KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pārvaldības un stimulu mehānismi Eiropas vienotās gaisa telpas tehnoloģiskā pīlāra SESAR izvēršanai

Ievads

Eiropas vienotās gaisa telpas ATM [1] pētniecības programma ( SESAR ) ir Eiropas vienotās gaisa telpas ( SES ) tehnoloģiskais pīlārs. SES ir vērienīga iniciatīva, kuru 2004. gadā aizsāka Eiropas Komisija nolūkā reformēt Eiropas ATM , izmantojot tādu pieeju, kas aptver visus Eiropas gaisa transporta sistēmas komponentus. Šī ATM reforma palīdz sasniegt aviācijai izvirzītos mērķus, kuri aprakstīti gan Transporta baltajā grāmatā[2], gan ziņojumā „Flight Path 2050”[3]. SESAR ieguldījums SES īstenošanā izpaužas kā tehnoloģiju un procedūru izstrāde jaunas paaudzes ATM sistēmai, kas uzlabotu veiktspējas rādītājus, trīskāršojot pašreizējo kapacitāti un vienlaikus uzlabojot drošumu par faktoru 10, par 50 % samazinot izmaksas aviokompānijām un samazinot gaisa transporta ietekmi uz vidi par 10 % uz vienu lidojumu ( SES darbības mērķi).

SESAR pamatā ir Eiropas ATM ģenerālplāns[4] („ģenerālplāns”) — sadarbības satvars, kas apvieno visus attiecīgo iesaistīto aprindu pārstāvjus. Šī ir pirmā reize, kad visi aviācijas nozares pārstāvji ir iesaistīti Eiropas ATM modernizācijas projekta definēšanā, izstrādē un izvēršanā. Pašlaik programma ir izstrādes stadijā, kuru pārvalda SESAR Kopuzņēmums[5] (SKU) — publiskā un privātā sektora partnerība ( PPP ), kas apvieno 17 locekļu un vairāk nekā 80 citu dalībnieku, tostarp no trešām valstīm.

Ģenerālplānā ir teikts, ka SESAR izvēršanai kopā būs nepieciešami vairāk nekā 30 miljardi euro, bet ka programmas īstenošana radīs nozīmīgu ekonomisko vērtību un uzlabojumus gan drošības, gan pakalpojumu kvalitātes un vides ziņā Eiropā. Tomēr šie ieguvumi ir ļoti lielā mērā atkarīgi no iesaistīto personu spējas progresēt programmas izvēršanā laikus un saskaņoti (1. tabula).

1. tabula[6]

SESAR izvēršana saskaņa ar ģenerālplānu | Ietekme gadījumā, ja izvēršana kavējas par 10 gadiem | Ietekme, ja izvēršana nenorit sinhronizēti |

Kumulatīvā ietekme uz ES IKP | 419 miljardi euro | -30 % | -28 % |

Radītās darbvietas | 328 000 | -58 % | -22 % |

CO2 emisijas, no kurām izdevies izvairīties | 50 miljoni tonnu | -110 % | -70 % |

SES tehnoloģiju un procedūru izvēršana ir normālā secība, kādā SKU tās izvērš un validē. Padome 2009. gada martā lūdza Komisijai iesniegt priekšlikumus par SESAR sagatavošanu un pāreju uz izvēršanas posmu, galveno uzmanību veltot pārvaldībai un piemērotiem finansēšanas mehānismiem. Darba dokumentā, ko izdeva 2010. gada decembrī[7], tika ziņots par Komisijas dienestu veikto SESAR ieviešanas mērķu un ar to saistīto problēmu iepriekšējo izvērtējumu. Uz šā pamata sīkāku novērtējumu un konsultācijas procedūras veica augsta līmeņa darba grupa, ko vadīja Komisija un kurā piedalījās augstākā līmeņa amatpersonas no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras ( EASA ), Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas ( Eurocontrol ) un SKU, piedaloties arī ekspertu grupai, kas pārstāvēja visplašākās iesaistītās aprindas. Pamatojoties uz darba grupas un ekspertu grupas apspriežu secinājumiem[8], citu apspriežu, radošo darbnīcu rezultātiem un iesaistīto personu pēc pašu iniciatīvas pausto viedokli, Komisija izstrādāja šādu pamata pieeju:

1. SESAR izvēršanai jānotiek, galvenokārt vadoties pēc darbības rādītājiem;

2. sasniegt SES darbības mērķus un gūt vispārējos ekonomiskos labumus, kas sagaidāmi no ATM modernizācijas, izdosies tikai tad, ja SESAR izvēršana notiks laikus, pateicoties darbību sinhronizācijai un koordinēšanai;

3. Komisijai:

4. jāizveido funkcionējoša izvēršanas pārvaldība ar piemērotiem stimulu mehānismiem, izmantojot esošo SES tīklu un esošos ES finansējuma mehānismus;

5. jārada nepieciešamie stimuli, lai izvēršanas process būtu uzticams, tādējādi veicinot agrīnus ieguldījumus no iesaistīto personu puses un vienlaikus arī ņemot vērā konkrētu iesaistīto aprindu, tādu kā militāro, uzņēmējdarbības un vispārējās nozīmes aviācijas aprindu, konkrētās vajadzības;

6. nozarei[9], jo īpaši iesaistītajām aprindām, kas iegulda SESAR izvēršanā, būs centrālā loma izvēršanas darbību koordinēšanā un sinhronizācijā, ko, savukārt, ES politiski pārraudzīs.

Šajā paziņojumā aprakstīti galvenie elementi, kurus Komisija ierosinājusi nolūkā izveidot SESAR izvēršanas pārvaldību un stimulu mehānismus, kā arī rīcības plāns to īstenošanai no 2012. gada.

GATAVOJOTIES SESAR IZVēRšANAI

Izvēršanas pamats — SES satvars

Izvēršanas pārvaldības un stimulu mehānismu pamats būs esošie SES instrumenti[10]:

7. Vienotās gaisa telpas komiteja[11] un nozares konsultatīvā struktūra[12] nodrošina visaptverošu platformu ES dalībvalstu un nozares apspriešanās procesiem;

8. darbības[13] un maksājumu[14] shēmas iesaistītajām aprindām ir galvenais mehānisms, ar kura palīdzību šo aprindu pārstāvji var saskaņot savus ieguldījumu plānus ar ģenerālplānu;

9. īstenošanas noteikumi par savstarpējo izmantojamību ir izpildes nodrošināšanas mehānismi, ar kuru palīdzību garantēt, lai tiktu izvērsti būtiskākie aspekti, no kuriem atkarīga darbība;

10. funkcionālie gaisa telpas bloki ir virzītājspēks izvēršanas sinhronizācijai reģionālā līmenī un kopējiem iepirkumiem;

11. ģenerālplāns ir apstiprināts ceļvedis, kas izvirzīto darbības mērķu sasniegšanai pētniecību un izstrādi ( R&D ) vieno ar izvēršanas scenārijiem un kurā ietilpst arī regulējuma un standartizācijas ceļveži, un kurš precizēs būtiskākos izvēršanas komponentus;

12. Eurocontrol — jo īpaši ar tās Vienotās gaisa telpas direktorāta („Directorate Single Sky”) darbību — palīdz Komisijai tās ES regulatora pienākumu pildīšanā;

13. tīkla pārvaldītājs atbild par to, lai tiktu sasniegti tīkla darbības mērķi, un tam ir kompetence, kas nepieciešama ar tīkla darbību saistīto izvēršanas procesu koordinēšanai, vienlaikus nodrošinot tīkla stratēģiskā plāna[15] saglabāšanu;

14. darbības izvērtēšanas iestāde palīdz Komisijai noteikt prioritātes un uzraudzīt izvēršanas procesus, vadoties pēc to ietekmes uz darbību, un definēt turpmākos darbības mērķus, pamatojoties uz plānotajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem;

15. SKU atbild par ģenerālplāna uzturēšanu un izpildi, kurš savieno R&D ar izvēršanas scenārijiem un apkopo tehniskās zināšanas un spēju pārvaldīt vērienīgas programmas, ievērojot sabiedrības intereses un gādājot par to, lai ieinteresētās aprindas pienācīgi iesaistītos;

16. EASA ir svarīga nozīme noteikumu izstrādē, drošības uzraudzībā un sekmēšanā; tā palīdz Komisijai sertifikācijas un savstarpējās izmantojamības jautājumos;

17. valsts uzraudzības iestādes atbild par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju ( ANSP ) drošības uzraudzību un sertifikāciju un pārrauga to atbilstību SES pakalpojumu sniegšanas regulai[16] un saistītām kopējām prasībām aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un drošības pasākumu piemērošanai saskaņā ar savstarpējās izmantojamības regulu[17];

18. konsultatīvajai ekspertu grupai SES sociālās dimensijas jautājumos[18] ir padomdevējas funkcija attiecībā uz visiem pasākumiem, kam ir nozīmīgas sociālās sekas;

19. kopprojekti[19] ir iedarbīgs līdzeklis pārvaldības mehānismu izveidei un dzinējspēks ES finansējuma piešķiršanai.

Ģenerālplāna atjaunināšana

Ģenerālplāns tā pašreizējā redakcijā ir svarīgs instruments, ar kuru panākt, lai ATM pētniecība un izstrāde ( R&D ) būtu pilnībā orientēta uz izvēršanu. Būs jāgādā par to, lai ģenerālplāns nodrošinātu precīzāku identificēto izvēršanas scenāriju atbilstību vēlamajiem ieguvumiem no darbības, šos scenārijus organizējot saskanīgos izvēršanas pasākumu kopumos, skaidri norādot, kuri izvēršanas procesi ir svarīgi SES darbības mērķu sasniegšanai. Tajā būs arī jāiestrādā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ( ICAO ) „pamatbloku” („building blocks”)[20] jēdziens, lai nodrošinātu SESAR savietojamību ar citiem reģionāliem ATM modernizācijas projektiem.

Pagaidu vadības mehānismi

Tagad ir jārīko pāreja uz nākotnes pārvaldību, lai izvairītos no novēlotas vai nesinhronizētas izvēršanas kritiskajā periodā pirms izvēršanas pārvaldības izveides. Komisija jau tagad Vienotās gaisa telpas komitejas paspārnē ir izveidojusi pagaidu ad hoc vadības grupu, lai vienkāršotu notiekošo izvēršanas darbību sinhronizāciju. Komiteja vienojās konsolidēt šo procesu, to pārveidojot par pārejas vadības pasākumu SESAR izvēršanai, kurš vienlaikus kalpo kā nākotnē paredzētās pārvaldības izmēģinājums.

Sekmīgāki nosacījumi industrializācijai

SESAR izvēršanai ir divi apakšposmi: industrializācija un īstenošana. Industrializācija ir posms pēc tam, kad SKU ir validējis tehnoloģijas, tajā ietilpst standartizācija, sertifikācija un plaša mēroga ražošana, un to veic ražojošā rūpniecība (gan zemes, gan gaisa iekārtu ražotāji). Īstenošanas apakšposmā ietilpst iepirkums, uzstādīšana un iekārtu pasūtīšana, kā arī procedūru īstenošana; šo posmu realizē gaisa telpas izmantotāji, ANSP un lidostas.

Ģenerālplānā industrializācija ir rūpīgi jāizplāno, jo tas ir būtisks priekšnosacījums tam, lai izvēršanas plāns būtu reāli izpildāms. Industrializācijas dzinējspēks ir ražojošās rūpniecības lēmumi attiecībā uz SESAR validētu tehnoloģiju laišanu tirgū un ATM produktu dzīvescikli. Industrializācijas sakarā ir nepieciešama savstarpēja sadarbība ar regulējošajām organizācijām[21] un standartizācijas organizācijām[22]. Komisija var atvieglināt sertifikācijas un standartizācijas procesus ar pastāvīgu finanšu atbalstu ES standartizācijas organizācijām un sadarbojoties ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo aviācijas administrāciju[23] un ICAO [24] globālās sadarbspējas nodrošināšanai.

SESAR ietekmēs daudzus aviācijas aspektus diapazonā no gaisa kuģiem un lidostām līdz procedūrām un darba metodēm. Tā kā visus šos aspektus raksturo viens kopsaucējs, proti, drošība, EASA ir izšķiroša nozīme šajā procesā centienos nodrošināt laicīgu noregulējumu un saskaņotību starp drošības noteikumiem un SESAR norisēm.

Pastāvīgi tehnoloģiski jauninājumi

Būs jāapmierina ilgākā termiņa vajadzība pēc tehnoloģiskiem jauninājumiem, kuri nepieciešami, lai varētu atbalstīt arvien pilnveidojošos darbības raksturojumus. Attīstība un izvēršana ir divi savstarpēji saistīti procesi: no vienas puses, ATM pētniecība un izstrāde ( R&D ) nebeigsies ar SKU pilnvaru beigām; no otras puses, SESAR izvēršana norisināsies vairākus gadus, kā rezultātā būs nepieciešams R&D atbalsts nolūkā nodrošināt nepieciešamo reaģēšanas spēju tehnoloģiju ziņā, kura nepieciešama arvien mainīgās darbības vides dēļ.

SKU pieredze apliecina, kāda vērtība ir PPP , kas ir vienots pārvaldības veids R&D [25] menedžmentam ATM jomā. Komisija uzskata, ka PPP pieeja, izmantojot ES struktūru, sniedz vēlamos rezultātus un būtu jāturpina. Tā kā SKU pilnvaru termiņš ir 2016. gada 31. decembris, Komisija veiks nepieciešamo izvērtējumu un konsultācijas, kas vajadzīgas, lai pirms 2013. gada iesniegtu attiecīgu priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam.

SESAR IZVēRšANAS FINANSēJUMS UN LīDZEKļI

Būtiska problēma izvēršanas procesā ir finansējuma laicīga izpilde. Vairāk nekā 2/3 kopējo ieguldījumu, kas nepieciešami SESAR īstenošanai, būs jāsedz civilās un militārās nozares gaisa telpas izmantotājiem par savu gaisa kuģu aprīkošanu (22 miljardi euro)[26]. Pārējie ieguldījumi, kas jāsedz civilās un militārās nozares ANSP un lidostu operatoriem, būs nepieciešami iekārtām uz zemes (8 miljardi euro)[27]. Ir svarīgi nodrošināt ciešu saikni starp ieguldījumiem un gūto labumu. Darbības plānos[28] izvirzītajiem mērķiem tādās svarīgākajās darbības jomās kā kapacitāte, vide, drošība un ienesīgums, būtu jākalpo kā spēcīgam stimulam ANSP , lai tie laikus ieguldītu jaunās tehnoloģijās. Kas attiecas uz militārajiem un valsts gaisa kuģiem, vispārējās nozīmes aviāciju un komercaviāciju, iespējams, ka SESAR izvēršanas gaitā būs gadījumi, kas uzņēmējdarbības ziņā nebūs pozitīvi, tomēr SESAR iekārtās būs jāiegulda un tās būs jāievieš. Turklāt saistībā ar SESAR īstenošanas projektiem nāksies uzņemties augstu finansiālo risku, par ko privātajos finanšu tirgos tiktu noteikta vai nu ļoti augsta cena, vai arī kas netiktu pieļauts vispār. Tālab ekspluatanti ir drīzāk tendēti būt reaktīvi, nevis proaktīvi („kas vēlu nāk, tas labi nāk”): ir iespējams, ka aviokompānija, kas iegulda jaunā gaisa kuģu aprīkojumā, nekādu labumu no tā negūs, līdz ANSP nebūs veikuši attiecīgos ieguldījumus uz zemes esošajās iekārtās/aprīkojumā; līdzīgā veidā ANSP var gūt labumu no uzņēmējdarbības tikai tad, ja ir attiecīgi aprīkots pietiekams skaits gaisa kuģu.

Īstenošanas darbībām optimizēts finanšu atbalsts veidosies no koordinētas privāto un publisko līdzekļu kombinēšanas, izmantojot piemērotus instrumentus, kas pielāgoti katra atsevišķa projekta specifikai. Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar negatīvas uzņēmējdarbības gadījumiem, kā arī lai līdzsvarotu privātos līdzekļus, ir aplēsts, ka SESAR īstenošanai būs nepieciešami 3 miljardi euro ES līdzekļos laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam. ES finansējumam būtu jāatbalsta SESAR īstenošana, atvieglinot sinhronizāciju un koordināciju starp iesaistītajam personām attiecībā uz svarīgākajiem, ģenerālplānā identificētajiem izvēršanas segmentiem, ciktāl to pieļauj attiecīgie finansējuma instrumenti, konkrētāk tie, kuros iesaistītas trešās valstis.

ES finansējums SESAR izvēršanai ir paredzēts arī Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānismā ( CEF )[29], kas ir integrēts instruments ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs Eiropas komunikāciju tīklu politikas[30] satvarā transporta ( TEN-T ), enerģētikas un telekomunikāciju sektoros. Ir jāapzina citi potenciāli finansējuma avoti, tādi kā Eiropas Investīciju bankas aizdevumi, SES maksājumu sistēma un emisijas kvotu tirdzniecības shēma.

IZVēRšANAS PāRVALDīBA

Tvērums

SESAR izvēršanas pārvaldības un stimulu mehānismiem jākoncentrējas uz tām izvēršanas darbībām, kas identificētas ģenerālplānā kā kritiskas SES darbības mērķu sasniegšanai. Izvēršanas ģeogrāfiskais tvērums pirmkārt būs izvēršana SES telpā (Eiropas vienotajā gaisa telpā). Tomēr pārvaldības mehānismiem ir jānodrošina nepieciešamā koordinācija, sinhronizācija un sadarbība ar trešām valstīm visas Eiropas tvēruma perspektīvā.

Pārvaldības funkcijas

Izvēršanas programmas uzturēšana

Izvēršanas pārvaldībai būs jāizstrādā, jāpieņem un jāatjaunina izvēršanas programma, kura tiks uzskatīta par saistošu atsauces dokumentu īstenošanas projektu sinhronizācijai, pārraudzībai un finansēšanai. Ir pastāvīgi jānodrošina izvēršanas programmas atbilstība ģenerālplānam un tīkla stratēģiskajam plānam, saskaņojot plānotās darbības prasības ar budžeta prasībām vienotā darba programmā, ar kuru saskaņā izvēršana tiks pārvaldīta. Tās pamatā būs būtiskākās izvēršanas darbības, kas identificētas ģenerālplānā un kuru nolūks ir sasniegt svarīgākos darbības mērķus, un tajā būs identificēti pasākumi, kas jāveic attiecīgajiem iesaistīto aprindu pārstāvjiem, norādot saistītos riskus un līdzekļus to mazināšanai.

Izvēršanas programmas izpilde

Šī funkcija ir šāda:

- sinhronizēt plānošanu, koordinēt izvēršanas darbības un saskaņot iesaistīto personu ieguldījumu plānus ar izvēršanas programmu, vienlaikus izvairoties no interešu konflikta un sekmējot godīgu konkurenci;

- atbalstīt iesaistītās personas ieguldījumu plānu izpildē ar tādiem līdzekļiem kā efektīva lēmumu pieņemšana, leģitimitāte, paraugprakses apmaiņa, kopīga iepirkuma veicināšana, kopēju līdzekļu un padomu nodrošināšana, izpratnes padziļināšana, pārredzamības sekmēšana un akcentēti ieguvumi;

- pastiprināt un stimulēt svarīgāko darbības rādītāju sasniegšanu, izmantojot SES rīkus un atbilstošus juridiskos instrumentus;

- pārvaldīt ar izvēršanas darbībām saistītos riskus un aktivizēt riska mazināšanas pasākumus.

Uzraudzība un ziņošana

Izvēršanas pārvaldībā jāietilpst arī uzraudzībai un ziņošanai par izvēršanas gaitā sasniegtajiem rezultātiem, ievērojot izvēršanas programmu, un jo īpaši:

- izvērtējumam attiecībā uz to, vai iesaistīto personu individuālie ieguldījumu plāni atbilst izvēršanas programmai;

- neatbilstību konstatācijai un ziņošanai par tām, ciktāl tas attiecas uz plānošanu, budžetu un darbību, analizējot minētās neatbilstības, nosakot korektīvos pasākumus, kas jāīsteno izpildes funkcijas ietvaros.

Finanšu vadība

Visbeidzot izvēršanas pārvaldībai jāgādā par to, lai pieejamie publiskie un privātie finanšu resursi turpmāk norādītajā veida tiktu pienācīgi kombinēti un pārvaldīti izvēršanas programmas izpildes nolūkā:

- bez diskriminācijas līdzsvarojot un piešķirot līdzekļus, lai veicinātu laicīgus ieguldījumus jaunu tehnoloģiju un procedūru īstenošanā;

- atbalstot iesaistītās personas pārrunās ar finanšu struktūrām;

- nodrošinot stabilu un pārredzamu finanšu pārvaldību.

Pārvaldības struktūra

SESAR izvēršanas pārvaldībai jānodrošina stingra ES politiskā uzraudzība, pienācīgi savienojumi ar SES instrumentiem un struktūrām un to attiecīga iesaistīšanās, kā arī centrālā loma iesaistītajām personām, jo īpaši tām, kas iegulda izvēršanā. To var panākt, izmantojot vienotu struktūru, kurā ietilpst trīs savstarpēji savienoti līmeņi: „politiskais”, „vadības” un „īstenošanas” līmenis. Šīs trīs līmeņu pārvaldības pamatā ir atbildīgu struktūru līdzdalība saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām, un tā ievēro principu, kuram atbilstīgi regulatīvās/uzraudzības funkcijas ir nodalītas no pakalpojumu sniegšanas.

Šo struktūru var definēt vadlīniju materiālā kopprojektiem[31], kurā katram līmenim tiktu noteiktas galvenās iesaistītās aprindas atbildības jomas, kompetence, līdzdalība pārvaldības funkcijās (2. tabula), kā arī savstarpējā saistība un saistošas vienošanās starp katra attiecīgā līmeņa iesaistītajām personām un nepieciešamajām ārējām saskarnēm. Ziņošanas struktūra definēs, kā pilnvaras un pārraudzība tiek īstenotas šajos trīs līmeņos, savukārt ģenerālplānā un tīkla stratēģiskajā plānā būs noteikts šīs darbības grafiks. Izvēršanas pārvaldībai jābūt pienācīgi elastīgai un reaktīvai, lai tā varētu stāties pretī jebkāda veida negaidītiem apstākļiem, vienlaikus nodrošinot pārredzamību, taisnīgu konkurenci un ļautu izvairīties no interešu konfliktiem.

Politiskais līmenis

Augstākajā pārvaldības struktūras līmenī jāgādā par sabiedrības interešu aizsardzību un saskanību ar SES darbības plānu, jo īpaši nosakot prioritāros darbības mērķus un drošības prasības, par to, lai laikus tiktu ieviesti vajadzīgie noteikumi, kā arī par ES līdzekļu pienācīgu pārvaldību. Ņemot vērā Komisijas kā institūcijas nozīmi un to, ka tā ir atbildīga par SES izpildi un ES līdzekļu pārvaldību, Komisija šajā līmenī būs vadītāja, vajadzības gadījumā izmantojot attiecīgu atbalstu, ko sniedz:

- Vienotās gaisa telpas komiteja un nozares konsultatīvā struktūra, jo īpaši gaisa telpas izmantotāji, kas ir galvenie SESAR izvēršanas klienti;

- darbības izvērtēšanas iestāde;

- Eurocontrol , jo īpaši tās Vienotās gaisa telpas direktorāts;

- EASA ;

- konsultatīvā ekspertu grupa SES sociālās dimensijas jautājumos;

- Eiropas Aizsardzības aģentūra.

Komisija saglabātu pilnu kontroli attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu kopprojektiem, ievērojot noteikumus, kas reglamentē attiecīgās finansējuma programmas, un izveidojot attiecīgas līgumattiecības ar finanšu atbalsta saņēmējiem. Šim līmenim jāizveido attiecīgas saskarnes ar trešām valstīm, standartizācijas organizācijām un attiecīgām regulatīvajām iestādēm, kas nav ES regulatīvās iestādes.

Vadības līmenis

Tā kā nozare atbild par sistēmas darbību un tā kā tai būs jāsedz vairums ar izvēršanas darbībām saistīto izmaksu, ir skaidrs, ka izvēršanas pārvaldītājs, ko veido šo līmeni vadoša reprezentatīva industriālā partnerība, ir piemērotākā pieeja, lai nozare varētu pildīt savu vadošo lomu, kas tai leģitīmi pienākas SESAR izvēršanā. Šajā līmenī ietilpst arī tīkla pārvaldītājs un SKU, kuri to attiecīgās kompetences robežās sniegs izvēršanas pārvaldītājam atgriezenisko saikni par izvēršanas programmas (iepriekšējo un retrospektīvo) ietekmi uz darbībām, no vienas puses, un funkcionāliem un tehniskiem uzlabojumiem, kas šajā programmā būtu iekļaujami, no otras puses.

Izvēršanas pārvaldītāja funkciju varētu izveidot kā kopprojektu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktam, kurā paredzēts, ka Komisija veic neatkarīgu izmaksu lietderības novērtējumu un attiecīgi apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgajām iesaistītajām personām. Izvēršanas pārvaldītāja raksturojums un tam izvirzītās prasības tiktu definētas tajā pašā regulā paredzētajā vadlīniju materiālā kopprojektiem, kurā jo īpaši būtu:

- jānosaka procedūra industriālās partnerības iedibināšanai;

- jānosaka izvēršanas pārvaldītāja uzdevumi, kā arī raksturīgākās pazīmes, kas nepieciešamas minēto uzdevumu izpildei, tostarp attiecīgi mehānismi, lai izvairītos no interešu konfliktiem, un sadarbība ar valsts iestādēm;

- jānorāda, kuriem iesaistīto aprindu pārstāvjiem būtu jāpiedalās partnerībā, lai garantētu tās pārvaldniecisko un ģeogrāfisko leģitimitāti un nodrošinātu pienācīgu diferenciāciju starp apspriešanos ar iesaistītajām personām un to, ka šīm personām — kā ieguldītājiem un piegādātājiem — tiek piešķirta svarīgāka [pārvaldības] funkcija;

- no dalībniekiem jāpieprasa saistoša apņemšanās, ar kuru tie apņemas izstrādāt/uzturēt un izpildīt izvēršanas programmu, vajadzības gadījumā — politiskā līmeņa īstenotā pārraudzībā — uzņemoties ar izvēršanu saistītos riskus;

- jādefinē funkcijas, ko piešķir tīkla pārvaldītājam, SKU un struktūrai, kam uzticēts nodrošināt koordināciju ar īstenošanas projektiem militārajā nozarē, kā arī šādas sadarbības kārtība;

- jādefinē ārējās saskarnes, jo īpaši ar trešām valstīm visas Eiropas mēroga kontekstā;

- jāveicina reģionālā koordinācija, izmantojot funkcionālos gaisa telpas blokus.

Izvēršanas pārvaldītāju izraugās atklātā uzaicinājumu procedūrā. Ja nozarei neizdodas izveidot partnerību izvēršanas pārvaldītājam, var paredzēt izraudzīties jau pastāvošu struktūru šo [izvēršanas pārvaldītāja] funkciju pildīšanai.

Izvēršanas pārvaldītājs izvērtēs, kādas ir īstenošanas projektu finansiālās vajadzības, un tās pēc vajadzības sakoordinēs ar publiskā un privātā finansējuma instrumentiem. Pārvaldītājs sniegs atbalstu politiskajam līmenim lēmumos par finansējuma piešķiršanu kopprojektiem.

Īstenošanas līmenis

Šo līmeni galvenokārt veido kopprojektu vadītāji. Projektu vadītājiem tiks lūgts īstenot izvēršanas pārvaldītāja lēmumus, lai nodrošinātu attiecīgo projektu atbilstību izvēršanas programmai. Tomēr, tā kā SESAR izvēršanas darbības pārsniegs to darbību mērogu, saistībā ar kurām var dibināt kopprojektus, šim līmenim jāpaliek atvērtam citiem īstenošanas projektiem, kas saistīti ar:

- militārās nozares veiktām izvēršanas darbībām saistībā ar SESAR ;

- izvēršanas darbībām, kas nav saistītas ar būtiskām norisēm izvēršanas programmā, bet kas atbilst ģenerālplānam;

- izvēršanas darbībām ārpus SES telpas.

Attiecības starp šiem projektiem un izvēršanas pārvaldītāju jādefinē katrā gadījumā atsevišķi.

2. tabula — Līdzdalība pārvaldības funkcijās

[pic]

SECINāJUMI

SESAR izvēršana ir nozīmīgs solis uz priekšu virzībā uz pilnīgu SES īstenošanu. Tikai tad, ja šī izvēršana notiks laikus, sinhronizēti un koordinēti, turklāt pilnība iekļaujoties SES satvarā, tā iedarbīgā veidā sniegs ieguldījumu SES darbības mērķu sasniegšanā. Komisija, turpinādama īstenot un koordinēt SES instrumentus, cenšas atvieglināt SESAR izvēršanu.

Nekavējoties sāks īstenot zināmu skaitu darbību, jo tiek uzskatīts, ka izvēršanas pārvaldītāja izveidei un vissteidzamāko kopprojektu uzsākšanai var būt vajadzīgs līdz pat 36 mēnešiem. Jo īpaši Komisija gādās par to, lai izstrādes un izvēršanas procesi atbilstu SES satvaram un lai pienācīgā mērā tiktu ņemts vērā cilvēkfaktors, kā arī militārie un ar drošību saistītie jautājumi. Ja tam būs pamats, Komisija apsvērs iespēju izdarīt pielāgojumus SES instrumentos, tādos kā darbības shēmas vai, piemēram, maksājumu shēmas, lai sekmīgāk atbildētu uz izvēršanas mērķiem. Komisija arī pastiprinās un konsolidēs sadarbību ar Eurocontrol Eiropas vienotās gaisa telpas ( SES ) tiesību aktu satvarā, koncentrējoties galvenokārt uz darbības izvērtēšanas iestādi un tīkla pārvaldītāju, vienlaikus sarunām, kas norit par augstāka līmeņa nolīguma noslēgšanu starp ES un Eurocontrol [32].

Lai sagatavotos pārejai uz SESAR izvēršanu, Komisija nodrošinās konsekvenci starp tīkla stratēģisko plānu un ģenerālplānu (tā atjauninātajā redakcijā, ko paredzēts pieņemt līdz 2012. gada jūlijam), kuri kalpos kā atsauces dokumenti izvēršanas programmai. Komisija gādās par to, lai ar industrializāciju saistītās problēmas pienācīgi atspoguļotos ģenerālplānā un lai, izmantojot SKU tehniskās zināšanas, tiktu izveidoti pienācīgi sakari ar standartizācijas un sertifikācijas organizācijām, kā arī ražojošo rūpniecību, tam nodrošinot pienācīgu atbalstu. Šajā sakarā Komisija turpinās atbalstīt ICAO standartizācijas centienus un tehnisko sadarbību ar ASV un Japānu globālās sadarbspējas nodrošināšanai.

Komisija veiks nepieciešamos izvērtējumus un risinās apspriedes, lai līdz 2013. gadam saskaņā ar nākotnes finanšu perspektīvām varētu iesniegt priekšlikumu, ar ko SKU pilnvaru termiņu pagarinātu arī pēc 2016. gada 31. decembra. Priekšlikumam jāattiecas arī uz nākotnē paredzamo R&D darbību pārvaldību un finansējumu ATM jomā, ģenerālplāna aktualizēšanu un izstrādes un izvēršanas pārvaldības koordināciju.

Komisija īstenos arī Vienotās gaisa telpas komitejas apstiprinātos pasākumus, lai konsolidētu pirmo, agrīno izvēršanas darbību vadības procesu, kas kalpos kā izmēģinājums izvēršanas pārvaldības mehānismiem, kurus paredzēts ieviest nākotnē, un gādās par to, lai tas tā turpinātos līdz paredzamās izvēršanas pārvaldības ieviešanai (2012. gada janvāris). Līdztekus citiem pasākumiem šajā sakarā ir paredzēts uzsākt izvēršanas pagaidu programmu (2012. gada martā).

Kopprojekti un saistīti vadlīniju materiāli tiks izmantoti kā dzinējspēks nolūkā izveidot izvēršanas pārvaldību un radīt stimulus, kas nepieciešami, lai izvēršana notiktu laikus un sinhronizēti. Izvēršanas pārvaldība norisināsies trīs līmeņos, tādējādi nodrošinot stingru ES politisko pārraudzību, iedarbīgu izvēršanas pārvaldību, izmantojot saistošu rūpniecisko partnerību, ka arī efektīvu pārvaldību katra atsevišķa īstenošanas projekta ietvaros. Viens no stimulu mehānismiem ir arī īpaši orientēts ES finanšu atbalsts, ko sniegs, izmantojot jau pastāvošos instrumentus, īpaši tādus kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments („Connecting Europe Facility” ( CEF )) atbilstīgi TEN-T vadlīnijām. Pirms 2012. gada beigām Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm un attiecīgo iesaistīto aprindu pārstāvjiem, paredz izveidot un pieņemt vadlīniju materiālu kopprojektiem, kurā būtu definēti šie trīs pārvaldības līmeņi, kā arī atbilstīguma kritēriji kopprojektiem. Vadoties pēc šā vadlīniju materiāla un ar SKU un Eurocontrol atbalstu, Komisija varētu sagatavot un izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz izvēršanas pārvaldnieku un sagatavot nākamos kopprojektus.

[1] Gaisa satiksmes pārvaldība.

[2] COM(2011) 144, 28.3.2011.

[3] http://ec.europa.eu/research/transport/pdf/flightpath2050_final.pdf.

[4] http://ec.europa.eu/transport/air/sesar/european_atm_en.htm.

[5] Regula (EK) Nr. 219/2007, OV L 64, 27.2.2007., 1. lpp.

[6] SKU pētījums par SESAR makroekonomisko ietekmi, http://www.sesarju.eu/news-press/documents/assessing-macroeconomic-impact-sesar-874, 2011. gada jūnijs.

[7] SEC(2010) 1580 galīgā redakcija.

[8] http://ec.europa.eu/transport/air/sesar/deployment_en.htm.

[9] „Nozare” ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji, lidostu operatori, rūpniecības nozare un profesionālais personāls.

[10] SEC(2010) 1580 galīgā redakcija.

[11] Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 1. punkts, OV L 96, 31.3.2004., 6. lpp.

[12] Regulas (EK) Nr. 549/2004 6. pants, OV L 96, 31.3.2004., 6. lpp.

[13] Regula (EK) Nr. 691/2010, OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

[14] Regula (EK) Nr. 550/2004, OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

[15] Regulas (EK) Nr. 677/2011 IV pielikums, OV L 185, 15.7.2011., 22. lpp.

[16] Regula (EK) Nr. 550/2004, OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

[17] Regula (EK) Nr. 552/2004, OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

[18] Komisijas Lēmums C(2010)9016, 20.12.2010.

[19] Regula (EK) Nr. 550/2004 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009, 15.a pants, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

[20] ICAO darba dokuments par vispasaules aeronavigācijas nozares simpoziju par aviācijas sistēmas bloku atjaunināšanu http://www2.icao.int/en/GANIS.

[21] Tādām kā EASA un ICAO .

[22] Tādām kā ES standartizācijas organizācijas, starp kurām citstarp minama Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts, Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācija un Aeronavigācijas Radiotehniskā komisija.

[23] ES un ASV sadarbības memorands par pētniecību un izstrādi ( R&D ) civilās aviācijas nozarē, kas parakstīts 2011. gada 3. martā; 1. pielikums: SESAR-NextGen sadarbspēja.

[24] ES un ICAO sadarbības memorands, ar ko paredz sistēmu ciešākai sadarbībai, OV L 232, 9.9.2011., 2. lpp.

[25] Ziņojums par SESAR kopuzņēmuma un tā panākumu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna izpildē starpposma novērtējumu, COM(2011) 14 galīga redakcija, 24.1.2011.

[26] Eiropas ATM ģenerālplāns: kopsumma 22 miljardu euro apmērā, ieskaitot aviokompānijas (11,5 miljardi euro), komercaviāciju (3,4 miljardi euro), vispārējās nozīmes aviāciju (940 miljoni euro) un militāro aviāciju (6,4 miljardi euro).

[27] Eiropas ATM ģenerālplāns: kopsumma 8 miljardu euro apmērā, ieskaitot militāros ANSP un lidostas (570 miljoni euro), civilos ANSP (6,2 miljardi euro) un civilās lidostas (550 miljoni euro).

[28] Regula (ES) Nr. 691/2010, OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

[29] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānismu, COM(2011) 665 galīgā redakcija, 19.10.2011.

[30] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības vadlīnijām Eiropas transporta tīkla attīstībai, COM(2011) 650, 19.10.2011.

[31] Regula (EK) Nr. 550/2004 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1070/2009, 15.a panta 2. punkts, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

[32] Padomes 2011. gada 6. oktobra mandāts.