP un 58% publisko investīciju Eiropā, ir svarīga nozīme Savienības ekonomikas atveseļošanā (12);

37.

šajā saistībā norāda uz satraucošo stāvokli vietējo un reģionālo pašvaldību publisko finanšu jomā, jo tas kavē Eiropas ekonomikas atveseļošanu un līdz ar to apdraud stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīgu īstenošanu; tāpēc uzskata, ka vajadzētu uzsākt vietējā un reģionālā līmeņa publisko finanšu visaptverošu pārskatīšanu saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

38.

norāda, ka visas ES iestādes nepārprotami atzīst, ka daudzlīmeņu pārvaldība ir vajadzīga, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” galvenos mērķus un septiņas tās pamatiniciatīvas;

39.

tāpēc jo īpaši atbalsta Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumos (13) iekļauto ieteikumu, kurā atzīts, ka galveno politisko un ekonomikas dalībnieku, tostarp Reģionu komitejas un reģionu iesaistīšana ir priekšnoteikums, lai “Eiropas pusgada” ieviešanas perspektīvā nodrošinātu atbalstu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;

40.

pauž gandarījumu, ka vairāku dalībvalstu valts reformu programmās (VRP) vairāk ņemts vērā dažādu pārvaldības līmeņu partnerības potenciāls; tomēr izsaka nožēlu, ka joprojām trūkst iedarbīgu mehānismu un procedūru daudzlīmeņu pārvaldības principa ieviešanai, lai nodrošinātu politikas jomu integrēšanu un dažādu pārvaldības līmeņu darba kārtības un budžeta saskaņošanu atbilstīgi subsidiaritātes principam;

41.

tādēļ aicina dalībvalstis pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības VRP izstrādes un īstenošanas procesā, kā arī stabilitātes un konverģences programmās, jo stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējo mērķu un VRP paredzēto pasākumu saskaņotību varēs panākt tikai ar dažādu pārvaldības līmeņu partnerību (14);

42.

aicina Eiropas Komisiju stiprināt Valsts reformu programmu un dalībvalstu ikgadējo progresa ziņojumu sadaļas “Pārvaldība” uzraudzību, lai ES Padome varētu izstrādāt konkrētus ieteikumus, kas rosinātu dalībvalstis paplašināt un stiprināt dažādu pārvaldības līmeņu partnerību VRP īstenošanā;

43.

vēlreiz uzsver, ka jāizvirza daudzlīmeņu līgumattiecību mērķis, lai īstenotu septiņas pamatiniciatīvas un ieviestu inovatīvus mehānismus (15), par piemēru ņemot vietējās digitālās programmas un “stakeholder arrangements”, kas ierosināti Digitālajā programmā Eiropai (16), Eiropas Komisijas “Pārdomātas specializācijas programmā” vai pamatiniciatīvu “Jaunatne kustībā” un “Inovācijas savienība” mērķu īstenošanā, stiprinot visu iesaistīto dalībnieku un stratēģiju saskaņotību visos līmeņos (17);

44.

pauž nožēlu, ka reģionālās un vietējas pašvaldības nav tieši iesaistītas stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai paredzētās atvērtās koordinācijas metodes visos posmos, un stingri atbalsta to iesaistīšanu minētajā procesā;

45.

norāda uz integrētas pieejas pievienoto vērtību, īpaši nolūkā stiprināt ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un stratēģijas “Eiropa 2020” sinerģiju, ievērojot subsidiaritātes principu, un izmantot struktūrfondu līdzekļus ieguldījumiem enerģētikas jomā, kā arī klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām iekļaut visās pašreizējās ES pamatstratēģijās, tostarp lauksaimniecības un lauku attīstības politikā;

46.

norāda, ka apspriešanās rezultāti saistībā ar Komisijas 5. ziņojumu par kohēziju apstiprina RK un reģionālo un vietējo pašvaldību aicinājumu nostiprināt partnerības principu; šādu pieeju apstiprinājusi arī Padome, atzīstot daudzlīmeņu pārvaldības nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā ar jaunās kohēzijas politikas starpniecību (18);

47.

ar gandarījumu secina, ka “Teritoriālās attīstības programmā 2020”, ko Padome pieņēma 2011. gada maijā, ierosināts izmantot daudzlīmeņu pārvaldību teritoriālās kohēzijas mērķiem, Eiropas Komisija aicināta tās veiktajos ietekmes novērtējumos ņemt vērā teritoriālo dimensiju, savukārt Reģionu komiteja aicināta sniegt vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu;

48.

ar gandarījumu secina, ka attiecībā uz kohēzijas politiku laikposmam pēc 2013. gada Komisija ir ņēmusi vērā atsevišķus Komitejas ieteiktos daudzlīmeņu pārvaldības un daudzfunkcionālas integrētas pieejas  (19) principus un mehānismus, iekļaujot jaunās vispārīgās regulas par struktūrfondiem un kohēzijas fondu projektā prasības, kuru mērķis ir

49.

pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumu izveidot vienotu stratēģisko satvaru, kurā ietverti dažādi Kopienas intervences mehānismi teritoriālās attīstības atbalstam (ELFLA, struktūrfondi: ERAF un ESF, Kohēzijas fonds, EZF), un prasa, lai reģionālās un vietējās iestādes būtu konkrēti iesaistītas partnerības nolīgumu izstrādē;

50.

šajā sakarā aicina Eiropas likumdevēju apstiprināt šos noteikumus un atbalstīt tos, lai nodrošinātu

51.

uzskata, ka teritoriālā sadarbība ir reģionālās politikas neatņemama sastāvdaļa, bet Eiropas teritoriālās sadarbības grupa ir laba daudzlīmeņu pārvaldības laboratorija (20);

52.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisijas 2011. gada oktobrī iesniegtais priekšlikums pārskatīt ETSG regulu norāda uz vēlmi īstenot teritoriālās kohēzijas mērķi un ietver virkni iepriekš formulētu RK priekšlikumu, īpaši attiecībā uz divpusēju ETSG izveidi ar trešo valstu struktūrām (21); vērš uzmanību uz ETSG kā sadarbības struktūras potenciālu ne tikai reģionālajā politikā, bet arī citās ES nozaru politikas jomās;

53.

uzsver Reģionu komitejas ETSG platformas nozīmi šā instrumenta sekmēšanā un darbības atbalsta nodrošināšanā jaunu ETSG izveidei, izmantojot, piemēram, labas prakses apmaiņu;

54.

aicina Eiropas Komisiju makroreģionālo stratēģiju izstrādē īpašu uzmanību pievērst

55.

atzinīgi vērtē Aktā par vienoto tirgu ierosinātos divpadsmit mehānismus izaugsmes, konkurētspējas un sociālā progresa veicināšanai un atbalsta Padomes prasību, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt vienotā tirgus pārvaldību un Eiropas Komisija aicināta turpināt mērķtiecīgu darbu šajā virzienā (22);

56.

norāda, ka ziņojumā par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū Eiropas Parlaments “atzīmē, ka vienotā tirgus noteikumus bieži vien īsteno vietējās un reģionālās varas iestādes; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt attīstīt un paplašināt partnerību ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm, aptverot ne tikai kohēzijas politiku, bet arī vienotā tirgus politikas virzienus” (23);

57.

tāpēc lūdz nodrošināt Akta par vienoto tirgu vispārējas īstenošanas uzraudzību, lai garantētu iniciatīvas saskaņotību un veidotu vienoto tirgu partnerībā; uzskata, ka šis uzdevums jāveic stratēģijas “ES 2020” īstenošans uzraudzības forumam, jo vienotā tirgus darbības atveseļošana ir viens no šīs stratēģijas elementiem;

58.

norāda uz Komitejas zīmes “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” sniegto ieguldījumu, lai, balstoties uz Mazās uzņēmējdarbības akta principiem (24), izstrādātu stratēģisku redzējumu integrētai teritoriālajai attīstībai; mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) īstenošanai reģionālajā līmenī aicina izveidot partnerattiecības mazā uzņēmējdarbības akta ietvaros (Small Business Act Partnerships), kā arī iecelt “MVU sūtņus” (MVU pārstāvjus) valstu, reģionālajā/teritoriālajā līmenī, un ierosina, lai Komiteja būtu iesaistīta MUA konsultatīvās grupas, kuru paredzēts izveidot, darbā;

59.

vēlreiz norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības un jo īpaši reģioni ar likumdošanas pilnvarām ir jāiesaista līdzdalības mehānismos, lai transponētu un optimāli piemērotu vienotā tirgus tiesību aktus;

60.

aicina starptautiskās iestādes un Eiropas Savienību ņemt vērā pievienoto vērtību, ko reģionālās un vietējās pašvaldības var sniegt vides un ilgtspējīgas attīstības globālajā pārvaldībā, konkrēti, daudzpusējo vides nolīgumu, piemēram, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Konvencijas par Bioloģisko daudzveidību (CBD), Rio+20 programmas “zaļās” ekonomikas un pilsētu ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, īstenošanā (27);

61.

uzskata, ka konstruktīvs risinājums, kā vietējo un valstu līmeni iesaistīt ar klimata pārmaiņām saistītajos pielāgošanās pasākumos, ir noslēgt uz rezultātiem orientētus nolīgumus, saskaņā ar kuriem iesaistītie pārvaldības līmeņi var brīvprātīgi uzņemties saistības, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas, un kopīgi uzņemties atbildību par attiecīgo ieguldījumu un tā izpildi (28);

62.

norāda, ka arvien lielāka nozīme ir reģionu un uzņēmumu noslēgtajiem nozaru un starpnozaru līgumiem enerģētikas un klimata jomā. Šādi līgumi būtu īpaši jāatbalsta, lai sadarbībā ar vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pēc iespējas ātrāk izstrādātu un ieviestu tehnoloģijas ar zemu oglekļa emisiju līmeni;

63.

norāda, ka pilsētas rada 75 % oglekļa emisiju kopapjoma, un uzsver, ka efektīvai rīcībai pasaules mērogā ir vajadzīga daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, kas paredz koordinētu rīcību vietējā, reģionālajā, valstu un pārvalstu līmenī, ievērojot subsidiaritātes principu; šajā saistībā uzsver, ka ES Reģionu komitejas ierosinātais “Vietējo un reģionālo pašvaldību teritoriālais līgums par stratēģiju “Eiropa 2020”” var būt nozīmīgs instruments klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai;

64.

norāda, ka uzmanīgi jāizvērtē ar stratēģiju “Enerģētika 2020” saistīto stratēģisko nostādņu un tiesību aktu ietekme uz vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvajām un finanšu izmaksām un jāraugās, lai tiktu ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, un stingri atbalsta inovatīvu instrumentu izstrādi šīs stratēģijas īstenošanai (29);

65.

vēlreiz apliecina savas saistības attiecībā uz Pilsētas mēru paktu, kura uzdevums ir sekmēt CO2 emisijas samazināšanas kopīgā mērķa sasniegšanu, un iesaka to paplašināt gan tematiski, iekļaujot tajā arī citas ilgtspējīgas ekonomikas jomas, piemēram, ūdens resursu apsaimniekošanu, gan arī ģeogrāfiski, aptverot Savienības Vidusjūrai un Austrumu partnerības dalībvalstis un iesaistot tādus politiskos forumus kā ARLEM un CORLEAP, bet pasaules līmenī — pasaules pilsētas mēru paktu;

66.

uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldības ieviešana ir priekšnoteikums kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada veiksmīgai pārstrādāšanai, lai tādējādi nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu kopējās politikas pamatnostādņu, kā arī īstenošanas un pārvaldības noteikumu izvēlē un veidotu sinerģiju starp lauku attīstības politiku un citām ES politikas jomām, it īpaši — kohēzijas politiku (30);

67.

lai pilnveidotu mehānismu vietējo un reģionālo pašvaldību savlaicīgai iesaistīšanai kopējās lauksaimniecības politikas un lauku attīstības politikas izstrādē, aicina pilnībā iesaistīt Komiteju Eiropas Komisijas konsultatīvo grupu sagatavošanas darbā;

68.

uzskata, ka integrēta pieeja jaunajai zivsaimniecības politikai varētu nodrošināt zvejas uzņēmumu ilgtspēju un zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu; atbalsta decentralizētu lēmumu pieņemšanu ar mērķi mazināt Eiropas mikropārvaldības radīto konsekvences trūkumu, atsevišķos gadījumos izmantojot komitoloģijas procedūru un saskaņā ar Kopienas regulējumu deleģējot dažu zivsaimniecības darbību pārvaldību dalībvalstīm, reģioniem un pašai nozarei;

69.

rosina uzlabot koordināciju to nozaru politikā, kas saistītas ar piekrastes zonu izmantošanu, un veidot vienotu Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu, kurā būtu apvienoti visi ar minētajām nozarēm saistītie instrumenti; tāpēc Komiteja aicina izveidot Eiropas jūrniecības platformu, kas apvienotu vietējās un reģionālās pašvaldības un attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī nodrošinātu tām ērtu instrumentu atbildības jomu sadalīšanai un labas prakses piemēru popularizēšanai (31);

70.

atgādina, cik nozīmīga ir Komitejas iesaistīšanās Stokholmas programmas rīcības plāna īstenošanā un vērtēšanas kārtības izstrādāšanā, lai nodrošinātu labāku vietējo pašvaldību pieredzes izmantošanu;

71.

uzskata, ka reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistīšanās Eiropas legālās imigrācijas sistēmas izveidē, nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumu noteikšanā, imigrantu pamattiesību aizsardzībā un attīstības sadarbībā ar izcelsmes valstīm stiprinās ES rīcības leģitimitāti, ja vien tiks stingri ievērots subsidiaritātes princips;

72.

aicina izmantot teritoriālās ietekmes novērtējumus, lai izvērtētu reģionālajām un vietējām pašvaldībām noteiktās prasības attiecībā uz juridiskās piemērošanas pasākumiem, par kurām lēmumi pieņemti ES vai valstu līmenī;

73.

ar gandarījumu secina, ka Komitejas dalība ikgadējās ministru konferencēs par integrācijas jautājumiem un tās ieguldījums gan Eiropas Integrācijas foruma darbā, gan Komisijas rokasgrāmatas par integrāciju sagatavošanā, iepazīstinot ar vietējo un reģionālo pašvaldību labas prakses piemēriem, gan arī Eiropas Integrācijas fonda gada vai daudzgadu prioritāšu izvirzīšanā ir veicinājusi daudzlīmeņu pieejas atzīšanu Eiropas 2. programmā integrācijai (32), kurā noteikti:

74.

atbalsta gan pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pielāgošanu, lai tas atbilstu saņēmējvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām, gan teritoriālās sadarbības attīstību un, it īpaši, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) instrumentu, jo abi minētie instrumenti ir būtiski, lai nostiprinātu daudzlīmeņu pārvaldības dimensiju Eiropas mērogā;

75.

atgādina, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja (ARLEM) un Austrumu partnerības valstu un ES valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konference (CORLEAP), pulcinot ES vietējo un reģionālo pašvaldību un Savienības Vidusjūrai valstu vēlētos pārstāvjus un arī Austrumu partnerības pārstāvjus, veido šo abu procesu institucionālo satvaru;

76.

uzskata, ka daudzlīmeņu demokrātija un iekļaujoša pieeja ir būtiski priekšnosacījumi, lai veiksmīgi īstenotu minētos procesus. Komiteja secina, ka divas minētās politiskās iniciatīvas, kas stiprina kaimiņattiecību politikas teritoriālo dimensiju, atbilst acīmredzamai nepieciešamībai vietējā un reģionālā līmenī veidot ilgtspējīgas politiskās un administratīvās struktūras, lai efektīvi izmantotu finanšu instrumentus un ieviestu mehānismus ekonomiskās, sociālās un teritoriālās attīstības veicināšanai partnervalstīs, pateicoties starpreģionālajai sadarbībai;

77.

aktīvi strādā, lai ARLEM cieši iesaistītos Savienības Vidusjūrai pārvaldībā, tādējādi ļaujot trijos krastos esošajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām piedalīties Savienības Vidusjūrai dažādo struktūru politiskajā dialogā un izmantot sadarbības stiprināšanas mehānismus un instrumentus;

78.

lai konsolidētu institucionālo forumu, kas izveidots ar CORLEAP, vēlas veidot pastāvīgu dialogu ar Eiropas Komisiju un partnervalstīm, lai noteiktu konkrētu kārtību, kā Austrumu partnerības valstu vietējās un reģionālās pašvaldības varētu piedalīties četru partnerības forumu darbā, iesaistīties asociācijas nolīgumu, stratēģisko dokumentu un rīcības plānu izstrādē un, it īpaši, īstenot un izvērtēt nacionālās indikatīvās programmas;

79.

uzskata, ka Eiropas attīstības politikas pārskatīšanā jāizmanto teritoriālā pieeja un jānodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību plašāka līdzdalība Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā (33); šajā sakarā uzsver, ka partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām nepieciešams atbalsts, lai attīstītu tehniskās un finansiālās spējas;

80.

vēlas uzsvērt decentralizētas sadarbības pievienoto vērtību un īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ES un attīstības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību, kā arī ES iestāžu viedokļu apmaiņu un politisko dialogu, piemēram, konference par decentralizētas sadarbības jautājumiem, Decentralizētas sadarbības portāls un decentralizētas sadarbības “birža”. Visus minētos instrumentus būtu jākonsolidē iestāžu sadarbības ietvaros Eiropas līmenī;

81.

ar gandarījumu norāda, ka vairāku starptautisko organizāciju būtiskais ieguldījums baltās grāmatas par daudzlīmeņu pārvaldību apspriešanā (34) liecina, ka tās ir ieinteresētas šādā pieejā Eiropas Savienības līmenī, lai attīstītu minēto organizāciju darbības teritoriālo dimensiju un veidotu partnerattiecības citos pasaules reģionos, tādējādi sekmējot nozaru politiku savstarpējo papildināmību;

82.

saistībā ar vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko nozīmi pasaules mēroga pārvaldības mehānismos, uzsver

83.

tāpēc secina, ka, ņemot vērā decentralizācijas tendenci un vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku nozīmes palielināšanos pasaulē, var prognozēt, ka tās iesaistīsies globalizācijas pārvaldības mehānismos un līdz ar to sekmēs jaunu daudzpusējo attiecību veidošanos;

84.

ir apņēmusies sagatavot Progresa ziņojumu par daudzlīmeņu pārvaldību Eiropas Savienībā, lai katru gadu izvērtētu, cik lielā mērā Eiropas Savienības politikas ciklā tiek ņemti vērā šāda veida pārvaldības galvenie principi un mehānismi, ziņojumā īpašu vērību veltot izvērtēto politikas jomu un stratēģiju teritoriālajai dimensijai; pirmajā ziņojumā tiks norādīts uz progresu un apzinātajiem šķēršļiem ES lēmumu pieņemšanas procesā, īpaši saistībā ar ES 2010. gada politiskās programmas četrām galvenajām stratēģijām un politikām, t.i., stratēģiju “Eiropa 2020”, Enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam, Stokholmas programmu un Pavasara darba kārtību (37);

85.

Pirmā progresa ziņojuma rezultāti ļauj secināt, ka

86.

uzskata: lai stiprinātu RK īstenoto uzraudzību, nākamajā konferencē par subsidiaritāti daudzlīmeņu pārvaldībai varētu veltīt īpašu uzmanību, lai izvērtētu pirmajā progresa ziņojumā norādītās tendences un to ietekmi uz ES lēmumu pieņemšanas procesu;

87.

tuvākajos mēnešos izstrādās Eiropas Savienības daudzlīmeņu pārvaldības hartu, ar kuru paredzēts veicināt vietējo un reģionālo iestāžu plašāku līdzdalību Eiropas demokrātijas īstenošanā. Hartas izstrādes procesa pamatā būs iekļaušana un līdzdalība, tādējādi sekmējot to, ka vietējie un reģionālie vēlētie pārstāvji to uzskata par savu projektu.

—

divās trešdaļās dalībvalstu (19 dalībvalstīs no 27) reģionālās un vietējās pašvaldības bija iesaistītas VRP izstrādes procesā;

—

vairumā dalībvalstu notika apspriešanās ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, un astoņās dalībvalstīs minētās pašvaldības bija tieši iesaistītas VRP sagatavošanā;

—

trīspadsmit (tai skaitā 5 visapdzīvotāko) dalībvalstu VRP minētas iniciatīvas, kas balstītas uz daudzlīmeņu pārvaldību;

—

divās dalībvalstīs (BE, PT) pieņemti reģionālajām īpatnībām atbilstoši mērķi;

—

viena dalībvalsts (RO)izteikti paziņoja, ka tā pieņems RK priekšlikumu par teritoriālajiem līgumiem;

—

dažas dalībvalstis izvirzījušas mērķi īstenot integrētu pieeju un stiprināt dažādu pārvaldības līmeņu sinerģiju, veidojot efektīvākas koordinēšanas/dialoga struktūras.