11.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 380/9

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši pantus attiecībā uz pētniecību,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (1),

—

ņemot vērā īpaši iepriekš minētā Lēmuma 7. pantu par Septītās pētniecības pamatprogrammas uzraudzību, novērtējumu un pārskatīšanu,

—

ņemot vērā LESD 182. panta 2. punktu par pamatprogrammas pielāgošanu, mainoties apstākļiem,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 9. februāra paziņojumu „Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par atbildi uz Ekspertu grupas ziņojumu par 7. pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pamatprogrammas starpposma novērtējumu un Ekspertu grupas ziņojumu par riska dalīšanas finanšu mehānisma starpposma novērtējumu” (COM(2011)0052),

—

ņemot vērā ES Padomes 3074. sanāksmes 2011. gada 9. martā par konkurētspēju (iekšējais tirgus, rūpniecība, pētniecība un kosmoss) izdarītos secinājumus attiecībā uz Eiropas Savienības Septītās pētniecības pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu, tostarp par riska dalīšanas finanšu mehānismu,

—

ņemot vērā ekspertu grupas 2010. gada 12. novembra galīgo ziņojumu „Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatīšana”,

—

ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (2),

—

ņemot vērā ekspertu grupas 2009. gada februāra ziņojumu „Pētniecības un tehnoloģiju izstrādes sesto pamatprogrammu (2002.–2006. gads) novērtējums”,

—

ņemot vērā ekspertu komitejas 2009. gada 23. jūlija ziņojumu „Ceļā uz pasaules līmeņa progresīvo pētījumu organizāciju — pārskats par Eiropas Pētniecības padomes struktūrām un mehānismiem”,

—

ņemot vērā neatkarīgu ekspertu grupas 2010. gada 31. jūlija ziņojumu „Riska dalīšanas finanšu mehānisma (RDFM) termiņa vidusposma novērtējums”,

—

ņemot vērā ekspertu komitejas 2010. gada 20. decembra ziņojumu „Tāda kopuzņēmuma pirmais starpposma novērtējums, kas izveidots novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai”,

—

ņemot vērā ekspertu komitejas 2010. gada 30. jūlija ziņojumu „Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu ARTEMIS un ENIAC pirmais starpposma novērtējums”,

—

ņemot vērā neatkarīgu ekspertu komitejas 2010. gada decembra ziņojumu „Interaktīvas automatizētas dzīves vides kopīgās programmas starpposma novērtējums”,

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 27. un 28. janvāra plenārsesijā pieņemto atzinumu par pētniecības pamatprogrammu īstenošanu un vienkāršošanu,

—

ņemot vērā tā 2010. gada 20. maija rezolūciju par pētniecībai un inovācijai paredzēto fondu sinerģiju īstenošanu Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai pilsētās un reģionos, kā arī dalībvalstīs un Savienībā (3),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2007. gada 22. novembra īpašo ziņojumu Nr. 9/2007 „ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības (PTA) pamatprogrammu vērtējums — vai Komisijas pieeju iespējams uzlabot”,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 8/2009 „Vai tika sasniegti Kopienas pētniecības politikas izcilības tīklu un integrēto projektu mērķi”,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 2/2010 „Saskaņā ar Sesto pētniecības pamatprogrammu īstenoto projektēšanas pētījumu un jaunu infrastruktūru izveides atbalsta shēmu efektivitāte”,

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 15. septembra atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošana”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0160/2011),

A.

tā kā Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā ir pasaulē lielākais pētniecības atbalsta instruments un ir uzskatāma par Eiropas Savienības galveno pētniecības politikas īstenošanas līdzekli;

B.

tā kā ir jāņem vērā process, ko ir izraisījis Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskats, ņemot vērā kopš šīs programmas apspriešanas un pieņemšanas 2006. gadā notikušās izmaiņas (jaunas iestādes, jaunas politiskas struktūras, ekonomiskā krīze) un arī līdz pamatprogrammas beigām atlikušajā termiņā pieejamā finansējuma apjomu;

C.

tā kā ar Lisabonas līgumu tiek uzsākta Eiropas Pētniecības telpas kā Eiropas politikas īpaša īstenošanas līdzekļa izveide;

D.

tā kā stratēģija „Eiropa 2020” nosaka, ka pētījumi un inovācija ir inteliģentas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes galvenais elements;

E.

tā kā pētniecība ir process, kurā ekonomiskā vara tiek pārvērsta zināšanās, savukārt jauninājumi ir apgriezts process — zināšanas tiek pārvērstas ekonomiskā varā;

F.

tā kā ES un tās dalībvalstīm ir jāatrod līdzekļi, lai rastu kopīgu risinājumu lielām sociālām, ekonomiskām, vides, demogrāfiskajām un ētiskajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas nācijas, piemēram, demogrāfisko novecošanos, veselības problēmu, apgādi ar pārtiku, ilgtspējīgu attīstību, nozīmīgām vides problēmām u. c., un tā kā ar iegūtajiem risinājumiem indivīdi ir jāstimulē par savu rīcību uzņemties lielāku atbildību;

G.

tā kā ieguldījumi pētniecības, izstrādes un jauninājumu jomā ir labākais veids, kā ilgtermiņā pārvarēt pašlaik valdošo ekonomisko un finanšu krīzi un kā ES varētu kļūt par sabiedrību, kurai ir pasaules līmenī konkurētspējīgas prasmes;

H.

tā kā Eiropa sacenšas ar tādām ekonomikas lielvarām kā Ķīna, Indija, Brazīlija, Austrālija, Amerikas Savienotās Valstis un Krievija un tā kā mūsu spēja apvienot un saskaņot Eiropas Savienības un dalībvalstu pūliņus, īpaši pētniecības jomā, lielā mērā nosaka mūsu ekonomisko konkurētspēju un līdz ar to iespēju apmaksāt mūsu plānotās sociālās vajadzības un izpildīt pašu saistības Eiropas iedzīvotāju labklājības un vides aizsardzības jomā;

I.

tā kā pētniecības un izstrādes izdevumi Eiropā salīdzinājumā ar citām pasaules lielvarām ir nelieli, jo cita starpā nepietiekams ir privāto ieguldījumu apjoms un nav radīti jauninājumus veicinoši pamatnosacījumi; tā kā līdz ar to nav pilnībā apliecināta Septītās pamatprogrammas pievilcība no rūpniecības nozares viedokļa un pētniecības lietderība ekonomikā; tā kā papildus vajadzīgajām summām ir arī acīmredzama nepieciešamība uzlabot koordināciju un līdzfinansējumu Savienības, dalībvalstu un reģionu starpā, pilnībā ievērojot dalībvalstu īpatnības un ētiskos risinājumus;

J.

tā kā sadarbība Eiropas līmenī attiecas uz salīdzinoši mazu publiskā sektora ieguldījumu daļu pētniecībā, izstrādē un jauninājumos;

K.

tā kā labākas attiecības starp akadēmisko, pētniecības un rūpniecības sfēru ir svarīgas, lai pētījumu rezultātus labāk pārvērstu par precēm un pakalpojumiem, tādējādi radot ekonomisku izaugsmi un izdevīgumu visai sabiedrībai kopumā;

L.

tā kā Septītā pamatprogramma būtu jāveido pēc tiem pašiem vispārīgajiem principiem, pēc kuriem tiek veidota Eiropas Pētniecības telpa (EPT);

M.

tā kā no programmā noteiktajiem 54,6 miljardiem euro 25,8 miljardi bija jāparedz pirmajiem četriem gadiem (no 2007. gada līdz 2010. gadam), proti, vidēji 6,5 miljardi gadā, un tā kā atlikušajos trīs gados (no 2011. līdz 2013. gadam) ir jāparedz pārējie 28,8 miljardi, kas ir vidēji 9,6 miljardi gadā;

N.

tā kā laikposms no 2011. līdz 2013. gadam ir nestabils periods, kurā īpaša uzmanība ir jāpievērš konkurētspējas un sociālās kohēzijas faktoriem un līdz ar to arī pētniecībai un inovācijai, kas ir ļoti svarīgi faktori;

O.

tā kā administratīvās pārvaldības sarežģītība, ievērojamā birokrātija, administratīvās procedūras, nepārredzamība, neefektivitāte un neattaisnota kavēšanās joprojām ir lielākie Septītās pamatprogrammas īstenošanas trūkumi, kas nopietni mazina zinātnieku, rūpniecības nozaru pārstāvju un MVU interesi piedalīties šajā programmā, un tā kā tāpēc vienai no galvenajām prioritātēm vajadzētu būt kvantitatīvam solim vienkāršošanas jomā;

P.

tā kā mērķis attiecībā uz Septīto pamatprogrammu — panākt zinātnieču dalību 40 % apmērā — ir augsts un pareizs, tā kā pašlaik zinātnieču līdzdalības līmenis ir neapmierinoši zems –—25,5 %,

1.

atzinīgi vērtē to, cik kvalitatīvi izstrādāti ir ekspertu ziņojumi par Septītās pamatprogrammas un riska dalīšanas finanšu mehānisma termiņa vidusposma pārskatu, —tajos, neraugoties uz ekspertu grupām dotā uzdevuma vispārīgo raksturu, ir apskatīta pasākumu efektivitāte, īstenošana un iegūtie rezultāti, tomēr norāda, ka novērtējumā netika novērtēta dalībvalstu un Savienības pasākumu kopaina;

2.

pauž neizpratni par Komisijas kavēšanos, publicējot savu paziņojumu 2011. gada 9. februārī, kaut arī tās pienākums bija to izdarīt vēlākais 2010. gadā, un izsaka nožēlu par Komisijas paziņojuma nepietiekamību, aplūkojot aktuālos jautājumus, īpaši pašreizējās ekonomiskās krīzes situāciju, summas, kas vēl Septītajā pamatprogrammā ir jāpiešķir u. c.;

3.

aicina Komisiju īpašu vērību pievērst ekspertu grupas izteiktajiem desmit ieteikumiem;

4.

uzsver starpposma novērtējuma secinājumu relatīvo raksturu, ņemot vērā to, ka Septītās pamatprogrammas finanšu līdzekļu lielākā daļa vēl nav piešķirta, ka uzsāktie projekti joprojām tiek īstenoti un ka citi, kurus finansē no Septītās pamatprogrammas, tiks īstenoti pēc tās noslēgšanās;

5.

uzskata — neskatoties uz to, ka Eiropa joprojām atpaliek no ASV un zaudē pārākumu, kāds tai bija salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, parasti pēc Septītajā pamatprogrammā sasniegtiem rezultātiem var spriest par Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz pētniecību un izstrādi Eiropā; tomēr aicina Komisiju vēl vairāk informēt dalībvalstis, zinātniskās aprindas un Eiropas iedzīvotājus par sekmīgajiem rezultātiem;

6.

pauž nožēlu, ka nav izstrādāta metode, kā novērtēt to, cik lielā mērā projekti, kas ir finansēti no Septītās pamatprogrammas, ir veicinājuši zinātnisko izziņu;

7.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot savus pasākumus, ar kuriem informē par Septīto pamatprogrammu (tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, pētniecības informācijas viedpakalpojumus), atvieglo iespēju iegūt informāciju par piedalīšanos, dara zināmas tuvākajā nākotnē pētniecības jomā paredzētās problēmas un informē par pētniecības atklājumiem; atbalsta Komisijas iniciatīvas veicināt neierobežotas iespējas iepazīties ar sabiedriskā kārtā finansētas pētniecības rezultātiem, ja vien tas attiecīgos gadījumos ir iespējams no intelektuālo tiesību viedokļa;

8.

atzinīgi novērtē piedalīšanos un izcilības līmeni projektu atlasē; tomēr pauž nožēlu, ka šīs programmas sekmīgo projektu īpatsvars kopumā joprojām ir diezgan mazs un nestimulē vēlmi iesniegt pieteikumus, īpaši tādu MVU vēlmi, kuriem ir ievērojama nozīme pētniecības rezultātu pārvēršanā izstrādājumos un pakalpojumos; uzskata, ka administratīvo un finanšu noteikumu vienkāršošana un tādu projektu un procedūru īstenošana, kas vairāk atbilst MVU vajadzībām, varētu uzlabot šo situāciju;

9.

norāda, ka Septītajā pamatprogrammā paredzēto mērķu un tematu skaita pieaugums un instrumentu dažādošanās ir paplašinājusi tās darbības jomu, taču samazinājusi Septītās pamatprogrammas spēju kalpot vienam konkrētam Eiropas mērķim;

10.

atbalsta tādas īpašās programmas „Sadarbība” pilnveidošanu, kura joprojām ir aktuāla, ņemot vērā šā brīža zinātniskās un tehniskās problēmas; uzsver tās lomu pētniecības, izstrādes un jauninājumu kritiskās masas izveidē, ko nevarētu šādā apjomā sasniegt valsts vai reģionālā līmenī, tādējādi apliecinot Eiropas pievienoto vērtību; uzskata, ka sadarbībai starptautiskās pētniecības jomā arī turpmāk jābūt prioritārai; iesaka īstenot “Nākotnes un jauno tehnoloģiju” shēmu un „ceļvežus” piemērot arī visām tematiskajām jomām; aicina būt elastīgākiem attiecībā uz uzaicinājumu tematu noteikšanu un apakšējām un augšējām finansiālajām robežvērtībām, lai noteiktu atšķirību starp lielajiem un mazajiem projektiem; uzsver, ka šā brīža programmas „Sadarbība” darbības joma ir pārāk šaura un ka temati ir pārāk specifiski, lai ar tiem varētu risināt lielas sabiedriskās problēmas; iesaka nākamajā pamatprogrammā noteikt uzaicinājumus, kuriem būtu plašāks tematiskais tvērums;

11.

uzsver, ka būs nepieciešamas arī visaptverošākas starpdisciplinārās perspektīvas, lai efektīvi risinātu sabiedrības pieaugošās problēmas; uzsver, ka sociālajām un humanitārajām zinātnēm ir liela nozīme, lai pārvarētu grūtības, ar kurām saskaras ES; izsaka nožēlu, ka sadaļā „Sadarbība” attiecībā uz sociālekonomiskajām un humanitārajām zinātnēm ļoti specifiski un šauri formulētie uzaicinājumi ļoti apgrūtina jaunu un inovatīvu pētījumu veikšanu šajā jomā;

12.

ierosina — lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, no Septītās pamatprogrammas atbalstītajai pētniecībai ir galvenokārt jābūt vērstai uz tādu ES problēmu risināšanu, kas Septītās pamatprogrammas sadaļā „Sadarbība” minētajās nozarēs ir visakūtākās: veselība (tajā skaitā klīniskā un profilaktiskā pētniecība un medicīniskās tehnoloģijas), pārtika un biotehnoloģijas (tostarp pārtikas drošums), informācijas un sakaru tehnoloģijas, nanozinātnes un nanotehnoloģijas, enerģētika (tostarp energoefektivitāte, „viedie” tīkli, atjaunīgā enerģija, oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana, Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns un biogāzes izmantošana), vide (tajā skaitā klimata pārmaiņas, ūdens, augsne, meži un mežu masīvi), ilgtspējīgs transports, sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes, kosmoss un drošība;

13.

ierosina pētījumu jomā sadarboties vēl vairāk, piemēram, attiecībā uz pasākumiem, ko finansiāli atbalsta no īpašās programmas „Sadarbība”; prasa radīt iespēju izstrādāt mazākus un vidēja apjoma projektus un partneru konsorcijus, kas koordināciju padarītu efektīvu un papildus tam veicinātu zinātnisko izcilību; uzsver, ka sadarbības pētniecības pieejai arī turpmāk jābūt pamatprogrammas galvenajam elementam;

14.

atzinīgi novērtē Eiropas Pētniecības padomes (EPP) iegūtos daudzsološos rezultātus sadaļā „Idejas” un tās lomu, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas pētniecības organizāciju atpazīstamību un pievilcību; pauž nožēlu, ka EPP darbā nepiedalās un neiesaistās privātā sektora pārstāvji; aicina Komisiju palielināt EPP paredzēto finansējumu (viens no sekmīguma rādītāju uzlabošanas faktoriem) un izvērtēt iespējas uzlabot savas struktūras un mehānismus arī turpmāk, tostarp iespēju EPP padarīt par neatkarīgu juridisku vienību, kurai būtu lēmumu pieņemšanas pilnvaras un kas būtu tieši atbildīga par savas zinātniskās stratēģijas izstrādi un administratīvo pārvaldi — tas varētu būt precedents, lai lielāku neatkarību noteiktu citām pētniecības un izstrādes, un jauninājumu jomā izveidotām finansējuma aģentūrām; piekrīt tam, ka Zinātniskās padomes iecelšanā ir nepieciešama lielāka pārredzamība un ka pārredzamākam ir jābūt arī pārskatīšanas kolēģiju sastāvam; iesaka EPP arī turpmāk aktīvi atbalstīt atsevišķos izcilos zinātniekus; tomēr aicina EPP nodrošināt iespēju atbalstīt arī projektus, kurus īsteno kolektīvs, vienmēr pārliecinoties, ka šādu projektu īstenošanu neierosina publiskās varas struktūras;

15.

pauž atbalstu Marijas Kirī pasākumu kopumam, ko īsteno saistībā ar sadaļu „Cilvēki” un kas ir ļoti nozīmīgs, lai veicinātu zinātnieku karjeras, nodrošinātu individuālo autonomo pētījumu veikšanu daudzās jomās, izbeigtu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, padarītu pievilcīgāku zinātnisko karjeru ļoti daudzsološu jauno zinātnieku acīs gan Eiropā, gan trešās valstīs; ņemot vērā salīdzinoši lielo to pieteikumu skaitu, kurus nav iespējams apmierināt, iesaka arī turpmāk īstenot Marijas Kirī mobilitātes programmu, Septītajā pamatprogrammā tai piešķirot vairāk līdzekļu, lai vēl lielākā mērā palielinātu zinātnieku un doktorantūras studentu mobilitātes iespējas (arī no akadēmiskām struktūrām uz privātām vai starp dalībvalstīm, piemēram, ieviešot pētniecības kuponu shēmu, kurā pētniecībai paredzētā nauda tiktu piešķirta konkrētam zinātniekam); tomēr uzskata, ka, īstenojot Marijas Kirī pasākumu kopumu, vairākus pasākumus varētu vienkāršot; pauž nožēlu, ka Eiropas Savienībā zinātniskais darbs joprojām lielākoties tiek veikts nestabilos darba apstākļos;

16.

uzskata — lai Eiropas pētniecībā palielinātu cilvēkresursus, šajā jomā ir jāuzlabo profesionālās karjeras pievilcība, novēršot administratīvus šķēršļus un atzīstot nopelnus, mācību laiku un darbu jebkurā pētniecības centrā; šim nolūkam mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot kopēju sistēmu, ar kuru izvērtē pētījumu izcilību un karjeru, kā arī universitāšu darbību; vēlreiz apstiprina to, cik svarīgi ir ieguldīt izglītībā, apmācībā un prasmju attīstīšanā un papildināt saiknes starp izglītību, pētniecību un jauninājumiem;

17.

pauž bažas par sadaļas „Iespējas” mērķu dažādību un no tā izrietošām grūtībām, jo īpaši grūtībām sadarboties starptautiskā līmenī un turpināt galveno pētniecības infrastruktūru (ESFRI) būvniecību; uzskata, ka ir acīmredzama nepieciešamība atbalstīt MVU un uz jauninājumiem orientētus MVU, un aicina Komisiju vismaz saglabāt šos pasākumus un šo pasākumu finansējumu, vienlaikus veicot darbības, lai uzlabotu šo pasākumu īstenošanu; uzskata, ka ERA-NET, ERA-NET+ „Infrastruktūra” projekti un iniciatīvas, kas pamatojas uz 185. pantu, atbilst savam mērķim, proti, strukturēt Eiropas Pētniecības telpu (EPT);

18.

atzīst, ka ar kopīgo tehnoloģiju ierosmju (KTI) palīdzību tiek veicināta Eiropas rūpniecības konkurētspēja; pauž nožēlu par juridiskiem un administratīviem šķēršļiem (juridiskas personas statuss, finanšu noteikumi un atsevišķos gadījumos arī intelektuālais īpašums), kas var mazināt daudzu galveno pētniecības struktūru un MVU vēlmi piedalīties; pauž nožēlu arī par heterogēno pārvaldību un tiesiskajām struktūrām, un lielajām pamatdarbības izmaksām, kas raksturīgas KTI uzsākšanai; aicina dalībvalstis izpildīt savus pienākumus, ja tās ir piekritušas līdzfinansēt KTI; aicina Komisiju attiecībā uz līdzīgām dalībnieku kategorijām visās KTI vienkāršot noteikumus un finansējuma likmes, ņemot vērā Septītās pamatprogrammas modeli, tostarp arī valstu līdzfinansējuma jomā; aicina ciešāk iesaistīties šo instrumentu politiskā uzraudzībā, it īpaši lai nodrošinātu dalībnieku un pasākumu atbilstošu līdzsvaru; uzsver, ka, īstenojot šīs iniciatīvas, publiskais finansējums nebūtu jāiegūst no citurienes un tas nedrīkstētu būt lielāks par apjomu, kas tiesību aktos noteikts attiecībā uz valsts atbalstu un pirmskonkurenci;

19.

aicina Komisiju sniegt Parlamentam precīzu un sīki izstrādātu informāciju par KTI darbību, katrā gadījumā norādot to juridisko statusu, valdes locekļus un veiktos pasākumus;

20.

atzīst, ka nolūkā nodrošināt ilgtermiņa spēju veikt pētījumus aizvien biežāk tiek izmantoti pārāk atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus (augšupēja pieeja); tomēr uzsver vajadzību saglabāt līdzsvaru starp abām pieejām (augšupēja un lejupēja), kas katra atbilst specifiskām vajadzībām; uzsver nepieciešamību apspriesties un strādāt kopā ar zinātniekiem, ražošanas nozari un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai izstrādātu pētniecības programmas;

21.

uzskata, ka, ņemot vērā īpaši stratēģiju „Eiropa 2020” un gudras izaugsmes mērķi, ir nepieciešams noteikt kopīgas pētniecības jomas to vidū, kas liekas visdaudzsološākās konkrētas piemērošanas ziņā, nodrošinot maksimālu informācijas izplatību, ievērojot ētiskas normas; norāda, ka šādas jomas varētu kļūt par daļu no kopīgas pētniecības platformas, ko finansē ES un atbalsta datu apmaiņas kopīgais tīkls, kas būtu jāuzskata par ļoti svarīgu un prioritāru;

22.

pauž nožēlu par faktu, ka pētniecības finansējums Eiropā joprojām ir ļoti sadrumstalots, jo dalībvalstīs un Kopienā esošie dažādie finansējuma avoti ņem vērā dažādas prioritātes, izvērtēšanas kritērijus, definīcijas un procedūras, kas rada nevajadzīgu pārklāšanos, jucekli, kļūdu un kritiskās masas trūkumu; aicina Komisiju un Padomi par prioritāriem uzskatīt jautājumus, kas attiecas uz sadarbību starp dažādām ES programmām un dalībvalstu programmām un to koordināciju; aicina Komisiju veikt analīzi, lai uzlabotu saikni starp Eiropas un valstu pasākumiem, tostarp iespējamo koordināciju, formulējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un izvērtējot projektus, kā arī, lai uzlabotu dalībvalstu to noteikumu vai likumu noskaidrošanu, kas traucē vai apgrūtina starptautisko sadarbības projektu pētniecības jomā finanšu pārvaldību; aicina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tostarp 2011. gada jūlija uzaicinājumus, pieņemt, apspriežoties ar dalībvalstīm, lai nevis dubultotu vai sacenstos ar dalībvalstu iniciatīvām, bet gan, lai tās papildinātu; šajā sakarībā uzskata, ka ERA-NET shēma būtu jāpilnveido kā instruments, ar ko atbalsta izcilību un tādu kvalitātes rādītāju kritēriju izstrādi, kas ir uzskatāmi par programmu vai kopuzņēmumu sadarbības pamatu; iesaka, īstenojot Septīto pamatprogrammu, papildināt to dalībnieku centienus, kas pārvalda valstu programmas un ir iesaistīti kopīgajā plānošanā, lai mainītu pētniecības un attīstības pamatprogrammu loģiku no projekta vadīšanas uz programmas vadīšanu, vienlaikus neaizmirstot par mazo projektu vadīšanu; uzskata — lai kopīgā plānošana būtu sekmīga, projekti ir jāatlasa, izvērtējot izcilību, kas atbilstu katras nozares raksturlielumiem, ir jāpilnveido Komisijas veiktā koordinācijas funkcija un dalībvalstīm ir jāievēro savas finanšu saistības; prasa, lai pēdējos trīs Septītās pamatprogrammas gadus veltītu Eiropas Pētniecības telpas strukturēšanas atbalstam;

23.

pauž šaubas par to, ka bieži vien attiecībā uz konkrēto uzaicinājumu ir iespējams finansēt vienu — un tikai vienu — priekšlikumu, kas nozīmē, ka tiek izšķērdēti izcilu priekšlikumu sagatavošanā un izvērtēšanā ieguldītie līdzekļi un dažas spožas idejas netiek finansētas; aicina Komisiju noskaidrot iespēju finansēt izcilus, neatlasītus pētījumu priekšlikumus, izmantojot pētniecības papildu budžetu (kas atbilstu pētniecības līdzekļiem), kurā iemaksas veiktu dalībvalstis, no reģionāliem un struktūrfondiem un privātais sektors;

24.

uzsver to, cik svarīgas ir Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības, un to nozīmību no ilgtspējīgas attīstības, konkurētspējas un kodolenerģijas drošības nodrošināšanas viedokļa;

25.

atzīst BSI (Melnās jūras reģiona starpsavienojuma) projekta svarīgumu, plašākā Melnās jūras reģionā veidojot reģionālu pētniecības un izglītības tīklu un sasaistot to ar GEANT, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt pētniecības projektus Melnās jūras reģionā, piemēram, HP-SEE, SEE-GRID, SCENE, CAREN un BSRN;

26.

aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu globālās satelītu navigācijas sistēmas (GSNS) lietojumu un pakalpojumu pētniecības un izstrādes finansējuma līmeni, ņemot vērā Septītās pamatprogrammas un turpmāko finanšu shēmu;

27.

uzsver, ka visi saistībā ar Septīto pamatprogrammu īstenojamie pētījumi ir jāveic saskaņā ar Eiropas Hartā minētajām pamattiesībām; tāpēc cieši mudina Komisiju nekavējoties padarīt pieejamus visus dokumentus, kas ir saistīti ar INDECT (no Septītās pamatprogrammas finansētu pētījumu projekts, kura mērķis ir izstrādāt automātisku novērošanas sistēmu, ar ko pastāvīgi novēro tīmekļa vietnes, uzraudzības kameras un individuālās datorsistēmas) un noteikt skaidras un precīzas pilnvaras attiecībā uz INDECT pētījuma mērķi, lietojumu un galaizmantotājiem; uzsver, ka INDECT nedrīkstētu finansēt no Septītās pamatprogrammas, ja nav veikts rūpīgs pētījums par šā projekta iespējamo ietekmi uz pamattiesībām;

28.

uzsver, ka rūpniecības uzņēmumu piedalīšanās līmenis, šķiet, nav lielāks par to, kāds tas bija iepriekšējās pamatprogrammās, īpaši sadaļā „Sadarbība”; līdz ar to aicina Komisiju veikt sīki izstrādātu analīzi par programmas spēju labāk izmantot privātā sektora ieguldījumus;

29.

uzskata, ka papildu partneru atlases konkursu procedūru pamatā ir jābūt priekšnosacījumam, ka iesaistītajiem uzņēmumiem un zinātniekiem ir visplašākās zināšanas par projektu un to, kāds partneris ir visvairāk vajadzīgs, un uzskata, ka tā vietā, lai liktu tiem ievērot vērtēšanas ekspertu izveidotos prioritārās secības sarakstus, Komisijai jāizvērtē konsorcija izvēles rakstisks pamatojums;

30.

atzinīgi vērtē Septītās pamatprogrammas rezultātus, kas ir labvēlīgi MVU gan attiecībā uz sadaļā „Iespējas” un programmā „Eurostars” noteiktajiem atbalsta pasākumiem, gan attiecībā uz sadaļā „Sadarbība” paredzēto 15 % mērķi; lai vēl vairāk veicinātu MVU piedalīšanos, prasa izsludināt lielāku skaitu MVU paredzētu netematisko uzaicinājumu, biežāk publicējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pasākumiem, kurus pārsvarā veic MVU (vai nosakot pastāvīgo atklāto uzaicinājumu), noteikumus vienkāršojot vēl vairāk (tostarp noteikumus attiecībā uz „Eurostars” programmu) un saīsinot periodus līdz finansējuma piešķiršanai; iesaka MVU iegūto rezultātu izmantošanā iesaistīt vēl aktīvāk;

31.

uzskata, ka jāstimulē jaunu zinātnieku iesaistīšanās projektu grupās, ņemot vērā ražošanas un zinātnisko organizāciju sadarbības pasākumus pētniecības jomā; prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt konkrētas darbības, ar kurām palielina jaunu zinātnieku piedalīšanos pamatprogrammās; aicina Komisiju izmantot Septītās pamatprogrammas termiņa visdusposma pārskatu, lai veicinātu jauno zinātnieku nodarbinātību, paredzot tādus noteikumus un piedalīšanās nosacījumus, lai ievērojamu finansējuma daļu novirzītu jaunu zinātnieku algošanai;

32.

ar bažām pieņem zināšanai atsevišķu dalībvalstu salīdzinoši pieticīgo līdzdalību Septītajā pamatprogrammā, kas Eiropā nesekmē teritoriālo kohēziju un līdzsvarotu attīstību; uzskata, ka labāka Septītās pamatprogrammas, struktūrfondu un Kohēzijas fonda koordinācija, saskanība un sinerģija un labāka programmas „Cilvēki” izmantošana varētu palielināt to dalībvalstu īpatsvaru, kas Septītajā pamatprogrammā ir pārstāvētas nepietiekami; uzskata, ka, izmantojot struktūrfondus, lai pilnveidotu pētniecības infrastruktūru un veicinātu spēju veidošanu pētniecības un jauninājumu jomā, visām dalībvalstīm var palīdzēt sasniegt augstāku izcilības līmeni (kāpnes uz izcilību); tādēļ atzinīgi vērtē sinerģijas ekspertu grupas izveidi, lai rastu sinerģiju starp Septīto pamatprogrammu, struktūrfondiem un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu; tomēr uzsver kategorisko prasību nošķirt Septītās pamatprogrammas un struktūrfondu kritērijus, jo, piešķirot Septītās pamatprogrammas līdzekļus, izcilības principam (Komisija pārzina un koordinē viena pati) ir jābūt prioritārākam, lai Eiropas pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem nodrošinātu vislielāko pievienoto vērtību; ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada laikposmu Kohēzijas fondā jauninājumu atbalstam ir piešķirti EUR 86 miljardi (25 % no kopējās summas), no kuriem EUR 50 miljardi ir paredzēti pamatpētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kas atbilst Septītās pamatprogrammas kopējam budžetam; uzsver, cik svarīgs ir pētniecības un izstrādes teritoriālais aspekts, politikas virzienu izstrādē ņemot vērā īpašās teritoriālās vajadzības un spējas („gudrā specializācija”); tādēļ uzskata reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistīšanos par ļoti svarīgu, lai uzlabotu sava reģiona pētniecības un jauninājumu spēju; iesaka pašlaik līdz 2013. gada beigām neizlietotos ES struktūrfondu līdzekļus un laikposmam 2014.–2020. gads paredzēto finansējumu vēl vairāk novirzīt jauninājumu, zinātnes un pētniecības vajadzībām gan attiecībā uz cilvēkresursiem un attīstību, gan infrastruktūru;

33.

atzinīgi vērtē noturīgo, bet lēno virzību uz dzimumu līdzsvarotāku dalību Septītajā pamatprogrammā, jo dažādība ir svarīga no radošo spēju un jauninājumu viedokļa; norāda, ka zinātnieces parasti strādā pie mazākiem un nezināmākiem pētniecības projektiem un uzdevumiem un ka attiecībā uz viņām, šķiet, pastāv ļoti problemātiskie „stikla griesti”, kas samazina vadošo zinātnieču īpatsvaru, par ko liecina arī mazais to zinātnieču skaits, ko atlasa EPP vadošo pētnieku stipendijai; piekrīt tam, ka visos projekta procesa posmos ir jāpilnveido pasākumi, ar kuriem veicina sieviešu dalību (īpašu uzmanību vēršot elastīgajam darba laikam, uzlabotām bērna aprūpes iespējām, sociālajai apdrošināšanai un bērnu kopšanas atvaļinājumam) un ka Komisijai ir jāaktualizē pieeja, ar kuru veicina sieviešu zinātnieču darbību, un jāvērš dalībvalstu uzmanība uz nepieciešamību novērst dzimumu atšķirību, uzsver, ka mērķis Programmu un padomdevēju komitejās nodrošināt sieviešu līdzdalību 40 % apmērā ir jāīsteno piesardzīgi; aicina Komisiju izveidot transversālu komiteju, kas uzraudzītu un konsultētu zinātnieču piedalīšanās jautājumos un izstrādātu rīcības plānu dzimumu līdztiesībai, kā tas ir ieteikts Sestās pamatprogrammas ex post novērtējumā; aicina universitātes un ES iestādes jau agrīnā izglītības posmā, padarot zinātnieces par paraugu, popularizēt zinātni kā interesantu darbības jomu no abu dzimumu viedokļa;

34.

aicina reģionālā līmenī atzīt, ka vidutāju organizācijām (piemēram, tirdzniecības kamerām, Uzņēmumu Eiropas tīklam un reģionālām jauninājumu aģentūrām) ir būtiska loma, veidojot saikni starp katra reģiona MVU, kas īsteno jauninājumus, un Komisiju;

35.

uzskata, ka arī starptautiskajiem partneriem ir jābūt tiesībām piedalīties šajās programmās; uzsver, ka pamatprincipam ir jābūt, ka no visām programmām līdzekļus var saņemt arī ārvalstu grupas (ņemot vērā īpašas kompetences); noraida ideju, ka attiecībā uz sadarbības partneru izvēli Komisija būtu kompetentāka par zinātniekiem;

36.

uzskata, ka attiecībā uz Septīto pamatprogrammu ir jāapstiprina prioritātes starptautiskās sadarbības jomā; pauž uzskatu, ka mērķa valstis un starptautiskās sadarbības pasākumu veikšanas partneri ir jāizvēlas, apspriežoties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu šo pasākumu papildinošo iedarbību no visu iesaistīto pušu viedokļa; tomēr vēlreiz apstiprina, ka uzmanība ir jāvelta sadarbībai ar jaunattīstības valstīm;

37.

uzskata, ka vismaz ir jāsaglabā Septītās pamatprogrammas finansējuma līmenis, kas ir reālistisks un nepieciešams, lai risinātu lielas sabiedriskās problēmas, un atgādina, ka ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un jauninājumos ir ilgtermiņa ieguldījumi un ir noteicoši, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

38.

uzskata, ka Septītās pamatprogrammas tēriņi un vispārējie pētniecības orientieri būtu cik vien iespējams jāsaskaņo ar vispārīgajiem politikas mērķiem, kas ir noteikti stratēģijā „Eiropa 2020”; uzskata — lai attiecībā uz lielajām problēmām nodrošinātu zinātnisko progresu, finanšu instrumentos ir jāparedz ieguldījumi no vidēja līdz ilgam termiņam, ar kuriem sniedz atbalstu gan fundamentāliem pētījumiem, gan sadarbībai ar rūpniecības uzņēmumiem un citiem ārējiem partneriem;

39.

uzsver pētniecības infrastruktūras objektu nozīmīgo lomu un īpaši norāda, ka to celtniecība un finansējums (pamatojoties uz ESFRI sarakstu un ietverot arī laboratoriju iekārtu un instrumentu uzstādīšanu un to apkopi) ir jāsaskaņo labāk un jāfinansē no vairākiem avotiem: Septītās pamatprogrammas, Eiropas Investīciju bankas instrumentiem, struktūrfondiem un valsts un reģionālā līmeņa politikas virzieniem; uzskata, ka ir jānovērš vienu un to pašu infrastruktūras objektu celtniecība dažādās dalībvalstīs un ka ir jāveicina brīvas iespējas izmantot pētniecības infrastruktūras objektus, pamatojoties uz izcilības kritēriju; prasa, īstenojot Septīto pamatprogrammu, palielināt pētniecības infrastruktūras finansējumu, it īpaši jomās, kurās izredzes radīt ES pievienoto vērtību ir vislielākās;

40.

uzskata, ka pētniecības infrastruktūru finansējuma saņēmējiem precīzi jāpamato viņu loma un tas, kā viņi izmanto iekārtas, laboratorijas un pētniecības vai tehnisko personālu; tādēļ uzskata, ka jāizveido pārraudzības un pārbaudes sistēma, lai varētu pārliecināties par līgumu ievērošanu;

41.

aicina dalībvalstis un ES pildīt savas starptautiskajos līgumos par pētniecību noteiktās finanšu saistības, tostarp saistības attiecībā uz pasākumiem, kas pamatojas uz 185. un 187. pantu;

42.

aicina Komisiju — ievērojot mērķi līdz 2020. gadam piešķirt 3 % no IKP pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei un atzīstot, ka pētniecība un jauninājumi ir vienīgais drošais veids, kā atveseļot Eiropas Savienības ekonomiku, — apsvērt iespēju laikposmā līdz 2015. gadam izveidot saistošu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes finansējuma pagaidu līmeni aptuveni 1 % apjomā no IKP;

43.

norāda, ka turpmākajās darba programmās tiks pilnveidota jauninājumu dimensija; uzskata — lai pētniecības un jauninājumu programmas jūtami ietekmētu tirgu un sabiedrību — ir jāizstrādā pasākumi, ar kuriem nodrošina optimālu pētniecības rezultātu izmantošanu un komercializāciju, piemēram atsevišķos uzaicinājumos vai izvērtēšanas kritērijos attiecībā uz konkrētām jomām nosakot pētniecības iznākumu merkantilo potenciālu; aicina Komisiju pirms Septītās pamatprogrammas beigām sākt paraugprojektu, izmēģinājuma projektu un koncepcijas pamatojuma projektu finansēšanu un pārdomāt finansējuma shēmu, ar kuru godalgotu sekmīgos projektus un atbalstītu to ieviešanu tirgū, lai papildinātu pašreizējo sākotnējo finansējumu; vēl šajā sakarībā uzskata, ka ir cieši jākoordinē Septītā pamatprogramma, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un struktūrfondi;

44.

norāda, ka Septītā pamatprogramma ir strukturēta tā, lai atšķirtu „zinātni zinātnes dēļ”, „zinātni konkurences dēļ” un „zinātni sabiedrības vajadzībām” — tomēr šajā gadījumā pastāv iespēja, ka netiks ņemta vērā pakāpeniskā pāreja no fundamentālajiem pētījumiem uz lietišķajiem pētījumiem un jauninājumiem; norāda uz vajadzību novērst situāciju, kurā integrēto projektu sekmīgai īstenošanai traucē strukturāla neelastība;

45.

uzskata, ka, īstenojot gan Septīto pamatprogrammu, gan turpmāk astoto, ir vairāk jāveicina Eiropas ražošanas attīstība, un aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt lietišķo pētījumu veikšanu;

46.

kaut arī atzīst, ka Septītās pamatprogrammas galvenais mērķis ir nodrošināt pētījumu veikšanu un tehnoloģiju izstrādi, uzsver to, cik svarīgi ir izstrādāt ES politikas virzienus un programmas tā, lai pilnībā izmantotu visā pētniecības un izstrādes vērtības ķēdē iegūto sinerģiju (sākot ar pētniecību un izglītību, veicot jauninājumus un beidzot ar darbvietu radīšanu); uzskata, ka tikai šādā veidā var sasniegt iniciatīvā „Jauninājumu Savienība” uzstādītos mērķus un paātrināt uz zināšanām balstītas sabiedrības rašanos Eiropā; šajā sakarībā, kaut arī atzinīgi vērtē pārskata par jauninājumiem pašreizējo izstrādi, prasa tos definēt plaši (iekļaujot definīcijā arī ar tehnoloģijām nesaistītus jauninājumus, kuru veic darbinieks) un izstrādāt efektīvākus modeļus, metodoloģijas un instrumentus, ar kuriem nosaka un palielina jauninājumu skaitu, tostarp izmantojot publisko iepirkumu, standartu noteikšanu un finanšu inženieriju;

47.

atzīst, ka Eiropas Tehnoloģiju platformas, KTI un publiskā un privātā sektora partnerība (PPSP) veicina rūpniecības uzņēmumu lielāku iesaistīšanos un prasa tās apvienot, izstrādājot turpmākās programmas; uzsver vajadzību pieņemt atbilstošus piedalīšanās noteikumus (tostarp attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām) un finansēšanas likmes (tajā skaitā netiešo izmaksu finansēšanas likmes) un censties visu vienkāršot arī turpmāk, lai piesaistītu vairāk MVU, publiskos pētniecības institūtus un mazākas pētniecības organizācijas, un līdz ar to nodrošināt ieinteresēto personu līdzsvarotākas iespējas pieteikties KTI un PPSP un piedalīties tajās;

48.

pauž bažas par Septītās pamatprogrammas pārmērīgo administratīvo slogu; uzsver, ka tie vienkāršošanas pasākumi, kuru dēļ nav jāgroza tiesiskais regulējums, ir jāīsteno pēc iespējas drīz, vienlaikus ievērojot vienkāršības, stabilitātes, konsekvences, tiesiskās noteiktības, pārredzamības, izcilības un uzticības prasību, un mudina Komisiju noskaidrot turpmākas vienkāršošanas iespējas, tostarp paredzot pieteikuma iesniedzēju ieguldījumu natūrā, un iespējas vēl vairāk saskaņot ar dalībvalstu finansējuma sistēmās izmantotajām aprēķināšanas un grāmatvedības metodēm; aicina Komisiju rīkoties steidzami, lai ievērojami saīsinātu laiku no pieteikuma iesniegšanas līdz finansējuma piešķiršanai, samazinātu to birokrātisko procedūru skaitu, kas ir paredzētas projektu sagatavošanai, iesniegšanai un izvērtēšanai (tostarp izmantojot ES iesniegšanas portālu, kurš ir izveidots pēc ASV parauga), samazinātu regulāro atskaišu skaitu par finanšu statusu un revīzijas dokumentu skaitu par pārskata periodu un labāk līdzsvarotu pētniecības risku un kontroli; uzsver, ka, pastāvot tādai ES pētniecības finansēšanas kultūrai, kurai ir raksturīga izvairīšanās no riska, nav iespējams finansēt ļoti riskantas pētniecības idejas, kurām ir vislielākās izredzes radīt kvalitatīvu virzību uz priekšu, tāpēc ierosina izmantot uz uzticēšanos balstītu pieeju, kuras pamatā ir lielāka pieļaujamā riska un kļūmju pakāpe, nevis īstenot pieeju, kas ir orientēta tikai uz rezultātiem un kura varētu kavēt novatorisku pētniecību; iesaka vienkāršot attaisnoto izmaksu definīcijas interpretāciju un padarīt to vēl saprotamāku; piekrīt priekšlikumam pārskatīt Finanšu regulu, lai vienkāršotu procedūras, un prasa pārskatīt un/vai plašāk interpretēt ES Civildienesta noteikumos reglamentēto personiskās atbildības jautājumu; prasa noteikt precīzākus, konsekventākus un pārredzamākus procesuālos noteikumus, tostarp mazāk izmantojot paraugu ņemšanu izlases kārtā un vairāk — reālistiskākus kritērijus, piemēram dalībnieku pieredzi un iepriekšējās kļūdas un disciplinētību;

49.

atkārto to, cik svarīgi ir, pašlaik pārvaldot Septīto pamatprogrammu, nekavējoties veikt procesuālus, administratīvus un finansiālus vienkāršošanas pasākumus, piemēram, tos, kas ir minēti Parlamenta 2010. gada 11. novembra rezolūcijā; atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gada 24. janvāra lēmumu, ar kuru nosaka trīs vienkāršošanas pasākumus, un vienotās reģistrācijas sistēmas izveidi; aicina Komisiju ātri īstenot šos pasākumus vienā un tajā pašā veidā un noskaidrot jomas, kurās varētu veikt papildu vienkāršošanas pasākumus; pauž nožēlu par nopietnajām interpretācijas problēmām un tiesisko nenoteiktību, ar kuru saskaras Septītās pamatprogrammas dalībnieki, un atkārtoti pauž vēlmi, lai pašreiz notiekošā tiesvedība starp Komisiju un finansējuma saņēmējiem visās pamatprogrammās ātri beigtos, ar nosacījumu, ka tiek ievērots publisko līdzekļu atbildīgas pārvaldības princips; aicina Komisiju finansējuma saņēmējiem ļaut konsultēties ar pētījumu atļaušanas komiteju pirms projekta apstiprināšanas un pēc tam, lai precizētu ar izmaksu aprēķināšanu saistītos jautājumus, piedalīšanās un revīzijas noteikumus, tostarp ex post revīzijas noteikumus; uzsver vajadzību saglabāt to, kas darbojas efektīvi, un izmaiņas veikt tikai tajos noteikumus, kas ir jāpielāgo;

50.

prasa veikt pasākumus, ar kuriem samazina laiku līdz finansējuma saņemšanai, lai 2011. gadā palielinātu tā finansējuma procentuālo īpatsvaru, kas ir piešķirts ātrāk nekā astoņu mēnešu laikā, savukārt atlikušajā laikā — ātrāk nekā sešu mēnešu laikā;

51.

atsaucīgi vērtē ieteikumus saīsināt lēmuma par projekta apstiprināšanu pieņemšanai vajadzīgo laiku un prasa izvērtēt spēkā esošos instrumentus, pirms Septītajā pamatprogrammās tiek veidoti jebkādi jauni instrumenti;

52.

ierosina — lai Komisija, veicot no finansiāla viedokļa neitrālus novērtējumus, palīdz publiskām struktūrām uzlabot savas pārvaldības sistēmas un tādējādi mudina šīs struktūras īstenot virkni pasākumu, ar kuriem tās pilnveidotu savu projektu pārvaldību konkrētā laikposmā, kas ir mazāks par vienu gadu;

53.

uzskata, ka RDFM ir bijusi svarīgākā faktora loma, palielinot pētniecības, izstrādes un jauninājumu jomā veikto investīciju skaitu un uzlabojot šo investīciju kvalitāti krīzes laikā, kad banku nozare nevarēja pildīt šo lomu, pirmajā gadā izsniedzot aizdevumus 8 miljardu euro apmērā, kas radīja vairāk nekā 20 miljardus euro vērtas investīcijas;

54.

tomēr pauž bažas par to, ka pētniecības infrastruktūrai, universitātēm, pētniecības struktūrām un MVU, jo īpaši jauninājumus veicošiem MVU, piešķirtais finansējums ir niecīgs, kā arī par vispārzināmo faktu, ka aizdevumus piešķir, neievērojot ģeogrāfisko un nozaru līdzsvaru; tāpēc atbalsta ekspertu grupas konkrētos ieteikumus, ar kuriem ir gribēts uzlabot atsevišķu nepietiekami pārstāvētu mērķa grupu piedalīšanos, un piekrīt Eiropadomes 2011. gada 4. februāra secinājumiem, jo īpaši tās prasībai noskaidrot visas iespējas izmantot intelektuālā īpašuma tiesības Eiropas līmenī un īpaši — atvieglot MVU piekļuvi zināšanu tirgum;

55.

pauž nožēlu, ka RDFM projekti pašlaik tiek īstenoti tikai 18 ES dalībvalstīs un divās asociētajās valstīs un ka MVU, universitātes un pētniecības organizācijas un pētniecības iestādes pašlaik RDFM ir pārstāvētas nepietiekami; aicina Komisiju novērtēt iemeslus, kāpēc pārējās deviņas ES dalībvalstis nav izmantojušas šo jauno sistēmu, kas ir izrādījusies visnozīmīgākais faktors pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem paredzēta finansējuma palielināšanā un visu attiecīgo valstu līdzdalības nodrošināšanā;

56.

aicina Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt informētības līmeni par RDFM aizdevumu pieejamību dalībvalstīs un nodrošināt, ka potenciālajiem dalībniekiem tiek sniegta atbilstoša informācija un palīdzība, lai iegūtu RDFM aizdevumus — jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuru valūta nav euro;

57.

iesaka turpināt un pastiprināt šī inovatīvā finanšu instrumenta piemērošanu Septītajā pamatprogrammā un turpmāk arī astotajā pamatprogrammā, jo tas uzlabo iespējas iegūt finansējumu un uzlabo privāto ieguldījumu efektivitāti; uzsver nepieciešamību nodrošināt šo finanšu instrumentu piemērotību MVU;

58.

prasa, izmantojot Septīto pamatprogrammu, tās noslēguma gados (2011.–2013. gads) ņemt vērā ekonomiskās krīzes dažādās sekas katrā dalībvalstī, jo vēl ir jāplāno ievērojamas summas (28,8 miljardi euro trīs gadu periodā), mērķus, kas jāsasniedz, īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020”, un Eiropas Pētniecības telpas un Jauninājumu savienības izveides darbu; īpaši prasa saskaņot Septītās pamatprogrammas mērķus ar ES stratēģijām resursu efektivitātes, izejvielu un digitalizācijas programmas jomā;

59.

uzskata, ka pārējās pētniecībai paredzētās summas nebūtu jāizmanto citu tādu programmu vai instrumentu vajadzībām, kas neattiecas uz pētniecības un jauninājumu nozari vai uz Septītās pamatprogrammas mērķiem un darbības jomu;

60.

uzsver nepieciešamību uzlabot, veicināt un nodrošināt Savienības pētniecībai un izstrādei paredzēto finansējumu, ievērojami palielinot attiecīgos izdevumus, sākot ar 2013. gadu; uzskata, ka šādam finansējuma palielinājumam, ideālā gadījumā budžetu divkāršojot, ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme un konkurence, jo tiek nodrošināta izcilība; līdz ar to uzsver, kas šim finansējuma palielinājumam ir jānotiek, īstenojot pieeju, kas ir vairāk vērsta uz rezultātu un veiktspējas nodrošināšanu, un ievērojami vienkāršojot finansēšanas procedūras; atbalsta turpmāku sadarbību ar dažādām ES pētniecības, izstrādes un jauninājumu programmām un uzskata, ka to varētu īstenot saistībā ar „Vienoto stratēģisko satvaru pētījumiem un inovācijām”; uzskata, ka no visu iesaistīto pušu viedokļa ir svarīgi, lai turpmākā programma pēc tās pieņemšanas atbilstu iepriekšējai;

61.

uzsver, ka ir jāapsver katrā tādā jomā iegūto rezultātu novērtējums, kas finansējuma nolūkā ir noteikta kā politiski prioritāra, un ka ir jānosaka tās efektivitāte, lai uzlabotu turpmāko programmu novērtējumu;

62.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.