1. IEVADS

Reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi, ar stratēģiju „Eiropa 2020”[1] tiek stiprināta ES spēja nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Stratēģijas mērķi tiek realizēti, īstenojot vairākas pamatiniciatīvas, kas paredzētas galveno uzdevumu risināšanai.

Pamatiniciatīva "Inovācijas savienība"[2] nodrošinās novatorisku ideju pārvēršanu ražojumos un pakalpojumos, kas rosina izaugsmi un rada darba vietas, kā arī risina Eiropas sabiedrības būtiskākās problēmas. Lai spertu soli šajā virzienā, pamatiniciatīvā ir pausta apņemšanās izstrādāt ekoinovācijas rīcības plānu, kas būtu pamatots uz Inovācijas savienību un kurā būtu pievērsta uzmanība trūkumiem, risināmajiem uzdevumiem un iespējām, kas attiecas konkrēti uz vides mērķu sasniegšanu ar inovācijām.

Ekoinovācijas rīcības plāns (EcoAP) papildina arī stratēģijas „Eiropa 2020” citas pamatiniciatīvas. Būtisks komponents pārejā uz videi saudzīgu ekonomiku ir pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”[3] un tās ceļvedis[4], kas izveido un nostiprina ekoinovāciju pieprasījumu un ar tām saistītos ieguldījumus. Pamatiniciatīvā „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”[5] EcoAP ir nosaukts par vienu no instrumentiem, ko izmantot, lai apzinātu un īstenotu pasākumus, kas vajadzīgi galveno vides tehnoloģiju izvietošanai, lai uzlabotu koordināciju un sadarbību starp ES un dalībvalstīm, kā arī uzlabotu informētību par jauno tehnoloģiju potenciālu. Jaunu prasmju un darba vietu programmā[6] ir prasīts, lai EcoAP atbalstītu ilgtspējīgu attīstību veicinošas zināšanas, popularizētu attiecīgo prasmju attīstīšanu un risinātu prasmju neatbilstības problēmas.

Tāpēc EcoAP koncentrēs uzmanību uz tādu inovāciju veicināšanu, kuru rezultāts vai mērķis ir vides noslodzes samazināšana un plaisas pārvarēšana starp inovācijām un tirgu. Cita starpā tas izvērsīs dažus pamatiniciatīvas „Resursu ziņā efektīva Eiropa” ceļvedī apzinātus pasākumus.

Ekoinovācija[7] ir inovācija, kuras rezultāts vai mērķis ir būtiski un demonstrējami panākumi, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķi, samazinot ietekmi uz apkārtējo vidi, palielinot noturību pret vides faktoriem vai efektīvāk un atbildīgāk izmantojot dabas resursus.

Eiropas Komisija daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam atbalsta pētniecības un demonstrējumu projektus ekoinovāciju tehnoloģiju jomā un to iekļūšanu tirgū šādās programmās: 1) 7. pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma (7. pamatprogramma), 2) Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP), Programma ekoloģiskās inovācijas izmēģinājuma projektiem un projektiem saistībā ar ieviešanu tirgū; 3) Eiropas ekoinovāciju platforma un 4) programmas LIFE+ daļa, kas attiecas uz vidi. Lai veidotu sinerģiju ar šīm programmām, dalībvalstis un reģioni var izmantot kohēzijas politikas atbalstu turpmākai ekoinovāciju izvietošanai un pavairošanai.

Komisija savā Paziņojumā par budžetu stratēģijai „Eiropa 2020”[8] norādīja, ka pētniecība un jauninājumi tiks atbalstīti, pamatojoties uz trim savstarpēji papildinošiem tematiem: 1) zinātniskās bāzes izcilība; 2) sabiedrībai aktuālu problēmu risināšana; 3) rūpniecības vadošās lomas un konkurētspējīgu sistēmu veidošana. Komisija ir apņēmusies arī ietvert pasākumus klimata jomā ES izdevumu programmās un piešķirt vismaz 20 % Savienības budžeta ar klimatu saistītiem mērķiem.

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.­–2020. gadam „Apvārsnis 2020[9] stiprinās ekoinovāciju lomu un nodrošinās pietiekamus finanšu līdzekļus šā rīcības plāna īstenošanai pēc 2013. gada. Jo īpaši svarīgi ir pasākumi, kas palīdz īstenot pāreju uz videi saudzīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu ogļskābās gāzes emisiju līmeni, kā paredzēts sabiedrības problēmas „Pasākumi klimata jomā, resursu efektivitāte un izejvielas” kontekstā.

Partnerības[10] pieeja pētniecības un inovāciju jomā palīdzēs pētījumos par inovācijām ātrāk iegūt risinājumu, ko var piedāvāt tirgū.

2. EKOINOVĀCIJU UZDEVUMS

Ekoinovāciju attīstība ir jāpaātrina tā, lai stimulētu resursu produktīvu izmantošanu, efektivitāti, konkurētspēju un aizsargātu vidi. Arvien pieaugošā smago vides problēmu un resursu ierobežojumu apjoma dēļ pasaulē palielinās ekoloģisko tehnoloģiju, ražojumu un pakalpojumu pieprasījums, tādējādi veicinot videi saudzīgu nozaru parādīšanos (skatīt 1. pielikumu). Ātrāka ekoinovāciju pieņemšana un izplatīšanās tirgū uzlabos visas tautsaimniecības vides rezultātus un noturību, turklāt būs finansiāli izdevīga un noderīga uzņēmējdarbībai un sabiedrībai kopumā.

3. Ekoinovāciju šķēršļi un tās rosinošie faktori mazajos un vidējos uzņēmumos

Ekoinovācijas risinājumi līdz šim tirgū ienākuši salīdzinoši lēni, izņemot — enerģētikas un klimata politikas rezultātā — no atjaunīgiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju. Pie ekoinovācijas apgrūtinājumiem var minēt apstākli, ka tirgus cenas precīzi neatspoguļo ar vidi saistītās izmaksas un ieguvumus, neelastīgas ekonomikas struktūras, infrastruktūru un grūti maināmus cilvēku paradumus un attieksmi, kā arī nelabvēlīgus stimulus un subsīdijas. Ekoinovāciju izplatīšanos kavē arī tādi citi aspekti kā ierobežotās zināšanas par tirgiem un tirgu nenoteiktība. Kaut gan daudzi no minētajiem šķēršļiem līdzinās tiem, ar ko sastopas novatoriski uzņēmumi kopumā, ekoinovāciju jomā strādājošajiem uzņēmumiem tie ir īpaši smagi.

Lai pārvarētu dažus šķēršļus, Eiropas Komisija jau 2004. gadā sāka īstenot Vides tehnoloģiju rīcības plānu[11] (VTRP).

Labu priekšstatu par ekoinovācijas apgrūtinošajiem šķēršļiem un veicinošajiem faktoriem uzņēmēju uztverē sniedz nesen veiktais Eurobarometer apsekojums par Eiropas MVU attieksmi pret ekoinovācijām[12].

Šķēršļi, kas uzņēmumiem apgrūtina ekoinovāciju ātrāku apguvi un attīstību

Veicinošie faktori, kas varētu paātrināt ekoinovāciju pieņemšanu un attīstību

Šis apsekojums liecina, ka divi galvenie šķēršļi ir nenoteiktais pieprasījums tirgū un ieguldījumu atdeve, savukārt galvenie veicinošie faktori ir augstās enerģijas un izejvielu cenas, jauni noteikumi un standarti, kā arī zināšanu pieejamība.

Izmantojot stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvās sasniegtos rezultātus un VTRP gūto pieredzi, ES var paātrināt turpmākos ekoinovāciju risinājumus, īstenojot mērķtiecīgas politikas nostādnes un pasākumus. Jo īpaši spēcīgāku un stabilāku ekoinovāciju pieprasījumu tirgū var palīdzēt veidot pasākumi normatīvo stimulu jomā, privātie un publiskie iepirkumi, standarti un veiktspējas mērķi. Ir arī jāmobilizē ieguldījumiem ekoinovācijā un politikas pasākumiem vajadzīgais papildu finansējums, lai samazinātu un pārvaldītu uzņēmēju un ieguldītāju riskus.

Ekoinovāciju stiprinās uz partnerību pamatota ilgtermiņa ekoinovācijas stratēģija, kas palielinās inovācijām vajadzīgo kritisko masu, nodrošinās apmaiņu ar idejām un labu praksi un izveidos sadarbības tīklus un komerciālas attiecības.

4. Ekoinovāciju iespējas un ES rīcība

Ekoinovācija ir cieši saistīta ar dabas resursu izmantošanu un ražošanas un patēriņa īpatnībām. Ekoinovācijas plašas izplatības paredzamā labvēlīgā ietekme uz vidi, sabiedrību un komercdarbību var būt ievērojama. Eiropas ekorūpniecība jau tagad ir nozīmīga tautsaimniecības nozare, kuras apgrozījums ir aptuveni 319 miljardi euro gadā jeb apmēram 2,5 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP)[13]. Pēdējos divos gados 45 % Eiropas uzņēmumu, kas strādā rūpnieciskās ražošanas, lauksaimniecības, ūdens un pārtikas nozarē, ir īstenojuši ekoinovāciju risinājumus vai guvuši labumu no tiem.

EcoAP 2012.–2013. gadā pašreizējā ES finansēšanas shēmā atbalstīs vides tehnoloģiju ieviešanu un nostiprināšanu tirgū, jo īpaši atbalstot demonstrējumu projektus. Šādi tiks likti pamati plašākām turpmākajām darbībām saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā 2013.–2020. gadā ekoinovācijām būtu jāgūst labums no pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” jaunajiem ES instrumentiem un mehānismiem, kā arī kohēzijas politikas laikposmam pēc 2013. gada un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”. Piemēram, Komisija ir ierosinājusi 2014.–2020. gada kohēzijas politikā ietvert nozīmīgu ar inovācijām saistītu komponentu, kas piešķirs lielāku prioritāti inovācijām, jo dalībvalstīm šajā sakarībā būs paredzēti skaidri nosacījumi.

Veicot turpmāku uzdevumu un iespēju analīzi, tiks izstrādāti turpmāki ekoinovācijas paātrināšanas pasākumi. Šis darbs jāveic daudzpusējai ieinteresēto personu grupai saskaņā ar partnerības pieeju un jāsāk 2012. gadā.

5. Ekoinovāciju rīcības plāns

Plānā ir ietvertas mērķtiecīgas darbības, kas skar gan pieprasījumu, gan piedāvājumu un attiecas gan uz pētniecību un rūpniecību, gan uz politiku un finanšu instrumentiem. Darbību īstenošanu atbalstīs ieinteresēto personu, privātā un publiskā sektora un Eiropas Komisijas partnerības pieeja.

Komisija atbalstīs būtiskākos faktorus, kas veicina ekoinovāciju pieņemšanu tirgū:

· izmantojot vides politiku un tiesību aktus kā ekoinovācijas popularizēšanas veicinātāju faktoru (1. pasākums);

· demonstrējumu projektu un partnerības atbalstīšana, lai tirgū ļautu nonākt daudzsološām, gudrām un mērķtiecīgām operatīvām tehnoloģijām, kuras līdz šim netika pieņemtas (2. pasākums);

· jaunu, ekoinovāciju stimulējošu standartu izstrāde (3. pasākums);

· MVU paredzētu finanšu instrumentu un atbalsta pakalpojumu mobilizēšana (4. pasākums);

· starptautiskās sadarbības veicināšana (5. pasākums);

· jaunu prasmju attīstīšanas un darba vietu izveides un ar tām saistīto mācību programmu atbalsts, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības (6. pasākums);

· ekoinovācijas veicināšana programmā "Inovācijas savienība" paredzētajās Eiropas inovāciju partnerībās (7. pasākums).

5.1. 1. darbība. Vides politika un normatīvi ekoinovācijas veicināšanai

ES vides tiesību akti ierasti ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina ekoinovācijas attīstību un spēcīgas Eiropas nozares veidošanos tādās jomās kā ūdens, gaisa piesārņojums, atkritumu apsaimniekošana, atkārtota pārstrāde un klimata pārmaiņu mazināšana. Vides politika var arī virzīt pētniecības un izstrādes darbu un noteikt tehnoloģiju pārmaiņu tempu.

Piemēram, REACH[14] regulā ir uzskaitītas īpaši bīstamas vielas (SVHC), kuras ir jāaizstāj, ja ir tehnoloģiski un ekonomiski pamatoti to vietā izmantot drošāku vielu vai tehnoloģiju. Šādi tiek stimulēta alternatīvu aktīva meklēšana un rosinātas PI darbības, kuru mērķis ir izstrādāt konkurētspējīgus un drošākus aizstājējus. REACH regula ir arī piemērs tam, kā ES politika var rosināt inovāciju izstrādi pasaulē. Izstrādājot ražojumus, kam jāatbilst ES tirgus prasībām, ķimikāliju uzņēmumi visā pasaulē ievēro REACH regulu.

No otras puses, normatīva sistēma, kurā paredzēti nepietiekami mērķtiecīgi vai novecojuši standarti vai tehnoloģijas, kuru dēļ tiek ierobežota attīstība, var ekoinovācijai radīt šķēršļus. Tāpēc tiesību aktiem jānosaka spēcīgi un stabili pamudinājumi, kas veicina ekoinovāciju, kā arī pietiekama paredzamība ieguldītājiem.

Kā paredzēts pamatiniciatīvā "Inovācijas savienība", Komisija veiks vides jomas tiesiskā regulējuma pārbaudi. Šajā sakarībā tiks apzināti iespējamie trūkumi, ieviesti jauni un pārskatīti esošie noteikumi, lai iegūtu saskanīgu tiesisko regulējumu, kas veicina ekoinovāciju.

Piemēram, nākotnē izstrādājot, pārstrādājot vai īstenojot vides tiesību aktus un politikas virzienus, uzmanība jāpievērš šādām jomām:

(a) inovāciju vides uzlabošanas potenciāls, piemēram, nodrošinot pieprasītā tehnoloģiskā risinājuma elastīgumu vai paredzot iespējas īstenot stingrākus un pamatīgākus vides standartus (lai izvairītos no tehnoloģiskiem ierobežojumiem);

(b) vides tiesību aktos un to īstenošanā pastāvošie šķēršļi inovācijām;

(c) vajadzība veicināt komerciāli dzīvotspējīgu jaunu ražojumu vai prakšu izstrādi;

(d) vajadzība paātrināt ekoinovāciju pieņemšanu visās politikas jomās.

Sadarbībā ar ESAO jau veiktajā vērtīgajā darbā[15] ir atzīta vajadzība uzlabot politikas virzienus, lai sniegtu kvalitatīvāku atbalstu ekoinovācijai, ņemot vērā tādus faktorus kā tirgus dinamika, tehnoloģiju līknes un dažādo politikas instrumentu koordinācija un konsekvence.

Atskaites punkti

· Pamatojoties uz jau paveikto darbu, Komisija 2012. gadā izstrādās metodoloģiju, lai novērtētu ar ekoinovāciju saistīto vides tiesību aktu, politikas virzienu un normatīvo iniciatīvu iespējamos šķēršļus, veicinošos faktorus un ietekmi un optimizētu ekoinovācijas izplatību tirgū.

· Attiecīgi 2012., 2013. un 2014. gadā pārskatot esošo ūdens politiku, gaisa kvalitātes un emisiju standartus, būvniecības standartus, esošos profilaktiskos, atkārtotas izmantošanas, atkārtotas pārstrādes, reģenerācijas un atkritumu izmešanas mērķus, kā paredzēts pamatiniciatīvas „Resursu ziņā efektīva Eiropa” ceļvedī, Komisija integrēs ekoinovācijas mērķus.

· Ekoinovācijas potenciālam jābūt galvenajam tematam, pārskatot esošos infrastruktūras standartus, tostarp attiecībā uz transportu, enerģētiku, ēkām un IKT, vienlaikus nodrošinot noturības pret klimata pārmaiņām pieaugumu.

· Komisija, 2012. gadā izstrādājot īstenošanas pasākumus saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu un citiem ar atkritumiem saistītiem tiesību aktiem, var, piemēram:

– veicināt ekoloģiska dizaina nozari, lai īstenotu ELV (nolietotie transportlīdzekļi), WEEE (elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi), RoHS (bīstamu vielu izmantošanas ierobežošana), bateriju un akumulatoru, kā arī iepakojuma direktīvu;

– izstrādāt atkritumu beigu stadijas kritērijus saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 6. pantu attiecībā uz varu, papīru, stiklu, plastmasu, kompostu un, iespējams, citām atkritumu plūsmām. Šie kritēriji tiks izstrādāti, lai attīstītu pieprasījumu pēc otrreizējām izejvielām un uzticēšanos šīm izejvielām, kā arī atbalstītu un veicinātu novatoriskas atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes tehnoloģijas, kas sniedz iespēju iegūt kvalitatīvas otrreizējās izejvielas;

– izstrādāt obligātos standartus atkritumu pārstrādes darbībām ES līmenī atbilstīgi Atkritumu pamatdirektīvas 27. pantam, kur šādiem standartiem ir noteiktas prasības: rentabilitāte, pamatošanās uz labākajiem pieejamajiem paņēmieniem un novatoriski risinājumi.

5.2. 2. darbība. Ekoinovācijas demonstrējumu projekti un partnerības

Neraugoties uz pašlaik īstenojamām finansēšanas programmām un iniciatīvām, starp jaunu tehnoloģiju pieejamību un to komercializāciju, izstrādājot tirgū pārdodamus ražojumus, joprojām ir ievērojama plaisa. Tā ir, piemēram, notekūdeņu novatorisku attīrīšanas un ūdens attīrīšanas tehnoloģiju[16], piemēram, membrānu gadījumā vai tādu jaunu amonjaka bioloģiskas izmantošanas tehnoloģiju gadījumā, kas izstrādātas ICON projektā[17],[18].

Svarīgo pamattehnoloģiju augsta līmeņa ekspertu grupas 2011. gada 28. jūnija nobeiguma ziņojumā Komisijai[19] ir pasvītrots, cik svarīgas ražojumu izstrādei un demonstrējumu darbībām attiecībā uz plaisas pārvarēšanu starp tehnoloģijām un to pieņemšanu tirgū ir finansēšanas iespējas, lai palielinātu Eiropas konkurētspēju.

No 2012. gada Komisija atbalstīs mērķtiecīgus ekoinovācijas demonstrējumu projektus un īpašās partnerības, kas ievieš novatoriskas tehnoloģijas, kuras, neraugoties uz augsto vides un komerciālo potenciālu, nav izdevies sekmīgi ieviest tirgū. Par prioritāti tiks uzskatītas tehnoloģijas, kas ir piemērotas, lai iedarbīgi un efektīvi izpildītu stingrākus, gudrākus un mērķtiecīgus vides standartus nekā pašlaik spēkā esošos. Šā pasākuma vispārējais mērķis ir demonstrēt šo tehnoloģiju dzīvotspēju tirgū.

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, kas sāksies 2014. gadā, turpinās atbalstīt šādus demonstrējumu projektus, kā arī projektus, kas ievieš tehnoloģiskas un sabiedrībai svarīgas inovācijas.

Atskaites punkti

· Iepriekš aprakstīto tehnoloģiju demonstrējumu projektu atlase līdz 2012. gada beigām pēdējā 7. pamatprogrammas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Piedalīties var visu rūpniecības nozaru pārstāvji. Iespējamās jomas ir nojaukšanas atkritumi, kas ir lielākā atkritumu plūsma; augsnes, nosēdumu un gruntsūdeņu attīrīšana; notekūdeņu un dūņu attīrīšana; lauksaimniecībā lietotie pesticīdi un minerālmēsli; pilsētvides izrakteņu ieguve; elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, tostarp retie ķīmiskie elementi un zelts, pielāgošanās klimata pārmaiņām.

· To tehnoloģiju un sabiedrībai būtisko demonstrējumu projektu atlase, sākot no 2014. gada, ko varētu atbalstīt un īstenot saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.

5.3. 3. darbība.    Būtiskākajām precēm, procesiem un pakalpojumiem izvirzītie standarti un izpildes mērķi, lai samazinātu to ekoloģisko pēdu

Jauni un augsti standarti un izpildes mērķi ir spēcīgs instruments, ko izmanto inovāciju atbalstam, produktivitātes palielināšanai un iespēju radīšanai vienotajā tirgū.

Arī papildu marķēšanas sistēmas, kas norāda ražojuma veiktspējas standartus, var būt spēcīgs instruments, ko izmantot, lai informētu par ekoinovācijas priekšrocībām. Piemēram, kopš energoefektivitātes politikas un energomarķējuma direktīvas[20] pieņemšanas mājsaimniecības iekārtu tirgus ir pārveidojies, un prioritāra nozīme ir energoefektīviem ražojumiem, kas ļauj ietaupīt 700 TWH[21] enerģijas un palielināt Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju.

Izmantojot standartizācijas komplektu[22], Komisija sadarbībā ar ieinteresētajām personām nodrošinās, lai jaunu vai pārskatītu standartu pieņemšanas rezultātā tiktu ievērojami stimulētas inovācijas, nebūtu kūtruma vai ierobežojumu, lai standarti būtu saistīti ar veiktspēju un ņemtu vērā resursu efektīvu izmantojumu un ar vidi un klimata pārmaiņām saistītas bažas.

Atskaites punkti

Eiropas Komisija un dalībvalstis sadarbībā ar starptautiskajām standartizēšanas iestādēm izveidos interaktīvu procesu, ko izmantot, lai apzinātu jomas, kurās standartu izstrāde un izpildes mērķu noteikšana var visvairāk veicināt ekoinovāciju, un noteikt šo jomu prioritāti.

Daži šādu jomu piemēri, kurus var apsvērt no 2012. gada, ir šādi:

· atkritumu īpatnību pārbaude uz vietas;

· dzeramā ūdens un notekūdeņu savākšanas sistēmas caurules;

· atkritumu pārstrādes darbības atbilstīgi Atkritumu pamatdirektīvas 27. pantam;

· ilgtspējīgi ēku būvmateriāli un izolācijas materiāli, lai palīdzētu īstenot Direktīvu par ēku energoefektivitāti[23].

5.4. 4. darbība.    MVU paredzēts finansējums un atbalsta pakalpojumi

Lai paātrinātu ekoinovāciju attīstību privātajā sektorā, ir vajadzīgs un pamatots publiskā sektora finansējums, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Salīdzinoši nelielā tirgus darbības ilguma dēļ mazajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ekoinovāciju, ir īpaši grūti piekļūt finansējumam, ja tiek uzskatīts, ka komerciālais risks ir lielāks. Finansējuma nodrošinātāji un ieguldītāji lēmumus par ieguldījumiem ekoinovāciju jomā parasti pieņem, pamatojoties uz tādu pašu loģiku kā attiecībā uz jebkuriem citiem ieguldījumiem, t. i., pamatojoties uz tādu pašu paredzamo atdevi un tādu pašu pieņemamo riska līmeni. Turklāt pievienotā vērtība par ietekmes uz vidi samazinājumu netiek ņemta vērā, un lēmumos par ieguldījumu veikšanu tai ir otršķirīga nozīme.

Politikas pasākumi var palīdzēt noteikt labvēlīgākus finanšu un elastīgākus riska sadales nosacījumus. Ir jāmobilizē papildu atbalsts MVU, lai uzlabotu gatavību ieguldīt, radītu sadarbības iespējas, kā arī veidotu uzticēšanos ekoinovācijām tirgū.

VTRP un citos Eiropas politikas pasākumos un iniciatīvās, piemēram, kohēzijas politikā, jau ir īstenoti daži pasākumi, lai mobilizētu finansējumu ekoinovācijai. Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam tiks turpināti pasākumi, kuru mērķis ir mobilizēt finansējumu ekoinovācijai, un tie tiks stiprināti saskaņā ar „Apvāršņa 2020” specifiskajām programmām „Sabiedrības problēmu risināšana” un „Vadošā loma rūpniecībā un konkurētspējīgu sistēmu veidošana”. Komisija apsver iespēju iedalīt finansējumu ekoinovācijai, lai risinātu specifisko finansēšanas uzdevumu šajā jomā.

Atskaites punkti

Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā:

· Komisija sadarbībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu[24] izvērsīs „MVU vides asistentu” darbību. Asistenti palīdzēs MVU izmantot ekoinovācijas radītās uzņēmējdarbības iespējas. Šī shēma konsolidēs uz vidi orientētas pieejas MVU, palielinās to informētību un veicinās ekoinovāciju rosinošu prasmju apguvi.

· Komisija 2012. gadā izveidos ekoinovāciju finansētāju un ieguldītāju Eiropas tīklu, lai tos mobilizētu un labāk definētu to politikas vajadzības, kā arī ātrāk nodrošinātu ieguldījumus un finansējumu.

· Komisija palīdzēs ekoinovatīviem Eiropas uzņēmumiem labāk piekļūt pasaules tirgiem. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, Eiropas tehnoloģiju centri ārpus Eiropas un ES delegācijas nodrošinās papildu atbalstu dalībai tirdzniecības gadatirgos un tirdzniecības vizītēs, sakaru veidošanai starp MVU atbalsta tīkliem Eiropā un citur, un tam, lai veiktu tirgus izpēti un tehnoloģiju vajadzības novērtējumus.

· Turklāt Eiropas Komisija izstrādās iniciatīvas, lai palielinātu uzticēšanos jaunām vides tehnoloģijām un ekoinovatīviem risinājumiem, kas nonāk ES un pasaules tirgū, izmantojot rezultātus, kas gūti ar vides tehnoloģiju pārbaudīšanu (ETV) saistītā eksperimentālā brīvprātīgā izmēģinājuma programmā, kuras principi un priekšrocības ir aprakstītas rīcības plānam pievienotajā personāla darba dokumentā.

No 2014. gada nākamās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā, tostarp pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikā, Komisija īstenos atbilstošas iniciatīvas, lai:

· strādātu ar dalībvalstīm un reģioniem, lai ietvertu ekoinovāciju kohēzijas politikas darbības programmās 2014.–2020. gadam, jo īpaši, īstenojot reģionālas novatorisma stratēģijas, kas attiecas uz gudru specializāciju un tiek ierosinātas kā priekšnosacījums;

· izstrādātu divus novatoriskus finanšu instrumentus: ES kredītu un garantiju pakalpojums un pētniecības un inovāciju kapitāla instruments. Pirmajam no tiem būs uz pieprasījumu noteikts un politikas noteikts komponents, kurā būs ietverta ar ekoinovāciju saistīta daļa. Otrajā uzmanība tiks pievērsta darbības sākšanas un izaugsmes posmam, un tam būs ar ekoinovāciju saistīta tematikas izvēle. Abiem instrumentiem būs īpaši ieguldījumu stimuli, kuru mērķis ir veicināt privāto finanšu līdzekļu mobilizāciju ekoinovācijas jomā;

· izstrādātu tehniskās palīdzības sistēmas, lai palīdzētu MVU un finanšu sektoram izstrādāt rentablus projektus, novērtēt to rentabilitāti un īstenot projektus, gūstot labumu no riska finansējuma;

· „Apvārsnis 2020” stiprinās ekoinovācijas lomu un cita starpā atbalstu MVU, kas īsteno ekoinovācijas tirgus ekspansijas sākumposmā.

5.5. 5. darbība.    Starptautiskā sadarbība

Ekoinovācija ir būtiski svarīgs veicinošais faktors globālajā pārejā uz ilgtspējīgu attīstību, padarot ekonomiku videi nekaitīgāku. Šajā kontekstā Komisijas paziņojumā par Rio+20[25] cita starpā uzsvērta vajadzība ieviest tirgus un normatīvos pasākumus, kas veicinātu ekoinovāciju pasaulē un nodrošinātu to izpildi.

Paziņojumā „Eiropas stratēģiskie pamatnorādījumi starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģijas jomā”[26] Komisija ierosina pasākumus, lai padziļinātu Eiropas pētniecības telpu (ERA), ciešāk integrējot un pārrobežu līmenī koordinējot ieguldījumus pētniecībā un pētniecības darbības. Tā mērķis cita starpā ir palielināt Eiropas kā vietas, kur ieguldīt līdzekļus pētniecībā un inovācijās, pievilcību.

Šajā sakarībā ir izveidots Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai ZT jomā (SFIC), lai turpmāk attīstītu sadarbību Eiropas partnerībā zinātnes un tehnoloģiju jomā. Foruma mērķis būs apzināt un koordinēt dalībvalstu un Komisijas kopīgas iniciatīvas ar trešām valstīm. Šīs iniciatīvas var būt saistītas ar ekoinovāciju un ekoinovācijas spējas veidošanu un pielāgošanu atbilstoši saņēmēju valstu vajadzībām.

Tādas valstis, kuru tautsaimniecība strauji attīstās, kā Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija, piedāvā Eiropas ekoinovāciju uzņēmumiem nozīmīgas tirdzniecības un partnerības iespējas. Tomēr piekļūt šiem tirgiem joprojām ir sarežģīti augstās riska pakāpes un neapzinātu riska faktoru, ieguldījumu aizsardzības problēmu un nepietiekamas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības dēļ.

Lai atbalstītu piekļuvi tirgum un partnerības, Komisija veiks atbilstošas iniciatīvas, lai:

· Popularizētu etalonu noteikšanu un vides preču un pakalpojumu standartu un prasību, kā arī ražojumu rādītāju attiecībā uz vidi saskaņošanu. Tas jāveicina divpusējos un reģionāla līmeņa dialogos ar valstīm, kuru ekonomika strauji attīstās. Attiecīgās programmas un projekti tiks atbalstīti tādās sadarbības programmās kā SWITCH[27] Āzijas programma, lai popularizētu ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Tiks pētītas iespējas izvērst šādas programmas citos reģionos, jo īpaši Āfrikā un Latīņamerikā.

· Divpusējos un daudzpusējos politikas dialogos, kā arī sarunās par tirdzniecību un tirdzniecības nolīgumos veicinātu diskusijas par ekoinovācijas politiku, tostarp vides preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas pasākumiem, ar MVU iesaisti globālajās vērtību aprites ķēdēs saistīto izmaksu šķēršļu likvidēšanu, ieguldījumu aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Tiks veicināta arī ieguldītāju, finansētāju un uzņēmumu sadarbības tīklu izveide.

· Iekļautu vides tehnoloģiju un ekoinovācijas jautājumus sadarbības programmās ar kaimiņvalstīm, piemēram, Austrumu partnerībā[28], Partnerattiecībās demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu un Melnās jūras sinerģijā.

· Sadarbotos ar ANO Vides programmu (UNEP) un ANO Rūpniecības attīstības organizāciju (UNIDO), lai stiprinātu tīrākas ražošanas valsts līmeņa centru tīklu. Šie centri veicinās ekoinovācijas paraugprakses piemēru izplatīšanu un attīstīto un straujas attīstības ekonomiku ekoinovācijas ieviesēju sadarbības tīklu izveidi.

Atskaites punkti

· Eiropas Komisija 2012. gadā izstrādās politikas instrumentu komplektu tehnoloģijas nodošanai saistībā ar iesakņojušām vides tehnoloģijām un risinājumiem.

· Rio+20 procesā Eiropas Komisija kopā ar starptautiskajiem partneriem palīdzēs izveidot struktūru ekoinovācijas integrēšanai starptautiskajā dialogā par ilgtspēju un Rio+20 2020. gada galotņu sanāksmes rezultātos kā iespējamu faktoru, kas rosina pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku.

5.6. 6. darbība. Jaunas prasmes un darba vietas

Lai veicinātu pāreju uz videi nekaitīgāku ekonomiku un nodrošinātu uzņēmumiem attiecīgi kvalificētu darbaspēku, ir vajadzīgas jaunas prasmes. Jaunu prasmju un darba vietu programmā ir uzsvērta vajadzība saskaņot prasmju piedāvājumu un darba tirgus vajadzības, jo īpaši attiecībā uz jaunām un arvien aktuālākām prasmēm, piemēram, tām, kas vajadzīgas videi draudzīgās un draudzīgākās darba vietās.

Tiks izveidota Eiropas Nozaru padome par prasmēm zaļām un zaļākām darba vietām, lai veicinātu dalībvalstu apmaiņu ar informāciju par prasmju aprakstiem, mācību programmām un prasmju trūkumiem vides preču un pakalpojumu nozarē un citās saistītās nozarēs.

Atskaites punkti

· Pēc „Apskata par prasmēm ES” izstrādes Komisija no 2012. gada turpinās veicināt mobilitātes pieaugumu darba tirgū, sniedzot informāciju par pašreizējo un turpmāko prasmju piedāvājumu un trūkumiem. Tā pievērsīs īpašu uzmanību zaļām darba vietām vajadzīgām prasmēm.

5.7. 7. darbība.    Eiropas inovācijas partnerības

Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā „Inovācijas savienība” ir ierosināts izveidot Eiropas inovācijas partnerības (EIP). Šo EIP mērķi ir vienot dalībniekus un resursus, orientējot tos uz kopīgu mērķu sasniegšanu, lai ātrāk izstrādātu radikālas inovācijas, kas palīdzēs atrisināt specifiskas sabiedrības problēmas jomās, kurās ir vērojams arī liels tirgus potenciāls ES uzņēmumiem.

Prioritāra nozīme ir resursu efektīvai izmantošanai, galvenokārt izejvielu, ilgtspējīgas lauksaimniecības un ūdens patēriņa jomā, kur pašlaik tiek izskatīta iespēja veidot EIP. Ekoinovācija, kas palīdz vienot ekonomiku, kurā tiek efektīvāk izmantoti resursi, augsti mērķi vides jomā, kā arī uzņēmējdarbības iespējas, ir nozīmīgs šo EIP atbalsta instruments.

Atskaites punkti

· Iespējamie pasākumi var ietvert videi nekaitīgu publisku un privātu iepirkumu pārbaudi, lai veicinātu ekoinovāciju. Var izveidot publiskā un privātā sektora iepirkumu veicēju sadarbības tīklus un pārbaudīt un izstrādāt plašākai lietošanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā paredzētas konkursu specifikācijas.

· Citas daudzsološas jomas, kurās varētu apsvērt iespēju izvērst darbību, ir biogāzes iegūšana no bioloģiskajiem atkritumiem, ilgtspējīga ķīmija un ekosistēmu pakalpojumi. Komisija, ciešā sadarbībā apspriežoties ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, apzinās labākās pieejas, kā šajās jomās apvienot pasākumus pieprasījuma un piedāvājuma jomā.

6. Pārvaldība un informētība 6.1. Pārvaldības struktūra

Pamatiniciatīvā „Inovācijas savienība”, kā arī pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” tiks izveidoti pārvaldības sadarbības tīklu veidošanas pasākumi un sistēmas, kas paredzētas, lai uzlabotu ekoinovācijas zināšanu bāzi un informētību par ekoinovāciju. Tiek paredzēts izveidot vienkāršas un elastīgas sistēmas ar galveno ieinteresēto personu plašu un līdzsvarotu dalību[29].

Šajā sakarībā, kā arī izmantojot (VTRP) augsta līmeņa darba grupas gūto pozitīvo pieredzi, tiks izveidota augsta līmeņa daudzu ieinteresēto personu vadības grupa ekoinovācijas jomā, lai iekļautu ekoinovāciju pamata politikas virzienos, veicinātu politikas apguvi, veiktu īstenoto pasākumu salīdzinošo pārskati, kā arī uzraudzītu šā rīcības plāna īstenošanu.

Turklāt tiks turpināts īpašas augsta līmeņa darba grupas darbs, lai vienotu dalībvalstis un veicinātu informācijas apmaiņu, sniegtu pamatotākus padomus par politikas virzieniem gan ES, gan valstu līmenī.

VTRP ieinteresēto personu forums, kas mobilizē un veicina nozaru ieinteresēto personu sadarbības tīklu izveidi, tiks mērķtiecīgāk orientēts uz uzņēmējdarbību un izstrādās mērķtiecīgus un izpildāmus ieteikumus, ko varēs integrēt ES un valstu politikā.

Atskaites punkti

· No 2012. gada šī augsta līmeņa daudzu ieinteresēto personu vadības grupa, ko veidos dalībvalstu, uzņēmumu, nozaru, jo īpaši MVU, pētniecības jomas un citu būtisku ieinteresēto personu pārstāvji, ar specifisko tematisko daudzu ieinteresēto personu ekspertu darba grupu atbalstu, ja tas būs vajadzīgs, atbalstīs ekoinovācijas pieņemšanas veicināšanas pasākumus.

6.2. Komisijas un dalībvalstu sadarbība

Būtiski svarīga ir dalībvalstu un reģionu regulāra informācijas un labas prakses piemēru apmaiņa ekoinovācijas politikas jomā. Lai Eiropā veicinātu ekoinovāciju un izstrādātu atbilstošu politiku, būs vajadzīga arī labāka zināšanu bāze par faktoriem, kas negatīvi ietekmē vidi, politikas virzieniem, tirgiem un vides preču un pakalpojumu nozari.

Atskaites punkti

· Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, izstrādājot VTRP ceļvežus, ar dalībvalstīm tiks saskaņoti valstu brīvprātīgie ceļveži ekoinovācijas jomā, lai apzinātu efektīvākos politikas virzienus, veicinātu politikas apguvi dalībvalstīs, kā arī noteiktu atbilstošu īstenošanas līmeni, kas vajadzīgs, lai izveidotu ekoinovācijai vajadzīgos nosacījumus. Šajos ceļvežos tiks izmantotas esošās vides tehnoloģiju veicināšanas iniciatīvas, taču tie būs konkrētāk orientēti uz ekoinovāciju gan privātajā, gan publiskajā sektorā, un tajos būs ņemti vērā globālie ilgtspējas mērķi, lai dotu ieguldījumu to sasniegšanā.

· Komisija sadarbosies ar attiecīgajām valstu un reģionālajām iestādēm, lai integrētu ekoinovāciju kohēzijas politikas iniciatīvās un lauku attīstības politikas inovāciju jomā. Šajā sakarībā būtisks pietiekamas pārvaldības resursu veidošanas instruments būs „pārdomātas specializācijas platforma”[30], kas pašlaik tiek izstrādāta.

· Komisija izmantos pieredzi, kas gūta, ieviešot „ekoinovācijas rādītāju karti”[31] un citus būtiskus ekoinovācijas rādītājus, lai pārraudzītu un pārskatītu dalībvalstu un ES veiktos pasākumus un rīcību.

· Tiks pastiprināta iniciatīva „Ekoinovācijas politikas paātrināšana”[32], kas paredzēta ekoinovācijas politikas veidošanas paraugprakses piemēru apzināšanai, lai dalībvalstīs izplatītu labu praksi.

6.3. Informētības palielināšana par ekoinovācijas priekšrocībām un iespējām

Viens no galvenajiem ekoinovācijas ātras pieņemšanas šķēršļiem ir nenoteiktība par pieprasījumu tirgū. Ir jāpanāk ekoinovatīvu tehnoloģiju, procesu, pakalpojumu un ražojumu lielāka sociālā atzīšana.

Sociālo atzīšanu var panākt, ja visas ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstis, vietējās un reģionālās iestādes, nozare un pilsoniskā sabiedrība, centīsies palielināt informētību par ekoinovāciju. Komisija arī veiks pasākumus, lai izskaidrotu ekoinovācijas kā būtiska veicinošā faktora nozīmīgumu pārejā uz videi nekaitīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, pievēršot īpašu uzmanību tās izaugsmes veicināšanas un jaunu darba vietu radīšanas potenciālam. Šajos centienos tiks izmantotas esošās saziņas darbības, kas tiek veiktas Eiropas Komisijas korporatīvās saziņas ietvaros, piemēram, resursu efektīvas izmantošanas jomā.

7. NOSLĒGUMA PIEZĪMES

Pieci gadi, kuros tika īstenota ES politika vides tehnoloģiju jomā, un jaunu un plaukstošu videi nekaitīgu uzņēmumu izveidošanās ES liecina, ka ekoinovācijas var izveidot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un stimulēt izaugsmi un darba vietu skaita palielināšanu Eiropā.

Tomēr vēl ir daudz jādara, un ir vajadzīga noteiktāka un plašāka rīcība. Tāpēc ir jāizvērš pašlaik īstenotā rīcība un jāoptimizē pašreizējo resursu izmantošana, kā arī jāpiesaista papildu finanšu līdzekļi. Rīcības plāns stimulē ekoinovācijas pasākumus un paredz skaidru nākotnes virzību, tāpēc ir loģisks VTRP pēctecis.

Globālos uzdevumus vides jomā efektīvāk risināt un globālo tirgu iespējas izmantot saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem palīdzēs arī ES ekoinovācijas darba kārtība, kam izvirzīti augsti mērķi. Tā sniegs Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jaunus instrumentus, ar ko sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, un noteiks ekoinovācijas nākotnes struktūru. Nākamā finanšu plāna termiņa vidusposma pārskats būs laba iespēja novērtēt, vai ir sasniegti šā rīcības plāna mērķi.

1. pielikums. Ekoinovācija sniedz priekšrocības uzņēmējdarbībai un videi

Pasaules ekonomikai nebūs citas iespējas kā pielāgoties ar vidi un resursiem saistītajiem ierobežojumiem, kuru risināšanai būs vajadzīga ekoinovācija. Tā var arī radīt darbavietas un rosināt izaugsmi un ir būtiski svarīga ekonomikas konkurētspējai, jo īpaši Eiropā, kuras ekonomiskā izaugsme vēsturiski ir bijusi pamatota uz resursu intensīvu izmantošanu.

ES ir labā pozīcijā, lai uzņemtos savu lomu pasaules pārejā uz ilgtspējīgāku ekonomiku

Eiropas vides politikas un pasaules vides problēmu, kas arvien saasinās, rezultātā Eiropā ir izveidojies būtiska un konkurētspējīga vides preču un pakalpojumu nozare.

Piemēram, Eiropas ekorūpniecība jau ir kļuvusi par būtisku ekonomikas nozari, kuras apgrozījums gadā ir aptuveni 319 miljardi euro jeb apmēram 2,5 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP)[33]. Tas nozīmē, ka šās rūpniecības apgrozījums pārsniedz tērauda, farmācijas vai automobiļu nozares apgrozījumu. Ekorūpniecības nesenais pieaugums ir apmēram 8 % gadā. Galvenās apakšnozares ir atkritumu apsaimniekošana (30 %), ūdensapgāde (21 %), notekūdeņu apsaimniekošana (13 %) un atkārtoti pārstrādātās izejvielas (13 %). Tieši nodarbināto skaits nozarē ir 3,4 miljoni, kas atbilst apmēram 1,5 % visu Eiropā nodarbināto personu. 2004.–2008. gadā papildus tika izveidotas 600 000 darba vietas. Nodarbināto skaita pieaugums gadā visās apakšnozarēs 2000.–2008. gadā bija apmēram 7 %.

Eiropas uzņēmumi apzinās iespējas

Uzņēmēji apzinās ekoinovācijas potenciālu. Pēdējos desmit gados Eiropā ir ievērojami palielinājies riska kapitāla (RK) ieguldījumu[34] apjoms. 2010. gadā šajā nozarē tas kopā bija aptuveni 1,3 miljardi euro, salīdzinoši 2004. gadā šis rādītājs bija 0,3 miljardi euro. Neraugoties uz augošo tirgus nenoteiktību, šis rādītājs salīdzinājumā ar 2009. gadu ir krities tikai par apmēram 7 %, kas liecina par nozares lielo noturību un potenciālu. Vislielākais ieguldījumu apjoms ir enerģijas ražošanas un energoefektivitātes jomās. Šajās divās nozarēs tika ieguldīts 71 % no 2009. gada ceturtajā ceturksnī ieguldītā kapitāla.

Videi nekaitīgi, energoefektīvi un resursefektīvi ražojumi, procesi un pakalpojumi arvien vairāk palielina daudzu uzņēmumu un nozaru konkurences priekšrocību. Ražošanas uzņēmumi ir pārgājuši no procesa noslēguma posma risinājumiem uz noslēgtās cilpas pieeju, kur tiek maksimāli samazināta izejvielu un enerģijas plūsma, mainot ražojumus un ražošanas metodes un atkārtoti izmantojot atkritumus kā jaunas izejvielas, tādējādi samazinot izmaksas. Tomēr pilnu šā potenciāla izmantošanu joprojām apgrūtina ierobežojošie faktori un šķēršļi.

Daudz iespēju sniedz arī aizsardzība pret klimata pārmaiņu ietekmi un ar laika apstākļiem saistītām katastrofām. Kopš 1980. gada apmēram 95 % tautsaimniecības zaudējumu Eiropā katastrofu dēļ izraisīja ar laika apstākļiem un klimatu saistītas parādības, un klimata pārmaiņas šo situāciju vēl vairāk saasinās. Ieguldīšanas iespējas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu paplašināsies, un būs vajadzīgas novatoriskas finansēšanas un klimatizturības sistēmas. Jauni uzdevumi un iespējas radīsies arī apdrošināšanas nozarei.

Ir jāizmanto globālas iespējas nākotnē

ES rīcībā esošās tehnoloģiskās spējas ļauj tai kļūt par svarīgu videi nekaitīgu preču, procesu un pakalpojumu tirgus dalībnieci. Eiropas Savienībai ir attīstīta pētniecības kopiena un tehnoloģiskais pārsvars daudzās jomās. To atspoguļo turpmāk redzamā ES vadošā vieta tirdzniecībā pasaulē (neskaitot tirdzniecību starp ES valstīm).

Eiropas ekorūpniecības nozarei ir labas pozīcijas pasaulē[35]

Pasaules vides rūpniecības tirgus kopējais apjoms 2007. gadā bija 1 triljons euro, un ievērojamu daļu no tā veidoja energoefektīvās tehnoloģijas (450 miljardi euro). Eiropas tirgus daļa dažādās nozarēs atšķiras. Piemēram, materiālu automātiskās šķirošanas un saules enerģijas spēkstaciju jomās Eiropas tirgus daļa ir vairāk nekā 70 %. Sintētisko biodegvielu, saules dzesēšanas sistēmu un enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas jomā Eiropas ražošanas nozarei ir vadošas pozīcijas pētniecības un izstrādes jomā. Eiropas uzņēmumu vidējā tirgus daļa atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes, enerģijas ražošanas, ilgtspējīgas mobilitātes, energoefektivitātes un ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas jomā bija vairāk nekā 30 %.

Šo ražojumu un pakalpojumu tirgus pasaulē pieaug par 5 % gadā, un tiek paredzēts, ka līdz 2030. gadam tas trīskāršosies (izaugsmes prognozes skatīt diagrammā turpmāk). ES veido apmēram vienu trešdaļu pasaules tirgus, un tās tirdzniecības saldo ir pozitīvs. Tomēr ES uzņēmumiem pasaules tirgū rodas konkurenti. Vēja enerģijas nozarē pašreizējie ES enerģijas piegādātāji sastopas ar jauniem tirgus dalībniekiem, kuri vēlas izmantot izdevības, ko sniedz klimata pārmaiņu ierobežošanas centieni pasaulē. ES ir jāattīsta savas spējas un jāstimulē rosinošie faktori, lai nostiprinātu savas vadošās pozīcijas un izmantotu jaunās iespējas.

Augošie ekorūpniecības tirgi pasaulē[36]

ES MVU jāizmanto pārejas sniegtās priekšrocības

Ekorūpniecības uzņēmumu sastāvs dažādās nozarēs stipri atšķiras. Piemēram, atkritumu apsaimniekošanas, augsnes attīrīšanas, vēja un atjaunīgās enerģijas nozarē gandrīz 80 % nozares apgrozījuma veido aptuveni 10 % uzņēmumu. No otras puses, mazu uzņēmumu pozīcijas ir spēcīgākas jaunos, regulētos tirgos, piemēram, ekoloģiskās būvniecības un atjaunīgās enerģijas nozarē. Jānorāda arī, ka paredzamais ekoinovāciju ieviešanas potenciāls, kā rezultātā uzlabosies resursu ražīgums, MVU ir lielāks nekā lieliem uzņēmumiem. Izejvielu izlietojuma efektivitātes gadījumpētījumos Vācijā ir noskaidrots, ka ir ietaupīti vidēji aptuveni 200 000 euro uz uzņēmumu, savukārt veikto ieguldījumu izmaksas gandrīz pusei pētījumā aplūkoto uzņēmumu nepārsniedz 10 000 euro[37].

Kopumā ekorūpniecības nozarēm raksturīgs liels mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaits. Šie uzņēmumi nodarbina apmēram pusi no kopējā nodarbināto skaita. Tāpēc MVU partnerībā ar nozarēm ir jākļūst par nozīmīgākiem jauno novatorisko tehnoloģiju un risinājumu ieviesējiem un lietotājiem. Publiskajiem politikas virzieniem un pasākumiem ir jāizveido labāki nosacījumi ekoinovācijai.

[1]               COM(2010) 2020. Komisijas paziņojums „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”.

[2]               COM(2010) 546. Komisijas paziņojums Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”.

[3]               COM(2011) 21. Komisijas paziņojums Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”.

[4]               COM(2011) 571 galīgā redakcija.

[5]               COM(2010) 614. Komisijas paziņojums “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”.

[6]               COM(2010) 682 galīgā redakcija. Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību.

[7]               Pielāgota Lēmumā Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, ietvertā definīcija.

[8]               COM(2011) 500. Budžets stratēģijai „Eiropa 2020” — II daļa — Faktu lapas.

[9]               COM(2011) 808/3 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums par pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.

[10]             COM(2011) 572 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums: Partnerības pētniecībā un inovācijā.

[11]             COM(2004) 38 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums. Ilgtspējīgas attīstības tehnoloģiju veicināšana: Eiropas Savienības vides tehnoloģiju rīcības plāns.

[12]             Eurobarometer zibensaptauja 315: Eiropas uzņēmēju attieksme pret ekoinovāciju, 2011. gada marts.

[13]             IDEA Consulting and Ecorys, „Study on the competitiveness of the EU eco-industry” (Pētījums par ES ekorūpniecības konkurētspēju), 2009. g.; Roland Berger, „Innovative environmental growth markets from a company perspective” (Novatoriski un augoši tirgi vides jomā no uzņēmuma skatupunkta), 2007. g.

[14]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 par ķīmisko vielu reģistrēšanu, izvērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).

[15]             ESAO, „OECD studies on Environmental Innovation – Better policies to support eco-innovation” (ESAO pētījumi par inovācijām vides jomā — labāka ekoinovācijas atbalsta politika), 2011. g.

[16]             „EIO Thematic Report: Water Innovation” (EINC tematiskais ziņojums par inovācijām ūdens nozarē), Ekoinovāciju novērošanas centrs, 2011. gada maijs.

[17]             http://tnw.tudelft.nl/en/about-faculty/departments/biotechnology/research/research-cooperation/icon/.

[18]             http://ec.europa.eu/research/water-initiative/pdf/4th_wwf_brochure_en.pdf.

[19]             http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/key_technologies/kets_high_level_group_en.htm.

[20]             Padomes Direktīva 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm.

[21]             Aptuvenie ietaupījumi aukstuma ierīču, trauku mazgājamo mašīnu un veļas mazgājamo mašīnu enerģijas etiķešu dēļ 1996.–2020. gadā.

[22]             COM(2011) 311 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums. Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis — līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi.

[23]             COM 2002/91/EK. Direktīva par ēku energoefektivitāti.

[24]             http://www.enterprise-europe-network.ec.europa.eu/index_en.htm.

[25]             COM(2011) 363 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums „Rio+20 konference: virzība uz „zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību”.

[26]             COM(2008) 588 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums „Eiropas stratēģiskie pamatnorādījumi starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģijas jomā”.

[27]             SWITCH Āzijas programma ir dotāciju programma, ko finansē ES Attīstības sadarbības instruments (ASI), Regula (EK) Nr. 1905/2006 (OV L 378/41) — http://ec.europa.eu/europeaid/where/asia/regional-cooperation/environment/switch_en.htm.

[28]             COM(2008) 823 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Austrumu partnerība”.

[29]             SEC(2011) 1028 galīgā redakcija. „Eiropas inovāciju partnerības izmēģinājums aktīvas un veselīgas novecošanas jomā. Pirmā ar pārvaldību un procesiem saistītā pieredze”.

[30]             http://ipts.jrc.ec.europa.eu/activities/research-and-innovation/s3platform.cfm.

[31]             Skatīt ES finansēto projektu Ekoinovācijas novērošanas centrs, http://www.eco-innovation.eu/.

[32]             Skatīt ES finansēto projektu „Ekoinovācijas politikas paātrināšana”, http://www.ecopol-project.eu/.

[33]             IDEA Consulting and Ecorys, „Study on the competitiveness of the EU eco-industry” (Pētījums par ES ekorūpniecības konkurētspēju), 2009. gads; Roland Berger, „Innovative environmental growth markets from a company perspective” (Novatoriski un augoši tirgi vides jomā no uzņēmuma skatupunkta), 2007. gads.

[34]             Cleantech Group 2010. gada 7. janvāra paziņojums presei par riska kapitāla ieguldījumiem tīro tehnoloģiju jomā 2010. gadā. Sniegtie dati attiecas uz ieguldījumiem tīro tehnoloģiju jomā Eiropā un Izraēlā.

[35]             Avots: IDEA Consult, ECORYS, 2009. gads. Pētījums par ES ekorūpniecības konkurētspēju, Federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrija, 2009. gads, „Greentech – Made in Germany 2.0” (Videi nekaitīgas tehnoloģijas — ražots Vācijā).

[36]             Avots: IDEA Consult, ECORYS, 2009. gads. Pētījums par ES ekorūpniecības konkurētspēju, Federālā Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrija, 2009. gads, „Greentech – Made in Germany 2.0” (Videi nekaitīgas tehnoloģijas — ražots Vācijā).

[37]             Ekoinovācijas novērošanas centrs, 2010. gada ziņojums „Business perspective: Saving material costs” (Uzņēmējdarbības perspektīva: izejvielu izmaksu ietaupīšana).