KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Komisijas atzinums par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā

A. IEVADS

a) Pieteikums dalībai

Serbija 2009. gada 22. decembrī iesniedza savu pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Pēc tam 2010. gada 25. oktobrī Eiropas Savienības Padome lūdza Komisijai iesniegt atzinumu par minēto pieteikumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā, kurā apgalvots, ka „ jebkura Eiropas valsts, kas ievēro 2. pantā minētās vērtības un apņemas tās sekmēt, var lūgt, lai to uzņem par Savienības locekli . Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par šo pieteikumu . Attiecīgā valsts savu iesniegumu adresē Padomei, kas pieņem lēmumu vienbalsīgi pēc apspriešanās ar Komisiju un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, kurš pieņem lēmumu ar visu tā locekļu balsu vairākumu . Tiek ņemti vērā atbilstības nosacījumi, par ko vienojusies Eiropadome .”

Līguma 2. pantā apgalvots, ka „ Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības . Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

Šis ir tiesiskais regulējums, pamatojoties uz kuru Komisija iesniedz šo atzinumu.

Eiropadome 2000. gada jūnija sanāksmē Feirā atzina, ka Rietumbalkānu valstis, kuras piedalās Stabilizācijas un asociācijas procesā, ir “potenciālas kandidātvalstis” dalībai ES. Eiropas perspektīvu minētajām valstīm arī apliecināja Saloniku Eiropadomes 2003. gada jūnija sanāksmē, kurā tika apstiprināta “Saloniku darba kārtība attiecībā uz Rietumbalkāniem”. Minētā darba kārtība ir ES politikas stūrakmens attiecībā uz šo reģionu.

Eiropadome 2006. gada decembrī atjaunoja ES saistības attiecībā uz to, ka „ Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā ” un atkārtoti apstiprināja, ka „ katras valsts progress ceļā uz Eiropas Savienību ir atkarīgs no tās individuālajiem centieniem izpildīt Kopenhāgenas kritērijus un Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus. Turklāt izskatot visus pieteikumus par dalību, ES galvenokārt balstīsies uz pietiekamiem rezultātiem, ko konkrētās valstis ir sasniegušas, īstenojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumu prasības, tostarp ar tirdzniecību saistītus noteikumus.” ES un Rietumbalkānu valstu ministru sanāksmē Sarajevā 2010. gada 2. jūnijā ES atkārtoti apliecināja savu nelokāmo apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu un to, ka šo valstu nākotne ir Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Līguma prasībām pašreizējais novērtējums ir sagatavots atbilstīgi Eiropadomes noteiktajiem atbilstības nosacījumiem. Eiropadome Kopenhāgenā 1993. gada jūnijā nolēma, ka

„pievienošanās notiks, tiklīdz valsts būs spējīga uzņemties ar dalību saistītos pienākumus, izpildot nepieciešamos ekonomiskos un politiskos nosacījumus.

Dalībai ir šādi nosacījumi:

- lai kandidātvalsts būtu panākusi to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām, un to aizsardzību;

- dzīvotspējīga tirgus ekonomika, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Savienībā;

- spēja uzņemties dalības pienākumus, tostarp ievērot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus .”

Savienības spēja uzņemt jaunas dalībvalstis, vienlaikus saglabājot Eiropas integrācijas tempu, arī ir nozīmīgs apsvērums, kas ir gan Savienības, gan kandidātvalstu vispārējās interesēs.

Eiropadomes 1995. gada decembra sanāksmē Madridē tika uzsvērta vajadzība „ radīt nosacījumus [kandidāt]valstu pakāpeniskai un harmoniskai integrācijai, īpaši – attīstot tirgus ekonomiku, pielāgojot to pārvaldes struktūru un radot stabilu ekonomikas un monetāro vidi. ”

Padome 1999. gada 31. maijā paredzēja Stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) nosacījumu kopumu. Tajā ietverta sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ) un reģionālā sadarbība. Tā kā šie nosacījumi ir būtisks SAP elements, tie ir ietverti stabilizācijas un asociācijas nolīgumā ar Serbiju, kurš pašlaik tiek ratificēts, un arī pagaidu nolīgumā ( IA ) par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. februārī.

Eiropadome 2006. gada decembrī piekrita, ka „ atjaunotai vienprātībai par paplašināšanos pamatā ir uz konsolidāciju, nosacījumu izpildi un informēšanu balstīta paplašināšanās stratēģija, kas saistīta ar ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis ”.

Šajā atzinumā Komisija analizē Serbijas pieteikumu, pamatojoties uz valsts spēju izpildīt 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes izvirzītos kritērijus un Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus. Tiek pārbaudīti arī Serbijas sasniegtie rezultāti attiecībā uz saistību īstenošanu saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem.

Minēto atzinumu sagatavoja pēc metodes, kas līdzīga tai, kuru izmantoja iepriekšējos atzinumos. Komisija organizēja vairākus ekspertu komandējumus uz Serbiju, galvenokārt koncentrējoties uz jomām, uz kurām attiecas politiskie kritēriji. Šī pieeja ļāva novērtēt Serbijas iestāžu administratīvās spējas un to, kādā veidā tiek īstenoti tiesību akti. Tā arī palīdzēja labāk noteikt risināmās problēmas un prioritātes turpmākai rīcībai. Komisija analizēja gan pašreizējo situāciju, gan vidēja termiņa perspektīvas. Šā atzinuma vajadzībām un, neskarot jebkuru turpmāku pievienošanās termiņu, vidējais termiņš tika definēts kā piecu gadu laikposms.

Detalizēta analīze, uz ko balstās šis atzinums, ir ietverta atsevišķā dokumentā ( Analītisks ziņojums, kas pievienots atzinumam par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā )[1]. Saskaņā ar atjaunoto vienprātību par paplašināšanos analītiskajā ziņojumā sniegtas sākotnējās aplēses par Serbijas gaidāmās pievienošanās ietekmi dažās galvenajās politikas jomās. Komisija sniegs sīkāku ietekmes novērtējumu par minētajām politikas jomām pirmspievienošanās procesa vēlākos posmos. Turklāt līgums par Serbijas pievienošanos ES ietvertu ES iestāžu tehniskus pielāgojumus, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību.

b) ES un Serbijas attiecības

Attiecības starp ES un Serbiju ir attīstījušās kopš 2000. gada demokrātiskajām pārmaiņām, sākotnēji ar Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku un pēc tam, no 2003. gada – ar Serbijas un Melnkalnes valstu savienību. ES turpināja savas attiecības ar Serbijas Republiku kā ar valstu savienības pēcteci, kad Melnkalne ieguva neatkarību 2006. gadā.

Serbija piedalās Stabilizācijas un asociācijas procesā. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums nodrošina abpusēju pamatsaistību kopumu dažādos politikas, tirdzniecības un ekonomikas jautājumos. To parakstīja 2008. gada aprīlī kopā ar pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem. Tiklīdz Padome nolēma, ka Serbija pilnībā sadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, ES dalībvalstu ministri vienojās iesniegt stabilizācijas un asociācijas nolīgumu saviem parlamentiem ratificēšanai, un ES vienojās īstenot pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem. Serbija sāka īstenot pagaidu nolīgumu 2009. gada 1. janvārī. Pagaidu nolīgums stājās spēkā 2010. gada 1. februārī. Ārlietu padomes sanāksmē 2010. gada 14. jūnijā ministri vienojās iesniegt stabilizācijas un asociācijas nolīgumu saviem parlamentiem, lai to ratificētu. Šis process vēl nav pabeigts. Kopumā Serbija ir panākusi pozitīvus rezultātus, īstenojot saistības, kuras tai noteiktas stabilizācijas un asociācijas nolīgumā un pagaidu nolīgumā. Ik reizi, kad radās problēmas, Serbija izmantoja konstruktīvu un pārredzamu pieeju, lai tās nekavējoties un efektīvi atrisinātu.

Padome 2004. gadā pieņēma Eiropas partnerību ar Serbiju, ko tā atjaunināja 2006. un 2008. gadā[2].

Kopš 2003. gada tiek rīkotas politiskā dialoga sanāksmes ministru līmenī. Kopš 2003. gada starp Eiropas Komisiju un Serbijas iestādēm notiek politikas dialogs uzlabotā pastāvīgā dialoga ( EPD ) ietvaros. Kopš 2006. gada starp Eiropas Parlamentu un Serbijas parlamenta pārstāvjiem katru gadu tiek rīkotas parlamentārās sanāksmes. Ar pagaidu nolīgumu izveidotā Pagaidu komiteja un vairākas apakškomitejas tiekas ik gadu, īpaši jautājumos par iekšējo tirgu, konkurenci, tranzīta satiksmi, tirdzniecību, muitas sistēmu, nodokļu sistēmu, lauksaimniecību un zivsaimniecību. Vairākās uzlabotā pastāvīgā dialoga apakškomiteju sanāksmēs aptver visas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma nozares, kas nav ietvertas pagaidu nolīgumā, piemēram, enerģētika, vide, sociālā politika, tiesiskums, brīvība un drošība.

Serbija piedalās ekonomikas dialogā ar Komisiju un ES dalībvalstīm. Šajā saistībā Serbija 2011. gada janvārī iepazīstināja ar savas ikgadējās Ekonomikas un fiskālās programmas ( EFP ) jaunāko redakciju.

Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, 2009. gada 19. decembrī piešķīra vīzu režīma liberalizāciju attiecībā uz Serbijas pilsoņiem, kuri ieceļo Šengenas zonā. Šā lēmuma pamatā bija būtisks progress tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, kā arī īpašu nosacījumu izpilde, kuri noteikti plānā par vīzu režīma liberalizāciju. Noteikumus par bezvīzu ceļošanu ievēroja lielākā daļa ceļotāju. Lai nodrošinātu minēto saistību nepārtrauktu īstenošanu, tika izveidots pārraudzības mehānisms pēc vīzu režīma liberalizācijas, ņemot vērā pieaugošo skaitu patvēruma meklētāju no attiecīgā reģiona. Komisija 2011. gada jūnijā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei savu pirmo uzraudzības ziņojumu. Nolīgums par atpakaļuzņemšanu starp Eiropas Savienību un Serbiju ir spēkā no 2008. gada janvāra.

Serbija 2005. gada oktobrī parakstīja Enerģētikas Kopienas līgumu un 2006. gada jūnijā – Eiropas kopējās gaisa telpas (EKGT) nolīgumu.

Serbijas valdība 2008. gada oktobrī pieņēma valsts programmu Serbijas integrācijai Eiropas Savienībā laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam. Pārskatīta un atjaunināta redakcija tika pieņemta 2009. gada decembrī. Valdība 2010. gada decembrī pieņēma rīcības plānu par to prioritāšu izpildi, kuras noteiktas Eiropas Komisijas 2010. gada progresa ziņojumā, lai koncentrētu uzmanību un panāktu papildu rezultātus reformu darba kārtībā, pirms tiek sagatavots šis atzinums.

Serbija saņem ES finansiālo palīdzību kopš 2001. gada. Kopumā laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam ES Serbijai dotācijās ir piešķīrusi vairāk nekā 2 miljardus euro un subsidētus aizdevumus 5,8 miljardu euro apmērā. No 2001. līdz 2006. gadam Serbija saņēma ES CARDS programmas palīdzību 1,045 miljonu euro apmērā. No 2007. gada CARDS aizstāja ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu ( IPA ), kura ietvaros Serbija no 2007.-2011. gadam saņēma palīdzību 974 miljonu euro apmērā. Palīdzība no IPA ir paredzēta, lai atbalstītu reformas, kuras uzsāktas kā daļa no Eiropas integrācijas procesa, koncentrējoties uz tiesiskumu, iestāžu veidošanu, tiesību aktu tuvināšanu ar ES acquis , ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību, kā arī atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai.

Serbija pilnībā piedalās vairākās ES programmās saskaņā ar finanšu shēmu 2007.-2013. gadam: Septītajā pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammā, programmā PROGRESS , Konkurētspējas un jauninājumu programmā, Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programmā, Kultūras programmā un programmās „Muita” un „ Fiscalis” . Lai daļēji segtu dalību minētajās programmās, tiek izmantots IPA finansējums.

B. DALīBAS KRITēRIJI

POLITISKIE KRITēRIJI

Pašreizējā novērtējuma pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji, kuri attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām, un to aizsardzību, kā arī Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumi.

Serbija ir parlamentārā demokrātija . Tās konstitucionālā un tiesiskā sistēma lielākoties atbilst Eiropas principiem un standartiem, un tās iestādes ir labi attīstītas. Serbija ir apņēmusies sasniegt savu mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un no 2008. gada aizvien vairāk velta centienus, lai īstenotu ar ES saistītu reformu programmu. Valdība ir atjauninājusi dažas no savām procedūrām, un parlaments ir kļuvis daudz efektīvāks likumdošanas darbības jomā saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktiem. Likumdošanas process gūtu labumu no pamatīgākas sagatavošanās un lielāka uzsvara uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Jāturpina attīstīt parlamenta uzraudzības spējas un valdības politikas plānošana, koordinēšana un īstenošana. Serbija ir izveidojusi visas vajadzīgās neatkarīgās regulatīvās iestādes. Ir precizēti noteikumi, kas reglamentē iestāžu gada ziņojumu pārskatīšanu parlamentā, tomēr ir stingrāk jāievēro neatkarīgo un regulatīvo iestāžu sniegto ieteikumu īstenošana. Valsts pārvalde kopumā ir labi attīstīta, īpaši centrālajā līmenī. Pilnībā jāīsteno uz nopelniem balstītas karjeras sistēmas princips. Serbija ir izveidojusi Vojvodinas provinces statūtus un ir sākusi nodot dažas kompetences pašvaldības līmenī.

No 2001. gada Serbijā konsekventi notiek vēlēšanas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Tiesību akti vēlēšanu jomā nesen tika saskaņoti ar Eiropas standartiem. Patlaban tajos paredzēts, ka parlamenta locekļi tiek iecelti vēlētājiem iesniegtajos sarakstos noteiktajā kārtībā un tiek atcelta „tukšo atkāpšanās rakstu” prakse (parlamenta locekļi iesniedza slepenas atkāpšanās vēstules savām partijām pirms sava mandāta sākuma). Tas stiprina parlamenta mandātu brīvu izmantošanu, un šis princips drīzumā pilnībā jāietver konstitūcijā.

Serbijā ir uzlabota tiesiskā un institucionālā sistēma tiesiskuma jomā, tostarp cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, īpaši veicot būtiskas reformas tiesu iestādēs, izveidojot korupcijas novēršanas aģentūru un uzlabojot starptautisko sadarbību krimināljautājumos. Tas ir sniedzis sākotnējos rezultātus. Būtiskākās problēmas jārisina tiesu iestāžu jomā, korupcijas novēršanā un cīņā pret organizēto noziedzību. Jo īpaši jāizveido aktīva pieeja cīņā pret korupciju, kā rezultātā tiek sasniegti ticami rezultāti par uzsāktajām izmeklēšanām un galīgajiem spriedumiem. Ir izstrādāta plaša sistēma drošības spēku civilajai kontrolei.

Pēc valsts stratēģijas pieņemšanas 2006. gadā Serbijā tika veiktas būtiskas reformas tiesu iestāžu jomā, kuras tika pastiprinātas 2009. un 2010. gadā. Tika stiprināta neatkarība un pašadministrācija, izveidojot jaunu Augstāko tiesnešu padomi un Valsts prokuratūru padomi, kas savos pastāvīgajos sastāvos darbojas no 2011. gada aprīļa. Atkārtotas amatā iecelšanas procedūra attiecībā uz visiem tiesnešiem un prokuroriem tika sākta 2009. gada decembrī, īpaši lai paaugstinātu to profesionālos un integritātes standartus. Minētajā procedūrā sākotnēji konstatētie būtiskie trūkumi tiek risināti, veicot pārskatīšanas procesu saskaņā ar konkrētām norādēm. Pārskatīšanas process sekmīgi jāpabeidz pārredzamā veidā, ievērojot minētās norādes. Drīzumā būs jāpārskata parlamentam ar konstitūciju piešķirtās pilnvaras attiecībā uz amatā iecelšanu un no darba atlaišanu tiesu iestādēs, lai turpmāk novērstu nepamatotas politiskās ietekmes risku. Ir veikti vairāki pasākumi, lai paaugstinātu tiesu iestāžu sistēmu efektivitāti. Tiesu tīkls tika pārstrukturēts, un tika samazināts tiesu skaits, rezultātā nodrošinot labāku darba slodzes sadalījumu. Tika izveidota administratīvā tiesa, un 2011. gada maijā tika pieņemts likums par tiesas lēmumu izpildi. Jāvelta turpmāki centieni, lai uzlabotu tiesu iestāžu darbību, pilnībā izmantotu pārstrukturētā tiesu tīkla potenciālu un galu galā paaugstinātu sabiedrības uzticību. Jāturpina centieni stiprināt tiesas spriedumu izpildi un turpmāk būtiski samazināt neizskatīto lietu skaitu.

Serbijā kopumā ir izstrādāts tiesiskais un institucionālais satvars korupcijas novēršanai. Tika izveidota Korupcijas novēršanas aģentūra, kuras darbības jomas ir valsts amatpersonu integritāte un partiju finansēšanas kontrole. Tās līdzekļi tika nesen papildināti. Saskaņā ar Eiropas standartiem ir izveidota uzlabota sistēma politisko partiju darbības finansēšanas un vēlēšanu kampaņu kontrolei. Tieslietu ministru iecēla par korupcijas novēršanas koordinatoru. Iestādes ir sākušas pārskatīt novecojušo stratēģiju un rīcības plānu korupcijas novēršanas jomā. Valsts revīzijas iestāde ir sākusi pildīt lietderīgu funkciju, kontrolējot valsts izdevumus un atklājot pārkāpumus. Muitas administrācija un policija ir pastiprinājušas savas iekšējās kontroles, kā rezultātā tika izmeklēts lielāks skaits izskatāmo lietu un tajās piespriests sods. Ir veikti pasākumi, lai tiktu specializētas tiesībaizsardzības aģentūras un izmeklēts lielāks lietu skaits. Korupcija turpina dominēt daudzās jomās un aizvien rada nopietnas problēmas. Stiprāka politiskā griba ir svarīga, lai būtiski uzlabotu sniegumu korupcijas apkarošanā. Ir vajadzīgas uzlabotas izmeklēšanas spējas un tiesībaizsardzības iestāžu koordinācija. Pakāpeniski un ievērojamā mērā jāpalielina izmeklēšanu, kriminālvajāšanas un notiesājošu spriedumu skaits korupcijas lietās visos līmeņos. Pastāv arī bažas par publiskā iepirkuma, privatizācijas, teritorijas plānošanas un būvniecības atļauju uzraudzību.

Organizētās noziedzības apkarošanas jomā, tostarp starptautiskās sadarbības jomā Serbijas izstrādātais tiesiskais satvars kopumā ir piemērots un spējas ir uzlabotas. Tā rezultātā ir sasniegti būtiski rezultāti, piemēram, lielas starptautiskas narkotiku tirdzniecības ķēdes izjaukšana. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un narkotiku kontrabanda ir problemātiskas jomas, un turpmāk ir jāpalielina izmeklēšanu un notiesājošo spriedumu skaits. Tāpat turpmāk jāattīsta arī spēja aktīvāk un labāk veikt koordinētas izmeklēšanas un uzlabot sadarbību reģionālajā un starptautiskajā līmenī. Tiesu iestāžu tiešā kontrolē tiesībaizsardzības iestādēs jāattīsta tehniskās iespējas veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus.

Tiesiskais un politiskais regulējums cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā Serbijā kopumā atbilst Eiropas standartiem. Konstitūcija garantē plašu virkni cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī atzīst iespēju iesniegt apelāciju konstitucionālajā tiesā kā cilvēktiesību aizsardzības galīgo tiesisko aizsardzības līdzekli. Ir jāpaātrina tiesību aktu īstenošana. Turpmāk jāattīsta padziļināta apmācība pārvaldes, policijas un tiesu iestāžu darbiniekiem, lai nodrošinātu aktīvāku un konsekventu standartu piemērošanu šajā jomā.

Cilvēktiesības Serbijā kopumā ir ievērotas. Pārvaldības uzraudzības jomā aizvien lielāka nozīme ir ombudam un komisāram, kas atbild par pieeju informācijai un datu aizsardzībai. Tiesiskais regulējums diskriminācijas novēršanas jomā ir būtiski uzlabots, un ir izveidoti mehānismi, lai uzraudzītu tā īstenošanu, kas vēl ir agrīnā posmā. Iestādes arī pievērš aizvien vairāk uzmanības tam, lai tiktu nodrošināta biedrošanās un pulcēšanās brīvības ievērošana, kā arī pilsoniskās sabiedrības nozīmīgumam. Nesen pieņemtās plašsaziņas līdzekļu stratēģijas mērķis ir ieviest skaidrību tiesiskajā un tirgus vidē, kurā darbojas plašsaziņas līdzekļi. No attiecīgajām iestādēm tiek gaidīta visaptverošāka un aktīvāka rīcība, ja tiek izteikti draudi un notiek vardarbība pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, ko īpaši rada radikāli noskaņoti grupējumi. Nopietnas bažas rada pašreizējie apstākļi cietumos. Tika pieņemts sen gaidītais likums par īpašumu atdošanu, kā arī jaunais likums par valsts īpašumu. Jānodrošina, lai abi minētie likumi tiktu īstenoti pārredzamā un nediskriminējošā veidā, un jāveic papildu pasākumi, lai īpašumtiesību jomā pilnībā panāktu juridisko skaidrību. Komisija uzraudzīs minēto likumu īstenošanu un piemērošanu.

Serbijā ir ieviests tiesiskais un institucionālais satvars cieņai pret mazākumtautībām un to aizsardzībai. Konstitūcija papildus tiesībām, kas ir garantētas visiem pilsoņiem, garantē īpašas tiesības mazākumtautību pārstāvjiem un nodrošina Mazākumtautību padomju juridisko pamatu. Ir nodrošināta mazākumtautību politiskā pārstāvība. Valsts līmenī ombuds un Vienlīdzības jautājumu komisārs izmanto savas prerogatīvas šajā jomā. Serbija ir izstrādājusi visaptverošu stratēģiju romu integrācijai, un patlaban notiek šīs stratēģijas īstenošana. Ir veikti aktīvi sociālās iekļaušanas pasākumi, īpaši veselības aprūpes, izglītības un mājokļu jomā. Nesen ir veikti pasākumi, lai novērstu šķēršļus attiecībā uz „juridiski neredzamu personu” reģistrāciju, kas uzlabos to pieeju pamattiesībām. Ir vajadzīgi nopietni papildu centieni, tostarp finanšu līdzekļi, lai uzlabotu romu sociālos un ekonomiskos apstākļus, kuri aizvien ir visneaizsargātākā un izslēgtākā mazākumtautība, kā to pierāda nelegālo nometņu lielais skaits. Bažas aizvien rada bēgļi un iekšēji pārvietotās personas, pat ja nesenajos gados ir panākts būtisks progress, samazinot kolektīvo centru skaitu.

Serbija kopumā atbilst Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumiem. Kopš 2008. gada ir būtiski uzlabojusies sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, un patlaban tā ir apmierinoša, kā to vislabāk pierāda Radovana Karadžiča (2008. gadā), Ratko Mladiča un Gorana Hadžiča (2001. gadā) arestēšana un nodošana Hāgas tribunālam. Serbija ir apņēmusies turpināt šo sadarbību tādā pašā līmenī. Tā aktīvi piedalās reģionālajās iniciatīvās un ir veikusi būtiskus pasākumus, lai veicinātu pēckonflikta samierināšanu. Liels sasniegums ir vienošanās, kas panākta ar Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju un Melnkalni Sarajevas deklarācijas procesā par ilgtspējīgiem risinājumiem bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām. Serbija ir panākusi ievērojamu progresu divpusējās attiecībās ar citām paplašināšanās valstīm, īpaši ar Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni, vienlaikus turpinot uzturēt kopumā labas attiecības ar kaimiņvalstīs esošajām ES dalībvalstīm. Nav atrisināti vairāki divpusēji jautājumi ar kaimiņiem, īpaši attiecībā uz robežas noteikšanu.

Serbija neatzīst Kosovas[3] vienpusējo neatkarības deklarāciju. Tā saglabā savas struktūras Kosovā un 2008. gada maijā organizēja paralēlas municipālās papildvēlēšanas, kuras neatbilst ANODPR 1244/1999. Pamatojoties uz ANO Ģenerālās Asamblejas 2010. gada 9. septembrī pieņemot rezolūciju, kuru kopīgi izstrādāja Serbija un 27 ES dalībvalstis, martā sākās dialoga process starp Belgradu un Prištinu. Līdz septembrim tas tika vadīts kopumā konstruktīvā atmosfērā, kā rezultātā tika panākta vienošanās vairākos jautājumos: preču un personu brīva aprite, civilreģistrs un kadastrs. Līdz šim panāktie nolīgumi jāīsteno godprātīgi. Jāpanāk papildu rezultāti, lai prioritārā kārtā īstenotu iekļaujošas un funkcionālās reģionālās sadarbības principus, kā arī lai nodrošinātu ilgtspējīgus risinājumus ar ES acquis saistītajos jautājumos, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarē. Lai mazinātu spiedienu Ziemeļkosovā, visām pusēm jāsniedz savs ieguldījums, sniedzot piekrišanu preču un personu brīvai apritei par labu attiecīgā reģiona iedzīvotājiem.

EKONOMIKAS KRITēRIJI

Šis novērtējums ir sagatavots, pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem saistībā ar funkcionējošu tirgus ekonomiku , kā arī spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru Eiropas Savienībā.

Serbijā pastāv plaša vienprātība par tirgus ekonomikas pamatprincipiem, kā arī gūti sasniegumi, īstenojot ekonomikas reformas. Serbija panāca tādu makroekonomisko stabilitātes līmeni, kas ļauj uzņēmējiem pieņemt lēmumus paredzamā vidē. Pēdējās desmitgades ekonomikas politika sekmēja stabilu izaugsmi vidēji gandrīz 5 % apmērā, pakāpenisku inflācijas samazināšanos un dzīves līmeņa vispārēju uzlabošanos. Tomēr pasaules finanšu un ekonomikas krīze norādīja uz trūkumiem izaugsmes modelī, kura pamatā bija iekšējais pieprasījums, ko lielākoties finansēja no ārvalstu aizdevumiem, kā arī no politikas virzienu kopuma izrietošie ierobežojumi, neļaujot efektīvi reaģēt uz negatīviem ārējiem satricinājumiem. Nesen ir panākts būtisks progress, lai stiprinātu finanšu sistēmu un valsts finanšu kvalitāti, kas sekmētu pāreju uz ilgtspējīgāku un līdzsvarotāku izaugsmi, kuras virzītājspēks ir eksports un ieguldījumi. Pateicoties privatizācijai un tirdzniecības un cenu liberalizācijai, ir attīstījusies tirgus spēku brīva mijiedarbība, lai gan lēnā un nevienmērīgā ritmā. Ir panākts progress, atvieglojot ienākšanu tirgū un iziešanu no tā. Ekonomikas integrācijas līmenis ar ES ir augsts.

Aizvien pastāv vairāki trūkumi strukturālā līmenī, tādējādi kavējot ekonomikas attīstību. Valstij joprojām ir liela ietekme ekonomikā, kas saistīts ar lēno virzību privatizācijas un cenu liberalizācijas jomā. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai panāktu tiesisko paredzamību un novērstu birokrātiju, uzņēmējdarbības vidē aizvien ierobežojumus rada tiesiskā nenoteiktība. Tiesas spriedumu ilgstošas izpildes procedūras apdraud uzticību tiesību sistēmai. Konkurences trūkums noteiktās nozarēs un būtiski infrastruktūras šķēršļi ir ekonomikas potenciāla papildu kavēklis. Ārvalstu tiešais ieguldījums bija salīdzinoši spēcīgs pirms 2008. gada un, pēc būtiska krituma ekonomiskās krīzes laikā, sāk lēnām pieaugt, bet Serbijai jāturpina uzlabot ieguldījumu vide. Neraugoties uz ekonomikas pieticīgu atveseļošanos, aizvien saglabājas augsts bezdarba līmenis un sociālās situācijas saspīlējums. Serbijai steidzami jārisina strukturālās nepilnības darba tirgū, tostarp neatbilstība kvalificēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attiecībā. Neformālā ekonomika aizvien ir svarīga problēma.

SPēJA UZņEMTIES DALīBAS PIENāKUMUS

Serbijas spēja uzņemties dalības pienākumus ir novērtēta, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

stabilizācijas un asociācijas nolīgumā noteiktie pienākumi,

virzība saistībā ar ES acquis pieņemšanu, īstenošanu un izpildi.

Kopumā Serbija ir vienmērīgi īstenojusi pagaidu nolīgumā noteiktās saistības un ievēro pienākumus, kas tai paredzēti stabilizācijas un asociācijas nolīgumā.

Serbija 2008. gadā pieņēma valsts programmu Serbijas integrācijai Eiropas Savienībā, kas ir visaptverošs un vērienīgs plāns laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam, kurā paredzēta valsts tiesību aktu saskaņošana ar ES acquis . Kopš tā laika ir panākti būtiski rezultāti, pieņemot tiesību aktus, kuri ir saskaņoti ar ES acquis , īpaši iekšējā tirgus, statistikas, ar tirdzniecību saistītu noteikumu, muitas un nodokļu jomā. Administratīvās spējas kopumā ir labi attīstītas, un tiesu iestādēs tiek veiktas nozīmīgas pārmaiņas. Tomēr valsts sastopas ar problēmām tiesību aktu īstenošanā un izpildē. Laika gaitā īpaša un nepārtraukta uzmanība būtu jāpievērš korupcijas apkarošanai. Valstij būs jāvelta papildu centieni, lai uzņemtos dalības saistības vidējā termiņā.

Ja Serbija turpinās centienus, vidējā termiņā tai būtu jāspēj izpildīt acquis prasības šādās jomās:

- uzņēmējdarbības tiesības,

- zivsaimniecība,

- nodokļi,

- ekonomikas un monetārā politika,

- statistika,

- uzņēmējdarbība un rūpniecības politika,

- zinātne un pētniecība,

- izglītība un kultūra,

- muitas savienība,

- ārējās attiecības,

- ārpolitika, drošības un aizsardzības politika,

- finanšu un budžeta noteikumi.

Serbijai būs jāuzņemas papildu centieni, lai saskaņotu tiesību aktus ar acquis un tos efektīvi īstenotu vidējā termiņā šādās jomās:

- preču brīva aprite,

- darba ņēmēju brīva pārvietošanās,

- tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus,

- kapitāla brīva aprite,

- publiskais iepirkums,

- intelektuālā īpašuma tiesības,

- konkurences politika,

- finanšu pakalpojumi,

- informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi,

- pārtikas nekaitīgums, veterinārā un fitosanitārā politika,

- transporta politika,

- enerģētika,

- sociālā politika un nodarbinātība,

- Eiropas komunikāciju tīkli,

- reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinēšana,

- patērētāju un veselības aizsardzība.

Iepriekš minētajās jomās jāveic turpmāki pielāgojumi tiesiskajā un institucionālajā satvarā, īpaši nostiprinot administratīvās un īstenošanas spējas.

Serbijai būs jāvelta ievērojamas un ilgtspējīgas pūles, lai saskaņotu tiesību aktus ar ES acquis un tos efektīvi īstenotu vidējā termiņā šādās jomās:

- lauksaimniecība un lauku attīstība,

- tiesu iestādes un pamattiesības,

- tiesiskums, brīvība un drošība,

- finanšu kontrole.

Šajās jomās jāveic turpmāki pielāgojumi tiesiskajā un institucionālajā satvarā, un būtiski jānostiprina administratīvās un īstenošanas spējas.

Vides un klimata pārmaiņu jomā būs vajadzīgi koordinēti un ilgtspējīgi papildu centieni, lai tiesību aktus saskaņotu ar ES acquis un tos efektīvi īstenotu. Tam būtu jāietver ievērojamas investīcijas un administratīvo spēju nostiprināšana tiesību aktu izpildes nolūkā, lai vidējā termiņā panāktu atbilstību vissvarīgākajos jautājumos, tostarp klimata pārmaiņu jomā. Pilnīgu atbilstību acquis varētu panākt tikai ilgtermiņā, un tam būtu vajadzīgs lielāks ieguldījumu apjoms.

C. SECINāJUMI UN IETEIKUMI

Ņemot vērā pēdējo gadu laikā veiktās būtiskās reformas, Serbija ir guvusi ievērojamus panākumus, pildot Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā 1993. gadā noteiktos politiskos kritērijus, kuri saistīti ar to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un mazākumtautību aizsardzību un to tiesību ievērošanu, kā arī Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus. Serbijā ir visaptveroša konstitucionālā, tiesiskā un institucionālā sistēma, kas kopumā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Parlaments ir kļuvis efektīvāks, veicot savas likumdošanas darbības pašreizējā sasaukuma laikā. Tiesiskā un institucionālā sistēma tiesiskuma jomā ir visaptveroša, tostarp korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā, kurā tika gūti sākotnējie rezultāti. Tiesiskais regulējums cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā ir labi attīstīts, un ir uzsākta tā īstenošana. Serbija ir sasniegusi pilnībā apmierinošu līmeni sadarbībā ar ICTY un ir sākusi aizvien aktīvāk darboties pēckonflikta samierināšanas pasākumos reģionā. Serbija ir piekritusi dialoga procesam ar Kosovu, kura mērķis ir atvieglot cilvēku dzīvi, kā rezultātā ir noslēgti vairāki nolīgumi (preču un personu brīva aprite, civilreģistrs un kadastrs), un Serbija ir sākusi veikt pirmos īstenošanas pasākumus.

Attiecībā uz ekonomiskajiem kritērijiem Serbija ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai izveidotu funkcionējošu tirgus ekonomiku, un panākusi zināmu makroekonomiskās stabilitātes līmeni, neraugoties uz globālo ekonomikas un finanšu krīzi. Tomēr turpmāk būs jāvelta pūles, lai restrukturētu ekonomiku un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, īpaši stiprinot tiesiskumu un likvidējot birokrātiju, paaugstinot konkurenci un privātā sektora nozīmi, kā arī risinot nepilnības darba tirgū. Lai Serbija vidējā termiņā varētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienībā, tai ir jāveic strukturālas reformas, lai atjauninātu ekonomikas ražošanas jaudu un izveidotu palielinātam ārvalstu ieguldījumam labvēlīgu vidi.

Serbija ir panākusi pozitīvus rezultātus, īstenojot savas saistības saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un pagaidu nolīgumu.

Serbijai būs labas izredzes uzņemties dalības saistības vidējā termiņā gandrīz visās acquis jomās, ja tā turpinās saskaņot tiesību aktus un ja tiks veltīts ievērojams un ilgtspējīgs turpmāks darbs, lai nodrošinātu tiesību aktu īstenošanu un ieviešanu. Īpaša uzmanība jāvelta lauksaimniecības un lauku attīstības jomai, tiesu iestādēm un pamattiesībām, tiesiskumam, brīvībai un drošībai, kā arī finanšu kontrolei. Pilnību atbilstību acquis vides un klimata pārmaiņu jomā varētu sasniegt tikai ilgtermiņā, un tam būtu vajadzīgi lielāki ieguldījumi.

Pamatojoties uz provizoriskām aplēsēm, Serbijas pievienošanai būtu ierobežota vispārējā ietekme uz Eiropas Savienības politikas virzieniem, un tā neietekmētu ES spējas saglabāt un padziļināt pašas Savienības attīstību.

Komisija iesaka Padomei piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu, ņemot vērā līdz šim gūtos panākumus un izvirzot nosacījumu, ka Serbija atkārtoti iesaistās dialogā ar Kosovu un godprātīgi notiek ātra virzība uz līdz šim panāktās vienošanās īstenošanu.

Serbija labi veic savas saistības, lai pietiekamā mērā izpildītu Eiropadomes 1993. gada sanāksmē Kopenhāgenā noteiktos politiskos kritērijus, ja šāda virzība turpinās un tiek rasti praktiski risinājumi problēmās ar Kosovu.

Līdz ar to Komisija iesaka sākt sarunas ar Serbiju par pievienošanos Eiropas Savienībai, tiklīdz tā būs sasniegusi ievērojamu papildu progresu, īstenojot galvenās prioritātes:

- turpmāki pasākumi, lai normalizētu attiecības ar Kosovu saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumiem, pilnībā ievērojot iekļaujošas reģionālās sadarbības principus, pilnībā ievērojot Enerģētikas Kopienas līguma noteikumus, rodot risinājumus telekomunikāciju un diplomu savstarpējās atzīšanas jomā, turpinot godprātīgi ievērot visas panāktās vienošanās, kā arī aktīvi sadarbojoties ar EULEX , lai tā varētu pildīt savas funkcijas visā Kosovas teritorijā.

Komisija nāks klajā ar ziņojumu par to, kā Serbija īstenojusi iepriekš minētās galvenās prioritātes, tiklīdz būs sasniegts pietiekams progress.

Serbija tiek mudināta saglabāt savu reformu tempu, panākot vajadzīgo atbilstības līmeni dalības kritērijiem, īpašu uzmanību veltot tiesiskumam, un turpināt savu konstruktīvo dalību reģionālajā sadarbībā un divpusējo attiecību nostiprināšanā ar kaimiņvalstīm. Tiek sagaidīts, ka tiks turpināta pagaidu nolīguma īstenošana, kā arī stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošana, tiklīdz tas būs stājies spēkā. Komisija turpinās atbalstīt šos centienus, izmantojot IPA finanšu instrumentu.

[1] SEC(2011) 1208.

[2] OV L 80, 18.3.2008., 46. lpp.

[3] Saskaņā ar ANODPR 1244/1999.