KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Ārējo robežu fonda īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem un gūtajiem rezultātiem laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam (ziņojums iesniegts saskaņā ar Padomes 2007. gada 23. maija Lēmuma Nr. 574/2007/EK 52. panta 3. punkta b) apakšpunktu)

IEVADS

Eiropas Savienība laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir izstrādājusi Vispārīgo programmu “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas pēc pašreizējā plāna paredz kopējo piešķīrumu 4032,23 miljonu euro apmērā. Minētā programma sastāv no četriem fondiem, un tās mērķis ir atrisināt jautājumu par taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm attiecībā uz finansiālo slogu, kas saistīts ar Eiropas Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešanu, kā arī ar kopējās patvēruma un imigrācijas politikas īstenošanu[1].

Viens no četriem fondiem ir Ārējo robežu fonds[2], kas izveidots laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ar kopējo finansējumu 1820 miljoni euro. Šo summu papildina ieguldījums no Šengenas asociētajām valstīm — Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas, kas piedalās Fondā no 2010. gada.

1. tabula. Ārējo robežu fonds — ES budžets 2007.–2013. gadam

Dalībvalstis kopā | 144 800 | 134 330 | 154 872 |

Īpašā tranzīta shēma | 15 000 | 15 000 | 15 000 |

Kopienas darbības | 10 200 | 10 170 | 5628 |

Īpašās darbības | 0 | 10 000 | 10 000 |

KOPĀ | 170 000 | 169 500 | 185 500 |

Kopā 2007.–2009. gadā | 525 000 |

% no kopējā 2007.–2013. gada finansējuma | 28% |

- Pirmajos trīs gados tika apstiprinātas 69 gada programmas, kurām atvēlēti ES līdzekļi vairāk nekā 434 miljonu euro apmērā.

1. diagramma. Valstu programmām 2007.–2009. gadā paredzētie ES līdzekļi

[pic]

- Galvenās atbalsta saņēmējas bija Spānija (94,4 miljoni euro), Itālija (59,8 miljoni euro) un Grieķija (50,7 miljoni euro). Tām atvēlētais kopējais piešķīrums sasniedza gandrīz 50 % no visām iesaistītajām dalībvalstīm paredzētā kopējā finansējuma.

- Ja ņem vērā īpašajai tranzīta shēmai piešķirtās summas, kopējais piešķīrums Lietuvai 2007.–2009. gadā sasniedz 55,4 miljonus euro, tādējādi Lietuva kļūst par trešo svarīgāko Fonda atbalsta saņēmēju, apsteidzot Grieķiju.

- Piešķirto finanšu līdzekļu izteiksmē šādas septiņas dalībvalstis saņēma 3–7 % no 2007.–2009. gada kopējiem piešķīrumiem un ir uzskatāmas par vidēja apmēra atbalsta saņēmējām : Francija (30,3 miljoni euro), Vācija (24,5 miljoni euro), Polija (23,8 miljoni euro), Malta (22,8 miljoni euro), Ungārija (EUR 19,4 miljoni), Somija (16,4 miljoni euro) un Slovēnija (16,1 miljons euro).

- Pārējās dalībvalstis saņēma no 0,03 % līdz 2 % un ir klasificējamas kā neliela apmēra atbalsta saņēmējas : Austrija (4,5 miljoni euro), Beļģija (5,2 miljoni euro), Kipra (7,5 miljoni euro), Čehijas Republika (5,6 miljoni euro), Dānija (2,1 miljons euro), Igaunija (8,8 miljoni euro), Latvija (5,3 miljoni euro), Luksemburga (0,14 miljoni euro), Nīderlande (9,8 miljoni euro), Portugāle (9,3 miljoni euro), Slovākija (3,4 miljoni euro) un Zviedrija (4,1 miljons euro).

2. diagramma. ES līdzekļi un valstu līdzfinansējums, 2007.–2009. gads

[pic]

Dalībvalstu plānotais līdzfinansējums 2007., 2008. un 2009. gadā attiecīgi bija 125,9 miljoni euro, 68,3 miljoni euro un 111,7 miljoni euro. Līdzekļu summa, kas dalībvalstīs piešķirta Fonda pārvaldības tehniskajai palīdzībai, attiecīgi bija 6 miljoni euro, 6,5 miljoni euro un 6,6 miljoni euro.

Attiecībā uz tēriņu likmi, par ko ziņots 2010. gada gaitā, pirmajos gados apropriāciju vispārējais izlietojums dalībvalstīs ir bijis augsts (aptuveni 90 % 2007. un 2008. gadā). Izlietojuma līmenis 2009. gadā ir 70 %, tomēr paziņotie dati neattiecās uz visu īstenošanas periodu. Vairākas galvenās atbalsta saņēmējas dalībvalstis, piemēram, Spānija, Lietuva, Malta, ir pastāvīgi uzņēmušās saistības par visu piešķīrumu. Attiecībā uz Itāliju un Grieķiju šis rādītājs ir bijis zemāks (90 % un 60–70 %).

ES līdzekļi, kas rezervēti Kopienas darbībām un īpašajām darbībām

Pārskata periodā Kopienas darbību īstenošanai tika atvēlēti EUR 13 591 710. Šī summa aptver 14 projektus, kas saistīti ar sadarbību starp dalībvalstīm imigrācijas sadarbības koordinatoru jomā, un 4 projektus, kas saistīti ar kopīgu pieteikumu pieņemšanas centru izveidi trešās valstīs. Šīs darbības bija paredzētas, lai nodrošinātu kopējās vīzu politikas koordinētu īstenošanu vietējā līmenī, vienlaikus kopīgi uzņemoties pienākumus un apvienojot pieejamos līdzekļus. Viens uzlabotas sadarbības piemērs šajā jomā ir Beļģijas un Portugāles kopīgi īstenotais projekts “Šengenas māja” Kinšasā. Projekts ļāva apvienot līdzekļus, tādējādi mazinot vīzu apstrādes izmaksas. Šādi projekti veicina un uzlabo Eiropas vīzu politikas īstenošanu un rāda piemēru citām dalībvalstīm, kā virzīt politiku uz Stokholmas programmas mērķu sasniegšanu reģionālās konsulārās sadarbības pastiprināšanas jomā. Tie novērš vīzu krāpniecisku izsniegšanu un rada stimulu pārejai uz jaunu posmu kopējās vīzu politikas izstrādē, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu kompetenci šajā jomā.

Turklāt tika veikti pētījumi par robežuzraudzības infrastruktūras koncepcijām, drošu saziņas tīklu un pierobežas informācijas ainu Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas ( EUROSUR ) kontekstā, sadarbību starp robežsardzi un muitas iestādēm, kas strādā pie ES ārējām robežām, un ES Elektronisko ceļošanas atļaujas sistēmu ( ESTA ).

Savukārt 2008. un 2009. gadā EUR 18 397 314 tika atvēlēti īpašajām darbībām, kas līdzfinansētas saistībā ar Itālijas, Grieķijas, Maltas un Spānijas robežu posmiem, kuri Frontex novērtējumos atzīti par visapdraudētākajiem. Šie pasākumi nostiprina to dalībvalstu spējas, kas izjūt palielinātu migrācijas spiedienu. Piemēram, Itālijā, lai mazinātu spiedienu uz jūras robežām, inter alia tika izmantotas daudzdisciplīnu darba grupas (tostarp lingvisti un psihologi) un aprīkojums, lai uzlabotu migrantu identifikāciju. Grieķijā tika iegādāti patruļu motocikli, lai uzlabotu Grieķijas Krasta apsardzes veikto uzraudzību gar Egejas jūras austrumu piekrasti. Grieķija ir arī ieplānojusi īstenot projektu, kura mērķis ir konkrētā posmā uz robežas ar Turciju izveidot integrētu uzraudzības sistēmu.

SAGATAVOŠANĀS ĪSTENOŠANAI DALĪBVALSTĪS

Fonda darbības uzsākšana

Komisija ir pieņēmusi Fonda īstenošanas noteikumus [9], kas ir kopīgi visiem četriem fondiem, lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu un ieviestu kopīgas veidnes plānošanai un ziņošanai. Noteikumos ir izklāstītas atlases procedūras un kritēriji attiecībā uz Fonda īstenošanā radušos izdevumu atbilstību. Vēl viens svarīgs norādījumu aspekts bija atbilstības rokasgrāmatas sagatavošana ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm; minētajā rokasgrāmatā ir sniegti praktiski piemēri un izklāstīta paraugprakse projektu pārvaldībā. Tika organizētas informatīvas sanāksmes par izdevumu atbilstības noteikumiem, un minētā rokasgrāmata tika regulāri atjaunināta. “ SOLID komitejas ” sanāksmēs un trīs konferencēs par fondiem (2008. gadā par fondiem kopumā un 2009. gadā par revīzijas iestādēm un par plānošanu un izvērtēšanu) tika sniegti vispārīgi papildu norādījumi.

Tēriņu pareizības un likumības nodrošināšana

Lai gan par līdzekļu pārvaldību programmās ir atbildīgas dalībvalstis, Komisija uzņemas galīgo atbildību par vispārējo tiesisko regulējumu un ES budžeta izpildi. Šo pienākumu īsteno, deleģējot atsevišķus uzdevumus dalībvalstīm, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta vajadzīgā uzraudzība un ziņošana. Tālab dalībvalstis ir atbildīgas par pārvaldības un kontroles sistēmas izveidi saskaņā ar pamataktā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstis ir izraudzījušās 1) atbildīgo iestādi, kas atbild par programmas pārvaldību (attiecīgā gadījumā — ar deleģētās iestādes atbalstu), 2) revīzijas iestādi, kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi, un 3) sertifikācijas iestādi, kas atbild par izdevumu deklarāciju apstiprināšanu pirms to nosūtīšanas Komisijai. Minētās iestādes kopīgi atbild par dalībvalstij piešķirto finanšu līdzekļu pareizas pārvaldības nodrošināšanu.

Parasti dalībvalstis ir izvēlējušās apvienot atbildīgo iestādi un sertifikācijas iestādi vienā struktūrā, bet revīzijas iestādi izveidot kā atsevišķu struktūru. Šāda izvēle tiek pamatota ar to, ka Fondu, ņemot vērā tā darbības jomu un veidu, galvenokārt īsteno valsts iestādes, kas bieži vien ir iekļautas tajā pašā struktūrā, kurā darbojas Fondu pārvaldošās struktūras, vai arī darbojas to pārraudzībā. Šādos gadījumos īstenošanas noteikumi paredz nostiprināt revīzijas iestādes neatkarību; labākā prakse ir tās neiekļaušana nevienā no struktūrām.

Parasti dalībvalstis iekļāva atbildīgo iestādi Iekšlietu ministrijā (visas dalībvalstis, izņemot FR, EL, NL, DE, DK, LU un SE). Deviņas dalībvalstis ir izraudzījušās iestādi, kas atbild tikai par Ārējo robežu fonda īstenošanu, un četrpadsmit dalībvalstis ir nolēmušas izveidot iestādi, kas ir kopēja diviem vai vairākiem Vispārīgās programmas fondiem.

Pirms sākotnējo maksājumu veikšanas tika pārbaudīti sistēmu apraksti, lai noskaidrotu to atbilstību pamataktam. No aprakstu pārbaudes, sistēmu revīzijām un pārējās pieejamās informācijas par Fonda īstenošanu izriet, ka lielākā daļa dalībvalstu ir ieviesušas stabilas sistēmas. Par 15 sistēmu aprakstiem tika sniegti atzinumi bez piezīmēm, savukārt 8 dalībvalstis saņēma atzinumu ar piezīmēm un ar dažiem ierobežojumiem un tika aicinātas pārskatīt atsevišķas apraksta daļas. Tika uzskatīts, ka apzinātajiem trūkumiem ir neliela ietekme. Trūkumi jo īpaši bija saistīti ar revīzijas iestādes neatkarības nodrošināšanu, ja Fonds tiek īstenots pēc “izpildstruktūras metodes” (ja darbības specifika nepieļauj izvēli attiecībā uz to, kas var īstenot Fondu, vai tāpēc, ka iespējamais atbalsta saņēmējs ieņem de jure vai de facto monopola stāvokli).

Turklāt laikā no 2008. gada līdz 2010. gadam 14 dalībvalstīs tika veikta sistēmu revīzija. Tika secināts, ka, lai gan dažām sistēmām ir vajadzīgi uzlabojumi, lielākā daļa sistēmu darbojas efektīvi. Dalībvalstīm jo īpaši tika prasīts formalizēt iestāžu izraudzīšanu, nostiprināt dokumentēšanas praksi attiecībā uz projektu atlases procedūrām un apņemties savlaicīgi parakstīt līgumus ar individuāliem projektu atbalsta saņēmējiem.

Komisija veica vairākas misijas, lai pārliecinātos par atbilstību programmu mērķiem un to izpildi. Ar uzraudzību saistītās darbības faktiski tika sāktas 2009. gadā. Tās tika turpinātas arī nākamajos gados.

Valstu stratēģiju noteikšana attiecībā uz ES līdzekļu izmantošanu

Daudzgadu programmās dalībvalstis izklāstīja attiecīgās valsts situāciju no institucionālās struktūras, politikas virzienu, kā arī valsts prasību un nākotnē risināmo problēmu viedokļa. Šāda daudzgadu programmu plānošana palīdzēja sistemātiski apzināt veidus, kā izpildīt šīs prasības. Tā rosināja turpināt daudzgadu ieguldījumu plānošanu dalībvalstu līmenī un apvienoja galvenās valstu iestādes, ļaujot tām kopīgi un integrēti noteikt ilgtermiņa un vidēja termiņa stratēģiskos mērķus.

Dalībvalstis norādīja, ka apstākļos, kad pastāvīgi mainās migrācijas spiediens un arvien palielinās tehnoloģiskās un drošības prasības, ES prasību pienācīga izpilde attiecībā uz robežkontroli un vīzu pārvaldību rada problēmas pieejamo valstu līdzekļu un struktūru ziņā. Ņemot vērā šīs prasības, kā arī ES projektus attiecībā uz divām plaša mēroga IT sistēmām un vajadzību izpildīt jaunus ES tiesību aktus šajā jomā, daudzgadu programmās tika noteikti šādi mērķi:

Prioritāte | Pamatmērķi / paredzētā summa / iesaistītās dalībvalstis |

1. Pakāpeniski izveidot kopēju integrētas robežu pārvaldības sistēmu | uzlabot robežkontroli — modernizēt infrastruktūru, transportlīdzekļus un pārbaužu un uzraudzības aprīkojumu uzlabot koordināciju valsts līmenī un ar citām dalībvalstīm, izmantojot IKT sistēmas, kas nodrošina informācijas apmaiņu reāllaikā transportlīdzekļi un aprīkojums, ko izmanto operatīvajai sadarbībai ar Frontex |

Summa: EUR 543 697 746,36 Visas iesaistītās dalībvalstis (23) |

2. Valstu daļas Eiropas Ārējo robežu uzraudzības sistēmā | uzlabot robežuzraudzības spēju no infrastruktūras un aprīkojuma viedokļa savstarpēji savienot un integrēt esošās sakaru sistēmas vienā visaptverošā uzraudzības sistēmā izveidot valstu koordinācijas centrus kā Eurosur tīkla nākotnes mezglus |

Summa: EUR 797 829 115,38 Iesaistītās dalībvalstis: BE, EE, FR, EL, HU, IT, LV, MT, NL, PL, PT, SI, ES, SE (14) |

3. Vīzas un cīņa pret nelegālo imigrāciju | uzlabojumi vīzu apstrādes procesā — ieguldīt infrastruktūrā un aprīkojumā, jo īpaši biometrisko datu ieguves ierīču iegādē, tādējādi atvieglojot vīzu pārbaudes procesu un palielinot efektivitāti cīņā pret vīzu ļaunprātīgu izmantošanu uzlabot drošību konsulātos, ieguldot infrastruktūrā un iekārtās palielināt efektivitāti cīņā pret dokumentu viltošanu, izmantojot mūsdienīgas detektoriekārtas un nodarbinot dokumentu konsultantus uzlabot konsulāro sadarbību ar citām dalībvalstīm, dalīties resursos un apvienot tos, tostarp izveidojot kopīgus pieteikumu pieņemšanas centrus efektīvāk pārvaldīt trešo valstu valstspiederīgo migrācijas plūsmas uz Šengenas zonu, izmantojot informācijas sadarbības koordinatorus (ISK) un sadarbībā ar citām dalībvalstīm pilnveidojot ISK tīklu |

Summa: EUR 64 868 225,91 Iesaistītās dalībvalstis: AT, BE, CY, CZ, DE, DK, EL, ES, FI, IT, LU, HU, MT, NL, PL, SE, SI (17) |

4. IT sistēmas ārējo robežu un vīzu jomā | izstrādāt, pārbaudīt un pielāgot valstu daļu Vīzu informācijas sistēmā (VIS), tostarp izveidot drošu pieslēgumu starp konsulārajām iestādēm, robežšķērsošanas vietām un VIS centrālo vienību izveidot pārejas sistēmu SISone4all, pēc tam pārbaudot un uzstādot valstu daļu otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (NSIS II) un pārejot no SISI/SISone4all uz SIS II turpināt sistēmu izstrādi automātiskai pasažieru datu nosūtīšanai uzlabot informācijas plūsmu koordināciju, izmantojot mūsdienīgas komunikāciju tehnoloģijas |

Summa: EUR 191 379 999,30 Visas iesaistītās dalībvalstis (23) |

5. Efektīvi piemērot EK acquis ārējo robežu un vīzu jomā | organizēt apmācību un seminārus robežsargiem un konsulāro dienestu amatpersonām, lai uzlabotu viņu operatīvo spēju, tehnisko pieredzi un zināšanas par ES standartiem (Šengenas Robežu kodekss un Vīzu kodekss) un paraugpraksi īstenot apmaiņas un/vai komandējumu programmas izveidot tīklus informācijas un pieredzes apmaiņai starp dalībvalstīm un izstrādāt jaunas darba metodes palielināt robežsargu spēju veikt robežkontroli, izmantojot jaunas tehnoloģijas — novatoriskus mācību materiālus, metodes, simulatorus efektīvāk novērtēt un pārvaldīt migrācijas plūsmas, izmantojot uzlabotu riska analīzi |

Summa: EUR 41 552 119,94 Iesaistītās dalībvalstis: AT, BE, CY, CZ, DE, EE, EL, ES, FI, FR, IT, HU, LT, LU, LV, NL, PL, SE, SI (19) |

Visā Fonda darbības laikā dalībvalstis paredzējušas lielākās summas atvēlēt robežkontroles darbību nostiprināšanai per se (1. un 2. prioritāte), tādējādi aptverot 81 % no pieejamām apropriācijām. Tomēr ievērojami ES līdzekļi tiek arī plānoti, lai ieviestu IT sistēmas, kas atbalsta šīs darbības (4. prioritāte).

Prioritāšu svarīgumu neatkarīgi no atvēlētajiem līdzekļiem var noteikt pēc to dalībvalstu skaita, kas īsteno katras prioritātes darbības:

- 1. un 4. prioritātes darbības ir nolēmušas īstenot visas dalībvalstis;

- 3. un 5. prioritāte, kaut arī tās ir mazāk būtiskas kopējās summas ziņā, tik un tā tiek uzskatītas par tikpat svarīgām, jo attiecīgi 17 un 19 dalībvalstis ir iecerējušas īstenot šo abu prioritāšu darbības;

- 2. prioritāte, attiecībā uz kuru tiek plānots, ka tai vien tiks izmantota gandrīz puse no paredzamajiem līdzekļiem, ir galvenokārt saistīta ar dalībvalstīm, kas piedalās EUROSUR izstrādes pirmajā posmā, t. i., Vidusjūras reģiona valstīm un blakusesošajām Atlantijas okeāna baseina teritorijām un valstīm pie Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas. Dažas citas valstis pievienosies sistēmai vēlāk. Tikai 14 dalībvalstis savās daudzgadu stratēģijās ir paredzējušas šīs prioritātes darbības, bet dažas no tām ir nolēmušas minētās darbības ieplānot vēlākajiem gadiem.

3. diagramma. Daudzgadu programmas atbilstoši prioritātēm

[pic]

Daudzgadu programmās iekļautās stratēģiskās plānošanas piemēri

Spānija Spānijā 85 % no 2007.–2013. gadam paredzētā budžeta ir ieplānoti atbilstoši 2. prioritātei īstenotajai uzraudzības spējai. Šie ieguldījumi attiecas galvenokārt uz Integrētās ārējo robežu uzraudzības sistēmas (SIVE) izmantošanu Kanāriju salās, Baleāru salās un Levantē (Spānijas Vidusjūras austrumu piekrastes reģions). Katru SIVE sistēmu veido vairākas stacijas, kas aprīkotas ar radiolokatoru un optiskiem sensoriem, lai atklātu un identificētu mazās laivas (motorlaivas un mazās zvejas laivas), pirms tās sasniedz krastu. Katras stacijas apkopotā vispārīgā informācija tiek nosūtīta uz vadības un kontroles centru un centralizēti tajā glabāta. Tādējādi jau agrīnā posmā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu jūras robežu un novērstu negadījumus ar traģiskām sekām. |

Francija Francijai svarīgs stratēģisks mērķis ir uzlabot jūras uzraudzības sistēmu “Spationav”. Šīs informācijas un brīdināšanas sistēmas mērķis ir sniegt jūras un teritoriālajiem prefektiem, kā arī visiem ārējo robežu koordinācijas un uzraudzības centriem gandrīz reāllaika informāciju par tuvošanos krasta līnijai. Paredzētajiem ieguldījumiem būtu jāsedz izmaksas, ko rada tāda mūsdienīga aprīkojuma iegāde kā augstas frekvences radiolokatori, bezpilota gaisa un virszemes transportlīdzekļi, ģeostacionārie satelīti, sensori u. c., kā arī atbilstošu IT rīku izstrāde un sasaiste. Izstrādes sarežgītākais posms ietvers pasākumus sadarbspējas nodrošināšanai ar citu dalībvalstu uzraudzības sistēmām. |

Itālija Itālija par vienu no saviem galvenajiem mērķiem ir izvirzījusi pastāvošo robežu pārvaldības informācijas sistēmu efektivitātes un sadarbspējas palielināšanu. Tiks uzlabotas tās komunikāciju tīklu sistēmas un struktūras, kā arī izstrādāti jauni rīki. Piemēram, nākotnē paredzamā Robežu informācijas sistēma veicinās pierobežas dokumentu pārbaudes, integrējot tradicionālās un elektroniskās ceļošanas dokumentu nolasīšanas tehnoloģijas. |

Vācija Ņemot vērā Vācijas ģeogrāfisko atrašanās vietu (ierobežotas fiziskās ārējās robežas), Vācijas stratēģijas pievienotā vērtība ir atbalsts pierobežas pasākumiem trešās valstīs. Fonds būtiski paplašinās imigrācijas sadarbības koordinatoru un dokumentu un vīzu konsultantu tīklu migrantu izcelsmes valstīs, apkarojot dokumentu viltošanu, kā arī nodrošinot, ka nosacījumu ievērošana ieceļošanai Šengenas zonā tiek pārbaudīta, vēl pirms migranti ierodas robežšķērsošanas vietā. |

Somija Tā kā operatīvi spējīga patruļlaivu flote ir svarīgs elements uzticamas robežuzraudzības nodrošināšanā un nelikumīgas migrācijas apkarošanā, Somija par vienu no saviem Fonda īstenošanas pamatmērķiem izvirzīja šīs flotes modernizāciju. Visas patruļlaivas tiks nomainītas, pamatojoties uz modeli, kas ir pilnībā pielāgots Baltijas jūras videi un Frontex kopīgo operāciju standartiem. Laivas būs aprīkotas ar jaunu borta uzraudzības tehnoloģiju, tostarp siltumjutīgām kamerām, nakts redzamības aprīkojumu un telekomunikāciju risinājumiem, lai varētu izmantot reģistrus un radītu izpratni par situāciju jūrā. |

Polija Pēc Polijas pievienošanās ES un Šengenas zonai robežas ar Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku un Ukrainu, kā arī Baltijas jūra un starptautiskās lidostas kļuva par Eiropas Savienības ārējām robežām. Aptuveni 1185 km garā sauszemes robeža ir viens no garākajiem robežu posmiem, ko apsargā viena dalībvalsts. Ir plānots 70 % no 2007.–2013. gadam paredzētā budžeta izmantot robežu infrastruktūras modernizācijai un to IKT sistēmu pilnveidošanai, kas vajadzīgas robežpārbaudes un uzraudzības veikšanai uz šīs robežas. Tas nozīmē esošo telpu modernizāciju un jaunu robežsardzes posteņu izbūvi, jaunu radiotorņu uzbūvi sakaru sistēmu integrēšanai, teritorijas ierīkošanu robežsardzes suņiem, helikopteru nolaišanās laukumu izbūvi, ceļa joslu izbūvi un pārveidošanu, kā arī citus pasākumus. |

Slovēnija Slovēnijai, kas atrodas tā saucamā Balkānu maršruta galā, ir jārisina ar cilvēku kontrabandu, nelegālo imigrāciju un citiem pārrobežu noziegumiem saistītas problēmas. Fonds tiek izmantots, lai papildinātu ieguldījumus, kas veikti Phare programmā un Šengenas programmā, nodrošinot efektīvu kontroli pie ārējās robežas ar Horvātiju. Ieguldījumi skar infrastruktūru 20 robežšķērsošanas vietās, transportlīdzekļus un tehnisko aprīkojumu, piemēram, stacionāros un pārvietojamos biometriskos pasu un pirkstu nospiedumu skenerus. Turklāt tiks uzlabotas komunikācijas, aizstājot pašreizējās analogās radiostacijas ar modernu digitālu TETRA sistēmu. |

2007., 2008. UN 2009. GADA PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA

- Šajā punktā ir izklāstīti un salīdzināti dalībvalstu 2010. gadā paziņotie fakti un rādītāji par 2007., 2008. un 2009. gada programmas īstenošanu. Pārskats nav balstīts uz to projektu rezultātiem, kuri ir pabeigti un par kuriem ir sagatavotas finanšu atskaites, jo 2007. un 2008. gada noslēguma ziņojumi vēl tiek pārbaudīti, 2009. gada programma joprojām ir procesā, bet noslēguma ziņojumus ir plānots saņemt tikai līdz 2012. gada 31. martam. Turklāt, tā kā termiņš, līdz kuram jāiesniedz pieprasījumi pārskatīt 2009. gada programmas darbības, bija 2011. gada 31. marts, pārskatā norādītie skaitļi par plānotajām darbībām var precīzi neatbilst darbībām, kas faktiski īstenotas dalībvalstīs.

Atlases process un galvenie atbalsta saņēmēji

Vispārējā pieeja

Fonda intervence galvenokārt notiek jomās, kurās vai nu pastāv valsts pārvaldes de jure monopols, vai kurās drošības apsvērumi nepieļauj iespēju organizēt atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Attiecīgi Fonda darbības tiek īstenotas pārsvarā pēc “izpildstruktūras metodes”, saskaņā ar kuru atbildīgā iestāde nolemj īstenot projektus viena pati vai sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, ņemot vērā to īpašo kompetenci. Jau gada programmu sagatavošanas laikā atbildīgās iestādes identificē projektus, atbalsta saņēmējus un veicamās darbības. Tā kā Fonds ir paredzēts dažādām politikas jomām, svarīgi ir visus attiecīgos valsts līmeņa dalībniekus iesaistīt jau agrīnā posmā, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju Fonda īstenošanai.

Atlases procedūras

Lai noskaidrotu, kuras darbības ir jāiekļauj gada programmās, vienlaikus novēršot interešu konfliktu un ievērojot izdevīguma principu, tika izmantotas atlases procedūras. Visbiežāk izmantotā procedūra bija uzaicinājumu izrādīt ieinteresētību organizēšana, kas bija adresēta iespējamiem atbalsta saņēmējiem, un starpministriju komiteju izveide procesa koordinēšanai. Piemēram, Ungārijā katrai gada programmai tika organizēti slēgti uzaicinājumi izteikt interesi divās kārtās. Pirmajā kārtā tika sagatavots tieši attiecīgajām valsts iestādēm adresēts aicinājums iesniegt vispārīgu projekta aprakstu, bet pēc tam neatkarīga izvērtēšanas komiteja noskaidroja projektus, kas īstenojami atbilstoši gada programmām. Pēc gada programmas pieņemšanas atlasītajiem atbalsta saņēmējiem tika prasīts iesniegt sīkus projektu aprakstus. Līdzīgu “divu kārtu” pieeju izmantoja arī Polija. Lietuva noskaidroja projektu atbalsta saņēmējus daudzgadu programmas sagatavošanas posmā, un projektu atlase notika pēc tam, kad Komisija bija apstiprinājusi gada programmas projektu. Itālijā, lai nodrošinātu dažādu attiecīgo valsts iestāžu piedalīšanos, tika izveidota dokumentu izstrādes grupa, kurā darbojās vairāku valsts biroju pārstāvji. Dokumentu izstrādes grupa, kas darbojās kā koleģiāla struktūra, analizēja iespējamo tiešo atbalsta saņēmēju iesniegtos projektu priekšlikumus un konsultēja atbildīgo iestādi par darbību atlasi. Šo modeli izmantoja arī valstis ar mazākiem piešķīrumiem, piemēram, Dānija, kurā projektu atlasē piedalījās starpministriju dokumentu izstrādes grupa.

Galvenie atbalsta saņēmēji

Saskaņā ar 2007.–2009. gada programmām galvenie projektu atbalsta saņēmēji parasti bija specializēti departamenti un/vai aģentūras, kas atrodas iekšlietu ministrijas pārraudzībā, piemēram, robežsardzes dienesti, valsts policija, IT un komunikāciju departamenti. Turklāt projektus īstenoja arī konsulārie dienesti, kas ir ārlietu ministriju pakļautībā.

Atkarībā no valsts regulējuma dažas dalībvalstis piesaistīja arī citas valsts iestādes ar specifiskāku kompetenci, piemēram, Vācija — Federālo kriminālpolicijas biroju (kas atbild par SIS ), Lietuva — Iekšzemes ūdensceļu pārvaldi, kuras pienākums ir uzraudzīt Kuršu jomas ziemeļu daļu, kas robežojas ar Krieviju.

Īstenošanas kvantitatīvie aspekti dalībvalstīs

Līdzekļu iedalījums, ņemot vērā piecas ES prioritātes

4. diagramma. 2007., 2008. un 2009. gada ES līdzekļu iedalījums pēc prioritātēm

[pic]

Attiecīgajā laikposmā 1. un 2. prioritātei tika atvēlēti 72 % no ĀRF 2007.–2009. gada piešķīrumiem, 4. prioritātei — 21 % no pieejamiem līdzekļiem, bet 3. un 5. prioritātei — attiecīgi 3 % un 4 %.

Atbilstoši dalībvalstu daudzgadu programmu plānošanas loģikai to darbību izvēli, kurām līdzekļi tika piešķirti pirmajos īstenošanas gados, noteica galvenokārt valsts vajadzības, kas saistītas ar integrētu robežu pārvaldību, uzraudzības spējām, VIS un SIS II (1., 2. un 4. prioritāte). Tomēr Fonda dzīves cikla gaitā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz darbībām, kas atbalsta vīzu izsniegšanas procesu (3. prioritāte). Šī tendence turpinās arī attiecībā uz nākamajiem plānošanas gadiem, proti, 2010. un 2011. gadu. Lai gan kopumā piešķirtie līdzekļi bija nelieli un Fonda īstenošanas sākotnējā posmā pat samazinājās, gadu gaitā dažādas dalībvalstis ir veikušas 5. prioritātei atbilstošos pasākumus, kas saistīti ar riska analīzi, robežsargu un konsulāro dienestu darbinieku apmācību, kā arī reklāmas kampaņām un informācijas izplatīšanu.

5. diagramma. 2007.–2009. gads. Dalībvalstu izvēle, ņemot vērā prioritātes atbilstoši katrai gada programmai

[pic]

[pic]

[pic]

Visās 2007.–2009. gada programmās 1., 2. un 4. prioritāte saglabāja līdzīgu svarīguma pakāpi gan piešķirtās summas, gan darbības īstenojošo dalībvalstu skaita ziņā. Tas tāpēc, ka runa pārsvarā ir par ieguldījumiem, kam pēc būtības ir vajadzīgi daudzgadu projekti. Tāpēc šādu projektu atlase saskaņā ar vienu no gada programmām zināmā mērā ir noteikusi izvēli attiecībā uz nākamajām gada programmām.

To dalībvalstu skaits, kas īstenoja darbības atbilstoši 3. prioritātei, ir saglabājies gandrīz nemainīgs ar nelielām izmaiņām dalībvalstu vidū. Tas daļēji ir skaidrojams ar institucionālo sistēmu un stratēģisko satvaru attiecīgajās dalībvalstīs. Šādos projektos ir jānodrošina cieša sadarbība ar kādu citu struktūru, parasti ārlietu ministriju. Dažās valstīs partnerība ir labi attīstīta un ļauj īstenot sekmīgu sadarbību, savukārt citās valstīs šī partnerība ir mazāk acīmredzama. Dažas dalībvalstis nolēma atvēlēt vīzu procedūrām vienīgi valsts līdzekļus.

Savukārt 5. prioritātei, kā par to liecina pieaugošais dalībvalstu skaits, tiek piešķirta arvien lielāka vispārējā nozīme.

Pārskata periodā visas dalībvalstis īstenoja darbības, kas saistītas ar IT sistēmām, kuras vajadzīgas ārējo robežu pārvaldības un vīzu jomā (4. prioritāte), un visas dalībvalstis, izņemot DK un LU, īstenoja pasākumus, kuru mērķis bija pakāpeniski ieviest robežu integrētu pārvaldību (1. prioritāte). Darbības, kas paredzēja nostiprināt uzraudzības spēju un veicināt EUROSUR izveidi (2. prioritāte), īstenoja 10 dalībvalstis, proti, EL, ES, FR, HU, MT, IT, LT, PT, SE, SI. Daļu no savām programmām ar vīzu izsniegšanas procedūrām saistītiem pasākumiem (3. prioritāte) atvēlēja 13 dalībvalstis, proti, AT, BE, CY, CZ, DE, EL, ES, FI, HU, NL, PL, SI, SE, un 15 dalībvalstis (visas, izņemot CY, DK, EE, LU, MT, NL, PT, SE) īstenoja apmācības un/vai informācijas izplatīšanas darbības (5. prioritāte).

Runājot par laika gaitā notikušajām izmaiņām, kopējā budžeta īpatsvars visos programmu gados ir palicis nemainīgs visām prioritātēm, izņemot 3. prioritāti, kurai piešķirtās summas kopš 2009. gada būtiski palielinās, un 5. prioritāti, kurai piešķirtā summa bija īpaši liela 2007. gadā. Attiecībā uz 5. prioritāti to var daļēji skaidrot ar lielāku vajadzību pēc attiecīgo dienestu apmācības Fonda uzsākšanas posmā.

Darbību skaits

3. tabula. Darbību skaits 2007.–2009. gadā, ņemot vērā prioritātes

1. prioritāte | 2. prioritāte | 3. prioritāte | 4. prioritāte | 5. prioritāte | Kopā 2007.–2009. gadā |

2007 | 76 | 27 | 32 | 57 | 25 | 217 |

2008 | 78 | 35 | 18 | 48 | 26 | 205 |

2009 | 65 | 23 | 32 | 52 | 31 | 203 |

Kopā | 219 | 85 | 82 | 157 | 82 | 625 |

6. diagramma. 2007.–2009. gads. (ES) līdzekļu un darbību sadalījums, ņemot vērā Fonda prioritātes

[pic]

Īstenoto darbību skaita ziņā dominē 1. un 4. prioritāte, kurām ir līdzīgas vidējās izmaksas uz vienu darbību, proti, apmēram EUR 600 000. Savukārt 3. un 5. prioritātei ir raksturīgs vienāds īstenoto darbību skaits, kuru vidējās izmaksas ir apmēram EUR 180 000. Darbībām, kas īstenotas atbilstoši 2. prioritātei, vajadzīgais vidējais piešķīrums ir EUR 2 000 000.

Īstenošanas kvalitatīvie aspekti dalībvalstīs

Saskaņā ar Fondu identificēto darbību kategorijas — tipoloģija

Fonda atbalstītās darbības atšķiras no tām, kas īstenotas saskaņā ar pārējiem Vispārīgās programmas fondiem, jo tās galvenokārt ir saistītas ar materiāliem ieguldījumiem, nevis ar tādām darbībām un “elastīgiem” pasākumiem kā, piemēram, konsultēšana, apmācība utt. Tāpēc Komisija izstrādāja analītisku instrumentu ieguldījumiem, ko veic atbilstoši Fondam, pamatojoties uz radīto rezultātu. Tas ļauj klasificēt darbības atbilstoši katrai prioritātei. Attiecībā uz 1. prioritāti tika noteiktas divas darbību apakškategorijas, t. i., ar pārbaudēm saistītas darbības (ko veic robežšķērsošanas vietās) un ar uzraudzību saistītas darbības (ko veic pierobežā). Katrai apakškategorijai tika noteiktas šādas kategorijas atbilstoši gūtā rezultāta veidam: infrastruktūra, transportlīdzekļi, darba aprīkojums un IT sistēmas. Būtībā tāds pats modelis ir ievērots arī attiecībā uz 2. prioritāti. Attiecībā uz 3. prioritāti darbības tika kvalificētas vai nu kā infrastruktūra, aprīkojums, IT sistēmas, vai kā konsulārā sadarbība, vai ISK izmantošana. Savukārt 4. prioritāte skar ieguldījumus, kas saistīti ar SIS , VIS un citām atbilstošām IT sistēmām. Visbeidzot, attiecībā uz 5. prioritāti galvenās identificētās kategorijas bija apmācība un riska analīze, kuras papildināja informācijas kampaņas un citas darbības.

7. diagramma. 2007.–2009. gads. Līdzekļu (ES ieguldījuma un valstu līdzekļu) sadalījums, ņemot vērā rezultātus

[pic]

- Pirmajos Fonda īstenošanas gados gandrīz puse līdzekļu tika izmantota, lai uzlabotu robežuzraudzības spēju (ieguldījumi dažādos transportlīdzekļos — 36 %, robežuzraudzības sistēmās — 12 % un robežuzraudzības aprīkojumā — 9 %).

- Ceturtā daļa līdzekļu tika atvēlēta IT sistēmām (VIS — 10 %, SIS — 6 %, citām IT sistēmām — 7 %).

- Mazāk nekā piektā daļa tika izmantota robežšķērsošanas vietu uzlabošanai (robežu infrastruktūra — 8 %, darba aprīkojums pārbaudēm robežšķērsošanas vietās — 5 %, IKT sistēmas pārbaudēm robežšķērsošanas vietās — 4 %).

Sasniegto rezultātu piemēri

- Iegādātie transportlīdzekļi pārsvarā bija robežuzraudzības transportlīdzekļi — helikopteri gaisa patruļām, kuģi jūras robežu uzraudzībai un sauszemes transportlīdzekļi zemes robežām. Kipra izmantoja pieejamos līdzekļus, lai ievērojami palielinātu savu uzraudzības spēju, — 2007.–2009. gada programmu īstenošanai tika iegādāti divi helikopteri, divas vidēji lielas patruļlaivas un četrdesmit sauszemes transportlīdzekļi. Helikopterus iegādājās arī Igaunija, Somija un Spānija. Malta nomainīja esošos kuģus pret četrām jaunām patruļlaivām ar palielinātu jūras patrulēšanas jaudu laika, aprīkojuma un apkalpes ziņā. Grieķija ieguldīja pasažieriem paredzētos patrulēšanas transportlīdzekļos, kā arī divriteņu patrulēšanas motociklos, kas izmantojami patrulēšanai uz ceļiem pierobežas zonās. Patruļkuģus iegādājās arī Vācija, Somija, Spānija un Igaunija. Turklāt Somija iegādājās arī transportlīdzekļus uz gaisa spilveniem, ledus transportlīdzekļus un laivas, ko var izmantot ledus apstākļos. Spānija jūras uzraudzībai iegādājās fiksētu spārnu gaisa kuģus. Ungārija iepirka pārvietojamas peldošas platformas seklas iegrimes patruļlaivām to izmantošanai Ungārijas–Ukrainas robežupē Tisā.

Neliela transportlīdzekļu daļa tika iegādāta, lai tos izmantotu robežšķērsošanas vietās un pastiprinātu faktiskās pārbaudes. Tas attiecas, piemēram, uz tāda Čehijas Republikas ieplānota transportlīdzekļa iegādi, kas aprīkots ar īpašām termovizuālām ierīcēm patrulēšanai Prāgas Ruzines starptautiskās lidostas, vai īpašiem sauszemes transportlīdzekļiem, ko iegādājās Slovākija to robežapsardzes dienestu un muitas ierēdņu ciešākai sadarbībai, kuri veic pārbaudes uz robežas.

- Robežuzraudzības sistēmas — Francijas, Spānijas un Maltas (sk. turpmāk) veiktie ieguldījumi Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas valstu daļās.

- VIS un SIS kategorijas ietver ieguldījumus aparatūrā, programmatūrā, datubāzu izstrādē, valstu datubāzu pielāgošanā un uzturēšanā, savstarpējā sasaistē un testēšanā, kā arī aprīkojumā, kas abām sistēmām vajadzīgs atbilstošu datu savākšanai (ieskaitot biometriju). Dānija lielāko daļu savu programmu veltīja Vīzu informācijas sistēmai, savukārt Luksemburgas programmas atbalsta tikai ar Šengenas Informācijas sistēmu saistītus izdevumus. Visas dalībvalstis lielākā vai mazākā mērā izmantoja Fondu, lai uzlabotu savu gatavību piedalīties abās šajās sistēmās.

- Darba aprīkojums robežuzraudzībai — termokameru, nakts redzamības ierīču un tālskatu iegāde (Grieķija), helikopteru pielāgošana darbam uz jūras, tostarp to aprīkošana ar glābšanas vinčām, attēlveidošanas termoierīcēm un papildu prožektoriem (Vācija), radiolokācijas sensoru iegāde un attēlu pārsūtīšanas pieslēguma modernizācija (Somija), patruļlaivu un helikopteru aprīkošana ar mūsdienīgām optronikas sistēmām jūras robežuzraudzībai (Spānija).

- Robežu infrastruktūra — ieguldījumi lidostās un sauszemes robežšķērsošanas vietās. Vācija atbalstīja projektu robežšķērsošanas vietā Hamburgā (“Kruīza centrs”), kā arī ieguldīja atsevišķu reģistrēšanas līniju izveidē un atbilstošu norāžu izvietošanā Nirnbergas lidotā. Francija izveidoja īpašu uzgaidāmo zonu nepavadītiem nepilngadīgajiem Ruasī lidostā.

- IKT sistēmas, izņemot VIS un SIS — projekti, kas saistīti ar datu apstrādi gaisa un jūras satiksmē, sistēmas izstrāde pasažieru datu reģistrēšanai un nosūtīšanai gaisa transporta jomā (Vācijā), IT lietotņu izstrāde datu pārvaldībai attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kam atteikta ieceļošana Šengenas teritorijā (Francijā).

- Darba aprīkojums robežpārbaudēm — aprīkojums, kas saistīts ar automatizētas robežkontroles un dokumentu nolasīšanas ierīču ieviešanu, lai nodrošinātu efektīvu identitātes pārbaudi (sk. turpmāk). Turklāt Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Itālija, Somija, Spānija, Ungārija un Vācija inter alia iegādājās modernu dokumentu pārbaudes aprīkojumu, kas ļauj veikt raitas pārbaudes uz robežām, kā arī veicina cīņu pret dokumentu viltošanu un falsificēšanu.

- Pārskata periodā konsulārās sadarbības un imigrācijas sadarbības koordinatoru (ISK) jomā veiktie pasākumi bija tikai ISK, robežsardzes sadarbības koordinatoru un dokumentu konsultantu nodarbināšana trešās valstīs, ko īstenoja Beļģija, Somija un Vācija.

- Konsulārā infrastruktūra — darbības, kuru mērķis ir palielināt drošību konsulārajos dienestos, pielāgojot esošo infrastruktūru, uzstādot vīzu lodziņus, drošības durvis un ložu necaurlaidīgus dokumentu pārbaudes lodziņus (Austrija, Čehijas Republika, Ungārija), un uzlabot vīzu apstrādes procesu, iegādājoties darba aprīkojumu, programmatūru un aparatūru (Austrija, Čehijas Republika, Somija, Spānija un Ungārija).

- Turklāt Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija organizēja vairākus mācību kursus un seminārus robežsargiem un konsulāro dienestu darbiniekiem, sākot no apmācības konkrēta aprīkojuma un programmatūras izmantošanā līdz semināriem par Šengenas acquis , dokumentu viltošanas jautājumiem un ar darbu saistītai valodu apmācībai.

Īpašās Fonda intervences jomās īstenotu darbību piemēri

A. Dokumentu drošība un cīņa pret dokumentu viltošanu

Cīņa pret dokumentu viltošanu Eiropas Savienībai pastāvīgi rada bažas, jo īpaši identitātes un ceļošanas dokumentu jomā. Gan Šengenas Robežu kodekss, gan Vīzu kodekss paredz, ka dalībvalstīm ir jāpārbauda to identitātes un ceļošanas dokumentu autentiskums, kas tiek izmantoti ārējās robežas šķērsošanai vai vīzas pieteikšanai. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā ar viltotiem identitātes un ceļošanas dokumentiem saistītas informācijas vākšana un apmaiņa ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas uzticēti ārvalstīs norīkotiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Ar Vienoto rīcību, ko Padome pieņēma 1998. gada 3. decembrī, tika izveidota Eiropas attēlu arhivēšanas sistēma (FADO), lai veiktu apmaiņu ar dalībvalstu rīcībā esošu informāciju par autentiskiem un viltotiem dokumentiem. Padomes 2008. gada 5. un 6. jūnija secinājumos dalībvalstis ir aicinātas plaši izmantot šo sistēmu. |

Ārējo robežu fonds atbalstīja dalībvalstis to centienos apkarot viltotu un falsificētu identitātes un ceļošanas dokumentu izmantošanu. No 2007. gada līdz 2009. gadam 17 dalībvalstīs (no 23 dalībvalstīm) veica ar šo mērķi saistītas darbības, atvēlot tām 8,7 % no kopējiem šim laikposmam paredzētajiem ĀRF līdzekļiem.

Starp valstīm, kas dokumentu viltošanas apkarošanai atvēlēja lielāko sava budžeta daļu, bija Itālija (32 %), Vācija (21 %), Slovākijas Republika (19 %) un Čehijas Republika (16 %). Ungārija, Somija, Lietuva, Beļģija, Austrija, Portugāle un Malta šādiem pasākumiem atvēlēja 4–10 % no saviem gada piešķīrumiem.

8. diagramma. 2007.–2009. gads. Budžeta piešķīrumi ar dokumentu viltošanu saistītām darbībām procentos no ĀRF kopējā piešķīruma

[pic]

Vācija īstenoja visvairāk darbību šajā jomā, proti, visos trīs programmu gados 18 darbības attiecībā uz dokumentu viltošanu. Itālijā salīdzinoši daudz lielāka budžeta daļa tika koncentrēta uz daudz mazāku darbību skaitu — četrām darbībām laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam. Čehijas budžeta daļa tika sadalīta sešām darbībām, t. i., katrā programmas gadā divām darbībām, savukārt Slovākijas centieni cīņā pret dokumentu viltošanu izpaudās tikai divās darbībās, no kurām vienai tika izmantota salīdzinoši liela daļa no tās samērā nelielā piešķīruma.

Šādu darbību mērķis bija atklāt viltotus dokumentus jau agrīnā posmā, tādējādi novēršot un/vai atklājot nelikumīgu ieceļošanu Šengenas zonā:

- aprīkojuma iepirkšana robežsardzei un konsulātiem. Ierīces, ko robežsargi izmanto pirmās un otrās līnijas kontrolē, izmanto ceļošanas dokumentu autentiskuma pārbaudei. Piemēram, Vācija aprīkoja lidostas ar dokumentu pārbaudes tehnoloģiju, kas ļauj pārbaudīt optiskos un elektroniskos drošības elementus, kā arī biometrijas atbalstītus drošības elementus. Konsulātos vīzu izsniegšanas procedūras īstenošanai izmanto tādu aprīkojumu kā biometriskās datu ieguves ierīces, piemēram, pirkstu nospiedumu skeneri;

- konsulāro dienestu un robežkontroles darbinieku apmācība viltotu vai falsificētu dokumentu atklāšanā. Francija savus pasākumus vērsa uz apmācību visās trīs programmās, robežšķērsošanas vietās strādājošā personāla izglītošanu par falsificētu ceļošanas dokumentu atklāšanu un viltotu dokumentu identificēšanai paredzētā tehniskā aprīkojuma izmantošanu. Somija iekļāva apmācību par viltotu dokumentu atklāšanu konsulāro dienestu darbinieku vispārējā apmācībā par imigrācijas jautājumiem. Vācija apmācīja robežpolicijas darbiniekus, kā ātri atklāt dokumentu viltojumu, un izglītoja dokumentu konsultantus, tādējādi vairojot viņu kompetenci saziņas un starpkultūru attiecībās;

- dokumentu konsultantu vai GLSK (gaisa līniju sadarbības koordinatoru), imigrācijas sadarbības koordinatoru un ISK nodarbināšana. Piemēram, Beļģijā, Vācijā un Somijā dokumentu konsultanti un sadarbības koordinatori saņēma konsultācijas un piedalījās mācību semināros par falsificētu dokumentu atpazīšanu un ar dokumentu viltošanu saistītas informācijas nodošanu lēmumu pieņēmējiem un darbiniekiem konsulātos trešās valstīs, aviokompāniju darbiniekiem un robežkontroles iestādēm. Turklāt tika veikti pasākumi, lai uzlabotu stratēģisko un operatīvo sadarbību starp iestādēm un robežpoliciju attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī citās dalībvalstīs un trešās valstīs, kas attīsta sadarbības koordinatoru tīklu;

- FADO (viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē ( False and Authentic Documents Online )) izmantošanas veicināšana un ievaddatu uzlabošana; FADO ir tīmekļa rīks, kas dalībvalstu vidū veicina informācijas apmaiņu par atklātiem dokumentu viltojumiem. BE, DE un PT ir izmantojušas ĀRF līdzekļus, lai izstrādātu vai paplašinātu ar FADO savienotas valsts informācijas un pārbaudes sistēmas ceļošanas dokumentu derīguma pārbaudei. ES un LT darbības bija vērstas uz valsts kontaktpunktu un atbilstošo iestāžu pievienošanu FADO sistēmai. Papildus norādītajām dalībvalstīm arī četras citas (CZ, HU, MT un SK) ir īstenojušas darbības saistībā ar FADO sistēmai pievienojamu datubāzu un informācijas sistēmu izstrādi un FADO sistēmas vispārējo izmantošanu cīņā pret dokumentu viltošanu.

B. Vīzu informācijas sistēma

Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir sistēma vīzu datu apmaiņai starp Šengenas valstīm un instruments kopējās vīzu politikas atbalstam. Tā atvieglos pārbaudes uz ārējām robežām un dalībvalstīs, kā arī Dublinas regulas piemērošanu, nosakot par patvēruma pieteikumu izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti. VIS ir centralizēta Eiropas datubāze, kas tiks pievienota dalībvalstu valsts sistēmām, lai to vīzu, robežkontroles un citas kompetentās iestādes varētu ievadīt un izmantot datus par vīzu pieteikumiem un saistībā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem. Padomes Lēmumā Nr. 2004/512/EK, ar ko izveido VIS, tika noteikta sistēmas arhitektūra, Komisijai tika piešķirtas pilnvaras izstrādāt VIS tehniskajā līmenī, savukārt dalībvalstīm tika noteikts pielāgot un izstrādāt valstu sistēmas. VIS pamatā ir centralizēta arhitektūra; tā sevī ietver centrālo informācijas sistēmu, saskarni katrā dalībvalstī, kas nodrošina pievienošanos attiecīgās dalībvalsts atbilstošajai centrālajai valsts iestādei, un komunikāciju infrastruktūru starp centrālo vīzu informācijas sistēmu un valstu saskarnēm. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 767/2008 nosaka VIS darbības tiesisko regulējumu. Paredzams, ka VIS sāks darboties 2011. gada 11. oktobrī. Pirmie trīs reģioni, kuros tiks izmantota VIS, būs Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi un Persijas līča reģions. Turklāt jāizstrādā komunikāciju tīkls, lai varētu veikt drošu datu apmaiņu starp konsulātiem. |

Lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt vīzu sistēmas un izpildīt VIS prasības atbilstīgi kopējai vīzu politikai, Fonds nodrošināja ar VIS saistītām darbībām 75 % finansiālā atbalsta. Dalībvalstis ieguldīja VIS darbībās gandrīz 49 miljonus euro, kas atbilst 10 % no ĀRF kopējā budžeta šim laikposmam. Visas dalībvalstis, izņemot Slovēniju un Luksemburgu, saskaņā ar to 2007.–2009. gada programmām veica darbības saistībā ar VIS ieviešanu.

9. diagramma. 2007.–2009. gads. ĀRF budžeta procentuālā daļa[10], kas piešķirta ar VIS saistītām darbībām

[pic]

Dānija, Nīderlande un Beļģija lielāko sava budžeta daļu atvēlēja darbībām, kas atbalsta sagatavošanos VIS ieviešanai. Dānija 2007.–2009. gada programmās šim pasākumam paredzēja visas darbības, izņemot vienu, un atvēlēja tām gandrīz 90 % no kopējiem ĀRF līdzekļiem. Igaunija salīdzinājumā ar kopējo budžetu iztērēja vismazāk līdzekļu ar VIS saistītām darbībām, proti, 0,2 %.

Tika atbalstītas šādas darbības:

- ar valstu datubāzēm saistīto darbību mērķis bija izveidot saskarni komunikācijai ar centrālo sistēmu (AT), izveidot tehnisku pieslēgumu CVIS (NL), radīt jaunas vai pielāgot pastāvošās valsts lietotnes (piemēram, VISION lietotne (AT), VISABIO lietotne (FR), BELVIS lietotne (BE), NET–VIS lietotne (EL)), izstrādāt un testēt programmatūru, kas vajadzīga, lai pievienotos VIS (CY, DE, DK, FI, FR, SE), un izveidot VIS operatīvo centru (DK);

- darbības, kuru mērķis bija atbalstīt konsulātu pievienošanu , bija aparatūras un programmas iegāde (IT), vīzu darbstaciju un atbilstošās programmatūras atkārtota instalēšana un atjaunināšana visās diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs (AT, SE), pirkstu nospiedumu apstrādes sistēmas un biometrisko datu ieguves ierīču iegāde (AT, BE, CZ, FI, FR, NL, PL, ES, SI), diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro dienestu tīkla paplašināšana biometrisko datu vākšanai (BE) un personāla apmācība (FI, NL, SE);

- darbības, ar kurām tika atbalstīta robežšķērsošanas vietu pievienošana , tika vērstas uz datu pārbaudei paredzēta aprīkojuma (piemēram, stacionāro un pārvietojamo ierīču pirkstu nospiedumu pārbaudei) un vīzu izsniegšanai paredzētu biometrisko datu ieguves ierīču iegādi (BE, DE, FI, FR, HU, NL, PL), kā arī personāla apmācību (PL);

- Somija veica sagatavošanās darbus, lai aizstātu VISION protokolu ar VIS–Mail komunikāciju tīklu, tostarp sagatavošanās pasākumus saistībā ar SMTP pasta servera infrastruktūru, analīzi un valsts VIS–MAIL lietotnes izstrādi un testēšanu. Arī Spānija ieguldīja līdzekļus drošas sakaru sistēmas VIS–MAIL izstrādē.

C. Eiropas Robežu uzraudzības sistēma

Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR) izveidos informācijas apmaiņas un sadarbības mehānismu, kas taktiskā, operatīvā un stratēģiskā līmenī ļaus sadarboties robežkontroles iestādēm un Frontex. No 2013. gada EUROSUR jānodrošina dalībvalstīs, kas atrodas pie austrumu un dienvidu ārējām robežām, operatīvais un tehniskais satvars to izpratnes par situāciju un reaģētspējas uzlabošanai. Vispirms pastāvošās uzraudzības sistēmas dalībvalstu līmenī savstarpēji jāapvieno vienotā valsts sistēmā, pēc tam ES līmenī jāizstrādā kopēji rīki un lietotnes un jārada droša vide informācijas apmaiņai, kas darbotos 24 stundas diennaktī. Sistēmas pamatu veido valstu koordinācijas centri, kas racionalizē visu valsts robežuzraudzības iestāžu darbības. EUROSUR, kas tiek uzskatīts par “sistēmu tīklu”, ļaus gandrīz reāllaikā apmainīties ar datiem par situāciju uz robežām un tādējādi veicinās atbilstošāko, efektīvāko un koordinētāko reaģēšanu uz šo situāciju. |

Fonds sasniedza būtiskus rezultātus, atbalstot dalībvalstu centienus to jūras uzraudzības spēju nostiprināšanā pirms kopējās Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas ieviešanas Vidusjūras reģionā un blakusesošajās Atlantijas okeāna baseina teritorijās. Plānošanas periodā, kas aptvēra 2007.–2009. gadu, atbilstoši 2. prioritātei Itālija 86 %, Spānija 85 %, Malta 64 % un Francija 26 %, Portugāle 15 %, Grieķija un Slovēnija 2 % no saviem piešķīrumiem izmantoja, lai nostiprinātu savu uzraudzības spēju un ar šo pasākumu starpniecību izveidotu valsts daļas Eiropas Robežu uzraudzības sistēmā ( EUROSUR ) par kopējo summu, kas atbilst gandrīz 168 miljoniem euro. Šī summa sasniedza gandrīz 32 % no Fonda līdzekļiem šajā laikposmā. Turklāt Kipra un Grieķija veica būtiskus ieguldījumus saistībā ar jūras robežuzraudzības uzlabošanu atbilstoši 1. prioritātei.

Kaut gan lielākā daļa iesaistīto dalībvalstu piekrastes robežu uzraudzību uzskatīja par ārējo robežu uzraudzības vispārējās uzlabošanas neatņemamu sastāvdaļu, Francija un Spānija ir pieņēmušas koncepciju, ko varētu dēvēt par “reģionālu pieeju”, izveidojot visaptverošu robežuzraudzības sistēmu. Ir izveidota Spānijas SIVE (integrēta ārējo robežu uzraudzības sistēma) ar mērķi “noslēgt Eiropas Savienības dienvidu robežu”, jo īpaši lai novērstu personu nelikumīgu ieceļošanu un preču nelikumīgu ievešanu, izmantojot Spānijas piekrasti. Francijā ārējo robežu uzraudzības sistēma SPATIONAV nodrošina satvaru visām darbībām un pasākumiem, kas saistīti ar jūras robežkontroli. SIVE izveide sākās pirms 2007. gada programmas, turpretī Francijas sistēmas izstrāde tika uzsākta līdz ar 2007. gada programmu un līdz šim ir piedzīvojusi trīs attīstības un paplašināšanās posmus atbilstoši katrai nākamajai programmai.

Arī pārējās dalībvalstis, kas robežojas ar Vidusjūras reģionu (CY, EL, IT, MT, PT, SI), pievērsās jūras robežuzraudzībai, taču (vēl) nav ieviesušas īpašas sistēmas.

Pasākumi, ko dalībvalstis īstenoja atbilstoši 2. prioritātei, ņemot vērā Eurosur īpašo mērķi, bija šādi:

- Integrētās ārējo robežu uzraudzības sistēmas ( SIVE ) turpmāka attīstīšana Spānijā , iestādēm uzsverot līdzsvarota ieguvuma potenciālu, ko rada integrētas robežuzraudzības īstenošana, jo īpaši Gibraltāra jūras šaurumā un Kanāriju un Baleāru salu piekrastē. Katru SIVE sistēmu veido vairākas stacijas, kas aprīkotas ar radiolokatoru un optiskiem sensoriem, lai atklātu un identificētu mazās laivas (motorlaivas un mazās zvejas laivas), pirms tās sasniedz krastu. Katras stacijas apkopotā vispārīgā informācija tiek nosūtīta uz vadības un kontroles centru, kas koordinē sauszemes, jūras un gaisa vienību veiktās darbības, un centralizēti tur glabāta. Papildus uzraudzības sistēmai sniegtajam atbalstam Fonds tika izmantots, lai iegādātos divus fiksētu spārnu gaisa kuģus jūras patrulēšanai un cīņai pret nelegālo imigrāciju (kopējās izmaksas 24 miljoni euro), vairākus dažāda veida un lieluma helikopterus un laivas, kā arī sauszemes transportlīdzekļus. Spānija šim svarīgajam mērķim atbilstoši 2007.–2009. gada programmām kopumā ir atvēlējusi gandrīz 80 miljonus euro. Kā norādījušas Spānijas iestādes, Fonda atbalstam bija izšķiroša nozīme šīs sistēmas ātrā īstenošanā pēc migrācijas krīzes 2006. gadā. Četrus gadus pēc SIVE īstenošanas uzsākšanas migrācijas spiediens uz Spānijas jūras robežu ir ievērojami mazinājies;

- piekrastes kuģu atklāšanas, identifikācijas un izsekošanas sistēmas SPATIONAV izstrāde Francijā. Pastāvošā sistēma tika pakāpeniski nostiprināta atbilstoši 2007.–2009. gada programmām, paplašinot tās aptverto teritoriju un uzlabojot atklāšanas spēju, iegādājoties tādu mūsdienīgu aprīkojumu kā augstas frekvences radiolokatori un bākās uzstādāmie detektori, kā arī ieguldot līdzekļus datu savienošanas sistēmās. Francija, īstenojot 2007.–2009. gada programmas, Spationav uzlabošanai ir atvēlējusi 10 miljonus euro;

- krasta apsardzes jūras satiksmes sistēmas uzlabošana Itālijā , to papildinot ar satelītu aprīkojumu un infrasarkano staru uzraudzības sistēmām, kas uzstādīti kuģos. Starp galvenajiem ieguldījumiem bija šādi: satelītu komunikāciju spējas uzlabošana sauszemes enkurstacijā; piekrastes meklēšanas radiolokatoru tīkla uzlabošana, lai aptvertu Adrijas jūras centrālo un ziemeļu reģionu, Rietumligūriju un Rietumsardīniju un nodrošinātu skaidru izpratni par situāciju jūrā, radiolokatoram nodrošinot redzamību un termokameru attēlus; vienotas, kopējas, funkcionējošas programmatūras piegāde visām teritoriālajām un robežu policijas iestādēm; tādas vienotas, kopīgas platformas radīšana, kas piedāvā vienādus efektīvos instrumentus un vienkāršo tiešā lietotāja praktisko pieeju, satelītu komunikāciju sistēmu uzstādīšanu un to integrāciju jūras piekrastes patruļkuģos (JPP), kuri iesaistīti jūras operācijās. Itālija, īstenojot 2007.–2009. gada programmas, šīm darbībām ir atvēlējusi 47 miljonus euro;

- jauna sadarbspējīga sakaru sistēma bruņotajiem spēkiem, kam uzticēta jūras robežu uzraudzība Maltā ; šī sistēma tika pabeigta, ieviešot četrus jaunus kuģus ar palielinātu jūras patrulēšanas spēju laika, aprīkojuma un apkalpes ziņā. Malta, īstenojot 2007.–2009. gada programmas, Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izveides atbalstam piešķīra 17 miljonus euro;

- valsts koordinācijas centra (Dolga Vas trīspusējā centra) izveide Slovēnijā to valsts iestāžu sadarbībai, kas veic kontroli uz ārējām robežām (atklāšana, identifikācija un intervence). Slovēnija šim mērķim atvēlēja vairāk nekā EUR 100 000. Šajā projektā līdzdarbojas Ungārija un Austrija.

Savukārt atbilstoši 1. prioritātei īstenotie pasākumi, kuru mērķis arī bija uzlabot jūras robežu uzraudzību Vidusjūras reģionā, bija šādi:

- uzraudzības spējas būtiska palielināšana Kiprā , iegādājoties divus helikopterus un divas vidēja lieluma patruļlaivas, kuras aprīkotas ar stacionārām un transportējamām novērošanas sistēmām, par kopējo summu 5,4 miljoni euro;

- robežuzraudzības spējas palielināšana Grieķijā , iegādājoties dažādus transportlīdzekļus (piemēram, helikopteru, piekrastes patruļkuģus) un aprīkojumu (piemēram, nakts redzamības ierīces un tālskatus). Šiem ieguldījumiem Grieķija ieplānoja gandrīz 30 miljonus euro.

D. Automatizētas robežkontroles sistēmas

Pamatojoties uz pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem, ES pilsoņu pārbaudes pie robežām var automatizēt, ja viņiem ir e-pase, kurā iekļauti turētāja biometriskie dati (sejas attēls un — kopš 2009. gada — pirkstu nospiedumi). Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas šādas automatizētas robežkontroles (ARK) sistēmas. ARK process sākas ar pasu skenēšanu. Pasu nolasītājs tehniski pārbauda pases fiziskos aizsardzības elementus, noskenē mašīnlasāmo zonu (MLZ) un pārbauda dokumenta autentiskumu. Tad, lai pārbaudītu ceļotāja identitāti, ceļotāja reālais sejas attēls (vai pirkstu nospiedumi) tiek salīdzināts ar to, kas tiek glabāts mikroshēmā (vai dažreiz datubāzē). Tiek veiktas izlases veida pārbaudes, veicot salīdzināšanu ar SIS un valstu datubāzēm. Ja atbilsme ir pozitīva un ceļošanas dokuments tiek atzīts par autentisku, atveras automatizētā izeja, un ceļotājs var iekļūt dalībvalsts teritorijā, ja ne, ceļotājs tiek nosūtīts uz manuālo pārbaudi. Robežkontroles dienesti uzrauga visu procesu, tostarp sejas attēlu atbilsmi; tie var uzraudzīt vairākas izejas vienlaicīgi. Sistēmai ir daudzas priekšrocības, piemēram, uzlabota drošība, resursu ietaupījums, vienmērīga robežšķērsošanas plūsma un atvieglota ceļotāju iekļūšana dalībvalsts teritorijā. Turpmāk reģistrētu ceļotāju programmas (RCP) ļaus šo procesu paplašināt, attiecinot to arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Pašlaik, veicot rūpīgu robežpārbaudi, robežsargiem ir jāiztaujā ceļotājs un manuāli jāapzīmogo ceļošanas dokuments. RCP, vienlaikus nodrošinot ES robežu politikas vispārējo saskaņotību, ir paredzētas, lai atvieglotu Šengenas ārējās robežas šķērsošanu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ceļo bieži, iepriekš ir izgājuši drošības pārbaudi un noskenēti. Trešo valstu valstspiederīgie, kam ir piekļuve RCP, varēs izmantot ARK aprīkojumu, ja tas būs pieejams attiecīgajā Šengenas robežšķērsošanas vietā. |

Fonds ir veicinājis tādu novatorisku projektu īstenošanu automatizētas robežkontroles (ARK) sistēmu izstrādē, testēšanā un ekspluatācijā, kas lidostās ļauj pārbaudīt konkrētas ceļotāju kategorijas, galvenokārt ES pilsoņus, kuriem ir e-pase, un kas automatizēti pārbauda ceļošanas dokumentus, pirkstu nospiedumus, sejas attēlus vai acu zīlītes, neiesaistot robežsargus, kuri tikai uzrauga procesu.

No 2007. gada līdz 2009. gadam apmēram 5,5 miljoni euro tika izmantoti, lai īstenotu izmēģinājuma projektus, testējot un uzstādot automatizētai robežkontrolei vajadzīgo aprīkojumu Vācijā, Somijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē un Ungārijā.

- Somija 2007. gadā veica tirgus pārbaudi automatizētas robežpārbaudes ieviešanai, pēc tam 2008. gada jūlijā Helsinku–Vantā lidostā uzsākot izmēģinājuma projektu attiecībā uz to ES/EEZ/ SCH pilsoņu automatizētu robežpārbaudi, kuriem ir jaunie biometriskie ceļošanas dokumenti. Tirgus pārbaudei un izmēģinājuma projektiem paredzētais ĀRF līdzfinansējums sasniedza EUR 82 528. Ziņošanas brīdī Helsinku–Vantā lidostā bija trīs ARK izejas. Pamatojoties uz izmēģinājuma posmā gūto pieredzi, tika plānots sistēmu nodot ekspluatācijā un, iespējams, izmantot visās lielākajās ārējo robežu šķērsošanas vietās. Tika arī plānots vēlāk ierīkot piecpadsmit papildu izejas Helsinku–Vantā lidostā un trīs izejas Helsinku ostā.

- Francija īstenoja “SAS PARAFES” projektu , kura gaitā tika organizēts iepirkums SAS (e-izeju) iegādei un ieviesta PARAFES sistēma to pasažieru personas dokumentu automatizētai pārbaudei, kas Francijas lidostās ierodas no trešām valstīm. Pirms šā projekta Iekšlietu ministrija izmēģinājuma kārtā īstenoja programmu PEGASE , kas saistīta ar vairāku labprātīgi pieteikušos ceļotāju pirkstu nospiedumu vākšanu un uzglabāšanu, lai nodrošinātu pasažieru ātru plūsmu caur Šengenas zonas ārējo robežu kontroles vietām. Līdz ar PARAFES sistēmas ieviešanu šādām bieži ceļojošām personām būs iespēja iziet caur e-izejām ( SAS ), kur viņi tiks pārbaudīti automātiski, vispirms noskenējot viņu pasi, bet pēc tam — pirkstu nospiedumus. PARAFES tad salīdzina informāciju ar centrālajā datubāzē glabātajiem datiem, ļaujot pasažierim pēc viņa atpazīšanas šķērsot robežu. Kopumā visam projektam —septiņpadsmit SAS iegādei, ieviešanai un aprīkošanai — ir paredzēts finansējums EUR 2 300 000 apmērā.

- Lai personu kontrole uz robežām kļūtu ātrāka, drošāka un efektīvāka, Portugāle īstenoja projektu saistībā ar to ceļotāju automātisku identifikāciju, kuriem ir ceļošanas dokumenti ( RAPID ). Tika izstrādāta novatoriska sistēma, lai uz robežām ES Šengenas zonā automatizēti pārbaudītu visus pieaugušos, kam ir elektroniskā pase. Projekts paredzēja iegādāties 78 tā dēvētās VBeGates izejas — automatizētas robežkontroles izejas, kas aprīkotas, lai varētu pārbaudīt ceļotājus, kam ir biometriskie ceļošanas dokumenti. Savukārt 2007. gada martā tika iepirkti 10 e-izeju termināli Faru lidostai, un tā paša gada jūlijā tika pasūtīti vēl 68 termināli Lisabonas, Funšalas, Portu, Lažešas, Pontadelgadas un Portusantu lidostai. Projekta kopējās izmaksas bija EUR 3,5 miljoni, ĀRF ieguldījumam pārsniedzot EUR 2 miljonus.

- Nīderlande īstenoja projektu saistībā ar tāda aprīkojuma un programmatūras iegādi, testēšanu un ieviešanu, kas paredzēti automatizētām robežkontroles sistēmām gan Shipholas lidostā, gan visām lidostām un jūras ostām Nīderlandē. ĀRF ieguldījums programmas ieviešanā ir apmēram EUR 180 000. ĀRF finansējums tiek daļēji izmantots, lai finansētu Nīderlandes ARK koncepciju.

- No 2004. gada līdz 2007. gadam Vācija īstenoja izmēģinājuma projektu par automatizētas biometriskās robežkontroles izmantošanu Frankfurtes pie Mainas lidostā, pamatojoties uz pasažieru acu zīlīšu skenēšanu. Ņemot vērā izmēģinājuma projekta pozitīvos rezultātus un izmantojot ĀRF atbalstu, tika nolemts turpināt un attīstīt ARK izmantošanu Vācijas lidostās Frankfurtē un Minhenē. ARK projekta izmaksas laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam pārsniedza EUR 700 000 un cita starpā tika izmantotas četru automatizētu robežkontroles izeju iepirkumam.

- Ungārija veica pētījumu, lai novērtētu, cik pamatota ir e-izeju sistēmas ieviešana Feriheģas starptautiskajā lidostā Budapeštā. Dodoties vizītēs uz citām ES dalībvalstu lidostām (proti, Lisabonā, Helsinkos un Frankfurtē) un izpētot tajās izmantotās e-izeju sistēmas, ekspertiem bija jānovērtē līdzīgas sistēmas ieviešanas iespējas. Šajā priekšizpētē iegūtos datus izmantos izmēģinājuma projektā, kas attieksies uz šādas ARK sistēmas ieviešanu vispirms Feriheģas lidostā un laika gaitā, iespējams, visās Ungārijas starptautiskajās lidostās. No Fonda piešķīruma Ungārijai šim projektam tika atvēlēti EUR 14 400.

E. Šengenas Informācijas sistēma ( SIS II )

Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir sistēma, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot automatizētu vaicājumu procedūru, piekļūt brīdinājumiem par personām un to mantu. Tādējādi tai Šengenas zonā bez iekšējām robežām ir svarīga nozīme drošības, brīvības un tiesiskuma pārvaldībā. Minēto sistēmu izveidoja pēc tam, kad tika pieņemta 1990. gada Šengenas Konvencija par 1985. gada Šengenas nolīguma īstenošanu, un tā sāka darboties 1995. gadā. Tā kā viens no tās galvenajiem pielietojumiem ir pārbaudes uz ES ārējām robežām, tā veicina ar personu brīvu pārvietošanos saistīto noteikumu īstenošanu. Sistēma sastāv no valstu sistēmām (N.SIS), kas atrodas katrā dalībvalstī, un centrālās sistēmas (C.SIS), kas apkopo visus valstu datubāzu datus. Lai varētu integrēt jaunās dalībvalstis, kas pievienojas Šengenas zonai, un ieviest jaunas tehniskās funkcijas, ir jāizveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma (SIS II), kas aizstās iepriekšējās paaudzes sistēmu. Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas tiesiskais pamats ir noteikts Padomes Lēmumā 2001/886/TI un Padomes 2001. gada 6. decembra Regulā Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izstrādi. Minētie tiesību akti nosaka, ka Šengenas Informācijas sistēma, kas izveidota atbilstoši 1990. gada Šengenas nolīguma IV sadaļai, ir aizstāta ar SIS II. |

Ņemot vērā visas sistēmas nodošanu ekspluatācijā, kas paredzēta 2013. gadā, Ārējo robežu fonds atbalsta dalībvalstis SIS II valsts daļu sagatavošanā.

No 2007. gada līdz 2009. gadam 16 dalībvalstis (AT, CZ, EE, FI, DE, EL, HU, LV, LT, LU, MT, PT, SK, SI, ES, SE) veica ar SIS saistītas darbības, kopumā tām atvēlot EUR 25,5 miljonus, kas atbilst 5,5 % no ĀRF kopējā piešķīruma šim laikposmam.

10. diagramma. 2007.–2009. gads. ĀRF budžeta procentuālā daļa[11], kas piešķirta ar SIS saistītām darbībām

[pic]

Luksemburga, kas saņēma vismazāko atbalstu, pieejamos līdzekļus izmantoja tikai ar SIS saistītu projektu īstenošanai. Citas dalībvalstis, kas būtisku piešķīruma daļu atvēlēja SIS , bija Latvija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija; minētās valstis šim mērķim atvēlēja vairāk nekā 20 % no Fonda piešķīruma.

Dalībvalstu atbalstītās darbības bija vērstas uz vajadzīgās aparatūras un programmatūras iegādi un pielāgošanu (AT, DE, EL, HU, LU, LV, SI), jaunu lietotņu izstrādi attiecīgajām valsts iestādēm (SE), valstu sistēmu uzlabošanu un gatavošanos migrācijas pārorientēšanai uz SIS II (AT, DE, EE, EL, ES, FI, HU), sistēmas SISone4all, proti, pārejas posma pirms pievienošanās sistēmai SIS II , izstrādi (HU, SI, SK), kā arī vēlāku pāriešanu uz SIS II (LT, LU, MT, SK), SIRENE darba plūsmas sistēmas pielāgošanu (AT, EE, ES, HU, MT), testu veikšanu, lai sagatavotos pārejai uz SIS II un valstu sistēmu savienošanai ar C.SIS (AT, SI), kā arī uz personālam paredzētiem semināriem un apmācību (CZ, EL).

VISPĀRĒJS PROVIZORISKS ĪSTENOŠANAS NOVĒRTĒJUMS

Dalībvalstu novērtējums

Gūtie rezultāti

Vairums dalībvalstu kopumā atzinīgi novērtēja Fonda līdzfinansēto darbību rezultātus, klasificējot Fonda projektu iespējas kā efektīvas un lietderīgas. Dalībvalstis augstu vērtē Fonda svarīgo ieguldījumu integrētas robežu pārvaldības jomā, kopējās vīzu politikas un plaša mēroga IT sistēmu īstenošanā; Fonds šajās jomās ir palīdzējis mazināt ierobežojumu radīto ietekmi uz valstu budžetu, ko izraisījusi nelabvēlīgā ekonomiskā situācija. Dalībvalstis uzsver, ka, ņemot vērā valsts budžeta iestāžu noteikto taupības režīmu, dažas darbības nebūtu īstenotas vai nebūtu īstenotas savlaicīgi, ja nebūtu bijis pieejams Fonda līdzfinansējums.

Dalībvalstis jo īpaši augstu vērtē iespēju līdzfinansēt novatorisku projektu, piemēram, mūsdienīgu tehnoloģiju (it īpaši pārvietojamo un fiksēto robežpārbaudes un robežuzraudzības ierīču, automatizētas robežkontroles sistēmu) ieviešanu un iespēju uzlabot to potenciālu uzraudzības un reaģēšanas pasākumu veikšanā uz ārējām gaisa, jūras un sauszemes robežām ( CCTV sistēmas, transportlīdzekļi, sadarbspējīgas sakaru sistēmas). Šie pasākumi ir ļāvuši īstenot pasažieru plūsmu rentablāku pārvaldību, nemazinot drošību .

Problēmas, kas radās īstenošanas laikā

Lai gan vairums dalībvalstu bija apmierinātas ar rezultātiem, kas sasniegti, izmantojot Fonda ieguldījumu, daudzas uzsvēra programmu īstenošanas laikā radušās problēmas un ierosināja vienkāršot tiesisko regulējumu.

Pirmkārt, pirmajiem diviem gadiem bija raksturīga zināma nenoteiktība un kavēšanās tiesiskā regulējuma un gada programmu apstiprināšanā. Lielākajai daļai dalībvalstu 2007. un 2008. gada programmas tika apstiprinātas 2008. gada beigās, tādējādi saīsinot projektu īstenošanas termiņu. Otrkārt, noteikumi, kas reglamentē izdevumu atbilstību, tika uzskatīti par sarežģītiem un apgrūtinošiem. Turklāt, ņemot vērā, ka programmas ir paredzētas katram gadam, bet darbības var tikt īstenotas divarpus gadu laikā, vienas gada programmas īstenošanas periods pārklājas ar nākamās gada programmas izstrādi un ziņošanu par iepriekšējo gada programmu. Turklāt gadījumos, kad bija vajadzīga programmas pārskatīšana, bija jāizstrādā dokumenta grozījumi un jāiesniedz līdz konkrētam termiņam. Dalībvalstīm bija grūti izpildīt prasības, izmantojot pieejamos līdzekļus, lai veiktu dažādus plānošanas, ziņošanas un pārvaldības uzdevumus attiecībā uz vairākām programmām vienlaicīgi. Tika uzskatīts, ka šo vienlaicīgi veicamo pienākumu organizācija ir pārāk saspringta un īsākā termiņā rada pārāk lielu darba slodzi.

Fonda darbību laicīgu izpildi būtiski ietekmēja ne tikai sākotnējā aizkavēšanās un grūtības, bet arī iepirkumu procedūras. Attiecīgās konkursa procedūras iepriekš ir jāplāno, jāapspriež ar citām atbilstošajām valsts iestādēm, kā arī — dažos gadījumos — to īstenošanai jāsaņem šo iestāžu piekrišana. Lai gan procedūras parasti jau noris vairākos posmos, valsts tiesiskais regulējums var paredzēt papildu posmus. Iespējams, ka gala rezultāts ir neapmierinošs, vai arī projekts ir jāaptur, jāatliek, jāatceļ vai jāmaina tā darbības joma. Vairākām dalībvalstīm radās šādas grūtības, kas varēja atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz budžeta izlietojumu. Dažos gadījumos šīs grūtības radās pēc iepirkuma procedūras dēļ kavēšanās un citiem ar termiņu saistītiem jautājumiem, kas skar no ārējiem (ārvalstu) līgumslēdzējiem saņemta aprīkojuma un pakalpojumu pārbaudi. Dažos gadījumos vēlāk tika secināts, ka īstenošanas izmaksas ir zemākas vai augstākas, nekā paredzēts, vai ka īstenošanas laikā ir konstatētas neattiecināmas izmaksas.

Valstīm, kas vēl nav ieviesušas euro, to finansiālo un ekonomisko faktoru dēļ, kuri ietekmē valūtas maiņas kursu, bija jāmaina sākotnēji paredzētie budžeti.

Ņemot vērā šos ierobežojumus, dalībvalstis pastāvīgi izmantoja iespēju pārskatīt gada programmas, lai nodrošinātu līdzekļu optimālāku absorbēšanu. Pārskata periodā 15 dalībvalstis (AT, BE, CY, DE, EL, ES, FI, FR, HU, LT, LV, PL, PT, SE, SI) par 2007.–2009. gada programmām kopumā iesniedza 43 pārskatīšanas pieprasījumus; no kuriem 39 pieprasījumiem bija vajadzīgs oficiāls Komisijas lēmums (8 pieprasījumi par 2007. gada programmām, 14 pieprasījumi par 2008. gada programmām un 17 pieprasījumi par 2009. gada programmām).

Gada programmu pārskatīšana ļāva dalībvalstīm pielāgot savu plānošanu mainīgajām situācijām, ņemot vērā neparedzētas norises un radušās grūtības. Tomēr tā arī palielināja administratīvo slodzi.

Iespējams, ka šis Fonds, ko īsteno neliels skaits valsts iestāžu, izmantojot galvenokārt izpildstruktūras metodi, programmu pielāgošanā vairāk nekā citas tēriņu programmas nodrošina dalībvalstīm lielāku elastīgumu, aizstājot dažas darbības ar citiem īstenojamiem projektiem, kas arī attiecas uz daudzgadu programmās noteiktajām valstu stratēģijām.

Lai mazinātu problēmas, Komisija uzsāka īstenošanas noteikumu trīsreizēju pārskatīšanu, tādējādi pagarinot atbilstības periodu un būtiski vienkāršojot atbilstības noteikumus. Šīs iniciatīvas tika veiktas sadarbībā ar dalībvalstīm, kas apstiprināja, ka izmaiņas radītu uzlabojumus darbību pārvaldībā un izpildē, ļaujot pienācīgi īstenot vairākus projektus.

Komisijas sniegtais Fonda sasniegumu novērtējums

Izskatījusi no dalībvalstīm saņemtos ziņojumus un ņēmusi vērā citu informāciju, tostarp uzraudzības misijās iegūto, Komisija secina, ka, neraugoties uz uzsākšanas grūtībām un dažiem īpašiem jautājumiem saistībā ar noteikumiem un īstenošanu, Fonds ir sasniedzis savus mērķus. Attiecībā uz 2007.–2009. gadu Fonds kā īpašs instruments, kas, darbojoties visas Šengenas zonas interesēs, novirza ES atbalstu un palielina ieguldījumus robežu un konsulātu aprīkošanā, nepārprotami sasniedza savu mērķi. Kā apliecināts 5.3.3. punktā, Fonds aktīvi piesaistīja līdzekļus svarīgām ES politikas iniciatīvām un projektiem . Tas sniedza būtisku ieguldījumu integrētas robežu pārvaldības attīstīšanā un jaunu tehnoloģiju izmantošanā, veicinot likumīgu ceļošanu. Papildus Šengenas informācijas sistēmu un Vīzu informācijas sistēmas izstrādei Fonds atbalstīja izmēģinājuma projektus saistībā ar automatizētas robežkontroles ieviešanu un sagatavošanos reģistrētu ceļotāju programmas ieviešanai. Fondam ieguldot līdzekļus šajos pasākumos un izstrādājot novatoriskas sistēmas, kas nodrošinās Komisijai svarīgu informācijas bāzi turpmākajos “viedrobežu koncepcijas” sagatavošanas pasākumos, jo īpaši saistībā ar iespēju izmantot šādas sistēmas arī attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tika gūta salīdzinoši neliela, tomēr svarīga pieredze. Šajā ziņā dalībvalstis tiek aicinātas iekļaut savos ARK projektos pirkstu nospiedumu lasītājus, lai tos arī turpmāk varētu efektīvi izmantot saistībā ar ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un RCP (viedo robežu iniciatīva). Fonds arī ļāva ļoti īsā laikā palielināt ieguldījumus apdraudētās teritorijās, piemēram, Vidusjūras reģionā.

Fonds ir palīdzējis uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību, apkarot nelegālo imigrāciju, kā arī veicinājis dalībvalstu sadarbību; par to liecina šādi rezultāti:

- pirmkārt, veicot ieguldījumus valstu sakaru sistēmās, robežšķērsošanas infrastruktūrā, robežpārbaudēm un uzraudzībai paredzētā mūsdienīgā darba aprīkojumā, transportlīdzekļos un robežsargu apmācībā, dalībvalstis uz ārējām robežām un robežšķērsošanas vietās ir panākušas ievērojamus tehniskus uzlabojumus, kas palielinājuši drošību uz ES ārējām robežām, kā arī veicinājuši robežu satiksmes kontroles efektivitāti un koordināciju starp dažādām tiesībaizsardzības iestādēm valsts līmenī. Tādējādi Fonds ir atbalstījis valstu centienus efektīvi risināt ar ārējām robežām saistītus jautājumus un jo īpaši apkarot nelikumīgu ieceļošanu Šengenas zonā, īstenojot iepriekšējos ieguldījumus (Šengenas programma) un vēl vairāk nostiprinot ES integrētas robežu pārvaldības sistēmu;

- otrkārt, īstenojot 2007.–2009. gada programmas, dalībvalstis iepirka un pilnveidoja VIS un SIS II vajadzīgo aprīkojumu, ļaujot valstu platformas veiksmīgi pievienot centrālajām sistēmām. Ņemot vērā, ka visām iesaistītajām dalībvalstīm jābūt gatavām izstrādāt savas valsts sistēmas, lai šie Eiropas projekti kopumā pienācīgi darbotos, Fonds kā valstu finansējuma papildināšanas ilgtermiņa instruments šo kopīgo IT projektu īstenošanā ir izrādījies izšķiroši svarīgs faktors;

- visbeidzot, dalībvalstis izmantoja Fonda nodrošinātos papildu resursus pasākumiem, kuru mērķis bija uzlabot vīzu apstrādes procesu, ieguldot modernā tehnoloģiju aprīkojumā (tostarp biometrisko datu ieguves ierīcēs) un konsulāro dienestu drošības nostiprināšanā. Šie pasākumi ir veicinājuši vīzu pieteikumu ātrāku apstrādi, pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu un vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret vīzu pieteikumu iesniedzējiem.

Fonda panākumi daļēji ir tā specifikas nopelns. Fondam raksturīga ierobežota darbības joma ; tas attiecas uz darbībām, kas tiek īstenotas uz fiziskajām ārējām robežām vai saistībā ar vīzu izsniegšanu. Tas neattiecas uz daudziem pasākumiem, ko dalībvalstis veic saistībā ar četrpakāpju robežu pārvaldību, piemēram, uz darbībām Šengenas teritorijā (patrulēšana valsts teritorijā, personu pārbaudes ārpus robežšķērsošanas vietām). Fonda darbības jomā nav iekļautas arī tās darbības, kuru mērķis ir migrācijas kontrole, jūras drošības uzlabošana, kā arī satiksmes pārvaldība un vispārējā drošība lidostās. Lai gan tādējādi Fonds var koncentrēties uz resursiem un izvairīties no to sadrumstalotības, tas arī nozīmē, ka paredzētās darbības, lai tās atbilstu Fonda īpašajai darbības jomai, ir rūpīgi jāpārbauda.

Aprīkojumu, transportlīdzekļus un IT sistēmas, kas iepirktas ar Fonda atbalstu, bieži vien var izmantot vairākiem mērķiem (piemēram, preču pārbaudēm uz robežas, cīņai pret preču kontrabandu un vides noziegumiem, meklēšanas un glābšanas darbībām jūrā). Ņemot vērā Fonda ierobežoto darbības jomu, daudzos gadījumos ir vajadzīgs samērīgs sadalījums, kas, savukārt nozīmē, ka ir jāiegūst papildu statistikas dati un tiek sarežģīta darbību pārvaldība. Īsumā — pārvaldības un kontroles darbības būs nepieciešamas šāda veida tēriņu programmām arī turpmāk. To vēl vairāk var sarežģīt dalībvalstu organizatoriskā struktūra, piemēram, ja robežsardze ir policijas spēku struktūrvienība un/vai veic arī citas funkcijas (tostarp ar muitu saistītas darbības).

NOBEIGUMA PIEZĪMES

Ieteikumi attiecībā uz atlikušo daudzgadu periodu

Šis ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz pirmajiem trim plānošanas gadiem, bet noslēguma ziņojumi ir pieejami tikai par vienu gada programmu. Tā iesniegšanas termiņš ir plānots tā, lai palīdzētu Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavoties nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, nevis lai sniegtu visaptverošu nobeiguma izvērtējumu.

Šo trīs gadu rezultāti nebūt nav reprezentatīvi. Pirmās gada programmas tika izstrādātas un īstenotas samērā lielā steigā un ar nelielu iepriekšēju pieredzi līdzīgu instrumentu īstenošanā. Šim laikposmam bija pieejami gandrīz 30 % Fonda līdzekļu, bet atlikušie 70 % tiks iedalīti nākamajām četrām gada programmām.

Stratēģiskāka fondu izmantošana

2010. gada programmu plānošana norisinājās daudz ātrāk. Pamatojoties uz šajā pirmajā posmā gūto pieredzi, lietderīgi izmantojot īstenošanas noteikumos veiktos grozījumus un gada piešķīrumu būtiskos palielinājumus, dalībvalstis ir apņēmušās 2010.–2013. gadā līdzekļus izmantot maksimāli efektīvi. Tālab kopš 2011. gada dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt darbību plānus, kas ir īpaši vērsti uz vairāku stratēģisko pamatmērķu sasniegšanu atbilstīgi pamataktā noteiktajam principam, ka Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda un dalībvalstu sniegtās palīdzības atbilstību Savienības darbībām, politikai un prioritātēm. Vispārējais mērķis ir īpaši uzsvērt saskaņotību ar svarīgākajām ES kopējām prioritātēm, kas noteiktas Stokholmas programmā un ir svarīgas migrācijas plūsmu veiksmīgai pārvaldībai visā Šengenas zonā.

Attiecīgi dalībvalstis ir aicinātas novirzīt Fonda līdzekļus uz vajadzīgajiem ieguldījumiem, ņemot vērā šādus piecus stratēģiskos mērķus :

- Īstenot SIS II .

- Konsulātos un robežšķērsošanas vietās ieviest VIS.

- Nodrošināt konsulāro sadarbību starp dalībvalstīm.

- Izveidot Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu.

- Ieviest jaunas tehnoloģijas, kas atbalsta efektīvāku robežšķērsošanu, jo īpaši automatizētās robežkontroles sistēmas.

Fonda apropriācijas 2011. gadam tika novirzītas galvenokārt uz ES prasību izpildi šajās jomās, un šī pieeja tiks nostiprināta arī 2012.–2013. gadā.

Stratēģiskās pieejas nostiprināšana, veicot atbilstošu turpmāko daudzgadu plānošanu

Fonds, kas tiek uzskatīts par spēju veidošanas instrumentu, būtībā ir paredzēts, lai līdzfinansētu infrastruktūras, IT sistēmu, aprīkojuma un transportlīdzekļu iegādi, uzlabošanu, attīstīšanu, uzstādīšanu un atjaunošanu. Spēju veidošanas darbības galvenokārt ir vērstas uz ilgtermiņa pasākumiem , kuriem parasti nepiemīt iezīmes, kas raksturīgas īsākā termiņā īstenotiem projektiem. Dalībvalstis saskaņā ar tiesisko regulējumu varētu plašāk izpētīt iespējas izveidot daudzgadu projektus , tādējādi mazinot arī atlases procesu biežumu un ieviešot stabilu daudzgadu finanšu plānošanu.

Spēju veidošanas papildināšana ar darbības atbalstu, ja tas ir vajadzīgs

Darbības, kuru mērķis ir uzturēt aprīkojumu vai veikt (uzraudzības) darbības, per se netika ieviestas gada programmās. Principā šādas darbības ietilpst parastajās darbībās , ko veic dalībvalstu līmenī.

Tomēr Komisija atzīst, ka, tiklīdz pieci minētie stratēģiskie mērķi un atlikušie valsts spēju veidošanas mērķi ir pienācīgi sasniegti, Fonda līdzekļus varētu arī novirzīt, lai atbalstītu ES līdzekļu iepriekšējo ieguldījumu efektīvu un nepārtrauktu izmantošanu. Tādējādi turpmākās darbības varētu finansēt arī tehnisko uzturēšanu, remontu un uzlabojumus, izmantojot ieguldījumus, kas veikti atbilstoši Fonda iepriekšējām gada programmām vai — attiecībā uz dažām valstīm — Šengenas programmai. Tas ir iespējams arī ārkārtas gadījumos. Šādas darbības arī apstiprinātu principu, ka dalībvalstis, kas apsargā ārējās robežas, sniedz sabiedrisku pakalpojumu citu dalībvalstu interesēs un to vārdā.

Gatavošanās pirmajam ex-post izvērtējumam (2012. gads)

Nākamais svarīgākais starpposma mērķis saistībā ar Fondu ir ex-post izvērtējuma ziņojums par 2007.–2010. gadu. Saskaņā ar pamataktu Komisijai ziņojums ir jāsagatavo līdz 2012. gada 31. decembrim.

Pašlaik notiek šī uzdevuma sagatavošanas darbi. Diemžēl nebūtu pamatoti no dalībvalstīm gaidīt ziņojumus par 2010. gada programmas rezultātiem līdz 2012. gada 30. jūnijam, kā norādīts pamataktā, jo atbilstības laikposms attiecībā uz 2010. gadu ilgst līdz 2012. gada otrajai pusei. Lai iesniegtu pilnīgus datus par 2010. gadu, dalībvalstis drīzāk tiks lūgtas iesniegt savus apsvērumus līdz 2012. gada oktobra beigām.

Pamatojoties uz šo starpposma ziņojumu, ex-post izvērtējums par 2007.–2010. gadu varētu radīt skaidrāku priekšstatu par Fonda intervenci valstu un ES līmenī, ņemot vērā ieguvumus, rezultātus un tā vispārējo ietekmi uz robežu pārvaldības un vīzu politikas attīstību dalībvalstīs. Tālab izvērtējuma vispārējais mērķis būtu šāds:

- identificēt rezultātus, kas izriet no Fonda radītajiem ieguvumiem saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību uz robežām un konsulātos, t. i., to, ciktāl ES ieguldījumi infrastruktūrā, aprīkojumā, transportlīdzekļos, IT sistēmās un apmācībā ir veicinājuši vispārējās spējas nostiprināšanu attiecībā uz robežšķērsošanas pārbaudēm, uzraudzību, pārbaudēm pirms ieceļošanas un vīzu izsniegšanas procedūrām dalībvalstīs;

- skaidri nošķirt rezultātus, kas sasniegti attiecībā uz valsts robežkontroles un vīzu politikas uzdevumu organizāciju, no vienas puses, un ceļotāju un vīzu pieteikumu iesniedzēju ieceļošanu ES, no otras puses;

- novērtēt, ciktāl Fonda intervence ar katras valsts robežu un vīzu pārvaldības sistēmas starpniecību ir veicinājusi nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās novēršanu, ņemot vērā daudzgadu programmā noteikto stratēģiju, īpašos valsts mērķus un sistēmu ietekmējošo migrācijas plūsmu attīstību;

- novērtēt, ciktāl Fonda intervence ir veicinājusi ES tiesību aktu, tostarp Šengenas Robežu kodeksa un Vīzu kodeksa, piemērošanu, kā arī konkrētu ES projektu, piemēram, VIS un SIS II , izstrādi;

- izsvērt iegūtās vērtības attiecībā pret Fondam atvēlēto ES piešķīrumu īpatsvaru kopējos valsts (finanšu vai citos) līdzekļos un norādīt jebkurus citus atbilstošus faktorus, kas ir ietekmējuši intervenci.

[1] COM(2005) 123 galīgā redakcija.

[2] Lēmums Nr. 574/2007/EK, OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

[3] Lēmuma Nr. 574/2007/EK 52. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

[4] Apkopojums un valstu ziņojumi ir pieejami vietnē http://ec.europa.eu/home-affairs/funding/borders/funding_borders_en.htm.

[5] Pamatakta 51. pants.

[6] Šis termins, ja tas turpmāk tekstā attiecībā uz Fondu lietots vispārīgi, attiecas gan uz dalībvalstīm, gan asociētajām valstīm.

[7] OV L 233, 5.9.2007., 3. lpp.

[8] Plašāku informāciju sk. dokumentos COM (2011) 448 un SEC (2011)0940 par kritēriju piemērošanu līdzekļu sadalījumam starp dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Ārējo robežu fondu, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu un Eiropas Atgriešanās fondu.

[9] Lēmums Nr. 458/2008/EK, OV L 167, 27.6.2008., 135. lpp.

[10] Skaitļos ir ietverta tehniskā palīdzība.

[11] Skaitļos ir ietverta tehniskā palīdzība.