Briselē, 15.11.2011

COM(2011) 777 galīgā redakcija

VOL. 1/2

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas darba programma 2012. gadam

Eiropas atjaunošanas īstenošana


1.Ievads

Eiropas Savienība saskaras ar paaudzes mēroga problēmu – ekonomisku problēmu, kas ietekmē ģimenes, uzņēmumus un kopienas visā Eiropā. Tomēr tas ir arī politisks izaicinājums – parādīt, ka Eiropas Savienība spēj tikt galā ar šo problēmu. Eiropas Savienība var un tai būtu jāspēj reāli ietekmēt to, kā Eiropas iedzīvotāji stājas pretī šodienas krīzei.

Tā bija galvenā doma 2011. gada septembra uzrunā par situāciju Eiropas Savienībā 1 . Uzruna un diskusijas Eiropas Parlamentā apliecināja plašu vienprātību – ka ES galvenajai prioritātei jābūt ilgtspējīgas un ar darbavietām nodrošinātas ekonomikas atveseļošanās veicināšana. Tikai atjaunojot izaugsmi un ticību, mēs spēsim attīstīt ES unikālo sociālo modeli. Lai gūtu panākumus, mums ir nepieciešama aktīva partnerība starp ES iestādēm un ar valstu līmeņa iestādēm, mums ir jādarbojas kā patiesai Savienībai un mums ir jāstrādā, izmantojot Kopienas lēmumu pieņemšanas metodi kā šīs patiesās Savienības pamatu. Pašreizējā krīze atkal ir parādījusi, ka tad, ja šie nosacījumi tiek izpildīti, mēs varam rast vajadzīgo apņēmību un spēju pielāgoties.

Komisija uz šiem pienākumiem reaģē dažādi. Daudzi tās resursi tiek izmantoti, lai apņēmīgi īstenotu lēmumus, kas jau ir pieņemti un kas ietver tādus sen noteiktus uzdevumus kā, piemēram, nodrošināt, ka ES tiesības tiek pilnībā īstenotas visā ES, un pārvaldīt ES budžetu tieši vai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm, kā arī daudz nesenākus pienākumus, kas tieši izriet no Komisijas reakcijas uz pašreizējo krīzi. Bieži šī īstenošanas darba kārtība tieši ietekmē izaugsmi – dalībvalstīs pastāv īstenošanas atšķirības attiecībā uz nozīmīgām likumdošanas iniciatīvām, kas ir būtiskas vienotā tirgus darbībai, bet vēl nav īstenotas.

Nesen Komisija iesniedza kardināli jaunu darba kārtību, kas ietver dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas dziļāku uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm, uzraudzības un finanšu regulējuma fundamentālu pārveidošanu, kā arī rīcību, lai nodrošinātu, ka ES strukturālā politika dod tūlītēju labumu. Nesen pieņemtā pakete, lai pastiprinātu ekonomikas pārvaldību ("sešpaka"), ir būtisks jauns Komisijas uzdevums.

Visu šo jauno politikas jomu īstenošanai būs nepieciešamas būtiskas pārmaiņas veidā, kā Komisija strādā. Tāpēc būs jāpārdala resursi un vēl vairāk jāpadziļina darba partnerība ar dalībvalstīm. Komisijas darba grupas izveide, lai palīdzētu Grieķijai īstenot tās ES/SVF programmu, kā arī pārorientēt un paātrināt tēriņus ES struktūrfondu ietvaros, ir tikai viens piemērs Komisijas jaunajai lomai, kas ir krīzes pārvaldības tiešs rezultāts.

Sagatavojot šo Komisijas darba programmu 2012. gadam, Komisija ir apvienojusi nepieciešamību reaģēt uz steidzamām jaunām vajadzībām, kas kļuva acīmredzamas krīzes rezultātā, un pastāvīgo vajadzību strādāt pie strukturāliem jautājumiem, kuros politikas veidotāji, ieguldītāji un pilsoņi paļaujas uz Komisiju, ka tā meklēs ne tikai tūlītējus risinājumus, bet arī palīdzēs veidot plaukstošu un ilgtspējīgu Eiropu nākotnē. Vairumā jauno iniciatīvu, kas izklāstītas šā Komisijas darba dokumenta pielikumos, galvenā uzmanība pievērsta šai ilgtermiņa perspektīvai – šīs iniciatīvas papildina vai palīdzēs ieviest tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai pilnībā izmantotu ES mēroga sniegtās priekšrocības, veidojot ilgtspējīgu izaugsmi, augstu nodarbinātības līmeni un taisnīgu sabiedrību visā ES un daloties iepriekšminētajā. Šis ir mērķis daudzās iniciatīvās, lai veicinātu konkurētspēju, palīdzētu risināt problēmas saistībā ar krīzes sociālajām izmaksām un virzītu atveseļošanos ilgtspējīgas nākotnes virzienā. Tas ir arī ES izdevumu politikas pamatmērķis, izmantojot jaunas paaudzes programmas, kuras Komisija ierosinājusi darbībai līdz 2020. gadam.

Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei būs jāizmanto elastīga pieeja attiecībā uz šīm iniciatīvām. Turpmāko mēnešu laikā var rasties jauni steidzami jautājumi, kurus nav iespējams paredzēt šajā darba programmā. ES jaunās ekonomikas pārvaldības plašajām prasībām būs vajadzīgs daudz laika un uzmanības no visām trīs iestādēm, un, kā mēs jau esam pieredzējuši, iespējams, būs jāatkāpjas no iepriekšējās plānošanas un sarunu gaitas, lai varētu pieņemt steidzamus lēmumus. Daži no pielikumos izklāstītajiem priekšlikumiem ir īpaši svarīgi, un tiem būtu jāpiešķir lielāka prioritāte, jo īpaši priekšlikumiem, kuri var ātri ietekmēt izaugsmi un darbavietas un sniegt reālu ieguldījumu atveseļošanā. Komisija šiem priekšlikumiem veltīs īpašu enerģiju un uzmanību, tomēr, lai tiem būtu vēlamā ietekme uz vietas un cilvēku ikdienas dzīvē, šiem priekšlikumiem jāpiešķir prioritāte – paātrināta izskatīšana – arī Eiropas Parlamentā un Ministru padomē. Iestāžu kolektīvā spēja parādīt, ka tām ir kopīga izpratne par to, kur jārīkojas vissteidzamāk, būs spēcīga norāde par ES apņēmību risināt krīzi un atjaunot izaugsmi. Ņemot vērā notikumu strauji mainīgo būtību, jebkurš to pasākumu saraksts, kuri ir jāizskata paātrināti, būs bieži jāpārskata. Komisijas sākotnējie priekšlikumi paātrinātai izskatīšanai tiks pievienoti 2012. gada izaugsmes pētījumam.

2.Stabilas un atbildīgas Eiropas veidošana

Dažu pēdējo gadu laikā ES ekonomiskā situācija ir radikāli pārveidojusies. Eiropa 2020 2 ir Eiropas Savienības ekonomikas stratēģija. Tajā ir atzīta mūsu dalībvalstu savstarpējā atkarība un izklāstīts, kā ES un valstis var sadarboties, lai īstenotu saskaņotos mērķus un atjaunotu ekonomikā izaugsmi un darbavietu radīšanu, vienlaikus liekot pamatus ilgtspējīgai nākotnei. Visām dalībvalstīm ir doti katrai valstij specifiski ieteikumi, lai risinātu to vissteidzamākās problēmas. Otrajā gada izaugsmes pētījumā tiks noteikts satvars 2012. gada "Eiropas pusgadam". Finanšu regulējuma un uzraudzības visaptveroša reforma ir nostādījusi ES finanšu sistēmu uz stingriem pamatiem. Pieņemot tiesību aktus, kas uzlabo ekonomikas pārvaldību (tā sauktā "sešpaka"), ES ir paplašinājusi un stiprinājusi savus valstu politikas uzraudzības mehānismus. Vairākas dalībvalstis tiek pastiprināti uzraudzītas saskaņā ar ekonomikas stabilizācijas programmu. Lai tiktu galā ar nepieredzēto spiedienu uz publiskajām finansēm, ir izstrādāti jauni instrumenti. Tagad ES ir steidzami un apņēmīgi jārīkojas, lai nekavējoties īstenotu reformu. Mums ir jāparāda, ka visas iestādes sadarbojas, lai paātrinātu galveno pasākumu veikšanu.

Pagājušajā mēnesī Komisija izvirzīja piecus savstarpēji saistītus pasākumus rīcības plānā stabilitātei un izaugsmei 3 . Tie atspoguļoja gan tūlītēju reakciju uz Grieķijas un banku nozares problēmām, lai atjaunotu uzticību euro zonai, gan rīcību, lai nekavējoties panāktu stabilitāti un izaugsmi veicinošu politiku. Eiropadomes un eirozonas augstākā līmeņa sanāksmes secinājumos tika ietverti šie priekšlikumi, un tas joprojām būs virzītājspēks, kas turpmākajos mēnešos ietekmēs Komisijas darbu.

Ir vajadzīga ātra un izlēmīga rīcība, lai nākamo divpadsmit mēnešu laikā virzītu šo darba kārtību uz priekšu. Līdz brīdim, kad Komisija publicēs 2013. gada izaugsmes pētījumu, Eiropas Savienībai vajadzētu jau just to reformu ietekmi, kuras ir radījušas jaunu sadarbības un uzraudzības līmeni starp saistītajām tautsaimniecībām eirozonā un ES kopumā. Tas nodrošinās pareizo līdzsvaru starp publisko finanšu atjaunošanu un izaugsmes veicināšanu, sasaistot valstu pasākumus un "Eiropa 2020" pamatiniciatīvu darbību ES līmenī, lai maksimāli palielinātu atveseļošanos.

2.1.Finanšu nozares reforma: ieguldījums uzticības veidošanā

Labi funkcionējoša finanšu nozare ir izšķiroši svarīga izaugsmes un darbavietu radīšanai. Kopš krīzes sākuma Komisija ir uzņēmusies veikt finanšu regulējuma un uzraudzības visaptverošu pārbaudi. Lielais vairums būtisko iniciatīvu jau ir pieņemtas vai ir iesniegtas, tostarp ierosinātie tiesību akti par atvasinājumiem 4 , kredītreitinga aģentūrām 5 , kapitāla prasībām 6 , labāk strādājošiem un pārredzamākiem vērtspapīru tirgiem un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu 7 . Tiks publicēts arī novērtējums par reformu kumulatīvo ietekmi.

ES vajadzētu būt skaidram mērķim nākamgad pabeigt reformu. Komisija 2012. gada pirmajos mēnešos ierosinās atlikušos tiesību aktus par ieguldītāju aizsardzību. To noteikumu pārskatīšanas, kas reglamentē kolektīvo ieguldījumu shēmas (UCITS), mērķis būs uzlabot ieguldītāju aizsardzību un stiprināt iekšējo tirgu. Ieguldītāju aizsardzība un pārredzamība ir pamats arī iniciatīvai par pirms līguma noslēgšanas atklātās informācijas par kompleksiem ieguldījumu produktiem (PRIPs), kā arī par apdrošināšanas starpniecību.

2.2.Nākotnes finansēšana: ilgtspējīgu publisko ieņēmumu nodrošināšana

ES izaugsmes darba kārtība ir svarīgs ieguldījums, ko tā var sniegt, lai atjaunotu publiskās finanses. Tomēr, kaut arī nodokļu piemērošana galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, ES rīcība var palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka Eiropas sociālo modeli varēs finansēt arī turpmāk. Komisija 2011. gadā ir iesniegusi vairākas būtiskas iniciatīvas, lai līdzsvarotu finanšu nozares ieguldījumu publiskajās finansēs (finanšu darījuma nodoklis) 8 , novirzītu nodokļu slogu uz resursu patēriņu (enerģijas nodokļi) 9 un uzlabotu vienotā tirgus darbību (CCCTB) 10 .

Komisija 2012. gadā nāks klajā ar papildu pasākumiem, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju un stabilitāti. Komisija strādās pie mūsdienīgas PVN sistēmas izveides, kas spēj apkarot krāpšanu un atvieglot birokrātisko slogu MVU un citiem uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apdraud valdības ieņēmumus visās dalībvalstīs. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas netaisnīgi sagroza konkurences vidi, kaitējot lielajam vairumam iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri ievēro spēles noteikumus. Tiks ierosināta stingrāka stratēģija, lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar "nodokļu paradīzēm" un lai dotu ES ieguldījumu publisko ieņēmumu potenciālo zaudējumu apturēšanā.

Budžeta taupības laikos nodokļu maksātāju naudas aizsardzība iegūst jaunu nozīmību. Katru gadu krāpšanas un citu nelikumīgu darbību dēļ, kas ietekmē ES publiskos līdzekļus, tiek zaudētas vērā ņemamas summas. Komisija izvirzīs priekšlikumu, lai nodrošinātu ES finansiālo interešu aizsardzību ar krimināltiesību palīdzību.

Lai reaģētu uz problēmām, ar kurām ekonomikas krīzes dēļ saskaras Eiropas uzņēmumi, Komisija veic padziļinātu novērtējumu par vajadzību reformēt Maksātnespējas regulu. Balstoties uz saviem secinājumiem, Komisija izstrādās turpmākus risinājumus efektīvākiem pārrobežu maksātnespējas noteikumiem, tostarp attiecībā uz uzņēmumu grupām.

3.Ilgtspējīgas izaugsmes un solidaritātes Savienības veidošana

Ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai un darbavietu radīšanai ir vajadzīga pozitīva rīcība ES un valstu līmenī, lai atbalstītu konkurētspēju un sociālo iekļaušanu. Rezultātu sasniegšanai būs nepieciešams lielāks rīcības impulss, lai popularizētu pareizo satvaru un palīdzētu uzņēmumiem radīt darbavietas un rast jaunus tirgus. Šis ir nozīmīgs temats priekšlikumos, kas jau ir iesniegti attiecībā uz ES izdevumu programmām. Jaunās paaudzes kohēzijas politikas 11 mērķis ir rītdienas darbavietas un izaugsme. "Apvārsnis 2020" – nākamā pētniecības un inovācijas pamatprogramma – pārvērtīs ES zināšanu bāzi uzņēmējdarbības izaugsmē, bet rīcība konkurētspējas jomā tiks īpaši vērsta uz to, lai atbalstītu MVU. "Erasmus visiem" – jaunā izglītības, apmācības un jaunatnes programma – veicinās Eiropas izglītības sistēmu modernizāciju. "Eiropas infrastruktūras savienošanas" mehānisms 12 piesaista finansējumu projektiem ar vislielāko atdevi Eiropas ekonomikai un uzsver infrastruktūru kā izaugsmes instrumentu.

3.1.Vienots tirgus izaugsmei

Vienotais tirgus joprojām ir mūsu svarīgākais līdzeklis izaugsmes un darbavietu radīšanai. Lai sasniegtu tā potenciālu, tam ir jāveicina pareiza vide uzņēmumiem, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem, un patērētājiem, lai pilnībā īstenotu reformas ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai un veidotu efektīvu un konkurētspējīgu infrastruktūru.

Tāpēc, lai vienotajam tirgum dotu jaunu stimulu, Komisija uzsāka vērienīgu procesu – Vienotā tirgus aktu 13 . Akta divpadsmit galveno priekšlikumu ātra izskatīšana starpiestāžu procesā nodrošinātu, ka ieguvumi tiek izjusti pēc iespējas drīzāk. Komisija 2012. gadā padziļinās darbu pie īstenošanas un izpildes nodrošināšanas vienotajā tirgū. Komisija ierosinās iniciatīvas, lai sasaistītu valstu pētniecības sistēmas un radītu strukturētu, mobilu un efektīvu Eiropas Pētniecības telpu, kura ir balstīta uz lielāku konkurenci un sadarbību, lai radītu lielisku zinātni un pasaules nozīmes inovāciju. Tā centīsies jo īpaši ieviest Eiropas mēroga konkurenci attiecībā uz pieņemšanu darbā nozīmīgās amata vietās universitātēs. Eiropas vienotās gaisa telpas pilnīga īstenošana ne tikai likvidētu neefektivitāti, kas izmaksā aptuveni 3,8 miljardus euro gadā, bet arī samazinātu CO2 emisijas, uzlabotu drošumu un samazinātu lidojumu kavēšanos pasažieriem. Kaut arī deviņas no desmit jaunām darbavietām ir pakalpojumu nozarē, un neskatoties uz tās piedāvātajām daudzajām uzņēmējdarbības iespējām, Pakalpojumu direktīva 14 ne tuvu nav pilnībā un atbilstoši īstenota. Komisija arī izskatīs to, kā tiek īstenots ieteikums par piekļuvi maksājumu pamatpakalpojumiem, lai novērtētu, vai ir vajadzīga turpmāka rīcība.

Iekšējā enerģijas tirgus pabeigšana līdz 2014. gadam būs vēl viena būtiska svira ekonomikas izaugsmes celšanai. Jauni priekšlikumi par dzelzceļu liberalizāciju arī palīdzēs modernizēt Eiropas transportu un samazināt oglekļa dioksīda emisijas tajā, palielinot konkurenci, un piedāvās jaunus, inovatīvākus un uz patērētāju orientētus pakalpojumus pasažieriem. Ņemot vērā iesaistītos vērā ņemamos ieguldījumus, lai atjaunotu mūsu enerģētikas sistēmas (1 triljons euro laikposmam no 2011. līdz 2020. gadam 15 ), enerģētikas nozare ir vēl viena nozīmīga svira ekonomikas izaugsmes celšanai. Komisija šajā saistībā uzņemsies vairākas iniciatīvas, kuru mērķis īpaši ir iekšējā tirgus pabeigšana līdz 2014. gadam, kā to pieprasījusi Eiropadome.

Digitalizācijas programma 16 ir būtiska, lai Eiropas ekonomika spētu izmantot moderno tehnoloģiju un interneta sniegtās iespējas izaugsmes virzīšanā. Elektronisko pakalpojumu plašāka izmantošana ir izšķiroši svarīga, un tiks aktīvi veicināta e-komercija. Komisija 2012. gadā ierosinās iniciatīvu par intelektuālā īpašuma tiesību kolektīvo tiesību pārvaldību. Tas ietvers noteikumus par tiešsaistes mūzikas pārrobežu licencēšanu, lai veicinātu daudzteritoriālas licences. Līdzīgi, iniciatīvas, lai nodrošinātu elektroniskās identifikācijas, autentifikācijas un parakstu savstarpēju atzīšanu, mērķis būs palielināt patērētāju uzticību un atvieglot tiešsaistes maksājumu un elektronisku darījumu veikšanu.

Patērētāju uzticība ir būtiska, lai palielinātu pieprasījumu un atjaunotu izaugsmi. Visaptveroša Eiropas Patērētāju programma parādīs, kā patērētāju tiesības un patērētāju drošība var piedāvāt drošu pamatu patērētājiem vienotajā tirgū. Priekšlikumi par pārskatītiem noteikumiem par produktu vispārējo drošību patērētājiem un ražotājiem piedāvās skaidru, saskanīgu pieeju un dažādos uzraudzības režīmus apkopos vienā pieejā vienotajam tirgum. Kad būs vajadzība pēc patērētāju tiesiskās aizsardzības, noteikumi par kolektīvām atlīdzināšanas prasībām paredzēs to, kā patērētāji un uzņēmumi var rast efektīvus risinājumus liela mēroga problēmām.

3.2.Iespēju došana cilvēkiem integrējošā sabiedrībā

Darbavietu radīšana joprojām ir viens no Eiropas lielākajiem izaicinājumiem, un ES var dot būtisku ieguldījumu. Eiropa 2020 pamatiniciatīvas "Jaunatne kustībā" 17 , "Jaunu prasmju un darbavietu programma" 18 un "Platforma cīņai pret nabadzību" 19 ir uzsvērušas vajadzību virzīt Eiropas atjaunošanu par labu vistrūcīgākajām personām. Jaunais Eiropas Sociālais fonds 20 un Globalizācijas pielāgošanas fonds 21 atbalstīs dalībvalstu centienus risināt darbavietu krīzi darbavietu radīšanas un būtisko prasmju palielināšanas ziņā. "Erasmus visiem" atbalstīs stratēģiskas partnerības starp augstāko izglītību un uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka gados jauni studenti var iegūt to prasmju kopumu, ko pieprasa darba tirgus. Šo iniciatīvu īstenošana būtiski ietekmēs ES darbu, risinot bezdarba, sociālās atstumtības un nabadzības problēmu.

Komisija drīz izklāstīs, kā ES var palīdzēt jauniešu bezdarba problēmas risināšanā, tostarp rīcību, lai sekmētu gados jaunu darba meklētāju mobilitāti un palīdzētu viņiem atrast darba iespējas pāri robežām. Mācību prakse arī var būt nozīmīgs veids, kā iekļūt darba tirgū. Tas var būt īpaši vērtīgi, lai labāk izmantotu tās nozares, kuras visticamāk radīs darbavietas nākotnē.

Cieši iesaistot sociālos partnerus, Komisija arī pārskatīs elastdrošības principus un uzsāks jaunu posmu to īstenošanā, veicinot darbavietu radīšanu un mobilitāti kā veidu, lai mīkstinātu ekonomikas lejupslīžu ietekmi un sagatavotos atveseļošanas izmantošanai, kad tā notiks. Tas ir saistīts ar vajadzību labāk paredzēt un pārvaldīt uzņēmumu pārstrukturēšanu. Visbeidzot, Komisija arī ierosinās veidus, kā stiprināt valsts nodarbinātības dienestus, tostarp Eiropas Nodarbinātības dienesta (Eures) reformu, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātības iespējām pāri robežām.

Raugoties tālāk uz priekšu, mūsu sociālā modeļa saglabāšana nozīmē nodrošināt arī to, ka mēs spējam finansēt labklājību nākotnē, un šajā saistībā novecojoša sabiedrība ir milzu problēma sabiedriskajai politikai, kamēr moderna un inovatīva veselības aprūpes nozare ir ekonomiskās izaugsmes virzītāja. Komisija veiks pēckontroli attiecībā uz to katrai valstij īpašo ieteikumu īstenošanu, kas pieņemti pensiju jomā, un uzņemsies iniciatīvas jomās ar pārrobežu nozīmi. 2012. gadā tas ietvers iniciatīvu, lai stiprinātu iekšējo tirgu attiecībā uz efektīviem un drošiem pensiju produktiem. Komisija arī iesniegs priekšlikumus, lai risinātu to cilvēku papildu pensijas tiesības, kuri maina darbavietas, jo mobilitātes atvieglošana ir būtiska nodarbinātībai un darbavietu radīšanai.

3.3.Bruģējot ceļu uz ilgtspējīgu nākotni

Lai būtu iespējama ilgtspējīga atveseļošanās, izaugsme un ieguldījumi nākotnes labad ir jāvirza uz visdinamiskākajām nozarēm. Komisijas pieejā resursu izmantošanas ziņā efektīvai 22 ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 23 , kas tiks integrēta ekonomikas politikā un gada izaugsmes pētījumā, ir izklāstīts, ka lietpratīga izaugsme ir pareizi jāvirza, lai uzdevumu panākt ilgtspējīgu Eiropu pārvērstu par mūsu salīdzinošo priekšrocību. Šī pieeja ir iestrādāta stratēģijā „Eiropa 2020” un ir nozīmīgs virzītājs jaunās paaudzes priekšlikumiem lauksaimniecības 24 un lauku attīstības 25 , kā arī zivsaimniecības jomā, lai nozarēm, kas ir izšķiroši svarīgas mūsu videi un ekonomikai, sniegtu ilgtspējīgu atbalstu. Svarīgs piemērs resursu efektivitātes panākšanai nozaru politikas jomās būs 2012. gada priekšlikumi par piekļuves nodrošināšanu tīram un pietiekamam ūdenim: Komisija pieņems plānu, lai garantētu ūdens resursus, koncentrētu sabiedrisko politiku uz to, lai risinātu mūsdienu problēmas ūdens jomā.

Ilgtspēja ir arī Komisijas redzējuma pamatā attiecībā uz enerģētikas politiku. Piemēram, ierosinātās Energoefektivitātes direktīvas 26 ātra pieņemšana un īstenošana var palīdzēt izmantot ieguvumus vidēji EUR 1000 vērtībā gadā uz ES mājsaimniecību, ar iespēju radīt divus miljonus darbavietu, kā arī risināt klimata pārmaiņu problēmu. Priekšlikums uzlabot kodoldrošības regulējumu integrēs ES kodolspēkstaciju stresa pārbaužu laikā gūto pieredzi, tehnisko progresu un starptautiskos jaunumus normatīvā regulējuma jomā. Komisija arī sniegs stratēģiju, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas attīstību ES iekšējā tirgū un tās Vidusjūras dienvidu kaimiņvalstīs. Progress ierosinātā regulējuma pieņemšanā, lai atvieglotu ieguldījumus vajadzīgajā enerģētikas infrastruktūrā un lai paātrinātu atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju, būtu nozīmīgs signāls.

Komisija 2012. gadā turpinās īstenot mērķi patiesi un visaptveroši censties samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas globālā mērogā. Komisija turpinās pārvaldīt pāreju uz pārskatīto emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, izstrādāt jaunus un īstenot esošos pasākumus, lai palīdzētu sasniegt mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tiesību aktu pārskatīšana attiecībā uz pasažieru automašīnām un furgoniem rosinās inovāciju un sniegs ražotājiem normatīvo noteiktību. Darbs tiks koncentrēts arī uz to, lai pārtrauktu transporta atkarību no naftas, rosinot infrastruktūras alternatīvu degvielu izmantošanai attīstību ES.

Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē jūnijā tiks akcentēti globālie centieni panākt ilgtspējību un veicināt „zaļu” izaugsmi. ES politika būs šo centienu avangardā.

3.4.Iedzīvotājiem atvērta Eiropa

Drošības un tiesiskuma nodrošināšana Eiropā bez iekšējām robežām patlaban ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Brīvība izpētīt iespējas pāri robežām ir nozīmīga ES raison d'être daļa. Tomēr, lai šī sistēma darbotos, ES ir jānostiprina savstarpējā uzticība, kas sistēmai nepieciešama, un tai jābūt spēcīgai un taisnīgai, saskaroties ar nopietnajām problēmām, kas šogad skar Vidusjūras reģionu. ES ir jāturpina īstenot Stokholmas programmu 27 , tostarp rodot risinājumu tādiem svarīgiem jautājumiem kā patvērums un risinot tādas jaunas problēmas kā kiberdrošība.

Vienotajam tirgum iedzīvotāju labā jārisina lieko birokrātisko šķēršļu problēma brīvās aprites jomā. Divi tiesību aktu priekšlikumi atvieglos civilstāvokli apliecinošu dokumentu pārrobežu atzīšanu, kā arī vienkāršos legalizācijas prasības.

ES robežu režīms ir būtiska programmas sastāvdaļa. Modernizācija un jaunu tehnoloģiju izmantošana var nodrošināt, ka sistēma gan rosina pārrobežu darbību, gan nodrošina atbilstošus drošības pasākumus. Nākamās paaudzes robežpārbaudes būs elastīgākas, vienlaikus ļaujot biežiem ceļotājiem vieglāk ieceļot ES. Tiks ierosināta īpaša stratēģija, lai nepieļautu un apkarotu cilvēku tirdzniecību.

4.Ietekmīgas lomas piešķiršana ES plašākā pasaulē

Vienota ES ir vislabākā platforma efektīvai ES pasaules arēnā. ES ir pasaules lielākā tautsaimniecība. ES un tās dalībvalstis sniedz vairāk nekā pusi no visas pasaules attīstības palīdzības un humānās palīdzības. ES aizstāv un joprojām ir cieši apņēmusies ievērot vispārējās cilvēktiesību un demokrātijas vērtības, ievērot starptautiskās tiesības un efektīvu daudzpusēju kārtību. Ja ES rīkojas vienoti, tās ietekme ir vērā ņemama. Lai risinātu globalizācijas radītās problēmas un izmantotu tās sniegtās iespējas, ir jāturpina stiprināt ES rīcību, lai aizsargātu un veicinātu mūsu intereses un vērtības, vienlaikus strādājot, lai uzlabotu labklājību un drošību plašākā pasaulē.

ES ārējā darbība notiek daudzpusēju, reģionālu un divpusēju attiecību struktūras, pastāvošo politikas satvaru, piemēram, tirdzniecības un attīstības politikas, kā arī daudzu ES iekšpolitikas jomu ārējo aspektu, ietvaros. Savienība turpinās īstenot šo politiku, vienlaikus arī reaģējot uz strauji notiekošo pasaules notikumu radītajām problēmām.

ES ir jābūt gatavai reaģēt uz mainīgo globālo vidi. ES ātri un izlēmīgi reaģēja uz dramatiskajām pārmaiņām Vidusjūras dienvidu kaimiņvalstīs 28 . ES reakcijas pamatā bija labas pārvaldības, atvērtības un solidaritātes tradīcijas, un tā sniedza skaidru politisku nostāju un tūlītēju praktisku atbalstu ("vairāk atbalsta apmaiņā pret lielākām demokrātiskām reformām" – "more for more" princips). Atbalsts tika ātri pārbaudīts un pārdalīts, lai nodrošinātu saskanību ar pašreizējām vajadzībām un prioritātēm. Šajā saistībā tika pieņemta Partnerības, reformu un iekļaujošas izaugsmes atbalsta programma (SPRING) un Pilsoniskās sabiedrības programma. ES turpinās koncentrēt uzmanību uz tās kaimiņvalstīm, piedāvājot iespējas savstarpēji izdevīgai sadarbībai, lai sekmētu stabilitāti un izaugsmi. Komisija pievērsīsies to saistību īstenošanai, kuras tika pieņemtas kopīgajā paziņojumā ar Augsto pārstāvi par jauno pieeju Eiropas kaimiņattiecību politikai 29 , kurai būs svarīga loma, sekmējot mierīgu un plaukstošu attīstību Vidusjūras dienvidu reģionā un tā austrumu kaimiņvalstīs, uzsākot veselu virkni ES politikas virzienu un programmu, lai atbalstītu ekonomiskās, sociālās un politiskās stabilitātes pieaugumu. Papildus atbalstam tām Vidusjūras dienvidu valstīm, kuras veic demokratizāciju, 2012. gadā par prioritāti tiks noteikts Austrumu partnerības plāns, par ko tika izlemts Varšavas augsta līmeņa sanāksmē, un stabilitāte Tuvajos Austrumos un Kaukāzā.

ES dod savu ieguldījumu arī drošības veicināšanā Āfrikā. ES būs arī turpmāk gatava reaģēt, kā tā nesen darīja dabas katastrofu gadījumā Turcijā, Pakistānā un Japānā.

Lai pielāgotos mainīgajai globālajai videi un ietekmētu pasaules kārtību, ES ir jāapvieno mūsu politikas ārējie un iekšējie elementi. Tirdzniecība, attīstība, diplomātija, paplašināšanās, kaimiņattiecību politika un reaģēšana uz krīzēm ir tās politikas jomas un instrumenti, kas veido Savienības ārējās darbības mugurkaulu. Tās var sasniegt savu potenciālu pilnā apmērā, ja tās tiek īstenotas kopā ar mūsu iekšpolitiku, piemēram, vienoto tirgu, klimata politiku, enerģētikas politiku un monetāro politiku, jo visas šīs politikas jomas būtiski ietekmē ārējo pasauli.

Eiropas labklājība ir atkarīga no globālās konkurētspējas. Centieni atjaunot izaugsmi un darbavietas tiek īstenoti vidē, kas arvien vairāk ir savstarpēji saistīta un kurā valda nežēlīga konkurence. G20 ir izrādījies efektīvs līdzeklis, lai veicinātu saskaņotu globālu reakciju uz krīzi. Pēdējās G20 sanāksmes laikā Kannās tika secināts, ka lauksaimniecības ražošanas un ražīguma palielināšana ir vitāli svarīga, lai sekmētu nodrošinājumu ar pārtiku un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Kaut arī ES tirdzniecības politikas vispārējais mērķis joprojām ir sekmīgi pabeigt notiekošās daudzpusējās sarunas, Eiropas uzņēmumu un patērētāju intereses ir jāveicina, izmantojot arī divpusējus nolīgumus ar trešo valstu partneriem. Šo iemeslu dēļ tiek izskatīta iespēja par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, kā arī ieguldījumu nolīgumu ar Ķīnu.

Solidaritāte ir Eiropas pamatvērtība, un tā sniedzas tālāk par mūsu robežām. ES kā pasaules lielākajai attīstības palīdzības līdzekļu devējai būs vadošā loma, palīdzot pasaules visnabadzīgākajām sabiedrībām, koncentrējot savus centienus uz to, lai nodrošinātu ātru un efektīvu pārskatītās ES attīstības politikas 30 īstenošanu, īpaši pievēršoties Tūkstošgades attīstības mērķiem. ES globālās solidaritātes jauna, taustāma izpausme ir Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveidošana.

2012. gadā arī tiks panākts progress Savienības atjaunotā konsensa īstenošanā attiecībā uz paplašināšanos un sagatavošanās darbiem Horvātijas kā mūsu ģimenes 28. dalībnieces uzņemšanai. 2012. gadā turpināsies darbs, lai ļautu Horvātijai pilnībā izmantot dalības priekšrocības un izpildīt dalības saistības.

5.Lietpratīgs regulējums un efektīva īstenošana

Lai īstenotu šajā programmā izklāstītās reformas, ES tiesību aktiem ir labi jādarbojas visos posmos. ES rīcība ir jāpārbauda visa cikla laikā – no ieceres brīža līdz īstenošanai, novērtēšanai un atjaunināšanai, lai tā atbilstu visaugstākajiem efektivitātes kvalitātes standartiem. Tiem ir jānodrošina, ka normatīvais slogs ir pēc iespējas vieglāks.

Komisijas iniciatīvas tiesības un tās pienākums sargāt Līgumu piešķir tai īpašu nozīmi šo standartu uzturēšanā augstā līmenī. Gan tās pašas darbā, gan uzraugot un nodrošinot, ka tiek izpildīti pieņemtie tiesību akti, Komisija ir apņēmusies gādāt par to, lai ES pilsoņi, uzņēmumi un publiskās iestādes gūst labumu no reformas.

5.1.Lietpratīgāki kopīgi izdevumi

Taupības laikos mums ir jānodrošina, ka mūsu ierobežotie resursi tiek novirzīti tur, kur nākotnes darbavietu un izaugsmes ziņā ir vislielākā atdeve. Komisija ir ierosinājusi mūsdienīgu budžetu, kas veidots tā, lai papildinātu valstu izdevumus gadījumos, kad rīcībai Eiropas līmenī ir skaidra pievienotā vērtība. Tā turpinās sarunu procesu, lai nodrošinātu, ka galarezultāta dokumentu paketē tiek saglabāti vienkāršošanas, racionalizācijas un pievienotās vērtības principi.

5.2.Lietpratīgs regulējums

Komisijas loma regulējuma ierosināšanā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies, nostiprinot ietekmes novērtējumu kā Komisijas darba standarta sastāvdaļu. 2012. gadā tiks veikts vēl viens svarīgs pasākums, pagarinot publisko apspriešanos minimālo laiku no astoņām līdz divpadsmit nedēļām. Tas palīdzēs nodrošināt, ka Komisijas priekšlikumi ir pienācīgi balstīti uz ieinteresēto personu viedokļiem un ka visiem ir bijusi iespēja paust savu viedokli par galvenajām publiskās politikas izvēles iespējām. Administratīvā sloga samazināšana ir īpaši būtiska ekonomiski grūtos laikos. Pabeidzot administratīvā sloga samazināšanas programmu 2012. gadā, Komisija būs sekmīgi pārsniegusi mērķi, proti, 25 % samazinājumu, iesniedzot priekšlikumus, kas atbilst 31 % samazinājumam un ietaupījumiem 39 miljardu euro apmērā. Izmantojot šo pieredzi, Komisija turpinās savus centienus uzturēt normatīvo slogu tikai tik lielā apmērā, cik nepieciešams. Tā jo īpaši pievērsīsies ietekmei, ko ES regulējums atstāj uz maziem uzņēmumiem, un vajadzības gadījumā ierosinās izņēmumus vai pielāgotus risinājumus mikrouzņēmumiem. Tā arī iesniegs savu normatīvo "atbilstības pārbaužu" pirmos rezultātus.

6.Secinājums

Eiropas Komisija ir apņēmusies izmantot nākamo gadu, darot visu iespējamo, lai risinātu ekonomikas krīzi, kas patlaban tik ļoti nomāc Eiropas iedzīvotājus. Šoruden veiktie pasākumi parāda, ka Komisija piešķir prioritāti izaugsmes un darbavietu veicināšanai. Šī galvenā prioritāte ir atspoguļota arī Komisijas darba programmā 2012. gadam, kurā uzmanība arī pievērsta ES ilgtermiņa mērķiem. Būtiski ir rīkoties īstermiņā, vienlaikus veidojot pamatu ilgtermiņa ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietām. Abu darbu vienlaicīga darīšana palīdzēs ES rast izeju no krīzes, kas to padarīs stiprāku, spējīgāku reaģēt uz globālās konkurences prasībām, izmantot izaugsmes avotus nākotnei un īstenot veiksmīgu sociālo tirgus ekonomiku.

ES var balstīties uz stipriem pamatiem. Tā ir pasaules lielākais tirdzniecības bloks, tā saražo vienu trešdaļu no pasaules produkcijas un tai ir lieliskas sociālās un tehnoloģiskās inovācijas tradīcijas. Tai ir kopīgas vērtības un vēsture, kas mūs vieno sadarbībā. ES ir iestādes, kurām ir kopīgs, skaidrs redzējums par to, kā veidot plaukstošu un ilgtspējīgu Eiropu, tā izmanto pārbaudītu Kopienas metodes pieeju un tai piemīt elastība, kas vajadzīga, lai reaģētu uz mainīgiem apstākļiem. Ar politisku gribu pārvērst nodomus darbībā un apņēmīgu koncentrēšanos uz neseno lēmumu īstenošanu ES var pierādīt sevi kā dzinējspēku, kas pavērš lejupslīdes risku pretējā virzienā un panāk Eiropas atjaunošanu.

(1) Skatīt 2011. gada 28. septembra uzrunu par situāciju Eiropas Savienībā 2011. gadā. (http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/state-union-2011/index_en.htm)
(2) COM (2010) 2020, 3.3.2010.
(3) COM (2011) 669, 12.10.2011.
(4) COM (2010) 484, 11.9.2010.
(5) ES Regula Nr. 513/2011, OV L 145, 31.5.2011., 30. lpp.
(6) COM(2011) 452, 20.7.2011., COM (2011) 453, 20.7.2011.
(7) COM(2011) 656, 20.10.2011., COM (2011) 652, 20.10.2011.
(8) COM (2011) 594, 28.9.2011.
(9) COM(2011) 168, 13.4.2011., COM (2011) 169, 13.4.2011.
(10) COM (2011) 121, 16.3.2011.
(11) COM (2011) 607 – 612, 614 – 615, 6.10.2011.
(12) COM(2011) 657, 665, 676, 19.10.2011.
(13) COM (2011) 206, 13.4.2011.
(14) 2006/123/EK, 12.12.2006., OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(15) COM (2010) 677, 17.11.2010.
(16) COM (2010) 245, 19.5.2010.
(17) COM (2010) 477, 15.9.2010.
(18) COM (2010) 682, 23.11.2010.
(19) COM (2010) 758, 16.12.2010.
(20) COM (2011) 607, 6.10.2011.
(21) COM(2011) 608, 6.10.2011.
(22) COM(2011) 571, 20.09.2011.
(23) COM (2011) 112, 8.3.2011.
(24) COM (2011) 628, 12.10.2011.
(25) COM (2011) 627, 12.10.2011.
(26) COM (2011) 370, 22.6.2011.
(27) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.
(28) COM (2011) 200, 8.3.2011.
(29) COM(2011) 303, 25.5.2011.
(30) COM (2011) 637, 13.10.2011. un COM (2011) 638, 13.10.2011., 2. lpp.

Briselē, 15.11.2011

COM(2011) 777 galīgā redakcija

VOL. 2/2

PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMAM EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REģIONU KOMITEJAI

Komsisijas darba programma 2012. gadam


I pielikums — paredzētās iniciatīvas 1

2012. gadā paredzētās iniciatīvas

* norāde uz, ka Komisija šo iniciatīvu apņemas īstenot 2012. gadā

Nr.

Nosaukums

Iniciatīvas veids

Darbības jomas un mērķu apraksts

1.

2013. gada izaugsmes pētījums*

Neleģislatīva

Komisija iesniegs gada izaugsmes pētījumu, kam pievienots paziņojums, kurš būs galvenais ieguldījums apspriedēs Eiropadomes pavasara sanāksmē. Pētījumā tiks iekļauts pārskats, ziņojums par progresu un perspektīvā daļa, kurā ierosināti stratēģiski politikas norādījumi, kas īstenojami horizontāli dalībvalstīs. (2012. gada 4. ceturksnis)

Lauksaimniecība

2.

Informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem

Leģislatīva

Pārskatīt un vienkāršot tiesību aktus par informācijas un veicināšanas pasākumiem, lai ierosinātu pasākumus ar lielāku ES pievienoto vērtību, ievērojot dažādu tirgu vajadzības (piemēram, vajadzību pēc plašākas informācijas par iekšējo tirgu vai vajadzību atvieglot piekļuvi ārējiem tirgiem). Šis priekšlikums būs turpmākais darbs pēc paziņojuma par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

3.

Piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniska izbeigšana

Neleģislatīva

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 184. panta 6. punktu Komisijai līdz 2012. gada 31. decembrim jāiesniedz ziņojums par tirgus stāvokļa attīstību un turpmākajiem nosacījumiem piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai.

Klimata politika

4.

2020. gada mērķi attiecībā uz vieglo un kravas automobiļu radītajām CO2 emisijām*

Leģislatīva

Saistībā ar 2020. gada mērķiem jāpārskata Regula EK Nr. 443/2009 un Regula ES Nr. 510/2011, lai izvērtētu, vai un kādā veidā ir iespējams īstenot 2020. gada mērķus attiecībā uz vieglajiem un kravas automobiļiem. (2012. gada 4. ceturksnis)

5.

Jūras transporta emisiju iekļaušana ES siltumnīcefekta gāzu samazināšanas saistībās

Leģislatīva

Atbilstīgi ES tiesību aktiem klimata un enerģētikas jomā būtu jāveic pasākumi, lai jūras transporta emisijas iekļautu ES siltumnīcefekta gāzu samazināšanas saistībās, ja līdz 2011. gadam starptautiskā līmenī nav panākta vienošanās par emisiju samazināšanas mērķiem.

6.

Fluorētu siltumnīcefekta gāzu samazināšana

Leģislatīva

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiski izdevīgu samazināšanu, ņemot vērā ES vispārējo mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 80–95 %. Priekšlikums ir turpmākais pasākums pēc novērtējuma ziņojuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 prasībām.

Konkurence

7.

Zaudējumu atlīdzināšanas prasības saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpšanu

Leģislatīva

Šīs likumdošanas iniciatīvas mērķis ir nodrošināt valstu tiesās efektīvu zaudējumu atlīdzināšanas prasību izskatīšana saistībā ar ES konkurences noteikumu pārkāpšanu un precizēt savstarpējo saistību starp šādām privātām prasībām un konkurences noteikumiem, ko piemēro Komisija un valstu konkurences iestādes, jo īpaši attiecībā uz soda naudas atlaišanas programmu aizsardzību, lai saglabātu kārtību, ka ES konkurences noteikumu uzraudzība galvenokārt ir valsts uzdevums. To personu tiesības, kuras ir cietušas konkurences noteikumu pārkāpumu dēļ, uz šādu zaudējumu atlīdzināšanu Tiesa jau ir noteikusi.

8.

Paziņojuma par atsauces likmi pārskatīšana

Neleģislatīva

Pārskatīšana, ievērojot tirgus attīstību.

9.

Paziņojuma par garantijām pārskatīšana

Neleģislatīva

Pārskatīšana, ievērojot tirgus attīstību.

10.

Valsts atbalsta pamatnostādņu platjoslas tīkliem pārskatīšana

Neleģislatīva

Pašreizējās pamatnostādnes jāpārskata vēlākais līdz 2012. gada 30. septembrim.

11.

Padomes regula par stratēģisku iniciatīvu valsts atbalsta materiālo noteikumu jomā

Leģislatīva

Padomes Regulas Nr. 994/98 (pilnvarojošās regulas) grozīšana, lai 2013. gadā varētu paplašināt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) darbības jomu.

12.

Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu pārskatīšana

Neleģislatīva

Spēkā esošās glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes ir piemērojamas līdz 2012. gada oktobrim. Lai gan finanšu krīzes rezultātā tika pagarināts spēkā esošo glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu termiņš, sagatavošanas darbi saistībā ar to pārstrādi tika sākti jau 2007. gadā.

13.

Paziņojuma par kinematogrāfiju pārskatīšana

Neleģislatīva

Pašreizējais paziņojums ir piemērojams vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim.

14.

Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu pārskatīšana

Neleģislatīva

Pašreizējais paziņojums ir piemērojams vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim.

15.

Pamatnostādņu par valsts reģionālo atbalstu pārskatīšana

Neleģislatīva

Pašreizējās pamatnostādnes ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim. Noteikumi par reģionu demarkāciju, atļauto atbalsta intensitāti un lieliem ieguldījumu projektiem tiks pārskatīti. Šo projektu saskaņos ar priekšlikumiem attiecībā uz turpmāko daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada, jo īpaši ar priekšlikumiem attiecībā uz struktūrfondiem.

Patērētāji, rūpniecība un uzņēmējdarbība

16.

Produktu drošības noteikumi:

1) Produktu vispārējā drošība*

Leģislatīva

Direktīvas par produktu vispārējo drošību (VPDD, 2001/95/EK) pārskatīšanas mērķis ir stiprināt patērētāju un uzņēmumu uzticību drošu produktu iekšējam tirgum, izstrādājot uzņēmumiem skaidrākus noteikumus, nodrošinot zemākas atbilstības izmaksas un vispārīgāk — patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus likumīgai uzņēmējdarbībai. Pateicoties tai, dalībvalstu iestādes varēs labāk saskaņot un prioritizēt savus īstenošanas pasākumus un patērētājiem saistībā ar drošiem produktiem nodrošināt viendabīgāku iekšējo tirgu, kā arī labāk aizsargāt patērētāju veselību un drošību. (2012. gada 4. ceturksnis)

2) jauns vienots horizontālais leģislatīvs instruments par tirgus uzraudzību

Leģislatīva

Vispārīgais mērķis ir lielā mērā pasargāt sabiedrības dažādās intereses, kuras, iespējams, ir apdraudētas, un vienlaicīgi nodrošināt brīvu preču apriti ES. Tās ietver visu produktu lietotāju veselības un drošības nodrošināšanu, vides aizsardzību un energoefektivitātes sekmēšanu. Tādēļ ir jāievieš visi vajadzīgie mehānismi, lai varētu efektīvi un vienveidīgi piemērot un īstenot noteikumus par ES tirgus uzraudzību.

3) Daudzgadu rīcības plāns par tirgus uzraudzību

Neleģislatīva

Šim daudzgadu rīcības plānam ir jārisina pašreizējās problēmas saistībā ar tirgus uzraudzību ES. Tajā tiks ietverti piemēroti koordinācijas mehānismi, līdzekļi, pasākumi un veidi, kā stiprināt ES tirgus uzraudzības regulējuma piemērošanu un īstenošanu, lai tirgū samazinātu nedrošu un neatbilstošu ražojumu skaitu. Mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus, vienlaicīgi saglabājot nozaru tiesību aktos paredzēto augsto drošības līmeni.

Patērētāji un tiesiskums

17.

Eiropas patērētāju politikas stratēģija*

Leģislatīva/ neleģislatīva

Šajā stratēģijā tiks noteikta patērētāju politikas stratēģija, kuras pamatā būs patērētāju tiesību/lomas stiprināšana, izmantojot drošību, informēšanu un izglītību, kā arī tiesības, tiesisko aizsardzību un piekļuvi tiesu varai, un īstenošanu saskaņā ar sociālā tirgus principiem. Šī stratēģija aptvers visas pašreizējās Komisijas ierosinātās iniciatīvas patērētāju tiesību jomā. (2012. gada 2. ceturksnis)

Attīstība

18.

Lēmums par aizjūras asociāciju

Leģislatīva

Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim un būs jāaizstāj ar jaunu lēmumu.

19.

Sociālā aizsardzība attīstības politikā

Neleģislatīva

Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes un ieilgušās neintegrējošās izaugsmes kopējā ietekme ir likusi skaidrāk apzināties, ka attīstības politikā jāiekļauj sociālā aizsardzība. Sociālā aizsardzība ir būtisks integrējošas izaugsmes un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas nosacījums. Šā paziņojuma mērķis ir sniegt visaptverošas politikas nostādnes, lai partnervalstīs atbalstītu efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas.

20.

Paziņojums par pilsonisko sabiedrību un pašvaldībām

Neleģislatīva

Paziņojuma pamatā būs galvenokārt konsultāciju procesa „Strukturēts dialogs — efektīvai partnerībai attīstības jomā” rezultāti. Konsultācijas deva iespēju iesaistīties dialogā ar plašu attīstības jomas dalībnieku (tiklab tradicionālu, kā jaunu) loku. Paziņojuma mērķis ir sniegt atjauninātas pamatnostādnes attiecībā uz ES atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un pašvaldībām attīstības jomā. Paziņojumā tiks definēts šo attīstības jomas dalībnieku un ES partnerības veids, ņemot vērā ES jauno stratēģiju.

Digitalizācijas programma

21.

Viseiropas regulējums par elektronisko identifikāciju, autentificēšanu un parakstu*

Leģislatīva

Priekšlikumā būs ietverti tiesību akti, kam jāpalielina uzticība un jāatvieglo elektroniskie darījumi, proti, nodrošinot elektroniskās identifikācijas un autentificēšanas, kā arī elektronisko parakstu savstarpēju atzīšanu visā ES. (2012. gada 2. ceturksnis)

22.

Spektra kopīga izmantošana

Neleģislatīva

Šajā paziņojumā tiks aprakstīta šā spektra kopīgās pārvaldības modelis un tā nozīme dažādu modeļu līdzsvarošanā. Tajā tiks sniegts pārskats par spektra aktuālo kopīgo izmantošanu, līdzībām un atšķirībām salīdzinājumā ar citām pārvaldības pieejām, šā modeļa priekšrocībām un ieguvumiem, kā arī risināmajām problēmām.

23.

Eiropas stratēģija interneta drošībai

Leģislatīva/ neleģislatīva

Iniciatīvas mērķi ir šādi: aprakstīt galvenos riskus un problēmas, kā arī ekonomiskās un ģeopolitiskās iespējas; salīdzināt ar „gatavību” jeb politisko uzmanību, kas šim tematam veltīta citās trešās valstīs; aprakstīt galvenos aktuālos jautājumus vai risināmās problēmas; novērtēt notiekošos un plānotos pasākumus jomās, kur tie tiek īstenoti vai ir paredzēti, vienlaikus uzsverot jomas, kurās nepieciešama papildu rīcība ES līmenī.

24.

Spektrs efektīvākai enerģijas ražošanai un sadalei

Neleģislatīva

Viedi energotīkli un viedas patēriņa uzskaites sistēmas potenciāli ir joma, kurā spektra izmantošanas saskaņošana ES mērogā varētu sniegt Eiropas patērētājiem būtiskus ieguvumus. Iniciatīvā tiks izvērtēta viedo energotīklu un viedo patēriņa uzskaites sistēmu jomā izmantotā spektra izmantošanas saskaņošana ES mērogā, pamatojoties uz izpēti, lai padziļinātu zināšanas šajā jomā un noteiktu, kādi pasākumi būtu jāveic, lai apmierinātu pieprasījumu, un vai būtu nepieciešams īpašs spektrs, vai pietiktu ar spektra kopīgu lietošanu.

25.

Eiropas digitalizācijas programma — nākamie soļi

Neleģislatīva

Pēc digitalizācijas programmas otrās asamblejas un 2012. gada rezultātu pārskata termiņa vidusposma pārskatā būtu jāaplūko stratēģiskās prioritātes Eiropas digitalizācijas programmas dzīves cikla atlikušajiem diviem gadiem.

Ekonomika un monetārie jautājumi

26.

Publiskā sektora finanses EMS 2012. gadā

Neleģislatīva

Paziņojumā par publiskā sektora finansēm EMS 2012. gadā tiks aprakstītas ikgadējā Publisko finanšu ziņojuma (PFZ) politiskās sekas un problēmas. PFZ aplūkotas fiskālās izmaiņas ES dalībvalstīs un iztirzāti aktuālie jautājumi fiskālās politikas veidošanas un fiskālās uzraudzības jomā Eiropas Savienībā.

Izglītība, kultūra un jaunatne

27.

Prasmju pārskatīšana saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”

Neleģislatīva

Paziņojumā dalībvalstīm tiks sniegti politiski ieteikumi pamatiemaņu, uzņēmējdarbības, digitālo prasmju, plašsaziņas līdzekļu lietot prasmju un daudzvalodības jomā, lai sasniegtu ES kritēriju, kas paredz uzlabot jauniešu sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Tas veicinās nodarbināmību, konkurētspēju un starpkultūru dialogu par transversālu pamatprasmju atbalstīšanu saistībā ar mūžizglītības politiku.

Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija

28.

Nodarbinātības pakete:

1) Virzībā uz ekonomiku, kas nodrošina jaunas darbavietas

Neleģislatīva

Nodarbinātības paketes vienotais paziņojums, kurā minēts Komisijas ieguldījums tādas ekonomikas izveidē, kura nodrošinātu izaugsmi un darbavietas, balstoties uz pamatiniciatīvām, kas pieņemtas saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” (un jo īpaši "Jaunu prasmju un darba vietu programmu" un "Jaunatne kustībā") un ir saistītas ar 2012. gada izaugsmes pētījuma norādēm.

29.

2) Īpaša elastdrošības pakete

Neleģislatīva

Paziņojumā tiks uzsvērta elastdrošības politikas galvenā loma pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Tajā tiks ietverti konkrēti priekšlikumi par elastdrošības dažādo elementu stiprināšanu nolūkā risināt ekonomiskās problēmas, ar kādām Eiropa saskaras, lai mazinātu darba tirgus segmentāciju un pāreju darba tirgū.

30.

3) Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES un tā juridiskā pamata reformēšana

Leģislatīva/ neleģislatīva

Priekšlikuma mērķi ir šādi: 1) nodrošināt vairāk darba iespēju un atvieglot jaunu darba vietu radīšanu, izveidojot EURES kā darbavietu piemeklēšanas un darbā iekārtošanas instrumentu, kas veicina darbaspēka mobilitāti visā Eiropā; 2) paplašināt EURES, lai atbalstītu jauno projektu „Tava pirmā EURES darbavieta”; 3) atspoguļot EKT jurisprudenci darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā, kas būs jāatver privātiem nodarbinātības dienestiem, vienlaikus paplašinot EURES partneru loku. Šajā saistībā var būt nepieciešama Regulas Nr. 1612/1968 pārskatīšana.

31.

Zaļā grāmata par pārstrukturēšanu un ekonomikas stabilizāciju

Neleģislatīva

Zaļajā grāmatā tiks apzinātas sekmīgās prakses un politikas pārstrukturēšanas un pielāgošanās pārmaiņām jomā, lai sekmētu nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju. Tajā vērā ir ņemts darbs, ko nesen ir veikusi Eiropas Komisija, sociālie partneri, dalībvalstis un daudzas citas ieinteresētās personas. Mērķis ir no jauna palūkoties uz šo politikas diskusiju, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar ekonomikas lejupslīdi.

32.

Veselība un drošība

Neleģislatīva

Paziņojumu izstrādās, pamatojoties uz pašreizējo stratēģiju un tās galīgo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz a) arodveselības un drošības pārvaldības sekmēšanu ES līmenī, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu valstu arodveselības un drošības stratēģiju izveidi un dalībvalstu politikas virzienu koordinēšanu, b) ES tiesiskā regulējuma labāku īstenošanu, c) veselības un drošības darbavietā sekmēšanu, atbalstot dalībvalstu centienus ar Eiropas mēroga kampaņām un izpratnes veidošanas iniciatīvām.

33.

Jūrniecībā nodarbināto, kas strādā uz kuģiem, iekļaušana dažu ES darba tiesību jomas direktīvu darbības jomā

Leģislatīva

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt jūrniecībā nodarbinātajiem tādu pašu vai līdzvērtīgu darba tiesību aizsardzību kā krastā strādājošajiem. Vairākas direktīvas darba tiesību jomā pašlaik neattiecas uz jūrniecībā nodarbinātajiem. Grozījumi aptvers vairākas direktīvas, un to mērķis būs jūrniecībā nodarbinātajiem nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā šīs nozares īpašos apstākļus un ekonomisko vidi.

34.

Papildu pensijas tiesību aizsardzība, personai mainot darba vietu

Leģislatīva

Mērķis ir pabeigt sarunas par 2007. gadā grozīto Komisijas 2005. gada priekšlikumu. Priekšlikumā īpaša uzmanība tiktu pievērsta jautājumam par tiesību iegūšanas periodiem (nodarbinātības ilgumu līdz neatsaucamu pensijas tiesību piešķiršanai).

35.

Augstākā līmeņa trīspusējās sociālo lietu sanāksmes izveide

Leģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir Padomes Lēmuma 2003/174/EK pārskatīšana, ņemot vērā Lisabonas līgumu un stratēģiju „Eiropa 2020”.

36.

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās Savienībā

Leģislatīva/ neleģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot Padomes Regulas Nr. 1612/1968 (kodificēta ar Regulu Nr. 492/2011) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos piemērojamību. Ar to tiks likvidēti pastāvošie šķēršļi, kas kavē ES darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, uzlabojot ar ES tiesību aktiem piešķirto tiesību piemērošanu un nodrošinot informāciju un juridisku atbalstu migrantiem, kuri saskaras ar diskrimināciju nacionālās piederības dēļ.

37.

Bērnu nabadzība (ieteikuma tiesības)

Leģislatīva

Ar šo ieteikumu atbalstīs ES un dalībvalstu centienus novērst bērnu nabadzību. Tajā tiks noteikti efektīvu politikas intervences pasākumu kopīgi principi šādās galvenajās jomās: atbalsts ģimenēm (vecāku piekļuve darba tirgum, ienākumu atbalsts), pakalpojumiem (bērnu aprūpe, izglītība, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi) un līdzdalībai sabiedrības dzīvē.

Enerģija

38.

Kodoldrošība*

Leģislatīva

Pēc Eiropadomes lūguma un spēkā esošo noteikumu rūpīgas pārskatīšanas kopā ar visām ieinteresētajām personām tiks iesniegts priekšlikums, ar kuru jāuzlabo reglamentējošie noteikumi par kodoldrošību. (2012. gada 3. ceturksnis)

39.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratēģija (RES)

Neleģislatīva

Šī iniciatīva balstīsies uz enerģētikas ceļvedi laikposmam līdz 2050. gadam un pašreizējiem politikas pasākumiem, lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu attīstību. Tā tiktu integrēta diskusijā par elektroenerģijas tirgus struktūru un pašreizējā infrastruktūras politikā, ņemot vērā arī ārpolitikas aspektus.

40.

Enerģijas iekšējais tirgus

Neleģislatīva

Šajā iniciatīvā tiks aplūkoti panākumi, kādi gūti saistībā ar iekšējā enerģijas tirgus pilnīgu izveidi līdz 2014. gadam, un dalībvalstis tiks iedrošinātas pielikt lielākas pūles, uzsverot iekšējā enerģija tirgus sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem un uzņēmumiem un konstatējot iespējamo vajadzību pēc turpmākas rīcības, lai nodrošinātu šā mērķa īstenošanu.

41.

Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana (CCS)

Neleģislatīva

Pašreizējās situācijas analīze liecina, ka CCS demonstrējumu programmas īstenošana kavējas, lai gan tai tiek veltītas ievērojamas pūles. Šajā politikas dokumentā tiks analizēti iespējamie veidi, kā pakāpeniski atteikties no spēkstacijām, ko darbina ar fosilo kurināmo, izvadot neattīrītas emisijas.

Paplašināšanās, attīstība un kaimiņattiecību politika

42.

Paplašināšanas dokumentu pakete 2012. gadam

Neleģislatīva

Padome ir aicinājusi Komisiju regulāri ziņot par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Saskaņā ar Komisijas stratēģisko dokumentu Eiropadome katra gada beigās var noteikt galvenās stratēģiskās pamatnostādnes paplašināšanās jomā. Paplašināšanās dokumentu paketē būs paredzēta arī Horvātijas pirmspievienošanās uzraudzība.

43.

Ilgtspējīgu pārmaiņu atbalstīšana pārejas sabiedrībās

Neleģislatīva

Pamatojoties uz paplašināšanās procesā gūto pieredzi, šajā paziņojumā tiks aplūkots, kā ES var palīdzēt izveidot ilgtspējīgas stabilitātes nosacījumus sabiedrībās, kurās veiktas ievērojamas ekonomiskas, sociālas un politiskas reformas. Galvenā uzmanība tiks pievērsta kaimiņvalstīm un citām attiecīgām jaunattīstības valstīm un jo īpaši jautājumiem, kas saistīti ar integrējoša politikas procesa attīstību, dinamisku pilsonisko sabiedrību un visu politikas dalībnieku spēku saliedēšanu, kā arī ekonomikas politikai, kuri ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, tostarp nodarbinātību.

44.

Eiropas kaimiņattiecību politikas pakete un Austrumu partnerība

Neleģislatīva

Padome ir aicinājusi Augsto pārstāvi un Komisiju 2012. gadā iesniegt ziņojumu par 2011. gada 25. maija paziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatu ierosināto priekšlikumu īstenošanu. EKP pakete ietvers paziņojumu, kurā tiks izklāstītas galvenās attīstības tendences un stratēģiskās vadlīnijas nākamajam gadam; atsevišķu paziņojumu, kurā tiks izklāstīts rīcības plāns saistībā ar Austrumu partnerību; un vairākus pielikumus, tostarp valstu ziņojumus par tiem partneriem, ar kuriem ir panākta vienošanās attiecībā uz EKP rīcības plānu.

Vide

45.

Eiropas ūdens resursu aizsardzība*

Leģislatīva/ neleģislatīva

Izvērtēt pašreizējās saldūdens politikas īstenošanu un rezultātus, identificēt trūkumus un nepilnības un nodrošināt, ka ūdens resursu politika sniedz labu ieguldījumu saistībā ar "Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā" izvirzīto mērķu sasniegšanu. (2012. gada 4. ceturksnis)

46.

Nagojas protokols par bioloģisko daudzveidību (starptautisku režīmu attiecībā uz piekļuvi ģenētiskiem resursiem un ieguvumu sadali — ABS): ABS protokola īstenošana

Leģislatīva/ neleģislatīva

Šīs iniciatīvas ir daļa no sagatavošanas procesa, pirms ES paraksta un ratificē starptautisku līgumu par piekļuvi ģenētiskiem resursiem un ieguvumu sadali. ABS protokola parakstīšanu un ratifikāciju papildinās paziņojums par to, kā Komisija ar leģislatīviem un citiem pasākumiem centīsies īstenot ABS protokolu Savienībā.

47.

Direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN direktīvas) pārskatīšana

Leģislatīva

Pārskatīšanas vispārīgais mērķis ir uzlabot vides aizsardzību dalībvalstu līmenī, nodrošinot konsekventāku un efektīvāku vides novērtējuma principu piemērošanu, un nodrošināt atbilstību attiecīgajām starptautiskajām saistībām.

48.

Invazīvas svešzemju sugas (IAS)

Leģislatīva

Jaunajam īpašajam leģislatīvajam instrumentam būtu jānovērš politikas trūkums invazīvu svešzemju sugu jomā un jānodrošina visaptverošs ES regulējums efektīvai šīs problēmas risināšanai. Galvenais mērķis ir līdz minimumam samazināt invazīvu svešzemju sugu negatīvo ietekmi uz ES bioloģisko daudzveidību.

49.

Septītā vides rīcības programma

Leģislatīva/ neleģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir noteikt prioritātes stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā, ņemot vērā to, ka vides problēmas kļūst arvien sistēmiskākas, un novērst nepārtraukto vides degradāciju, kā minēts Eiropas Vides aģentūras 2010. gada ziņojumā un SOER (Eiropas vide — stāvoklis un perspektīvas) ziņojumā.

50.

Stratēģija par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem

Neleģislatīva

Sniegt atbilstošas politikas nostādnes, lai nodrošinātu, ka cilvēki un vide ES ir pietiekami augstā līmenī aizsargāti pret riskiem, kas saistīti ar ietekmi, kuru rada endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji (eksogēnas izcelsmes vielas vai maisījumi, kas maina endokrīnās sistēmas funkcijas un negatīvi ietekmē veselību).

Vide un rūpniecība

51.

REACH pārskatīšana

Neleģislatīva

Pārskatā tiks izdarīti secinājumi par a) dalībvalstu pieredzi, informāciju par REACH regulas darbību, situāciju tādu testēšanas metožu un stratēģiju ieviešanas un izmantošanas jomā, kurās neizmanto dzīvniekus, un finansējumu alternatīvu testēšanas metožu izstrādei un novērtējumam; b) gūto pieredzi, pievēršot īpašu uzmanību izmaksām un administratīvajam slogam, kā arī citiem faktoriem, kas ietekmē inovāciju. Tajā tiks izvērtēta regulas darbības joma un iespējamā pārklāšanās ar citiem ES tiesību aktiem ķimikāliju jomā, kā arī Eiropas Ķimikāliju aģentūras darbība.

Eiropas statistika

52.

Eiropas demogrāfiskā statistika

Leģislatīva

Šā regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par iedzīvotājiem, būtiski svarīgiem notikumiem un migrācijas saldo.

Ārpolitikas instrumenti

53.

Tādu preču tirdzniecības reglamentēšana, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai

Leģislatīva

Saskaņā ar šo iniciatīvu, atbildot uz dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un NVO lūgumiem, tiks ierosināts pēc pārskatīšanas grozīt Regulu Nr. 1236/2005.

Veselība un patērētāji

54.

Tabakas izstrādājumu direktīvas pārskatīšana attiecībā uz ražošanu, noformēšanu un pārdošanu

Leģislatīva

Nesenos notikumus saistībā ar tabakas izstrādājumiem ņems vērā, atjauninot Direktīvu (2001/37/EK), lai aptvertu iekšējā tirgus jautājumus un aplūkotu jaunus izstrādājumus un marķējumu.

55.

Pakete inovācijai veselības aprūpes jomā:

1) inovācijas veicināšana medicīnas ierīču jomā pacientu, patērētāju un veselības aprūpes speciālistu labā

Neleģislatīva

Paziņojumā skaidrots, kāpēc jāturpina uzlabot normatīvo vidi, lai atbalstītu inovāciju medicīnas ierīču jomā, ņemot vērā jaunās tendences (piemēram, iedzīvotāju novecošanu, IKT utt.). Vienlaikus tas būtu atbilde uz attiecīgiem nesen pieņemtiem Padomes secinājumiem.

2) medicīnas ierīces

Leģislatīva

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai tiesiskais regulējums nozarē turpinātu veicināt inovāciju, vienlaikus garantējot pacientu drošību. Tiesiskais regulējums tiks pielāgots zinātnes un tehnikas progresam, tajā tiks iekļauti skaidrāki un vienkāršāki noteikumi un pārvaldībai ES līmenī vajadzīgie instrumenti. Šie pasākumi ir kļuvuši par nepieciešamību, ievērojot augošo pieprasījumu zāļu un medicīnas ierīču kombinēto izstrādājumu tirgū. Mērķi ir paaugstināt visu Eiropas pacientu un lietotāju veselības aizsardzības līmeni, nostiprināt Eiropas līderpozīcijas ar šo jomu saistītajā inovācijā un veicināt netraucētu iekšējā tirgus darbību un starptautisko tirdzniecību.

3) In vitro diagnostikas medicīnas ierīces

Leģislatīva

Skatīt iepriekš.

56.

Klīniski izmēģinājumi, lai veicinātu klīnisko pētniecību un inovāciju farmācijas nozarē

Leģislatīva

Priekšlikuma par Klīniskās izpētes direktīvas 2001/20/EK pārskatīšanu mērķis ir stiprināt zināšanas un inovāciju klīniskās pētniecības jomā. Risināmie jautājumi varētu būt šādi: administratīvu kavējumu samazināšana, izvairīšanās no atšķirīgiem lēmumiem visā ES un ziņošanas procedūru optimizēšana.

57.

Pakete dzīvnieku un augu veselībai:

1) pārtikas aprites procesu nostiprināšanu — modernizēts un vienkāršāks tiesiskais regulējums

Neleģislatīva

Paziņojumā uzsvērti galvenie elementi jaunajā tiesību aktu kopumā par dzīvnieku veselību, augu veselību un augu pavairojamo materiālu un ar šīm nozarēm saistīto kontroli, kuru nolūks ir modernizēt, vienkāršot un optimizēt noteikumus, lai labāk sasniegtu tiesību aktu mērķus un nostiprinātu attiecīgo ekonomikas nozaru inovācijas spēju un konkurētspēju.

2) tiesību akti dzīvnieku veselības jomā

Leģislatīva

Priekšlikuma mērķis ir attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām un ar dzīvnieku pārvadājumiem saistīto administratīvo šķēršļu likvidēšanu nodrošināt vairāk uz risku orientētu pieeju, dzīvnieku veselības jomā ES izveidot vienkāršāku un elastīgāku reglamentējošo struktūru un uzlabot drošību, vairāk pievēršoties slimību profilaksei un tā mazinot ar slimību uzliesmojumiem saistītos ekonomiskos zaudējumus.

3) oficiālas kontroles pārtikas apritē

Leģislatīva

Priekšlikuma par Regulas Nr. 882/2004 pārskatīšanu mērķis ir vienkāršot un optimizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai uzlabotu dalībvalstu oficiālās kontroles efektivitāti pārtikas apritē, vienlaikus līdz minimumam samazinot uzņēmējiem uzlikto slogu. Kontrolei piešķirto līdzekļu efektīvāka izmantošana palīdzēs novērst krīzes, vienlaikus samazinot ar kontroli saistītās to uzņēmēju izmaksas, kuri ievēro prasības, un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tas attiecas arī uz Direktīvu 96/23/EK, Direktīvu 97/78/EK un Direktīvu 91/496/EEK.

4) ES Augu veselības tiesību akts

Leģislatīva

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršošana, optimizēšana un pārredzamības un rentabilitātes palielināšana. Augu iekšzemes pārvadājumiem vajadzīgās augu pases tiks vienkāršotas, izveidojot zemkopjiem pārredzamāku un stabilāku sistēmu. Uzlabota importa kontrole ļaus pastiprināt aizsardzību pret jaunu kaitīgu organismu un slimību ievešanu no trešām valstīm, kā dēļ ES zemkopjiem agrāk ir radušās ar kaitīgu organismu kontroli saistītas papildu izmaksas vai ir nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

5) sēklu un pavairojamā materiāla tirdzniecība, lai veicinātu inovāciju sēklu nozarē

Leģislatīva

Iniciatīvas mērķis ir sekmēt inovāciju un samazināt vispārējo administratīvo slogu, kā arī ieviest tiesiskajā regulējumā elastību lauksaimniecības preču jaunu lietojumu globalizācijas, specializācijas un attīstības nolūkā kopā ar izmaiņām sabiedrības attieksmē pret lauksaimniecības un dabiskās vides mijiedarbību. Tā nodrošinās tiesību aktu modernizāciju un vienkāršošanu, aizstājot 12 direktīvas par sēklām un augu pavairojamo materiālu ar vienu tiesību aktu.

58.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) maksas un efektivitāte

Leģislatīva

Regula Nr. 178/2002 tiks pārskatīta nolūkā uzlabot EFSA efektivitāti un lietderību. Tas var ietvert iespēju noteikt maksu par nozares pārstāvju iesniegtās dokumentācijas atļaujas saņemšanai apstrādi (par pakalpojumiem, kas nav uzskatāmi par sabiedriskiem pakalpojumiem).

Iekšlietas

59.

Robežpārbaužu nākamā paaudze:

1) ieceļošanas/izceļošanas sistēma*

Leģislatīva

Noteikt ieceļošanas un izceļošanas sistēmas mērķi, darbības virzienus un atbildības sadalījumu par šo sistēmu un izstrādāt nosacījumus un procedūras to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas/izceļošanas datu reģistrēšanai, uzglabāšanai un aplūkošanai, kuri šķērso ES ārējās robežas. (2012. gada 2. ceturksnis)

2) reģistrētu ceļotāju programma (RTP)*

Leģislatīva

Noteikt RTP un reģistrētu ceļotāju sistēmas (RTS) mērķi, darbības virzienus un atbildības sadalījumu par tām un lai Komisijai un Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu pārvaldībai piešķirt pilnvaras izveidot un uzturēt RTP un RTS un noteikt procedūras un nosacījumus RTP pieteikumu izskatīšanai un datu par reģistrētiem ceļotājiem apmaiņai starp dalībvalstīm. (2012. gada 2. ceturksnis)

3) grozījumi Šengenas Robežu kodeksā*

Leģislatīva

Grozīt Šengenas Robežu kodeksu, lai tas būtu saskaņots ar regulu par reģistrētu ceļotāju programmu un regulu par ieceļošanas un izceļošanas sistēmu. (2012. gada 2. ceturksnis)

60.

Politikas izstrāde par Eiropas apmācību sistēmu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem

Neleģislatīva

ES policijas darbinieku mācību atbalstīšanas mērķis ir veicināt patiesu Eiropas tiesībaizsardzības iestāžu kultūru, piedāvājot visām iesaistītajām personām iespēju izmantot Eiropas apmācību sistēmas.

61.

Administratīvo pasākumu sistēma, piemēram, tādu personu līdzekļu iesaldēšana, ko tur aizdomās par teroristiskām darbībām ES teritorijā (LESD 75. pants)

Leģislatīva

Izveidot administratīvu pasākumu sistēmu attiecībā uz kapitāla apriti un maksājumiem, piemēram, ar teroristiskām darbībām ES teritorijā saistītu fizisku vai juridisku personu, grupu vai nevalstisku struktūru īpašumā vai valdījumā esošu līdzekļu, finanšu aktīvu vai ekonomiskā guvuma iesaldēšanai. Pamatojoties uz šo sistēmu, Padome pēc Komisijas ierosinājuma varētu pieņemt lēmumus.

62.

Eiropas kibernoziedzības apkarošana

Neleģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt ES kibernoziedzības apkarošanas spēju. Savienības iedzīvotājiem, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam tiks sniegta jaunākā informācija par nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, lai efektīvi reaģētu uz kibernoziedzības gadījumiem.

63.

ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģija

Neleģislatīva

Šīs iniciatīvas vispārējais mērķis ir izstrādāt visaptverošas politikas nostādnes, saskaņā ar kurām tiks īstenoti galvenie mērķi: būtiski novērst un mazināt cilvēku tirdzniecību kā sociālu parādību, saukt pie atbildības noziedzniekus un uzlabot cietušo aizsardzību.

64.

Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas (TFTS) juridiskais un tehniskais pamats

Leģislatīva

Iniciatīva nodrošinās jaunu Eiropas pieeju terorisma un tā finansēšanas apkarošanā, izmantojot centralizētu finanšu ziņojumapmaiņas datu vākšanu un analīzi, un iespēju saskaņā ar ES un ASV TFTP nolīgumu sniegt ASV iestādēm mērķtiecīgākus datus.

65.

ES datu saglabāšanas regulējuma pārskatīšana

Leģislatīva

Pārskatīšanas pamatā ir Datu saglabāšanas direktīvas izvērtējums. Pēc pārskatīšanas attiecīgajām iestādēm tiks nodrošināta iespēja ātri piekļūt noziedzības apkarošanai obligāti vajadzīgajiem telekomunikāciju datiem, tiks paredzēti atbilstoši ierobežojumi attiecībā uz datu saglabāšanu, kā arī aizsardzības pasākumi pret nevajadzīgiem privātuma un personas datu aizsardzības tiesību pārkāpumiem, tiks likvidēti nevajadzīgi šķēršļi, kas traucē iekšējā tirgus netraucētu darbību, un telekomunikāciju nozarei visā ES tiks nodrošināta konsekventa ar datu saglabāšanas noteikumu piemērošanu saistīto izmaksu atlīdzība.

66.

Eiropas Policijas biroja (Eiropols) izveide

Leģislatīva

LESD 88. pantā noteikts jauns Eiropola tiesiskais pamats.

67.

ES kritisko infrastruktūru pakete:

1) Eiropas programmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (EPCIP) pārskatīšana, un ierosinājums izveidot atjauninātu programmu

Leģislatīva/ neleģislatīva

EPCIP pirmo reizi Komisija ierosināja savā 2006. gada paziņojumā par šo jautājumu. EPCIP pašreiz tiek pārskatīta, kā rezultātā tiks iesniegta atjaunināta EPCIP.

2) Eiropas Kritisko infrastruktūru apzināšana un noteikšana

Leģislatīva

Grozījums Direktīvā 2008/114/EK, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

68.

Sarunu norāžu projekti par vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar dažām Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm saskaņā ar dialogu par migrāciju, mobilitāti un drošību, ko paredzēts izveidot ar šīm valstīm

Leģislatīva

Ar šo iniciatīvu tiks atbalstītas un veicinātas reformas, ko partnervalstis varētu veikt, dodot saviem pilsoņiem lielākas mobilitātes iespēju ES dalībvalstu virzienā, vienlaikus pievēršoties migrācijas plūsmu pamatcēloņiem.

69.

Trešo valstu valstspiederīgo uzņemšana zinātniskās pētniecības, studiju, skolēnu apmaiņas, prakse vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā

Leģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt visas ES kā pētniecības, studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās un brīvprātīga darba centra pievilcību. Tā centīsies vēl vairāk veicināt sakaru paplašināšanu ar trešo valstu valstspiederīgajiem zinātnes, izglītības, prakses vai stažēšanās un kultūras jomā un padarīt pārredzamākus un efektīvākus nosacījumus viņu ieceļošanai, uzturēšanās atļauju saņemšanai un mobilitātei ES teritorijā. Ar šo iniciatīvu grozīs Padomes Direktīvas 2004/114/EK un 2005/71/EK.

Humānā palīdzība un reaģēšana krīzes situācijās

70.

Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa (EVHAC) izveide

Leģislatīva

Mērķis ir izveidot satvaru Eiropas jauniešu kopējiem ieguldījumiem Savienības humānās palīdzības sniegšanas operācijām. Sākot no 2011. gada, sagatavošanās darbi palīdzēs apzināt iespējamos risinājumus.

Rūpniecība un uzņēmējdarbība

71.

To mehānisko transportlīdzekļu reģistrācija, kas iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī

Leģislatīva

Galvenais politikas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, likvidējot preču, pakalpojumu brīvas aprites un darbaspēka brīvas pārvietošanās šķēršļus, ko radījušas dažādās administratīvās formalitātes un prasības to mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijai, kas iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī.

72.

Drošības nozares rūpniecības politika

Neleģislatīva

Izveidot spēcīgu iekšējo drošības tirgu, novēršot tirgus sadrumstalotību, nostiprinot rūpniecisko bāzi un palielinot ES drošības nozares konkurētspēju pasaulē.

Atšķirīgās dalībvalstu nostājas ir novedušas pie dažādu drošības tirgu izveides.

73.

Augsta līmeņa darba grupas CARS 21 secinājumi

Neleģislatīva

Izvērtēt augsta līmeņa darba grupas CARS 21 galīgajā ziņojumā iekļautos politiskos ieteikumus un paziņot, kā Komisija gatavojas uz tiem reaģēt.

74.

Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — progresa rādītāju atjaunināšana un pārskatīšana

Neleģislatīva

Komisija pārskatīs stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas par rūpniecības politiku īstenošanu un atjauninās galvenās iniciatīvas, lai nodrošinātu laicīgu pāreju uz ilgtspējīgāku, integrējošāku un resursu ziņā efektīvāku ekonomiku un dinamisku rūpniecisko bāzi. Termiņa vidusposma atjauninājumā tiks ņemta vērā ekonomikas atlabšana, jaunās problēmas un daudzgadu finanšu shēma.

75.

Kosmosa nozares rūpniecības politika

Neleģislatīva

Ņemot vērā kosmosa nozares stratēģisko nozīmi, tās atkarību (gan pētniecības un izstrādes, gan pārdošanas jomā) no publiskā finansējuma un pieaugošo pasaules mēroga konkurenci komerciālajā tirgū, paziņojumā paredzēti pasākumi, lai uzlabotu Eiropas kosmosa nozares pamatnosacījumus, stiprinot nozares konkurētspēju un palīdzot līdzsvaroti iesaistīt Eiropas spējas.

76.

Svarīgas pamattehnoloģijas (KET)

Neleģislatīva

Atbildot uz augsta līmeņa darba grupas ieteikumu, šajā iniciatīvā tiks ierosināts saskaņots KET regulējums, lai nodrošinātu pētniecības, izstrādes un inovācijas nepārtrauktību, ieskaitot tehnoloģiju nodošanu ieviešanai un pasaulē konkurētspējīgu ekosistēmu veicināšanu.

77.

Eiropas marķējums tūrisma nozarē

Leģislatīva

Ar Eiropas marķējumu centīsies stiprināt Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju un ilgtspējību, nodrošinot tūrisma pakalpojumu kvalitātes novērtējuma pārredzamību un konsekvenci, lai gūtu patērētāju uzticību un atzītu augstas kvalitātes tūrismu.

Institucionālie jautājumi

78.

Eiropas līmeņa politiskās partijas un noteikumi par to finansēšanu

Leģislatīva

Regulas Nr. 2004/2003 pārskatīšanas mērķis ir Eiropas juridiskā statusa izveide Eiropas līmeņa politiskām partijām.

79.

Virzībā uz priekšlikumu par solidaritātes klauzulu

Neleģislatīva

Šajā iniciatīvā tiks izskatīts noteikums par "solidaritātes klauzulu" (LESD 222. panta 3. punkts), kas paredz, ka Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. LESD paredz Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgu priekšlikumu.

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

80.

Ieguldītāju aizsardzība: grozījumi PVKIU direktīvā attiecībā uz noteikumiem par PVKIU depozitārija uzdevumiem, vadītāju atlīdzības politiku un administratīvajām sankcijām*

Leģislatīva

Mērķis ir grozīt PVKIU direktīvu (pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) – "UCITS V" 2009/65/EK), lai i) izveidotu regulējumu, kas ieguldītājiem sniegtu spēcīgu aizsardzību, ii) vēl vairāk stiprinātu ES iekšējā tirgus efektivitāti ieguldījumu fondu nozarē un iii) nodrošinātu, ka PVKIU regulējums nevājina finanšu stabilitāti tirgū. Precīzāk, darbības līmenī mērķis ir rast piemērotus risinājumus PVKIU depozitārijiem, kā arī PVKIU atlīdzības politikai. (2012. gada 2. ceturksnis)

81.

Ēnu banku sistēma

Neleģislatīva

Gada otrajā pusē tiks pieņemts paziņojums, lai papildinātu un īstenotu G20 darbu.

82.

Ieguldītāju aizsardzība: PRIP (pirms līguma noslēgšanas atklātā informācija par kompleksiem ieguldījumu produktiem)*

Leģislatīva

Šā instrumenta mērķis ir nodrošināt augstu un konsekventu Kopienas tiesībās ietvertās ieguldītāju aizsardzības līmeni, nodrošinot vienādus nosacījums privāto ieguldījumu produktu izstrādātājiem un izplatītājiem, un pārrobežu uzņēmējdarbības lielāku efektivitāti. (2012. gada 1. ceturksnis)

83.

Turpmāki pasākumi pēc pakalpojumu veiktspējas pārbaudes: pakalpojumu vienotā tirgus padziļināšana*

Neleģislatīva

Pēc "veiktspējas pārbaužu" un citu dažādu darbu veikšanas (t.i., rezervēto darbību novērtējums, prasību noteikšana attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām, juridisko formu un apdrošināšanas pienākumu) šīs iniciatīvas mērķis ir noteikt un ierosināt pasākumus/darbības, kas jāveic, lai novērstu tos šķēršļus, kādi vēl palikuši attiecībā uz pakalpojumu vienotā tirgus darbību. (2012. gada 2. ceturksnis)

84.

Kolektīvo tiesību pārvaldība: mūzikas tiesības — mūzika tiešsaistē*

Leģislatīva

Ierosinātajā instrumentā uzmanība tiks vērsta uz diviem galvenajiem aspektiem: pirmkārt, visām autortiesību aģentūrām piemērojamās pārvaldības un pārredzamības vispārējo līmeni; un, otrkārt, īpašajiem noteikumiem par mūzikas tiešsaistē licencēšanu, lai sekmētu digitālo vienoto tirgu un sniegtu vairāk pārrobežu pakalpojumu klientiem visā ES. (2012. gada 1. ceturksnis)

85.

Vienotais tirgus un pensiju fondi: papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija (PKUI)*

Leģislatīva

Direktīvas par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām pārskatīšanas mērķis ir saglabāt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus ar direktīvu "Maksātspēja II" un veicināt lielāku pārrobežu darbību šajā jomā. Tas palīdzēs risināt problēmas saistībā ar demogrāfisko novecošanu un valsts parādu. (2012. gada 3. ceturksnis)

86.

Apdrošināšanas starpniecības direktīvas (IMD) pārskatīšana

Leģislatīva

Pārskatīšanas mērķis ir uzlabot saskaņošanu, tiesisko noteiktību, definīciju precizitāti un vienlaikus novērst pastāvošās grūtības saistībā ar pašreizējās apdrošināšanas starpniecības direktīvas piemērošanu valstu līmenī.

87.

Kopienas preču zīmes regulas un direktīvas, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, pārskatīšana

Leģislatīva

Mērķis ir attiecīgi atjaunināt, optimizēt un modernizēt ES regulu un direktīvu un attiecīgā gadījumā izveidot ciešāku sadarbību starp Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (ITSB) un dalībvalstu preču zīmju biroju, lai Eiropas preču zīmju sistēmu padarītu kopumā lietderīgāku, efektīvāku un konsekventāku.

88.

Iniciatīva par uzņēmumu nefinanšu informācijas izpaušanu

Leģislatīva/ neleģislatīva

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot uzņēmumu nefinanšu informācijas pārredzamību, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas administratīvā sloga palielināšanas.

89.

Tiešsaistes azartspēles iekšējā tirgū

Neleģislatīva

Paziņojumā, kas būs turpmākais darbs pēc Zaļās grāmatas par tiešsaistes azartspēlēm, tiks sniegts apspriešanās laikā saņemto atbilžu pamatots novērtējums un attiecīgi norādītas: 1) galvenās problēmas, kuras rada dalībvalstu regulatīvo modeļu līdzāspastāvēšana iekšējā tirgū, un 2) dalībvalstu un ES līmenī īstenojamās iniciatīvas.

90.

Intelektuālā īpašuma tiesību izpilde

Leģislatīva

Galvenais mērķis būtu Direktīvas 2004/48/EK pielāgošana pašreizējām problēmām, lai ES nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu un vienotu aizsardzību, jo īpaši digitālā vidē. Lai panāktu direktīvas konsekventu interpretāciju un piemērošanu, būtu jāprecizē vairāki tās noteikumi.

91.

Vērtspapīru tiesību direktīva

Leģislatīva

Pasākuma galvenais mērķis ir mazināt atšķirības starp dalībvalstu materiālo tiesību normām attiecībā uz dematerializētiem vērtspapīriem, būtiski palīdzot vienkāršot finanšu tirgus operācijas un uzlabot to juridisko drošību.

92.

Noslēguma ieskaits

Leģislatīva

Noslēguma ieskaits ir svarīgs riska mazināšanas instruments, kas ļauj samazināt darījumu partneru kredītrisku, jo maksātnespējas gadījumā priekšroka ir darījumu partnerim, kas izpilda saistības, nevis nenodrošinātiem kreditoriem. Mērķis ir palielināt divpusēju un daudzpusēju nolīgumu par savstarpējo prasījumu dzēšanu tiesisko noteiktību, kā arī saskaņā ar ES sistēmu krīžu pārvarēšanai finanšu nozarē (sk. COM(2010)579) pilnvarot valsts iestādes uz laiku apturēt tiesības uz noslēguma ieskaitu.

93.

Iniciatīva par informācijas paziņošanas un izņemšanas no aprites procedūrām

Galvenie politikas mērķi ir šādi: sekmēt digitālā vienotā tirgus netraucētu darbību, palīdzēt apkarot nelikumības internetā, nodrošināt informācijas paziņošanas un izņemšanas procedūru pārredzamību, efektivitāti, samērīgumu un atbilstību pamattiesībām, nodrošināt līdzsvarotu un efektīvu pieeju informācijas paziņošanas un izņemšanas no aprites procedūrām, pievēršot uzmanību pamattiesībām un ietekmei uz inovāciju un izaugsmi.

94.

Apdrošināšanas garantiju sistēmas

Leģislatīva

Mērķis ir nodrošināt, lai visās dalībvalstīs būtu apdrošināšanas garantiju sistēmas un lai tās atbilstu prasībai par obligāto struktūras elementu kopumu.

95.

Trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīva

Leģislatīva

Pašlaik notiek starptautisko standartu pārskatīšana, ko paredzēts pabeigt līdz 2012. gada februārim. Arī Komisija ir sākusi pārskatīšanu un 2012. gada sākumā plāno publicēt ziņojumu. Tas būs nepieciešams, lai pēc iekļaušanas ES tiesību aktos ātri īstenotu starptautiskos standartus.

96.

Finanšu konglomerātu direktīvas (FICOD II) 2002/87/EK grozīšana

Leģislatīva

Pēc Finanšu stabilitātes padomes (G20) 2010. gada janvāra lēmuma izpētīt finanšu konglomerātu mātesuzņēmumu regulēšanas iespēju Komisija ir apņēmusies saskaņā ar G20 līmeņa nolīgumiem un ieteikumiem iekļaut uzraudzības jomā kompleksu finanšu grupu mātesuzņēmumus, kas mūsdienās pārsvarā ir neregulētas kontrolakciju sabiedrības. Kapitāla prasību direktīvas un direktīvas „Maksātspēja II”, kā arī saistīto finanšu nozares regulējošo noteikumu (piemēram, attiecībā uz PVKIU un AIFP) un jo īpaši krīžu pārvarēšanas sistēmas efektivitāte varētu būt daudz lielāka, ja būtu skaidri noteikts, ka no mātesuzņēmumiem var prasīt atbildību un pārskatatbildību par visu prasību konsekventu ievērošanu konglomerāta un visu grupā ietilpstošo regulēto vienību līmenī.

Tiesiskums, pamattiesības un pilsonība

97.

Progress romu integrācijas jomā — Eiropas Komisijas pirmais ziņojums

Neleģislatīva

Pirmajā gada ziņojumā tiks izvērtētas romu integrācijas valsts stratēģijas, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim.

98.

Īpaši aizsardzības pasākumi kriminālprocesā aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, kas ir neaizsargātas

Leģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, lai tiku izrādīta īpaša uzmanību kriminālprocesā visā Eiropas Savienībā aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, kas nevar saprast vai izsekot procesa saturam vai nozīmei, piemēram, vecuma, garīgā vai fiziskā stāvokļa dēļ.

99.

Minimuma noteikumi par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā

Leģislatīva

Dot dalībvalstīm iespēju efektīvāk apkarot narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību un veicināt kopīgu ES pieeju attiecībā uz narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, tuvinot noziedzīgu nodarījumu un sankciju definīcijas, novēršot 2009. gadā veiktajā Pamatlēmuma 2004/757/TI novērtējumā konstatētās nepilnības un aizstājot šo tiesību aktu.

100.

Informācijas apmaiņa, riska novērtējums un kontrole attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām

Leģislatīva

Priekšlikuma grozīt Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumu 2005/387/TI mērķis ir pilnveidot novērtēšanas procesu un dažus procedūras posmus, ņemot vērā saistībā ar šo likumdošanas instrumentu pēdējos trīs gados gūto pieredzi un konstatētos ierobežojumus.

101.

Eiropas tiesību akts par pieejamību: preču un pakalpojumu pieejamības uzlabošana iekšējā tirgū

Leģislatīva

Priekšlikums direktīvai, lai uzlabotu to preču un pakalpojumu tirgu, kuri ir pieejami personām ar invaliditāti un vecākiem cilvēkiem, pamatojoties uz pieeju par plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi. Šajā uzņēmējdarbībai labvēlīgajā iniciatīvā tiks iekļauti saistoši pasākumi, lai veicinātu iepirkumu un pieejamības standartu saskaņošanu.

102.

Labāks dzimumu līdzsvars biržu sarakstos iekļauto uzņēmumu valdēs (ieteikuma tiesības)

Leģislatīva

Saskaņā ar dzimumu līdzsvara stratēģiju ar ieteikumu uzlabotu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs. Dzimumu līdztiesība ir ne tikai pamattiesības, bet ir arī būtisks ES izaugsmes un konkurētspējas faktors.

103.

Kompleksi ceļojumi, kompleksās brīvdienas un kompleksās ekskursijas

Leģislatīva

Priekšlikuma mērķis ir pārskatīt Padomes Direktīvu 90/314/EEK un modernizēt pašreizējos noteikumus to patērētāju aizsardzībai, kas iegādājas kompleksos ceļojumus, jo īpaši internetā, un atvieglot komplekso ceļojumu iegādi no citām dalībvalstīm.

104.

Eurojust struktūras reformēšana

Leģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstīt un nostiprināt Eurojust darbību un noteikt kārtību, kādā Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti iesaistās Eurojust darbības vērtēšanā.

105.

Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

Leģislatīva

Komisijas priekšlikums pārskatīt Direktīvu 2004/80/EK nodrošinās, ka noziedzīgos nodarījumos cietušie saņem taisnīgu un atbilstošu kompensāciju visās dalībvalstīs, tādējādi palīdzot veicināt savstarpēju uzticēšanos dalībvalstu starpā. Priekšlikuma pamatā būs visu kompensācijas piešķiršanas aspektu vispusīga izpēte, lai noskaidrotu pastāvošos šķēršļus, to izcelsmi un iespējamos risinājumus.

106.

Noilgums un tā termiņi pārrobežu ceļu satiksmes negadījumos

Leģislatīva/ neleģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt iedzīvotājiem lielāku tiesisko noteiktību attiecībā uz noilgumu pārrobežu ceļu satiksmes negadījumos.

107.

E-tiesiskums

Leģislatīva

Ar šo iniciatīvu stiprinās e-tiesiskuma projektu kā instrumentu izaugsmes un tiesiskās noteiktības sekmēšanai iekšējā tirgū. E-tiesiskuma projekta mērķis ir atbalstīt tieslietu politiku, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai uzlabotu un racionalizētu informāciju par tiesiskumu ES, visās dalībvalstīs atvieglotu tiesas pieejamību, veicinātu tiesu iestāžu sadarbību un tiesu procedūras.

108.

Alternatīvas strīdu izšķiršanas instruments uzņēmumu savstarpējo strīdu izšķiršanai

Leģislatīva

Šis pasākums papildinās Komisijas tiesību akta priekšlikumu par tādu strīdu alternatīvu izšķiršanu, kuros iesaistīti patērētāji, ar mehānismu, kas pielāgots uzņēmumu savstarpējo strīdu izšķiršanai. Alternatīvas strīdu izšķiršanas veicināšana labvēlīgi ietekmēs MVU pārliecību par iesaistīšanos pārrobežu tirdzniecībā un uzlabos iekšējā tirgus darbību.

109.

Maksātnespējas procedūras

Leģislatīva

Maksātnespējas regulas (EK) Nr. 1346/2000 pārskatīšana, ieskaitot jautājumu par grupu un uzņēmumu maksātnespēju, lai uzlabotu pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti un lietderību.

110.

Civilo dokumentu savstarpēja atzīšana:

1) dažu civilstāvokli apliecinošu dokumentu ietekmes savstarpēja atzīšana

Leģislatīva

Priekšlikumam būtu jāattiecas uz dažu civilstāvokli apliecinošu dokumentu (piemēram, par dzimšanu, radniecību, adopciju, vārdu, nāves gadījumu) savstarpēju atzīšanu.

111.

2) dokumentu legalizēšanas formalitāšu atcelšanu starp dalībvalstīm

Leģislatīva

Turpmākie pasākumi pēc Zaļās grāmatas par dokumentu, civilstāvokli apliecinošu dokumentu un autentisku aktu brīvu apriti un tiesību aktu vienkāršošanu. Priekšlikumam būtu jāattiecas uz dokumentu legalizēšanas formalitāšu atcelšanu starp dalībvalstīm.

Tiesiskums, patērētāju aizsardzība un konkurences politika 

112.

ES regulējums par kolektīvo tiesisko aizsardzību

Tiks noteikts

Šajā iniciatīvā ņemtu vērā visu līzšinējo Komisijas darbu, kāds veikts kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā ES līmenī.

Jūrlietas un zivsaimniecība

113.

Jūras teritoriālās plānošanas sistēmas izveide

Leģislatīva

Nodrošināt, ka dalībvalstis izveido stabilu, drošu un uz nākotni orientētu integrētu plānošanas sistēmu, lai optimizētu jūras telpas izmantošanu ekonomiskās attīstības un jūras vides labā, šajā procesā piemērojot kopēju pieeju, lai atvieglotu jūras teritoriālo plānošanu pārrobežu kontekstā. Šīs iniciatīvas veids (iespējams, tā būs direktīva) vēl jāapstiprina.

114.

Zilā izaugsme — ilgtspējīga izaugsme, izmantojot okeānu, jūru un piekrastes resursus

Neleģislatīva

Paziņojuma pamatā būs atzinumi, kas gūti pašlaik notiekošā pētījumā, kurā tiek pētīta ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība pastāvošās, jaunās un perspektīvās jūras nozarēs, pamatojoties uz jūras un piekrastes resursu kā inovācijas un konkurētspējas dzinējspēku inovatīvu izmantošanu.

ES finanšu interešu aizsardzība

115.

Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība, tostarp ar krimināltiesībām (PFI)*

Leģislatīva

Šī iniciatīva ir turpmākie leģislatīvie pasākumi pēc Paziņojuma par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību, tostarp ar materiālām krimināltiesībām, saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu. (2012. gada 3. ceturksnis)

116.

Pastiprināta euro aizsardzība pret viltošanu, izmantojot kriminālsankcijas

Leģislatīva

Iniciatīvā varētu ņemt vērā un ar to varētu aizstāt Pamatlēmumu 2000/383/TI. Tās mērķis ir pastiprināt euro aizsardzību, nodrošinot efektīvākus krimināltiesību aktus un procedūras, un panākt stingrāku ES noteikumu izpildes uzraudzību dalībvalstīs. Izmantojot kriminālsankcijas, iedzīvotāji būtu pienācīgi jāaizsargā pret euro krāpšanu un viltošanu.

117.

Dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēja palīdzība un šo iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

Leģislatīva

Tiesību aktu vienkāršošana un precizēšana, uzlabojot pieejamību un panākot budžeta ietaupījumus, jo Regulā Nr. 515/97 un Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumā 2009/917/TI par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām daļēji aplūkoti tie paši jautājumi.

Reģionu politika

118.

Nākotnes stratēģija tālākajiem reģioniem

Neleģislatīva

Paziņojums par nākotnes stratēģiju tālākajiem reģioniem pēc reģionu un dalībvalstu kopīgā memoranda „Tālāko reģionu nākotne līdz 2020. gadam” pieņemšanas un citiem pasākumiem.

Pētniecība un inovācija

119.

Eiropas Pētniecības telpas (EPT) regulējums

Leģislatīva/ neleģislatīva

EPT regulējums būs pamats, lai panāktu stratēģisku politikas saskaņotību un koordināciju ES un dalībvalstu starpā ar mērķi uzlabot Eiropas pētniecības sistēmas efektivitāti, pilnvērtīgāk izmantojot pārrobežu sinerģiju un savstarpējas papildināmības potenciālu (piemēram, pētnieku mobilitāti un karjeras iespējas, pētniecības veikšanas un finansēšanas organizāciju pārrobežu darbību, pētniecības infrastruktūras, zināšanu apriti un sadarbību ar trešām valstīm).

120.

Virzība uz Inovācijas Savienību 2012. gadā — pārmaiņu paātrināšana

Neleģislatīva

Šajā paziņojumā tiks atzīmēti nākamie posmi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, izmantojot inovāciju. Tajā tiks iekļauti šādi politikas priekšlikumi: strauji augošu inovatīvu uzņēmumu jaunā indikatora detalizēta definīcija un salīdzinošs novērtējums par dalībvalstu inovācijas rādītājiem, turpmākie pasākumi "Inovācijas Savienības" saistību izpildē jomās, kurās nav panākts progress, priekšlikums par inovācijas integrēšanu ES politikā.

121.

Uzlabota un mērķtiecīgāka starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā

Neleģislatīva

Eiropai jānodrošina stratēģiskāka sadarbība ar tās galvenajiem partneriem zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā, lai panāktu lielāku izcilību un veicinātu rūpniecisko konkurētspēju, risinātu pasaules mēroga sabiedrības problēmas un atbalstītu ārpolitiku. Paziņojumā tiks izklāstīti detalizēti mērķi, kritēriji un darbības principi, lai īstenotu, uzlabotu un padarītu mērķtiecīgākus ES starptautiskās sadarbības pasākumus saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru pētniecības un inovācijas jomā.

Nodokļu politika un muitas savienība

122.

Laba pārvaldība saistībā ar nodokļu oāzēm*

Neleģislatīva

Ar šo iniciatīvu tiks izstrādāta pastiprināta stratēģija, lai ES aizsargātu pret problēmām, ko rada jurisdikcijas ārpus ES, kuras nevēlas sadarboties (tostarp "nodokļu oāzes" un agresīva nodokļu plānošana). (2012. gada 4. ceturksnis)

123.

Narkotisko vielu prekursori

Leģislatīva

Komisijas ziņojumā (COM(2009) 709) norādīts to zāļu novirzīšanas risks, kuras satur narkotisko vielu prekursorus. Padome 2010. gada maijā aicināja Komisiju ierosināt tiesību aktu grozījumus. Ar šo iniciatīvu tiks grozīta Regula (EK) Nr. 273/2004.

124.

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana attiecībā uz pārrobežu dividenžu izmaksām portfeļa ieguldītājiem

Leģislatīva/ neleģislatīva

Risinājumi nodokļu dubultās uzlikšanas problēmām, ko rada portfeļa ieguldītājiem izmaksājamo pārrobežu dividenžu aplikšana ar ieturamajiem nodokļiem.

125.

Muitas savienības stāvoklis

Neleģislatīva

Vispārējs novērtējums par muitas savienības darbību, tās uzdevumiem un iespējām, aizsargājot vienoto tirgu un iedzīvotājus. Lai novērstu šajā analīzē konstatētās nepilnības un vajadzības, novērtējumā tiks norādītas turpmākās muitas iniciatīvas ar mērķi vēl vairāk palielināt pievienoto vērtību, ko muitas savienība dod vienotajam tirgum.

126.

Automobiļu aplikšana ar nodokļiem

Neleģislatīva

Pārrobežu situācijās novērst nodokļu dubultu uzlikšanu un citus ar nodokļiem saistītus šķēršļus.

127.

Ātrās reaģēšanas mehānisms PVN krāpšanas novēršanai

Leģislatīva

Nesen gūtā pieredze liecina, ka, saskaroties ar pēkšņiem liela apmēra PVN krāpšanas gadījumiem dažās dalībvalstīs, Savienība nespēj pietiekami ātri reaģēt. Līdz šim atsevišķām dalībvalstīm ir piešķirti izņēmumi, lai ietekmētajās nozarēs izbeigtu šo krāpšanas veidu, bet izņēmumu piešķiršanas procedūra nav pietiekami elastīga, lai nodrošinātu ātru un piemērotu atbildes reakciju. Ierosinātais jaunais izņēmuma pasākumu pieņemšanas jeb ātrās reaģēšanas mehānisms ļautu daudz ātrāk risināt šīs problēmas. Tā galīgais mērķis ir apkarot plašas krāpšanas shēmas, pirms tās sāk ievērojami ietekmēt dalībvalstu budžetus.

Tirdzniecība

128.

Ziņojums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem

Neleģislatīva

Eiropadomei adresēts ziņojums, kurā tiks apzināti svarīgi tirgus piekļuves šķēršļi, ar kuriem trešās valstīs saskaras Eiropas eksportētāji un ieguldītāji, un noteiktas šo šķēršļu likvidēšanas stratēģijas.

Transports

129.

Dzelzceļa pakete:

1) piekļuve dzelzceļa tirgum*

Leģislatīva

Turpmāka tirgus atvēršana dzelzceļa nozarē (vienīgi iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgū) nozīmē pašreizējo acquis par pieeju dzelzceļa tirgum pielāgošanu (pirmā dzelzceļa pakete un tās turpmākie grozījumi) un attiecīgas izmaiņas Regulā par pakalpojumu valsts līgumiem dzelzceļa nozarē (EK 1370/2007), tostarp obligātā prasība par pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanu piedāvājumu konkursa kārtībā. Šajā iniciatīvā tiks nodrošināta nediskriminējoša pieeja dzelzceļa infrastruktūrai, tostarp ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši izmantojot infrastruktūras vadības un pakalpojumu sniegšanas strukturālu nošķiršanu (sadalīšanu). To papildinās Paziņojums par dzelzceļa tirgus organizācijas pārskatīšanu, kurā tiks arī izvērtēta nediskriminējoša piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai.

2) Eiropas Dzelzceļa aģentūra (EDA)*

Leģislatīva

Ar šo iniciatīvu tiks palielināta EDA loma dzelzceļa drošības jomā, jo īpaši uzraudzība, ko tā veic attiecībā uz valsts drošības iestāžu veiktajiem valsts drošības pasākumiem, un to pakāpeniska saskaņošana. Tās mērķis būs arī panākt vienotu transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu un vienotu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības sertifikāciju. Direktīvas par drošību un savstarpējo izmantojamību (2004/49 un 2008/57) pēc vajadzības var tikt pielāgotas. (2012. gada 4. ceturksnis)

130.

Tīra enerģija transportam:

alternatīvu degvielas veidu izmantošanas stratēģija

Leģislatīva/ neleģislatīva

Baltajā grāmatā par transportu uzsvērta nepieciešamība atbrīvoties no transporta sistēmas atkarības no naftas. Šīs iniciatīvas nolūks ir paātrināt alternatīvu transporta risinājumu, tostarp vajadzīgo standartu attiecībā uz aprīkojumu un uzglabāšanas sistēmām, ieviešanu ES tirgū. Tiks apzināti iespējamie ES pasākumi, lai veicinātu ES alternatīvo degvielas veidu izmantošanu, un nozare, publiskais sektors un patērētāji tiks iepazīstināti ar skaidru un saskaņotu redzējumu par tirgus attīstību ceļā uz transporta sistēmām, kurās tiek izmantota alternatīvā degviela.

131.

Aviopasažieru tiesības: iekāpšanas atteikums, ilga kavēšanās un reisu atcelšana

Leģislatīva

Regulas (EK) Nr. 261/2004 pārskatīšana nodrošinās aviopasažieru tiesību aizsardzību, paredzot, ka pasažieriem jāsaņem atbilstīga informācija, atbalsts un vajadzības gadījumā kompensācija par visiem lidojuma traucējumiem un bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu. Ar to tiks palielināta tiesiskā noteiktība un nodrošināta taisnīga un samērīga ekonomiskā sloga sadale, jo īpaši situācijās, par kurām gaisa pārvadātāji neatbild (force majeure), tostarp ar finansiālo izmaksu atbilstošāku sadali. To papildinās iniciatīva "Gaisa pārvadātāju atbildība, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus".

2013. gadā paredzētās iniciatīvas

Nosaukums

Tips:

Darbības jomas un mērķu apraksts

Lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Leģislatīva

Bioloģiskās lauksaimniecības pamatakta pārskatīšana pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, pamatojoties uz 2011. gadā iesniegto ziņojumu (Ziņojums Padomei par Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu piemērošanu).

Jauna ES meža stratēģija

Neleģislatīva

Pašreizējā ES meža stratēģija tika pieņemta 1998. gadā ar Padomes rezolūciju 1999/C 56/01. Iniciatīvas mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā šī stratēģija vēl atbilst pašreizējām vajadzībām un politikas kontekstam, un ierosināt jaunu stratēģiju, kurā būtu ņemtas vērā problēmas, kas radušās kopš pašreizējās stratēģijas pieņemšanas, jo īpaši klimata pārmaiņas un ES atjaunojamo energoresursu politika.

Klimata politika

ES pielāgošanās stratēģija

Neleģislatīva

Dalībvalstis izjūt klimata pārmaiņu negatīvās sekas, kas rada ievērojamu ietekmi uz ekonomiku un vidi. Stratēģija palīdzēs ES sagatavoties turpmākām klimata pārmaiņām. Galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta pasākumiem ar ES pievienoto vērtību. Tās galvenie mērķi ir stiprināt zināšanu bāzi par pielāgošanos klimata pārmaiņām un izstrādāt atbilstošas ES pielāgošanās politikas nostādnes.

Lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju mazināšanas stratēģija

Leģislatīva/ neleģislatīva

Iniciatīva būs veltīta lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radīto pieaugošo CO2 emisiju problēmai. Vispārējais mērķis ir šo emisiju ekonomiski izdevīga mazināšana. Tā būs turpmākais darbs pēc Eiropas tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu stratēģijas un Baltās grāmatas par transporta politiku COM (2011)144.

Konkurence

Iniciatīva valsts atbalsta materiālo tiesību normu jomā: valsts atbalsta vispārējās grupu atbrīvojuma regulas pārskatīšana

Leģislatīva

Tā kā 2013. gada beigās beidzas pašreizējās vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) piemērošanas termiņš, šī regula būs jāpārskata. Turklāt ar VGAR pārskatīšanu tiks saskaņots vairāku ar stratēģiju „Eiropa 2020” saistītu valsts atbalsta pamatnostādņu (pētniecības, izstrādes un inovācijas, riska kapitāla, vides jomā) pārskatīšanas process. Pēc 2013. gada varētu paredzēt pamatnostādņu turpmāku konsolidāciju (vispārējas valsts atbalsta pamatnostādnes). Pamatojoties uz grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98 (pilnvarojošo regulu) (sk. 2012. gada iniciatīvas), iespējams, varētu paplašināt VGAR darbības jomu.

Regulas par de minimis atbalstu pārskatīšana

Leģislatīva

De minimis atbalsts ir elastīgs instruments, kas ļauj piešķirt pavisam nelielas atbalsta summas. Komisijas Regula par de minimis atbalstu aptver nelielas subsīdiju summas, kas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo tās neietekmē tirdzniecību un konkurenci, tāpēc uz tām neattiecas paziņošanas prasība. Pamatteksta darbības termiņš beidzas 2013. gada decembrī.

Nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai pārskatīšana

Neleģislatīva

Pārskatītās Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai stājās spēkā 2007. gadā. Nostādnes palīdz dalībvalstīm, kas vēlas izmantot valsts atbalstu kā papildinošu instrumentu, lai veicinātu pētniecību, izstrādi un inovāciju. Nostādnes būs jāpārskata līdz 2013. gadam.

Digitalizācijas programma

Ceļā uz ES mākoņdatošanas stratēģiju

Neleģislatīva

Paziņojumā tiks aplūkoti vairāki aspekti saistībā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, kas izstrādāts, ņemot vērā zemākām prasībām atbilstošas lietojumprogrammas. Mākoņdatošana izvirza īpašus jautājumus saistībā ar datu aizsardzību un datu saglabāšanu, piemērojamiem tiesību aktiem un atbildību, kā arī patērētāju aizsardzību. Paziņojumā tiks aplūkoti arī datu un lietojumprogrammu sadarbspējas, standartizācijas un pārnesamības aspekti.

Izglītība, kultūra un jaunatne

Augstākās izglītības internacionalizācija

Neleģislatīva

Arvien lielāks skaits augstākās izglītības iestāžu uzņem trešo valstu studentus, iesaistās studentu, pasniedzēju un zināšanu apmaiņas pasākumos un starptautiskā akadēmiskā un pētnieciskā sadarbībā. Paziņojumā tiks aplūkota ES augstākās izglītības nozares internacionalizācijas stratēģija. Pasaulē arvien pieaugot savstarpējas atkarības attiecībām, ES var stratēģiski risināt pasaules mēroga problēmas, veidojot augstākās izglītības nozares partnerības, kas var palielināt pētniecības un izglītošanas spēju un deleģēt augstskolām zināšanu nodošanas starpnieku funkcijas.

Karte „Jaunatne kustībā” (ieteikuma tiesības)

Leģislatīva

Šim pamatiniciatīvas „Jaunatne kustībā” pasākumam būtu jāatvieglo visu 13–30 gadus vecu Eiropā dzīvojošu jauniešu mobilitāte un līdzdalība. Šī karte papildinātu pastāvošās kartes, kas jauniešiem jau nodrošina dažādas priekšrocības (ceļošanas, kultūras, preču iegādes, izmitināšanas u. c. jomās). Pastāvošām kartēm, kas atbilst ES kvalitātes kritērijiem, varētu piešķirt marķējumu „YoM”.

Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija

Darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu un mutagēnu vielu iedarbību darbā

Leģislatīva

Mērķis ir pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu (Direktīvu 2004/37/EK), lai noteiktu kancerogēnu vielu pieļaujamās robežvērtības, uzlabotu risku pārvaldību un izvērtētu direktīvas darbības jomas paplašināšanas iespēju, iekļaujot tajā jaunus riska faktorus un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas.

Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija

Leģislatīva

Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2010 pirmā pārskatīšana kopš stāšanās spēkā 2010. gada maijā, lai papildinātu vai pielāgotu noteikumus, ņemot vērā pirmos īstenošanas gadus.

Paziņojums par ilgtermiņa aprūpi

Neleģislatīva

Pēc 2011. gadā publicētā Komisijas dienestu darba dokumenta un diskusijām Sociālās aizsardzības komitejā šajā paziņojumā tiks izklāstītas politikas ievirzes, lai risinātu ar pieaugošo pieprasījumu pēc ilgtermiņa aprūpes saistītos jautājumus.

Enerģija

Energotehnoloģijas turpmākajā Eiropas enerģētikas politikā

Neleģislatīva

Paziņojumā tiks apzināti iespējamie varianti attiecībā uz energotehnoloģiju lomu dekarbonizācijas panākšanā, izstrādāta visaptveroša pieeja energotehnoloģiju attīstības veicināšanai saskaņā ar 2050. gada redzējumu par enerģētikas jomu un enerģētikas politikas izstrādē stiprinātas sinerģijas dalībvalstu un Eiropas Komisijas starpā, veicinot dalībvalstu un ES inovāciju programmu konverģenci un sadarbību.

Energoefektivitāte

Neleģislatīva

Turpmākais darbs pēc 2011. gada jūnija priekšlikuma, pamatojoties uz pašreizējo darbu pie Enerģētikas plāna laikposmam līdz 2050. gadam un izstrādājot vispārējas pamatnostādnes energoefektivitātes jomā līdz 2020. gadam un turpmāk.

Paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

Paplašināšanas dokumentu pakete 2013. gadam

Neleģislatīva

Padome ir aicinājusi Komisiju regulāri ziņot par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Saskaņā ar Komisijas stratēģisko dokumentu Eiropadome katra gada beigās var noteikt galvenās stratēģiskās pamatnostādnes paplašināšanās jomā.

Vide

Gaisa kvalitātes politikas pārskatīšana

Leģislatīva/ neleģislatīva

Novērtēt pašreizējās gaisa piesārņojuma un gaisa kvalitātes politikas īstenošanu un sasniegumus, kā arī pārskatītus leģislatīvus priekšlikumus EK direktīvām par gaisa kvalitāti un par valstīm noteiktajām maksimāli pieļaujamajām emisijām.

Veselība un patērētāji

Klonēšanas metodes izmantošana pārtikas ražošanas vajadzībām

Leģislatīva

Šī iniciatīva ir turpmākais pasākums pēc Komisijas 2010. gada ziņojuma par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ražošanas vajadzībām un ir atbilde uz lūgumiem precizēt tiesību aktus par dzīvnieku klonēšanu iekšējā tirgū.

Izdevumi veterinārajā jomā

Leģislatīva

Padomes Lēmuma 90/424/EK pārskatīšanas mērķis ir izstrādāt ES līmenī saskaņotu izmaksu un atbildības dalīšanas sistēmu saskaņā ar jaunajiem ES tiesību aktiem dzīvnieku veselības jomā, kas pašlaik tiek izstrādāti.

Iekšlietas

ES Imigrācijas kodekss

Leģislatīva

Visu imigrācijas jomas tiesību aktu konsolidācija, pirmkārt, pievēršoties legālajai migrācijai, un vajadzības gadījumā spēkā esošo noteikumu pagarināšanai, kā paredzēts Stokholmas programmā.

Paziņojums par atpakaļnosūtīšanas politiku + ziņojums par atgriešanas direktīvas pārskatīšanu

Neleģislatīva

Paziņojums būs stāvokļa izvērtējums, kurā tiks novērtēts kopējas ES atgriešanas politikas izstrādē gūtais progress un sniegti daži konkrēti ierosinājumi par šīs politikas iespējamo turpmāko veicināšanu un attīstību.

Rūpniecība un uzņēmējdarbība

Mehānisko transportlīdzekļu iekšējā tirgus īstenošanas uzlabošana

Leģislatīva

Politikas vispārējais mērķis ir aizsargāt un nostiprināt mehānisko transportlīdzekļu iekšējo tirgu, nodrošinot, lai tiktu izveidoti visi vajadzīgie mehānismi efektīvai un vienotai to pamata tiesību aktu piemērošanai un īstenošanai, kas attiecas uz autorūpniecības ražojumu tipa apstiprināšanu.

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

Taisnīga atlīdzība par aizsargātu darbu reproducēšanu, ko personiskai lietošanai veic privātpersonas

Leģislatīva

Nodrošināt, lai taisnīgas atlīdzības shēmas saskaņā ar direktīvu darbotos tā, ka tiesību īpašnieki gūst tiem piekritīgos ieņēmumus un vienlaikus netiek traucēta elektronisko mediju un aprīkojuma iekšējā tirgus darbība.

Maksājumu pakalpojumi iekšējā tirgū

Leģislatīva

Direktīvas 2007/64/EK pārskatīšanas mērķis ir Eiropā radīt integrētu, konkurētspējīgu, efektīvu un lietotājiem draudzīgu maksājumu tirgu.

Pārrobežu maksājumi ES

Leģislatīva

Regulas (EK) Nr. 924/2009 pārskatīšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta 15. pantā minētajiem jautājumiem. Tomēr, ievērojot ES maksājumu tirgus notiekošo integrāciju, Direktīvas par maksājumu pakalpojumiem grozījumus (Komisija vienlaikus pārskata arī šo direktīvu) un Regulas par pāreju uz vienoto euro maksājumu telpu (SEPA) pieņemšanu, Komisija var veikt svarīgus grozījumus arī Regulā Nr. 924/2009. Mērķis ir Eiropā radīt integrētu, konkurētspējīgu, efektīvu un lietotājiem draudzīgu maksājumu tirgu.

Turpmākais darbs pēc Zaļās grāmatas par virzību uz integrētu Eiropas tirgu maksājumiem ar karti, interneta un mobilā tālruņa starpniecību

Leģislatīva/ neleģislatīva

Eiropas elektronisko mazumtirdzniecības maksājumu tirgus integrācija ir viena no Digitalizācijas programmā noteiktajām prioritātēm, konkrētāk — viena no digitālā vienotā tirgus prioritātēm. Turpmākais darbs pēc Zaļās grāmatas būs veltīts tam, lai Eiropā palīdzētu radīt konkurētspējīgāku, efektīvāku, inovatīvāku un drošāku maksājumu tirgu.

Iespējama krīžu pārvarēšanas un noregulējuma sistēma finanšu iestādēm, kas nav bankas

Leģislatīva/ neleģislatīva

Pēc ziņojuma, kas jāpublicē līdz 2011. gada beigām un kurā tiks izvērtēta vajadzība pēc krīžu pārvarēšanas sistēmas finanšu iestādēm, kas nav bankas (tie ir centrālie darījumu partneri, apdrošināšanas uzņēmumi, riska ieguldījumu fondi utt.), iespējams, tiks ierosināti tiesību akti, lai piešķirtu iestādēm pilnvaras un instrumentus finanšu iestāžu, kas nav bankas, maksātnespējas problēmu risināšanai.

Tiesiskums, pamattiesības un pilsonība

Regula par ES uzticības tālruņiem ziņošanai par pazudušiem bērniem

Leģislatīva

Šī iniciatīva būs turpmākais darbs pēc 2010. gada paziņojuma par bērnu uzticības tālruni 116, un tās mērķis ir nodrošināt uzticības tālruņa 116 atbilstošu darbību visās dalībvalstīs.

Eiropas līgumtiesību instruments apdrošināšanas pakalpojumu jomā

Leģislatīva

Dažu finanšu produktu (jo īpaši apdrošināšanas) pārrobežu tirdzniecības atvieglošana, izstrādājot Eiropas līgumtiesību noteikumus finanšu pakalpojumu jomā.

Tiesību atņemšanas savstarpēja atzīšana

Leģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt ar tiesas lēmumu kriminālprocesā noteiktas tiesību atņemšanas savstarpēju atzīšanu, lai vienā dalībvalstī noteiktos pasākumus varētu izpildīt citās dalībvalstīs.

Juridiskā palīdzība kriminālprocesā

Leģislatīva

Saskaņā ar šo iniciatīvu tiks noteikti kopīgi minimuma noteikumi, lai nodrošinātu, ka kriminālprocesā aizdomās turētām un apsūdzētām personām no apsūdzības izvirzīšanas līdz tiesas vai apelācijas procesa beigām ir tiesības uz juridisku palīdzību.

Konsultācijas ar Eiropas sociālajiem partneriem par direktīvas par vienlīdzīgu atalgojumu pārskatīšanu

Neleģislatīva

Ņemot vērā Eiropā arvien pastāvošās lielās atšķirības atalgojumā atkarībā no dzimuma (aptuveni 18 %), Komisija konsultēsies ar Eiropas sociālajiem partneriem, lai atjauninātu ES tiesību aktus, ar kuriem īsteno principu par vienlīdzīgu atalgojumu.

Otrā posma konsultācijas ar Eiropas sociālajiem partneriem par darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu

Neleģislatīva

Atkarībā no konsultāciju rezultātiem Komisija var ierosināt pasākumus ar divkāršu mērķi — palielināt sieviešu nodarbinātības rādītājus (jo sievietes ir galvenās bērnu un citu apgādājamo aprūpētājas) un risināt demogrāfisko problēmu.

Notiesātu trešo valstu valstspiederīgo reģistra izveide Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS-TCN).

Leģislatīva

Šīs iniciatīvas mērķis ir izveidot dalībvalstu tiesās notiesātu trešo valstu valstspiederīgo reģistru.

Jurisdikcija, spriedumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību

Leģislatīva

Pēc Regulas (EK) Nr. 2201/2003 piemērošanas novērtēšanas grozīt šo tiesību aktu un noteikt kopīgus minimuma standartus attiecībā uz lēmumiem par vecāku atbildības atzīšanu, lai saistībā ar šiem lēmumiem atceltu eksekvatūras procedūras.

Zaļā grāmata par iespējamu procesuālo tiesību minimuma paplašināšanu

Neleģislatīva

Zaļā grāmata par to, vai apsūdzētu un aizdomās turētu personu procesuālo tiesību minimums būtu jāpapildina ar citiem elementiem, izņemot tos, kas minēti iepriekšējos tiesību aktu priekšlikumos (procesuālo tiesību ceļvedī).

Tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšana dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana)

Leģislatīva

Pārskatot Regulu (EK) Nr. 1393/2007, īpaša uzmanība tiks pievērsta pārsūtītāju un saņēmēju struktūru darbības efektivitātei un dokumentu izsniegšanas lūgumu pārsūtīšanas pieprasījumu praktiskajai izpildei. Pārskatīšana varētu ietvert kopīgu minimuma standartu noteikšanu. Ar šo iniciatīvu arī tiks atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 1348/2000.

Zaļā grāmata par minimuma standartiem civilprocesā un nepieciešamo turpmāko darbu

Neleģislatīva

Noteiktu standartu un procesuālo garantiju ievērošana ir priekšnosacījums pārrobežu sadarbībai civillietās. Spēkā esošie Eiropas tiesību akti, kuros aplūkoti šie jautājumi, nav ne pilnīgi, ne saskaņoti. Ar zaļo grāmatu būtu jāsāk diskusija par kopīgu ES minimuma standartu noteikšanu civilprocesā.

2013. gada ziņojums par ES pilsonību: panākumi virzībā uz šķēršļu likvidēšanu ES pilsoņu tiesību īstenošanai

Neleģislatīva

Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt, kādi panākumi gūti saistībā ar ES pilsoņu tiesību efektīvu īstenošanu, īstenojot 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību minētos pasākumus, un noteikt turpmākus pasākumus, lai pabeigtu atlikušo šķēršļu likvidēšanu ES pilsoņu tiesību īstenošanai.

Report on the right of citizens of the Union and their family members to move and reside freely within the territory of the Member States

Neleģislatīva

This report will aim at presenting a comprehensive overview of how Directive 2004/38/EC is transposed into national law and implemented in all Member States. It will draw an overall assessment of the impact of the Directive's provisions and will indicate possible areas for improvement.

Jūrlietas un zivsaimniecība

Zvejas resursu saglabāšana, izmantojot tehniskos pasākumus jūras organismu aizsardzībai

Leģislatīva

Šā priekšlikuma mērķis ir pēc kopējās zivsaimniecības politikas reformas izstrādāt jaunu tehnisko pasākumu sistēmu Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras reģionam, lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu aizsardzību un mazinātu zvejas darbību ietekmi uz zivju krājumiem un jūras ekosistēmām. Tā mērķis ir vienkāršot un tuvināt pašreizējos tehniskos pasākumus un vajadzības gadījumā uzlabot to efektivitāti, — tas jo īpaši attiecas uz pasākumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 850/98 un tās grozījumos, kā arī uz citiem tehniskiem pasākumiem, kuri iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1288/2009 un pašlaik aktuālajos atjaunošanas plānos.

Baltā grāmata par jūrniecības pārraudzību

Neleģislatīva

Šajā paziņojumā tiks izvērtēts gūtais progress un ierosināti turpmāki pasākumi. Tiks noskaidrota arī vienotās informācijas apmaiņas vides izveides finansiālā ietekme.

Jūrniecības pārraudzības integrācija — vienotās informācijas apmaiņas vides īstenošana, ieskaitot finanšu aspektus

Neleģislatīva

Šajā paziņojumā tiks izvērtēts gūtais progress un ierosināti turpmāki pasākumi. Tiks noskaidrota arī vienotās informācijas apmaiņas vides izveides finansiālā ietekme.

Ilgtermiņa plānu izstrāde vai pārskatīšana attiecībā uz dažu zivju krājumiem un zvejniecībām, kas tos izmanto (vairāku zivju sugu nozvejas plāni).

Leģislatīva

Šie vairāku zivju sugu nozvejas plāni aptvers vairāku zivju krājumus, ko zvejo vienas un tās pašas zvejniecības vienā un tai pašā zvejas apgabalā. To pamatā būs reformētās kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi.

ES finanšu interešu aizsardzība

Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība, nostiprinot administratīvo tiesību un krimināltiesību procedūras, tostarp noteikumus par savstarpēju palīdzību

Leģislatīva

Noteikumi par informācijas apmaiņu, savstarpēju palīdzību un pierādījumu vākšanu, kas nav iekļauti 2012. gada iniciatīvā par finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu.

Eiropas Prokuratūras izveide Savienības finanšu interešu aizsardzībai

Leģislatīva

Šajā iniciatīvā paredzēts izklāstīt nostādnes un nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāizveido Eiropas Prokuratūra, kuras galvenais uzdevums būtu Savienības finanšu interešu aizsardzība.

Reģionu politika; nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija; lauksaimniecība un lauku attīstība; jūrlietas un zivsaimniecība

Partnerības līgumi ar dalībvalstīm

Leģislatīva

Partnerības līgumos starp Komisiju un katru atsevišķu dalībvalsti būs noteiktas partneru saistības valstu un reģionālā līmenī, kā arī Komisijas līmenī. Tie būs saistīti ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem un valstu reformu programmām. Tajos tiks noteikta integrēta pieeja teritoriālai attīstībai, ko finansēs no līdzekļiem saistībā ar kohēzijas politiku, lauku attīstības, zivsaimniecības un jūrlietu politiku, un tiks ietverti mērķi, stratēģiskās investīcijas un vairāki nosacījumi.

Nodokļu politika un muitas savienība

Iniciatīva par arbitrāžu pārrobežu nodokļu strīdos 

Leģislatīva

Lai gan pastāv attiecīgi instrumenti (Arbitrāžas konvencija un ES dalībvalstu starpā noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu), ES joprojām paliek neizšķirti pārāk daudzi ilgstoši strīdi par nodokļu dubultu uzlikšanu.

Muitas sodi

Leģislatīva

Šai iniciatīvai ir divkāršs mērķis — stiprināt muitas noteikumu ievērošanu, tuvinot noziedzīgu nodarījumu definīcijas un kvalificēšanu un atbilstošo muitas sodu līmeni, un attiecībā uz muitas sodiem nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem.

Tirdzniecība

ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu atjaunināšana

Leģislatīva

Antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulas grozīšana.

Transports

E-krava

Leģislatīva/ neleģislatīva

Tajos tiks noteikta integrēta pieeja teritoriālai attīstībai, ko finansēs no līdzekļiem saistībā ar kohēzijas politiku, lauku attīstības, zivsaimniecības un jūrlietu politiku, un tiks ietverti mērķi, stratēģiskās investīcijas un vairāki nosacījumi.

Nostādnes par turpmāko ES ostu politiku, ieskaitot tiesību aktu priekšlikumus

Leģislatīva/ neleģislatīva

Pateicoties šai iniciatīvai, ostas varēs efektīvi apkalpot pieaugošo kravu apjomus, lai sekmētu labi funkcionējošas loģistikas ķēdes, pārskatīt ierobežojumus attiecībā uz ostas pakalpojumu sniegšanu un palielināt pārredzamību saistībā ar ostu finansēšanu un noskaidrot, kam tiek izlietots dažādām ostas darbībām paredzētais finansējums, lai izvairītos no konkurences traucējumiem, un izveidot savstarpēji atzītu sistēmu par ostas darbinieku apmācību dažādās ostu darbību jomās.

Iekšējā autoceļu tirgus dokumentu pakete:

1) ziņojums par situāciju kravas autopārvadājumu tirgū

Neleģislatīva

Ziņojumā tiks analizēta situācija kravas autopārvadājumu tirgū un novērtēta kontroles mehānismu efektivitāte un darba apstākļu attīstība profesijā. Tiks novērtēts arī tas, ciktāl ir progresējusi noteikumu saskaņošana, inter alia, īstenošanas, autoceļu nodevu, kā arī sociālo un drošības tiesību aktu jomā, un kas vēl ir darāms. Tajā tiks noteikts, kā un kad var veikt kabotāžas tirgus plašāku atvēršanu.

2) piekļuve autopārvadājumu tirgum un autopārvadātāju profesionālās darbības atļaušana

Leģislatīva

Ar šo tiesību aktu kopumu tiks plašāk atvērts kabotāžas tirgus. Atvēršana varētu nodrošināt ievērojamus efektivitātes uzlabojumus, samazinot nevajadzīgu transportlīdzekļu tukšbraucienu skaitu. Runa var būt par noteikumiem par kabotāžā iesaistītajiem mobilajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Pastāvošos noteikumus par profesionālās darbības atļaušanu ar šo iniciatīvu varētu arī paplašināt (piemēram, attiecinot uz kravas ekspeditoriem) un vēl vairāk saskaņot (piemēram, noteikumus par uzņēmējdarbības veikšanas vietu un finansiālo stāvokli). Ar priekšlikumu tiks grozīta Regula Nr. 1072/2009 par piekļuvi tirgum un Regula Nr. 1071/2009 par profesionālās darbības atļaušanu.

3) minimuma noteikumi par sankcijām un to piemērošanu komerciālo autopārvadājumu nozarē

Leģislatīva

Direktīvā tiks paredzēti kopīgi minimuma noteikumi par pārkāpumu, tostarp noziedzīgu nodarījumu, un sankciju definīcijām komerciālo autopārvadājumu nozarē. Šī saskaņošana palīdzēs mazināt konkurences traucējumus un nevienlīdzīgu attieksmi noteikumu neievērošanas gadījumos.

4) tarifikācijas sistēmas autotransporta līdzekļiem

Leģislatīva

Ar šo iniciatīvu tiks sekmēta sistemātiskāka uz attālumu balstītas maksas par autoceļu lietošanu izmantošana, kas atspoguļos infrastruktūras un ārējās izmaksas saskaņā ar principiem, ka piesārņotājs un lietotājs maksā. Tiks izpētītas iespējas, lai pakāpeniski ieviestu saskaņotu tarifikācijas sistēmu kravas automobiļiem, ar ko varētu aizstāt visā ES spēkā esošās maksas, kuru pamatā ir lietošanas laiks (Eurovignette un valstu uzlīmes) un, iespējams, citas maksas (piemēram, transportlīdzekļu nodokļus). Šī iniciatīva var ietvert tiesisko regulējumu par pasažieru nodevām. Tā var ietvert arī noteikumus par elektroniskajām iekasēšanas sistēmām, ja laikus nebūs panākta to pilnīga savstarpēja izmantojamība saskaņā ar Direktīvu 2004/52/EK.

2014. gadā paredzētās iniciatīvas

Nosaukums

Tips:

Darbības jomas un mērķu apraksts

Paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

Paplašināšanas dokumentu pakete 2014. gadam

Neleģislatīva

Padome ir aicinājusi Komisiju regulāri ziņot par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Saskaņā ar Komisijas stratēģisko dokumentu Eiropadome katra gada beigās var noteikt galvenās stratēģiskās pamatnostādnes paplašināšanās jomā. Paplašināšanās dokumentu kopumā būs paredzēta arī Horvātijas pirmspievienošanās uzraudzība.

Vide

Atkritumu acquis mērķi

Leģislatīva

Ierosināt pārskatīt atkritumu acquis (atkritumu pamatdirektīvas un atkritumu plūsmu direktīvas) mērķus, lai padarītu ES resursu ziņā efektīvāku.

Atkritumu poligonu direktīvas atkritumu novirzīšanas mērķi

Leģislatīva

Pārskatīt pašreizējos atkritumu novirzīšanas mērķus un ierosināt jaunus novirzīšanas mērķus attiecībā uz citām atkritumu plūsmām, lai līdz 2050. gadam pakāpeniski panāktu atkritumu pilnīgu novirzīšanu no poligoniem.

Atbildība vides jomā

Leģislatīva/ neleģislatīva

Novērtēt direktīvas par atbildību vides jomā īstenošanu un vajadzības gadījumā direktīvu pārskatīt.

Bioloģiskās daudzveidības stratēģija

Neleģislatīva

Turpmākais darbs ietvers Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam termiņa vidusposma novērtējumu.

Tiesiskums, pamattiesības un pilsonība

Zaļā grāmata par starptautiskajām privāttiesībām

Neleģislatīva

Zaļā grāmata par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un ar atzīšanu saistītiem jautājumiem attiecībā uz uzņēmumu, apvienību un citu juridisku personu reģistrāciju un pārcelšanu, ieskaitot tiesību aspektus, kas attiecas uz uzņēmumiem, apvienībām un citām juridiskām personām.

Pastāvošo Savienības tiesību aktu civilprocesuālo tiesību jomā konsekvences uzlabošana

Leģislatīva

Eiropas civilprocesuālo tiesību saskaņotības nodrošināšana un kopīgu minimuma standartu noteikšana civilprocesā.

Nodokļu politika un muitas savienība

Galīgās nodokļu uzlikšanas sistēmas ES iekšējā tirdzniecībā noteikšana

Leģislatīva

Priekšlikumā tiks noteikta jaunā, galīgā sistēma, saskaņā ar kuru ES iekšējā tirdzniecībā PVN uzliek galamērķa vietā, izbeidzot pašreizējo pagaidu kārtību. Priekšlikums ir saistīts ar ES PVN sistēmas reformu, virzoties uz efektīvāku un robustāku nodokļu sistēmu vienotajā tirgū.

Transports

Vieda biļešu pārdošana, multimodāla plānošana, informācija, tiešsaistes rezervācijas sistēmas

Leģislatīva/ neleģislatīva

Šajā tiesību akta priekšlikumā varētu iekļaut noteikumus par informācijas pieejamību, datu apmaiņu un atbildību.

Aviācijas radīto slāpekļa oksīda (NOx) emisiju mazināšana

Leģislatīva/ neleģislatīva

Komisija jautājumu saistībā ar aviācijas radīto slāpekļa oksīda emisijām izskatīs pēc tam, kad būs veikts rūpīgs zinātnisks novērtējums.

II pielikums. Vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas iniciatīvas

Nr.

Nosaukums

Iniciatīvas veids

Iniciatīvas vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas aspekti

Ieinteresētās personas, kas gūs labumu no vienkāršošanas vai administratīvā sloga mazināšanas

Pieņemšanas datums

Lauksaimniecība

1.

Īstenošanas noteikumi attiecībā uz KLP maksājumiem, uz kuriem attiecas savstarpējas atbilstības saistības

Leģislatīva

Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem tiesību aktiem (Regulu (EK) Nr. 1122/2009 un Regulu (ES) Nr. 65/2011) dalībvalstis var nepiemērot sankcijas par savstarpējas atbilstības saistību pārkāpumiem, ja lauksaimnieku pārkāpumi uzskatāmi par nelieliem vai ja sankciju apmērs nepārsniedz EUR 100. Abos gadījumos vēlāk vienmēr jāveic administratīvas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka neatbilstības ir novērstas. Pielāgošanās Lisabonas līgumam un vienkāršošana, atceļot pienākumu veikt turpmākas pārbaudes saistībā ar nelieliem pārkāpumiem un samazināt turpmāko pārbaužu skaitu līdz 20 %, pamatojoties uz riska analīzēm lauku saimniecībām, kurās sankciju par savstarpējas atbildības saistību pārkāpumiem apmērs nepārsniedz EUR 100.

Dalībvalstu iestādes un lauksaimnieki

2012. gads

Digitalizācijas programma

2.

Viseiropas regulējums elektroniskajai identifikācijai, autentifikācijai un elektroniskajam parakstam

Leģislatīva

E-parakstu izmantojamības paplašināšana un patiesa pārrobežu savstarpējas izmantojamības iespēja, nodrošinot dalībvalstu e-identitātes karšu savstarpēju atzīšanu un pieņemšanu. E-paraksta lietošanai būtu jākļūst tikpat vienkāršai kā ar roku rakstīta paraksta lietošanai, lai atvieglotu un uzlabotu elektroniskos darījumus iedzīvotāju, uzņēmumu un pārvaldes iestāžu starpā. Dalībvalstu e-identitātes karšu savstarpēja atzīšana un pieņemšana visā ES dotu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju izmantot savas valsts e-identitātes kartes visās dalībvalstīs, lai piekļūtu pārvaldes iestāžu un valsts iestāžu tiešsaistes pakalpojumiem, un ievērojami paātrinātu procedūras.

Uzņēmumi, iedzīvotāji un publiskā sektora iestādes

2012. gads

Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija

3.

Eiropas uzņēmējsabiedrību statūtu papildināšana attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu

Leģislatīva

Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvas 2001/86/EK uzlabošanas iespēju apzināšana, lai vienkāršotu darbinieku iesaistīšanas kārtību SE (Eiropas uzņēmējsabiedrībās). Pēc konsultēšanās ar sociālajiem partneriem veiktie iespējamie grozījumi vienkāršos, inter alia, darba ņēmēju iesaistīšanos pārmaiņu gadījumā pēc SE reģistrācijas, kā arī saistību starp dalībvalstu un starptautiska līmeņa iesaistīšanos un līdzdalību grupas līmenī.

Uzņēmumi un darba ņēmēji

2013. gads

4.

2013. gads Eiropas kooperatīvo sabiedrību statūtu papildināšana darbinieku iesaistīšanas jomā

Leģislatīva

Padomes Direktīvas 2003/72/EK vienkāršošanas iespēju apzināšana. Pēc konsultēšanās ar Eiropas sociālajiem partneriem veiktie iespējamie grozījumi attieksies uz, inter alia, standarta noteikumu ievērošanu Eiropas kooperatīvo sabiedrību dibināšanas laikā, uzlabotus mehānismus darba ņēmēju iesaistīšanas pielāgošanai SCE pārmaiņu gadījumā, minimālā darba ņēmēju skaita ar tiesībām piedalīties īpašās sarunu grupas darbā noteikšanu katrā dalībvalstī un/vai sarunu laika saīsināšanu un uzlabotu saikni starp darba ņēmēju Eiropas un dalībvalstu līmeņa iesaistīšanos.

Uzņēmumi un darba ņēmēji

2013. gads

Enerģija

5.

Ziņošana par Kopienas iekšējiem kodolpreču pārvadājumiem

Leģislatīva

Pasākumi, lai Eiropas kodolenerģijas nozarei nodrošinātu iespēju izmantot visas vienotā tirgus priekšrocības. Pašreizējā iepriekšēju atļauju sistēma Kopienas iekšējiem ar aizsardzību nesaistītu kodolpreču pārvadājumiem ir nesamērīgs līdzeklis tās informācijas iegūšanai, kas nepieciešama, lai saskaņā ar Papildu protokolu izpildītu dalībvalstu saistības pret SAEA. Saskaņā ar dažiem iespējamajiem variantiem iepriekšēju atļauju sistēma tiktu aizstāta ar ziņošanas procedūru. Izvēlētajai pieejai būtu jāmazina dalībvalstu pārvaldes iestāžu un uzņēmumu administratīvais slogs.

Dalībvalstu iestādes un uzņēmumi

2012. gads

Eiropas statistika

6.

Valsts ceturkšņa nefinanšu pārskati

Leģislatīva

Dalībvalstu iestāžu ziņošanas sloga mazināšana, ņemot vērā, ka valsts ceturkšņa nefinanšu pārskati (saskaņā ar Regulu Nr. 1221/2002) tiks apkopoti tikai vienā tabulā, nevis divās atsevišķās pārskatu tabulās kā pašlaik.

Dalībvalsts iestādes

2012. gads

7.

Lauku saimniecību struktūras apsekojumi (pēc 2013. gada)

Leģislatīva

Saskaņā ar Regulu Nr. 1166/2008 respondentiem uzliktā sloga mazināšana, izmantojot: a) apsekojumu plānu; b) iespēju izmantot atbilstošus pastāvošus avotus un lauku saimniecību reģistrus.

Lauksaimnieki un dalībvalstu iestādes

2012. gads

Veselība un patērētāji

8.

Oficiāla kontrole pārtikas apritē

Leģislatīva

Priekšlikuma par Regulas Nr. 882/2004 pārskatīšanu mērķis ir vienkāršot un optimizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai uzlabotu dalībvalstu oficiālās kontroles efektivitāti pārtikas apritē, vienlaikus līdz minimumam samazinot uzņēmējiem uzlikto slogu. Kontrolei piešķirto līdzekļu efektīvāka izmantošana palīdzēs novērst krīzes, vienlaikus samazinot ar kontroli saistītās to uzņēmēju izmaksas, kas ievēro prasības, un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tas attiecas arī uz Direktīvu 96/23/EK, Direktīvu 97/78/EK un Direktīvu 91/496/EEK.

Dalībvalstu iestādes, operatori un eksportētājas trešās valstis

2012. gads

9.

Sēklu un pavairojamā materiāla tirdzniecība, lai veicinātu inovāciju sēklu nozarē

Leģislatīva

Iniciatīvas mērķis ir atbalstīt inovāciju, mazināt kopējo administratīvo slogu un tiesiskajā regulējumā paredzēt elastīgumu, ņemot vērā globalizāciju, specializāciju un jaunu lauksaimniecības preču izmantošanas veidu attīstību kopā ar sabiedriskās domas pārmaiņām attiecībā uz lauksaimniecības un apkārtējās vides mijiedarbību. Tā nodrošinās tiesību aktu modernizāciju un vienkāršošanu, aizstājot 12 direktīvas par sēklām un augu pavairojamo materiālu ar vienu tiesību aktu.

Šķirņu selekcionāri, sēklu un pavairojamā materiāla piegādātāji, lauksaimnieki un citi sēklu un pavairojamā materiāla lietotāji, lauksaimniecības izejvielu pārstrādātāji, galapatērētāji, dalībvalstu iestādes un Kopienas Augu šķirņu birojs 2012. gads

2012. gads

10.

Klīniski izmēģinājumi, lai veicinātu klīnisko pētniecību un inovāciju farmācijas nozarē

Leģislatīva

Priekšlikuma par Klīniskās izpētes direktīvas 2001/20/EK pārskatīšanas mērķis ir stiprināt zināšanas un inovāciju klīniskās pētniecības jomā. Risināmie jautājumi varētu būt šādi: administratīvu kavējumu samazināšana, izvairīšanās no atšķirīgiem lēmumiem visā ES un ziņošanas procedūru optimizēšana.

Uzņēmumi (ražotāji) un dalībvalstu iestādes

2012. gads

11.

Dokumentu pakete, kurā ietverti

1) tiesību akti veterinārfarmācijas jomā

Leģislatīva

Labākas zāļu pieejamības tirgū nodrošināšana, jo īpaši mazāk svarīgu dzīvnieku sugu vai reti sastopamu slimību ārstēšanai. Uzņēmumiem uzliktā sloga mazināšana, optimizējot veterināro zāļu apstiprināšanas procesus un vienlaikus ievērojot sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides prasības.

Lauksaimnieki, veterināro zāļu ražotāji un izplatītāji, dalībvalstu iestādes

2012. gads

12.

2) tiesību akti ārstnieciskās dzīvnieku barības jomā

Leģislatīva

Tiesību aktu ārstnieciskās dzīvnieku barības jomā (Direktīva 90/167/EEK) pārskatīšanas mērķis ir precizēt darbības jomu attiecībā pret citiem barības aprites tiesību aktiem un tiesību aktiem par veterinārajām zālēm, aplūkot saistību starp medikamentu uzņemšanu, ievadot zāles un izmantojot ārstniecisku barību, un aplūkot dažādu veterināro zāļu ievadīšanas metožu izmaksas, drošību un efektivitāti. Iniciatīvas mērķis ir ES radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas garantē ārstnieciskās dzīvnieku barības drošu un efektīvu izmantošanu.

Lauksaimnieki, ārstnieciskās dzīvnieku barības ražotāji un izplatītāji, dalībvalstu iestādes

2012. gads

13.

Kombinēti produkti un gaļas pārbaude (dokumentu pakete higiēnas jomā)

Leģislatīva

Kombinēti produkti

Pašreizējo dzīvnieku veselības noteikumu par kombinētu produktu importu saskaņošana ar noteikumiem sabiedrības veselības jomā un konkurences palielināšana trešo valstu un dalībvalstu starpā. Vienota sertifikāta ieviešana, kas attiektos uz sertifikācijas sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aspektiem un uz visiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem (administratīvā sloga vienkāršošana).

Gaļas pārbaude

Gaļas pārbaudes sistēmas pārskatīšana, ievērojot dažu zoonožu epidemioloģiskās tendences. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš jauniem riskiem, bet ierobežotiem riskiem varētu veltīt mazāku vērību, piemērojot vairāk uz risku orientētu pieeju un tādējādi vienkāršojot procesu un mazinot administratīvo slogu. Iniciatīva tiks izstrādāta, konsultējoties ar trešo valstu lielākajiem tirdzniecības partneriem, lai atvieglotu eksportu.

Uzņēmēji, iekšzemes tirgotāji, importētāji, patērētāji, dalībvalstu iestādes, Komisija

2012. gads

Iekšlietas

14.

ES Imigrācijas kodekss

Direktīva 2009/50/EK, Direktīva 2005/71/EK, Direktīva 2004/114/EK, Direktīva 2003/019/EK un Direktīva 2003/86/EK

Leģislatīva

Visu tiesību aktu konsolidācija imigrācijas jomā, sākot ar piecām spēkā esošajām direktīvām par legālo migrāciju. Tas uzlabos saskaņotību starp instrumentiem, nodrošinās lielāku pārredzamību un ļaus atklāt nepilnības. Tiks ņemti vērā gaidāmo ziņojumu par direktīvu piemērošanu rezultāti.

Dalībvalstu iestādes, trešo valstu valstspiederīgie, kas jau ir emigrējuši uz ES un kas apsver šādu iespēju, darba devēji, pētniecības institūti

2013. gads

15.

Šengenas Robežu kodeksa (Regula Nr. 81/2009) pārskatīšana

Leģislatīva

Vairāku grozījumu apvienošana vienā juridiskā tekstā, ieskaitot noteikumus par Vīzu informācijas sistēmas izmantošanu un 2011. gada grozījumus.

Dalībvalsts iestādes

2013. gads

Rūpniecība un uzņēmējdarbība

16.

Individuālie aizsardzības līdzekļi

Leģislatīva

Direktīvas 89/686/EK pārskatīšana un saskaņošana ar jauno tiesisko regulējumu ražojumu tirdzniecības jomā. Direktīvas darbības jomas precizēšana, lai ražotājiem, tirgus uzraudzības iestādēm un pilnvarotajām iestādēm atvieglotu tās piemērošanu. Veselības un drošības prasību un atbilstības novērtēšanas procedūru vienkāršošana.

Uzņēmumi (ražotāji)

2012. gads

17.

Trošu ceļu iekārtas cilvēku pārvadāšanai

Leģislatīva

Direktīvas 2000/9/EK pārskatīšana un saskaņošana ar jauno tiesisko regulējumu ražojumu tirdzniecības jomā. Direktīvas teksta vienkāršošana, precizējot svarīgākos jēdzienus, definīcijas un darbības jomu, lai padarītu tekstu saskaņotāku un ražotājiem, dalībvalstu iestādēm un visām ieinteresētajām personām atvieglotu direktīvas piemērošanu.

Uzņēmumi (ražotāji)

2012. gads

18.

Mēslošanas līdzekļi

Leģislatīva

Mēslošanas līdzekļu tirdzniecības atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana, tostarp attiecībā uz jauniem mēslošanas līdzekļu veidiem un augšanas un augsnes uzlabošanas substrātiem, un uzņēmumu un iestāžu administratīvā sloga mazināšana, atceļot Regulu (EK) Nr. 2003/2003. Tas sekmēs arī tirdzniecību ar trešām valstīm.

Uzņēmumi (ražotāji)

2012. gads

19.

Visurgājējas tehnikas dzinēji

Neleģislatīva

No 2014. gada 1. janvāra dzinējiem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai, jāatbilst izplūdes gāzu emisiju robežvērtību IV posma prasībām; gadu iepriekš tipa apstiprinājumus var piešķirt tikai dzinējiem, kas atbilst IV posma prasībām. Ar šo iniciatīvu Direktīvā 97/68/EK paredzēts iekļaut jaunas šo dzinēju testēšanas specifikācijas.

Dalībvalstu iestādes (tehniskie dienesti) un uzņēmumi (ražotāji)

2012. gads

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

20.

Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE) statūti

Leģislatīva

Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE) statūtu Regulas (EK) Nr. 2001/2157 vienkāršošana plašākā iespējamas tiesību akta pārbaudes kontekstā.

Ar pārskatiem, informācijas publicēšanu, neatkarīgu ekspertu uzaicināšanu un prasībām attiecībā uz sanāksmēm saistītu informācijas sniegšanas pienākumu samazināšana.

ES uzņēmumi, kas gatavojas dibināt SE un uzņēmumi, kuru juridiskā forma ir SE.

2013. gads

Tiesiskums, pamattiesības un pilsonība

21.

EP vēlēšanas

Leģislatīva

Administratīvā sloga (Direktīva 93/109/EK) mazināšana pilsoņiem un valsts pārvaldes iestādēm vēlēšanu procesā un tā pašreizējā mehānisma efektivitātes uzlabošana, kas izveidots, lai nepieļautu dubultu balsošanu divās dalībvalstīs vienās un tajās pašās Eiropas vēlēšanās.

Iedzīvotāji un dalībvalstu iestādes

2012. gads

22.

Kompleksi ceļojumi, kompleksās brīvdienas un kompleksās ekskursijas

Leģislatīva

Padomes Direktīvas 90/314/EEK pārskatīšana, lai modernizētu pašreizējos noteikumus to patērētāju aizsardzībai, kas iegādājas kompleksos ceļojumus, jo īpaši internetā, un atvieglotu komplekso ceļojumu iegādi citās dalībvalstīs.

Iespējama visa regulējuma piemērošanas vienkāršošana un atvieglošana maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus vienā dalībvalstī.

Iedzīvotāji un patērētāji

2012. gads

23.

Tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšana dalībvalstīs

Leģislatīva

Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu pārskatīšana, pievēršot īpašu uzmanību pārsūtītāju un saņēmēju struktūru efektivitātei un dokumentu izsniegšanas lūgumu praktiskajai izpildei. Iespējama kopīgu minimuma standartu noteikšana.

Vienkāršošanu nodrošina elektroniskā režīma ieviešana (procesu paātrināšana, mazāks dokumentu apstrādes apjoms) un vienota kārtība dažādu dokumentu izsniegšanai.

Iedzīvotāji un dalībvalstu iestādes

2013. gads

24.

Pastāvošo Savienības tiesību aktu civilprocesuālo tiesību jomā konsekvences uzlabošana

Leģislatīva

Eiropas civilprocesuālo tiesību saskaņotības nodrošināšana un kopīgu minimuma standartu noteikšana civilprocesā.

Iedzīvotāji un dalībvalstu iestādes

2014. gads

Jūrlietas un zivsaimniecība

25.

Ilgtermiņa plānu izstrāde vai pārskatīšana attiecībā uz dažu zivju krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (vairāku zivju sugu nozvejas plāni)

Leģislatīva

Vairāku zivju sugu nozvejas plānus reglamentējošu tiesību aktu skaita samazināšana. Vienkāršošana un lielākas skaidrības nodrošināšana zvejniekiem. Atvieglota plānu administratīvā kontrole un izpildes nodrošināšana.

Zvejnieki un valsts pārvaldes iestādes

2013. gads

26.

Zvejas resursu saglabāšana, izmantojot tehniskos pasākumus jūras organismu aizsardzībai

Leģislatīva

Vienkāršošanu panāk, atceļot pašreizējā tehnisko pasākumu režīma nevajadzīgos un neizpildāmos aspektus un attiecībā uz jaunā regulējuma aspektiem ieviešot uz mērķi orientētu pieeju, saskaņā ar kuru pierādīšanas pienākums būs ieinteresētajām personām.

Zvejniecības nozare (zvejnieki), valsts pārvaldes iestādes, uzraudzības aģentūras un zinātniskās pētniecības institūti.

2013. gads

Transports

27.

Pasažieru kuģu drošības noteikumu pārskatīšana

Leģislatīva

Drošības uzlabošana un konkurences traucējumu novēršana attiecībā uz vairākiem pasažieru kuģu tipiem, kas veic starptautiskus/iekšzemes reisus. Pašreizējā tiesiskā regulējuma vienkāršošana un precizēšana, atceļot nesamērīgos noteikumus, kas pašlaik jāievēro maziem kuģiem un maziem transporta uzņēmumiem.

Visi jūras transporta ķēdes dalībnieki: kuģi, apkalpes, kuģniecības, kravas pārvadātāji, ostu dienesti, dažādas dalībvalstu iestādes (regulatori, aizsardzības, meklēšanas un glābšanas dienesti, piesārņojuma novēršanas dienesti utt.), piekrastes reģioni, zvejas kuģi, jūras vide plašā izpratnē, iedzīvotāji, Komisija un ES aģentūras.

2012. gads

28.

Eiropas vienotā gaisa telpa

Leģislatīva

Pilnīgāk saskaņot divus tiesiskos regulējumus par Eiropas vienoto gaisa telpu (SES) (Regulu (EK) Nr. 549–552/2004) un regulu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izveidi (Regulas (EK) Nr. 216/2008). 2009. gada SES2 tiesību aktu paketē netika pienācīgi pārstrādāti iepriekšējie SES noteikumi, kā rezultātā trūka skaidrības par regulatīvo pieeju tehniskajiem jautājumiem.

Visi aviācijas nozares dalībnieki

2014. gads

III pielikuma projekts. Neizlemtu priekšlikumu atsaukumu saraksts 2

Nr.

COM/SEC/ Starpiestāžu atsauce

Nosaukums

Atsaukumu pamatojums

Atsauce uz Komisijas priekšlikumu Oficiālajā Vēstnesī

Paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

29.

COM(2007) 0743-1. daļa 2007/0255/APP 2007/0255 (AVC)

Priekšlikums — Padomes lēmums, lai parakstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses

Tehnisks atsaukums. Parakstīšana notika 2008. gada 29. aprīlī. Šis priekšlikums tika iesniegts kopā ar Priekšlikumu COM(2007) 0743-2, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, kas paliek spēkā, ņemot vērā, ka dalībvalstu ratifikācijas procedūra vēl turpinās.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 55, 28.2.2008., 5. lpp.

Vide

30.

COM(2004)532 2004/0183/COD

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko ievieš standartus noteiktu dzīvnieku sugu humānai (bezsāpju) ķeršanai slazdos

Noraidīts Eiropas Parlamentā. Komisija apsvērs citas alternatīvas.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 13, 19.1.2005., 6. lpp.

Iekšlietas

31.

COM(2009)90 2009/0025/COD

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Šengenas līguma īstenošanas konvenciju attiecībā uz ilgtermiņa uzturēšanās vīzām un brīdinājumiem Šengenas Informācijas sistēmā

Tehnisks atsaukums. Pēc juridiskā pamata un procedūras grozījumiem 2009. gada decembrī priekšlikumu iekļāva procedūrā COM(2009) 91. Jauno priekšlikumu pieņēma kā 2010. gada 25. marta Regulu (ES) Nr. 265/2010, ar kuru Šengenas nolīguma Īstenošanas konvenciju un Regulu (EK) Nr. 562/2006 groza attiecībā uz tādu personu pārvietošanos, kurām ir ilgtermiņa vīza.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 076, 25.3.2010., 20. lpp.

32.

COM(2009)554.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu (pārstrādāta redakcija)

Novecojis. Aizstāts ar pārskatītu priekšlikumu COM(2011) 319.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 26, 28.1.2011., 16. lpp.

33.

COM(2009)618.

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru nosaka nostāju, kas jāpieņem Kopienas vārdā, par mehānismu Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas īstenošanas pārskatīšanai, kurš jāpieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas dalībvalstu konferences 3. sesijā (Doha / Katara, 2009. gada 9. līdz 13. novembris)

Novecojis. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas dalībvalstu konferences 3. sesijā, kas notika Dohā no 2009. gada 9. līdz 13. novembrim, tika pieņemta Rezolūcija Nr. 3/1 „Pārskatīšanas mehānisms”.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 26, 28.1.2011., 14. lpp.

34.

COM(2008)676.

Priekšlikums Padomes lēmumam par Kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīklu (KIBIT)

KIBIT sistēma tagad atzīta par fakultatīvu sistēmu, kurā neapstrādā personas datus un klasificētu informāciju. Šajos apstākļos sistēmas darbībai nav nepieciešams juridisks pamats, tāpēc priekšlikums jāatsauc.

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

35.

COM(2000)0412 galīgā redakcija - 2000/0177/CNS

Priekšlikums Padomes regulai par Kopienas patentu

Aizstāts ar jaunākiem priekšlikumiem: COM(2011) 0215 Priekšlikums regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, un COM(2011) 0216 Priekšlikums regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību (tulkošanas kārtība).

OV C 337E, 28.11.2000., 278.–290. lpp.

36.

COM(2003)827 2003/0326/CNS

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko Tiesai piešķir jurisdikciju strīdos saistībā ar Kopienas patentu

COM(2011) 0215 Priekšlikums regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, un COM(2011) 0216 Priekšlikums regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību (tulkošanas kārtība).

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 96, 21.4.2004., 36. lpp.

37.

COM(2003) 828 2003/0324/COD

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas patentu tiesu un par apelācijām Pirmās instances tiesā

COM(2011) 0215 Priekšlikums regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, un COM(2011) 0216 Priekšlikums regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību (tulkošanas kārtība).

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 96, 21.4.2004., 36. lpp.

38.

COM(2008)194 2008/0083/COD

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK un 89/666/EEK attiecībā uz dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem

Par šo priekšlikumu nav panākta vienošanās un nav pamatotu cerību, ka to kādreiz varētu pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 76, 25.3.2010., 1. lpp.

Juridiski jautājumi

39.

COM(2007)587 2007/0206/CNS

Priekšlikums Padomes Direktīvai par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (kodificēta redakcija)

Aizstāts ar grozītu priekšlikumu COM(2010) 641, saskaņā ar kuru pieņemta Padomes 2011. gada 21. jūnija Direktīva 2011/64/ES.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 4, 9.1.2009., 9. lpp.

40.

COM(2008)691 2008/0206/CNS

Priekšlikums Padomes direktīvai par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (kodificēta redakcija)

Aizstāts ar pārskatītu priekšlikumu COM(2010) 784.

41.

COM(2009)323 2009/0083/CNS

Priekšlikums Padomes regulai (EK) par euro ieviešanu

Tā kā juridiskais pamats atcelts ar Lisabonas līgumu, šā tiesību akta kodificētu versiju nevar pieņemt.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 296, 30.10.2010., 1. lpp.

42.

COM(2009) 530 2009/0149/COD

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu autopārvadājumiem (kodificēta redakcija)

Aizstāts ar pārskatītu priekšlikumu COM(2010) 505.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 26, 28.1.2011., 13. lpp.

Jūrlietas un zivsaimniecība

43.

COM(2009)120.

2009/0038/CNS

Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē

Pēc tam, kad Gvinejas valdība 2009. gada 28. septembrī bija vardarbīgi apspiedusi iedzīvotāju protestus, Padome pieņēma lēmumu izbeigt Protokola provizorisko piemērošanu un atteikties no nodoma par nolīguma noslēgšanu. Tāpēc priekšlikums par nolīguma noslēgšanu jāatsauc.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 296, 30.10.2010.., 2. lpp.

Reģionu politika

44.

COM(2005)108 galīgā redakcija.

2005/0033/COD

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu

Šis priekšlikums kopš 2006. gada ir bloķēts Padomē, jo dalībvalstīs vēl joprojām ir iebildumi pret jebkādām lielākām izmaiņām attiecībā uz Soidaritātes fonda principiem un darbību, un nākotnē nekāds progress nav gaidāms. Komisija paziņoja par savu nolūku atsaukt šo priekšlikumu un izpētīt citas iespējas 2011. gada 6. oktobrī pieņemtajā Paziņojumā par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotni (COM(2011) 613, 6. punkts).

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 49, 28.2.2006., 38. lpp.

Nodokļu politika un muitas savienība

45.

COM(2007)52 galīgā redakcija.

2007/0023/CNS

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK attiecībā uz īpaša nodokļu režīma koriģēšanu gāzeļļai, ko izmanto par degvielu komerciāliem mērķiem, un nodokļu sistēmas saskaņošanu bezsvina benzīnam un gāzeļļai, ko izmanto par degvielu

Pēc enerģijas nodokļu priekšlikuma COM(2011) 169 pieņemšanas šis priekšlikums kļuvis lieks.

Atsauce uz pieņemto EK priekšlikumu OV C 181, 3.8.2007., 5. lpp.

(1) Rīcības plāni atsevišķajām iniciatīvām ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/governance/impact/planned_ia/roadmaps_2012_en.htm
(2) Atsaukumi stāsies spēkā dienā, kad tos publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.