KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Noziedzības statistikas veidošana Eiropas Savienībā – rīcības plāns 2011.–2015. gadam

IEVADS

MĒRĶIS

Noziedzības un krimināltiesību statistika ir neaizvietojams instruments, lai ES līmenī izstrādātu uz pierādījumiem balstītu politiku. Ietekmes novērtējumi, izvērtējumi par ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs un jaunu tiesību aktu efektivitātes novērtējumi ir tikai daži statistikas informācijas izmantošanas piemēri. Kaut arī dalībvalstis un Eiropas Komisija jau sen ir atzinušas pareizas statistikas svarīgumu, tomēr vēl aizvien trūkst ticamas un salīdzināmas statistiskas informācijas.

Šā paziņojuma nolūks ir informēt ieinteresētās personas par panākumiem, kas pēdējos piecos gados ir gūti noziedzības un krimināltiesību statistikas veidošanā, un 2011.–2015. gada rīcības plāna veidā izklāstīt svarīgākās darbības nākamajiem pieciem gadiem.

PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

Rīcības plāns 2006.–2010. gadam – papildu informācija

Komisija 2006. gada augustā pieņēma piecu gadu ES rīcības plānu par visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrādi, lai veidotu noziedzības un krimināltiesību statistiku. Par tā īstenošanu atbildēja Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts ( JLS ), cieši sadarbojoties ar Eurostat , un kopš 2010. gada – Iekšlietu ģenerāldirektorāts ( HOME ).

Vienlaikus tika izveidota ekspertu grupa jautājumos par politikas vajadzībām saistībā ar noziedzības un krimināltiesību datiem[1], lai palīdzētu Komisijai noteikt politikas vajadzības ES līmenī attiecībā uz datiem un sniegtu padomus par rādītāju efektīvu izstrādi un izmantošanu noziedzības un krimināltiesību jomā. Ekspertu grupu veido policijas, tiesu iestāžu un iekšlietu sistēmas amatpersonas no katras ES dalībvalsts, kandidātvalstīm un EBTA valstīm[2], kā arī no attiecīgajām ES, Eiropas un starptautiskām organizācijām un aģentūrām[3]. Pārstāvētas ir arī akadēmiskās aprindas un privātais sektors. Kopš 2006. gada grupai ir bijušas piecas sanāksmes.

Vienlaikus tika izveidota Eurostat darba grupa, lai īstenotu ekspertu grupas konstatējumus un ieteikumus. Darba grupā visas dalībvalstis pārstāv valdību eksperti no valstu statistikas iestādēm. Pārējie dalībnieki pārstāv EBTA valstis un kandidātvalstis, kā arī daudzas starptautiskas struktūras, kas darbojas šajā jomā. Citi eksperti tiek uzaicināti uz ad hoc pamata, lai apspriestu jautājumus saistībā ar viņu konkrētajām kompetences jomām. Ekspertu grupa politikas vajadzību noteikšanai izklāsta prioritātes un Eurostat darba grupa apspriež to iespējamību un īstenošanu, novērtē ievākto datu kvalitāti un vajadzības gadījumā nosaka izmantojamās metodes un procedūras. Turklāt tika izveidotas vairākas ekspertu apakšgrupas un darba grupas, lai pārbaudītu konkrētus rīcības plāna uzdevumus. Iekšlietu ģenerāldirektorāts izveidoja piecas apakšgrupas[4] un Eurostat izveidoja divas darba grupas[5].

Rīcības plāns 2006.–2010. gadam – panākumi

Gan Komisija, gan dalībvalstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai īstenotu tālejošu rīcības plānu. Galveno panākumu kopsavilkums ir šāds.

Starptautiskā sadarbība – datu vākšanas mehānisms. Īpaša uzmanība tika veltīta tam, lai izstrādātu pamatu sadarbībai ar dalībvalstu iestādēm, Eiropas aģentūrām un starptautiskām organizācijām, izveidojot ekspertu tīklus un nosakot kontaktpunktus. Šīs sadarbības rezultāts bija funkcionāla datu vākšanas mehānisma izstrāde, kurš aptver visus procesa posmus – sākot no kopīgo rādītāju noteikšanas līdz ievākto datu publicēšanai.

Vajadzību labāka izpratne. Tikpat svarīgi bija uzlabot zināšanas par vajadzībām, trūkumiem un ierobežojumiem saistībā ar noziedzības datu vākšanu un analīzi ES līmenī. Būtisku ieguldījumu šajos centienos sniedza informācijas apmaiņa ekspertu sanāksmju laikā, pieredze, kas šajā laikposmā tika gūta datu vākšanā, un pētniecības projektu rezultāti.

Rādītāju izstrāde un datu krājumi. Kopš 2007. gada Eurostat katru gadu publicē izdevumu Statistics in Focus [6] (Statistika tuvplānā) par noziedzības statistiku, kurā iekļauti dati par šādiem faktoriem: kopējais noziedzīgu nodarījumu skaits, slepkavības, vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi, laupīšanas, ielaušanās mājās, automašīnu zādzības, narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība, ieslodzīto skaits un policistu skaits. 2010. gada novembrī tika publicēts pirmais darba dokuments par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu[7]. Statistikas pamatā bija rādītāji, kurus bija noteikusi Komisijas ekspertu apakšgrupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumos. Citi līdz šim izstrādātie rādītāju saraksti attiecas uz cilvēku tirdzniecību un kibernoziedzību.

ES drošības (viktimizācijas) apsekojums. Policijas un tiesu statistika jāpapildina ar statistiku par cietušajiem, jo īpaši noziedzības jomās, kurās ne vienmēr tiek ziņots par nodarījumiem. Turklāt, ja vien tiek piemērota vienota metodika, viktimizācijas apsekojumi ir ticams pilnībā salīdzināmu datu avots. Tādēļ vienotas metodikas un viktimizācijas apsekojuma moduļa izstrāde bija vēl viens svarīgs šā rīcības plāna rezultāts. Apsekojuma īstenošana ir paredzēta 2013.–2014. gadā, un pirmo reizi 27 ES dalībvalstīs tas sniegs salīdzināmu informāciju par konkrētu noziedzīgu nodarījumu veidu izplatības līmeņa rādītājiem (viktimizācijas rādītāji) un aspektiem saistībā ar iedzīvotāju drošības sajūtu. Aktīva valstu statistikas iestāžu līdzdalība katrā posmā (no moduļa izstrādes līdz praktiskam īstenošanas darbam un izplatības līmeņa rādītāju aplēsēm) garantē pilnīgu atbildību par datu kvalitāti; īpaši svarīgi tas ir to valstu gadījumā, kuras neveic savus apsekojumus par cietušajiem, jo tās var izmantot šo iespēju, lai uzlabotu savas spējas.

Attiecīgās pētniecības atbalsts. Pētniecības darbības tieslietu un iekšlietu jomā tika spēcīgi atbalstītas, izmantojot programmu ,,Noziedzības profilakse un apkarošana”, kas daudzām pētnieku grupām no visām 27 dalībvalstīm sniedza iespēju veikt pētījumus jomās, par kurām Komisijai ir īpaša interese. Raksturīgs piemērs pētniecības rezultātu izmantošanai ir cilvēku tirdzniecības rādītāju saraksts, kura pamatā ir attiecīgo pētījumu ierosinājumi un ieteikumi.

Rīcības plāns 2006.–2010. gadam – gūtās atziņas

Kaut arī pētniecībā, koordinācijā un tīklu veidošanā ir veikts ievērojams darbs, tomēr patiešām redzami ir tikai nedaudzi rezultāti. Tas īpaši attiecas uz mērķiem, saistībā ar kuriem ir ne tikai jāizstrādā kopīgi rādītāji, bet arī jāievāc dati. Datu vākšana ir vislēnākais un visproblemātiskākais rīcības plāna īstenošanas aspekts.

Galvenie iemesli nelielajiem panākumiem, kas gūti salīdzināmu un saskaņotu datu vākšanā ES līmenī, tika apkopoti pētījumā ,,ES līmeņa klasifikācijas sistēmas izstrāde”, ko Komisija uzsāka 2007. gadā[8]. Tie ir šādi.

Atšķirīgas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un klasifikācijas sistēmas. Eiropas Savienībā vismaz 128 valsts iestādes nodarbojas ar noziedzības statistikas apkopošanu un izveidi, un tika konstatētas vismaz 52 dažādas noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas sistēmas.

Apgrūtināta datu plūsma. Koordinācija valstu līmenī ir izrādījusies sarežģīta, jo īpaši tad, ja pastāv vairāki datu avoti. Pat tad, ja valstu kontaktpunkti eksistē, tiem ne vienmēr ir piekļuve datiem, kas aptver katru krimināltiesību sistēmas posmu. Rezultātā pēc visu datu ievākšanas paiet ļoti ilgs laiks, kamēr ir pieejama integrēta datu kopa.

Ziņošanas sistēmu atšķirības. Dažādas dalībvalstis piemēro dažādas skaitīšanas metodes[9] noziedzības statistikas veidošanai, kā rezultātā tiek ierobežota datu salīdzināmība un iznākums bieži vien ir divkārša uzskaitīšana. Papildu šķēršļus rada atšķirības attiecībā uz konkrēto brīdi, kādā tiek reģistrēti dati par noziedzīgu nodarījumu, kā arī ļoti dažādā ziņošanas prakse Eiropas Savienībā.

ES un starptautisko organizāciju datu krājumu pavairošana. Noziedzības datu vākšana starptautiskā līmenī lielā mērā ir atkarīga no iesaistītās organizācijas darbības jomas un pilnvarām. Rezultātā dalībvalsts iestādes bieži saņem datu pieprasījumus, kas ir līdzīgi, taču nedaudz atšķiras; tas rada papildu neskaidrības un palielina šo iestāžu administratīvo slogu.

Citi iemesli, kāpēc rīcības plānā aprakstīto darbību īstenošana aizkavējās, bija intereses trūkums par dažiem valsts līmeņa pasākumiem vai atšķirīgu prioritāšu noteikšana saistībā ar tiem, budžeta līdzekļu un darbinieku trūkums un, visbeidzot, administratīvā sloga pieaugums, ko izraisīja jauni datu pieprasījumi. Rezultātā ir sasniegti tikai 50 % mērķu[10].

Joprojām ir taisnība, ka informācija par tradicionālajām noziedzības formām (par kurām valda uzskats, ka tās nav ES kompetencē) ir ticamāka, salīdzināmāka un visumā kvalitatīvāka nekā informācija, kas aptver pārrobežu organizēto noziedzību un vairāk atbilst ES politikas vajadzībām. Tomēr panākumus var konstatēt tādās sarežģītās, jaunās jomās kā, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, cilvēku tirdzniecība un kibernoziedzība. Taču nemainīgs ir fakts, ka dati gan par tradicionālo, gan pārrobežu organizēto noziedzību ir atkarīgi no datu vākšanas un sniegšanas pamatā esošo struktūru kvalitātes un efektivitātes dalībvalstīs.

POLITISKĀS SAISTĪBAS

Stokholmas programmā[11] Eiropadome aicina Komisiju

,,turpināt veidot statistikas instrumentus, lai varētu izvērtēt noziedzību un noziedzīgas darbības, un apsvērt to, kā pēc 2010. gada turpināt virzīt rīcības, kas izklāstītas un daļēji īstenotas Savienības rīcības plānā 2006.–2010. gadam par plašas un saskaņotas Savienības stratēģijas izstrādi, lai varētu izvērtēt noziedzību un krimināltiesības, tādējādi palielinot vajadzību pēc šādas statistikas vairākās jomās brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.”

Smagu noziegumu un organizētās noziedzības, kā arī kibernoziedzības apkarošana un novēršana ir viens no pieciem stratēģiskajiem mērķiem iekšējās drošības stratēģijā[12], kas veido pamatu efektīvākai dalībvalstu un ES iestāžu sadarbībai ar mērķi panākt drošāku Eiropu. Informācijas apmaiņa un statistikas datu vākšana tādās īpašās jomās kā cilvēku tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziedzība un korupcija atbilst iekšējās drošības stratēģijā ierosinātajām darbībām.

TURPMĀKAIS DARBS

Rīcības plāns 2011.–2015. gadam – mērķi

Ņemot vērā, ka galvenā uzmanība 2006.–2010. gada rīcības plāna ietvaros tika veltīta vajadzīgo mehānismu izveidei, tas ir uzskatāms par pirmo soli ilgtermiņa procesā. Ar šo rīcības plānu ir likts pamats ES stratēģijai noziedzības un krimināltiesību statistikas veidošanai, izstrādājot un pārbaudot funkcionālu mehānismu netraucētai informācijas plūsmai no dalībvalstīm un uz tām. Balstoties uz gūtajām atziņām, tagad ir iespējams efektīvāk piemērot šo mehānismu.

Jaunā rīcības plāna 2011.–2015. gadam mērķis ir turpināt un tālāk attīstīt 2006. gadā uzsākto darbu un veltīt galveno uzmanību rezultātu sasniegšanai. Šajā rīcības plānā izklāstītie mērķi balstās uz iekšējās drošības stratēģijā noteiktajām prioritātēm konkrētās noziedzības jomās, kā arī uz ieteikumiem, kuri rakstiskās apspriešanās gaitā 2010. gada vasarā tika saņemti no ekspertu grupas politikas vajadzību noteikšanai. Svarīgākā šīs apspriešanās atziņa, kas atspoguļo daudzu dažādu ieinteresēto personu prioritātes, bija tas, ka ir vajadzīgs mērķtiecīgs un īstenojams rīcības plāns, kura ietvaros galvenā uzmanība tiek veltīta ievākto datu kvalitātei, rezultātu analīzei un izplatīšanai un labākai koordinācijai un sadarbībai starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem (dalībvalstīm, ES iestādēm, ES aģentūrām, starptautiskām organizācijām un akadēmiskajām aprindām). Reaģējot uz šo prasību, 2011.–2015. gada rīcības plāna mērķi ir iedalīti šādās četrās jomās:

1. sadarbība un koordinācija ES un starptautiskajā līmenī;

2. datu kvalitāte;

3. datu analīze un rezultātu izplatīšana;

4. rādītāju izstrāde un specifiski datu krājumi.

Sadarbība ES un starptautiskajā līmenī

Šajā kategorijā iekļautie mērķi atbilst ekspertu ieteikumiem par politikas veidotāju vajadzību labāku apzināšanu, labāku saziņu ar ieinteresētajām personām, noziedzības un krimināltiesību statistikas jomā veicamā darba sekmēšanu ES iestādēs un labāku sadarbību ES un starptautiskajā līmenī, lai nepieļautu datu divkāršu ievākšanu. Dažas no šo mērķu sasniegšanai ierosinātajām darbībām ir šādas:

- izveidot jaunu un plašāku ekspertu grupu;

- regulāri informēt Padomes attiecīgās darba grupas par rīcības plāna īstenošanu;

- veicināt un izplatīt paraugpraksi, ko dalībvalstis un starptautiskās organizācijas piemēro datu vākšanai un ziņošanai;

- kopā ar starptautiskām organizācijām un/vai ES aģentūrām organizēt datu vākšanas pasākumus.

Datu kvalitāte

Šīs kategorijas mērķi ir noteikti, lai uzlabotu to datu salīdzināmību, kurus jau šobrīd regulāri apkopo. Tā kā galvenie salīdzināmu datu trūkuma iemesli ir kriminālkodeksu un ziņošanas sistēmu atšķirības, tad uzsvars tiek likts uz statistikas nolūkiem paredzētas starptautiskas noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas sistēmas izstrādi, ņemot vērā ar daudzvalodību saistītās vajadzības. Kā atzīst eksperti, kurus aptaujāja par šā rīcības plāna saturu, pirmajai prioritātei ir jābūt to statistikas datu kvalitātes uzlabošanai, ko Eurostat katru gadu publicē izdevumā ,,Statistika tuvplānā”. Ierosinātās darbības cita starpā ir šādas:

- turpināt un veicināt UNODC - UNECE darba grupas darbu noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas jomā, piešķirot finansējumu tām dalībvalstīm, kuras vēlas pārbaudīt ierosināto klasifikāciju;

- samazināt apkopojuma pakāpi un papildināt noziedzīgu nodarījumu sarakstu (izdevumā ,,Statistika tuvplānā” attiecībā uz noziedzību un krimināltiesībām), lai tādējādi panāktu viendabīgākas kategorijas;

- vajadzības gadījumā iekļaut demogrāfiskus mainīgos lielumus (piemēram, dzimums, valstspiederība, vecuma grupa);

- izstrādāt vadlīnijas un kopīgas definīcijas, jo īpaši saistībā ar jauniem datu krājumiem, kas attiecas uz netradicionāliem noziedzības veidiem.

Datu analīze un rezultātu izplatīšana

Apspriešanās gaitā vairums ekspertu norādīja, ka ir vairāk jāiegulda ievākto datu analīzē. To atšķirību dēļ, kas dalībvalstīs pastāv noziedzības reģistrēšanas, ziņošanas un klasifikācijas jomā, noziedzības līmeņa salīdzinājumi var būt maldinoši, jo īpaši tad, ja absolūtajiem skaitļiem nav pievienota papildu informācija par to kvalitāti (metadati) – piemēram, gadījumos, kad pastāv novirzes no procesa sākumā saņemtajiem norādījumiem un vadlīnijām.

Vienlaikus jau sen tiek atzīts, ka ir vajadzīgs ES ziņojums par noziedzību, kurā tiktu apkopoti dati un ziņojumi par noziedzību un noziedzības statistiku. Satvara izveide šāda ziņojuma izstrādei bija jau viens no 2006.–2010. gada rīcības plāna mērķiem un arī 2010. gada decembrī pabeigta pētījuma tēma. Tomēr vēl aizvien pastāv turpmāka izvērtējuma nepieciešamība par ierosināto risinājumu īstenojamību.

Vairākas ieinteresētās personas lūdza arī datu, pētījumu, ziņojumu un paraugprakses izplatīšanu un brīvu piekļuvi tiem. Minēto lūgumu izpildei ir plānotas šādas darbības:

- sekojot izdevuma ,,Statistika tuvplānā” piemēram, sistemātiski apkopot un publicēt metadatus un kontekstuālu informāciju;

- izstrādāt ES ziņojumu par noziedzību, balstoties uz sākotnējā pētījuma ieteikumiem un ierosināto risinājumu īstenojamības novērtējumu;

- izstrādāt darba dokumentus un paskaidrojumus attiecībā uz katru jauno datu krājumu.

Rādītāju izstrāde un specifiski datu krājumi

Šīs kategorijas mērķi atspoguļo vispārējo vienprātību par īsu un īstenojamu rīcības plānu un atbilst dalībvalstu lūgumam attiecībā uz papildu darba slodzi. Vienlaikus tie balstās uz iekšējās drošības stratēģijā noteiktajām prioritātēm saistībā ar konkrētām noziedzības jomām.

Ir plānotas divu veidu darbības:

- pašreiz noritošas darbības, kas tika uzsāktas iepriekšējā rīcības plāna ietvaros, piemēram, īstenot ES drošības apsekojumu, īstenot viktimizācijas apsekojumu uzņēmumu vidē un trešo reizi ievākt datus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā;

- iepriekšējā rīcības plānā iekļautas darbības, kas nav pietiekami īstenotas, piemēram, datu vākšana par kibernoziedzību, vai nav uzsāktas, piemēram, korupcijas rādītāju izstrāde.

No 2012. gada noziedzības statistikas apkopošana vēl vairāk jāatvieglina, dalībvalstīm savlaicīgi īstenojot (trešā pīlāra) lēmumu, ar ko izveido Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu ( ECRIS )[13].

Rīcības plāns 2011.–2015. gadam – problēmas

Lai sekmīgi īstenotu rīcības plānu, ir nepieciešams intensīvs un nepārtraukts darbs visos līmeņos (valstu, ES un starptautiskā līmenī).

Valstu līmenī jāuzlabo iekšzemes koordinācija starp dažādiem noziedzības datu lietotājiem – gan valstiskiem, gan nevalstiskiem, kā arī starp šo datu piegādātājiem. Pieredze rāda, ka šis koordinācijas trūkums ir būtisks iemesls, kāpēc datu vākšana aizkavējas.

Finanšu krīzes rezultātā dažas dalībvalstis ir spiestas samazināt savus administratīvos izdevumus, tādējādi mazinot savas spējas piedalīties ekspertu grupās un komitejās. Apzinoties šo situāciju, Komisija centīsies samazināt sanāksmju skaitu un apsvērs arī iespēju izmantot citus saziņas līdzekļus, piemēram, videokonferences un telekonferences.

ES līmenī galvenā problēma joprojām ir ievākto datu salīdzināmība. Tāpēc ir vajadzīga saskaņota pieeja noziedzības datu klasifikācijai. Ne tikai dalībvalstīm, bet arī ES aģentūrām ir jāpiemēro kopīga klasifikācijas sistēma. Jāpieliek pūles, lai nepieļautu risku, ka atkārtojas pašreizējā situācija dažās dalībvalstīs, kur vairākas un bieži vien atšķirīgas noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas vēl vairāk sarežģī salīdzināmu datu vākšanu.

Eiropas un starptautiskā līmenī galvenā uzmanība ir veltīta paraugprakses koordinācijai un apmaiņai. Kopīgi (t. i., Komisijas, ANO struktūru, Eiropas Padomes u. tml.) datu krājumi viennozīmīgi mazinātu dalībvalstu statistikas iestāžu slogu un tādējādi saīsinātu statistikas informācijas vākšanai, pārbaudei un nosūtīšanai vajadzīgo laiku.

ĪSTENOŠANA UN IZPILDES PĀRBAUDE

Iekšlietu ģenerāldirektorāts būs atbildīgs par 2011.–2015. gada rīcības plāna īstenošanu. Eurostat turpinās iepriekšējā rīcības plāna ietvaros uzsāktās darbības un vajadzības gadījumā sniegs tehniskas konsultācijas par jaunajiem uzdevumiem.

Ekspertu grupas atkārtota izveide, lai atbalstītu Komisiju noteikt politikas vajadzības pēc noziedzības datiem, palīdzēs izvairīties no divkārša Komisijas, ES iestāžu un aģentūru un attiecīgo starptautisko organizāciju darba organizētās noziedzības un visbiežāk izdarīto noziedzīgu nodarījumu[14] jomā.

Īpašu uzdevumu veikšanai tiks izveidotas apakšgrupas un darba grupas, ja tam piekritīs ekspertu grupa savā gada sanāksmē.

Rīcības plāns tiks atjaunināts šā darba turpmākajā gaitā, un apzinātās darbības tiks iekļautas Komisijas attiecīgajās darba programmās, kā arī Kopienas Statistikas programmā un tās ikgadējās darba programmās. Ar rīcības plānu, iespējams, būs jāaptver arī izvērtējuma dati, kas attiecas uz ES politikas virzienu efektīvu īstenošanu, izmantojot pasākumus krimināltiesību jomā, kā arī iespējami jauni instrumenti, kas saistīti ar noziedzību un krimināltiesībām. Jaunajos finanšu plānos būs ņemta vērā vajadzība atbalstīt dalībvalstis rīcības plāna īstenošanā.

Komisija katru gadu informēs Padomes attiecīgās darba grupas par panākumiem rīcības plāna īstenošanā. Komisija 2013. gadā sagatavos starpposma pārskatu, un 2015. gada beigās Eiropas Parlamentam un Padomei tiks iesniegts nobeiguma ziņojums par sasniegumiem un problēmām rīcības plāna īstenošanā.

DARBĪBU SARAKSTS ES 2011.–2015. GADA RĪCĪBAS PLĀNAM PAR NOZIEDZīBAS STATISTIKAS VEIDOšANU EIROPAS SAVIENīBā

1. SADARBīBA UN KOORDINāCIJA ES UN STARPTAUTISKAJā LīMENī

Mērķi | Atbildīgā struktūra | Termiņš | Konkrētas darbības |

1.1 | Izveidot saziņas kanālu starp politikas veidotājiem (tostarp Komisiju), datu piegādātājiem un galalietotājiem | COM (HOME) | Komisijas lēmums 2011. gadā Ikgadējas sanāksmes, sākot no 2012. gada | a) Atkārtoti izveidot un paplašināt[15] ekspertu grupu, lai apspriestos ar Komisiju par šā rīcības plāna īstenošanu. b) Politikas vajadzību definēšana un regulāra atjaunināšana, organizējot diskusijas un rakstiskas apspriešanās. c) Saņemt noziedzības statistikas lietotāju atsauksmes, lai labāk izprastu, kāds datu veids ir vajadzīgs politikas izstrādei un lēmumu pieņemšanai. |

1.2 | Veicināt izpratni ES iestādēs par darbu noziedzības statistikas jomā un uzlabot tā redzamību | COM (HOME) | Pastāvīgi | a) Katru gadu informēt attiecīgo Padomes darba grupu par panākumiem rīcības plāna īstenošanā. b) Veicināt un izplatīt dalībvalstu un starptautisko organizāciju paraugpraksi. |

1.3 | Uzlabot jaunās ekspertu grupas un Eurostat darba grupas sadarbību | COM (HOME, ESTAT) | Pastāvīgi | Kopīga piekļuve sanāksmju ziņojumiem, prezentācijām un papildu dokumentiem. |

1.4 | Nepieļaut statistikas datu nevajadzīgu pavairošanu un informācijas dublēšanos, organizējot datu vākšanu kopā ar citām starptautiskām organizācijām un/vai ES aģentūrām. | COM (ESTAT, HOME, JUST) | 2011. gadā pirmā kopīgā datu vākšana | Kopīgā UNODC un EUROSTAT datu vākšana. Izpētīt citas iespējas. Komisijas un Eiropas Padomes statistika par ieslodzīto skaitu (SPACE I un II) |

1.5 | Cieši sadarboties ar akadēmiskajām aprindām un veicināt pētniecības darbības, kuras ir politiski svarīgas prioritārajās Iekšlietu ģenerāldirektorāta darbības jomās attiecībā uz noziedzību | COM (HOME, ESTAT, JUST, RTD, ENTR) | Pastāvīgi | a) Nodrošināt akadēmisko aprindu būtisku pārstāvniecību attiecīgajā Komisijas ekspertu grupā un apakšgrupās. b) Izplatīt informāciju par pētniecības iespējām 7. un 8. pētniecības pamatprogrammas ietvaros. c) Plaši informēt par to projektu galīgajiem rezultātiem un sasniegumiem, kuri tika finansēti ar ISEC programmu. |

2. DATU KVALITāTE

2.1 | Sadarbībā ar UNODC un UNECE pārraudzīt un turpināt darbu, lai izstrādātu starptautisku noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas sistēmu, kas paredzēta statistikas nolūkiem | COM (HOME, ESTAT), UNODC, UNECE | Pastāvīgi | a) Sniegt ieguldījumu šādas klasifikācijas izstrādē un informēt attiecīgās grupas par galīgo rezultātu. b) Izmantojot ISEC programmu, piešķirt finansējumu tām dalībvalstīm, kuras vēlas pārbaudīt ierosināto klasifikāciju. |

2.2 | Turpināt ik gadus publicēt noziedzības un krimināltiesību datus (Statistika tuvplānā) un tos pilnīgot, lai tādējādi sniegtu vairāk informācijas | COM (ESTAT, HOME, JUST) | Pastāvīgi | a) Ieviest demogrāfiskus mainīgos lielumus (piemēram, dzimums un vecuma grupas). b) Iekļaut informāciju par ieslodzīto valstspiederību un dzīvesvietu. c) Iekļaut publikācijā arī citus noziedzīgu nodarījumu veidus. |

2.3 | Uzlabot līdz šim ievākto un publicēto datu salīdzināmību | COM (ESTAT un HOME) | Pastāvīgi | a) Iespēju robežās sīkāk iedalīt vispārīgās noziedzīgu nodarījumu grupas viendabīgākās noziedzīgu nodarījumu kategorijās[16]. b) Izstrādāt kopīgas definīcijas un vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz datu krājumiem par noziedzīgiem nodarījumiem ar Eiropas dimensiju, kuru gadījumā trūkst līdzšinējas pieredzes. |

3. DATU ANALīZE UN REZULTāTU IZPLATīšANA

3.1 | Izveidot saskaņotu satvaru ziņošanai par noziedzības datiem no 27 ES dalībvalstīm, nepieļaujot maldinošus salīdzinājumus | COM (HOME), kā arī citu ģenerāldirektorātu un starptautisko ieinteresēto personu ieguldījums | Pirmais iespiestais izdevums 2013.–2014. gadā | Izstrādāt Eiropas ziņojumu par noziedzību, balstoties uz 2006.–2010. gada rīcības plāna ietvaros veiktā sākotnējā pētījuma ieteikumiem un ierosināto risinājumu īstenojamības novērtējumu. |

3.2 | Sistemātiski apkopot un publicēt metadatus un kontekstuālu informāciju | COM (ESTAT, HOME) | Pastāvīgi | Katram datu krājumam pievienos metadatu kopumu un dalībvalstu iesniegtās piezīmes. |

3.3 | Publicēt darba dokumentus un paskaidrojumus | COM (HOME) un/vai (atkarībā no konkrētā gadījuma) ārēji eksperti | Pastāvīgi | Attiecībā uz katru konkrēto datu krājumu (4.1.–4.6. mērķis) tiks iesniegti rezultāti un, ja iespējams, izvērtēti darba dokumentā, kas būs publiski pieejams. |

4. RāDīTāJU IZSTRāDE UN SPECIFISKI DATU KRāJUMI

4.1 | Izteikt rādītājos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju | COM (HOME, ESTAT) | Datu vākšana 2011. gadā. Rezultātu publicēšana 2012. gada pirmajā pusē | a) Trešo reizi ievākt datus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, balstoties uz 2006.–2010. gada rīcības plāna ietvaros izstrādātajiem rādītājiem. b) Novērtējums par nepieciešamību reizi divos gados regulāri ievākt datus. |

4.2 | Izteikt rādītājos cilvēku tirdzniecību | COM (HOME, ESTAT atbild par datu vākšanu) | Pirmā datu vākšana 2011.–2012. gadā | a) Sadarbībā ar valstu referentu tīklu – pirmo reizi ievākt datus par nedaudziem rādītājiem. b) Novērtējums par īstenojamību un par nepieciešamību regulāri ievākt datus. |

4.3 | Izteikt rādītājos kibernoziedzību | COM (HOME, ESTAT sniedz tehniskas konsultācijas) | Pirmā datu vākšana 2012. gadā | a) Pirmo reizi ievākt datus par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ierosināto ES direktīvu par uzbrukumiem informācijas sistēmām[17]. b) Tiks novērtēta un apspriesta saraksta pakāpeniska paplašināšana, lai aptvertu citus ar datoriem saistītus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, liela apmēra krāpšanu tiešsaistē. |

4.4 | Izteikt rādītājos korupciju | COM (HOME, ESTAT un OLAF sniedz tehniskas konsultācijas) | Pirmā datu vākšana 2013. gadā | Rādītāju izstrāde, pēc tam – datu izmēģinājuma vākšana. |

4.5 | Izteikt rādītājos viktimizācijas līmeni un drošības sajūtu, veicot kopīgu ES apsekojumu (ES SASU) | COM (ESTAT, HOME, JUST), dalībvalstis | Apsekojuma īstenošana 2013. gadā. Rezultātu publicēšana 2014.–2015. gadā. | a) Īstenot mājsaimniecību/privātpersonu apsekojumu Eiropas Savienībā; modelis tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un aptver konkrētu noziedzīgu nodarījumu veidu izplatības līmeņa rādītājus (viktimizācijas rādītāji) un citus aspektus saistībā ar iedzīvotāju drošības sajūtu. b) Rezultātu analīze un publicēšana. |

4.6 | Izteikt rādītājos viktimizācijas apmēru un veidu uzņēmumu vidē | COM (HOME) | Apsekojums 2011.–2012. gadā Rezultāti 2013. gadā | Īstenot viktimizācijas apsekojumu uzņēmējdarbības jomā, balstoties uz 2006.–2010. gada rīcības plāna ietvaros veikto iespējamības pētījumu. |

4.7 | Novērtēt ES tiesību aktu par kriminālsankcijām ietekmi uz valstu praksi | COM (JUST) | Rezultāti 2013. gadā | Pirmo reizi ievākt datus, balstoties uz pētījumu par tiesību aktiem un praksi attiecībā uz kriminālsankcijām. |

[1] Ar Komisijas Lēmumu 2006/581/EK.

[2] Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

[3] Eiropas Noziedzības novēršanas tīkls ( EUCPN ), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ( EMCDDA ), Eiropas Tiesu sadarbības vienība ( EUROJUST ), EIROPOLS, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ( FRA ), Eiropas Padome, Eiropas rokasgrāmata ( European Sourcebook ), ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs ( UNODC ), ANO Eiropas Ekonomikas komisija ( UNECE ) un ANO Bērnu fonds ( UNICEF ).

[4] Apakšgrupas, kas nodarbojas ar plānošanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, krimināltiesību, cilvēku tirdzniecības, kā arī policijas sadarbības un kibernoziedzības jautājumiem.

[5] Darba grupas viktimizācijas un noziedzības datu pieejamības jautājumos.

[6] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/crime/publications.

[7] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-RA-10-003.

[8] Konkurss JLS/D2/2007/03. Pētījums par noziedzīgu nodarījumu ES līmeņa klasifikācijas sistēmas izstrādi un šādas sistēmas īstenojamības novērtējums, lai atbalstītu rīcības plāna īstenošanu ar mērķi izstrādāt ES stratēģiju noziedzības un krimināltiesību statistikas veidošanai ( Study on the development of an EU-level offence classification system and an assessment of its feasibility to supporting the implementation of the Action Plan to develop an EU strategy to measure crime and criminal justice ).

[9] Balstoties vai nu uz likumpārkāpēju skaitu, vai uz noziedzīgu nodarījumu skaitu.

[10] Vēl 30 % tika daļēji sasniegti vai tiek vēl aizvien īstenoti.

[11] OV C 115, 4.5.2010., 21. lpp. un turpmāk.

[12] ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai. COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[13] OV L 93, 7.4. 2009., 33. lpp.

[14] Visbiežāk izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir ielaušanās, laupīšana, automašīnas zādzība, vardarbība, vandālisms u. tml.

[15] Tā, lai šī ekspertu grupa aptvertu 27 dalībvalstis, pievienošanās valstis un kandidātvalstis, Padomes sekretariātu, ES aģentūras, Eiropas Padomi, ANO struktūras, European Sourcebook , kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjus.

[16] Tas ir lielā mērā atkarīgs no rezultāta, kas sasniegts, īstenojot 2.1. mērķi (statistikas nolūkiem paredzētas starptautiskas noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas sistēmas izstrāde).

[17] Komisija pieņēma 2010. gada 30. septembrī (COM(2010) 517 galīgā redakcija).