7.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 377/23

—

ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES - gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”(COM(2010)0066),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. jūnija secinājumus par mežu sagatavošanu klimata pārmaiņām,

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 15. marta secinājumus par bioloģisko daudzveidību pēc 2010. gada,

—

ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147) un 2010. gada 6. maija rezolūciju (1) par to,

—

ņemot vērā Ministru konferenci Eiropas mežu aizsardzības jomā (MCPFE) - FOREST EUROPE, vairākas tās rezolūcijas un ekspertu veikumu, sagatavojot mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas (SFM) vadlīnijas, kritērijus un indikatorus,

—

ņemot vērā Padomes 1999. gada 26. februāra rezolūciju par ES Meža stratēģiju (2) un Komisijas ziņojumu par tās īstenošanu (COM(2005)0084),

—

ņemot vērā ES Mežu rīcības plānu 2006.–2011. gadam (FAP) (COM(2006)0302) un tā īstenošanas termiņa vidus novērtējumu, ko veica ārējā novērtējuma grupa (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (4), Apkopojošo ziņojumu par biotopu veidu un sugu aizsardzības statusu atbilstīgi Biotopu direktīvas 17. pantam (COM(2009)0358) un 2010. gada 21. septembra rezolūciju par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (5) un 2009. gada 3. februāra rezolūciju par neskartajām teritorijām Eiropā (6),

—

ņemot vērā 2010. gada oktobrī Nagojā notikušās ANO UNEP līgumslēdzējpušu 10. konferences (COP 10) par bioloģisko daudzveidību secinājumus un Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, jo īpaši apņemšanos ar iedarbīgiem saglabāšanas pasākumiem aizsargāt 17 % sauszemes teritoriju un iekšzemes ūdeņu, kas aptver plašākas teritorijas,

—

ņemot vērā pētījumu „Veidojot saziņu Eiropas Savienības mežu jautājumos — sabiedrības priekšstati par mežiem un mežsaimniecību” (7),

—

ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Kioto protokolu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu „Labas prakses vadlīnijas attiecībā uz zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību (LULUCF)”,

—

ņemot vērā Rīcības plānu par biomasas izmantošanu (COM(2005)0628),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (Atjaunojamo energoresursu direktīva) (8), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS direktīva) (9), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumu Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (Lēmums par kopīgiem centieniem) (10), Komisijas ziņojumu par ilgtspējības prasībām, kas attiecas uz cietās un gāzveida biomasas izmantošanu elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanas enerģijas ražošanai (COM(2010)0011), piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles (IPPC) 4. novērtējuma ziņojuma 9. nodaļu „Mežsaimniecība” un sabiedriskās apspriešanas par ziņojuma sagatavošanu attiecībā uz ilgtspējības sistēmu biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā rezultātus,

—

ņemot vērā Eiropas Klimata pārmaiņu programmu un Klimata politikas ekspertu grupas paveikto saistībā ar LULUCF  (11),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta pētījumus Nr. 449.292, novērtējot Zaļo grāmatu par meža aizsardzību un informāciju Eiropas Savienībā, Nr. 440.329 par mežsaimniecību un ES emisiju tirdzniecības sistēmu, Nr. 449.237 par Eiropas stratēģiju meža ungunsgrēku novēršanai un apkarošanai, kā arī sadarbības grupas „Klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga attīstība” apakšgrupas „Meži”2010. gada 13. jūlijā Briselē notikušās sanāksmes secinājumus;

—

ņemot vērā 2000. gada Eiropas Ainavu konvenciju (Florences konvencija),

—

ņemot vērā Padomes Direktīvu 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (12) un ES augu veselības režīma pārskatīšanu,

—

ņemot vērā Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas pētījuma (TEEB) kopsavilkuma ziņojumu „Vides ekonomikas integrēšana”, kā arī TEEB Klimata jautājumu atjaunināto pārskatu,

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. aprīļa secinājumus par mežu ugunsgrēku novēršanu Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. un 9. novembra secinājumus par inovatīviem risinājumiem pasākumu finansēšanai katastrofu novēršanas jomā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību (13),

—

ņemot vērā ziņojumu par Forest Focus regulas galīgo īstenošanu (COM(2010)0430),

—

ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) Tehnisko ziņojumu Nr. 9/2006 „Eiropas mežu tipi — Ilgtspējīgas mežu pārvaldības ziņošanas un politikas kategorijas un veidi”,

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas mežiem un iespējām pielāgoties šīm pārmaiņām (14),

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2009. gada ziņojumu par ES politikas iespējām, lai aizsargātu Eiropas mežus no kaitīgas ietekmes (15),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 9/2004 par mežsaimniecības pasākumiem Lauku attīstības politikā (kā arī Komisijas atbildes par šo ziņojumu),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (16),

—

ņemot vērā FAO/UNECE/ILO ekspertu tīkla ieteikumus par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu,

—

ņemot vērā MCPFE Helsinku rezolūciju H1, kurā ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir definēta kā „mežu un meža zemju apsaimniekošana un izmantošana tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un to potenciālu gan tagad, gan nākotnē, īstenojot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām”,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0113/2011),

A.

tā kā meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ar 300 miljardu EUR apgrozījumu nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darba vietu lielākoties laukos, sniedzot savu ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē, nodarbinātībā un labklājībā, jo nodrošina kokmateriālus un iespējas tūrisma attīstībai,

B.

tā kā ES meži ir veselas biosfēras, kuras sastāv ne tikai no kokiem, un tās sniedz nenovērtējamus ekosistēmiskos pakalpojumus, tostarp oglekļa uzglabāšanu, ūdens caurteces regulēšanu, ainavu saglabāšanu, augsnes auglības uzturēšanu, augsnes aizsardzību no erozijas un pārtuksnešošanās, aizsardzību pret dabas katastrofām — visi šie pakalpojumi ir ļoti nozīmīgi lauksaimniecībai, lauku attīstībai un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātei;

C.

tā kā 40 % ES mežu ir valsts īpašums un aptuveni 60 % ES mežu ir privātīpašums, kas pieder vairāk nekā 10 miljoniem meža privātīpašnieku, tādējādi gan privātās, gan valsts ieinteresētās personas atbild par meža aizsardzību un ilgtspējīgu mežu izmantošanu, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu attiecīgajās teritorijās;

D.

tā kā, neraugoties uz satraucošajiem mežu izciršanas rādītājiem dažādās vietās pasaulē, saglabājas ilgtermiņa tendence pieaugt mežu platībām ES un oglekļa daudzums mežu biomasā pieaug; tā kā, neraugoties uz pozitīvo tendenci, Eiropas mežu dabiskās spējas uzkrāt oglekli vēl nebūt nav izmantotas pilnībā un tie var atkal kļūt par emisijas avotu, jo pieaug spiediens palielināt mežistrādes apjomus, un katru gadu aptuveni 500 000 hektāru ES mežu tiek zaudēti meža ugunsgrēku un nelegālās izciršanas dēļ;

E.

tā kā 30 % NATURA 2000 teritorijas ir mežu un cita veida mežu zemju dzīvotnes, kurām ir svarīga nozīme biotopu tīkla savienošanā; un tā kā 66 % Kopienā nozīmīgu dzīvotņu veidu ir nelabvēlīgā saglabātības stāvoklī;

F.

tā kā trešdaļa kopējās ES mežu platības ir kalnu meži un tā kā tie ir nozīmīga dabas ainavas daļa, jo tie sekmē augsnes aizsardzību, regulē ūdensapgādi; tā kā meži būtiski veicina vietējo saimniecisko darbību;

G.

tā kā atlikušo neskarto dabas teritoriju aizsardzība ES līdz 2020. gadam var palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un novērst ekosistēmas pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos;

H.

tā kā tiek prognozēts, ka enerģija, kas iegūta no cietās biomasas un bioatkritumiem 2020. gadā veidos 58 % no ES iegūtās atjaunojamās enerģijas, un kaut gan sagaidāms, ka meža biomasas relatīvā daļa samazināsies, pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc koksnes enerģijas iegūšanai; tā kā ir nepieciešama modrība, lai novērstu nelegālu izciršanu un mežsaimniecības intensifikāciju, kas varētu palielināt mežizstrādes apjoma un krājas pieauguma attiecību, dažās dalībvalstīs pat pārsniedzot 100 %, tādējādi kaitējot mērķu sasniegšanai klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā; tā kā no biomasas iegūtā enerģija nedrīkstētu būt atkarīga no meža biomasas;

I.

tā kā meža un tā funkciju aizsardzība ir jāintegrē visos ES politikas virzienos, kas saistīti ar mežiem;

J.

tā kā meži veido dzīvas un evolucionāras ekosistēmas, kuras bieži pārsniedz valstu robežas un kuras var klasificēt dažādi — atbilstīgi bioklimatiskajām zonām vai mežu veidiem, un tā kā, lai palīdzētu ES politisko lēmumu pieņemšanā, EVA ir izstrādājusi īpašu mežu nomenklatūru; tā kā jaunākie zinātniskie sasniegumi visās jomās, piemēram, attiecībā uz „kontinentālo ūdensšķirtni” ir jāņem vērā ES politikas virzienos, kas skar mežu jomu, un šie politikas virzieni ir jāveido tā, lai tie nebūtu pārāk nekonkrēti un tos varētu izmantot;

K.

tā kā dažādi mežu veidi un meža nozare ir pakļauti atšķirīgam un neparedzamam klimata pārmaiņu izraisītam gan biotiskam, gan abiotiskam apdraudējumam, piemēram, kaitēkļiem, vētrām, sausumam un ugunsgrēkiem, mežu pretestības spējas veicināšana kļūst par mežu aizsardzības galveno jautājumu;

L.

tā kā pamatota un salīdzināma informācija par ES mežu stāvokli un klimata pārmaiņu un mežizstrādes paņēmienu ietekmi, tostarp arī par mežu nozīmi klimata pārmaiņu seku mazināšanā un pielāgošanās procesā, ir svarīgs politikas un plānošanas priekšnoteikums;

M.

tā kā meža ugunsgrēki un tīša dedzināšana, kura bieži tiek veikta ļaunprātīgu motīvu dēļ, iznīcina vairāk nekā 400 000 hektāru meža, jo īpaši, bet ne tikai, Vidusjūras reģionā, kā rezultātā tiek zaudētas cilvēku dzīvības, īpašumi, darba vietas, bioloģiskā daudzveidība un mežu aizsargājošās funkcijas; tā kā reģenerācija pēc ugunsgrēka ir īpaši sarežģīta visu veidu mežos, un NATURA 2000 tīkla gadījumā tas kavē to mērķu sasniegšanu, kuru dēļ šis tīkls tika izveidots;

N.

tā kā iepriekšminētajā Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām meži noteikti par vienu no galvenajām darbības jomām, uzsverot, ka ES mežsaimniecības stratēģija jāatjaunina, pielāgojot to ar klimatu saistītiem aspektiem;

O.

tā kā tikai 5 % Eiropas mežu platības šobrīd ir senmeži, primārie meži un meži, kurus nav skārusi cilvēka darbība; tā kā šo mežu mazā platība un visu veidu vēl palikušo mežu pieaugošā sadrumstalošana palielina mežu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un daļēji izskaidro daudzu Eiropā nozīmīgu mežā mītošu sugu ilgstoši nelabvēlīgo stāvokli;

P.

tā kā aizsargājošās mežu funkcijas uzlabošana jāiekļauj ES un dalībvalstu civilās aizsardzības stratēģijās, jo īpaši saistībā ar klimata izraisītām ārkārtējām parādībām, piemēram, ugunsgrēkiem un plūdiem;

Q.

tā kā TEEB (Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika) ziņojumā parādīts, ka nenoliedzami ekonomiski izdevīgi ir ieguldīt valsts līdzekļus ekosistēmā pamatotu pieeju izstrādāšanā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to ietekmi, īpaši uzmanību veltot „zaļajai” infrastruktūrai, piemēram, mežu atjaunošanai un saglabāšanai;

R.

tā kā jārespektē dažādas valsts, reģionālās un vietējās mežu apsaimniekošanas sistēmas, kā arī jāsniedz tām atbalsts, lai veicinātu to pielāgošanās spējas;

S.

tā kā Eiropas mežu kapacitāte efektīvi piesaistīt CO2, NH3 un NOX joprojām nav pietiekami izmantota un koksne no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem varētu tikt izmantota klimata pārmaiņu mazināšanā, kalpojot kā otrreizēji pārstrādājams, oglekli bagātīgi uzkrājošs aizvietotājs tiem materiāliem, kuru ražošana ir ļoti energointensīva, piemēram, metāla kausējumi, plastmasa un betons, kurus plaši izmanto būvniecībā, kā arī citās nozarēs;

T.

tā kā Komisijas apkopotā informācija liecina, ka Eiropas dienviddaļā vasaras divreiz ātrāk kļūs siltākas nekā pārējās Eiropas daļās un nokrišņu daudzums vasarās desmit gados samazināsies par 5 %;

U.

tā kā ES FAP ir četri mērķi — uzlabot konkurētspēju ilgtermiņā, aizsargāt vidi, sniegt ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā un atbalstīt savstarpēju koordināciju, un tā kā būtiski panākumi ir vērojami galvenokārt pirmā mērķa sasniegšanā;

V.

tā kā ar Forest Europe procesu ir panākts brīvprātīgs Eiropas konsenss jautājumos par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; tā kā esošajos apstākļos ilgtspējīga mežu apsaimniekošana nav pilnībā atzīta un netiek konsekventi īstenota;

W.

tā kā Forest Europe procesā tika veikta visaptveroša sagatavošanās sarunām par juridiski saistošu instrumentu un nākamajā konferencē 2011. gada jūnijā Oslo šajā saistībā gaidāmi lēmumi;

X.

tā kā ir beidzies Mežu ugunsgrēku novēršanas regulas (17) un Forest Focus regulas (18) darbības termiņš, un tā rezultātā ziņošana ir ad hoc un nav atbilstīga finansējuma;

Y.

tā kā veicot ģenētisko atlasi vajadzētu censties uzlabot meža ekosistēmas pielāgošanās spējas;

Z.

tā kā Eiropas līmenī vajadzīgs vairāk informācijas par mežu ietekmi uz laikapstākļiem;

AA.

tā kā Komisijas iepriekšminētajā 2009. gada ziņojumā „ES politiskie risinājumi Eiropas mežu aizsardzībai no kaitīgas ietekmes” ir noteikti un izpētīti četri politiski risinājumi, kas paredz pašreizējās pieejas turpināšanu, atvērto koordinēšanas metodi, pastiprinātu uzraudzību un mežu pamatdirektīvas ieviešanu,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”; uzskata, ka būtu jānostiprina ES mežu stratēģija saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, lai uzlabotu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu;

2.

tomēr uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas savienību 5. pantu ES var iejaukties jomās, kurās ir pierādīts, ka dalībvalstis nevar pienācīgi īstenot ierosinātās rīcības mērķus;

3.

atzinīgi vērtē Komisijas viedokli, ka meži jāuzskata par vislielāko ieguldījumu klimata krīzes novēršanā; uzsver, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga, lai sasniegtu tās mērķus klimata jomā un sniegtu vajadzīgos ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, bioloģisko daudzveidību, aizsardzību pret dabas katastrofām, CO2 uztveršanu no atmosfēras;

4.

atgādina, ka meži veido biosfēru, kas sastāv ne tikai no kokiem, tādējādi to pretoties spēja ir atkarīga ne vien no koku, bet visu dzīvo meža organismu, jo īpaši meža dzīvnieku bioloģiskās daudzveidības, un ka meži ir izšķiroši nozīmīgi, lai Eiropas sabiedrības varētu pielāgoties klimata pārmaiņām;

5.

atgādina, ka meži ir galvenā oglekļa piesaistītājsistēma un tiem ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu novēršanā; uzsver, ka tādēļ ir svarīgi, lai ES paplašinātu stratēģiju mežu noplicināšanu izraisošo faktoru, piemēram, ugunsgrēku un atmosfēras piesārņojuma, apkarošanai;

6.

ir pārliecināts, ka ekoloģiskā ilgtspēja ir priekšnoteikums, lai varētu turpināties ES mežu ekonomiskās un sociālās funkcijas;

7.

uzsver mežu bioloģiskās daudzveidības nozīmi, pielāgojoties klimata pārmaiņām, un nepieciešamību papildināt zināšanas par mežu bioloģiskās daudzveidības rādītājiem, tostarp par mežu ģenētisko kapacitāti, lai veicinātu pielāgošanos;

8.

izsaka atzinību Komisijai par biotisko un abiotisko apdraudējumu izsmeļošu analīzi tās Zaļajā grāmatā un norāda, ka papildus jāizvērtē citi faktori, kas tieši saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem, piemēram, defoliācija, atgādinot, ka pēdējo 20 gadu laikā Dienvideiropas mežos koku vainagu defoliācija ir divkāršojusies, tādējādi kā tiešas sekas izraisot oglekļa piesaistes procesu kapacitātes un efektivitātes samazināšanos un mazinot mežu pretoties spēju sausuma vai karstuma periodos priekšlaicīgas koku lapu nobiršanas dēļ;

9.

atzīst nozīmīgo ieguldījumu ilgtspējīgā mežsaimniecībā, ko sniedz vispārējās sertifikācijas sistēmas, piemēram, Mežu uzraudzības padome (FSC) un Mežu sertificēšanas shēmu novērtēšanas programma (PEFC);

10.

uzsver, ka jāatjaunina iepriekšminētā ES Mežu stratēģija un Mežu rīcības plāns, tajos iekļaujot klimata pārmaiņu dimensiju un plašākus mežu aizsardzības jautājumus; atgādina, ka pirms šādas pārskatīšanas ir jārīko visaptverošas mežsaimniecības politikai veltītas debates ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas ierosinātie pasākumi;

11.

atzinīgi vērtē sasniegumus ES centienos panākt Eiropas koksnes apstrādes un pārstrādes nozaru konkurētspēju pasaulē;

12.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai sasniegtu FAP mērķus attiecībā uz vidi un dzīves kvalitāti, kuru īstenošana patlaban ir kavējas;

13.

aicina Komisiju veikt analīzi par ES politikas jomām, kas skar ES mežus, analīzi, lai pārliecinātos, vai šīs politikas jomas ir saskaņotas un garantē mežu aizsardzību;

14.

aicina Komisiju veikt pašreiz pieejamā mežu un mežsaimniecības finansējuma analīzi un pārdalīt esošo finansējumu, kas negatīvi ietekmē mežu bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar iepriekšminētajiem Padomes 2010. gada marta secinājumiem;

15.

aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt to pasākumu īstenošanu, kas izklāstīti Komisijas 2008. gada 27. februāra paziņojumā par novatorisku un ilgtspējīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ES (COM(2008)0113), ņemot vērā, ka pārmērīga reglamentēšana samazinās koksnes izstrādājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar neatjaunojamiem un energoietilpīgiem materiāliem;

16.

uzsver, ka mežu aizsardzības pasākumos ir jābūt atspoguļotai pārrobežu situācijai attiecībā uz biotisko un abiotisko apdraudējumu, atbilstīgi tā veidam, bioklimatiskajai zonai un reģionālajiem apstākļiem; turklāt uzsver, ka dalībvalstīm un reģioniem jāveic pasākumi, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu politikas iniciatīvas jomās ar ES pievienoto vērtību un saskaņā ar EVA izstrādāto mežu nomenklatūru;

17.

uzsver, ka mežu aizsardzība ir atkarīga no dalībvalstu, reģionu, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības uzņēmumu, kā arī valsts un privāto mežu īpašnieku ilgtermiņa saistībām;

18.

uzskata, ka ziemeļu meži (taiga) un Vidusjūras reģiona meži ir ļoti vērtīgi gan Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai, gan kā oglekli absorbējošas ekosistēmas, un tiem jānodrošina pastiprināta aizsardzība;

19.

uzskata, ka ilgtermiņa mežsaimniecības plānošanai jābūt elastīgai, pielāgojamai un līdzdalīgai, ņemot vērā visus iespējamos scenārijus un pieļaujot daudzējādas iespējas turpmākai attīstībai, un nodrošinot reālu un uzticamu pamatu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanas atbalstam; turklāt uzskata, ka ES līmenī tam jāizveidojas par pastāvīgu „Mežu forumu”, lai nodrošinātu mežu aizsardzību ilgtermiņā;

20.

atzinīgi vērtē Forest Europe panākumus, veicinot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu (SFM) un panākot Eiropas konsensu par SFM pamatnostādnēm, kritērijiem un indikatoriem; tomēr atzīmē, ka pašreizējā kontekstā SFM netiek konsekventi īstenota;

21.

atgādina, ka SFM mērķis ir līdzsvarot mežu aizsardzību un mežu rūpniecisko izmantošanu, nodrošinot, ka atbilstīgi valsts, reģionālajām un vietējām prioritātēm turpinās mežu ekonomiskās, sociālās un vides funkcijas; ar bažām norāda uz to, ka pieaugošā tendence vērtēt mežus tikai no ekonomiskā viedokļa, aizmirstot par vides un sociālajiem aspektiem nav savienojama ar SFM principiem;

22.

aicina Komisiju sniegt priekšlikumus, papildinot iepriekšminēto Mežistrādes Regulu (ES) Nr. 995/2010, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas tirgū laistie kokmateriāli vai koksnes izstrādājumi tiek iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem;

23.

mudina dalībvalstis un Komisiju turpināt centienus, lai izskaustu nelegālu izciršanu un šādi iegūtas koksnes tirdzniecību, jo ar šādu rīcību tās palīdzēs cīnīties pret atmežošanu, mežu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

24.

aicina pastiprināt saikni starp Valsts mežu programmām un Mežsaimniecības rīcības plānu, sniedzot strukturētus ziņojumus Pastāvīgajai Mežsaimniecības komitejai;

25.

uzskata, ka SFM ir izķiroši svarīga, lai ES meži varētu turpināt pildīt ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Forest Europe procesu, nosakot, ka SFM īstenošana ir obligāta ES; turklāt uzskata, ka šāda apņemšanās palīdzētu mežsaimniecībai pārņemt ilgtspējības principus un tas būtu vislabākais atbalsts Forest Europe procesam, kā arī ir apsvērtas iespējas noslēgt juridiski saistošus nolīgumus starp Forest Europe un ANO Mežu forumu;

26.

iestājas par to, lai SFM tiktu aktīvi īstenota saistībā ar ilgtermiņa valsts mežu programmām, kurās iekļautas valsts un reģionālās prioritātes un paredzēti izmērāmi mērķi un novērtēšanas kritēriji, kā arī ņemts vērā klimata pārmaiņu izraisītais pieaugošais apdraudējums mežam;

27.

uzsver, ka lauku attīstības plānus un darbības programmas nevar uzskatīt par līdzvērtīgām Valsts mežu programmām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai valsts mežu programmās tiktu ņemti vērā pētījumos par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzeramā ūdens krājumiem, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību izdarītie secinājumi un ieteikumi, un lai lauku attīstības stratēģijas un programmas būtu saskaņotas ar meža programmām, bioloģiskās daudzveidības stratēģijām un rīcības plāniem atjaunojamās enerģijas jomā;

28.

atzīmē, ka visām bioklimatiskajām zonām, ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmām un mežu veidiem pielāgošanās spējas nosakošie galvenie faktori ir kopīgi — ģenētiskā daudzveidība, dabiskā reģenerācija un strukturālā, kā arī sugu dažādība visu mežā dzīvojošo organismu starpā; atzīmē, ka SFM nodrošina ekonomisko dzīvotspēju saimnieciskas nozīmes mežiem, bet tā netiek noteikta par obligātu attiecībā uz tiem mežiem, kas pilda citas primārās funkcijas, kas nav saistītas ar koksnes ražošanu;

29.

uzskata, ka ilgtermiņa mežu aizsardzība ir atkarīga no tādu mežu ekosistēmu izveidošanas vai uzturēšanas, kurās ir ļoti daudzveidīgs kokaudzes sastāvs, koku vecums un struktūra;

30.

aicina Komisiju sniegt ieteikumus par veidu, kā pielāgot valsts civilās aizsardzības sistēmas, lai pārvarētu klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem; īpaši mudina Komisiju rīkoties, lai paplašinātu Eiropas mežu ugunsdzēsības taktisko rezervi resursu un jaudas ziņā;

31.

brīdina no mežu resursu neierobežotas komerciālas izmantošanas, kas — jo īpaši dabīgo mežu gadījumā — ļoti bieži noved pie to neatgriezeniskas iznīcināšanas;

32.

ņemot vērā agromežsaimniecības koku nozīmi CO2 izolēšanā, uzskata, ka tie būtu jāvērtē tāpat kā visas neražojošās tradicionālās mežu zemes saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām;

33.

aicina Komisiju turpināt darbu pie Baltās grāmatas par mežu aizsardzību ES, ņemot vērā Zaļās grāmatas sabiedriskās apspriešanas rezultātus, plaši saprasto nepieciešamību sagatavoties klimata pārmaiņām, pētījumu par politikas iespējamiem virzieniem un pētījumu par pielāgošanās klimata pārmaiņām iespējām; uzskata, ka Baltajā grāmatā, līdztekus tam, ka tiek apstiprināta meža nozīme ekonomikā koksnes un citu meža produktu un pakalpojumu dēļ, uzmanība jāpievērš Eiropas mežu uzturēšanai un palielināšanai, jo tie palīdz Eiropas sabiedrībai mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām; turklāt uzskata, ka ir jānodrošina augstāks aizsardzības līmenis ļoti kvalitatīvām dzīvotnēm un mežiem, kas veic aizsargājošās funkcijas attiecībā uz plūdiem, nogruvumiem, ugunsgrēkiem, pārtuksnešošanos, bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un ārkārtēju laika apstākļu izraisītām katastrofām; uzskata, ka Komisijas priekšlikumos noteikti jāiekļauj atbilstīgs finansējums, zināšanu apmaiņa, kā arī pētniecības un informācijas veicināšana;

34.

atkārtoti apliecina savu viedokli, ka jāpalielina ES mežu aizsardzībai paredzētais finansējums, izmantojot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) lauku attīstības pīlāru; norāda, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās jaunās problēmas, ir skaidrs, ka mežu aizsardzībai vajadzīgs lielāks finansējums un jaunas atbalsta formas;

35.

mudina Komisiju veikt rūpīgu izpēti un ziņot Parlamentam un Padomei par iespējām ieviest maksājumus par ekosistēmiskajiem pakalpojumiem, ar kuriem tiktu atzīta to ekonomiskā vērtība un atlīdzināts par mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu ekosistēmu atjaunošanu; norāda uz to, cik liela nozīme ir tam, lai uzņēmējdarbības aprindās tiktu atzīta uzticamība, publicitāte un citas finansiālas priekšrocības, ko dod piedalīšanās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un mežu aizsardzībā;

36.

mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par meža ugunsgrēku novēršanu, kurā būtu paredzēts finansējums profilakses plāniem un riska novērtējumam, Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēmai (EFFIS), aizdegšanās noteikšanai, infrastruktūrai, apmācībai un izglītībai, mežu atjaunošanai pēc ugunsgrēkiem, tostarp apsverot iespēju noteikt 30 gadu ilgu aizliegumu veikt celtniecības darbus teritorijā, kas cietusi no meža ugunsgrēka;

37.

mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kas aizliedz celtniecību teritorijā, kur noticis ugunsgrēks, kuru, kā pierādīts, izraisījusi dedzināšana;

38.

aicina likvidēt juridiskos šķēršļus ilgtspējīgai pārvaldībai;

39.

norāda, ka jāizveido nepieciešamā finanšu shēma, lai atbalstītu meža ugunsgrēku dzēšanu, un aicina arī nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz Solidaritātes fonda mobilizāciju;

40.

mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par mežu informāciju, kurā ņemtu vērā ar klimatu saistīto apdraudējumu un nepieciešamību vākt un izplatīt atbilstīgus, saskaņotus un salīdzināmus datus par mežu segumu, bioloģisko daudzveidību, biotisku un abiotisku apdraudējumu, kā arī zemes izmantojumu saistībā ar UNFCCC, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD) un vides pārskatiem; turklāt aicina Komisiju apkopot un uzraudzīt indikatorus, kas saistīti ar meža aizsargājošajām funkcijām, piemēram, augsnes saglabāšanu un ūdens kapacitāti;

41.

aicina Komisiju atbalstīt meža ietekmes uz reģionālajiem laikapstākļiem zinātnisko izpēti Eiropas Savienībā, lai informētu meža apsaimniekošanas stratēģiju izstrādātājus par izmaiņām saistībā ar mežu platībām, veidu un atrašanās vietu un šo izmaiņu ietekmi;

42.

aicina Komisiju un dalībvalstis, lai nodrošinātu noturību pret klimata pārmaiņām, izstrādāt un izplatīt paraugprakses pamatnostādnes, kuru pamatā būtu ilgtspējīgas pārvaldības principi pielāgoti privāto mežu īpašnieku un valsts mežu, kā arī vietējo kopienu vajadzībām; turklāt atzīmē, cik svarīgi ir apmainīties ar labāko praksi par to, kā uzņēmumi un ražošanas nozares var dot ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā un veicināt izpratni par aprites ciklu un kā tās var veidot saikni starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un peļņas radīšanu; uzsver nepieciešamību pastiprināt saziņas un informācijas politiku, lai nodrošinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, informētu sabiedrību un veicinātu ilgtspējīgu mežu resursu izmantošanu;

43.

uzsver nepieciešamību veltīt lielākas pūles koordinācijai un informēšanai jautājumos par mežu aizsardzību; uzskata, ka jādara vairāk, lai nodrošinātu ES iekšienē īstenoto pasākumu atbilstību ārpolitikas paziņojumiem saistībā ar meža nozari (sadarbība, attīstība, eksotisku koku sugu tirdzniecība u. c.);

44.

uzskata, ka meži ir cilvēces kopējs kultūras un vides mantojums un ievērības cienīgi koki ir jāizsargā neatkarīgi no tā, vai tie atrodas mežā, vai ārpus tā; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstīgas stratēģijas to aizsardzībai, tostarp apsverot iespēju izveidot „Meža mantojuma novērošanas centrus”; turklāt mudina dalībvalstis saistībā ar valsts politikas virzieniem veicināt vienlīdzīgu un visai sabiedrībai nodrošinātu piekļuvi mežam un dabas teritorijām, izprotot, ka sabiedrības tiesības piekļūt mežiem un dabas teritorijām (allemansrätten), ko īsteno vairākās dalībvalstīs, sniedz daudzus ieguvumus attiecībā uz demokrātisku piekļuvi atpūtai, ļauj novērtēt ekosistēmas un veicina cieņas pilnu attieksmi pret dabas mantojumu;

45.

lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus attiecībā uz valstu mežu rīcības plāniem, prasa katrai dalībvalstij vai reģionam izstrādāt meža stratēģiju, kurā paredzēts apmežot upju krastus, vākt lietusūdeni, veikt lauksaimniecisko darbību un apkopot pētījumu rezultātus, lai noteiktu piemērotākās tradicionālās augu vai koku sugas un sugas, kas vislabāk spēj pielāgoties sausumam;

46.

uzsver — lai gan Eiropai nenoliedzami ir zinātība mežsaimniecības jomā, kura izriet no senas tradicionālas mežsaimniecības prakses, ir jāpalielina finansējums pētniecībai par klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem; uzskata, ka, ņemot vērā zinātniskas pārliecības trūkumu attiecībā uz termiņiem un mežu apdraudējuma apjomu atšķirīgās teritorijās, ir nepieciešams paredzēt finansējumu klimata pētījumiem atbilstīgi konkrētām vajadzībām un risinājumiem, kas būtu piemērojami atšķirīgām bioklimatiskajām zonām, lai tādējādi uzlabotu attiecīgo zināšanu bāzi;

47.

prasa dalībvalstīm īstenot kopējas ilgtermiņa pētniecības programmas, lai uzlabotu izpratni par ietekmi un neaizsargātību un atbalstītu pielāgošanās pasākumus meža nozarē; aicina Komisiju atbalstīt tādu projektu iekļaušanu daudzgadu pētniecības un tehnoloģijas attīstības plānā, kas saistīti ar zināšanām par meža ekosistēmām un to spēju pielāgoties klimata pārmaiņu sekām;

48.

aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu Eiropas Savienības mežu aizsardzībai, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisīto kaitēkļu vairošanos un slimību izplatību;

49.

aicina dalībvalstis veicināt klimata pārmaiņu un to ietekmes uz mežu zinātnisko izpēti, veicināt plašāku izpratni par meža daudzveidīgo nozīmi un par to, ka ir svarīgi nodrošināt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atbalstīt meža nozarē strādājošo sākotnējo un turpmāko apmācību, liekot uzsvaru uz zināšanām, kas varētu būt nepieciešamas saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi (bioloģiskās daudzveidības veicināšana, postījumu novēršana un mežu atjaunošana), un veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu;

50.

uzskata, ka koordinēšanai un finansēšanai jānotiek ES līmenī, ņemot vērā nepieciešamību pēc efektīviem pētījumiem par meža ekosistēmu aizsargspējām, prognozējošiem pētījumiem un pētījumiem par stratēģijām klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai attiecībā uz visu mežsaimniecības un koksnes ražošanas nozari;

51.

norāda uz to, ka diskusijās par KLP pēc 2013. gada jāņem vērā tas, ka meži veic izšķiroši svarīgas vides funkcijas un palīdz sasniegt lauku attīstības un valstu ekonomikas mērķus sociālajā un ekonomiskajā jomā; tādēļ aicina dalībvalstis un reģionus, sagatavojot lauku attīstības programmas, pilnībā sadarboties ar mežsaimniecības iestādēm un plašāku sabiedrību, lai nodrošinātu ES politikas virzienu saskaņotību, ņemot vērā, ka dažos gadījumos mežsaimniecība var būt neatkarīga lauku ekonomikas nozare;

52.

atgādina, ka mežam ir būtiska nozīme sociālekonomisko un vides sabiedrisko labumu nodrošināšanā sabiedrības labklājībai un attīstībai, jo īpaši lauku reģionos; aicina Komisiju izstrādāt politikas pieeju, kurā būtu atzīta šī nozīme, vienlaikus ievērojot īpašnieku tiesības;

53.

atzinīgi vērtē to, ka pēdējā Komisijas paziņojumā par KLP reformu (19) atzīts, ka lauksaimniekiem ir svarīga nozīme kā neaizstājamiem dalībniekiem meža ugunsgrēku novēršanā, kā meža ekosistēmu sargiem, kuri aizsargā tās pret apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai, piemēram, grauzējiem, un, kas ir būtiskākais — kā teritorijas galvenajiem balstiem, jo viņu dzīvesveida turpināšana ir efektīvākais veids, kā novērst apdzīvotības sarukšanu;

54.

atkārtoti norāda, ka lauku ražotājiem, ražotāju grupām un valsts iestādēm jābūt tiesīgām piedalīties KLP otrā pīlāra mežsaimniecības pasākumos; uzskata, ka Eiropas Savienībai ar dalībvalstu lauku attīstības programmu starpniecību jāturpina atbalstīt mežu stādīšana, vienlaicīgi pārliecinoties, ka šīs iniciatīvas netraucē tirgus darbību, ka apmežošanas programmās ir izmantots vietējais, pret kaitēkļiem un ugunsgrēkiem izturīgais materiāls un ka tās veicina bioloģisko daudzveidību; turklāt uzsver, ka mežu stādīšanas centienos prioritāte jāpiešķir tām koku sugām, kas būtiski uzlabo augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, vienlaikus ievērojot stādīšanas vietas iezīmes, vietējās sugas un nepieciešamību pēc jauktajiem mežiem;

55.

tāpat kā Padome savos 2010. gada 11. jūnija secinājumos vērš uzmanību uz to, ka mežu atstāšana novārtā var radīt nopietnas problēmas, jo turpmāk varētu nebūt iespējams nodrošināt, ka meži turpina pildīt savas funkcijas;

56.

uzskata, ka jāveicina un jāatbalsta ražotāju un meža apsaimniekošanas struktūru, kuras praktizē SFM, asociāciju veidošanās, jo īpaši teritorijās, kurām raksturīgi mazi meži, jo tas palīdzēs līdzsvarot tos daudzos labumus un pakalpojumus, kurus mežs var nodrošināt; uzskata, ka šādas asociācijas un struktūras nostiprinātu mežu īpašnieku tirgus pozīciju koksnes tirdzniecības ķēdē, palīdzot nodrošināt un radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, vienlaikus palīdzot risināt ekonomiskās krīzes, starptautiskās konkurences un klimata pārmaiņu problēmas, kā arī palīdzētu cīņā pret mežu nelegālu izciršanu;

57.

atkārtoti uzstāj, ka jāpalielina palīdzība tiem privātajiem dalībniekiem, kas strādā, lai aizsargātu meža sugu, dzīvotņu un ekosistēmisko pakalpojumu bioloģisko daudzveidību, un ka tajā jāiekļauj arī brīvprātīgās aizsardzības metodes un teritorijas, kas savienotas ar NATURA 2000, jo bioloģiskā daudzveidība ir izsķiroši svarīga, lai uzturētu, attīstītu un pielāgotu lauksaimniecību;

58.

prasa aizstāt uz rēķiniem pamatotu atlīdzības sistēmu ar standarta sistēmu vai platībatkarīgu sistēmu;

59.

aicina izstrādāt labas mežsaimniecības prakses standartus, lai tie būtu kā atbalsta atskaites punkts, īstenojot ikvienu pasākumu mežsaimniecības jomā;

60.

aicina lauku attīstības programmās iekļaut obligātus meža vides uzlabošanas un NATURA 2000 pasākumus un paredzēt platībatkarīgu atbalstu NATURA 2000 tīklam tiešo maksājumu veidā;

61.

aicina iekļaut jaunu KLP pasākumu — meža identificēta ģenētiskā materiāla in situ vai ex situ saglabāšanu;

62.

stingri noraida intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu attiecībā uz meža ģenētiskajiem resursiem;

63.

mudina Komisiju un dalībvalstis garantēt, lai visi ES finansētie mežsaimniecības un mežu aizsardzības projekti būtu ar ilgtermiņa perspektīvu;

64.

ir pārliecināts par to, ka meža ugunsgrēku novēršana ir izmaksu ziņā daudz efektīvāka nekā dzēšana;

65.

vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību īstenot nesen pieņemtos (20) ieteikumus par dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, it īpaši tos, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu apmežošanas/meža atjaunošanas shēmām, piešķirot prioritāti vietējām sugām un jauktu koku mežiem, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu izturību pret ugunsgrēkiem, vētrām un slimībām; vērš uzmanību arī uz papildu grūtībām, ar ko saskaras salas un attālākie reģioni cīņā ar ugunsgrēkiem; aicina nodrošināt īpašu attieksmi pret šiem reģioniem, izmantojot dažādos pieejamos finanšu instrumentus, tostarp Solidaritātes fondu;

66.

uzskata, ka meža ugunsgrēku novēršana ar ainavu plānošanas un savienojamības, infrastruktūras un izglītības palīdzību stingri jānostiprina Eiropas Savienības meža aizsardzības un pielāgošanas un civilās aizsardzības politikā;

67.

norāda, ka neauglīgās teritorijās un reģionos, kas pakļauti pārtuksnešošanās riskam, mežu atjaunošana ar produktīvām sugām dos labumu iedzīvotājiem un nodrošinās viņu iesaistīšanos audžu saglabāšanā un cīņā pret ugunsgrēkiem;

68.

uzsver to, ka sabiedrības drošībai neapstrīdami svarīgas ir mežu teritorijas, kas aizsargā cilvēku dzīvotnes no dabas parādību negatīvās ietekmes;

69.

uzskata, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) pašreizējā formātā ir nesavienojama ar LULUCF uzskaiti, galvenokārt tāpēc, ka atšķiras ETS noteiktās ikgadējās prasības par rūpniecisko iekārtu atbilstību un ilgākais laika periods, kas nepieciešams, lai notiktu izmaiņas oglekļa uzkrājumā un tās varētu novērot; un tādēļ šīs sistēmas nevajadzētu saistīt; šajā sakarā aicina Komisiju pārskatīt iespējas, kā no LULUCF pasākumiem vislabāk nodrošināt finansējumu oglekļa taupīšanai;

70.

atzīst problēmas, kas saistītas ar priekšlikumu par LULUCF iespējamo iekļaušanu lēmumā par kopīgiem centieniem noteiktajos dalībvalstu mērķos; it īpaši pauž bažas par to, ka atšķirības starp uzskaites precizitāti un augstas pakāpes dabiskajām novirzēm var apdraudēt lēmumā paredzēto atbilstības sistēmu; tāpēc aicina atsevišķi noteikt mērķus attiecībā uz LULUCF;

71.

pauž apņēmību attiecībā uz „ES 2020” mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas jomā un saistībā ar 2 °C klimata pārmaiņu mērķi; tomēr pauž bažas, ka īsie termiņi, kas izmantoti spēkā esošajā SEG emisijas aprēķina metodoloģijā, un no tā izrietošais pieņēmums par oglekļa neitrālu koksnes biomasas emisiju, var apdraudēt šo mērķu sasniegšanu; aicina Komisiju apspriesties ar IPCC un izveidot tādu SEG emisijas aprēķina metodoloģiju, kas attiektos uz ilgākiem laika posmiem un biomasas radītām emisijām no zemes izmantošanas, zemes izmantojuma maiņas un mežu apsaimniekošanas, novērtējot oglekļa plūsmu valsts līmenī un integrējot dažādas mežsaimniecības fāzes (stādīšana, retināšana un ciršana);

72.

uzskata, ka pašreizējie Komisijas izstrādātie biodegvielas kritēriji nav piemēroti biomasas gadījumā un prasa izstrādāt jaunus juridiski saistošus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz to biomasu, kuras izmantošana enerģijas ieguvei tiek veicināta; uzskata, ka Komisijai jāiepazīstas ar Forest Europe darbu un atzinumiem, lai izstrādātu kritērijus, kuros ņemts vērā iespējamais atjaunojamās enerģijas tirgus izkropļojumu risks, kuros nebūtu pieņēmuma par oglekļa neitralitāti, būtu ņemtas vērā netiešās emisijas, un kuri netraucētu „ES 2020” mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības jomā; atzīmē, ka kritēriju detalizētu īstenošanu būtu jāļauj realizēt vietējā līmenī, ņemot vērā konkrētās vietas apstākļus;

73.

aicina piemērot mežu definīcijas, kas balstītas uz meža klasifikāciju, kuras pamatā ir ekoloģiskie kritēriji, piemēram, EVA 2007. gadā ierosināto klasifikāciju, lai norādītu uz atšķirību starp oglekli daudz uzkrājušiem seniem mežiem, intensīvi apsaimniekotām monokultūru audzēm un citiem meža veidiem, tostarp Vidusjūras krūmājiem, atbilstīgi biomēm un augšanas posmiem;

74.

uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt mežu daudzveidību ES visos to augšanas posmos, lai nodrošinātu mežu bioloģisko daudzveidību un bioloģisko daudzveidību mežos, jo katrs meža augšanas posms nodrošina priekšnosacījumus turpmāko posmu attīstībai, un, ja nenotiek dažādo posmu saskaņota aizsardzība, turpmāko posmu attīstība ir nopietni apdraudēta;

75.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt darbu starptautiskā līmenī, lai izstrādātu jaunu ANO mežu definīciju, kas precizē dabisko mežu definīcijas atbilstīgi biomēm un norāda uz atšķirībām starp autohtoniem mežiem un mežiem, kuros dominē trīs monokultūras un nevietējās izcelsmes sugas; šajā sakarā atzīmē — ES esot lielākajai valsts atbalsta piešķīrējai jaunattīstības valstīs (mežu nozarei, saņemot vairāk nekā 600 miljonus EUR 2003. gadā), šī definīcija būtiski veicinās politikas virzienu saskaņotību un izmaksu lietderību; pauž nožēlu, ka Zaļajā grāmatā nav atspoguļots progress attiecībā uz nepieciešamību saskaņot ES darbības gan Savienībā, gan ārpus tās un panākt globālu juridiski saistošu nolīgumu ANO Mežu foruma ietvaros;

76.

norāda, cik liela nozīme ir globālai sadarbībai — gan administratīvā, gan pētījumu līmenī — standartu noteikšanā un labas prakses un tehnoloģijas, kā arī zinātības nodošanā, jo īpaši saistībā ar REDD (atmežošanas un meža degradācijas radīto emisiju samazināšanas) sistēmu; turklāt norāda, ka taisnīgu REDD sniegto labumu sadali nevar panākt bez aktīvas sadarbības un labas prakses apmaiņas; uzsver GMES (globālās uzraudzības videi un drošībai) programmas nozīmi apmežoto platību kartēšanā, uzraudzībā un reģistrēšanā Eiropas un starptautiskā mērogā un ieguldījumu, ko šādi gūtā informācija var sniegt ANO sarunās par klimata pārmaiņām;

77.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.