"Mēs atkārtoti apstiprinām, ka euro mums ir svarīgs un ka mēs veiksim visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti."

(Eurozonas valstu vai to valdību vadītāju un ES iestāžu deklarācija, 2011. gada 21. jūlijs)

Ievads

ES pašreiz visvairāk ir jāliek lietā visi vajadzīgie līdzekļi, lai nekavējoties un pilnībā nodrošinātu turpmāku stabilitāti un izaugsmi. Pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā ir pieņemti daudzi tālejoši lēmumi. Lai atjaunotu ticību eurozonai un ES kopumā, šie lēmumi ir jāintegrē un jāpabeidz. Krīze draud kļūt par sistēmisku problēmu. Vairāk kā jebkad agrāk ir nepieciešams risinājums, lai pārrautu apburto loku starp šaubām par valsts parāda ilgtspējību, banku sistēmas stabilitāti un ES izaugsmes izredzēm. Šajā dokumentā izklāstītie elementi ir savstarpēji saistīti un ir jāīsteno kopā pēc iespējas ātrāk, lai panāktu iecerēto efektu. Pašreizējās krīzes atrisināšanai nepietiks ar kādu atsevišķu elementu. Tikai izmantojot tos kopā un vienlaikus, varēs pārliecinoši parādīt, ka ES spēj:

1. izlēmīgi reaģēt uz Grieķijas problēmām

2. uzlabot eurozonas aizsardzību pret krīzi

3. stiprināt banku sistēmu, proti, izmantojot rekapitalizāciju

4. īstenot stabilitāti un izaugsmi veicinošu politiku

5. veidot stingrāku un integrētāku ekonomikas pārvaldību

IZLēMīGA REAKCIJA UZ GRIEķIJAS PROBLēMāM

Joprojām pastāvošās bažas par Grieķiju ir visnotaļ būtiski iedragājušas uzticību visas eurozonas finanšu stabilitātei. Šīs bažas ir jānovērš nekavējoties un neatgriezeniski.

Ņemot vērā ES/ECB/IVF "troikas" novērtējumu, būs:

- ar nosacījumu, ka pašreizējā programma atkal darbojas, – jāizmaksā Grieķijas programmas sestais maksājums;

- jālemj par ilgtspējīgu risinājumu Grieķijai eurozonā ar efektīvas otras pielāgošanās programmas palīdzību, kā pamatā ir atbilstīgs finansējums, izmantojot privātā sektora iesaistīšanos un publisko sektoru, un jāpaļaujas uz stingriem īstenošanas un uzraudzības mehānismiem;

- Komisijas darba grupai Grieķijas jautājumā jāturpina sniegt atbalsts, veicinot pilnīgu un savlaicīgu programmas īstenošanu un novirzot pieejamos strukturālos fondus, lai stiprinātu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi.

EUROZONAS AIZSARDZīBAS PRET KRīZI UZLABOšANA

Nesen, 2011. gada 21. jūlijā, eurozonas valstu vai to valdību vadītāji un ES iestādes atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos turpināt sniegt atbalstu valstīm programmu ietvaros, līdz tās atgūs piekļuvi tirgum, ar nosacījumu, ka tās sekmīgi īsteno šīs programmas. Viņi uzsvēra, ka, ciktāl tas attiecas uz privātā sektora iesaistīšanos, Grieķijai ir nepieciešams ārkārtējs un unikāls risinājums.

Eurozona ir pilnībā jāapgādā ar instrumentiem, kas vajadzīgi jebkādu turpmāku krīzes scenāriju risināšanai. Vajadzīgo instrumentu pieejamība paplašinātu alternatīvu risinājumu apjomu, vienlaikus nodrošinot tik ļoti nepieciešamo mierinājumu tirgus dalībniekiem. Nesenie lēmumi radīt Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) ir būtiski palīdzējuši izveidot šādus instrumentus, tomēr tie vēl ir jāpabeidz un jāpapildina.

Pirmais solis ir padarīt par ātri darbotiesspējīgiem tos lēmumus, kas pieņemti eurozonas augstākā līmeņa sanāksmēs 2011. gada martā un 21. jūlijā, lai palielinātu EFSI (un ESM) elastību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz:

- piesardzības pasākumu programmām. Piekļuvei šādiem kanāliem vajadzētu būt ar nosacījumu, ka dalībvalstīm tiek prasīts piekrist pakāpeniskām makroekonomikas korekciju programmām, par kurām būtu iepriekš jāapspriežas ar Komisiju un ECB. Ir vajadzīga stingrāka uzraudzība un novērošana, un par to varētu politiski vienoties un to iekļaut Stabilitātes un izaugsmes pakta Rīcības kodeksā;

- palīdzību dalībvalstīm banku rekapitalizācijas procesā, izmantojot aizdevumus tām valstīm, kas programmās nepiedalās, vajadzības gadījumā kā papildinājumu privātā sektora risinājumiem un valsts līdzekļiem;

- EFSI intervences spēju uzlabošanu, iegādājoties valsts parādu primārajos tirgos, un intervences spēju uzlabošanu sekundārajos tirgos, kuros pastāv ārkārtēji tirgus apstākļi un finanšu stabilitātes apdraudējumi, ievērojot atbilstīgus nosacījumus.

Turklāt aizsardzības mehānismu ietekmes stiprums būtu jāuzlabo, pēc iespējas kāpinot EFSI izmantošanu, nepalielinot tā pamatā esošās garantijas un ievērojot Lisabonas līguma noteikumus, jo īpaši par monetāro finansēšanu.

ESM agrīna ieviešana arī stiprinātu uzticību krīzes risināšanas mehānismam un sniegtu stingrāka, pastāvīga instrumenta priekšrocības. Būtu jācenšas paātrināt tehniskās sagatavošanas un ratifikācijas procedūras, lai ESM būtu gatavs darboties, piemēram, 2012. gada vidū.

ECB ir izšķiroša loma visas eurozonas finanšu stabilitātes garantēšanā, nodrošinot eurozonas banku nozares pietiekamu likviditāti un atbalstot valstu obligāciju tirgu pareizu darbību, vienlaikus saglabājot cenu stabilitāti.

BANKU SISTēMAS STIPRINāšANA, PROTI, IZMANTOJOT REKAPITALIZāCIJU

Gan no normatīvā, gan finanšu viedokļa ir ieguldītas milzu pūles, lai stiprinātu Eiropas bankas, ņemot vērā to lomu mūsu ekonomikas stabilitātē un darbībā. Bankas ir arī būtiski uzlabojušas savas kapitāla bāzes kvalitāti un kvantitāti.

ES ir pamatīgi pārstrādājusi veidu, kādā bankas tiek uzraudzītas, un ir pieņēmusi tiesību aktus, lai palielinātu banku rīcībā esošā statūtkapitāla apmērus, lai risinātu riskantus darījumus ar atkārtotu pārvēršanu vērtspapīros, nodrošinātu, ka atlīdzības politika nerosina pārmērīgu risku, un palielinātu iedzīvotāju banku depozītu aizsardzību līdz pašreizējai EUR 100 000 robežai. Ātra KPD IV pieņemšanas rezultātā bankām tiks izveidota stingra pamatkapitāla proporcija un ieviesti "Bāzele III" standarti.

Pastāvīgā nenoteiktība valsts parāda tirgos ir radījusi arvien pieaugošu nestabilitāti un izdara arvien lielāku spiedienu uz banku nozari. Tuvākajā nākotnē centieni jākoncentrē uz banku piekļuves atvieglošanu termiņa likviditātei, jo īpaši, uz ilgtermiņa likviditātes atjaunošanu nozarē, papildinot to ar pasākumiem, lai stiprinātu to banku kapitālu, kurām tas nepieciešams .

Lai atjaunotu uzticību ES banku nozarei, ir vajadzīgi koordinēti, mērķtiecīgi rekapitalizācijas pasākumi savienojumā ar citiem šīs stratēģijas elementiem. Tāpēc dalībvalstīm, Eiropas Banku iestādei (EBI), Eiropas Centrālajai bankai un Komisijai ir jāapvieno savi centieni. EBI darba rezultātā banku rekapitalizācijas stratēģijā būtu jāiekļauj turpmāk minētie elementi.

- Jāaptver visas potenciāli sistēmiskas bankas visās dalībvalstīs, t.i., vismaz tās bankas, uz kurām attiecās EBI 2011. gada jūlija stresa pārbaudes, un neiekļaujot dažas mazākas pašmāju bankas, kurām nav starptautisku darbību.

- Lai nodrošinātu aktīvu kvalitātes pilnīgu pārredzamību, jāņem vērā visi iespējamie zaudējumi attiecīgo banku ES valsts parāda dēļ (visa valsts parāda piesardzīgs novērtējums, vai tas būtu bankas portfelī, vai tirdzniecības portfelī).

- Jāpieprasa uz laiku būtiski paaugstināta pamatkapitāla proporcija augstākās kvalitātes kapitālam pēc tam, kad ņemti vērā iespējamie zaudējumi. Kapitāla definīcija visumā ir pielīdzināma definīcijai, kas izklāstīta Bāzeles III starptautiskajā nolīgumā, kas jāsasniedz 2015. gadā.

- Bankām, kuras nesaglabā vajadzīgo kapitālu, būtu jāiesniedz rekapitalizācijas plāni un jāīsteno tie pēc iespējas ātrāk. No praktiskā viedokļa, valsts uzraudzības iestādēm, izmantojot to pastāvošās uzraudzības pilnvaras, būtu jānosaka šīs prasības papildu buferu veidā, kas nepieļauj dividenžu vai prēmiju izmaksu, kamēr notiek rekapitalizācija.

- Bankām būtu vispirms jāizmanto privāti kapitāla avoti, tostarp pārstrukturējot un pārvēršot parādu pašu kapitāla instrumentos. Vajadzības gadījumā valsts valdībai būtu jāsniedz atbalsts, bet ja šāds atbalsts nav pieejams, rekapitalizācija būtu jāfinansē ar aizdevumu no EFSI. Jebkādai rekapitalizācijai no publiskiem avotiem būtu jābūt saderīgai ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Komisija plāno pagarināt pastāvošās valsts atbalsta sistēmas piemērojamību banku atbalstam, pārsniedzot 2011. gadu.

Vienlaikus pēc iespējas ātrāk ir jāpabeidz notiekošais darbs pie finanšu nozares jaunas regulējuma sistēmas . Komisija līdz šā gada beigām iesniegs atlikušos priekšlikumus, proti, stingrākus noteikumus par kredītreitinga aģentūrām, pārredzamību un tirgus uzvedību visās tirdzniecības platformās, nostiprinātu regulējumu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanai, ieskaitot kriminālsankcijas, un Eiropas satvaru banku noregulējumam. Abiem likumdevējiem būs vitāli svarīgi nodrošināt visu šo priekšlikumu ātru pieņemšanu, ideālajā variantā – 12 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija tos būs iesniegusi.

Tikpat ātri būtu jāpieņem ierosinātais finanšu darījumu nodoklis ES mērogā kā līdzeklis, lai nodrošinātu, ka finanšu nozare sniedz taisnīgu ieguldījumu atveseļošanā. ES būtu jāturpina šā nodokļa pieņemšanas popularizēšana pasaules mērogā.

STABILITāTI UN IZAUGSMI VEICINOšAS POLITIKAS īSTENOšANA

Lielākā daļa dalībvalstu nespēj īstenot jaunu fiskālo stimulu, jo tām jāpiešķir prioritāte fiskālajai konsolidācijai. Mums jāvelta uzmanība tam, lai īstenotu konkrētām valstīm paredzētos ieteikumus, kuri sagatavoti pirmā Eiropas pusgada ietvaros, un noteiktu publiskā finansējuma prioritātes izaugsmes jomās, novēršot šķēršļus un iesaistot nepietiekami izmantoto potenciālu. Dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras sastopas ar saspīlējumiem valstu parāda tirgos, būtu jāapņemas īstenot izaugsmi veicinošas strukturālas reformas.

Mūsu rīcībā ir vairāki strukturālas izaugsmes līdzekļi ES līmenī, un daži no tiem ir šādi: vienotā tirgus labāka izmantošana, tirdzniecības rādītāju uzlabošana un nesen noslēgto tirdzniecības nolīgumu potenciāla izmantošana. Turklāt pašreizējā krīze norāda uz to, ka mums ir jāparedz konkurētspēja ES politikas virzienos. Īpašu guvumu var sniegt darbības, kas koncentrētas uz tehnoloģiju nozarēm, kurās ir augsts izaugsmes potenciāls, attīstot digitālo vienoto tirgu.

Izaugsmes un nodarbinātības mērķtiecīgu uzplaukumu var sasniegt šādi.

- Labāk izmantot risinājumus, par kuriem jau ir panākta vienošanās ES līmenī, piemēram:

- Pakalpojumu direktīvas pilnīga īstenošana;

- integrētā enerģētikas tirgus pilnveidošana, kas patērētājiem sniegtu iespēju izvelēties piegādātāju un padarītu tirgu pilnībā pieejamu enerģijas piegādātājiem;

- Direktīvas par maksājumu kavējumiem īstenošanas paātrināšana, termiņu no 2013. gada marta pārceļot uz 2012. gada janvāri, lai palīdzētu MVU.

- Brīvās tirdzniecības nolīguma ar Dienvidkoreju pilnīga īstenošana.

- Paātrināt koplēmuma procedūrā izskatāmo jautājumu pieņemšanu.

- Tiek lēsts, ka, īstenojot ierosināto vienoto Eiropas patentu aizsardzības sistēmu, kas ir spēkā 25 dalībvalstīs, izmaksas uzņēmumiem samazināsies par 80 %.

- Pārskatot direktīvu par gada pārskatiem, tiktu vienkāršotas ziņošanas prasības, īpaši piešķirot atvieglojumus mikrouzņēmumiem.

- Līdzfinansējuma likmju paaugstināšana struktūrfondos programmas valstīs, kā ierosināts, ļautu ātri mobilizēt ES līdzekļus izaugsmes atbalstam.

- Ierosinātā direktīva par energotaupību veicinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu.

- Uzsākto tirdzniecības nolīgumu turpmāka noslēgšana ar svarīgākajiem stratēģiskajiem partneriem.

- Jau iesniegto priekšlikumu par uzkrājumu aplikšanu ar nodokli un citu nodokļu iniciatīvu pieņemšana.

- Pilnvaru piešķiršana Komisijai ES vārdā risināt sarunas par nodokļu nolīgumiem ar trešām valstīm, lai efektīvi apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienlaikus novēršot nodokļu dubulto uzlikšanu.

- Fakultatīvo Eiropas Vienoto tirdzniecības noteikumu pieņemšana.

- Pieņemt steidzamus turpmākus priekšlikumus, ar kuriem Komisija nāks klajā tuvākajos mēnešos, tostarp:

- Divpadsmit priekšlikumi attiecībā uz Vienotā tirgus aktu, kuros ietverta:

- pieejas atvieglošana riska kapitālam visā Eiropā, izmantojot ES „pasi”;

- kopīga juridiskā pamata izmantošana e-autentifikācijas un elektroniskā paraksta savstarpējai atzīšanai pārrobežu mērogā;

- publiskā iepirkuma sistēmas pārskatīšana, lai nodrošinātu vienkāršākus noteikumus un pārredzamākas procedūras.

- Citi priekšlikumi:

- Iniciatīva „Iespējas jauniešiem”, lai palielinātu jauniešu nodarbinātību, īpaši attiecībā uz pieeju pirmajam darbam.

- Kolektīvo tiesību pārvaldība/autortiesības, lai izveidotu autortiesību vienotu tirgu. Lēš, ka tādējādi varētu trīskāršot mūzikas pārdošanas apjomu tiešsaistē.

Gadījumā, ja neizdodas panākt vienošanos par steidzamiem priekšlikumiem, jāparedz pastiprināta sadarbība.

Tas jāpapildina ar mērķtiecīgiem ieguldījumiem ES mērogā . Komisija nākamnedēļ uzsāks stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvu, ierosinot izmēģinājuma posmu pašreizējā finanšu shēmā. Tādā veidā mēs spēsim paplašināt ieguldītāju bāzi, lai finansētu dažus no galvenajiem infrastruktūras ieguldījumiem, kas ir vajadzīgi ES un vienotajam tirgum. Minēto iniciatīvu turpinās attīstīt Komisija priekšlikumā par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm arī būtu nekavējoties jāapsver, kā Eiropas Investīciju bankai, kuras darbību nosaka mūsu politiskie lēmumi, sniegt lielākas iespējas finansēt ilgtermiņa ieguldījumus, arī izmantojot novatoriskus finansēšanas instrumentus. Lai to īstenotu, Komisija izpētīs veidus, kā palielināt EIB līdzekļus un kapitāla bāzi, lai tā varētu sniegt aizdevumus reālajai ekonomikai.

SPēCīGAS UN INTEGRēTAS EKONOMIKAS PāRVALDīBAS IZVEIDE NāKOTNEI

Būtībā stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošanu eurozonā un pārējā ES var sasniegt, tikai īstenojot pārdomātu politiku valstu līmenī, atbilstošas Kopienas pārvaldības kontekstā un vadībā. Tam ir jāizriet no dalībvalstu pastiprinātas apņemšanās atjaunot un nostiprināt valsts parāda ilgtspējību, atbilstīgi apvienojot budžeta konsolidāciju un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas. Eiropas pusgads un jaunie seši tiesību akti jau ir pamats spēcīgai pārvaldības sistēmai, kas turpmāk jānostiprina, tostarp Kopienas mērogā. Dalībvalstu politikas virzienu plānošanā, īstenošanā un ex-post novērtēšanā jāpanāk stiprāka eurozonas dimensija, lai nodrošinātu stabilāku ekonomikas politikas koordināciju, kuras pamatā ir aizvien ciešākas uzraudzības procedūras (t.i., lielāki ierobežojumi valstu budžetos un ekonomikas politikā), tādējādi radot dziļāku integrāciju un ekonomikas politikas atbildības disciplīnu eurozonas līmenī, ievērojot noteikumus, kurus nedrīkst pārkāpt. Šajā kontekstā tiks arī izskatīts jautājums par to, vai pastiprināt ekonomikas un monetāro lietu komisāra lomu. Komisija ir paziņojusi, ka tā plāno izstrādāt vienu, visaptverošu sistēmu labākai ekonomikas pārvaldībai, pamatojoties uz Kopienas metodi. Šajā saistībā Komisija sagatavos nepieciešamos priekšlikumus.

Ņemot vērā lēmumus, kas pieņemti eurozonas 2011. gada 21. jūlija augstākā līmeņa sanāksmē, Eiropadomes priekšsēdētājs, cieši apspriežoties ar Komisijas priekšsēdētāju un Eurogrupas priekšsēdētāju, nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā uzlabot darba metodes un stiprināt krīzes pārvaldību eurozonā, proti, vairāk racionalizējot eurozonas augstākā līmeņa sanāksmes, Eurogrupas un eurozonas darba grupas savstarpējo procesu.

Turklāt, lai nākotnē nodrošinātu labāku ekonomikas pārvaldību, mums:

- pēc iespējas drīzāk jāīsteno sešu dokumentu pakete, tostarp izmantojot preventīvus un korektīvus instrumentus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (deficīta/parāda kritēriji) un īstenojot jaunās makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (Pārmērīga budžeta nelīdzsvarotības procedūra);

- jānostiprina Eiropas pusgads ekonomikas politikas koordinēšanai, lai pastiprinātu ekonomikas un fiskālās politikas uzraudzību, tostarp tās procedūrās integrējot paktu „Euro plus”.

Lai arī jauno sešu tiesību aktu ātra un stingra īstenošana būs sarežģīts uzdevums, jārīkojas šādi.

- Jāizklāsta noteikumi to eurozonas dalībvalstu ekonomikas un budžeta uzraudzības stiprināšanai, kuras pieprasa vai saņem finanšu palīdzību no EFSI, ESM, SVF vai citas SFI. Komisija sagatavos priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam saskaņā ar 136. pantu.

- Jāuzrauga valsts budžeta politika tajās eirozonas dalībvalstīs, kurām jāveic pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra/programmas valstīs, izmantojot Komisijas/Padomes procedūru, kas ļautu Komisijai/Padomei iesaistīties, piemēram, ex-ante pārbaudīt valsts budžeta projektus, pieprasīt otro lasījumu nopietnos gadījumos, ierosināt grozījumus gada laikā un uzraudzīt budžeta izpildi. Komisija iesniegs priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam saskaņā ar 136. pantu, nosakot pakāpeniskus pasākumus un nosacījumus, kas būtu jāpiemēro šādos gadījumos.

- Veicot stingrāku eurozonas iekšējo pārvaldību, jāvirzās uz vienotāku eurozonas ārējo pārstāvību. Lai to panāktu, Komisija sagatavos priekšlikumus par attiecīgiem pasākumiem.

- Jānovērtē un jāizstrādā iespējas attiecībā uz „stabilitātes obligāciju” (euroobligāciju) emisiju, kas būtu daļa no eurozonas politikas instrumentu kopuma turpmākā pastiprinātā ekonomikas pārvaldībā. Komisija līdz šā gada beigām publicēs zaļo grāmatu par galvenajiem risinājumiem.

Lai paātrinātu labākas ekonomikas pārvaldības īstenošanu, jāparedz pastiprināta sadarbība visos gadījumos, kad izlēmīga rīcība varētu kavēties ilgāku laiku.

Visbeidzot, daži vai visi no šiem pasākumiem, iespējams, būs atbilstoši ietvert Līguma pārskatīšanas oficiālajā plānā. Tā nebūtu tūlītēja reakcija uz pašreizējo krīzi, kas jārisina, ātri un izlēmīgi īstenojot šajā paziņojumā izklāstītos pasākumus. Tiklīdz tas būs izdarīts, var paredzēt izmaiņas Līgumā, lai konsolidētu un pat lielākā mērā ietekmētu jauno Kopienas struktūru, kuru patlaban īsteno ar sekundārajiem tiesību aktiem. Līguma izmaiņas arī varētu būt lietderīgas, lai nodrošinātu dziļākas integrācijas saskaņotību eurozonā, Eiropas Savienībā kopumā, un īpaši vienotajā tirgū.