SPĒKĀ ESOŠAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

1.   Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, kuri pievienoti šim Reglamentam kā pielikums.

1.   Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, tos iekļaujot rīcības kodeksā, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 232. pantu ir pieņēmis tā deputātu vairākums un kas pievienots šim Reglamentam kā pielikums.

Ar trijām piektdaļām nodoto balsu vairākuma, kurā pārstāvētas vismaz trīs politiskās grupas, Priekšsēdētāju konference Parlamentam var ierosināt izbeigt Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kvestora, komitejas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka, parlamentu sadarbības delegācijas priekšsēdētaja vai priekšsēdētāja vietnieka vai jebkura cita Parlamentā ievēlēta amata pilnvaras, ja tā uzskata, ka attiecīgais deputāts ir izdarījis smagu pārkāpumu. Priekšlikumu apstiprina Parlaments ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas pārstāv Parlamenta deputātu vairākumu.

Ar trijām piektdaļām nodoto balsu vairākuma, kurā pārstāvētas vismaz trīs politiskās grupas, Priekšsēdētāju konference Parlamentam var ierosināt izbeigt Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, kvestora, komitejas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka, parlamentu sadarbības delegācijas priekšsēdētaja vai priekšsēdētāja vietnieka vai jebkura cita Parlamentā ievēlēta amata pilnvaras, ja tā uzskata, ka attiecīgais deputāts ir izdarījis smagu pārkāpumu. Parlaments par minēto ierosinājumu pieņem lēmumu ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas pārstāv Parlamenta deputātu vairākumu.

Ja referents ir pārkāpis Reglamentam pievienoto Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā, komiteja, kas viņu ir iecēlusi, pēc Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvas un Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma var viņu atstādināt no šāda pienākuma pildīšanas. Šā panta pirmajā daļā noteikto vairākumu pēc analoģijas piemēro visiem šīs procedūras posmiem.

2.   Šādi grupējumi nevar iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu. Šādi grupējumi saskaņā ar I pielikumu deklarē jebkādu ārēju atbalstu.

2.   Šādi grupējumi nevar iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.

Šādiem grupējumiem ir pienākums deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta pakalpojumus), kurš saskaņā ar I pielikumu būtu jādeklarē, ja deputāts to saņemtu individuāli .

Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj otrajā daļā minētās deklarācijas. Reģistru publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šīm deklarācijām.

1. pants

1.     Ikviens deputāts, kuram ir tiešas finansiālās intereses izskatāmajā jautājumā, par to mutiski paziņo pirms uzstāšanās Parlamentā vai kādā no tā struktūrvienībām vai ja deputātu izvirza par referentu.

2.     Ikvienam deputātam pienācīgi jāaizpilda 2. pantā minētā deklarācija pirms likumīgas iecelšanas amatā Parlamentā vai kādā no tā struktūrvienībām saskaņā ar Reglamenta 13., 191. pantu vai 198. panta 2. punktu vai pirms piedalīšanās oficiālā delegācijā saskaņā ar Reglamenta 68. pantu vai 198. panta 2. punktu.

2. pants.

Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kur katrs deputāts personīgi un sīki deklarē:

Deputāti atturas pieņemt jebkādas dāvanas vai ziedojumus savu pilnvaru laikā.

Deputāti ir personīgi atbildīgi par reģistrā iekļautajām deklarācijām, un tās ir jāprecizē, tiklīdz notikušas izmaiņas, un jāatjauno vismaz reizi gadā. Deputāti ir pilnībā atbildīgi par savu finansiālo interešu pārredzamību.

Prezidijs var periodiski sagatavot to ziņu sarakstu, kuras jādeklarē reģistrā.

Ja deputāts pēc atbilstoša pieprasījuma nepilda deklarēšanas pienākumu a) un b) apakšpunkta nozīmē, Parlamenta priekšsēdētājs viņam vēlreiz atgādina, ka deklarācija jāiesniedz divu mēnešu laikā. Ja norādītajā laikā deputāts nav iesniedzis deklarāciju, viņa vārdu un izdarīto pārkāpumu pēc termiņa beigām publicē katras sesijas pirmās dienas protokolā. Ja deputāts atsakās iesniegt deklarāciju arī pēc tam, kad informācija par viņa izdarīto pārkāpumu ir publicēta, Parlamenta priekšsēdētājs piemēro Reglamenta 153. panta noteikumus, lai attiecīgo deputātu atstādinātu.

Deputātu grupējumu vadībai neatkarīgi no tā, vai tās ir darba grupas ar dažādu politisko grupu deputātu piedalīšanos vai citi neoficiāli deputātu grupējumi, jādeklarē naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta pakalpojumi) saņemtā palīdzība, kura būtu jādeklarē atbilstoši šim pantam, ja deputāts to saņemtu individuāli.

Kvestori ir atbildīgi par reģistru un izstrādā detalizētus noteikumus par tās palīdzības deklarēšanu, ko iepriekšminētie grupējumi saņem no ārpuses.

3. pants.

Šis reģistrs ir publiski pieejams.

Sabiedrība var piekļūt reģistram elektroniskā veidā.

4. pants.

Deputātiem jāpilda pienākumi, ko tiem uzliek tās dalībvalsts tiesību akti attiecībā uz īpašuma deklarēšanu, no kuras viņi ir ievēlēti.

svītrots

1. pants

Pamatprincipi

Veicot savus pienākumus, Eiropas Parlamenta deputāti:

2. pants

Galvenie deputātu pienākumi

Īstenojot savas pilnvaras, Eiropas Parlamenta deputāti:

3. pants

Interešu konflikti

1.     Interešu konflikts ir, kad Eiropas Parlamenta deputātam ir kādas personiskas intereses, kas varētu viņu mudināt neatbilstoši veikt deputāta pienākumus. Interešu konflikta nav, kad deputāts gūst kādu labumu no tā, ka viņš pieder sabiedrībai kopumā vai kādai lielai personu kategorijai.

2.     Jebkurš deputāts, kas konstatē, ka viņš atrodas interešu konfliktā, nekavējoties saskaņā ar šā rīcības kodeksa principiem un noteikumiem rīkojas, lai interešu konfliktu novērstu. Ja deputāts nespēj interešu konfliktu novērst, viņš par to rakstiski ziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Neskaidrā situācijā deputāts var lūgt, lai konfidenciālu atzinumu sniedz Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos, kuras izveide noteikta 7. pantā.

3.     Neskarot 2. punktu, deputāti pirms uzstāšanās vai balsošanas plenārsēdē vai Parlamenta struktūrvienībās vai gadījumos, kad viņu kandidatūras ir izvirzītas referenta amatam, paziņo par jebkuru faktisko vai iespējamo interešu konfliktu saistībā ar izskatāmo jautājumu, ja šāds konflikts nepārprotami neizriet no informācijas, kas deklarēta saskaņā ar 4. pantu. Šādu paziņojumu rakstiski vai mutiski sniedz priekšsēdētājam attiecīgo parlamentāro debašu laikā.

4. pants

Deputātu deklarācija

1.     Lai nodrošinātu pārredzamību, Eiropas Parlamenta deputāti, būdami personiski atbildīgi, iesniedz priekšsēdētājam finansiālo interešu deklarāciju pirms tās pirmās sesijas beigām, kura seko Eiropas Parlamenta vēlēšanām (vai sasaukuma darbības laikā 30 dienās pēc Parlamenta deputāta pienākumu izpildes sākšanas), un šajā nolūkā izmanto veidlapu, ko Prezidijs apstiprinājis saskaņā ar 9. pantu. Viņi informē priekšsēdētāju par visām viņu deklarāciju ietekmējošām izmaiņām 30 dienu laikā pēc tam, kad tās notikušas.

2.     Finansiālo interešu deklarācijā iekļauj turpmāk minēto informāciju, kurai jābūt precīzai un kurā ir ietverta:

Regulāros ienākumus, ko deputāts saņem saistībā ar katru punktu un kas deklarēti saskaņā ar pirmo daļu, iekļauj kādā no turpmāk minētajām kategorijām:

Visus citus ienākumus, ko deputāts saņem saistībā ar katru punktu un kas deklarēti saskaņā ar pirmo daļu, aprēķina par katru gadu, dala ar divpadsmit un ierindo vienā no iepriekš minētajām kategorijām.

3.     Saskaņā ar šo pantu priekšsēdētājam sniegto informāciju publicē Parlamenta interneta vietnē viegli pieejamā veidā.

4.     Ja deputāts nav iesniedzis finansiālo interešu deklarāciju, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu un viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis.

5. pants

Dāvanas vai līdzīgi labumi

1.     Eiropas Parlamenta deputātiem, veicot savus pienākumus, ir aizliegts pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus, izņemot gadījumus, kad to aptuvenā vērtība nav lielāka par EUR 150, tie ir piedāvāti saskaņā ar pieklājības normām vai arī piedāvāti deputātiem saskaņā ar pieklājības normām, kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu.

2.     Jebkuru dāvanu saskaņā ar 1. punktu, kura deputātiem piedāvāta, kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu, nodod priekšsēdētājam un izvērtē atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kurus pieņēmis Prezidijs atbilstīgi 9. pantam.

3.     Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro ne deputātu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai, ne arī tiešiem trešo personu veiktiem šo izdevumu maksājumiem, ja deputāti, saņemot ielūgumu un veicot savus pienākumus, piedalās trešās personas organizētā pasākumā.

Šā punkta darbības joma, it īpaši pārredzamības nodrošināšanas noteikumi, ir konkrētāk norādīta īstenošanas pasākumos, ko pieņēmis Prezidijs saskaņā ar 9. pantu.

6. pants

Bijušo deputātu darbība

Eiropas Parlamenta bijušie deputāti, kuri profesionāli iesaistās lobēšanā vai interešu pārstāvībā, kas ir tieši saistīta ar Savienības lēmumu pieņemšanu, nedrīkst, kamēr viņiem ir šādas saistības, izmantot iespējas, kuras bijušajiem deputātiem šajā nolūkā piešķirtas saskaņā ar Prezidija pieņemtajiem noteikumiem (1).

7. pants

Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos

1.     Tiek izveidota Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos (turpmāk „Padomdevēja komiteja”).

2.     Padomdevēja komitejā ir pieci deputāti, kurus, ņemot vērā deputātu pieredzi un politisko līdzsvaru, Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ no Konstitucionālo jautājumu komitejas un Juridiskās komitejas prezidiju locekļu un koordinatoru vidus.

Katrs Padomdevējas komitejas loceklis uzņemas tās vadību uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā.

3.     Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ arī Padomdevējas komitejas rezerves locekļus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā.

Ja ir aizdomas, ka šo rīcības kodeksu ir pārkāpis kāds deputāts no politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā, attiecīgais rezerves loceklis kļūst par sesto pilntiesīgo Padomdevējas komitejas locekli, lai izskatītu attiecīgo iespējamo pārkāpumu.

4.     Padomdevēja komiteja 30 dienu laikā katram deputātam, kas to pieprasa, konfidenciāli sniedz norādījumus par šā rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Deputātam ir tiesības balstīties uz šiem norādījumiem.

Pēc Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos šā rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus iespējamos pasākumus veikt.

5.     Padomdevēja komiteja pēc apspriešanās ar Parlamenta priekšsēdētāju var lūgt ieteikumu ārējiem ekspertiem.

6.     Padomdevēja komiteja publicē gada ziņojumu par savu darbību.

8. pants

Procedūra iespējamu rīcības kodeksa pārkāpumu gadījumā

1.     Ja ir pamats uzskatīt, ka Eiropas Parlamenta deputāts, iespējams, ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, Parlamenta priekšsēdētājs par to var informēt Padomdevēju komiteju.

2.     Padomdevēja komiteja izvērtē iespējamā pārkāpuma apstākļus un var uzklausīt attiecīgo deputātu. Pamatojoties uz saviem secinājumiem, tā izstrādā Parlamenta priekšsēdētājam ieteikumu par iespējamu lēmumu.

3.     Ja Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā šo ieteikumu, secina, ka attiecīgais deputāts ir pārkāpis rīcības kodeksu, viņš pēc deputāta uzklausīšanas pieņem pamatotu lēmumu, kurā nosaka sankciju, par kuru paziņo deputātam.

Paziņotā sankcija var sevī iekļaut vienu vai vairākus Reglamenta 153. panta 3. punktā minētos pasākumus.

4.     Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 154. pantā noteiktās iekšējās apelācijas procedūras.

5.     Pēc Reglamenta 154. pantā paredzētā termiņa beigām Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo par jebkuru deputātam piespriesto sankciju un to publicē Parlamenta vietnē līdz sasaukuma beigām.

9. pants

Īstenošana

Prezidijs pieņem šā rīcības kodeksa īstenošanas noteikumus, tostarp par kontroles procedūru, un vajadzības gadījumā atjaunina 4. un 5. pantā minētās summas.

Tas var izstrādāt priekšlikumus par šā rīcības kodeksa pārskatīšanu.