2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/140

—

ņemot vērā daudzas iepriekšējās rezolūcijas par Zimbabvi, no kurām jaunākā ir 2010. gada 21. oktobrī pieņemtā rezolūcija par iedzīvotāju masveida padzīšanu no dzimtajām vietām Zimbabvē (1),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra Lēmumu 2011/101/KĀDP (2), ar ko līdz 2012. gada 20. februārim atjauno saskaņā ar Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP (3) noteiktus ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi, un Komisijas 2008. gada 8. decembra Regulu (EK) Nr. 1226/2008 (4), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto augstās pārstāves Ketrīnas Eštones 2011. gada 15. februāra deklarāciju par Zimbabvi,

—

ņemot vērā Livingstonas paziņojumu, ko 2011. gada 31. marta Dienvidāfrikas attīstības kopienas (SADC) augstākā līmeņa sanāksmē sniegusi Troika politikas, aizsardzības un drošības sadarbības jomā,

—

ņemot vērā vispārējo politisko nolīgumu (VPN), ar ko 2009. gada februārī tika izveidota Zimbabves nacionālās vienotības valdība,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, ko Zimbabve ir ratificējusi,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.

tā kā dažos pēdējos mēnešos ir ievērojami pieaudzis Zanu PF politisko pretinieku iebaidīšanas, patvaļīgas aizturēšanas un pazušanas gadījumu skaits, skarot daudzus Demokrātisko pārmaiņu kustības (MDC) biedrus, vairākus MDC deputātus un nozīmīgākās personas MDC vadībā, piemēram, enerģētikas ministru Elton Mangoma, iekšlietu ministri Theresa Makone un no amata atcelto Zimbabves parlamenta priekšsēdētāju Lovemore Moyo;

B.

tā kā Zimbabves premjerministrs Morgan Tsvangirai ir personīgi apstiprinājis, ka prezidents Roberts Mugabe un Zanu-PF partija nav ievērojuši 2009. gada VPN noteikumus un vardarbīgi iebiedē MDC-T un MDC-M piederīgos nacionālās vienotības valdības locekļus;

C.

tā kā divus pēdējos gadus nacionālās vienotības valdība ar grūtībām nodrošinājusi stabilitāti valstī un tai nav izdevies sagatavot pāreju uz demokrātiju tādu vēlēšanu ceļā, kuru rezultātiem var uzticēties, jo Zanu-PF to ir apzināti kavējusi; tā kā drausmīgais politiskais, ekonomiskais un humanitārais stāvoklis Zimbabvē kopš 2010. gada decembra ir ievērojami pasliktinājies;

D.

tā kā Zimbabves drošības dienesti nesen veica reidus vairāku NVO (Cilvēktiesību NVO forums, Zimbabves krīzes koalīcija) birojos, kā arī MDC galvenajā mītnē, izņēma NVO dokumentus un patvaļīgi aizturēja NVO un MDC partijas darbiniekus, lai tos nopratinātu un pēc tam vienkārši atlaistu, neizvirzot apsūdzības;

E.

tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas “Women of Zimbabwe Arise” (WOZA) abas vadītājas Jenni Williams un Magodonga Mahlangu, kā arī Cilvēktiesību NVO foruma direktors Abel Chikomo un citi cilvēktiesību aizstāvji ir sistemātiski saskārušies ar policijas veiktu vajāšanu;

F.

tā kā 2011. gada 19. februārī drošības dienesti aizturēja 46 pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, apsūdzot nodevībā saistībā ar videofilmas par neseno tautas sacelšanos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos publiskas izrādīšanas rīkošanu; tā kā ieslodzījuma laikā vairāki aktīvisti tika sisti, spīdzināti un turēti vieninieka kamerās;

G.

tā kā Zimbabves drošības dienesti ir ierobežojuši MDC tiesības rīkot politiskus mītiņus, kamēr Zanu-FP var brīvi rīkot šādus mītiņus, un tas ir tiešā pretrunā Zimbabves Konstitūcijai;

H.

tā kā Zanu-FP pašlaik ir iesaistījusies vardarbīgā valsts mēroga kampaņā, lai piespiestu Zimbabves iedzīvotājus parakstīt petīciju, kurā prasīta pret Mugabes kliķes vadošajiem locekļiem noteikto starptautisko ierobežojošo pasākumu atcelšana; norāda, ka tie, kas atteikušies parakstīt minēto petīciju, ir tikuši brutāli sisti vai apcietināti;

I.

tā kā ES “ierobežojošie pasākumi” ir tieši vērsti pret 163 ekspluatatīvā Mugabes režīma vadošajiem darbiniekiem un personām, kas palīdzējušas to uzturēt, un tie neskar plašāku Zimbabves sabiedrību vai Zimbabves ekonomiku;

J.

tā kā ES, ASV, Austrālija un Kanāda turpina paust bažas par cilvēktiesību stāvokli Chiadzwa (Marange) dimantu raktuvēs, jo īpaši saistībā ar Zimbabves drošības dienestu darbinieku veiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un tādēļ nevēlas izsniegt Kimberli procesa sertifikātus šajās raktuvēs iegūtajiem dimantiem;

K.

tā kā Zimbabve grimst nabadzībā, jo Mugabes režīms gadiem ilgas īstenojis nepareizu ekonomikas pārvaldību, un turpina saņemt ievērojamu humāno un cita veida palīdzību gan no ES un Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Vācijas, Francijas un Dānijas, gan no ASV, Austrālijas un Norvēģijas, un šī kopējā palīdzība apmierina lielas Zimbabves iedzīvotāju daļas svarīgākās pamatvajadzības;

L.

tā kā Zimbabves premjerministrs ir aicinājis ES neakreditēt Zimbabves vēstnieci ES Margaret Muchada, jo viņu vienpersoniski iecēlis prezidents Mugabe un tas pārkāpj Zimbabves Konstitūciju un VPN noteikumus,

1.

prasa nekavējoties pārtraukt visu politisku iemeslu dēļ veiktu vajāšanu, aizturēšanu un vardarbību, kuru īsteno Zimbabves drošības dienesti un milicija, kas atrodas R. Mugabes un Zanu-FP partijas tiešā pakļautībā vai ir tiem lojāli; uzsver, ka par vardarbību un pārkāpumiem atbildīgie ir jāsauc pie atbildības;

2.

uzstāj, ka Zimbabves tautai būtu jānodrošina vārda un pulcēšanās brīvība, ka būtu jāpārtrauc politiķu un aktīvu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju (jo īpaši cilvēktiesību aktīvistu) iebiedēšana un visi vēlētajiem pārstāvjiem neatkarīgi no viņu politiskās pārliecības, kā arī NVO, politiskajiem aktīvistiem, presei un parastajiem iedzīvotājiem būtu jādod iespēja brīvi paust savu viedokli, nebaidoties no vardarbīgas vajāšanas, patvaļīgas aizturēšanas vai spīdzināšanas;

3.

prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos, jo īpaši MDC funkcionārus un sekotājus; nosoda visus ar aizturēšanu un apcietinājumu saistītos apstākļus, kas ir pretrunā starptautiskām cilvēktiesību konvencijām;

4.

mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Āfrikas Savienību un SADC un jo īpaši Dienvidāfriku, lai nodrošinātu, ka gaidāmās vēlēšanas Zimbabvē nav saistītas ar iebiedēšanu un vardarbību; tomēr uzskata, ka pirmstermiņa vēlēšanas neatrisinātu joprojām aktuālos politisko un ekonomisko reformu jautājumus; uzskata, ka jebkādu vēlēšanu pamatā jābūt starptautiskajām normām, tostarp cilvēktiesību ievērošanai un vārda un pārvietošanās brīvībai, nekavējoties pārtraucot personu vajāšanu un apcietināšanu viņu politisko uzskatu dēļ;

5.

atzinīgi vērtē Livingstonas paziņojumu, ko SADC Troika sniedza 2011. gada 31. martā, un mudina SADC uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu, ka visas Zimbabves partijas pilnībā īsteno paziņojumā iekļautos ieteikumus un valstī būtu iespējams sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas;

6.

aicina Zimbabves politiskās partijas vienoties par plānu, kā Zimbabvē sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas ar starptautisko novērotāju piedalīšanos;

7.

mudina visas Zimbabves politiskās partijas atkal pilnībā iesaistīties konstitucionālās reformas procesā, lai līdz nākamajām vēlēšanām pieņemtu jaunu Zimbabves Konstitūciju, pret ko neiebilstu Zimbabves iedzīvotāji;

8.

atzinīgi vērtē to, ka nesen (2011. gada februārī) ir atjaunots saraksts, kurā iekļautas ES nevēlamās personas un struktūras, kas saistītas ar Mugabes režīmu; uzsver, ka šie ierobežojošie pasākumi vērsti tikai pret Zimbabves kleptokrātiju un nekādi neietekmēs Zimbabves sabiedrību kopumā;

9.

mudina ES saglabāt ierobežojošos pasākumus pret personām un struktūrām, kas saistītas ar Mugabes režīmu, līdz tiek saņemti reāli apliecinājumi par pozitīvām pārmaiņām Zimbabvē; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai šo situāciju izskaidrotu Zimbabvē un pasaulē, kā arī aktīvāk censties panākt atbalstu straujai pārejai uz reālu demokrātiju un ekonomisko progresu valstī;

10.

aicina ES atteikties akreditēt jebkuru Zimbabves vēstnieku ES, kura iecelšanā nav pienācīgi ievērota Konstitūcijā noteiktā procedūra un VPN noteikumi;

11.

uzstāj, ka Zimbabves varas iestādēm jāievēro Kimberli procesa prasības, pilnībā jāatsauc armija no Marange dimantu raktuvēm un jānodrošina dimantu ieguves radīto ieņēmumu pārredzamība;

12.

atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstis un citas valstis, kas turpina finansēt tiešu atbalstu Zimbabves iedzīvotājiem; uzsver to, ka jānodrošina, lai šāds atbalsts arī turpmāk tiktu virzīts ar bona fide NVO starpniecību, izvairoties no valdības aģentūrām, tiktu sniegts ļoti mērķtiecīgi un tiktu pienācīgi dokumentēts;

13.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, G8 valstu valdībām, Zimbabves un Dienvidāfrikas valdībām un parlamentiem, Nāciju sadraudzības ģenerālsekretāram, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības Komisijas un Izpildpadomes priekšsēdētājiem, Panāfrikas parlamentam, SADC ģenerālsekretāram, šīs organizācijas dalībvalstu valdībām un tās Parlamentārajam forumam.