POLITISKAIS KONTEKSTS

Eiropai ir vajadzīga stratēģija, kas palīdzētu izkļūt no ekonomikas krīzes spēcīgākiem un padarīt ES par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku ar augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni. Stratēģijā “ Eiropa 2020 ” izklāstīts redzējums par Eiropas sociālo tirgus ekonomiku 21. gadsimtā.

Lai gan vienotais tirgus neietilpst septiņās politikas pamatjomās, ka atzītas par svarīgākajām, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus, paziņojumā par stratēģiju “Eiropa 2020” teikts, ka ES līmeņa instrumenti, konkrēti vienotais tirgus, finanšu sviras un ārējās politikas instrumenti, tiks pilnībā izmantoti, lai pārvarētu šķēršļus un īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Stratēģijas “Eiropa 2020” neatņemama sastāvdaļa ir darbības priekšlikumi, kuru uzdevums ir nodrošināt šo stratēģijas instrumentu pilnvērtīgu izmantošanu.

Paziņojumā apliecināts arī, ka spēcīgāks, integrētāks un plašāks vienotais tirgus ir ļoti svarīgs izaugsmei un darbavietu radīšanai. Priekšsēdētājs Barrozu 2009. gada beigās aicināja profesoru Mario Monti izstrādāt ziņojumu, kurā būtu izklāstīti ieteikumi un risinājumi ar mērķi iedzīvināt vienoto tirgu. Profesors Monti publicēja ziņojumu 2010. gadā, un tajā konstatēja, ka vienotajam tirgum ir instrumentāla nozīme vairākās citās ES politikas veidošanas jomās, kuras piesaista plašu politisku interesi, taču var nespēt sasniegt nospraustos mērķus, ja tās nevar pilnībā balstīties uz stabilu vienoto tirgu.

Konkrēti attiecībā uz precēm profesors Monti norādīja, ka, lai saglabātu vienotā preču tirgus dinamiku un paplašinātu šo tirgu, pilnībā jāīsteno 2008. gadā pieņemtā tiesību aktu pakete preču jomā, īpaši saistībā ar savstarpējās atzīšanas principu un tirgus uzraudzību.

Pašreizējā iniciatīva ir būtisks solis 2008. gada 9. jūlijā “preču paketes” ietvaros pieņemtā tiesiskā regulējuma īstenošanā. 2008. gada paketes mērķis bija sekmēt drošu preču brīvu apriti, uzlabojot ES tiesību aktu efektivitāti produktu drošuma jomā, pastiprinot patērētāju aizsardzību un veidojot vienlīdzīgākus konkurences apstākļus uzņēmējiem.

Pasaules ekonomikas krīzes kontekstā tas joprojām ir īpaši svarīgi, jo efektīvi funkcionējošam iekšējam tirgum ir izšķiroša nozīme konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā Eiropas Savienībā, un tās ir vienas no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, kā apliecināts priekšlikumā “Akts par vienoto tirgu”[1].

PREčU PAKETE UN TāS IEGULDīJUMS IEKšēJā TIRGū

Preču brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus stūrakmens, kā paredzēts Līgumā, un tā ir Eiropas Savienības attīstības pamatā.

Kopš 1970. gadiem ir pieņemti ES tiesību akti, kas regulē daudzu dažādu preču apriti, un to mērķis ir nodrošināt patērētāju, darba ņēmēju darba vietā, vides, enerģijas resursu utt. saskaņotu aizsardzību, tādējādi darot iespējamu brīvu apriti visā Savienībā.

Saskaņošanas process paātrinājās līdz ar jaunās pieejas likumdošanas tehnikas pieņemšanu 1985. gadā, ierobežojot tiesību aktos iekļautās prasības līdz būtiskākajām un saskaņotajos Eiropas standartos iztirzājot sīkus tehniskas dabas jautājumus, un tādējādi veselas rūpniecības nozares varējušas gūt labumu no brīvas aprites.

Tehniskas saskaņošanas tiesību aktu pieņemšana bijusi sekmīga. Preču iekšējais tirgus kļuvi par realitāti, un vienlaikus tikusi nodrošināta preču drošība augstā līmenī, kā arī sekmēta to brīva aprite visā Eiropas Savienībā.

Tomēr, īstenojot un piemērojot šos tiesību aktus, atklājušies vairāki trūkumi, kas mazina to efektivitāti, par ko liecina fakts, ka tirgū joprojām sastopamas prasībām neatbilstošas un iespējami bīstamas preces. Tas kaitē visas sistēmas uzticamībai un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem. Daļēji tas ir saistīts ar atsevišķu paziņoto struktūru neapmierinošo sniegumu un neatbilstībām tiesību aktos, kuru dēļ to piemērošana ražotājiem un iestādēm bijusi pārak sarežģīta.

Prasību neievērošana var arī kaitēt preču lietotājiem. Turklāt tā mazina prasības ievērojošo uzņēmumu konkurētspēju, jo konkurenti, kuri neievēro prasības, gūst negodīgas priekšrocības (piemēram, izvairoties no dārgām atbilstības novērtēšanas procedūrām).

Valsts tirgus uzraudzības iestādēm būtiskas grūtības sagādā tas, kas prasībām neatbilstošas preces un uzņēmumi, kas tās piegādājuši, nereti nav izsekojami, īpaši ja preču izcelsme ir trešā valstī. Turklāt tirgus uzraudzība dalībvalstīs ne vienmēr tiek īstenota tik konsekventi un aktīvi, kā tas būtu jādara, tāpēc apritē nonāk iespējami bīstamas preces. Tirgus uzraudzību galvenokārt veic valsts līmenī, tāpēc steidzami ir vajadzīga labāka uzraudzība, koordinācija un informācijas apmaiņa ES līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgāku drošības līmeni visā ES.

Tiesību aktos paredzētās prasības attiecībā uz precēm uzņēmējiem kļuvušas arvien sarežģītākas. Modernas preces kļuvušas tehniski sarežģītākas un ietver vairāk risku nekā agrāk – gan veselībai, gan personu drošībai, gan videi. Tas nozīmējis, ka ražotājiem un citiem uzņēmējiem jāņem vērā plašs un arvien pieaugošs dažādu tiesību aktu kopums, ko vienlaikus piemēro vienam produktam. Turklāt pakāpeniski izveidojušās neatbilstības produktu tiesību aktos – izmantota dažāda terminoloģija, lai aprakstītu konceptus, kas visiem saskaņošanas tiesību aktiem patiesībā ir vienādi (piemēram, atbilstības novērtēšanas procedūras un drošības klauzulas). Šī problēma ir ievērojamāka, nekā sākotnēji varētu domāt.

Pat nelielas atšķirības uzņēmējiem var radīt grūtības saprast, kā ievērojamas ES tiesību aktos paredzētās prasības. Tā rezultātā godīgi uzņēmumi var ieguldīt jomās, kas patiesībā nav vajadzīgas, domājot, ka tādējādi prasības tiks pilnībā ievērotas. Vienlaikus neatbilstības un neskaidrības tiesību aktos negodīgiem uzņēmumiem ļauj izvairīties no valsts iestāžu kontroles. Bieži vien valsts iestādēm nav skaidrs, kādas pārbaudes ir jāveic un kā. Tāpēc dalībvalstis (vai pat reģioni dalībvalstīs) pieņem dažādas pieejas, un tirgus uzraudzība ES netiek veikta vienlīdz regulāri, netiek piemēroti vieni un tie paši kritēriji, un arī efektivitāte nav vienmērīga. Tas savukārt rada nevienlīdzīgus izaugsmes apstākļus uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan importētājiem.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija 2003. gadā publicēja paziņojumu Parlamentam un Padomei par 1985. gadā pieņemtās jaunās pieejas īstenošanu[2]. Tajā secināja, ka jaunās pieejas likumdošanas tehnika ir jāpārskata un jāpapildina ar tiesību aktos paredzētām prasībām par atbilstības novērtēšanas struktūru akreditāciju un vispārīgu politiku par preču tirgus uzraudzību.

JAUNAIS TIESISKAIS REGULēJUMS UN Tā īSTENOšANA

Saistībā ar šo pārskatīšanas procesu Komisija nāca klajā ar pasākumu kopumu, kas kļuva pazīstams kā “preču pakete”. Jaunā tiesiskā regulējuma (JTR) tekstus (Regulu (EK) Nr. 765/2008 un Lēmumu Nr. 768/2008/EK) pieņēma paketes ietvaros (tajā ietilpa arī paziņojums par automašīnu reģistrāciju un priekšlikums regulai par savstarpēju atzīšanu). Šie teksti ir plašāki par vienkāršu jaunās pieejas pārskatīšanu, un patiesībā tie veido jaunu saskaņotās jomas tiesisko vidi.

Šie divi JTR teksti nozīmē būtisku politisku progresu preču iekšējā tirgus darbībai, jo tie veido ne tikai visaptverošu un saskaņotu pieeju attiecībā uz tehniskās saskaņošanas politiku saistībā ar produktu drošību, bet dara iespējamu arī reālu un efektīvu visu tirgū laisto preču tirgus uzraudzības politiku, neatkarīgi no tā, vai preču izcelsme ir ES vai trešās valstīs.

JTR tekstu mērķis ir stiprināt to tiesību aktu iedarbīgumu, kas attiecas uz veselību un drošumu (vai citām sabiedrības interesēm):

- ieviešot ES politikā trūkstošos elementus (piemēram, akreditāciju un tirgus uzraudzību, tostarp trešo valstu izcelsmes preču kontroli);

- novēršot pašreizējās situācijas trūkumus, ņemot vērā jaunās pieejas īstenošanas divdesmit gadus paralēli tradicionālākiem tiesību aktiem;

- saskaņojot tiesību aktus, kas tagad attiecas uz aizvien lielāku nozaru skaitu.

Abi teksti dažādos veidos palīdz apmierināt šādas vajadzības un papildina tiesību aktu kvalitātes ķēdi: (pamat–) prasības, kas saistītas ar veselību, drošumu un citu sabiedrības interešu aizsardzību, kvalitātes prasības ražotājiem un atbilstības novērtēšanas iestādēm, akreditācijas sistēma, kas nodrošina atbilstības novērtēšanas struktūru kvalitāti, pārredzamas atbilstības novērtēšanas procedūras, spēcīga tirgus uzraudzība un trešo valstu izcelsmes preču kontrole. Trūkumi vai iztrūkstoši posmi šajā ķēdē nozīmē, ka nedrošas preces var ienākt tirgū un sasniegt gala lietotāju – vai tas būtu privāts vai profesionāls lietotājs. JTR teksti ir papildinoši dokumenti, kas savstarpēji cieši saistīti, bet arī tuvi saistīti ar nozaru tiesību aktiem, kurus tie atbalsta un papildina.

Ar regulu ieviesti principi, noteikumi, tiesības un saistības. Tās noteikumi bijuši tieši piemērojami kopš 2010. gada 1. janvāra, un tos piemēro valsts iestādes, Komisijai palīdzot nodrošināt saskaņotu pieeju.

Lēmumā iekļauti paraugnoteikumi, kuru pamatā ir daudzi jau esoši Savienības saskaņošanas tiesību akti, bet pašam par sevi tam nav tiesisku seku. Kā sui generis lēmums tas pauž ES likumdevēja apņemšanos piemērot tā saturu pēc iespējas sistemātiski attiecībā uz visiem produktu jomas tiesību aktiem (agrākiem, aktuāliem un turpmākiem) un tādējādi palīdzēt visām īstenošanā iesaistītajām pusēm.

Regulas pilnā ietekme ir zināmā mērā atkarīga no procesa, kādā lēmuma noteikumi tiek iestrādāti nozaru tiesību aktos.

JTR tekstus piemēro kombinācijā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem šādā veidā:

- nozaru tiesību akti nosaka veselības, drošuma un citu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, paredz prasības, kas jāpilda uzņēmējiem un valsts iestādēm, izrauga attiecīgās atbilstības novērtēšanas procedūras un paredz drošības mehānismus;

- Regulā (EK) Nr. 765/2008 izklāstīti to atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumi, kuras sniedz atbilstības novērtēšanas pakalpojumus atbilstoši nozaru tiesību aktiem, un noteiktas tirgus uzraudzības iestāžu saistības attiecībā uz nozaru tiesību aktos izklāstīto saistību pildīšanu un trešo valstu izcelsmes preču kontroli.

Pielāgošanas procesā Lēmuma Nr. 768/2008/EK noteikumi par definīcijām, uzņēmēju saistībām, izsekojamības prasībām, konsolidētajiem kritērijiem un atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanas procedūrām, kā arī konsolidētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām ir iestrādāti nozaru tiesību aktos, tādējādi ļaujot pilnībā piemērot Regulā (EK) Nr. 765/2008 izklāstītos tirgus uzraudzības noteikumus.

PIELāGOšANAS PROCESS UN PAšREIZēJAIS TIESīBU AKTU KOPUMS

Saistībā ar turpmākiem tiesību aktiem Komisija sistemātiski pārbaudīs, vai ir iespējams lēmuma noteikumus iestrādāt nozaru tiesību aktos, pielāgojot tos pēc iespējas bieži un pilnīgi. Gadījumos, kad tā lemj par nepielāgošanu, lēmuma noteikumu nepiemērotība ir pilnībā jāpaskaidro. Šis process ir veicams brīdī, kad tiek veikti grozījumi nozaru tiesību aktos.

Kopš lēmuma pieņemšanas pārskatīti vairāki tiesību akti. Rotaļlietu direktīva tika pārskatīta ar 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK[3], un tā ir pirmā direktīva, kas pilnībā pielāgota Lēmumam Nr. 768/2008/EK. Uzsākts darbs arī ar citām.

Jautājums ir par to, ko darīt, ja tiesību aktu tuvākajā laikā nav paredzēts pārskatīt. Ir skaidrs, ka produktu tiesību aktus ir vieglāk saprast un attiecīgi pildīt un ievērot, jo saskaņotāki tie ir. Horizontāli, bet ne nozaru saskaņoti risinājumi noteikti palīdz panākt labāku atbilstību, piemēram, atbilstības novērtēšanas procedūrās, paziņoto struktūru noteikumos utt.

Tāpēc pastāv reāla vajadzība pārskatīt vairākas direktīvas, kuras normālos apstākļos tuvākajā laikā netiktu pārskatītas, lai attiecīgajās nozarēs drīzumā varētu sākt piemērot noteikumus saistībā ar tirgus uzraudzību.

Tāpēc ierosināts lēmumam pielāgot direktīvu kopumu, kuras nebija plānots pārskatīt, taču attiecībā uz kurām noteikumiem par tirgus uzraudzību un citiem pārnozaru jautājumiem būtu labvēlīga ietekme, neskarot nozaru specifiskos apsvērumus.

Tādējādi šā tiesību aktu kopuma mērķis ir grozīt atsevišķas direktīvas vienīgi tāpēc, lai vienā vienkāršotā procesā iestrādātu lēmuma horizontālos noteikumus, nepārskatot nozaru jautājumus, šādi nekavējoties radot JTR priekšrocības iespējami daudzās nozarēs.

Lai panāktu iespējami lielu tiesisko skaidrību, Komisija nolēmusi izmantot tiesību aktu pārstrādāšanas metodi. Tam līdz ar Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju būtu jāpalīdz koplēmuma procedūrā virzīt diskusijas par tekstu horizontālo pielāgošanu Lēmumam Nr. 768/2008/EK un jānovērš diskusiju atsākšanu par nozaru specifiskiem jautājumiem.

Direktīvas būtu jāpielāgo arī ar Lisabonas līguma terminoloģiju un noteikumiem. Konkrēti ir jāievieš jaunie noteikumi par komiteju procedūru, jo ar vairākām no attiecīgajām direktīvām tika izveidotas komitejas.

ATTIECīGO DIREKTīVU ATLASE

Pēc JTR pieņemšanas 2008. gada jūlijā Komisijas dienesti pārskatīja tiesību aktus produktu jomā, lai noteiktu, kurus instrumentus nozaru specifisku iemeslu dēļ (t. i. lai precizētu vai paplašinātu to darbības jomu, atjauninātu drošuma prasības utt.) paredzēts pārskatīt tuvāko 3–5 gadu laikā (t. i. līdz 2013. gadam). Lielāko daļu jau esošu tiesību aktu bija vajadzīgs pārskatīt nozaru specifisku iemeslu dēļ, un šīs atsevišķās pārskatīšanas iekļautas Komisijas darba programmā. Pielāgošana tiks veikta, ņemot vērā pārskatīšanas darbu.

Komisija atlasīja arī tiesību aktus, kuru struktūra un pieeja lielā mērā atbilda Lēmumam Nr. 768/2008/EK, lai tos iekļautu procesā, kas veltīts vienīgi pielāgošanai šim lēmumam. Tādējādi direktīvu izvēle automātiski sašaurinājās līdz direktīvām, kuras pieņemtas atbilstoši jaunajai pieejai, jo citi tiesību akti (it īpaši vecās vai tradicionālās pieejas direktīvas) būtu jāpārstrādā daudz lielākā mērā, prasot vairāk par vienkāršu “pielāgošanu”.

Šajā procesā Komisija iekļaušanai pielāgošanas tiesību aktu kopumā atlasīja šīs desmit jaunās pieejas direktīvas:

- Civilo sprāgstvielu direktīva: Direktīva 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību;

- Direktīva par sprādzienbīstamā vidē izmantojamām iekārtām ( ATEX ): Direktīva 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē;

- Liftu direktīva: Direktīva 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem;

- Spiediena iekārtu direktīva: Direktīva 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām;

- Mērinstrumentu direktīva: Direktīva 2004/22/EK par mērinstrumentiem;

- Elektromagnētiskās savietojamības direktīva ( EMC ): Direktīva 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību;

- Zemsprieguma direktīva ( LVD ): Direktīva 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās;

- Pirotehnisko izstrādājumu direktīva: Direktīva 2007/23/EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū;

- Neautomātisko svaru direktīva: Direktīva 2009/23/EK par neautomātiskiem svariem;

- Vienkāršu spiedtvertņu direktīva: Direktīva 2009/105/EK par vienkāršām spiedtvertnēm.

Galvenā šo direktīvu kopīgā īpašība ir to līdzīgā struktūra: definīcijas, veselības un drošuma pamatprasības, atsauces uz saskaņotajiem Eiropas standartiem, prasības ražotājiem, izsekojamības prasības un atbilstības novērtēšanas prasības (visās paredzētas atbilstības novērtēšanas procedūras, astoņās paredzēta paziņoto struktūru iejaukšanās) un drošības mehānismi.

Dažas direktīvas attiecas uz vairākām nozarēm (konkrēti zemsprieguma, EMC , mērinstrumentu, sprādzienbīstamā vidē izmantojamu iekārtu un spiedtvertņu direktīva), tādējādi pastiprinot gaidāmās pielāgošanas priekšrocības uzņēmējiem un valsts iestādēm, kuras atbild par šo tirgu uzraudzību.

Attiecīgās nozares ir ļoti svarīgas rūpniecības nozares, kuras saskaras ar ievērojamu starptautisku konkurenci un tāpēc gūs labumu no vienkāršošanas un vienlīdzīgu konkurences apstākļu garantijām ES.

Pamatdatus par dažām no minētajām nozarēm var apkopot šādi.

Zemsprieguma un EMC direktīva attiecas uz visām mājsaimniecībā un profesionāli izmantojamām elektroierīcēm, un produkcija LVD jomā atbilst aptuveni 235,59 miljardiem euro, savukārt EMC jomas iekārtas atbilst 200,12 miljardiem euro. Tirdzniecības bilance ir negatīva ( LVD : imports 103,93 miljardu euro apmērā, un eksports 83,09 miljardu euro apmērā. Lēsts, ka iekšējais patēriņš atbilst 256, 42 miljardiem euro. EMC : imports 100, 78 miljardu euro apmērā, un eksports – 76,07 miljardu euro apmērā. Lēsts, ka iekšējais patēriņš atbilst 224,83 miljardiem euro.).

ATEX iekārtu direktīva attiecas uz visiem produktiem, ko varētu lietot sprādzienbīstamā vidē, elektriskiem, mehāniskiem un spiediena vadītiem (mīnas, naftas ķīmijas iekārtas, rūpnīcas, uzpildes stacijas utt.). Produkcija atbilst aptuveni 2,2 miljardiem euro, un tirdzniecības bilance ir pozitīva: imports veido 400 miljonus euro, bet lēsts, ka iekšējais patēriņš atbilst 1,9 miljardiem euro jeb 86 % no iekšējās produkcijas.

Mērinstrumentu nozares (ieskaitot neautomātiskos svarus), kas ietver visus ūdens, gāzes, elektrības, naftas un citu šķidrumu skaitītājus un mazumtirdzniecībā izmantotos svarus, produkcija atbilst aptuveni 5,75 miljardiem euro. Lielāko daļu instrumentu ražo ES, un imports veido mazāk nekā ES produkcijas ceturto daļu.

Pirotehnikas, kas ietver ne tikai uguņošanas piederumus, bet arī automobiļu gaisa spilvenos izmantoto tehnoloģiju, produkcija atbilst 4,2 miljardiem euro (2,8 miljardus euro veido gaisa spilveni). Fakts, ka 95 % uguņošanas piederumu tiek ražoti ārpus ES, uzsver vajadzību ieviest stingras izsekojamības prasības.

Spiediena iekārtas (tostarp vienkāršas spiedtvertnes) var ietilpt dažādās nozarēs, jo tās galvenokārt izmanto kā sastāvdaļas lielākos gala produktos. Preču spektrs, ieskaitot spiediena iekārtas, ietver patēriņa preces (piemēram, spiediena katlus, mājsaimniecībām paredzētas gaisa kondicionēšanas sistēmas, ugunsdzēšamos aparātus utt.) un rūpniecības preces (piemēram, spiedtvertnes un cauruļvadus ķīmiskās rūpnīcās, dažādus mehānismus utt.).

Tas skaidri liecina par attiecīgo nozaru nozīmi un uzsver, ka tiesību aktu labākai saskaņotībai un efektīvākai tirgus uzraudzībai, īpaši saistībā ar trešo valstu izcelsmes precēm, būs ļoti labvēlīga ietekme.

PRIEKšLIKUMU SATURS

Šajā iniciatīvā ietvertie priekšlikumi satura ziņā aprobežojas ar pielāgošanu Lēmumam Nr. 768/2008/EK un jaunajai Lisabonas līguma terminoloģijai (ieskaitot jaunos noteikumus par komiteju procedūru). Konkrētāk tie pielāgos definīcijas, izsekojamības prasības, uzņēmēju saistības, atbilstības novērtēšanas struktūru (paziņoto struktūru) atlases kritērijus un procedūras, kā arī atbilstības novērtēšanas prasības.

Lēmuma noteikumos izmantotā valoda ir saglabāta, ciktāl iespējams, bet atsevišķos gadījumos tā mainīta, lai darītu iespējamu pareizu un jēgpilnu iestrādi direktīvās. Tādējādi direktīvu terminoloģija var atšķirties, taču jēga un tiesiskās saistības ir vienas un tās pašas.

Desmit direktīvu pielāgošanas galvenos aspektus var apkopot šādi.

1. Pasākumi, kas paredzēti neatbilstības problēmu risināšanai:

2. Importētāju un izplatītāju pienākums pārbaudīt, vai uz precēm ir CE zīme, tām pievienoti vajadzīgie dokumenti un uz tām ir izsekojamības informācija. Importētājiem uzliek papildu pienākumus;

3. ražotāju pienākums nodrošināt instrukcijas un drošības informāciju valodā, ko patērētāji un gala lietotāji saprot bez grūtībām, kā arī veikt paraugu testēšanu un produktu uzraudzību;

4. izsekojamības prasības visā izplatīšanas ķēdē: ražotājiem un importētājiem uz izstrādājumiem jānorāda nosaukums un adrese; ikvienam uzņēmējam jāspēj informēt iestādes par to, no kā viņš nopircis produktu un kam to piegādājis;

5. drošības klauzulas procedūras reorganizācija (tirgus uzraudzība) , lai skaidrāk norādītu, kā attiecīgās izpildes iestādes tiek informētas par bīstamām precēm, un nodrošinātu, lai visās dalībvalstīs tiktu veikti vieni un tie paši pasākumi saistībā ar attiecīgo produktu.

6. Pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu paziņoto struktūru veiktā darba kvalitāti:

7. paziņošanas prasību pastiprināšana paziņotajām struktūrām (ieskaitot apakšlīgumu slēdzējus un filiāles), piemēram, objektivitāte, kompetence veikt savu darbu un piemērot koordinācijas grupu izstrādātos norādījumus;

8. pārskatīta paziņošanas kārtība : dalībvalstīm, kas paziņo par struktūru, ir jāiekļauj informācija par šīs struktūras kompetences novērtējumu. Citas dalībvalstis noteiktā termiņā var paust iebildumus pret paziņošanu;

9. prasības paziņojošām iestādēm (t. i., valsts iestādēm, kuras atbild par paziņoto struktūru novērtēšanu, paziņošanu un uzraudzību), tostarp objektivitāte un taisnīgums to darbības īstenošanā;

10. informēšanas pienākumi : paziņotajām struktūrām ir jāinformē paziņojošās iestādes par sertifikātu atteikumiem, ierobežojumiem, apturēšanu vai atsaukšanu.

11. Pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci starp direktīvām:

12. bieži lietotu definīciju un terminoloģijas pielāgošana;

13. atbilstības novērtēšanas procedūru tekstu pielāgošana.

Jāuzsver, ka jautājumi saistībā ar ES standartizācijas politikas īstenošanu, kura varētu ietekmēt arī šeit minēto direktīvu īstenošanu, tiek izskatīti citā iniciatīvā (standartizācijas paketē).

SECINāJUMI

Komisija uzskata, ka priekšlikumi ir ļoti svarīgi, un tie sniedz būtisku ieguldījumu, īstenojot politikas mērķi – patērētājiem, profesionāļiem un uzņēmējiem vispār nodrošināt pienācīgi funkcionējošu iekšējo tirgu. Pielāgotās direktīvas palīdzēs spēcināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kurā visi dalībnieki, kas ievēro tiesiskās saistības, tiek aizsargāti pret tiem, kuri tās pārkāpj.

Šī iniciatīva lielā mērā atbilst arī Komisijas mērķim labāka regulējuma un vienkāršošanas jomā, jo tā daudzās dažādās rūpniecības nozarēs ievieš saskanīgumu un tiesisku viendabību, padarot ES tiesību aktus saprotamākus, vieglāk īstenojamus, ievērojamus un izpildāmus.

Komisija atlasījusi šā tiesību aktu kopuma instrumentus, pamatojoties uz principu, ka vienīgie tajos veicamie grozījumi ir saistīti ar pielāgošanu JTR noteikumiem. Konkrētajos nozaru tiesību aktos netiek veikti nekādi grozījumi attiecībā uz būtiskiem tehniskiem aspektiem[4]. Tādējādi Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi izskatīt tiesību aktu kopumu šajā gaismā, lai nodrošinātu vispārīgu saskanību, ko paredz pārstrādāšanas metode, un novērstu debašu dalīšanos vairākās diskusijās par nozaru jautājumiem.

[1] COM(2011) 206 galīgā redakcija, 13.4.2011.

[2] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Enhancing the Implementation of the New Approach Directives , COM(2003) 240, galīgā redakcija, 7.5.2003.

[3] OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

[4] Izņēmums izdarīts attiecībā uz pirotehnikas izstrādājumu direktīvu. Komisija ierosinājusi nelielu grozījumu I pielikuma 4. punktā, lai novērstu neparedzētu gaisa spilvenu un dažu citu pirotehnikas izstrādājumu aizliegumu pēc 2013. gada 4. jūlija. Šis grozījums ir visai neliels grozījums esošajā tekstā. Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgāku un efektīvāku atstāt šo direktīvu paketes ietvaros, nevis veikt neatkarīgu pārskatīšanas procesu.