22.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 51/37

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Parlamenta 2009. gada 7. maija rezolūciju par Parlamenta jauno lomu un pienākumiem saskaņā ar Lisabonas līgumu (1),

—

ņemot vērā 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Melno jūru (2),

—

ņemot vērā 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Zaļo grāmatu „Kopējās zivsaimniecības politikas reforma” (3),

—

ņemot vērā 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par integrēto jūrniecības politiku — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi (4),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1256/2010, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā (5),

—

ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (7),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (COM(2007)0575),

—

ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu (Bukarestes konvencija) un tās protokolus,

—

ņemot vērā 1993. gada Ministru deklarāciju par Melnās jūras aizsardzību (Odesas deklarācija),

—

ņemot vērā 2007. gada Melnās jūras pārrobežu diagnostisko analīzi (8),

—

ņemot vērā Melnās jūras aizsardzības pret piesārņojumu komisijas 2008. gada ziņojumu par Melnās jūras vides stāvokli,

—

ņemot vērā Melnās jūras aizsardzības pret piesārņojumu komisijas 2009. gada stratēģisko rīcības plānu Melnās jūras vides aizsardzībai un rehabilitācijai,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

—

ņemot vērā Nolīguma par Jūras tiesību konvencijas XI daļas īstenošanu,

—

ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām sugām,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (Ramsāres konvencija),

—

ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (Bonnas konvencija),

—

ņemot vērā Nolīgumu par vaļveidīgo aizsardzību Melnajā jūrā, Vidusjūrā un blakusesošās Atlantijas okeāna teritorijās (ACCOBAMS),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par zivju krājumiem,

—

ņemot vērā Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 32. sesijas 2008. gada ziņojumu „Sadarbības stiprināšana Melnajā jūrā”,

—

ņemot vērā GFCM 2009. gada reģionālo pētījumu par mazajām tunzivīm Vidusjūrā, tostarp Melnajā jūrā,

—

ņemot vērā Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju,

—

ņemot vērā 2009. gada 7. maijā Prāgā notikušās Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju (Prāgas deklarācija),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0236/2011),

A.

tā kā Eiropas Savienībā vēl turpinās debates par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) un tā kā tā būs pirmā KZP reforma, kas ietver Melno jūru, debatēs būtu jāņem vērā šīs akvatorijas īpatnības un vajadzības;

B.

tā kā līdz šim sadarbība bija nenoteikta vai pat izpalika, trūka konkrēta, saskaņota tiesiskā regulējuma un Melnās jūras reģiona valstīm kopēja tiesību akta par zvejas darbību, jo visi ūdeņi atrodas dažādu piekrastes valstu jurisdikcijā, kā arī kopumā trūka atbilstīgu un sistemātisku pētījumu un zinātniskas informācijas par Melnās jūras baseinu;

C.

tā kā veikt zvejniecības pārvaldību Melnās jūras reģionā ir ļoti grūti, jo tikai divas no sešām valstīm, kurām ir robeža ar Melno jūru, ir ES dalībvalstis, bet pat šīs divas valstis ir jaunas ES dalībvalstis, kas pievienojās Savienībai tikai 2007. gadā;

D.

tā kā kopējas politikas mehānisma izveide šīm sešām valstīm, kurām ir robeža ar Melno jūru, ir jāskata ilgtermiņā, lai cita starpā nodrošinātu vides aizsardzību un veicinātu jūras piekrastes teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību;

E.

tā kā par Melnās jūras reģiona jaunā politikas mehānisma mērķi jāizvirza bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzlabošana un iedzīvotāju, kuri strādā zvejniecības jomā attiecīgajā reģionā, labklājība, kas ir vienas no Eiropas Savienības prioritātēm;

F.

tā kā Melnajai jūrai jāieņem tai atbilstoša vieta Eiropas galveno jūras teritoriju vidū, ņemot vērā, ka tā ir jaunākā un dinamiskākā daļēji slēgtā jūra;

G.

tā kā Melnajai jūrai jāieņem pienācīga vieta reformētajā KZP un integrētajā jūrniecības politikā un tā kā jaunajā Eiropas Zivsaimniecības fonda pēc 2013. gada finanšu shēmā ir atbilstoši jāņem vērā zvejnieku un zvejas, ražošanas un pārstrādes nozaru vajadzības;

H.

tā kā šo ziņojumu varētu ņemt vērā ne tikai kā vienu no pamatnostādnēm KZP reformai, bet to arī varētu iekļaut turpmākajā ES politikā sadarbībai ar austrumu partneriem, lai, maksimāli izmantojot esošo Komisijas paziņojumu par Melnās jūras reģiona sinerģiju (COM(2007)0160), pastiprinātu Melnās jūras reģiona sadarbību, kurā zvejniecībai un dažādu nozaru attīstībai ir liela nozīme;

I.

tā kā zvejniecības pārvaldība Melnās jūras reģionā gūtu ievērojamu labumu no koordinētākas zinātniskās sadarbības starp piekrastes valstīm, kā arī no saskaņotas zivju krājumu stāvokļa saglabāšanas un uzlabošanas politikas Eiropas līmenī;

J.

tā kā dinamiskās pārmaiņas, kuras tieši saistītas ar zveju, klimata pārmaiņām un piesārņojumu, nopietni ietekmē daudzas jūras ekosistēmas kopumā un jo īpaši Melnās jūras ekosistēmu;

K.

tā kā Japānas jūras gliemežu (Rapana venosa) populācija apdraud ekoloģisko līdzsvaru Melnajā jūrā un tai ir negatīva ietekme, jo Japānas jūras gliemezis iznīcina tādus dabīgos ūdens filtrus kā Vidusjūras ēdamgliemene (Mythilus galloprovincialis) un svītrotais venuss (Chamelea gallina);

L.

tā kā lielākā daļa zvejas kuģu, kurus izmanto ES zvejnieki Melnajā jūrā, ir mazāk nekā 12 metrus gari, tiem ir neliela ietekme uz Melnās jūras vidi; tomēr tiem jāņem vērā ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanai paredzētie pasākumi un jāievēro šajā sakarā noteiktie pienākumi;

M.

tā kā nekavējoties jārisina nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas problēma Melnajā jūrā;

N.

tā kā tās sešas valstis, kurām ir robeža ar Melno jūru, bet pašlaik nav kopīga nolīguma, varētu noslēgt pamatnolīgumu, ko varētu panākt sarunās, piemēram, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu, kurā tiktu paustas un ņemtas vērā visu pušu intereses;

O.

tā kā vairums Melnās jūras problēmu rodas tādas atbilstošas institucionālas struktūras trūkuma dēļ, kura koordinē un veic Melnās jūras zvejniecības pārvaldību profesionālā un specializētā līmenī; tā kā pēdējos desmit gadus turpinās sarunas starp valstu zivsaimniecības politikas īstenošanā iesaistītajām pārvaldēm par šādas institucionālas struktūras izveidošanu, kā arī par šīs struktūras veidu un atbildību, un tā kā minētās sarunas joprojām nav devušas rezultātus; tā kā šā iemesla dēļ nav veikti atbilstoši nozvejas un īpaši pārrobežu zvejas kontroles pasākumi;

P.

tā kā Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM), kuras pilnvarās ietilpst Melnās jūras teritorija, līdz šim nav pēc iespējas ievērojusi ieinteresēto pušu, jo īpaši zvejnieku, vajadzības un cerības un tai ir jāizmanto visi pieejamie ar šo reģionu saistītie instrumenti;

Q.

tā kā Melnā jūra ievērojami atšķiras no Vidusjūras tādās jomās kā zivju krājumi, piesārņojuma līmenis, sugu daudzveidība, dominējošās sugas, kopējā biomasa un ražība;

R.

tā kā Eiropas Parlaments 2011. gada janvārī pieņēma ziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Melno jūru (9), kurā uzsvērts, ka jāpiemēro daudzgadu zvejniecības pārvaldības plāni, kā arī jāizveido atsevišķa reģionāla iestāde Melnās jūras zvejniecības pārvaldībai;

1.

norāda, ka ir jāizveido dzīvotspējīga, stabila un ilgtspējīga zvejniecības nozare Eiropas līmenī un ka tieši Melnajai jūrai ir vajadzīga īpaša politika, lai saglabātu un uzlabotu zivsaimniecības resursu stāvokli un nodrošinātu, ka zivsaimniecības nozare ir piemērota Melnās jūras baseinam, ņemot vērā Melnās jūras reģiona īpatnības un to, ka Melnās jūras zivsaimniecības politikai jākļūst par nākamās KZP reformas neatņemamu sastāvdaļu;

2.

uzsver, ka reģionālā, valsts un Eiropas līmenī jāveic precīzāki analītiskie un zinātniskie pētījumi, lai Melnās jūras baseinā saglabātu un uzlabotu zivsaimniecības resursus un ekosistēmas;

3.

atzīst Komisijas centienus veicināt stabilāku un strukturētāku dialogu ar valstīm, kurām ir robeža ar Melno jūru un kuras nav ES dalībvalstis, un mudina Komisiju pielikt lielākas pūles, lai panāktu strukturētāku vienošanos par kopīgu regulējumu, kas ietver visu Melnās jūras baseinu, un saskaņā ar kuru šajā reģionā zvejniecības pārvaldībā tiktu īstenota reģionāla pieeja;

4.

uzskata, ka visu ar Melno jūru saistīto lēmumu un politikas jomu pamatā jābūt pamatotiem zinātniskiem datiem un šajā sakarā aicina visas ieinteresētās puses sadarboties;

5.

uzsver, ka jāturpina zinātniski analizēt zivju krājumu stāvokli un jāizveido stabila, ilgtermiņa zivsaimniecības novērošanas sistēma, un norāda, ka visām Melnās jūras piekrastes valstīm jāpiedalās minētajā analīzē;

6.

mudina Komisiju izmantot visus tai pieejamos diplomātiskos un finanšu instrumentus, lai palīdzētu sasniegt konkrētus rezultātus attiecībā uz veiksmīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību ES interesēs, tostarp maksimāli izmantojot Euronest parlamentāro asambleju un Austrumu partnerattiecību iniciatīvu, ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir ES tuvākās kaimiņvalstis;

7.

aicina izveidot uzlabotu pārraudzības, kontroles un zvejas darbību uzraudzības sistēmu, kas veicinās ilgtermiņa ilgtspējīgu zivju krājumu izmantošanu un ļaus efektīvāk apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

8.

atbalsta Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras starptautisko lomu un aicina aktīvāk piedalīties un efektīvāk sadarboties Melnās jūras reģiona kontrolē, pārbaudē un uzraudzībā;

9.

uzskata, ka dziļūdens sugu zvejas metodes ir uzmanīgi un sīki jāpārbauda, lai noteiktu, kuras no sugām nekaitē un kuras vismazāk kaitē jūras gultnei; uzsver, ka dziļūdens krājumu zvejas metožu atbilstīga izmantošana ir ļoti svarīga, lai novērstu pārmērīgas Japānas jūras gliemežu (Rapana venosa) populācijas veidošanos, kas apdraud tādu jūras dabīgo filtru kā Vidusjūras ēdamgliemenes (Mythilus galloprovincialis), svītrotā venusa (Chamelea gallina), kā arī plakano austeru (Ostrea edulis) populācijas un daudzus citus čaulgliemjus;

10.

uzskata, ka Melnajai jūrai jāpiešķir pienācīgs statuss Kopienas politikā un tāpēc jāveic piemēroti diplomātiski un zinātniski pasākumi un jāpiešķir atbilstoši finanšu līdzekļi ilgtspējīgai zvejniecībai šajā baseinā; uzskata, ka ES budžeta līdzekļiem jābūt elastīgiem, pieejamiem un pārredzamiem, lai ES varētu nodrošināt Melnās jūras zvejniecības ilgtspēju;

11.

uzsver, ka veiksmīgas integrētas jūrniecības politikas Melnās jūras reģionā sekmēšanas pamatā ir dialogs starp dažādām ieinteresētajām pusēm; norāda, ka integrētai jūrniecības politikai jāveicina arī tādas saiknes izveidošana starp dažādām jūras nozarēm, kurā nav vietas konfliktiem un sarežģījumiem, ņemot vērā piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību;

12.

uzsver divpusējās sadarbības un starptautisko nolīgumu svarīgo lomu, jo vairums Melnās jūras reģiona valstu nav ES dalībvalstis un tām nav pienākuma ievērot Kopienas tiesību aktus;

13.

uzskata, ka visām Melnās jūras reģiona valstīm, jo īpaši ES dalībvalstīm, kā arī ES kandidātvalstīm, ir jāievēro ES un starptautiskie tiesību akti, kas ir piemērojami zvejas darbībām un kuru mērķis ir garantēt ne tikai zivju krājumu, bet arī zvejniecības nozares ilgtspējību;

14.

mudina Komisiju turpmāk veicināt attīstību piekrastes teritorijās, attīstot ilgtspējīgu zvejniecību, kas ir īpaši svarīga Melnās jūras reģionam, kurā ir augsti bezdarba rādītāji;

15.

pauž gandarījumu par tādiem Komisijas centieniem izveidot darba grupas zvejniecības pārvaldības jomā ar Turciju un Krievijas Federāciju, kuri rada pamatu turpmākām debatēm par sadarbību; aicina Komisiju vērst plašumā pasākumus un dialogu ar visām valstīm, kurām ir robeža ar Melno jūru; aicina Komisiju izmantot visas esošās organizācijas, kā arī attiecīgos instrumentus, lai panāktu progresu attiecībā uz labāku politikas saskaņošanu; tomēr uzskata, ka atsevišķa Melnās jūras reģiona zvejniecības pārvaldības organizācija (RFMO) varētu ilgtermiņā stimulēt un veicināt saziņu starp zinātniskajiem institūtiem un zvejnieku, ražotāju un pārstrādātāju profesionālajām organizācijām, lai risinātu jautājumus un padziļinātu sadarbību Melnās jūras reģionā; mudina Komisiju strādāt ar Melnās jūras reģiona valstīm divpusējā līmenī, ņemot vērā, ka daudzas no šīm valstīm nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

16.

uzsver, ka ir jāizskata ilgtermiņā RFMO izveide, kura koordinētu zinātnisko pētniecību, analizētu zivju krājumu stāvokli un īstenotu īpašu apdraudēto sugu novērošanas politiku; norāda, ka šī organizācija varētu arī sniegt ieteikumus attiecībā uz daudzgadu zvejniecības pārvaldības plāniem un dalīt kvotas valstīm, kurām ir robeža ar Melno jūru;

17.

mudina ES izmantot savus diplomātiskos resursus, lai iespējami daudzas no piekrastes valstīm, kurām ir robeža ar Melno jūru un kuras nav ES dalībvalstis, pārliecinātu par ES kopējās zivsaimniecības politikas principu nozīmību, īpaši attiecībā uz daudzgadu pārvaldības plānu piemērošanu;

18.

uzskata, ka zinātniskajās darbībās ir jāizmanto ES instrumenti, lai veicinātu un atvieglotu sadarbību starp Eiropas zinātnieku grupām un viņu kolēģiem no Ukrainas, Krievijas Federācijas, Gruzijas un Turcijas;

19.

uzskata, ka ES pasākumos attiecībā uz Melnās jūras zvejniecību, jo īpaši integrētajā jūrniecības politikā, galvenā uzmanība jāpievērš mazapjoma zvejai, kas ir ļoti svarīga šim reģionam un piekrastes teritoriju ekonomiskajam stāvoklim;

20.

uzsver, ka ES kopējai zivsaimniecības politikai jāmudina veidot profesionālas zvejnieku organizācijas un zvejniecības un akvakultūras starpnozaru organizācijas Melnās jūras reģionā, kur to nav vai tās ir vāji attīstītas;

21.

uzskata, ka patlaban Melnās jūras reģionā piemērotie gada kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu principi nevar būt par vienīgo metodi, kā pārvaldīt zvejniecību Melnās jūras baseinā; uzskata, ka daudzgadu pārvaldības plāni ir jāveicina un ka tie varētu nodrošināt lielāku skaidrību par ES mērķiem zvejniecības jomā Melnās jūras reģionā un par ES redzējumu attiecībā uz šī baseina nākotni;

22.

uzsver, ka visām šā reģiona ieinteresētajām personām ir jāvienojas par kopēju un saskaņotu ilgtermiņa pieeju, lai visas puses Melnajā jūrā varētu īstenot ilgtspējīgu zvejniecību, tāpēc atzinīgi vērtē labākās prakses apmaiņu starp iesaistītajām ieinteresētajām personām;

23.

uzsver tādas zvejniecības pārvaldības nozīmi, kas nodrošina ekosistēmu dzīvotspēju un ilgtspējību, likumīgu zvejniecības darbību attīstību un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu; aicina izveidot Eiropas krasta apsardzes dienestu, lai efektīvi veidotu sadarbību starp dalībvalstīm ar mērķi uzlabot jūras drošību un cīnīties pret jauniem apdraudējumiem jūrā, īpaši Melnajā jūrā;

24.

uzskata, ka daudzgadu pārvaldības plāni ir ļoti nozīmīgi gan saistībā ar zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli, gan Melnās jūras ekosistēmu stāvokli; uzskata, ka daudzgadu pārvaldības plānu pieeja jāpapildina ar efektīvu nozvejas kontroli;

25.

uzsver, ka jāveicina zinātniski pētījumi par Melnās jūras jautājumiem, lai lēmumos, kurus pieņem atbildīgās Eiropas, reģionālās un valstu iestādes, varētu ņemt vērā šo lēmumu ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās sekas; uzskata, ka jāveic sīki izstrādāts un saskaņots pētījums, lai sniegtu skaidru un viennozīmīgu atbildi uz jautājumiem, kas saistās ar zivsaimniecībām, kā arī jautājumu par zvejas metožu (piemēram, tralēšanas jūras gultnē) iespējamo ietekmi, jo, tā kā pētījumu par ietekmi nav, nevar izdarīt nopietnus secinājumus; uzskata, ka arī turpmāk jāveicina tādas pētniecības programmas un projekti Melnās jūras zvejniecības jomā kā SESAME, KNOWSEAS, WISER un BlackSeaFish;

26.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ukrainas, Krievijas Federācijas, Gruzijas un Turcijas valdībai un parlamentam.