2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/70

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

—

ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem (1),

—

ņemot vērā profesora Mario Monti2010. gada 9. maija ziņojumu “Jauna stratēģija vienotajam tirgum”,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ “Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ” (COM(2010)0546),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā” (COM(2010)0543),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

—

ņemot vērā ziņojumu “Novērtējums par mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem ES” (2),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009)0557),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai (3),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus” (COM(2008)0400),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ “Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act” ” (COM(2008)0394),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotais tirgus — pārskats par ieguvumiem” (SEC(2007)1521),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Iespējas, pieejamība un solidaritāte — īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0726),

—

ņemot vērā Komisijas skaidrojošo paziņojumu par to, kā Kopienas tiesību aktus attiecībā uz publisko iepirkumu un koncesijām piemērot institucionalizētajai valsts un privātā sektora partnerībai (IVPP) (C(2007)6661),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Laiks palielināt apgriezienus. Jauna izaugsmes un nodarbinātības partnerība” (COM(2006)0030),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumus par aktu par vienoto tirgu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūciju par jaunākajām norisēm saistībā ar publisko iepirkumu (5),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (6),

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 3. februāra rezolūciju par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā — inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā (7),

—

ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 30. novembra rezolūciju “Laiks palielināt apgriezienus — uzņēmējdarbības un izaugsmes veicināšana Eiropā” (8),

—

ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju. Virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu (COM(2011)0015),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0071/2011),

A.

tā kā vienotais tirgus, kas pamatojas uz brīvu un godīgu konkurenci, ir ES ekonomiskās reformas svarīgākais mērķis un būtiska priekšrocība Eiropas ekonomiskās konkurētspējas nodrošināšanai pasaules mērogā;

B.

tā kā viena no iekšējā tirgus lielākajām priekšrocībām ir mobilitātes šķēršļu likvidēšana un iestāžu regulējuma saskaņošana, veicinot starpkultūru sapratni, integrāciju, ekonomisko izaugsmi un Eiropas solidaritāti;

C.

tā kā ir svarīgi palielināt uzticību visos vienotā tirgus līmeņos un novērst pašreizējos šķēršļus uzņēmumiem, kuri uzsāk uzņēmējdarbību; tā kā liels administratīvais slogs atbaida jaunos uzņēmējus;

D.

tā kā ir svarīgi, lai Aktā par vienoto tirgu neietilptu savstarpēji izolētu pasākumu virkne un lai visi priekšlikumi kopā veicinātu saskaņota mērķa sasniegšanu;

E.

tā kā tirgus sadrumstalošanās ietekmē visus uzņēmumus, bet mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir īpaši jutīgi pret sadrumstalošanās radītajām problēmām;

F.

tā kā bieži tiek uzskatīts, ka vienotais tirgus līdz šim ir devis labumu galvenokārt lieliem uzņēmumiem, lai gan MVU ir ES izaugsmes dzinējspēks;

G.

tā kā inovāciju trūkums Eiropas Savienībā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka zemus izaugsmes rādītājus pēdējo gadu laikā; tā kā videi nekaitīgu tehnoloģiju inovācijas nodrošina iespēju saskaņot ilgtermiņa izaugsmi un vides aizsardzību;

H.

tā kā nolūkā sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus vienotajam tirgum jārada apstākļi gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei; tā kā vienotajam tirgum jānodrošina labāka vide, kurā ES uzņēmumiem nodarboties ar inovācijām un pētījumiem;

I.

tā kā konkurences politika ir svarīgs instruments dinamiska, efektīva, inovatīva un pasaules mērogā konkurētspējīga ES iekšējā tirgus nodrošināšanai;

J.

tā kā riska kapitāls ir nozīmīgs jauno inovatīvo uzņēmumu finansējuma avots; tā kā riska kapitāla fondiem, kuri vēlas veikt ieguldījumus dažādās ES dalībvalstīs, nākas saskarties ar šķēršļiem;

K.

tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstīšanai un plašākai izmantošanai ES uzņēmumos ir būtiska nozīme mūsu turpmākajā izaugsmē;

L.

tā kā ES līmenī joprojām nav pietiekami attīstīta elektroniskā komercija un elektroniskie pakalpojumi, tostarp e–valdības un e–veselības pakalpojumi;

M.

tā kā pasta pakalpojumu nozarei, kā arī pasta sistēmu un pakalpojumu savstarpējās izmantojamības un sadarbības veicināšanai var būt būtiska ietekme uz pārrobežu elektroniskās komercijas attīstību;

N.

tā kā pastāv normatīvie šķēršļi autortiesību efektīvai licencēšanai, un tas izraisa ievērojamu sadrumstalotību audiovizuālo produktu tirgū, līdz ar to kaitējot ES uzņēmumiem; tā kā gan uzņēmumi, gan patērētāji gūtu labumu, ja tiktu izveidots īsteni vienots audiovizuālo produktu un pakalpojumu tirgus, kurā pilnībā tiktu ievērotas interneta lietotāju pamattiesības;

O.

tā kā viltošana un pirātisms mazina uzņēmumu uzticību elektroniskajai komercijai un sekmē intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumu sadrumstalotību, kas negatīvi ietekmē inovācijas vienotajā tirgū;

P.

tā kā atšķirības fiskālajos noteikumos var radīt būtiskus šķēršļus pārrobežu darījumiem; tā kā valstu nodokļu politiku saskaņošana, kā savā ziņojumā ierosināja Mario Monti, sniegtu būtisku pievienoto vērtību uzņēmumiem un pilsoņiem;

Q.

tā kā publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā, jo tas veido apmēram 17 % no ES IKP; tā kā pārrobežu iepirkums veido nelielu daļu no kopējā publiskā iepirkuma tirgus, lai gan ES uzņēmumiem ir iespēja darboties pārrobežu iepirkuma jomā; tā kā MVU joprojām ir ierobežota pieeja publiskā iepirkuma tirgiem;

R.

tā kā pakalpojumi ir ļoti svarīga nozare attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, taču vienotais tirgus pakalpojumu jomā joprojām ir nepietiekami attīstīts, jo īpaši to trūkumu un problēmu dēļ, ar ko saskārās dalībvalstis, īstenojot Pakalpojumu direktīvu,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”; uzskata, ka paziņojuma trīs sadaļas ir vienlīdz svarīgas un savstarpēji saistītas un tās ir jāaplūko saskaņoti, nenodalot dažādus svarīgos jautājumus vienu no otra;

2.

jo īpaši uzsver šajā paziņojumā pausto Komisijas apņemšanos sekmēt jaunas pieejas ilgtspējīgai attīstībai;

3.

mudina Komisiju veikt ES budžeta prioritāšu finanšu revīziju saistībā ar nākamo finanšu shēmu un noteikt prioritāti Eiropas pievienotās vērtības projektiem, kas spēj uzlabot ES konkurētspēju un integrāciju pētniecības, zināšanu un inovāciju jomā;

4.

īpaši saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi uzsver vienotā tirgus nozīmīgumu ES uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā un Eiropas tautsaimniecību izaugsmes un stabilitātes sekmēšanā, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu ieviešanu, un atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā izmantoto holistisko pieeju; uzsver, ka M. Monti ziņojumā iekļautie dažādie pasākumi ir papildinoši, bet to saskaņa netiek pilnībā atspoguļota Aktā par vienoto tirgu;

5.

tāpēc aicina Komisiju iesniegt vērienīgu pasākumu kopumu, kas pamatots ar skaidru un saskanīgu stratēģiju iekšējā tirgus konkurētspējas veicināšanai; aicina Komisiju atcerēties Mario Monti ziņojumu, kura mērķis bija veicināt liberalizāciju un konkurenci, kā arī uzlabot fiskālo un sociālo konverģenci;

6.

uzsver, cik svarīgi ir uzlabot Eiropas Savienības ekonomisko pārvaldību, lai radītu tādus ekonomiskos apstākļus, kuros uzņēmumi var izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas, kas tiem ļautu attīstīties un kļūt konkurētspējīgākiem, un aicina šo saikni skaidri noteikt Aktā par vienoto tirgu; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tam, kā pieaugošās ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm ietekmē vienotā tirgus iekšējo kohēziju;

7.

uzsver nepieciešamību izveidot tālejošu Eiropas industriālo politiku, kuras mērķis ir nostiprināt reālo ekonomiku un panākt pāreju uz viedāku un ilgtspējīgāku ekonomiku;

8.

uzsver, ka līdz ar tirgu integrāciju arvien nozīmīgāka kļūs Eiropas stratēģijas ārējā dimensija, kas ietver arī starptautisko tirdzniecību, un ka tādēļ patiesi noderētu atbilstoša ārējā stratēģija, lai saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un uzņēmumiem — labāk funkcionējošu vienoto tirgu; uzsver, ka ES tirdzniecības politika ir jāpārveido par instrumentu, kas patiesi veicinātu ilgtspējīgu attīstību un vairāk un labāku darbavietu radīšanu; prasa Komisijai izstrādāt tirdzniecības politiku atbilstīgi stingrai rūpniecības politikai, kura veicina darbavietu radīšanu;

9.

konstatē, ka Eiropas Savienības vienotā tirgus politika un reģionālās attīstības politika lielā mērā papildina viena otru, un uzsver, ka iekšējā tirgus darbības uzlabojumi un ES reģionu turpmāka attīstība ir savstarpēji atkarīgi faktori, kuri sekmē Eiropas kohēziju un konkurētspēju; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir padziļināt vienotā tirgus darbību; uzsver, ka vienotā tirgus reāla un efektīva pieejamība visos ES reģionos ir viens no priekšnoteikumiem personu pārvietošanās brīvībai, kā arī preču, kapitāla un pakalpojumu brīvai apritei un līdz ar to — stipram un dinamiskam vienotajam tirgum; šajā sakarībā norāda uz Savienības reģionālās politikas būtisko nozīmi attiecībā uz infrastruktūras attīstību un ekonomiski un sociāli saskaņotu un līdzsvarotu reģionālo attīstību;

10.

aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņemt konsekventu un līdzsvarotu stratēģiju, lai veicinātu inovācijas, atbalstītu inovatīvus uzņēmumus, kas ir labākais jaunrades sekmēšanas veids, kā arī aizsargātu pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību;

11.

stingri atbalsta MVU labvēlīgas vienotas patentu strīdu izšķiršanas sistēmas izveidi ES mērogā, lai vienoto tirgu padarītu par līderi inovāciju jomā un uzlabotu Eiropas konkurētspēju; uzsver, ka patentu tulkošana daudzās valodās rada papildu izdevumus, kas rada šķēršļus inovācijām vienotajā tirgū, un ka iespējami drīz ir jāpanāk kompromiss attiecībā uz valodas aspektiem;

12.

atbalsta ES projektu obligāciju izveidi, lai veicinātu ilgtermiņa inovācijas un darbavietu radīšanu vienotajā tirgū, kā arī finansētu nozīmīgāko pārrobežu infrastruktūras projektu īstenošanu, jo īpaši enerģētikas, transporta un elektronisko sakaru jomā, lai atbalstītu ekonomikas ekoloģisko pārveidi; uzsver nepieciešamību pēc piemērotām riska pārvaldības struktūrām un visu iespējamo saistību pilnīgas atklāšanas;

13.

norāda, ka pilnībā funkcionētspējīgam iekšējam enerģijas tirgus ir svarīga nozīme, lai panāktu lielāku neatkarību attiecībā uz energoapgādi; uzskata, ka to varētu panākt, izmantojot reģionālu grupu izveides pieeju, kā arī dažādojot enerģijas piegādes ceļus un avotus; uzsver, ka Austrumeiropas dalībvalstīs ir jāuzlabo infrastruktūra, lai tā atbilstu infrastruktūras līmenim Rietumeiropas dalībvalstīs; uzsver, ka iekšējam enerģijas tirgum ir jārīkojas, lai uzturētu enerģijas cenas gan patērētājiem, gan uzņēmumiem pieņemamā līmenī; uzskata — lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā, ir nepieciešama jauna pieeja, kas paredz adekvātu minimālo nodokļu likmju piemērošanu CO2 emisijām un energoietilpībai; uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem energoefektivitātes plāniem un pasākumiem, lai ievērojami palielinātu enerģijas ietaupījumu; uzsver, ka ir jāveicina viedtīklu, kā arī atjaunojamo enerģijas avotu lietošana un jāmudina vietējās un reģionālās iestādes, izstrādājot energoefektivitātes plānus, izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; prasa Komisijai cieši uzraudzīt, kā tiek īstenotas direktīvas par enerģijas marķēšanu, ekodizainu, transportu, ēkām un infrastruktūru, lai nodrošinātu un realizētu kopēju Eiropas pamatpieeju;

14.

atbalsta iniciatīvu par produktu ietekmi uz vidi un mudina Komisiju ātri ierosināt reālas vispārējas novērtēšanas un marķēšanas sistēmas izveidi;

15.

mudina Komisiju sekmēt pārrobežu ieguldījumus un izstrādāt tiesisko regulējumu, kas rosinātu riska kapitāla līdzekļu efektīvu ieguldīšanu vienotajā tirgū, nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un stimulētu šo līdzekļu ieguldīšanu ilgtspējīgos projektos, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” vērienīgos mērķus; aicina Komisiju apsvērt iespējas izveidot tādu Eiropas riska kapitāla fondu, kas ļautu veikt ieguldījumus agrīna posma “koncepcijas apliecinājumā” un uzņēmuma attīstībā pirms komercieguldījuma; prasa Komisijai katru gadu veikt novērtējumu par privāto un valsts ieguldījumu vajadzībām un par to, kā šīs vajadzības tiek ņemtas vērā vai kā tās vajadzētu ņemt vērā Komisijas priekšlikumos;

16.

atzīst publiskā iepirkuma, īpaši pirmskomercializācijas posma iepirkuma, nozīmīgumu un lomu inovāciju veicināšanā vienotajā tirgū; aicina dalībvalstis izmantot pirmskomercializācijas posma iepirkumu, lai sniegtu izšķirošu sākotnējo impulsu inovatīvu un ekoloģisku tehnoloģiju ieviešanai jaunajos tirgos, vienlaikus uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvāk informēt valsts iestādes par pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma pašreizējām iespējām; aicina Komisiju izpētīt, kā varētu atvieglot pārrobežu kopējā iepirkuma procedūru;

17.

aicina dalībvalstis aktīvāk darboties, lai apvienotu inovāciju resursus, izveidojot inovācijas kopas un veicot pasākumus, kas sekmētu MVU dalību ES pētniecības programmās; uzsver, ka ir jāizplata un pārrobežu mērogā jāizmanto zinātniskās pētniecības un inovāciju rezultāti;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto Elektronisko parakstu direktīvas pārskatīšanu, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu par drošu elektroniskās autentifikācijas sistēmu pārrobežu atzīšanu un savietojamību; uzsver nepieciešamību panākt elektroniskās identifikācijas un elektroniskās autentificēšanas savstarpēju atzīšanu visā ES un lūdz Komisiju šajā sakarībā jo īpaši risināt problēmas, kas saistītas ar pakalpojumu saņēmēju diskrimināciju viņu valstiskās piederības vai reģistrācijas vietas dēļ;

19.

uzskata, ka Baltajā grāmatā par transporta politiku galvenā uzmanība jāpievērš priekšlikumiem par to, kā uzlabot ilgtspējīgus transporta veidus, tostarp pārvadātāju sadarbību; uzsver, cik nozīmīgs ir ierosinātais elektroniskās mobilitātes tiesību aktu kopums, kura mērķis ir izmantot jaunās tehnoloģijas, lai atbalstītu efektīvu un ilgtspējīgu transporta sistēmu, jo īpaši izmantojot integrētu biļešu iegādes sistēmu; aicina dalībvalstis ātri īstenot direktīvu par intelektiskām transporta sistēmām;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu uzņēmumu un pilsoņu uzticību elektroniskajai komercijai, proti, nodrošinot patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību šajā jomā; uzsver, ka to varētu panākt pēc tam, kad tiks pienācīgi izvērtēta Patērētāju tiesību direktīva un veikts rūpīgs ietekmes novērtējums attiecībā uz visām politiskajām iespējām, kas paredzētas Zaļajā grāmatā par Eiropas līgumtiesībām; norāda, ka elektronisko komerciju visā ES varētu vienlīdz efektīvi uzlabot, arī vienkāršojot domēnu pārrobežu reģistrācijas procesu tiešsaistes uzņēmumiem, kā arī uzlabojot drošas tiešsaistes maksājumu sistēmas un atvieglojot pārrobežu parādu piedziņu;

21.

uzsver, ka ES informācijas un komunikācijas tehnoloģiju standartizācijas politika ir obligāti jāpielāgo tirgus un politikas izmaiņām, lai sasniegtu tos Eiropas politikas mērķus, kuru īstenošanai vajadzīga savietojamība;

22.

uzsver nepieciešamību pārvarēt šķēršļus, kas novērojami pārrobežu elektroniskās komercijas jomā ES; uzsver, ka ir nepieciešama aktīva politika, kura sabiedrībai un uzņēmumiem ļautu pilnvērtīgi izmantot šo viņiem pieejamo instrumentu, kas var nodrošināt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām; uzskata, ka tas ir būtiski pašreizējos ekonomikas krīzes apstākļos un ka tas lielā mērā palīdzētu izveidot vienoto tirgu par līdzekli pieaugošās nevienlīdzības apkarošanai un to patērētāju aizsargāšanai, kuri ir neaizsargāti, dzīvo attālos reģionos vai kuriem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, kā arī personu grupas ar zemiem ienākumiem un MVU, kam iekļaušanās elektroniskās komercijas vidē ir īpaši svarīga;

23.

uzsver ES reģionu iespēju sniegt būtisku ieguldījumu Komisijas centienos izveidot digitālu vienoto tirgu; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi izmantot ES reģioniem pieejamos līdzekļus, lai novērstu to atpalicību elektroniskās komercijas un elektronisko pakalpojumu jomā, kas varētu būt sekmīgs reģionu turpmākās izaugsmes avots;

24.

uzskata, ka MVU jābūt pilnvarām plaši izmantot elektronisko komerciju Eiropā; pauž nožēlu, ka priekšlikumu par Eiropas sistēmu, ar ko izšķirt tiešsaistes strīdus par digitālajiem darījumiem, Komisija neiesniegs līdz 2012. gadam, kas ir 12 gadus pēc tam, kad Parlaments 2000. gadā aicināja izstrādāt šādu iniciatīvu (9);

25.

mudina dalībvalstis pilnībā īstenot Trešo pasta pakalpojumu direktīvu (2008/6/EK); uzsver, ka ir jānodrošina vispārēja piekļuve kvalitatīviem pasta pakalpojumiem, jānovērš sociālais dempings un jāveicina pasta sistēmu un pakalpojumu savietojamība un sadarbība starp tiem, lai sekmētu tiešsaistē veikto pirkumu efektīvu piegādi un izsekošanu, kas palielinātu klientu uzticību pārrobežu pirkumiem;

26.

uzsver, ka ir jāizveido vienots tirgus tiešsaistē nopērkamām audiovizuālajām precēm, veicinot atklātus standartus attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, un ka ir jāatbalsta inovācijas un radošums, veicot efektīvu autortiesību pārvaldību, tostarp izveidojot Eiropas mēroga licencēšanas sistēmu, lai pilsoņiem sniegtu plašāku un taisnīgāku piekļuvi kultūras priekšmetiem un pakalpojumiem un nodrošinātu to, ka tiesību subjekti saņem atbilstīgu atalgojumu par savu radošo darbu un tiek ievērotas interneta lietotāju pamattiesības; uzsver — lai uzlabotu patērētāju un uzņēmumu uzticību elektroniskajai komercijai, tiesību akti par intelektuālā īpašuma tiesībām tiešsaistē ir jāsaskaņo ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par intelektuālā īpašuma tiesībām ar tiešsaisti nesaistītās jomās, jo īpaši attiecībā uz preču zīmēm;

27.

norāda, ka ir aktīvāk jācīnās pret pirātismu tiešsaistē, lai aizsargātu radošo darbu radītāju tiesības, vienlaikus ievērojot patērētāju pamattiesības; norāda, ka iestādes un pilsoņi ir pienācīgi jāinformē par viltošanas un pirātisma sekām; atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto iniciatīvu par preču zīmju un ražojumu pirātisma apkarošanu, jo īpaši 2011. gadā iesniedzamos tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir tiesisko regulējumu pielāgot jaunām ar internetu saistītām problēmām un stiprināt muitas iestāžu darbību šajā jomā; norāda, ka šajā saistībā varētu arī panākt sinerģiju ar izziņoto rīcības plānu Eiropas tirgus uzraudzības stiprināšanai;

28.

uzsver arī, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un piemērošana būtu jāuzlabo plašākas pieejas ietvaros, ņemot vērā patērētāju un ES pilsoņu tiesības un vajadzības, bet nenonākot pretrunā citiem ES iekšpolitikas un ārpolitikas virzieniem, piemēram, informācijas sabiedrības veicināšanai, izglītības atbalstīšanai, veselības aprūpei, attīstībai trešās valstīs un bioloģiskās un kultūras daudzveidības veicināšanai starptautiskā mērogā;

29.

uzsver — lai izveidotu ilgtspējīgu iekšējo tirgu, ir efektīvi jāīsteno un jāpiemēro finanšu uzraudzības pasākumu kopums; aicina Komisiju, veicot novērtēšanu, nodrošināt, lai šī īstenošana tiktu veikta visā ES un katru gadu tiktu publicēta korelācijas tabula; tādēļ uzskata, ka valsts un ES uzraudzības institūcijās ir jāpopularizē paraugprakse;

30.

aicina Komisiju uzlabot MVU pieeju kapitāla tirgiem, racionalizējot informācijas nodrošināšanu par dažādām ES finansējuma iespējām, piemēram, tām, kuras nodrošina Konkurētspējas un inovāciju programma, Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds, un padarot finansēšanas programmas vienkāršākas, ātrākas un mazāk birokrātiskas; tādēļ iesaka izmantot krietni holistiskāku pieeju attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, jo īpaši nolūkā atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku;

31.

uzskata, ka Eiropas banku tirgus plurālistiskā struktūra pilnībā atbilst MVU finansiālo vajadzību daudzveidībai un ka tiesisko modeļu un uzņēmējdarbības mērķu dažādība uzlabo piekļuvi finansēm;

32.

uzsver MVU un mikrouzņēmumu ekonomisko nozīmīgumu Eiropas ekonomikā; tāpēc uzstāj uz nepieciešamību nodrošināt, ka Mazās uzņēmējdarbības aktā veicinātais princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” tiek pienācīgi īstenots, un atbalsta Komisijas veiktos pasākumus, lai novērstu nevajadzīgo administratīvo slogu, ar ko saskaras MVU; ierosina atbalstīt tos MVU, kuriem piemīt īpašs izaugsmes potenciāls, kuri maksā augstas darba algas un kuros ir labi darba apstākļi, un prasa Mazās uzņēmējdarbības aktā noteikt diferenciāciju, lai to saskaņotu ar stratēģiju “Eiropa 2020”;

33.

vērš uzmanību uz vietējo uzņēmumu nozīmi sociālās saiknes veidošanā un nodarbinātības un dinamikas sekmēšanā nelabvēlīgos apvidos, jo īpaši priekšpilsētās, kurās ir problēmas, vai reti apdzīvotos reģionos; aicina paredzēt, lai šie uzņēmumi saņemtu pienācīgu atbalstu saskaņā ar Savienības reģionālo politiku;

34.

uzsver nepieciešamību, izstrādājot projektus un rakstot priekšlikumus, stiprināt MVU iespējas, tostarp nodrošināt tehnisko palīdzību un piemērotas izglītības programmām;

35.

prasa pieņemt Eiropas privātuzņēmumu statūtus, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un to pārrobežu darbību vienotajā tirgū;

36.

uzskata, ka pašu kapitāla ieguldītājiem būs lielāks stimuls finansēt mazos un mikrouzņēmumus darbības uzsākšanas posmā, ja valstu vai Eiropas mēroga izaugsmes vērtspapīru tirgos, kuri pašlaik nedarbojas pienācīgi, tiks paredzētas efektīvākas ieguldījuma iespējas;

37.

mudina dalībvalstis pilnībā īstenot preču tiesību aktu kopumu;

38.

norāda uz savstarpēji saistītu uzņēmumu reģistru nozīmīgumu un aicina Komisiju izstrādāt skaidru tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka informācija šādos uzņēmumu reģistros ir pilnīga un pareiza;

39.

atzīst mazumtirdzniecības nozares nozīmīgo ieguldījumu izaugsmē un darbavietu izveidē; aicina Komisiju Aktā par vienoto tirgu ietvert priekšlikumu Eiropas mazumtirdzniecības rīcības plānam, kas nosaka un risina daudzās problēmas, ar kurām vienotajā tirgū saskaras mazumtirgotāji un piegādātāji; uzskata, ka rīcības plāns jāpamato ar secinājumiem par Parlamentā notiekošo darbu saistībā ar “efektīvāku un taisnīgāku mazumtirdzniecības tirgu”;

40.

uzsver, cik svarīgi ir likvidēt nevajadzīgos fiskālos, administratīvos un juridiskos šķēršļus attiecībā uz pārrobežu darbībām; uzskata, ka uzņēmumiem vajag skaidrāku PVN pamatsistēmu un ziņošanas pienākumus, lai veicinātu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, ierobežotu pielāgošanas izmaksas, apkarotu krāpšanos ar PVN maksāšanu un uzlabotu ES uzņēmumu konkurētspēju;

41.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu publicēt Zaļo grāmatu par korporatīvo pārvaldību un uzsākt sabiedrisko apspriešanu par informāciju saistībā ar uzņēmumu ieguldījumu sociālajiem, vides un cilvēktiesību aspektiem; mudina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus par privātiem ieguldījumiem, lai izveidotu efektīvus stimulus ilgtermiņa, ilgtspējīgiem un ētiskiem ieguldījumiem, lai labāk koordinētu uzņēmumu fiskālo politiku un veicinātu uzņēmumu sociālo atbildību;

42.

atzinīgi vērtē Enerģijas nodokļu sistēmas direktīvas pārskatīšanu, lai direktīvā efektīvāk atspoguļotu mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām ar nosacījumu, ka nodokļu slogu nedrīkst nepamatoti piemērot mazāk aizsargātiem patērētājiem;

43.

ļoti atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par direktīvu, ar ko ieviest kopīgu konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, un uzsver, ka tas varētu mazināt nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī uzlabot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju pārredzamību un salīdzināmību, tādējādi mazinot šķēršļus pārrobežu darbībām;

44.

aicina Komisiju padarīt publiskā iepirkuma procedūras efektīvākas un mazāk birokrātiskas, lai veicinātu ES uzņēmumu dalību pārrobežu publiskajā iepirkumā; uzsver, ka ir jāveic turpmāki vienkāršošanas pasākumi, jo īpaši vietējās un reģionālās iestādēs, lai nodrošinātu MVU labāku piekļuvi publiskajam iepirkumam; mudina Komisiju sniegt datus par publiskā iepirkuma atklātuma līmeni un nodrošināt savstarpīgumu ar citām rūpnieciski attīstītām valstīm un lielākajām jaunās tirgus ekonomikas valstīm; aicina Komisiju izpētīt jaunus veidus, kā uzlabot Eiropas uzņēmumu piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem ārpus ES, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan Eiropas, gan ārvalstu uzņēmumiem, kas sacenšas par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

45.

visumā ierosina, ka tirdzniecības nolīgumos, kurus Savienība apspriedīs nākotnē, būtu jāiekļauj nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, ievērojot uzņēmumu sociālās atbildības principus, kas noteikti 2010. gadā atjauninātajās ESAO pamatnostādnēs attiecībā uz starptautiskajiem uzņēmumiem;

46.

aicina Komisiju panākt labāku koordināciju starp iekšzemes un starptautiskā līmenī veiktajiem pasākumiem saistībā ar MVU, kā arī noteikt, kuriem MVU ir tirdzniecības potenciāls, un atbalstīt tos; uzskata, ka dalībvalstīm aktīvāk jārosina MVU izmantot esošās iniciatīvas un instrumentus, piemēram, tirgus piekļuves datubāzi un eksporta palīdzības dienestu;

47.

uzskata, ka Komisijai ir aktīvāk jārīkojas, lai veicinātu banku pārrobežu darbību, novēršot visus esošos šķēršļus, kas neļauj izmantot konkurējošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas, un piemērojot tirdzniecībai kopējus noteikumus;

48.

uzskata, ka Komisijai jāatbalsta prasmju apmaiņa Eiropā, lai mazie un vidējie uzņēmumi varētu gūt labumu no lielākos uzņēmumos pieejamām prasmēm, tādējādi veicinot sinerģiju un darbaudzināšanu;

49.

prasa Komisijai iesniegt priekšlikumus par grāmatvedības direktīvu pārskatīšanu nolūkā nepieļaut, ka tiek piemērots pārmērīgs regulējums, kas ir dārgs un neefektīvs, jo īpaši attiecībā uz MVU, lai efektīvāk varētu izmantot MVU konkurētspējas un izaugsmes potenciālu;

50.

uzsver nepieciešamību pilnībā un pareizi īstenot Pakalpojumu direktīvu, tostarp izveidot pilnībā funkcionējošus vienotos kontaktpunktus, kuri dod iespēju veikt procedūras un formalitātes tiešsaistē, kas var ievērojami samazināt uzņēmumu saimnieciskās darbības izmaksas un veicināt vienotā pakalpojumu tirgus izaugsmi; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties un veikt turpmākus pasākumus, lai pilnveidotu vienoto tirgu pakalpojumu jomā, pamatojoties uz savstarpējās novērtēšanas procesu; mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību vienotā tiešsaistes pakalpojumu tirgus attīstībai;

51.

aicina Komisiju sekmēt uzņēmējdarbības pakalpojumu nozares attīstību un veikt nepieciešamos reglamentējošos pasākumus, lai uzņēmumus, jo īpaši MVU, aizsargātu pret netaisnīgu komercdarbības praksi, kuru lielie uzņēmumi īsteno piegādes ķēdē; aicina Komisiju, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, definēt “acīmredzami negodīgu komercpraksi” piegādes ķēdē un ierosināt turpmāko rīcību, lai novērstu negodīgu komercpraksi attiecībā uz konkurenci un līgumu slēgšanas brīvību; atgādina par Parlamenta 2008. gada 16. decembra rezolūciju par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību (10) un atkārtoti mudina Komisiju izstrādāt priekšlikumu, lai novērstu uzziņu sabiedrību krāpnieciskās darbības;

52.

uzskata, ka ikvienā tiesību akta priekšlikumā par pakalpojumu koncesijām jāparedz tiesiskais regulējums, kurš nodrošinātu pārredzamību un efektīvu tiesisko aizsardzību gan uzņēmējiem, gan līgumslēdzējām iestādēm visā ES; aicina Komisiju pirms jebkādu tiesību aktu ierosināšanas sniegt pierādījumus tam, ka attiecībā uz pakalpojumu koncesijām nav pienācīgi īstenoti Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktie vispārējie principi (diskriminācijas aizliegums, vienlīdzīgas attieksmes princips un pārredzamība);

53.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt standartizācijas tiesiskā regulējuma reformu, tostarp attiecībā uz pakalpojumiem; uzsver, ka pakalpojumu standartizācijai jāveicina vienotā tirgus pilnīga izveide, kur tas izrādījies noderīgi, un jo īpaši pilnībā jāņem vērā MVU vajadzības; atzīst produktu standartu nozīmi Eiropas iekšējā tirgus darbībā un uzskata standartus par būtisku instrumentu, ar ko veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu preču un pakalpojumu nodrošināšanu patērētājiem un uzņēmumiem; prasa īstenot pasākumus, lai sekmētu pārredzamību, samazinātu izmaksas un uzlabotu ieinteresēto personu iesaistīšanu;

54.

uzsver, ka reģionu “lietpratīgai specializācijai” ir būtiska nozīme attiecībā uz reģionu konkurētspējas palielināšanu; uzskata, ka ES vienotais tirgus var sekmīgi darboties kā kopums tikai tad, ja tajā ir iesaistīti visi dalībnieki visos reģionos, tostarp visu nozaru MVU, valsts sektors, sociālās ekonomikas pārstāvji un ikviens iedzīvotājs; uzskata arī, ka jābūt iesaistītām ne tikai dažām augsto tehnoloģiju nozarēm, bet gan visiem Eiropas reģioniem un visām dalībvalstīm, katram mērķtiecīgi izmantojot savu potenciālu (“lietpratīga specializācija”);

55.

uzsver, cik nozīmīga ir iekšējā tirgus ārējā dimensija un jo īpaši regulatīvā sadarbība ar galvenajiem tirdzniecības partneriem divpusējā vai daudzpusējā līmenī, lai veicinātu regulatīvo konverģenci, trešo valstu režīmu līdzvērtību un starptautisko standartu plašāku ieviešanu; mudina Komisiju pārbaudīt spēkā esošos nolīgumus ar trešajām pusēm, kas paplašina iekšējā tirgus elementus ārpus tā robežām, un noteikt, cik efektīvi šie nolīgumi nodrošina tiesisko noteiktību potenciālajiem ieguvējiem;

56.

uzsver, ka ES patenta un vienotas strīdu izšķiršanas sistēmas izveide, kā arī uzlabota autortiesību pārvaldības sistēma ir ļoti svarīga, lai vienotajā tirgū atbalstītu inovācijas un radošumu (Akta par vienoto tirgu 1. un 2. priekšlikums);

57.

aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā inovāciju nozīmīgumu attiecībā uz spēcīgu un ilgtspējīgāku izaugsmi un darbavietu radīšanu, nodrošinot, ka inovācijas tiek atbilstīgi finansētas, proti, izveidojot ES projektu obligācijas, jo īpaši enerģētikas, transporta un elektronisko sakaru jomā, lai atbalstītu ekonomikas ekoloģisko pārveidi, un izmantojot tiesisko regulējumu, lai rosinātu riska kapitāla fondus veikt efektīvus ieguldījumus visā ES; uzsver, ka ir jāveicina ilgtermiņa ieguldījumi inovatīvās un darbavietas radošās nozarēs (Akta par vienoto tirgu 15. un 16. priekšlikums);

58.

mudina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai vairotu uzņēmumu un patērētāju uzticību elektroniskajai komercijai un veicinātu elektroniskās komercijas attīstību vienotajā tirgū; uzsver, ka liela nozīme šī mērķa sasniegšanā ir ES rīcības plānam viltojumu un pirātisma apkarošanai, kā arī pamatdirektīvai par autortiesību pārvaldību (Akta par vienoto tirgu 2., 3. un 5. priekšlikums);

59.

uzsver, ka jāturpina rīkoties, lai vienoto tirgu padarītu par MVU labvēlīgāku vidi; uzskata, ka šai rīcībai būtu jāietver MVU piekļuves uzlabošana kapitāla tirgiem, administratīvo un fiskālo šķēršļu novēršana attiecībā uz MVU veiktajiem pārrobežu darījumiem, pieņemot skaidrāku PVN pamatsistēmu un kopīgu konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kā arī pārskatot publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, lai padarītu procedūras elastīgākas un mazāk birokrātiskas (Akta par vienoto tirgu 12., 17,. 19. un 20. priekšlikums);

60.

prasa Komisijai pārskatīt tiesību aktus par publisko iepirkumu un publisko un privāto partnerību, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi vienotajā tirgū un sekmētu pārrobežu publisko iepirkumu; uzsver, ka ir nepieciešams skaidrāks tiesiskais regulējums, kas nodrošina tiesisko noteiktību gan uzņēmējiem, gan līgumslēdzējām iestādēm; aktīvi rosina dalībvalstis izmantot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu, lai sekmētu inovatīvu un videi nekaitīgu tehnoloģiju tirgus darbību; uzstāj, ka publiskā iepirkuma jomā ir jānodrošina savstarpīgums ar rūpnieciski attīstītajām valstīm un lielākajām jaunās tirgus ekonomikas valstīm (Akta par vienoto tirgu 17. un 24. priekšlikums);

61.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.