7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 199/112

—

ņemot vērā ES Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 1., 8., 19., 20., 21., 24., 25., 35. un 45. pantu,

—

ņemot vērā starptautiskās cilvēktiesības, jo īpaši Starptautisko Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1992. gada ANO Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā Eiropas konvencijas, kas aizsargā cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Sociālo hartu un attiecīgos Eiropas Sociālo tiesību komitejas ieteikumus, kā arī Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu, kuros noteiktas Eiropas Savienības pamattiesības un pamatprincipi, tostarp nediskriminācijas un brīvas pārvietošanās princips,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu, kas nodrošina juridisko pamatu Savienības rīcībai, ja dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus un tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, kas attiecas uz pamattiesībām Savienībā,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, kas Savienības tiesību nopietnu pārkāpumu gadījumā paredz sankcijas un tiesību atņemšanu uz laiku,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. un 10. pantu, kuros noteikts, ka Savienībai jāņem vērā — kā horizontāla prasība — augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšana, sociālās atstumtības apkarošana, kā arī izglītības, mācību un cilvēka veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana un diskriminācijas rases vai etniskās izcelsmes dēļ apkarošana,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantu, ar ko Padomei piešķir pilnvaras veikt piemērotus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 151. pantu, saskaņā ar kuru par Savienības un dalībvalstu mērķi tiek noteikta nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana un pienācīga sociālā aizsardzība,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. pantu, kurā noteiktas jomas, kurās Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību, jo īpaši 153. panta 1. punkta h) apakšpunktu par no darba tirgus atstumtu personu integrāciju un 153. panta 1. punkta j) apakšpunktu par sociālās atstumtības izskaušanu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVIII sadaļu, kas saistīta ar ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (“elastības klauzulu”), kurā paredzēta vajadzīgo pasākumu pieņemšana, lai sasniegtu Līgumos noteiktos mērķus,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 3., 8., 16., 18., 20., 21. un 157. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 1998. gada Ieteikumu Nr. 1355 par sociālās atstumtības apkarošanu un sociālās kohēzijas stiprināšanu Eiropā,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas Reģionālo un mazākumtautību valodu hartu, kas atzīst reģionālās un mazākumtautību valodas par Eiropas kultūras mantojuma daļu, kā arī Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību,

—

ņemot vērā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par romu stāvokli Eiropas Savienībā (1),

—

ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par romu sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā (2),

—

ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (3),

—

ņemot vērā 2008. gada 31. janvāra rezolūciju par Eiropas stratēģiju romu jautājumā (4),

—

ņemot vērā 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par romu uzskaiti pēc etniskās piederības Itālijā (5),

—

ņemot vērā 2009. gada 11. marta rezolūciju par romu sociālo stāvokli un labāku piekļuvi ES darba tirgum (6),

—

ņemot vērā 2010. gada 25. marta rezolūciju par otro Eiropas romu samitu (7),

—

ņemot vērā 2010. gada 9. septembra rezolūciju par romu stāvokli un pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9),

—

ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (10),

—

ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (11),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (12),

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (13),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 437/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu atbalstam paredzētas mājokļu intervences atbilstību (14),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada decembra un 2008. gada jūnija sanāksmes secinājumus un Vispārējo lietu padomes 2008. gada decembra sanāksmes secinājumus,

—

ņemot vērā Luksemburgā 2009. gada 8. jūnijā pieņemtos Nodarbinātības, sociālās politikas veselības un patērētāju lietu padomes secinājumus par romu integrāciju, īpaši ņemot vērā secinājumiem pievienotos romu integrācijas desmit vispārējos pamatprincipus,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par romu sociālo un ekonomisko integrāciju Eiropā (COM(2010)0133), darba grupas izveidi (15) (2010. gada 7. septembrī), darba grupas pirmos secinājumus (16) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumus,

—

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Romi Eiropā: Eiropas Savienības instrumentu un politikas īstenošana romu integrācijai. Progresa ziņojums par 2008.–2010. g.” (SEC(2010)0400),

—

ņemot vērā pirmo Eiropas romu samitu, kas notika Briselē 2008. gada 16. septembrī, un otro Eiropas romu samitu, kas notika Kordovā 2010. gada 8. aprīlī,

—

ņemot vērā Pamattiesību aģentūras publicētos 2009. gada ziņojumus par romiem, rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs (17) un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Thomas Hammarberg ziņojumus,

—

ņemot vērā saistītos Eiropas Padomes ieteikumus, atzinumus un paziņojumus, piemēram secinājumus, kas pieņemti Eiropas Padomes Augsta līmeņa sanāksmē par romiem (Strasbūrā, 2010. gada 20. oktobrī) (18),

—

ņemot vērā to, ka virkne ES dalībvalstu, kandidātvalstu un citu valstu, kurās ir ievērojama Savienības iestāžu ietekme, 2005. gadā pasludināja “Romu integrācijas desmitgadi” un izveidoja Romu izglītības fondu,

—

ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 77. sesijā (2010. gada 2.–27. augustā) pieņemtos ieteikumus,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 2010. gada 15. jūnijā publicēto “Ceturto (ECRI) ziņojumu par Franciju”,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7–0043/2011),

A.

tā kā liela daļa no 10–12 miljoniem Eiropas romu — no kuriem vairākums ir ES pilsoņi — ir saskārušies ar sistemātisku diskrimināciju un tāpēc cīnās ar nepieņemamu sociālās un ekonomiskās atstumtības līmeni un cilvēktiesību pārkāpumiem, un tā kā viņi tiek ievērojami stigmatizēti un diskriminēti sabiedriskajā un ģimenes dzīvē;

B.

tā kā joprojām pastāv ekonomiskas un sociālas atšķirības starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem un tā kā ievērojama romu kopienas daļa dzīvo reģionos, kuri Eiropas Savienībā ir vismazāk ekonomiski un sociāli attīstīti;

C.

tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti ES Pamattiesību hartā un ES Līgumos, tostarp uz nediskriminācijas principu, no ES pilsonības izrietošām īpašām tiesībām, brīvu pārvietošanos un vienlīdzību;

D.

tā kā 2. romu samitā Kordovā 2010. gada 8.–9. aprīlī ES trijotne kopīgajā deklarācijā pauda apņemšanos pastiprināt integrēto pieeju romu jautājumiem Eiropas Savienības un dalībvalstu politikas virzienos attiecībā uz pamattiesībām, aizsardzību pret rasismu, nabadzību un sociālo atstumtību; uzlabot Integrētās platformas romu iekļaušanai ceļvedi un noteikt prioritāros galvenos mērķus un rezultātus, un nodrošināt romu piekļuvi spēkā esošajiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, jo īpaši struktūrfondiem;

E.

tā kā romu bērnu neiekļaušana izglītības sistēmā negatīvi ietekmē citas romu kopienas locekļu tiesības, jo īpaši tiesības uz darbu, un tā kā tas padziļina romu marginalizāciju;

F.

tā kā analfabētisms visvairāk skar kopienas, kuras vēlas Eiropā saglabāt tradicionālo nomadu dzīves veidu, un tā kā tādēļ šo kopienu bērnu izglītošanā pastāv kultūršķēršļi;

G.

tā kā romu bērnu izglītošanai ir jānodrošina vajadzīgie materiālie apstākļi un tā kā šajā nolūkā ir jānorīko arī skolu vidutāji;

H.

tā kā ES ir izstrādājusi virkni noderīgu instrumentu, mehānismu un fondu, lai veicinātu romu integrāciju, tomēr šie instrumenti ir izkliedēti dažādās politikas jomās un nav pienācīgi uzraudzīti, un tādēļ ir ierobežota to efektivitāte un sniegtais labums, un to ir grūti novērtēt; tādēļ, neskatoties uz vairāku sadarbības instrumentu un iestāžu pastāvēšanu, problēmas saistībā ar romu integrāciju pagaidām nav efektīvi atrisinātas, un šāda situācija nevar turpināties;

I.

tā kā 2005. gadā tika uzsākta “Romu integrācijas desmitgade”, lai cīnītos pret diskrimināciju un uzlabotu romu ekonomisko un sociālo stāvokli, un tā kā desmitgades deklarācijas parakstītāji, proti, Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Melnkalne, Čehija, Rumānija, Serbija, Slovākija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika apņēmās rīkoties, lai izskaustu diskrimināciju un novērstu nepieņemamās atšķirības starp romiem un pārējo sabiedrību;

J.

tā kā patiesa romu integrācija ir iespējama, vienīgi savstarpēji atzīstot attiecīgo kopienu tiesības un pienākumus,

K.

tā kā vairākās dalībvalstīs ir notikusi romu repatriācija un atpakaļnosūtīšana, kuru bieži pavada romu stigmatizācija un vispārēja pret romiem vērsta nostāja politiskajā diskursā;

L.

tā kā nediskriminācija — lai gan neaizstājama — nav pati par sevi pietiekama, lai pārvarētu vēsturiskās grūtības, ar kurām saskaras romi, un tā kā šā iemesla dēļ ir jāpapildina tiesību akti un politika vienlīdzības jomā, kuros risināti ar romu īpašajām vajadzībām saistīti jautājumi, pilnībā ievērojot, aizsargājot un veicinot pamattiesības, vienlīdzību un nediskrimināciju, pilnībā un nediskriminējoši piemērojot tiesību aktus, politikas virzienus un mehānismus, lai uzraudzītu romu tiesību pārkāpumus un noteiktu sankcijas, kā arī, pieņemot ES stratēģiju, nodrošināt viņu cilvēktiesību izmantošanu nodarbinātības, mājokļu, veselības aprūpes, līdzdalības sabiedrības dzīvē, apmācības, izglītības un brīvas pārvietošanās jomā un nodrošināt vienlīdzīgu šo jomu pieejamību;

M.

tā kā atklātās koordinācijas metodes ieteikuma politikas pieeja, kas pamatojas uz dalībvalstu brīvprātīgu dalību un efektīvas īstenošanas panākšanai neizmanto stingras iniciatīvas, nav izrādījusies pietiekama, lai veicinātu romu iekļaušanu, un šo problēmu varētu daļēji novērst, ES finansēšanas mehānismus ciešāk piesaistot savstarpējās novērtēšanas procesiem;

N.

tā kā etnisko mazākumtautību sievietes un jo īpaši romu sievietes saskaras ar daudz smagāku daudzējādo diskrimināciju nekā šo pašu etnisko grupu vīrieši vai vairākumtautību sievietes un tā kā romu sieviešu nodarbinātības līmenis ir vēl zemāks nekā romu vīriešiem, tomēr, ņemot vērā viņu lomu ģimenē, sievietes var ievērojami palīdzēt iekļaut marginalizētas kopienas;

O.

tā kā, izstrādājot Eiropas stratēģiju romu integrācijai, īpaša uzmanība ir jāpievērš nepilngadīgajiem un bērniem;

P.

tā kā ES stratēģijā romu integrācijai ir jārisina romu pamattiesību visu veidu pārkāpumi, tostarp diskriminācija, segregācija, naidīgi izteikumi par romiem, etniskā profilēšana un nelikumīga pirkstu nospiedumu noņemšana, kā arī nelikumīga izlikšana no mājokļa un izraidīšana — nodrošinot, ka pilnībā tiek transponētas un stingri īstenotas visas attiecīgās direktīvas un ES tiesību akti;

Q.

tā kā bažas rada aizvien pieaugošā romu stigmatizācija un pret romiem vērsta nostāja politiskajā diskursā un plašā sabiedrībā, tā kā vairākās valstīs notiekošie strīdīgie romu repatriācijas un atpakaļnosūtīšanas gadījumi romu iedzīvotājos ir izraisījuši bailes un spriedzi, kā arī radījuši biedējoši augstus rasisma un diskriminācijas rādītājus;

R.

tā kā iespēja, ka romiem būs tādas pašas tiesības un pienākumi kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, ir lielā mērā atkarīga no tā, vai viņiem ir nodrošināta juridiska pilsonības dokumentācija;

S.

tā kā kvalitatīvas izglītības un profesionālās izglītības pieejamība romiem, viņu kultūras un kultūras mantojuma popularizēšana un izpratne par to, viņu iesaistīšana asociācijās un kopienas pilnvērtīgāka pārstāvība ir būtiski holistiskas pieejas elementi romu integrācijai un iesaistei sabiedrībā paredzētu valsts un Eiropas līmeņa stratēģiju īstenošanā;

T.

tā kā kvalitatīva izglītība un apmācība ietekmē personas turpmāko dzīvi gan privātā, gan profesionālā ziņā, un iesaisti sabiedrībā, un tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un apmācībai bez jebkādas diskriminācijas, un tā kā kultūras daudzveidības un stereotipu apkarošanas jautājumu iekļaušana agrīna skolas vecuma mācību programmā būtiski veicina romu integrāciju un savstarpējo izpratni;

U.

tā kā 2010. gada 19. oktobrī Komisija paziņoja, ka 2011. gada aprīlī tā iepazīstinās ar ES pamatnostādņu kopumu attiecībā uz valstu stratēģijām par romu integrāciju (19),

1.

aicina Komisiju ierosināt un Padomi pieņemt ES stratēģiju romu integrācijai (turpmāk “stratēģija”), kas būtu Eiropas Savienības mēroga orientējošs, visaptverošs vairāku līmeņu rīcības plāns, kuru sagatavo un ievieš visos politiskajos un administratīvajos līmeņos un kurš var attīstīties, kad tas ir nepieciešams, un tās pamatā vajadzētu būt tādām pamatvērtībām kā vienlīdzība, tiesību ievērošana, nediskriminācija un dzimumu līdztiesība, kā arī jāpamatojas uz uzdevumiem, mērķiem, principiem un instrumentiem, kas noteikti iepriekš minētajos Līgumos, Pamattiesību hartā un attiecīgajās Eiropas Padomes konvencijās un instrumentos, kā arī Savienības dalītai kompetencei, palīgdarbībām, koordinējošām darbībām un papilddarbībām;

2.

atzīst, ka daudzās dalībvalstīs pret romu kopienām tiek vērsta diskriminācija un/vai bieži sastopami aizspriedumi un ka šo situāciju pastiprina pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze, izraisot darbavietu zaudējumus; uzsver, ka romu iedzīvotāju integrācija ir gan visu dalībvalstu, gan ES iestāžu atbildība; aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties ar ES un romu iedzīvotāju pārstāvjiem, lai izstrādātu integrētu politiku, paredzot izmantot visus ar ES fondu starpniecību pieejamos finanšu resursus, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), lai veicinātu romu integrāciju valsts, reģionālajā un vietējā līmenī; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tehniskās palīdzības pieprasījumiem nolūkā efektīvāk izmantot visus pieejamos instrumentus romu kopienu integrācijai;

3.

atgādina, ka ir pieejamas Eiropas programmas un finansējums un ka tos var izmantot romu iedzīvotāju sociālajai un ekonomiskajai integrācijai, taču nepieciešama uzlabota saziņa visos līmeņos vietējās iestādēs, pilsoniskajā sabiedrībā un iespējamās mērķgrupās, lai romu iedzīvotāji par šīm iespējām būtu pietiekami informēti; turklāt mudina izmantot pašreizējos ES fondus jaunu māju būvniecībai vai esošo renovācijai, inženiertehniskās infrastruktūras, vietējo komunālo pakalpojumu, komunikāciju sistēmu, izglītības uzlabošanai, kā arī pasākumiem piekļuvei darba tirgum u. tml.;

4.

aicina Komisiju:

5.

uzsver, ka svarīga nozīme ir daudzveidīgām programmām un projektiem, kuri pielāgoti dažādos apstākļos dzīvojošu romu kopienu īpašajām vajadzībām, un ka šajā sakarībā ir nepieciešams nodrošināt romu piekļuvi personalizētiem vietējiem pakalpojumiem;

6.

atgādina, ka pienācīgs ienākumu atbalsts, integrējoši darba tirgi un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība ir pamatā aktīvai integrācijas stratēģijai, kas sniegta Ieteikumā 2008/867/EK;

7.

uzsver, ka sociālā palīdzība, pienācīgi mājokļi un apģērbs, pieejamas kvalitatīvas agrīnās attīstības programmas un bez segregācijas īstenota augstas kvalitātes izglītība, kura nodrošina integrējošu vidi un bērna vecāku iesaisti, ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, spēju pilnībā iesaistīties sabiedrībā un nepieļautu diskrimināciju nākotnē; uzsver nepieciešamību cīnīties pret skolas kavēšanu un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kā arī nodrošināt stipendijas un finansiālu palīdzību; uzsver, ka svarīga ir izglītība, apmācības iespējas un palīdzība atrast darbu, ko piedāvā pieaugušajiem, jo tā romiem tiek atvieglota piekļuve darba tirgum un sekmēta viņu nodarbinātība, ļaujot izvairīties no sociālās atstumtības atkārtošanās;

8.

prasa marginalizācijas novēršanu sākt jau agrā bērnībā, proti, nodrošināt bērna iekļaušanu iedzīvotāju reģistrā tūlīt pēc piedzimšanas un tādā veidā, lai viņa valstspiederība tiktu atzīta un viņš varētu izmantot visus sociālos pakalpojumus; uzskata, ka jo īpaši romu bērniem ir jānodrošina kvalitatīvi agrīnās izglītības pakalpojumi un jāveic īpaši pasākumi, lai atbalstītu viņu mācības;

9.

atgādina par problēmām, ar kurām jāsaskaras jo īpaši romu sievietēm un meitenēm, un kuras saistītas ar galēju nabadzību, diskrimināciju un atstumtību, tādējādi liedzot piekļuvi augstiem izglītības līmeņiem, nodarbinātībai un sociālajiem pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis apmierināt romu sieviešu un meiteņu īpašās vajadzības, piemērojot dzimumu līdztiesības principu visos romu iekļaušanas politikas virzienos, un nodrošināt īpaši neaizsargātu apakšgrupu aizsardzību;

10.

aicina dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai informētu iedzīvotājus par vēsturisko un pašreizējo romu stāvokli, kā avotu izmantojot arī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumus;

11.

uzsver, ka ES stratēģijā romu integrācijai vajadzētu būt paredzētiem arī pasākumiem, ar kuriem panāk romu stāvokļa uzraudzību attiecībā uz viņu sociālo pamattiesību ievērošanu, vienlīdzības, nediskriminācijas un brīvas pārvietošanās Eiropas Savienībā nodrošināšanu un minēto aspektu veicināšanu;

12.

uzsver, ka kvalitatīvas izglītības un profesionālās izglītības pieejamība romiem, viņu kultūras, vērtību un kultūras mantojuma popularizēšana un izpratne par to, viņu iesaistīšana asociācijās un viņu kopienas pilnvērtīgāka pārstāvība ir būtiski holistiskas pieejas elementi romu integrācijai un iesaistei sabiedrībā paredzētu valsts un Eiropas līmeņa stratēģiju īstenošanā;

13.

uzsver, ka kvalitatīva izglītība un apmācība ietekmē personas turpmāko dzīvi gan privātā, gan profesionālā ziņā, un tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un apmācībai bez jebkādas diskriminācijas vai segregācijas;

14.

uzsver to, cik svarīgi ir šo stratēģiju pieņemt un uzraudzīt tās īstenošanu pārredzamā veidā, atbildīgajiem ministriem Padomē demokrātiski uzņemoties galveno atbildību, un uzsver, ka šai stratēģijai nekādā gadījumā nebūtu jārada šķelšanās ES, izraisot domstarpības dalībvalstu starpā, bet tieši pretēji — tai būtu jāstiprina sabiedrības integrācijas process;

15.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi pienācīgi izmantot atsevišķām dalībvalstīm piešķirtos līdzekļus stratēģijā norādītajās prioritārajās jomās;

16.

uzsver, ka ir jāpārbauda un jāizmēra, cik lielā mērā tiek izpildīti stratēģijas mērķi, lai varētu ieviest piešķiršanas kritērijus noteikumus ievērojošajām valstīm un sankcijas tām, kas to nedara;

17.

aicina Komisiju:

18.

atgādina, ka Komisija ir īpaši atbildīga par to, lai tiktu veicināta ES stratēģiju romu integrācijai, taču šī stratēģija ir jāīsteno vietējā līmenī;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis mobilizēt pašreizējās ES stratēģijas un instrumentus, lai nodrošinātu romu sociāli ekonomisko integrāciju un izstrādātu un īstenotu visus attiecīgos politikas virzienus, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā romu integrācijas vispārējos pamatprincipus;

20.

uzskata, ka ciešāka sadarbība starp romu līderiem, vietējām pašvaldībām un ES iestādēm ir izšķiroši svarīga, lai noteiktu galvenos uzdevumus un risinājumus, ar ko attiecībā uz romu iedzīvotāju sociāli ekonomisko integrāciju saskaras gan Eiropas Savienība, gan dalībvalstis;

21.

aicina dalībvalstis piešķirt lēmējiestādēm pilnvaras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu visaptverošu un uz attīstību orientētu ES finansējumu tādu labu vietējo iniciatīvu veicināšanai, kuras atbilst romu iedzīvotāju dažādajām vietējām vajadzībām; uzsver, cik svarīgi ir apzināt un apmainīties ar labu praksi attiecībā uz romu integrāciju un sekmēt veiksmīgas pieredzes gadījumu atpazīstamību; prasa arī attīstīt institucionālas spējas, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību (administratīvajā un projektu vadības jomā) vietējā līmenī;

22.

uzskata, ka visā procesā nepieciešama romu un citu tautību organizāciju, vietējo, reģionālo un valsts iestāžu un ES struktūru saskaņota rīcība un atbildības uzņemšanās, pamatojoties uz paraugpraksi, dalībvalstīs jau apkopoto plašo zināšanu bāzi un romu integrācijas desmitgades pirmajā posmā gūto pieredzi; uzsver, cik svarīgi ir organizēt izpratni veicinošas kampaņas, jo īpaši reģionos ar lielām romu kopienām;

23.

uzskata, ka romu sociālā integrācija nav iespējama, ja valstu un Eiropas līmenī netiks izveidota un nostiprināta viņu interešu pārstāvība, tostarp politisku lēmumu pieņemšanas procesā, un viņu pilsoniskās aktivitātes ar NVO starpniecību;

24.

stingri iesaka ES iestādēm apspriešanās un lēmumu pieņemšanas mehānismu aktīvāk īstenot valstu līmenī, lai izstrādātu tādu nākotnes stratēģiju, kas varētu būt lietderīga visām iesaistītajām pusēm; vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību arī uz to, ka ir nepieciešams izstrādāt, attīstīt, īstenot un novērtēt romu iekļaušanas politikas virzienus sadarbībā ar reģionālām un vietējām pašvaldībām, romu un citu tautību iedzīvotāju grupām, pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī Reģionu komiteju un starptautiskām organizācijām, lai uzlabotu sabiedrības atbalstu šiem politikas virzieniem un to efektivitāti;

25.

aicina Komisiju vākt un izplatīt informāciju par pieredzi un pasākumiem dažādās dalībvalstīs, jo īpaši tādās jomās kā izglītība un kultūra;

26.

prasa labāk atbalstīt to projektu organizētājus, kuri tiesīgi saņemt Eiropas finansējumu, izveidojot informācijas, analīzes un labākās pieredzes apmaiņas platformas;

27.

atkārtoti pauž viedokli, ka daļējs risinājums būtu dalībvalstu pilnīgs un efektīvs atbalsts projektu organizētājiem un ka dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir pienākums mudināt vietējās pašvaldības izvēlēties projektus romu iedzīvotāju integrācijai;

28.

aicina dalībvalstis izstrādāt starpnozaru stratēģijas nabadzības izskaušanai, kurās tiktu ņemts vērā ar piesardzību risināmais jautājums par romu kopienas un vairākuma sabiedrības līdzāspastāvēšanu, paturot prātā, ka nodarbinātības trūkums, nabadzība un atstumtība ietekmē abas puses; uzsver, ka svarīgi ir stimulēšanas pasākumi, ar kuriem paredz skaidras priekšrocības nabadzīgo iedzīvotāju iesaistīšanā darba tirgū, nevis atbalstot dzīvošanu no sociālajiem pabalstiem un iespējas strādāt nelegāli; uzsver, ka būtiska nozīme ir programmām, ar kurām veicina savstarpēju izpratni un iecietību;

29.

aicina Komisiju stratēģijā iekļaut paplašināšanās dimensiju, izstrādājot izmēģinājuma projektus kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, tādējādi nodrošinot valstu rīcības plānu izstrādi atbilstīgi ES stratēģijai;

30.

aicina dalībvalstis nozīmēt valsts amatpersonu vai administratīvu iestādi, kurš darbotos kā “valsts kontaktpunkts” stratēģijas pārredzamas un efektīvas īstenošanas nolūkā un kuram ir izpildes pilnvaras, kurš ir atbildīgs par stratēģijas īstenošanu, koordināciju, uzraudzību, iekļaušanu un izpildi valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, jo īpaši nodrošinot pēc iespējas mazāku birokrātiju un līdzekļu efektīvu pārvaldi un uzraudzību, kā arī ziņošanas pārredzamību;

31.

aicina valstu izglītības ministrijas, kā arī Komisiju iedibināt inovatīvas un elastīgas stipendijas talantu izkopšanai un palielināt atbalstu līdzšinējām stipendijām un programmām;

32.

aicina Komisiju un Padomi pieņemt argumentētus un detalizētus Lākenes rādītāju elementus sociālās un teritoriālās atstumtības un panākumu novērtēšanai; uzsver, ka Lākenes rādītāju horizontālās sadaļas jāpaplašina, tās attiecinot arī uz vismazākajām statistiski administratīvajām vienībām (LAU 1 un LAU 2); turklāt akcentē, ka nākamajiem kohēzijas politikas rādītājiem varētu pievienot arī Lākenes rādītājus, jo īpaši attiecībā uz sociālo dimensiju;

33.

aicina Komisiju papildināt rādītājus ar mērķu un standartu sistēmu, lai attiecībā uz panākumu gūšanu būtu reālas politiskas saistības; turklāt uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo dalītu datu vākšana, lai ar attiecīgajiem datiem varētu izmērīt gūtos panākumus atbilstīgi mērķiem/standartiem/rādītājiem un lai izstrādātu uz datiem balstītus politikas virzienus, palielinātu efektivitāti un uzlabotu novērtēšanu;

34.

prasa izmantot labas prakses piemērus un steidzami izstrādāt kritērijus, rādītājus un neatkarīgus pārraudzības un ietekmes novērtējuma mehānismus, lai varētu ne tikai pārbaudīt atbalstīto projektu atbilstību procedūras formalitātēm, bet arī novērtēt programmu efektivitāti un to reālos rezultātus, kā arī aicina efektīvi uzraudzīt līdzekļu izmantošanu, lai finanšu līdzekļi patiešām sekmētu romu dzīves apstākļu, veselības aprūpes, izglītības un nodarbinātības uzlabošanu;

35.

uzskata, ka dalībvalstu strukturēta sadarbība attiecībā uz pašreizējām atvērtās koordinācijas metodēm nodarbinātības un sociālās integrācijas jomā ir ļoti svarīga, lai panāktu romu pilnvērtīgu integrāciju, un aicina Komisiju organizēt labas prakses un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un visām romu jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm;

36.

aicina Komisiju un dalībvalstis —, lai nodrošinātu, ka precīzi noteiktiem un konkrētiem mērķiem paredzēti līdzekļi iespējami efektīvi nokļūst pie tiem romiem, kuru vajadzības ir vislielākās, un panāktu ilgstošus uzlabojumus viņu dzīvē, — patiesi apņemties uzsākt mērķtiecīgākas, vairāk uz attīstību vērstas, daudzveidīgākas, elastīgākas un ilgtspējīgākas programmas ilgākam laika posmam un nodrošināt labāku teritoriālo atbilstību, galveno uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajiem mikroreģioniem, turklāt ņemot vērā to ģeogrāfisko, sociāli ekonomisko un kultūras kontekstu, un vienlaikus risināt nabadzības problēmu piepilsētu rajonos, lauku apgabalos un vietās, kur vērojama romu segregācija, turklāt īpašu uzmanību pievēršot dzīvošanai mazāk piemērotu mājokļu (piemēram, tādu, kuros nav ūdensapgādes, apkures, elektrības un kanalizācijas) uzlabošanai un turpmākas palīdzības sniegšanai ģimenēm to dzīves apstākļu uzlabošanā; aicina Komisiju uzraudzīt šo projektu rezultātus arī pēc tam, kad to finansējums beidzies;

37.

aicina dalībvalstis uzlabot romu ekonomiskās iespējas, tostarp uzņēmējus plašāk iepazīstinot ar mikrokredītiem; aicina dalībvalstis izmantot veiksmīgu projektu pieredzi, piemēram, ja nedeklarēta uzņēmējdarbība ar ekspertu palīdzību pārveidota par likumīgu saimniecisko darbību;

38.

aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt skaidrus politikas virzienus romu iekļaušanai darba tirgū un izstrādāt un pieņemt pasākumus, lai apkarotu negatīvās sekas, ko izraisa ilgstoša atkarība no sociālās labklājības sistēmām;

39.

atzīst, ka lielākā daļa romu ir nodarbināti neoficiāli, un, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sociālās nodrošināšanas sistēmu ilgtspēju, aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem efektīvi cīnīties pret šo parādību;

40.

aicina dalībvalstis apņemties iesaistīt sabiedrības pārstāvjus, piemēram, MVU un mikrouzņēmumus, romu iedzīvotāju integrācijas pasākumos attiecībā uz nodarbinātību;

41.

uzsver, cik svarīga var būt MVU un mikrouzņēmumu loma romu integrācijā un iesaka izmantot pasākumus, ar kuriem atalgot tos, kuri dod ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā;

42.

uzskata, ka romu tautai, jo īpaši tādā aspektā kā romu piekļuve darba tirgum, var nodrošināt labākas izredzes, palielinot dalībvalstu ieguldījumu izglītībā un apmācībā, pievēršot īpašu uzmanību jaunajām tehnoloģijām un internetam, reģionālā un vietējā līmenī izmantojot pasākumus, kurus ir atzinušas starptautiskās zinātnes aprindas, fondi un NVO, kas darbojas izglītības un sociālās integrācijas jomā;

43.

aicina Komisiju sagatavot Eiropas krīžu karti, ar tās palīdzību nosakot, novērtējot un uzraugot tos ES mikroreģionus, kuru iedzīvotājus nabadzība, sociālā atstumtība un diskriminācija ir skārusi visvairāk, pamatojoties uz vismaz šādiem elementiem:

44.

aicina dalībvalstis iesaistīties datu sniegšanā par romu sociāli ekonomisko situāciju (galvenokārt saistībā ar izglītību, veselību, mājokļiem un nodarbinātību) un aicina starptautiskās organizācijas (piemēram, SDO un ESAO) iekļaut šos jautājumus to veiktajos vispārējos apsekojumos, lai palīdzētu noteikt konkrētus mērķus attiecībā uz, piemēram, to romu kopienas iedzīvotāju procentuālo daļu, kuri pilnībā apgūst vidējo un augstāko izglītību, kuri ir nodarbināti valsts pārvaldē un kuri ir pārstāvēti sociālās un politiskās dzīves dažādās nozarēs, kā arī aicina Eiropas Komisiju uz šo datu pamata palīdzēt izstrādāt precīzu un stabilu ES stratēģiju romu integrācijai;

45.

tāpēc aicina Komisiju šiem mikroreģioniem sniegt īpašu atbalstu, tostarp finansiālu, un tieši izstrādāt izmēģinājuma projektus, kuri paredz vidutāju līdzdalību atbilstīgi Eiropas Padomes programmai un stratēģijas īstenošanas gaitas īpašu kontroli;

46.

aicina Komisiju stratēģijā mudināt dalībvalstis, attiecīgās starptautiskās un Eiropas iestādes, NVO, romu kopienas, citas ieinteresētās personas un sabiedrību vienmēr šo mazākumtautību dēvēt par romiem vai romiem un sinti;

47.

aicina Komisiju un Padomi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā noteiktu kohēzijas politikas finansējuma apjomu atvēlēt nepārprotamam stratēģijas atbalstam, radot izpildes rezervi ES stratēģijai romu integrācijai;

48.

uzskata, ka pašreizējais ES atbalsta līdzekļu izmantošanas līmenis ir pārāk zems; tāpēc aicina Komisiju izpētīt šīs problēmas iemeslus un izstrādāt efektīvāku pieeju ES līdzekļu izmantošanas uzraudzībai, sevišķu uzmanību pievēršot tiem līdzekļiem, kuri konkrēti paredzēti sociāli atstumtām grupām; pirmām kārtām aicina steidzami apkopot datus par ES līdzekļu izmantošanas lietderību (pienācīgi ņemot vērā datu aizsardzības direktīvu prasības), lai izstrādātu uz datiem balstītu politiku;

49.

uzsver to, ka romu sociālajai atstumtībai ir ievērojama nabadzības dimensija nelabvēlīgos apstākļos esošajās teritorijās, kas koncentrētas nabadzīgākajos mikrorajonos, kuriem trūkst nepieciešamo finanšu resursu, lai ar savu ieguldījumu papildinātu Kopienas finansējumu, uz kura saņemšanu tiem ir tiesības, un turklāt tiem visbiežāk trūkst administratīvas veiktspējas un cilvēkresursu, lai veiksmīgi izmantotu piešķirto finansējumu; uzsver, ka jāveltī īpaši centieni šo mikroreģionu atbalstam, kas bieži vien ir perifērās starpreģionu teritorijās, un būtiskai birokrātijas noteikumu samazināšanai, lai iespējami maksimālā apjomā varētu apgūt saskaņā ar kohēzijas politiku piešķirtos līdzekļus;

50.

uzskata, ka ir vajadzīgi arī jauni noteikumi par struktūrfondu piešķiršanu, iekļaujot nosacījumus par romu segregācijas novēršanu un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu sabiedriskajiem pakalpojumiem; uzskata, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas un pret segregāciju vērstu pasākumu plāni būtu jāsagatavo arī vietējā līmenī, pamatojoties uz izmērāmiem rādītājiem un konkrētiem pasākumiem;

51.

mudina Komisiju sniegt atbilstīgus instrumentus, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt papildināmību starp Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, un aicina dalībvalstis romu integrācijai izmantot arī citas programmas, piemēram, PROGRESS programmu, mūžizglītības programmu, kultūras programmu (2007-2013) un veselības programmu (2008-2013);

52.

prasa deleģēt ES attīstības atbalsta struktūrvienības Darba grupas romu jautājumos uzraudzībā un kontrolē, lai:

53.

aicina gan Komisiju, gan dalībvalstis veikt dalības uzraudzības novērtēšanu, iesaistot romu kopienas un, no vienas puses, palīdzot attīstīt ieinteresēto personu spējas un, no otras puses, izmantojot neatkarīgus ekspertus, lai iegūtu reālu un objektīvu skatījumu par dažādu pasākumu un instrumentu veiksmīgu vai neveiksmīgu iznākumu; turklār prasa Komisijai iesniegt Parlamentam to romiem paredzēto projektu sarakstu, kurus Komisija ir finansējusi kopš 2000. gada, atspoguļojot rādītājus par sasniegtajiem rezultātiem;

54.

aicina dalībvalstis ES struktūrfondu kontekstā ieviest horizontālo prioritāti “nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienas” un piedalīties ES un romu tīklā, kas strādā pie struktūrfondu pareizas īstenošanas romu sociālās integrācijas jomā; uzsver, ka ir būtiski jāuzlabo pašreizējie pasākumi un uzraudzības un novērtēšanas mehānismi; turklāt uzsver, ka aģentūrām un organizācijām, kas īsteno struktūrfondu līdzfinansētus projektus, kuri tieši paredzēti romiem vai netieši sniedz tiem labumu, ir jānes atbildība un darbības jāveic pārredzamā veidā; turklāt prasa veikt pastāvīgu izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz to līdzekļu daļu, kas paredzēta un izlietota pašreizējās programmās un darbības izmaksās;

55.

aicina Komisiju un Padomi paplašināt ES finansējuma darbības jomu, lai papildus attīstības jomai tiesīga saņemt finansējumu būtu arī kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanas joma; turklāt uzsver, ka ir jāpārskata un, iespējams, jādiferencē līdzfinansēšana, lai to labāk varētu izmantot dažādiem pasākumiem un labuma guvējiem, un tādējādi romiem paredzētajiem projektiem varētu prasīt mazāku līdzfinansējuma daļu no valsts un lielāku līdzfinansējuma daļu no ES;

56.

uzsver, ka ir ievērojami jāuzlabo savstarpēji saistītu ES politikas virzienu koordinācija, lai sekmētu sinerģiju un savstarpēju papildināmību; ir būtiski jāvienkāršo birokrātija un īstenošanas noteikumi un jālikvidē visi starp dažādiem fondiem valdošie šķēršļi, lai ar visiem instrumentiem varētu piešķirt pēc iespējas vairāk līdzekļu;

57.

uzsver, ka struktūrfondiem ir jāapvieno valsts un vietēja pieeja, izmantojot programmas, ko īsteno paralēli valsts stratēģijai un kas vietējā līmenī nodrošina īpašas vajadzības; turklāt uzsver, ka ir jāizveido sinerģismi starp struktūrfondu un valsts mēroga romu stratēģiju īstenošanu, kā arī starp Eiropas Sociālā fonda pārvaldes iestādēm un specializētajām romu nodaļām vai koordinācijas struktūrām, kas risina romu jautājumus;

58.

aicina Komisiju un Padomi uzlabot ES fondu pieejamību pašvaldību iestādēm un romu integrācijas jomā strādājošajām NVO, vienkāršojot pieteikumu iesniegšanas procesu un noteikumus;

59.

aicina Komisiju stratēģijā ieviest mehānismu, kas veicinātu romu darbā pieņemšanu gan ES, gan dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēs, un aicina dalībvalstis pieņemt darbā valsts pārvaldes iestādēs romu tautības darbiniekus, jo īpaši iestādēs, kas piedalās ES un valsts finansētu programmu izstrādē un īstenošanā romu integrācijai;

60.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis parakstītu un ratificētu Eiropas Konvenciju par pilsonību, kurā skaidri norādīts, ka valsts iekšējos pilsonības likumos nedrīkst būt diskriminācija dzimuma, reliģiskās pārliecības, nacionālās vai etniskās izcelsmes dēļ;

61.

šajā sakarībā uzsver, ka jāturpina ES programmas cīņai pret diskrimināciju, piemēram, “Progresa programma”, kā arī JASMINE (Kopīga palīdzība inovācijas tīkla veidošanas daudzveidīgu projektu īstenošanā), kas veicina ieguldījumus veiktspējā, un aicina šādas programmas izstrādāt arī pēc 2013. gada;

62.

atzinīgi vērtē iespējas, kuras sniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulas (ES) Nr. 437/2010 noteikumi, saskaņā ar kuriem līdz pat 3 % no ERAF piešķīruma attiecīgajām darbības programmām vai 2 % no ERAF kopējā piešķīruma var izmantot izdevumiem saistībā ar mājokļiem marginalizētās kopienās; pauž nožēlu, ka līdz šim nav grozītas rīcības programmas, lai romu mājokļu jautājumu no jauna izvirzītu par prioritāti; aicina dalībvalstis ātri un pilnībā izmantot šo jauno iespēju saistībā ar struktūrfondu līdzekļiem, lai stiprinātu efektīvas sociālās integrācijas izredzes; aicina Komisiju izstrādāt īpašu rīcības plānu attiecībā uz šo regulējumu, lai pasteidzinātu fondu izmantošanu un ierosina paredzēt, ka Komisija sagatavo ziņojumu par to izlietojumu; turklāt aicina dalībvalstis, izstrādājot programmas romu integrācijai, lietderīgi izmantot iespējas, ko sniedz ERAF, ESF un ELFLA savstarpējā iedarbība;

63.

atzīst, ka romu kopienas ir ārkārtīgi neviendabīgas grupas un ka tādēļ tām nevar piemērot tikai vienu stratēģiju; tāpēc iesaka, lai dalībvalstu vietējās un reģionālās iestādes ierosinātu efektīvus pasākumus romu sociālajai integrācijai, kuriem būtu jāatšķiras atkarībā no specifiskajiem (ģeogrāfiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem, ar kultūru saistītajiem) apstākļiem; ierosina Komisijai izmantot pieredzi, ko guvušas šīs iestādes, aktīvi veicinot romu kopienu integrāciju, un mudināt izmantot paraugpraksi un sekmīgus piemērus, lai panāktu romu sociālo integrāciju;

64.

atgādina, ka galvenais sekmīgas integrācijas priekšnoteikums ir kopīgi centieni, ko velta gan dalībvalstu sabiedrība, gan romu kopienas; tāpēc aicina dalībvalstis palīdzēt uzlabot romu iedzīvotāju situāciju mājokļu un nodarbinātības jomā un iesaka dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām varas iestādēm saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fonda pārvaldību piešķirt līdzekļus jauniem mājokļiem nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienās, izmantojot plašāku un sarežģītāku politikas sistēmu, kas paredz savstarpējas un divvirzienu sociālās saistības, piemēram, kopienu veidošanu, kas paredz romu piedalīšanos jaunu organizāciju veidošanā un savstarpējus centienus, lai veicinātu to, ka bērni apmeklē skolu, un būtiski samazinātu bezdarbu; tādējādi dalībvalstis var dot būtisku ieguldījumu, lai panāktu konkrētu risinājumu to atstumto grupu vietējām vajadzībām, kurām ir slikti dzīvošanas apstākļi; mudina dalībvalstis izmantot ES romu tīklu paraugprakses apmaiņas sekmēšanai;

65.

aicina Komisiju un Padomi maksimāli izmantot programmas, kas paredzētas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķī, tādas kā pārrobežu sadarbības programmas, starptautiskās sadarbības programmas un starpreģionu sadarbības programmas, un izmantot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas sniegtās iespējas;

66.

aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt un likvidēt šķēršļus romu sieviešu ienākšanai (vai atkārtotai ienākšanai) darba tirgū un pašnodarbinātībai un pietiekami uzsvērt sieviešu lomu nelabvēlīgos apstākļos esošu romu ekonomisko spēju veicināšanā un uzņēmējdarbības uzsākšanā; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt romu sieviešu iesaistīšanos ES stratēģijas romu integrācijai sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

67.

aicina Komisiju un dalībvalstis visās ES stratēģijas romu integrācijai prioritārajās jomās kā horizontālu mērķi iekļaut romu sieviešu veiktspējas uzlabošanu un spēju veicināšanu;

68.

aicina Komisiju un Padomi stratēģijas mērķos iekļaut dzimumu līdztiesības veicināšanu, kā arī daudzējādās un krusteniskās diskriminācijas apkarošanu;

69.

aicina Komisiju un dalībvalstis vākt, analizēt un publicēt uzticamus statistikas datus, kas sadalīti pa dzimumiem, lai varētu pienācīgi novērtēt un atjaunināt stratēģiju, kā arī izmērīt stratēģijas projektu un intervenču ietekmi uz romu sievietēm;

70.

aicina stratēģijā ne tikai ES, bet arī dalībvalstu līmenī iekļaut sadarbības, informācijas apmaiņas un uzraudzības mehānismu ar Pamattiesību aģentūru, Eiropas Padomi, citām attiecīgajām starptautiskajām un Eiropas iestādēm, NVO, romu kopienām, citām ieinteresētajām personām, lai risinātu problēmas un rastu risinājumus, kā arī lai nodrošinātu, ka stratēģiju pareizi un pilnvērtīgi īsteno gan ES, gan dalībvalstu līmenī, tādējādi nodrošinot tās veiksmīgu iznākumu;

71.

aicina Komisiju piedāvāt tehnisku nodrošinājumu, kas nepieciešams struktūrfondu pārvaldībā iesaistīto iestāžu administratīvās spējas uzlabošanai; aicina dalībvalstis sniegt konsultācijas un administratīvo palīdzību, piemēram, organizējot mācības, palīdzot ar atbalsta pieteikumiem un sniedzot paskaidrojumus, tādējādi atvieglojot romu iespējas saņemt informāciju par Eiropas un valstu finansējuma programmām uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam un iesniegt attiecīgus pieteikumus;

72.

aicina dalībvalstis noteikt konkrētus un precīzus uzdevumus un sīki izstrādātus un izmērāmus mērķus attiecībā uz romu sociālo integrāciju, veicot stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības novēršanas un sociālās integrācijas mērķu transponēšanu valstu programmās, un prasa nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu paredzēto mērķu sasniegšanu;

73.

uzskata, ka labāku nākotni romu tautai iespējams nodrošināt ar izglītības palīdzību un ka tādēļ būtiska nozīme ir ieguldījumam romu bērnu un jaunatnes izglītībā; uzsver, ka cilvēkiem ir ne vien tiesības uz izglītību, bet arī pienākums izglītoties, un pauž atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir nostiprināt romu skolēnu līdzdalību skolu dzīvē, tostarp ar ģimeņu aktīvas iesaistīšanas starpniecību;

74.

uzskata, ka, visā Eiropā popularizējot zināšanas par romu kultūru, tiks atvieglota romu un citu tautu savstarpējā sapratne Eiropā un vienlaikus arī stiprināts Eiropas starpkultūru dialogs;

75.

uzskata, ka romu mazākumtautībai paredzētajā turpmākajā stratēģijā galvenā uzmanība jāpievērš izglītībai kā sociālās integrācijas veicināšanas pamatinstrumentam;

76.

uzskata, ka ir jāiedibina romu jauniešiem paredzēti atbalsta mehānismi, piemēram, stipendijas un darbaudzināšanas pasākumi, lai viņus iedvesmotu ne vien iegūt diplomus, bet arī iesaistīties augstākajā izglītībā un paaugstināt kvalifikāciju;

77.

uzskata, ka vajadzētu izstrādāt jauna veida stipendiju programmu, lai nodrošinātu romu studentiem augstākās kvalitātes izglītību jaunas romu vadītāju paaudzes izglītošanā;

78.

uzskata, ka mācību iestādes, kuru audzēkņi no mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām iestājas augstākā līmeņa mācību iestādēs vai kuru mācības beigušo audzēkņu procents ir augstāks par vidējo rādītāju, vajadzētu atalgot, un aicina Komisiju izstrādāt attiecīgus projektus;

79.

uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis romu apdzīvotajās vietās un valstīs veicinātu viņu integrāciju sabiedriskajā un kultūras dzīvē un nodrošinātu romu ilglaicīgu līdzdalību un pārstāvību tajās, tostarp ar tādu pasākumu palīdzību, kuru mērķis ir veicināt profesionālās izglītības un apmācības un mūžizglītības programmu izmantošanu romu kopienas interesēs, ņemot vērā Eiropas romu dažādo grupu kultūras mantojumu un dzīvesveidu; norāda, ka, piemēram, varētu censties piedāvāt īpašu apmācību skolu darbiniekiem, veicināt romu tautības skolotāju pieņemšanu darbā, sekmēt ciešu sadarbību ar romu ģimenēm un organizācijām un nodrošināt pēcskolas atbalstu un stipendijas; norāda, ka šajā procesā aktīvi jāiesaista dalībvalstu pašvaldības un ka šim procesam vajadzētu pamudināt bezpeļņas sektoru savā darbībā iekļaut romu sabiedriskās integrācijas programmas;

80.

aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot romu sociālo atstumtību un neiekļaušanu izglītības sistēmā visās to izpausmēs un atbalstīt visas programmas, kas dod ieguldījumu romu izglītībā;

81.

uzskata, ka pašvaldībām jāuzņemas atbildība par to skolēnu reintegrāciju, kuri pamet skolu sistēmu, pirms sasniegts vecums, kurā izglītība vairs nav obligāta; norāda, ka šajā nolūkā izglītības iestādēm jāinformē pašvaldības par skolēniem, kas mācības pārtraukuši;

82.

aicina Komisiju atbalstīt turpmākas iniciatīvas, kas izstrādātas, lai romu bērniem un jauniešiem izglītības iespējas un aprūpi sagādātu agrā bērnībā;

83.

uzskata, ka kopienās, kur nav bērnudārzu un/vai alternatīvu pirmsskolas aprūpes un izglītības iespēju, tādas ir jāizveido un vietu trūkuma gadījumā jāpalielina to skaits;

84.

aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kas izrādījušās veiksmīgas jebkāda veida segregācijas novēršanā, par prioritāti izvirzot integrācijas projektus, kuri veicina panākumus izglītības jomā un kuros ir iesaistītas romu ģimenes;

85.

pauž bažas par augsto analfabētisma līmeni romu iedzīvotāju vidū un uzskata, ka ir būtiski izstrādāt un pilnveidot programmas, kas nodrošina kvalitatīvu pamatizglītību, vidējo izglītību un augstāko izglītību romu meitenēm un sievietēm, tostarp stratēģijas, kas viņām atvieglotu pāreju no pamatskolas uz vidusskolu, un procesa gaitā gan romu, gan pārējo iedzīvotāju vidū veicinātu labāku izpratni par romu kultūras mantojumu, vēsturi un vērtībām;

86.

uzsver, ka zema skolu apmeklētība, liels kavējumu skaits un zems akadēmisko sasniegumu līmenis, iespējams, liecina, ka skolēni un vecāki ne vienmēr apzinās skolas nozīmi; citu būtisku faktoru vidū varētu būt resursu nepietiekamība, veselības problēmas, kvalitatīvas izglītības nepieejamība attiecīgajā vietā vai skolas transporta nepieejamība, nepiemēroti mājokļi un apģērbs, kā dēļ nav iespējams apmeklēt skolu, skolas režīms, kas neveicina integrāciju, un segregētas skolas, kas nenodrošina pietiekamu sagatavotību konkurencei darba tirgū; tādēļ uzsver, cik svarīga ir rīcība, kuras mērķis ir sekmēt, ka romu skolēni apmeklē skolas, un cik svarīgs ir nepārtraukts, regulārs dialogs par izglītības jautājumiem ar šo skolēnu ģimenēm, romu kopienu un visām ieinteresētajām personām;

87.

uzsver, ka tautas sportam un profesionālajam sportam var būt svarīga nozīme romu tautības iedzīvotāju integrācijas nodrošināšanā;

88.

atbalsta, ka tiek veicinātas pedagogu sagatavošanas programmas, kas nostiprina skolotāju spēju strādāt ar romu izcelsmes bērniem un jauniešiem, kā arī ar viņu vecākiem un personām, kas jo īpaši pamatskolās ir nodarbināti kā “romu vidutāji”, lai sekmētu, ka romu bērni regulāri apmeklē skolu;

89.

ierosina izglītības integrācijā pielāgot atšķirīgas pieejas gan to romu ģimeņu bērniem, kuras vēlas apmesties noteiktā vietā (piemēram, uzraugot, vai bērni regulāri apmeklē skolu), gan to ģimeņu bērniem, kuras vēlas turpināt nomadu dzīvesveidu (piemēram, romu nometnēs īstenojot pasākumus, kas atvieglo skolas apmeklēšanu);

90.

uzsver, ka liela nozīme ir mobilitātei, mūžizglītībai, profesionālās apmācības un tālākapmācības programmām, kuru mērķis ir nodrošināt romu jauniešu un pieaugušo romu integrāciju un pilnveidot viņu dalības potenciālu darba tirgū;

91.

uzskata, ka jāizvērš apmācības sistēma darbavietās un tajā jānodrošina plašas iespējas apgūt vajadzīgās prasmes un spējas;

92.

uzskata, ka apmācības piedāvājums jāsaskaņo ar darba tirgus pieprasījumu, un tādēļ prasa izstrādāt valsts un reģionu līmeņa vidēja termiņa prognozes par gaidāmo pieprasījumu pēc darbaspēka;

93.

aicina Komisiju attiecībā uz dalībvalstīs īstenotajām programmām un projektiem izstrādāt un īstenot kopīgas uzraudzības sistēmas, kurās būtu iesaistītas ES iestādes, dalībvalstis un romu kopienu vadītāji;

94.

uzskata romu kultūru par Eiropas kultūras mozaīkas neatņemamu daļu; norāda, ka svarīgs līdzeklis, kā izprast romu tautu un tās dzīves veidu, ir vairot pārējo eiropiešu informētību par romu kultūras mantojumu, tradīcijām un valodu, kā arī par mūsdienu romu kultūru; pauž stingru atbalstu romu radošās darbības veicināšanai un saglabāšanai kā starpkultūru dialoga būtiskai sastāvdaļai;

95.

uzskata, ka romiem vajadzētu censties apgūt zināšanas par to tautu paražām un kultūru, kuru vidū viņi dzīvo, tādējādi sekmējot labāku integrāciju dzīves vietās;

96.

uzskata, ka brīvprātīgā darba un sporta pasākumu popularizēšanai, iesaistot gan romu, gan citu tautību iedzīvotājus, ir svarīga nozīme ciešākas sociālās integrācijas sekmēšanā;

97.

aicina Komisiju veicināt īstenotajās programmās un romu pašiniciatīvās gūto labo praksi, pozitīvos modeļus un pieredzi, lai uzlabotu iespaidu par romu tautu un tās tēlu citu kopienu skatījumā un lai palielinātu romu kopienu aktīvu līdzdalību un radošu sadarbību ES, dalībvalstu un vietēja līmeņa programmās;

98.

prasa visos pārvaldes līmeņos labāk apzināt un izmantot romu tautu nodarbinātības, izglītības un kultūras sekmēšanai jau pieejamos ES līdzekļus;

99.

iesaka ES turpmāko politiku attiecībā uz romu minoritāti balstīt uz diferencētu pieeju, kas būtu pielāgota dažādo dalībvalstu specifikai un iesaistīto kopienu īpatnībām;

100.

vērš uzmanību uz to, ka svarīga nozīme ir stingrākiem kontroles pasākumiem attiecībā uz Eiropas līdzekļu izmantojumu romu integrēšanai;

101.

uzskata, ka noderīga būtu pieredzes un labas prakses apmaiņa starp tām dalībvalstīm, kuras ir sasniegušas labus rezultātus romu integrācijā, un tām dalībvalstīm, kurām šis jautājums vēl jārisina;

102.

atzīst, ka sarežģīta dokumentu noformēšana varētu būt šķērslis projektu organizētājiem; uzsver, ka nepieciešams aktīvāk rīkoties, lai vienkāršotu finansējuma piešķiršanas procesu; uzsver, ka šajā jomā Eiropas finansējums netiek pietiekami izmantots;

103.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.