Otrdiena, 2011. gada 15. novembris
Maksātnespējas procedūras ES uzņēmējdarbības tiesībās

Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūcija par ieteikumiem Komisijai par maksātnespējas procedūrām ES uzņēmējdarbības tiesībās (2011/2006(INI))

(2) 2006. gada spriedums lietā C-341/04 Eurofood IFSC Ltd, Krājums, I-3813. lpp.

(3) 2009. gada spriedums lietā C-97/08 P Akzo Nobel un citi / Komisija, Krājums, I-8237. lpp.

Otrdiena, 2011. gada 15. novembris
REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

DETALIZĒTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. daļa. Ieteikumi attiecībā uz konkrētu maksātnespējas un uzņēmējdarbības tiesību aspektu saskaņošanu

1.1. Ieteikums attiecībā uz zināmu maksātnespējas procedūras uzsākšanas aspektu saskaņošanu

Eiropas Parlaments ierosina saskaņot nosacījumus, saskaņā ar kuriem var uzsākt maksātnespējas procedūru. Eiropas Parlaments uzskata, ka ar direktīvu jāsaskaņo procedūras uzsākšanas aspekti tā, lai:

—	maksātnespējas procedūru varētu uzsākt pret parādniekiem, kas ir fiziskas personas, juridiskas personas vai asociācijas;

—	maksātnespējas procedūras ir jāuzsāk savlaicīgi, lai ļautu glābt grūtībās nokļuvušo uzņēmumu;

—	maksātnespējas procedūru varētu uzsākt attiecībā uz iepriekš minēto parādnieku aktīviem, struktūru, kas nav juridiskas personas, aktīviem (piemēram, Eiropas ekonomisko interešu grupu), tiesību pārņēmēju mantu un kopīpašumu aktīviem;

—	pārejošas maksātnespējas gadījumā katrs uzņēmums aizsardzības nolūkā var pieprasīt maksātnespējas procesa uzsākšanu;

—	maksātnespējas procedūru varētu uzsākt arī pēc juridiskās personas vai struktūras, kas nav juridiska persona, likvidācijas, ja vien vēl nav notikusi aktīvu sadale, vai gadījumos, kad vēl ir pieejami aktīvi;

—	maksātnespējas procedūru varētu uzsākt tiesa vai cita kompetenta iestāde pēc kreditora vai parādnieka rakstiska pieprasījuma; procedūras uzsākšanas prasību varētu atsaukt, kamēr tiesas izskatīšana nav uzsākta vai kamēr tiesa pieprasījumu nav noraidījusi;

—	kreditors varētu pieprasīt procedūras uzsākšanu, ja viņam/viņai ir juridiski pamatota interese un ja viņš/viņa ticami uzrāda, ka viņam/viņai ir prasījums;

—	procedūru varētu uzsākt, ja parādnieks ir maksātnespējīgs, t. i., ja viņš nav spējīgs izpildīt maksājumu saistības; ja prasību iesniedz parādnieks, procedūru varētu uzsākt arī, ja parādnieka maksātnespēja ir nenovēršama, t. i., ja parādnieks visdrīzāk nebūs spējīgs izpildīt maksājumu saistības;

—

saistībā ar attiecīgā parādnieka obligāti iesniedzamu bankrota pieteikumu procedūras ir jāuzsāk viena līdz divu mēnešu periodā pēc maksājumu pārtraukšanas, ja vien tiesa vēl nav uzsākusi pirmstiesas procedūru vai citus atbilstīgus pasākumus aktīvu aizsardzībai un ja ir pieejami atbilstīgi aktīvi, lai segtu maksātnespējas procedūras izmaksas;

—	dalībvalstīm būtu pienākums pieņemt noteikumus par parādnieka atbildību pieteikuma neiesniegšanas vai nepareizas iesniegšanas gadījumā un paredzēt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas.

1.2. Ieteikums attiecībā uz zināmu prasījumu iesniegšanas aspektu saskaņošanu

Eiropas Parlaments ierosina saskaņot nosacījumus, saskaņā ar kuriem maksātnespējas procedūrās jāiesniedz prasījumi. Eiropas Parlaments uzskata, ka ar direktīvu jāsaskaņo prasījumu iesniegšanas aspekti tā, lai:

—	diena, attiecībā uz kuru nosaka neapmierinātos pieprasījumus, ir diena, kad ir iestājusies darba devēja maksātnespēja, proti, diena, kad attiecībā uz pieteikumu ir pieņemts lēmums uzsākt maksātnespējas procedūru, vai diena, kad procedūras uzsākšana ir atteikta, jo nav segtas procedūras izmaksas;

—	kreditori iesniegtu prasījumu likvidatoram rakstveidā noteiktā laika periodā;

—	dalībvalstīm būtu pienākums noteikt iepriekš minēto laika periodu viena līdz trīs mēnešu ietvaros, sākot no lēmuma par bankrotu publicēšanas datuma;

—	kreditoram būtu pienākums iesniegt dokumentus sava prasījuma pamatošanai;

—	likvidators izveidotu visu iesniegto prasījumu tabulu un tabula būtu publiski pieejama kompetentajā tiesā Maksātnespējas regulas 2. panta d) apakšpunkta izpratnē;

—	novēlotas iesniegšanas gadījumā, t. i., ja kreditors, kas iesniedzis prasījumu, ir nokavējis tā iesniegšanas termiņu, prasījumi tiktu pārbaudīti, taču tas varētu attiecīgajam kreditoram radīt papildu izmaksas.

1.3. Ieteikums attiecībā uz darījumu apstrīdēšanas aspektu saskaņošanu

Eiropas Parlaments ierosina saskaņot darījumu apstrīdēšanas aspektus tā, lai:

—	dalībvalstu tiesību aktos būtu paredzēta iespēja apstrīdēt darbības, kas veiktas pirms procedūras uzsākšanas un kas kaitē kreditoriem;

—	darbības, uz ko varētu attiecināt anulēšanas pasākumu, nenovēršamas maksātnespējas situācijā būtu darījumi, nodrošinājuma tiesību izveide, darījumi ar saistītajām pusēm un darījumi, kas veikti ar nodomu apkrāpt kreditorus;

—

periodi, kuros darbību var apstrīdēt ar darījumu apstrīdēšanas pasākumu, atšķirtos atkarībā no konkrētās darbības; periodi sāktos prasības par procedūras uzsākšanu datumā; periodi varētu būt no trim līdz deviņiem mēnešiem ilgi darījumiem, kas veikti nenovēršamas maksātnespējas gadījumā, no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem ilgi — nodrošinājuma tiesību izveides gadījumā, vienu līdz divus gadus ilgi — darījumu ar saistītajām pusēm gadījumā un trīs līdz piecus gadus ilgi tādu darījumu gadījumā, kas veikti ar nodomu apkrāpt kreditorus;

—	principā pusei, kas apstrīd darbību, būtu pienākums sniegt pierādījumu tam, vai darbību var vai nevar apstrīdēt; darījumu ar saistītajām pusēm gadījumā saistītajai personai būtu pienākums sniegt pierādījumu.

1.4. Ieteikums attiecībā uz prasību vispārējo aspektu saskaņošanu likvidatoru kvalifikācijai un darbam

—	likvidatoram jābūt dalībvalsts kompetentās varas iestādes pilnvarotam vai dalībvalsts kompetentās tiesas ieceltam, viņam jābūt labai reputācijai un savu pienākumu izpildei nepieciešamajai izglītībai;

—	likvidatoram jābūt kompetentam un kvalificētam novērtēt parādnieka uzņēmuma situāciju un pārņemt uzņēmuma administrēšanas pienākumus;

—	maksātnespējas procesa uzsākšanas gadījumā likvidatoram sešu mēnešu laikā būtu jāpiešķir tiesības ar atpakaļejošu spēku lemt par aktīvu aizsardzību, ja sabiedrība savu kapitālu ir pārvietojusi;

—	likvidatoram ir jābūt tiesībām izmantot atbilstošas prioritāras procedūras, lai kā alternatīvu prasījumu cesijai varētu atgūt uzņēmumam pienākošos līdzekļus pirms kreditoru prasību apmierināšanas;

—	likvidatoram jābūt neatkarīgam no kreditoriem un citām maksātnespējas procedūrā iesaistītajām pusēm;

—	interešu konflikta gadījumā likvidatoram jāatkāpjas no sava amata.

1.5. Ieteikums attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu aspektu saskaņošanu

Eiropas Parlaments ierosina saskaņot pārstrukturēšanas plānu izveides, ietekmes un satura aspektus tā, lai:

—	kā alternatīvu noteikto prasību izpildei parādnieki vai likvidatori varētu iesniegt pārstrukturēšanas plānu;

—	plānā būtu jāietver noteikumi par kreditoru prasību izpildi un parādnieka saistībām pēc maksātnespējas procedūras beigšanas;

—	plānā būtu jāietver visa būtiskā informācija, kas kreditoriem ļautu lemt, vai tie var pieņemt plānu;

—	plāns attiecīgajā tiesā būtu jāapstiprina vai jānoraida, izmantojot nošķirtu procesu;

—	kreditoriem vai pusēm, uz kurām plāns neattiecas, nevajadzētu būt tiesībām balsot par plānu, vai vismaz tiem nevajadzētu būt iespējai radīt plāna pieņemšanai šķēršļus.

2. daļa. Ieteikumi attiecībā uz Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām pārskatīšanu

2.1. Ieteikums attiecībā uz Maksātnespējas regulas darbības jomu

Eiropas Parlaments uzskata, ka jāpaplašina Maksātnespējas regulas darbības joma, ietverot maksātnespējas procedūras, kurās uzņēmuma manta paliek parādnieka rīcībā vai kurās ir iecelts pagaidu likvidators. Attiecīgi būtu jāpārskata arī Maksātnespējas regulas A pielikums.

2.2. Ieteikums attiecībā uz „galveno interešu centra” definīciju

Eiropas Parlaments uzskata, ka Maksātnespējas regulā jāiekļauj termina „galveno interešu centrs” definīcija tādā formulējumā, kas nepieļauj krāpniecisku izdevīgākas jurisdikcijas izvēli. Eiropas Parlaments ierosina, ka būtu jāiekļauj oficiāla definīcija, pamatojoties uz 13. apsvēruma formulējumu, kas attiecas uz objektīvu iespēju trešām personām par to pārliecināties.

Eiropas Parlaments uzskata, ka definīcijā ir jāņem vērā tādi faktori kā ārēji pārbaudāmi saimnieciskās darbības pamata darījumi, aktīvu lokalizācija, darbības vai ražošanas centrs, darba ņēmēju uzturēšanās vieta utt.

2.3. Ieteikums attiecībā uz „uzņēmuma” definīciju sekundāro procedūru kontekstā

Eiropas Parlaments uzskata, ka Maksātnespējas regulā jāiekļauj „uzņēmuma” definīcija šādā redakcijā: visas darbību vietas, kur parādnieks veic pastāvīgu saimniecisko darbību ar personālu un precēm, un pakalpojumiem.

2.4. Ieteikumi attiecībā uz tiesu sadarbību

Eiropas Parlaments uzskata, ka Maksātnespējas regulas 32. pantā būtu jāparedz nepārprotams saziņas un sadarbības pienākums ne tikai starp likvidatoriem, bet arī starp tiesām.

Maksātnespējas procedūras un sekundārās procedūras uzsākšanas gadījumā šo procedūru termiņi ir jāsaskaņo un jāsaīsina.

2.5. Ieteikumi attiecībā uz dažiem darījumu apstrīdēšanas aspektiem

Eiropas Parlaments uzskata, ka Maksātnespējas regulas 13. pants ir jāpārskata, lai tas neveicinātu pārrobežu darījumu apstrīdēšanas gadījumus, bet gan palīdzētu novērst gadījumus, kad darījumu apstrīdēšana tiek panākta, izmantojot tiesību izvēles klauzulu.

Katrā ziņā, pārstrādājot noteikumus par darījumu apstrīdēšanu, būtu jāņem vērā, ka nedrīkst, izmantojot darījumu apstrīdēšanu, izraisīt maksātnespējīgas ieguldījumu sabiedrības darboties spējīga meitasuzņēmuma iesaistīšanu maksātnespējas procedūrā, bet gan šis uzņēmums, kurš turpina pastāvēt, jāpārdod kreditoru interesēs.

3. daļa. Ieteikumi attiecībā uz uzņēmumu grupu maksātnespēju

Atšķirīgo integrācijas līmeņu dēļ, kas sastopami uzņēmumu grupās, Eiropas Parlaments uzskata, ka Komisijai jāiesniedz elastīgs priekšlikums uzņēmumu grupu maksātnespējas regulējumam, ņemot vērā turpmāk uzskaitītos aspektus.

Ja vien funkcionālā vai īpašumtiesību struktūra to ļauj, jāizmanto turpmāk norādītā pieeja.

A.	Procedūra jāsāk tajā dalībvalstī, kurā atrodas grupas galvenā mītne. Procedūras uzsākšanas atzīšanai jābūt automātiskai.

B.	Pēc galvenās procedūras uzsākšanas jāaptur citā dalībvalstī uzsāktās procedūras pret citiem grupas dalībniekiem.

C.	Jāieceļ viens maksātnespējas procedūras pārvaldītājs.

D.	Katrā dalībvalstī, kurā ir sāktas blakusprocedūras, jāizveido komiteja, lai aizstāvētu un pārstāvētu vietējo kreditoru un darbinieku intereses.

E.	Ja nav iespējams noteikt, kādi aktīvi pieder kādam parādniekam, vai novērtēt uzņēmumu savstarpējās prasības, izņēmuma kārtā ir jāpiemēro mantas apvienošana.

Decentralizētu grupu maksātnespējas procedūrām tiesību aktā jāparedz turpmāk norādītais.

A.	Noteikumi par obligātu koordinēšanu un sadarbību starp tiesām, starp tiesām un maksātnespējas pārvaldītājiem, kā arī starp maksātnespējas pārvaldītājiem.

B.	Noteikumi par tūlītēju to spriedumu atzīšanu, kas attiecas uz maksātnespējas procedūras sākšanu, veikšanu vai izbeigšanu, un to spriedumu atzīšanu, kas pasludināti saistībā ar šādām procedūrām.

C.	Noteikumi par likvidatoru un kreditoru piekļuvi tiesām.

Noteikumi, ar ko atvieglotu un veicinātu dažādu sadarbības formu izmantošanu starp tiesām, lai koordinētu maksātnespējas procedūras, un ar ko paredzētu nosacījumus un aizsardzības līdzekļus, kas jāpiemēro šīm sadarbības formām. Tie attiektos uz informācijas apmaiņu, darbību koordinēšanu un kopēju risinājumu izstrādi:

—	informācijas paziņošana starp tiesām, izmantojot jebkurus līdzekļus,

—	parādnieka aktīvu un darījumu pārvaldības un pārraudzības koordinēšana,

—	to maksātnespējas nolīgumu sagatavošana, apstiprināšana un īstenošana attiecībā uz procedūras koordinēšanu,

—	lietu izskatīšanas koordinēšana.

E.	Noteikumi, ar ko ļauj un rosina visām procedūrām iecelt kopēju likvidatoru, kas jāieceļ iesaistītajām tiesām un kam palīdz vietējie pārstāvji, veidojot koordinācijas komiteju; arī noteikumi, ar ko paredz procedūru, kas attiecas uz sadarbību starp koordinācijas komitejas locekļiem.

Noteikumi, ar ko ļauj un rosina tādu pārrobežu maksātnespējas nolīgumu noslēgšanu, kuros būtu noteikta pienākumu sadale dažādos aspektos attiecībā uz procedūras izpildi un administrēšanu starp dažādām iesaistītājām tiesām un dažādiem maksātnespējas pārvaldītājiem, ietverot:

—	atbildības jomu sadali starp nolīguma pusēm;

—	pārsūdzības iespējas un koordinēšanu;

—	aktīvu konfiscēšanas koordinēšanu kreditoru labā;

—	prasījumu iesniegšanu un pārvaldību;

—	saziņas metodes, ieskaitot valodu, biežumu un līdzekļus;

—	aktīvu izmantošanu un samazināšanu;

—	reorganizācijas plānu koordinēšanu un saskaņošanu;

—	jautājumus, kas konkrēti saistīti ar nolīgumu, tai skaitā grozījumi un izbeigšana, interpretēšana, spēkā esamība un strīdu risināšana;

—	procedūru administrēšanu, jo īpaši attiecībā uz procedūru apturēšanu vai nolīgumiem starp pusēm, kurām nav piekļuves atsevišķām tiesiskām darbībām;

—	aizsardzības līdzekļus;

—	izmaksas un nodevas.

4. daļa. Ieteikums attiecībā uz ES maksātnespējas reģistra izveidi

Eiropas Parlaments ierosina izveidot ES maksātnespējas reģistru, saistot to ar Eiropas e-tiesiskuma portālu, kurā attiecībā uz katru uzsākto pārrobežu maksātnespējas procedūru jāiekļauj vismaz:

—	attiecīgie tiesas nolēmumi un spriedumi;

—	informācija par likvidatora iecelšanu un šīs personas kontaktinformācija;

—	prasījumu iesniegšanas termiņi;

Tiesām šī informācija obligāti būtu jāsniedz ES reģistram.

Informācijai jābūt tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā sākta procedūra, kā arī angļu valodā.