KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.-2012. gadā /* COM/2011/0666 galīgā redakcija */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Paplašināšanās stratēģija
un galvenie uzdevumi 2011.-2012. gadā
1.
Ievads
Eiropas Savienības
paplašināšanās procesā ir iestājies jauns posms. Noslēdzot pievienošanās sarunas ar
Horvātiju, kuras uzņemšana Eiropas Savienībā ir noteikta
2013. gada vidū, sevi ir attaisnojusi politika, kas pieņemta
pēc postošajiem konfliktiem Balkānu valstīs 90. gados un
kuras mērķis ir panākt visa reģiona mieru,
stabilitāti, demokrātiju un dalību ES.
Tā ir jauns pierādījums ES paplašināšanās
politikas transformējošajam spēkam un piešķir jaunu dinamiku
reformai visās paplašināšanās valstīs. ES paplašināšanās politika, kas
noteikta Līgumā par Eiropas Savienību[1], ir atbilde uz mūsu
kontinenta iedzīvotāju leģitīmo vēlmi kļūt
par daļu no apvienotas Eiropas projekta. Centrāleiropas
un Austrumeiropas valstu integrācija pēdējās desmitgades
laikā ir pierādījusi, ka paplašināšanās sniedz labumu
ES kopumā un ļauj tai iegūt labāku pozīciju, lai risinātu
globālas problēmas. Paplašināšanās politika ir
izrādījies spēcīgs sabiedrības transformācijas
instruments. Valstis, kuras jau ir
pievienojušās ES un tās, kuras vēl uz to virzās, ir
veikušas ievērojamas pārmaiņas, īstenojot ar pievienošanos
saistītās demokrātiskās un ekonomikas reformas. Pievienošanās procesa un ar to saistīto
panākumu pamatā ir saistības, nosacījumi un
uzticamība. Atjaunotā vienprātība par
paplašināšanos, par ko vienojās Eiropadomes 2006. gada decembra
sanāksmē un kuras pamatā ir saistību nostiprināšanas
principi, stingri nosacījumi un laba saziņa ar sabiedrību,
kā arī ES spējas integrēt jaunās dalībvalstis,
aizvien ir ES paplašināšanās politikas satvars. Īstenojot paplašināšanās
politiku, ES paplašina savu miera, stabilitātes, demokrātijas un
labklājības teritoriju, kas ir jēdzieni,
kuri ir ieguvuši jaunu nozīmi, ņemot vērā nesenos
notikumus. · Traģiskie notikumi Vidusjūras dienvidu reģiona
valstīs un Vidējos Austrumos, kā arī no tiem izrietošā
nestabilā situācija uzsver to, cik svarīga ir stabilitāte
un demokrātija Dienvidaustrumeiropas valstīs, kuras ir stabils ES
paplašināšanās procesa elements. · Nesenā pasaules finanšu krīze un pašreizējās
problēmas eurozonā ir norādījušas uz valstu ekonomiku
savstarpējo atkarību Eiropas Savienībā un ārpus
tās robežām. Minētie notikumi liek apzināties to, cik
svarīgi ir turpmāk konsolidēt ekonomikas un finansiālo
stabilitāti un sekmēt izaugsmi arī paplašināšanās
valstīs. Šajā nolūkā paplašināšanās process ir spēcīgs
instruments. Kopš jaunākā
paplašināšanās dokumentu kopuma pieņemšanas Rietumbalkānu
valstīs norisinājušies vairāki pozitīvi notikumi. Ratko Mladiča un Gorana Hadžiča
arestēšana un nodošana Starptautiskajam Kara noziegumu tribunālam
bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) novērsa lielāko
klupšanas akmeni Serbijas ceļā uz Eiropas Savienību un bija
nozīmīgs veikums pēckonflikta izlīguma procesā. Tika izveidots dialogs starp Belgradu un Prištinu,
kā mērķis, inter alia, ir panākt progresu
ceļā uz ES un kas ir sniedzis pirmos rezultātus. Virzība ar ES saistītu reformu
īstenošanā ir notikusi gandrīz visās
paplašināšanās valstīs. Vēl
divu Rietumbalkānu valstu, proti, Albānijas un Bosnijas un
Hercegovinas, pilsoņiem ir piešķirts bezvīzu režīms. Tomēr daudzās valstīs
svarīgas reformas kavējās, bieži vien iekšējo politisko
notikumu un konfliktu dēļ. Kavēšanās
un šķēršļi bija jo īpaši nopietni Bosnijā un
Hercegovinā, kā arī Albānijā.
Vairumā valstu lielākās problēmas joprojām ir
laba pārvaldība, tiesiskums, administratīvās spējas,
bezdarbs, ekonomikas reformas un sociālā integrācija. Vairāki notikumi izraisīja bažas par
vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. Atšķirīgie viedokļi par statusu
turpina negatīvi ietekmēt gan Kosovu[2],
gan visu reģionu. Nopietnas bažas rada
nesenie notikumi Ziemeļkosovā. Joprojām
nav atrisināts Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas
Republikas nosaukuma jautājums. Pēdējā gada laikā
virzība notikusi Islandes pievienošanās procesā. Minēto panākumu pamatā ir Islandes
jau augsti integrētās struktūras, pateicoties tās sen
izveidotajai demokrātijai, tās dalībai Eiropas Ekonomikas
zonā un Šengenas zonā, kā arī tās augsta
līmeņa valsts pārvaldei. Turcijā pievienošanās process
aizvien ir visefektīvākais pamats ar ES saistītu reformu
veikšanai, dialoga attīstīšanai par ārpolitikas un drošības
politikas jautājumiem, ekonomikas konkurētspējas nostiprināšanai
un energoapgādes dažādošanai. Pievienošanās
sarunās diemžēl jau ilgāk nekā gadu nav bijis
iespējams atvērt jaunas sarunu sadaļas.
Attiecībās ar Turciju jāsāk jauns konstruktīvs
posms, kura pamatā ir konkrēti pasākumi kopējās
intereses jomās. Drīzumā paredzētā
Horvātijas pievienošanās pierāda to, ka paplašināšanās
procesa mērķis ir palielināt tā transformējošo ietekmi
uz attiecīgajām valstīm. Uzlabojumi,
ko minētajā procesā ieviesa 2006. gada atjaunotā
vienprātība par paplašināšanos, tika īstenoti
Horvātijā un ir izrādījušies vērtīgi. Izmantojot minēto pieredzi, jāturpina
esošās un turpmākās sarunas ar citām
paplašināšanās valstīm. Jo
īpaši sarežģītas sarunu sadaļas, piemēram, tiesu
iestāžu un pamattiesību, kā arī tiesiskuma,
brīvības un drošības jomā, jārisina pēc
iespējas drīzāk, lai attiecīgajai kandidātvalstij
būtu pietiekami ilgs laiks gūt vajadzīgos panākumus reformu
jomā. Horvātijas pievienošanās būs
liels notikums Rietumbalkānu valstu integrācijas ES
vēsturiskajā projektā. ES ir
pastāvīgi apstiprinājusi savas politikas iekļautību
attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, sākot ar
reģionālo pieeju 19. gadsimta 90. gadu vidū un
visizteiktāk — ar Stabilizācijas un asociācijas
procesu, ko uzsāka 1999. gadā,
un ar 2003. gada Saloniku augstākā līmeņa
sanāksmi, kurā apstiprināja to, ka Rietumbalkānu
nākotne ir ES. Paplašināšanās politikas mērķis
nav nospraust sadalošu līniju Balkānos, tai būtu jābūt
kā stimulam un katalizatoram pārējām reģiona
valstīm, lai paātrinātu to virzību uz ES. Ņemot vērā ES saistības,
kā arī reģiona vēsturi un ģeogrāfiju, šis process
būs pabeigts tikai tad, kad tiks uzņemtas visas Rietumbalkānu
valstis, tiklīdz tās būs izpildījušas attiecīgos nosacījumus. Šajā kontekstā Komisija aizvien
pilnībā pieturas pie pašu nopelnu principa.
Ritms, kādā katra valsts virzās uz dalību ES, ir
atkarīgs galvenokārt no tās snieguma, panākot
atbilstību noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem. Horvātijas sekmīgā pieredze ir
spēcīgs signāls citām paplašināšanās
valstīm. ·
ES izpilda savas saistības, tiklīdz ir
izpildīti nosacījumi. ·
Pievienošanās kritēriji un
nosacījumi ir prasīgi un to īstenošanu uzrauga, tam veltot
īpašu uzmanību. Tas nav šķērslis un ļauj katrā
dalībvalstī sasniegt lielāku sagatavotības līmeni, kas
pievienošanās rezultātā sniegs priekšrocības gan
attiecīgajai dalībvalstij, gan ES. ·
Divpusējos strīdus ar
kaimiņvalstīm jārisina, un to var panākt ar dialoga
starpniecību un kompromisu saskaņā ar noteiktajiem principiem. Paplašināšanās procesa
ticamības saglabāšana ir būtisks elements reformu
paātrināšanai paplašināšanās valstīs un
dalībvalstu atbalsta nodrošināšanai. Pēdējā
gada notikumi ir apstiprinājuši to, ka taustāmus rezultātus
ceļā uz ES var sasniegt arī pirms pievienošanās, ja tiek
izpildīti attiecīgie nosacījumi. Šajā paziņojumā
ietvertie Komisijas ieteikumi attiecībā uz pāreju uz
nākamajiem pievienošanās procesa posmiem un vīzu
liberalizācijas režīma piešķiršanu Albānijai un Bosnijai un
Hercegovinai ir ilustratīvi piemēri. No
otras puses, ja konkrētu rezultātu sasniegšanai nepietiek ar
politisko gribu un saistībām vai ja to nav, pievienošanās
process nav pavirzījies uz priekšu un var apstāties. Šajā paziņojumā ir
novērtēta Eiropas Savienības paplašināšanās darba
kārtības pašreizējā situācija, tostarp
Rietumbalkānu valstīs, Turcijā un Islandē. Pamatojoties uz pievienoto padziļināto
analīzi[3]
par katru valsti, tajā izklāstīts tas, ko minētās
valstis ir sasniegušas, gatavojoties dalībai, kāda ir to šā
brīža situācija, novērtētas to iespējas
turpmākajiem gadiem un šajā saistībā sagatavoti
vairāki ieteikumi. Tāpat kā
iepriekšējos gados īpaša uzmanība ir veltīta daudziem
galvenajiem uzdevumiem.
2.
Galvenie uzdevumi
2.1.
Pastiprināta uzmanība tiesiskuma stiprināšanas un valsts
pārvaldes reformas jomā Ir konstatēts, ka tiesiskuma
stiprināšana ir nepārtraukts svarīgs jautājums un
būtisks nosacījums valstīs, kas virzās uz dalību ES. Nesenajos gados saskaņā ar atjaunoto
vienprātību par paplašināšanos šim jautājumam ir
veltīta lielāka uzmanība visos pievienošanās procesa
posmos. Uzsvars uz tiesiskumu bija atspoguļots,
padziļināti izskatot šos jautājumus pievienošanās
sarunās ar Horvātiju, īpaši sarunu sadaļās par tiesu
iestādēm un pamattiesībām, un tiesiskumu, brīvību
un drošību. Tiesiskuma jautājumu
nozīme galvenajās prioritātēs, kas noteiktas kā nosacījumi
sarunu sadaļu atvēršanai ar Albāniju un Melnkalni, ir vēl
viens piemērs tam, ka šī joma kļūst svarīgāka
pirms faktisko sarunu sākšanas. Pievienošanās sarunās ar
Horvātiju gūtā pieredze tiks izmantota pašreizējās un
turpmākajās sarunās ar citām valstīm. Šajā nolūkā Komisija ierosinās
jaunu pieeju attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar
tiesu iestādēm un pamattiesībām, kā arī tieslietu
un iekšlietu jomā. Tā kā šajos jautājumos jāsasniedz
pārliecinoši rezultāti, tie būtu jārisina
pievienošanās procesa agrīnā posmā un
tādējādi būtu jāatver attiecīgās
sadaļas, pamatojoties uz rīcības plāniem. Komisija visos
procesa posmos regulāri sagatavos ziņojumu par panākto šajās
jomās atbilstīgi rīcības plānos noteiktajiem
principiem, attiecīgajā gadījumā veicot vajadzīgos
koriģējošos pasākumus. Lai atbalstītu šo procesu, tiks
izmantoti IPA līdzekļi. Pirmspievienošanās procesa ietvaros
Komisija aicina valstis izveidot neatkarīgas un efektīvas tiesu
iestādes un novērst pašreizējos šķēršļus. Šajā ziņā Horvātija uzlaboja
savu tiesnešu amatā iecelšanas sistēmu, Serbija sāka
pārskatīt tiesnešu un prokuroru atkārtotas amatā iecelšanas
procedūru, Melnkalne sāka pārskatīt galvenos
konstitucionālos un tiesību aktu noteikumus attiecībā uz
tiesu iestādēm. Kosova pabeidza savu
tiesnešu un prokuroru atkārtotas iecelšanas amatā procesu. Cīņa pret korupciju ir viena no galvenajām problēmām tiesiskuma jomā
lielākajā daļā paplašināšanās valstu. Korupcija aizvien ir nopietna problēma, kas
ietekmē ne tikai pilsoņu ikdienas dzīvi tādās
svarīgās jomās kā veselības aprūpe un
izglītība. Tā arī
būtiski nevēlami ietekmē ieguldījumus un
uzņēmējdarbību, kā arī rada zaudējumus
valstu budžetā, īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu un
privatizāciju. Iepriekšējo gadu
laikā Komisija ir pastiprināti pievērsusi uzmanību
cīņai pret korupciju paplašināšanās valstīs. Svarīga pieredze, kas gūta,
strādājot ar paplašināšanās valstīm, ir sekmējusi
attīstību pašas ES pieejā cīņā pret korupciju
visās (ārpolitikas un iekšpolitikas) politikas jomās[4]. Lai
arī Komisija veido korupcijas uzraudzības mehānismu
dalībvalstīm, tā joprojām piešķirs augstu
prioritāti korupcijas novēršanas politikas uzraudzībai
paplašināšanās valstīs, uzmanību veltot rezultātiem un
ilgtspējībai, sākot no pievienošanās sagatavošanas
agrīniem posmiem. Komisija arī
sekmēs ciešu sadarbību starp starptautiskajiem līdzekļu
devējiem, lai nodrošinātu līdzekļu optimālu
izmantošanu. Cīņa pret organizēto
noziedzību joprojām ir svarīga
prioritāte paplašināšanās valstīm.
Tā ir cieši saistīta ar korupcijas apkarošanu un
neatkarīgu tiesu iestāžu izveidi. Tā
kā daudzām kriminālām darbībām ir pārrobežu
raksturs, tas būtiski sarežģī cīņu pret
organizēto noziedzību. Šā
jautājuma risināšanai īpaši svarīga ir reģionālā
sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu
iestādēm, tostarp profesionālu tīklu izveide. Komisija atbalsta reģionālo prokuroru
tīkla izveidi, kurā piedalās dalībvalstu norīkoti
eksperti, kā arī attiecīgās Eiropas aģentūras. Komisija arī palīdz izveidot
koordinētas liecinieku aizsardzības sistēmas
attiecīgajā reģionā. Pēdējā gada laikā Komisija
ir pastiprinājusi savu dialogu tiesiskuma jomā ar
Rietumbalkānu valstīm. Tā
mērķis ir stiprināt sagatavošanos pirmspievienošanās
procesa agrākā posmā, kura pamatā ir tieslietu un iekšlietu
nozares padziļināta analīze. Šajā
nolūkā vairumā paplašināšanās valstu tika veikti
ekspertu komandējumi. Komisija
pastiprināja sadarbību un informācijas apmaiņu ar
attiecīgajām ES aģentūrām, tostarp Eiropolu, Frontex,
Eurojust, kā arī ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas
uzraudzības centru, ar reģionālām iniciatīvām,
Eiropas Padomi un citām starptautiskajām organizācijām. Vajadzības gadījumā kritēriji
tika piemēroti jau minētā procesa agrīnos posmos. Ar Bosniju un Hercegovinu tika uzsākts
strukturēts dialogs, un Komisija ierosina sākt līdzīgu
dialogu ar Kosovu par tiesiskumu, lai risinātu problēmas šajā
jomā un atbalstītu tiesu iestāžu reformu. Valsts pārvaldes reforma, kuras
mērķis ir pārredzamības, pārskatatbildības un
efektivitātes palielināšana, kas ir svarīga demokrātijai un
tiesiskumam, aizvien ir galvenā prioritāte saskaņā ar
politiskajiem kritērijiem vairumā paplašināšanās valstu. Pienācīgas administratīvās
procedūras, tostarp attiecībā uz cilvēkresursiem un valsts
finanšu pārvaldību, ir svarīgas acquis īstenošanai. Valstīm ir jāpalielina savi centieni, lai
uzlabotu valsts pārvaldi, pamatojoties uz kopējām valstu
stratēģijām. Dažās
paplašināšanās valstīs aizvien biežāk pierādās
tas, ka netiek pienācīgi ievērotas valdošo partiju un valsts
atšķirīgās lomas. Šāda prakse
apdraud tiesiskumu un demokrātijas funkcionēšanu. 2.2.
Vārda brīvības nodrošināšana plašsaziņas
līdzekļos Vārda brīvība ir
pamattiesības, ko aizsargā starptautiskās tiesības, un
tā veido būtisku daļu plurālistiskas demokrātijas
darbībā. Attiecībā uz
pievienošanās procesu šīs brīvības nodrošināšana ir
galvenais elements Kopenhāgenas politiskajos dalības kritērijos. Paplašināšanās valstis kopumā
raksturo plurālistiski plašsaziņas līdzekļi. Tomēr daudzās valstīs šajā
jomā nesen ir novērotas negatīvas tendences. Tas rada nopietnas bažas.
Komisija vārda brīvību turpmāk izpēta
pievienotajos ziņojumos, kuros ir izklāstīta katras valsts
konkrētā situācija. Problēmas attiecībā uz
vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļiem ietver: politisko iejaukšanos, kas reizēm
atspoguļota arī tiesību sistēmā; ekonomisko spiedienu, noziegumu
un korupcijas izmantošanu, lai ietekmētu plašsaziņas
līdzekļus; kā arī
žurnālistu nepietiekamu aizsardzību pret uzmākšanos vai pat
vardarbīgiem uzbrukumiem. Ekonomikas
problēmas attiecas uz pārredzamības trūkumu un
īpašumtiesību koncentrāciju, godīgas konkurences
trūkumu, kā arī tirgus regulatoru neatkarības trūkumu. Vairākās paplašināšanās
valstīs tiesību aktu par plašsaziņas līdzekļiem
vispārējā īstenošanas pakāpe nav apmierinoša. Aizvien vairākus gadus pēc notikušā
nav izskatītas daudzas lietas par uzbrukumiem žurnālistiem, tostarp
slepkavībām. Turcijā
tiesību aktu sistēma vēl pietiekamā mērā
neaizsargā vārda brīvību. Nopietnas
bažas rada lielais skaits juridisko lietu un izmeklēšanu pret žurnālistiem
un nepamatots spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem. Visi šie jautājumi rada nopietnus
ierobežojumus attiecībā uz viedokļiem, ko pauž plašsaziņas
līdzekļi, kas kritizē valdības un neveicina
pētniecisko žurnālistiku. Plašsaziņas
līdzekļiem un žurnālistiem bieži vien jāveic
pašcenzūra. Ir būtiski, lai paplašināšanās
valstis garantētu atvērtu un plurālistisku plašsaziņas
līdzekļu vidi, kas pieļauj kritiskas un neatkarīgas
žurnālistikas kultūru. Sabiedriskajām
raidorganizācijām jāuzlabo savs ekonomiskais stāvoklis un
autonomija, lai pildītu savu funkciju. Vienlaikus
plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem būtu
jāapņemas veikt pašregulāciju, pamatojoties uz visaptverošiem
ētikas kodeksiem un profesionālajiem standartiem. Komisija 2011. gada maijā organizēja
konferenci par vārda brīvību, kurā piedalījās
plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un pilsoniskās
sabiedrības ieinteresētās aprindas no Rietumbalkānu
valstīm un Turcijas. Konferences
mērķis bija sniegt informāciju ne tikai oficiālajiem
valdības partneriem, bet arī tiem, kas ir tieši iesaistīti, un
uzklausīt šādu personu viedokļus un pieredzi. Šajā jomā Komisija turpinās
savā darbā izmantot minētās konferences secinājumus. Komisija cieši uzraudzīs virzību
attiecībā uz pašreizējiem nolīgumiem un strukturētiem
dialogiem ar paplašināšanās valstīm. Tā
turpinās integrēt šos jautājumus pievienošanās
sarunās, īpaši saskaņā ar sadaļu par tiesu
iestādēm un pamattiesībām. Tā
noteiks prioritātes un rosinās valdības pielikt pūles, lai
sasniegtu Eiropas standartus vārda brīvības jomā. Šajā nolūkā tiks stiprināta
sadarbība ar attiecīgajām partnervalstīm un
starptautiskajām organizācijām, īpaši ar Eiropas Padomi un
Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju. Turpmāk tiks attīstīts dialogs ar
žurnālistiem un to asociācijām. 2.3.
Reģionālās sadarbības un pēckonflikta izlīguma
procesa uzlabošana Rietumbalkānu valstīs Reģionālā sadarbība un
labas kaimiņattiecības ir Stabilizācijas un asociācijas
procesa būtiski elementi, un tādēļ Komisija tos cieši
uzrauga visos pievienošanās procesa posmos. Reģionālā
sadarbība sekmē un uzlabo pēckonflikta izlīguma procesu
reģionā, kurā nesenajā pagātnē ir notikuši lieli
konflikti. Reģionālā
sadarbība un tirdzniecība var reģionam sniegt papildu ekonomikas
priekšrocības. Tā ir arī
būtiska daļa no integrācijas procesa ES, kurai bieži
vajadzīgas reģionālās pieejas un pasākumi. Šajā jomā pēdējās
desmitgades laikā ir panākts būtisks progress, un
pagājušajā gadā ir veikti svarīgi papildu pasākumi. Reģiona, īpaši Serbijā un
Horvātijā, vadītāju vizītes kaimiņvalstīs,
kā arī paziņojumi par 19. gadsimta 90. gadu
konfliktiem ir būtiski sekmējuši pēckonflikta izlīguma
procesu. Tuvākajā nākotnē
tiks sekmīgi pabeigts Sarajevas process par bēgļu atgriešanu,
kurā iesaistīta Serbija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina,
kā arī Melnkalne. NVO un
pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, piemēram Jauniešu
iniciatīva cilvēktiesību jomā, Taisnības un
samierināšanās komisija (RECOM) un Igman iniciatīva,
ir svarīgas pēckonflikta izlīguma procesa uzlabošanā ne
tikai valdību ietvaros, bet arī attiecīgā reģiona
pilsoņu vidū. Sadarbība konkrētās
nozarēs norit labi un virzās uz priekšu, tostarp izmantojot
Enerģētikas kopienu, Eiropas kopējo gaisa telpu un kopīgas
mācības patlaban pilnībā funkcionējošajā
Reģionālajā valsts pārvaldes skolā (ReSPA). Komisija 2010. gada decembrī
ierosināja stratēģiju Donavas reģiona attīstības
uzlabošanai, kuru pēc tam apstiprināja dalībvalstis[5]. Pieaug
reģionālā tirdzniecība, ievērojot Centrāleiropas
brīvās tirdzniecības nolīgumu (CBTN), un nolīgumos tiek
ietvertas papildu jomas, piemēram, konkurences politika, turpmāka
tarifu barjeru atcelšana un pakalpojumu liberalizācija. Reģionālās sadarbības padome (RCC)
ir sākusi īstenot savu trīs gadu stratēģiju un darba
programmu, strādājot, lai sasniegtu vairāk uz rezultātiem
orientētu darbību. Vienlaikus problēmas, ko rada
pagātnes konflikti, kopā ar citiem divpusējiem jautājumiem
aizvien ir galvenie šķēršļi stabilitātei Rietumbalkānu
valstīs, kas ietekmē reģionālo sadarbību, valstu
attiecības, kā arī to iekšējo darbību un reformu
procesu. Ir steidzami jārisina
atlikušās problēmas. Šo
jautājumu risināšana novērsīs lielāko
šķērsli Rietumbalkānu valstu ceļā uz dalību ES. Jo īpaši, strīdi, kas
saistīti ar etnisko grupu vai statusa jautājumiem,
īpaši Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā, joprojām
traucē iestāžu normālai darbībai, kavē reformu procesu
un Eiropas darba kārtību un var reizēm radīt plašākas
reģionālas problēmas. Komisija
uzskata, ka virzīties uz dalību ES ir labākais veids, kā
minētajām valstīm risināt šīs problēmas. Nesenie notikumi, jo īpaši panākumi ES
atvieglotā Belgradas un Prištinas dialogā ir svarīgākais
elements šajā kontekstā. Šā
gada augustā atzīmētā 10. gadadiena kopš Ohridas
pamatnolīguma parakstīšanas ir atgādinājums par to, ka
sarežģītus ar etniskajām grupām saistītus
jautājumus var sekmīgi atrisināt ar dialoga un kompromisa
starpniecību. Nesen tika panākti pozitīvi
rezultāti, risinot problēmas, kuras attiecas uz reģionālo
iniciatīvu iekļaujošu darbību, kas izriet no
atšķirīgajiem viedokļiem par Kosovas statusu, bet ir
jāpaveic vairāk. Belgradas un
Prištinas dialoga ietvaros tika panākta vienošanās par to, ka Serbija
atzīst Kosovas muitas zīmogus, un
tam vajadzētu ļaut atjaunot reģionālo tirdzniecību
saskaņā ar Centrāleiropas brīvās tirdzniecības
nolīgumu. Iepriekš tika atjaunotas
arī CBTN un RCC sanāksmes, tajās piedaloties visām
pusēm, kā arī tika parakstīta Eiropas un Vidusjūras
reģiona konvencija par preferenciāliem izcelsmes noteikumiem. Tomēr atšķirīgie viedokļi par
Kosovas statusu turpināja kavēt Transporta kopienas nolīguma
pabeigšanu un parakstīšanu un autonomo tirdzniecības pasākumu
paplašināšanu Kosovai un citiem Rietumbalkānu partneriem. Šīs atšķirības aizvien ir
šķērslis līgumattiecību izveidei starp ES un Kosovu. Belgradas un Prištinas dialoga ietvaros
vēl nav panākts visaptverošs risinājums jautājumos, kuri
attiecas uz reģionālo sadarbību. Komisija
stingri aicina visas iesaistītās puses turpināt meklēt
praktiskus un pragmatiskus risinājumus, lai nodrošinātu
reģionālās sadarbības integrāciju, neraugoties uz
atšķirīgajiem viedokļiem par Kosovas statusu. Pēdējos gados panāktais progress
liecina, ka tas ir iespējams. Lai panāktu ilglaicīgu
izlīgumu, ir jāpabeidz lietu izskatīšana attiecībā uz karu
laikā izdarītajiem noziegumiem bijušajā Dienvidslāvijā. Pilnīga sadarbība ar ICTY
joprojām ir svarīgs nosacījums pievienošanās procesam
Rietumbalkānu valstīs. Minētajā
virzienā lieli panākumi gūti līdz ar pēdējo divu ICTY
apsūdzēto personu arestēšanu un nodošanu Hāgas
tribunālam. Komisija arī aicina
attiecīgās valdības stingrāk veikt kara noziegumu tiesas
procesu pareizu izskatīšanu. Komisija ļoti nopietni ņem
vērā ziņojumu (Marty ziņojums), ko janvārī
apstiprinājusi Eiropas Padomes parlamentārā asambleja
attiecībā uz noziegumiem, tostarp cilvēku orgānu
tirdzniecību, kuri, iespējams, izdarīti Kosovas konflikta
laikā un pēc tā. Tā
pilnībā atbalsta EULEX veikto izmeklēšanu, norāda uz
to, cik svarīga šajā kontekstā ir liecinieku aizsardzība,
un atzinīgi vērtē EULEX darba grupas izveidi
Briselē, kā arī attiecīgo valdību sadarbību ar šo
darba grupu. Kopumā ir svarīgi, lai valdības
un pilsoniskās sabiedrības organizācijas reģionā
darītu vairāk, lai izskaidrotu pilsoņiem, ka pēckonflikta
izlīgums ir būtiska daļa no to Eiropas nākotnes un ka
tiesiskums attiecībā uz kara noziegumiem ir neatņemams šī
procesa elements. Politiskajiem līderiem
būtu jāizvairās no apgalvojumiem un pasākumiem, kuri
varētu apšaubīt šos nopietnos principus. Attiecībā uz atklātiem divpusējiem
jautājumiem tie paplašināšanās procesā attiecīgajām
pusēm apņēmīgi jārisina pēc iespējas
drīzāk labā kaimiņattiecību garā un, ņemot
vērā vispārējās ES intereses.
Komisija aicina puses veltīt centienus, lai atrisinātu
atlikušos robežjautājumus saskaņā ar noteiktiem principiem un
līdzekļiem, tostarp vajadzības gadījumā nododot
jautājumus Starptautiskajai Tiesai. Divpusējiem
jautājumiem nebūtu jākavē pievienošanās process. Komisija ir gatava sekmēt vajadzīgā
politiskā stimula izveidi risinājumu rašanai un atbalstīt ar
tiem saistītās iniciatīvas. Robežu
arbitrāžas nolīgums starp Slovēniju un Horvātiju, kura
īstenošana tiks uzsākta šā gada vēlākā
posmā, paver ceļu divpusējo jautājumu risināšanai. Komisija stingri aicina puses, kas iesaistītas
strīdā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas
Republikas nosaukuma jautājumu, izmantot līdzīgi
konstruktīvu pieeju pašreizējās ANO vadītajās
sarunās. 2.4. Ilgtspējīgas ekonomikas
atveseļošanas panākšana un stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana Visās paplašināšanās
valstīs patlaban notiek ekonomikas atveseļošanās, lai arī
atšķirīgā tempā. Turcija
ir pārvarējusi krīzi, tās ekonomikai kļūstot
spēcīgākai, un tās izaugsme aizvien ir iespaidīga, bet
parādās aizvien vairāk pazīmju, kas liecina par ekonomikas
pārkaršanu. Arī Rietumbalkānu
valstu ekonomika sāk atgūties, kaut gan tām vēl būs
vajadzīgs laiks, lai sasniegtu pirmskrīzes līmeni. Islandes ekonomika turpina atgūties no
lielām ekonomikas problēmām, ko tā piedzīvoja
krīzes laikā. Tomēr paplašināšanās
valstīm nākas saskarties ar svarīgām sociālajām
un ekonomiskajām problēmām. Bezdarba
līmenis joprojām ir augsts un lielākajā daļā
valstu turpina palielināties. Bezdarba
līmenis Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un Bijušajā
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā aizvien ir lielākais
Eiropā. Darbaspēka dalība ir
zema, īpaši sieviešu un jauniešu vidū, un problēmas rada plaši
izplatītā neoficiālā nodarbinātība. Eksportā no Rietumbalkānu valstīm,
kas veicina ekonomikas atveseļošanos, joprojām dominē zemas
pievienotās vērtības produkti, tostarp preces, kas ir
pakļautas cenu svārstībām un spēcīgai konkurencei
no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. Vairums
paplašināšanās valstu ir saglabājušas kopumā
piesardzīgu makroekonomikas politiku. Fiskālā
konsolidācija un darba tirgu reforma vēl aizvien ir
vissteidzamākā īstermiņa prioritāte, atspoguļojot
lielākoties līdzīgas problēmas, ar kurām patlaban
saskaras ES. Jāveic vairāk
strukturālas reformas, lai palielinātu konkurētspēju un
uzlabotu ieguldījumu vidi, tādējādi piesaistot
ārvalstu tiešos ieguldījumus, veicinot darbavietu izveidi un nodrošinot
izaugsmes ilgtspējību. Rietumbalkānu
valstīs īpašas problēmas rada valsts pārvaldes spēju
uzlabošana un tiesiskuma nostiprināšana, tostarp reformu veikšana tiesu
iestādēs un plaši izplatītās korupcijas apkarošana. Progress šajās jomās arī veidotu uzņēmējdarbības
vidi. Uzņēmumiem un
ieguldījumiem infrastruktūrā vajadzīgie sabiedriskie
pakalpojumi aizvien ir zemā līmenī. Darba
tirgus reformām, tostarp sociālo pabalstu sistēmas
pārskatīšanai, nodokļu jautājumiem un izglītības
sistēmu pārmaiņām, būtu jāveicina
svarīgāko strukturālo nepilnību un šķēršļu
novēršana Rietumbalkānu valstīs, lai panāktu
spēcīgāku, ilgtspējīgāku un
iekļaujošāku izaugsmi. Stratēģijas
„Eiropa 2020” mērķu īstenošana Stratēģija
„Eiropa 2020” ir ES izaugsmes stratēģija pašreizējai desmitgadei,
lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku
mainīgā pasaulē. Paplašināšanās
valstis tiek aicinātas izmantot stratēģiju „Eiropa 2020” un
tās galvenās iniciatīvas[6]. Tas nodrošina lietderīgu pamatu reformu
veikšanai. Stratēģijas
„Eiropa 2020” mērķi attiecīgā gadījumā ir
atspoguļoti dialogos par ekonomikas politiku un nodarbinātību,
un sociālo politiku starp Komisiju un paplašināšanās
valstīm. Komisija ir vadījusi
finanšu palīdzības plānošanu stratēģijas „Eiropa 2020”
mērķu sasniegšanai, īpaši attiecībā uz
attīstību sociālajā un ekonomikas jomā. Minētie mērķi tiek ņemti
vērā Komisijas sadarbībā ar starptautiskajām finanšu
iestādēm (SFI). Pašreizējā
parādu krīze Eiropā ir norādījusi uz stabilu valsts
finanšu nozīmi, un Komisija dalās ar kandidātvalstīm un
potenciālajām kandidātvalstīm ar dažiem no saviem
salīdzinošās pārskatīšanas mehānismiem. Šajā nolūkā svarīgs instruments
ir daudzpusējā fiskālā uzraudzība, ko veic ES. To
pakāpeniski pielāgos turpmākajai nostiprinātajai ekonomikas
pārvaldībai ES. Privātā sektora attīstības
jomā politikas koordinācija ar Rietumbalkānu valstīm un
Turciju notiek, pamatojoties uz ES mazās
uzņēmējdarbības akta noteikumiem[7]. Šīs
koordinācijas rezultātā, kura balstās uz regulāriem
novērtējumiem, izmantojot noteiktus ES kritērijus, ir sagatavoti
labi pārbaudīti ieteikumi, kas atspoguļo katras
paplašināšanās valsts īpatnības. Komisija
ierosina mazās uzņēmējdarbības akta rezultātus
izmantot kā atsauces instrumentus turpmākām darbībām,
kuras saistītas ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)
reģionā. Rietumbalkānu
investīciju sistēmas ietvaros Komisija aicina starptautiskās
finanšu partneriestādes atbalstīt jaunus MVU finansēšanas
veidus, īpaši attiecībā uz kapitālu, riska kapitālu un
garantijas mehānismiem. Komisija
līdzfinansēs Rietumbalkānu valstu MVU platformu, kuras
mērķis ir uzlabot pieeju, lai finansētu MVU ar garantiju un
riska kapitāla starpniecību. Pētniecības un inovācijas
jomā paplašināšanās valstu sadarbība ar ES jau ir
attīstīta attiecībā uz gatavību dalībai ES
iniciatīvās. Paplašināšanās
valstis piedalās Septītajā pētniecības un
tehnoloģiju attīstības programmā un
Konkurētspējas un jauninājumu programmā. Tomēr pašreizējie rādītāji
liecina par to, ka vairumā gadījumu tie ir lielā mērā
zemāki par ES vidusmēra rādītājiem attiecībā
uz ieguldījumiem un pētniecības un inovācijas politikas
attīstību. Reģionālie
līderi tiek aicināti, piemēram, gaidāmajās ministru
konferencēs, apņemties palielināt ieguldījumu
pētniecībā, inovācijās un
cilvēkkapitālā. Paplašināšanās
valstīm labāk jāsagatavojas, lai izturētu klimata
pārmaiņas un saskaņotu tiesību aktus ar ES centieniem
minētās problēmas risināšanā, tostarp, veicinot par to
izpratni. Pakāpeniski risinot
jautājumus klimata pārmaiņu jomā, tiks panākts zems
oglekļa dioksīda emisiju līmenis un tiks izveidotas darbavietas. Tikko
aizsākušos ekonomikas atveseļošanos vēl jāatspoguļo
uzlabotā sociālajā situācijā. To iedzīvotāju skaits, kas dzīvo zem
nabadzības robežas, aizvien ir augsts un Rietumbalkānu valstīs
turpina paaugstināties. Augsts
neoficiālās nodarbinātības līmenis negatīvi
ietekmē sociālo situāciju, īpaši jauniešus. Par
prioritāti noteikta darbavietu nodrošināšana un sociālā
iekļaušana attiecībā uz neaizsargātākajām
grupām. Tomēr sociālajā
sektorā ir bijis maz faktiskā ieguldījuma, un
sadarbībā ar starptautiskajiem līdzekļu devējiem ir
bijuši šķēršļi stratēģiskajā plānošanā. Komisija savā politikas dialogā
norāda uz nodarbinātību un sociālo politiku un aicina
valstis noteikt skaidrus un reālus mērķus šajās divās
jomās, kā arī konkrētāk noteikt mērķus un
prioritātes attiecībā uz izdevumiem sociālajā
jomā. Paplašināšanās
valstīm attiecīgā gadījumā būtu
jāintegrē Eiropas platformas cīņai pret nabadzību un
sociālo atstumtību mērķi. Būtu
jāpieņem ilgtspējīgi pasākumi visu
visneaizsargātāko grupu iekļaušanai pārējā
sabiedrībā. Attiecībā uz
īpaši neizdevīgā stāvoklī esošo romu
mazākumtautību Komisija aicināja Rietumbalkānu valstis un
Turciju sadarboties ES romiem paredzēto platformu ietvaros, kas
sistemātiski uzrauga iekļaušanu un ierosina attiecīgas
darbības. Komisija ir organizējusi
vairākus seminārus par romu jautājumiem, lai rosinātu
attiecīgā reģiona valstis pārskatīt un stiprināt
attiecīgos valsts rīcības plānus un to īstenošanu
attiecībā uz diskriminācijas novēršanu un romu
integrācijas uzlabošanu, īpaši izglītības,
nodarbinātības, mājokļu un veselības aprūpes
jomā. Rietumbalkānu valstīm
jāvelta nopietnas pūles, lai atvieglotu iekšēji pārvietoto
personu reģistrāciju pilsoņu reģistrā. Uzlabota
izglītība un apmācība ir galvenie strukturālo
pārmaiņu jautājumi ilgtspējīgai un iekļaujošai
izaugsmei. Līdz šim ieguldījumi
izglītībā, prasmēs un kvalifikācijās parasti ir
bijuši zemi, un valstu kvalifikācijas atzīšana
reģionālā līmenī nav pietiekama. Ir jāveic reformas valsts izglītības
sistēmās un infrastruktūrā, kā arī jārisina
pašreizējie prasmju neatbilstības jautājumi starptautiski
salīdzināmajās arodizglītības, izglītības un
apmācību programmās. Komisija ir
atvērusi stratēģisko sistēmu „Izglītība un
mācības 2020" dalībai kandidātvalstīm, no
kurām dalībai vēl nav pieteikušās Bijusī
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Melnkalne. Komisija ir ierosinājusi izstrādāt
Rietumbalkānu platformu izglītības un apmācības
jomā, kuras pamatā ir atvērta koordinācijas metode, lai
ļautu piedalīties visām paplašināšanās valstīm. Tas uzlabos dialogu par galvenajiem politikas
jautājumiem un nodrošinās īstenošanu un uzraudzību. Rietumbalkānu valstis tiek aicinātas
piedalīties ES Mūžizglītības programmas darbībās. 2.5.
Transporta un enerģijas tīklu paplašināšana Uzlabota sadarbība transporta un
enerģijas jomā ar paplašināšanās valstīm sniedz tiešas
priekšrocības Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem. Transporta un enerģijas savstarpējā
saistība ir galvenie elementi ES sadarbībā ar visām
kaimiņvalstīm, kuras mērķis ir veicināt
ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, tirdzniecības un kultūras
apmaiņu, nodarbinātību, kā arī uzlabot dzīves
apstākļus. Attiecībā uz
paplašināšanās valstīm šīs sadarbības mērķis
ir arī sagatavot valstis, lai tās varētu pilnībā
uzņemties un īstenot acquis transporta un enerģijas
jomā. Atrodoties stratēģiskā
vietā krustcelēs starp Eiropu, Vidējiem Austrumiem un
Kaukāzu, Turcija ir konsekventi attīstījusi un
nostiprinājusi savas saiknes ar ES, kā to pierāda nesenie
notikumi aviācijas nozarē vai tās nozīme Dienvidu
gāzes koridora izveidē. Turpmāka
šo saikņu attīstība sniegtu priekšrocības abām
pusēm. Dienvidu gāzes koridors
veicinātu Eiropas drošību attiecībā uz dabasgāzes
piegādi, kā arī sniegtu lielu ieguldījumu piegādes
ceļu paplašināšanā un rosinātu konkurenci
starptautiskajā gāzes tirgū. Komisija
finansiāli atbalsta Turciju turpmākajā tās transporta
tīklu izstrādē, īpaši attiecībā uz ātrgaitas
dzelzceļu savienojumiem un ostas iekārtu modernizēšanu. Tajā pašā laikā Turcija būtu
jāmudina padziļināt savu gāzes tirgu, palielinot
likviditāti un līgumu fleksibilitāti. Šāds
process radītu enerģētikas centra izveidi, kas
palīdzētu sasniegt lielāku energoapgādes drošību. Rietumbalkānu valstīs
Dienvidaustrumu Eiropas Transporta novērošanas centra (SEETO)
ietvaros, kas nosaka reģionālās intereses prioritātes
projektus, ir definēts reģionālais transporta tīkls. Rietumbalkānu valstis kopā ar ES
dalībvalstīm un citām Eiropas valstīm piedalās Eiropas
kopējās gaisa telpas nolīguma īstenošanā, kas tika parakstīts
2006. gadā. Sadarbība
transporta jomā ir arī paredzēta saskaņā ar Donavas
reģiona stratēģiju. Kopš 2008. gada Komisija ar
Rietumbalkānu valstīm risina sarunas par Transporta kopienas izveidi,
ar ko izveido integrētu tirgu infrastruktūras un sauszemes,
iekšējo ūdensceļu un jūras transporta jomā. Sarunas ir gandrīz pabeigtas, bet tās
kavē atšķirīgie viedokļi Kosovas nosaukuma
jautājumā. Komisija aicina
attiecīgās puses veikt vajadzīgos pasākumus, kas ļaus
drīzumā noslēgt sarunas un parakstīt minēto
līgumu. Komisija ir ierosinājusi
pārskatīt ES komunikāciju tīklus transporta jomā (TEN-T),
lai uzlabotu savienojumus ar valstīm, uz kurām attiecas
paplašināšanās un kaimiņattiecību politika[8]. Enerģētikas jomā ES arī cenšas panākt tīklu integrāciju,
īpaši ar Enerģētikas kopienas atbalstu, kas aptver ES un
tās dalībvalstis, visas Rietumbalkānu valstis, kā arī
dažas kaimiņvalstis[9]. Enerģētikas kopiena, kas veidota uz ES
noteikumiem enerģijas jomā, ir pamats atvērtam, pārredzamam
un konkurētspējīgam reģionālajam tirgum, kas
palīdz piesaistīt ieguldījumus. Enerģētikas
kopienas acquis jau aptver iekšējo enerģijas tirgu,
energoefektivitāti un atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī
atsevišķas acquis daļas vides, sociālajā un
konkurences jomā. To paplašinās, lai
ietvertu obligāto naftas krājumu veidošanu, papildus
elektroenerģijas un gāzes tirgiem.
3.
Paplašināšanās valstīs panāktais progress un
darba kārtība 2011.-2012. gadam
3.1.
Rietumbalkānu valstis Horvātija Pievienošanās sarunas ar Horvātiju
tika slēgtas jūnijā. Tas
notika, pateicoties tam, ka pagājušā gada laikā Horvātija
izpildīja neizpildītos kritērijus atlikušajās jomās,
tostarp sarežģītās sadaļās, piemēram, tiesu
iestādes, pamattiesības un konkurences politika. Horvātija ir guvusi ievērojamus
panākumus cīņā pret korupciju, ieviesusi jaunu,
objektīvu un pārredzamu sistēmu tiesnešu un prokuroru iecelšanai
un ir lielā mērā uzlabojusi izmitināšanas programmu
īstenošanu bēgļiem, kuri atgriežas. Tās
grūtībās esošo kuģu būvētavu
restrukturizācija ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu. Pievienošanās sarunu rezultāts tiks
ietverts pievienošanās līgumā, ko, kā paredzēts
Eiropadomes jūnija sanāksmē, būtu jāparaksta šā
gada beigās. Tam būtu
jāļauj Horvātijai pievienoties ES 2013. gada
1. jūlijā, ja tiks pabeigtas vajadzīgās
ratifikācijas procedūras. Horvātija
ir sasniegusi ļoti augstu sagatavotības līmeni, lai
uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus pēc pievienošanās. Tā pilnībā atbilst Kopenhāgenas
politiskajiem kritērijiem. Ir paredzams,
ka ekonomikas un acquis kritēriji tiks izpildīti līdz
2013. gada 1. jūlijam. Šis
temps ir jāsaglabā. Horvātijai jāturpina izmantot
īstenotās reformas un attīstītās spējas
pievienošanās sarunu laikā. Komisija
cieši uzraudzīs, lai Horvātija izpildītu visas
uzsāktās saistības, un tās nepārtraukto gatavošanos
uzņemties ES dalībvalsts pienākumus pēc pievienošanās. Tiks uzraudzītas jo īpaši saistības,
ko Horvātija uzņēmusies šādās jomās: tiesu iestādes un pamattiesības, tiesiskums, brīvība un drošība, kā arī konkurences politika. Uzraudzībā ietilps regulāri
atjauninātas uzraudzības tabulas, dialogs saskaņā ar
stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, savstarpējā
salīdzinošā izvērtējuma veikšanai paredzētas misijas,
pirmspievienošanās ekonomikas programma un fiskālie paziņojumi. Komisija līdz Horvātijas
pievienošanās dienai izdos sešus ikmēneša novērtējumus par
saistību īstenošanu, ko valsts ir uzņēmusies šajās
sadaļās. Eiropas Parlamentam un
Padomei 2012. gada rudenī tiks iesniegts visaptverošs
pārraudzības ziņojums. Ja uzraudzības procesā tiks konstatēti
problemātiski jautājumi, kurus Horvātija nerisinās,
Komisija vajadzības gadījumā nosūtīs agrīnas
brīdināšanas vēstules Horvātijas iestādēm un,
iespējams, ierosinās Padomei veikt visus attiecīgos
pasākumus jau pirms pievienošanās. Turklāt,
tāpat kā piektajā paplašināšanās kārtā,
pievienošanās līgumā tiks ietverta vispārēja
ekonomikas aizsardzības klauzula, iekšējā tirgus
aizsardzības klauzula un aizsardzības klauzula tiesiskuma,
brīvības un drošības jomā. Paredzams, ka Horvātija turpinās
aktīvi iesaistīties reģionālajā sadarbībā
Rietumbalkānu valstīs. Komisija ar
nepacietību gaida, ka tiks īstenots robežu arbitrāžas
nolīgums starp Slovēniju un Horvātiju.
Tas atbalstīs šķīrējtiesas izveidi un darbību,
kā noteikts minētajā nolīgumā.
Komisija atzinīgi vērtē Horvātijas valdības
paziņojumu atbalstīt pārējās attiecīgā
reģiona valstis to ceļā uz dalību ES un aicina
Horvātiju pirms pievienošanās risināt atlikušos neatrisinātos
divpusējos jautājumus ar tās kaimiņvalstīm. Tajā pašā laikā politiskajiem
līderiem būtu jāizvairās no paziņojumiem un
pasākumiem, kuri varētu apšaubīt pēckonflikta
izlīgšanas nozīmi vai paust nevērīgu attieksmi pret kara
noziegumu svarīgumu vai to ignorēt. Bijusī
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika Jūnijā notikušās parlamenta
vēlēšanas Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas
Republikā lielākoties atbilda starptautiskajiem standartiem, un
valsts turpināja īstenot ar pievienošanos saistītas reformas. Valdošā koalīcija bija stabila. Valsts turpina apmierinoši īstenot politiskos
kritērijus. Zināmi panākumi ir
gūti attiecībā uz parlamenta, tiesu iestāžu, valsts
pārvaldes reformu un mazākumtautību tiesību ievērošanu
un aizsardzību, lai gan vēl jāatrisina pamatproblēmas. Vajadzīgi turpmāki centieni, jo
īpaši attiecībā uz vārda brīvību plašsaziņas
līdzekļos, tiesu iestāžu neatkarību, valsts pārvaldes
reformu un korupcijas apkarošanu. Jāstiprina
politisko spēku centieni sadarboties. Valsts turpina pildīt savas
saistības saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas
nolīgumu (SAA). Komisija
saglabā savu priekšlikumu pāriet uz asociācijas otro posmu,
kā noteikts SAA, un aicina Padomi bez turpmākas
kavēšanās rīkoties šajā saistībā. Komisija norāda, ka Padome nespēja
turpmāk rīkoties pēc Komisijas 2009. gada ieteikuma
attiecībā uz pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Bijušo
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Šīs
valsts pievienošanās procesa pāreja uz nākamo posmu
veicinās reformu īstenošanu un uzlabos etnisko grupu jautājumu
risināšanu, kā arī pozitīvi ietekmēs visu
reģionu. Grieķijas un Bijušās
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas strīds par
Maķedonijas nosaukumu tiek risināts jau gandrīz divas
desmitgades. Dialogs ANO
aizbildniecībā notiek kopš 20. gadsimta 90. gadiem, un no
2009. gada to papildina divpusējie kontakti, tostarp premjerministru
līmenī. Tomēr šiem procesiem
vēl ir jāsniedz rezultāti. Aizvien
ir svarīga labu kaimiņattiecību uzturēšana, tostarp
saskaņots un abpusēji pieņemams risinājums nosaukuma
jautājumā ANO aizbildniecībā. Komisija uzsver to, ka ir
jādivkāršo centieni risinājuma rašanai bez turpmākas
kavēšanās. Tā arī
atgādina, ka jāizvairās no darbībām un apgalvojumiem,
kuri var negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības. Nosaukuma jautājums bija jāatrisina jau
sen. Melnkalne Eiropadome 2010. gada decembrī
piešķīra Melnkalnei kandidātvalsts statusu un apstiprināja
septiņas galvenās prioritātes pievienošanās sarunu
atvēršanai, kā noteikts Komisijas atzinumā par Melnkalnes
pieteikumu dalībai ES. Kopš minētā atzinuma
pieņemšanas Melnkalne ir panākusi labu progresu, pildot
Kopenhāgenas politiskos kritērijus, sasniedzot vispārējus
apmierinošus rezultātus, jo īpaši attiecībā uz
noteiktajām galvenajām prioritātēm. Ir uzlabots tiesiskais un institucionālais
satvars, lai stiprinātu parlamenta darbu, tiesību aktus
vēlēšanu jomā, valsts pārvaldes profesionālismu un
depolitizāciju, tiesu iestāžu neatkarību un
pārskatatbildību, cīņu pret korupciju un organizēto
noziedzību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un
sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Ir
vajadzīgi ilgtspējīgi centieni, lai turpmāk panāktu
rezultātus tiesiskuma jomā, īpaši attiecībā uz augsta
līmeņa korupciju un organizētās noziedzības
lietām. Pozitīvi sasniegumi ir
gūti diskriminācijas novēršanas politikā un iekšēji
pārvietoto personu situācijas uzlabošanā. Līdz ar to patlaban ir praksē jāsamazina
diskriminācija attiecībā uz neaizsargātajām
grupām, tostarp iekšēji pārvietotajām personām. Komisija
īpašu uzmanību veltīs Melnkalnes progresa uzraudzībai
tiesiskuma un diskriminācijas novēršanas jomā, lai
saglabātu reformu iniciatīvu minētajās jomās, un
turpinās atbalstīt Melnkalni ar ES saistītu reformu
īstenošanā. Albānija Albānijas iekšējā
politiskajā situācijā lielākoties turpinājās
politiskais strupceļš un konfrontējoši notikumi. Pret valdību vērstajās
demonstrācijās dalībnieku un policijas smagu sadursmju rezultātā
dzīvību zaudēja četri cilvēki, un tas palielināja
neuzticības gaisotni starp politiskajiem spēkiem, kā arī
starp konkrētām valsts iestādēm. Lai
arī vietējās vēlēšanas maijā tika
novērtētas kā konkurētspējīgas un
pārredzamas, tajās neapstrīdami bija nepilnības, kas
jārisina. Jo īpaši pretrunas
saistībā ar nepareizi iemesto biļetenu balsu skaitu par labu
Tirānas mēram palielināja polarizāciju starp valdošo
vairākumu un opozīciju. Albānijas politiskajiem spēkiem ir
steidzami atkārtoti jāizveido un jāsaglabā politiskā
dialoga līmenis, kas ļautu pareizi darboties galvenajām
demokrātiskajām iestādēm, īpaši parlamentam, un
jāvirzās uz integrāciju ES. Pēdējās
divās vēlēšanās konstatētie būtiskie trūkumi
pieprasa visaptverošu vēlēšanu reformu, ko veicinātu ārēju
konsultantu ieteikumi un vienprātība politisko partiju vidū. Divas galvenās politiskās partijas
ir pieņēmušas ES piedāvājumu atkārtoti
konstruktīvi iesaistīties valsts Eiropas integrācijas
prioritāšu īstenošanā. Patlaban
ir būtiski, lai Albānijas politiskās partijas uzņemtos
veikt strukturētu un ilgtspējīgu procesu, kas ietver kopīgu
darbu attiecībā uz Eiropas reformām. Turpmākos
pasākumos jāietver kopīgās pārskatīšanas process
un rīcības plāna pieņemšana, īstenojot atzinumā
sniegtos ieteikumus un svarīgu reformu darba kārtība, tostarp
attiecībā uz parlamenta darbu un vēlēšanām. Kopumā Albānija ir panākusi
ierobežotu progresu, lai izpildītu dalības politiskos kritērijus
un divpadsmit galvenās prioritātes pievienošanās sarunu
uzsākšanai, kā noteikts Komisijas atzinumā, kuru Padome
apstiprināja 2010. gada decembrī. Neliels
progress panākts cīņā pret organizēto noziedzību,
ir uzlabota attieksme pret aizturētajiem cietumos un panākti
uzlabojumi bērnu tiesību jomā, bet rezultāti aizvien nav
pietiekami attiecībā uz tiesu iestādēm, korupcijas
apkarošanas politiku, īpašumtiesībām un romu kopienas
dzīves apstākļu uzlabošanu papildus darbam, kas vajadzīgs
saistībā ar parlamenta procedūru un vēlēšanām. Albānija ir sākusi īstenot
rīcības plānu, lai izskatītu Komisijas atzinumā
ietvertos ieteikumus. Tomēr ir
vajadzīgi turpmāki centieni, lai nodrošinātu paredzēto
darbību efektivitāti un pilnīgumu, tostarp cieši sadarbojoties
ar opozīciju. Albānijai būs
jāvelta ilgtspējīgi centieni un jāsasniedz uzskatāms
progress visos šajos jautājumos, pirms Komisija varēs ieteikt tai
piešķirt kandidātvalsts statusu un sākt sarunas par
pievienošanos Eiropas Savienībai. Albānija turpināja
vienmērīgi īstenot stabilizācijas un asociācijas
nolīgumu. Pateicoties apmierinošiem
rezultātiem vīzu liberalizācijas dialogā, 2010. gada
decembrī valsts pilsoņiem piešķīra bezvīzu režīmu
ieceļošanai Šengenas zonā. Komisija ir apņēmusies turpināt
atbalstīt Albāniju ar ES saistītu reformu īstenošanā
un minētajā atzinumā ietverto galveno prioritāšu izpildē. Bosnija un
Hercegovina Bosnijā un Hercegovinā politiskajiem
pārstāvjiem aizvien trūkst kopējas izpratnes par valsts
nākotnes vispārējo virzienu un tās iestāžu izveidi. Nav panākta vienprātība, lai
nodrošinātu un uzlabotu iestāžu darbību, vienlaikus aizsargājot
tās galveno tautu intereses, īpaši ņemot vērā valsts
plaši izplatītos mērķus pievienoties ES.
Izpildiestāžu un likumdevēju iestāžu izveides process
pēc 2010. gada oktobrī notikušajām vēlēšanām
vēl ir jāpabeidz, izveidojot valsts līmeņa valdību. Šī ilgstošā kavēšanās
neļauj Bosnijai un Hercegovinai veikt tik ļoti vajadzīgās
reformas, kuras ļautu valstij panākt turpmāku progresu
ceļā uz ES. ES pievienošanās
procesam vajadzīgas funkcionālas iestādes visos
līmeņos un efektīvs koordinēšanas mehānisms, lai
izskatītu ar ES saistītos jautājumus, ļaujot valstij paust
vienotu nostāju. Tā
rezultātā vispārējā reformu gaita ir bijusi ļoti
ierobežota. Tika panākts neliels
progress, īpaši attiecībā uz sasniegumiem, kuru
rezultātā valstij attiecībā uz tās pilsoņiem
2010. gada decembrī tika piešķirts bezvīzu režīms uz
ES. Jūnijā valsts vadītāji piekrita iesaistīties
sarunās ar ES par strukturēto dialogu tiesiskuma jautājumā
saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu, kura
mērķis ir nodrošināt neatkarīgu, objektīvu un
atbildīgu tiesu iestāžu sistēmu. Atbilstība Eiropas
Cilvēktiesību konvencijai ir būtiska pagaidu nolīgumā
un stabilizācijas un asociācijas nolīgumā noteiktā
prasība. Šajā ziņā
nopietnas bažas aizvien rada pastāvīgā kavēšanās,
saskaņojot konstitūciju ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas
spriedumu par etnisko grupu diskrimināciju attiecībā uz
pārstāvību valsts iestādēs[10]. Jāīsteno
ticams process, lai izskatītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas
spriedumu un likumu par valsts atbalstu, kas pieņemts valsts
līmenī. Ir arī
jāpanāk progress, lai pieņemtu valsts līmeņa likumu
par tautas skaitīšanu, un jāpaātrina reformas, lai atvieglotu
valsts integrācijas procesu ES. Globālas
fiskālas sistēmas pieņemšana ir prioritāte fiskālajai
ilgtspējībai. Bosnijas un
Hercegovinas pārvaldībā aizvien ir iesaistīti
starptautiskie dalībnieki, kuriem ir izpildu pilnvaras. Attiecībā uz galīgo lēmumu
Brčko apgabala lietā, kas ir viens no mērķiem un
nosacījumiem, lai tiktu slēgts Augstā pārstāvja birojs[11], progress tika panākts
elektroenerģijas jautājumā. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai izpildītu atlikušos mērķus, lai
sekmētu pāreju no valsts ar starptautisko pārvaldības un
drošības sistēmu uz valsti ar iekšējām iestādēm,
kuras pilnībā atbild par saviem politiskajiem un likumdošanas procesiem,
saskaņā ar prasībām valstij, kas cenšas kļūt par
ES dalībvalsti. Minēto
jautājumu atrisināšana ir nepieciešama stabilai politiskajai videi. Turpmākai virzībai būtu
jābalstās uz strukturēta dialoga izveidi tiesiskuma jomā,
kā arī uz pieredzi, veicot reformas saskaņā ar vīzu
liberalizācijas procesu. Pieņemot
Eiropas dialoga un kompromisa pieeju un veltot uzmanību ES darba
kārtībai, valsts spēs pakāpeniski pāriet no
strupceļa un konfrontācijas uz sadarbību un no
starptautiskās uzraudzības uz savu nākotni ES. ES ir pastiprinājusi savu lomu
Bosnijā un Hercegovinā, norīkojot darbā pirmo ES
pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā. ES
turpinās stiprināt savu atbalstu valsts iestādēm, tām
īstenojot ES darba kārtības mērķus saskaņā
ar Eiropadomes 2011. gada marta sanāksmes secinājumiem. Serbija Paralēli šim paziņojumam Komisija ir
pieņēmusi arī atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai ES. Minētā atzinuma secinājumi un
ieteikumi ir izklāstīti šā paziņojuma pielikumā. Kosova Agrīno parlamenta vēlēšanu
laikā un ilgstošajās parlamenta veiktajās jauna prezidenta
vēlēšanās tika panākts neliels progress attiecībā
uz reformu darba kārtību. Pašās
vēlēšanās tika konstatēti nopietni trūkumi, kas ir
jānovērš. Konstitucionālā
tiesa sekmīgi pildīja savus pienākumus.
Jaunā valdība ir
pierādījusi apņemšanos attiecībā uz Kosovas Eiropas
perspektīvu, tostarp veicot ilgtspējīgus centienus
tādās jomās kā vīzas un tirdzniecība, kā
arī izveidojot Valsts padomi integrācijai ES.
Jaunais parlaments nesen sāka pieņemt attiecīgos
tiesību aktus, lai sāktu galvenās reformas. Jāpaveic daudz vairāk, lai novērstu
organizēto noziedzību un korupciju. Valsts
pārvalde ir vāja, un tiesu iestāžu reformas īstenošana
aizvien ir problemātiska. Pēc ANO Ğenerālās
asamblejas 2010. gada septembra rezolūcijas ES sekmēja dialogu
starp Prištinu un Belgradu. Dialoga
mērķis ir veicināt sadarbību, sasniegt progresu
ceļā uz ES un uzlabot cilvēku dzīvi. Līdz septembrim tas tika vadīts kopumā
konstruktīvā atmosfērā, kā rezultātā tika
panākta vienošanās vairākos jautājumos: preču un personu brīva aprite,
civilreģistrs un kadastrs. Šīs
konstruktīvās pūles jāturpina, kuru rezultātā
jāveic turpmāki pasākumi minēto attiecību
normalizēšanai. Panāktās vienošanās jāīsteno
godprātīgi. Ir uzlabojusies Kosovas serbu integrācija
Ibër/Ibar upes dienvidu daļā. Kosovas
serbi piedalījās Kosovas tautas skaitīšanā, un pieauga to
dalība nesenajās vispārējās vēlēšanās. No otras puses, Ziemeļkosovā aizvien ir
etnisko grupu saspīlējumi un starpgadījumi. Atsevišķas serbu struktūras, ko atbalsta
Belgrada, iebilda pret tautas skaitīšanu un ierosināja boikotēt
vēlēšanas, kuras organizēja Kosovas iestādes. Komisija aicina visas iesaistītās puses
Kosovā mazināt spriedzi un pilnībā sadarboties ar EULEX. Risinājumu meklēšana dialoga
veidā un vienpusēju darbību un vardarbības noraidīšana
ir vienīgais iespējamais pamats Kosovas nākotnei. Komisija aicina visus dalībniekus
noraidīt vardarbību un atturēties no visu pasākumu
veikšanas, kuri apdraud stabilitāti. Kosovai arī ir tāda pati Eiropas
perspektīva kā pārējām Rietumbalkānu
valstīm. Komisija martā nāca
klajā ar priekšlikumu par pamatnolīgumu, ļaujot Kosovai
piedalīties ES programmās, kas ir viena no galvenajām
iniciatīvām, kuru paziņoja 2009. gada paziņojumā
par Kosovu[12].
Komisija turpinās atbalstīt Kosovas centienus, lai sasniegtu
pārējos divus galvenos mērķus – iespējamo
vīzu liberalizāciju un tirdzniecības nolīgumu ar ES,
kā arī citus centienus īstenot reformas, kas uzlabo tās
Eiropas perspektīvu. Komisija
pārskatīs savu 2009. gada paziņojumu, lai nodrošinātu,
ka Kosova var turpmāk gūt labumu no ES pievienošanās procesa. Komisija ierosina sākt strukturētu
dialogu ar Kosovu par tiesiskumu. Komisija
arī uzsver, ka ir svarīgi, lai Kosova sāktu visaptverošu darba
kārtību attiecībā uz valsts ziemeļu daļu. 3.2. Turcija Ar savu dinamisko ekonomiku, svarīgo
nozīmi reģionā un savu ieguldījumu ES ārpolitikā
un energoapgādes drošībā Turcija ir svarīga valsts Eiropas
Savienības drošības un labklājības jomā. Tā jau ir lielā mērā
integrējusies ES tirdzniecības un ārvalstu ieguldījuma
jomā, izmantojot muitas savienību. Valsts
ir kļuvusi par svarīgu rūpniecisko platformu vairākiem
vadošajiem Eiropas uzņēmumiem un līdz ar to ir vērtīga
Eiropas konkurētspējas daļa. Turcijas
IKP augstā izaugsme, kas sasniedza gandrīz 9 % 2010. gadā,
un paredzams, ka tā šogad būs 6,1 %, kā arī tās
dalība G-20 vēl vairāk palielina valsts ekonomisko
nozīmīgumu. Turcijas ieguldījums Eiropas
Savienībā vairākās svarīgās jomās būs
pilnībā efektīvs tikai, īstenojot aktīvu un ticamu
pievienošanās procesu. Šajā
procesā jāievēro ES saistības un noteiktie kritēriji. Ir būtiski,
lai Turcija turpinātu savas reformas attiecībā uz politiskajiem
pievienošanās kritērijiem. Šajā
ziņā īpašas ES lietu ministrijas izveide ir pozitīvs
signāls. Lai arī pēdējos
desmit gados ir panākts ievērojams progress, ir jāturpina
centieni, lai praksē garantētu pamattiesības, īpaši
vārda brīvību, sieviešu tiesības un reliģisko
brīvību. Līdz ar Turcijas nesen
pieņemtajiem tiesību aktiem par reliģiskajiem fondiem tika
atvieglota reliģisko fondu konfiscētā īpašuma
atgūšana, kas ir būtisks solis uz priekšu. Komisija
ir gatava turpmāk palīdzēt Turcijai paātrināt
vajadzīgās reformas, tostarp īstenot iekļaujošu
konstitucionālās reformas procesu. Turcija vēl vairāk pastiprina savu
diplomātisko darbību pēc notikumiem Ziemeļāfrikā
un Vidējos Austrumos. Tā turpina
būt konstruktīva partnere Rietumbalkānos. Tā kā Turcija ir stabila valsts, kurai ir
demokrātiskas iestādes un ātri augoša ekonomika, kā
arī esot kandidātvalsts, kas piedalās sarunās par
pievienošanos ES, Turcijai var būt svarīga nozīme, veidojot
stabilitāti un atbalstot reformas tās kaimiņvalstīs, kas ir
arī Eiropas Savienības kaimiņvalstis. ES
turpina attīstīt savu politisko dialogu ar Turciju abpusējas
intereses ārpolitikas jautājumos. Pašreizējā
kontekstā ir svarīgi, lai šāds dialogs tiktu turpmāk
attīstīts kā papildinājums pievienošanās procesam un
ar mērķi palielināt koordināciju. Ņemot vērā progresu, kas
panākts starp divu kopienu vadītājiem saskaņā ar ANO
ģenerālsekretāra labo gribu rast visaptverošu risinājumu
attiecībā uz Kipras problēmu, Turcija tiek aicināta
konkrēti palielināt savu apņemšanos un ieguldījumu
minētajās sarunās. Visaptveroša
risinājuma panākšana ir visu pušu interesēs, jo tas vairotu
stabilitāti Vidusjūras Dienvidaustrumu reģionā,
piedāvātu jaunas ekonomikas iespējas un sniegtu
spēcīgu stimulu valsts pievienošanās sarunām par
dalību ES, kurās ir iestājies kritisks posms. Komisija ir norūpējusies par
nesenajiem saspīlējumiem attiecībās starp Turciju un Kipru. Tā atgādina, ka Padome ir aicinājusi
izvairīties no jebkādiem draudiem, nesaskaņu avotiem vai
rīcības, kas varētu sabojāt labas
kaimiņattiecības un strīdu mierīgu izšķiršanu. ES ir arī uzsvērusi ES dalībvalstu
visas suverēnās tiesības, kuras ietver divpusēju nolīgumu
noslēgšanu saskaņā ar ES acquis un starptautiskajām
tiesībām, tostarp ANO Jūras tiesību konvenciju. Saskaņā ar
vairākkārtējām Padomes un Komisijas iepriekšējos gados
paustajām nostājām Komisija atkārtoti uzsver, ka ir
svarīgi, lai Turcija izpildītu pienākumu pilnībā
īstenot Papildprotokolu un panāktu progresu divpusējo
attiecību ar Kipras Republiku normalizācijā. Tā arī rosina izvairīties no
jebkādiem draudiem, nesaskaņu avotiem vai rīcības, kas
varētu sabojāt labas kaimiņattiecības un strīdu
mierīgu izšķiršanu. ES turpinās
uzraudzīt un pārskatīt paveikto minētajos jautājumos
saskaņā ar attiecīgajiem Padomes lēmumiem. Turcijai jāpaātrina darbs, lai ar
savām kaimiņvalstīm atrisinātu divpusējus
jautājumus, tostarp robežstrīdus. Grieķija
iesniedza ievērojamu skaitu formālu sūdzību par
nepārtrauktiem tās teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas
pārkāpumiem no Turcijas puses, tostarp lidojumiem pāri
Grieķijas salām. Komisija strādās, lai sāktu
jaunu efektīvu ciklu pievienošanās procesā ar Turciju. Pamatojoties uz pragmatisku pieeju un ietverot
konkrētus pasākumus kopējas intereses jomās, kopīgu
izpratni par ierobežojumiem un mēģinot panākt progresu Turcijas
tiesību aktu saskaņošanā ar ES, jāizstrādā jauna
un pozitīva darba kārtība, lai attīstītu
konstruktīvākas un pozitīvākas attiecības. Minētajā darba
kārtībā būtu jāietver daudz un dažādas jomas,
tostarp pastiprināts dialogs un sadarbība attiecībā uz
politiskajām reformām, vīzām, mobilitāti un migrāciju,
enerģētiku, cīņu pret terorismu, turpmāku Turcijas
dalību Kopienas programmās, piemēram programmā „Eiropa
pilsoņiem”, pilsētu sadraudzību, kā arī
tirdzniecību un muitas savienību, lai novērstu pašreizējos
tirdzniecības šķēršļus, panāktu ciešāku
koordināciju sarunās par brīvās tirdzniecības
nolīgumiem un izpētītu jaunus veidus, kā pilnībā
izmantot ES un Turcijas kopējo ekonomikas potenciālu. Paralēli pievienošanās sarunām
Komisija plāno palielināt savu sadarbību ar Turciju, atbalstot
valsts centienus īstenot reformas un saskaņot tiesību aktus ar acquis,
tostarp sadaļās, kurās patlaban nevar atvērt
pievienošanās sarunas. Komisija
turpinās informēt Padomi, tiklīdz tā uzskatīs, ka
Turcija ir izpildījusi svarīgus kritērijus[13]. 3.3.
Islande Islande turpina atgūties no
2008./2009. gada finanšu un ekonomikas sabrukuma.
Politiskā situācija ir saglabājusies stabila, lai gan
koalīcijas valdība ir pārbaudīta vairākos
gadījumos un tās vairākums parlamentā ir samazinājies. Islandes pievienošanās process
turpinājās, un tiek pabeigta Islandes tiesību aktu
izskatīšana. Šajā procesā ievērojama
priekšrocība ir valsts jau sasniegtais augstais integrācijas
līmenis ar ES dažādās politikas jomās. Komisija ņem vērā Islandes
īpatnības un cerības tās pašreizējā pieejā
pievienošanās sarunās un pilnībā aizsargā Eiropas
Savienības principus un acquis. Vienmērīgs
atklāts un konstruktīvs darbs radīs risinājumus,
atspoguļojot augsto sadarbības līmeni starp ES un Islandes
iestādēm. Ņemot vērā iepriekš
minēto, ir sāktas pievienošanās sarunas par konkrētām
sarunu sadaļām. Tika atvērtas
četras sarunu sadaļas, no kurām divas ir provizoriski
slēgtas. Ņemot vērā to, ka
kopumā ir sasniegts labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis,
īpaši sadaļās, uz kurām attiecas Eiropas Ekonomiskās
zonas (EEZ) un Šengenas līgumi, sarunu gaitai būtu jānorisinās
sekmīgi. Islandei būs vēl
jāizpilda pašreizējās saistības, piemēram, tās,
kuras noteikusi EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar EEZ
līgumu. Ir uzsāktas saziņas darbības,
kas veicina informētas diskusijas par Islandes pievienošanās procesu. Islandē pievienošanās ES aizvien ir
pretrunīgs jautājums. Komisija
turpinās sniegt atbalstu informācijas jomā un cilvēku
savstarpējo kontaktu līmenī.
4.
paplašināšanās procesa atbalstīšana
4.1.
Finansiālā palīdzība Komisija sniedz finansiālu un tehnisku
atbalstu paplašināšanās valstīm, lai tās sagatavotos
dalībai ES. Palīdzību sniedz
galvenokārt Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA)
ietvaros, un laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam kopējais
piešķīrums ir 11,6 miljardi euro[14]. Kopš 2010. gada Komisija pakāpeniski
novirza finansiālo palīdzību no atbalsta individuāliem
projektiem uz globālāku, nozares mēroga pieeju,
koncentrējoties uz saņēmējvalstu reformu programmas
galvenajām jomām. Paplašināšanās
valstu valdības tiek aicinātas pieņemt visaptverošu un
ilgtspējīgu politiku prioritārajās nozarēs,
piemēram, tiesiskuma un iekšlietu, valsts pārvaldes,
privātā sektora attīstības, transporta, enerģijas,
vides un klimata pārmaiņu, sociālās attīstības,
lauksaimniecības un lauku attīstības nozarē. Daudzgadu indikatīvajos plānošanas
dokumentos (DIPD) laikposmam no 2011.–2013. gadam attiecībā uz
katru valsti noteiktas galvenās nozares saskaņā ar konkrēto
situāciju katrā valstī un to progresu pievienošanās
procesā. Īpaša uzmanība tiek
veltīta cīņai pret korupciju, pilsoniskās sabiedrības
attīstībai un vārda brīvībai.
Aptuveni 10 % no pieejamajiem IPA līdzekļiem tiks
piešķirti vairāku valstu projektiem Rietumbalkānu valstīs
un Turcijā. Komisija šodien
pieņēma savu gada pārskatīto daudzgadu indikatīvo
finanšu shēmu attiecībā uz palīdzību IPA
ietvaros, kura attiecas uz laikposmu no 2012.-2013. gadam. Saskaņā
ar 2011. gada jūnija paziņojumu „Budžets stratēģijai
Eiropa 2020”[15]
Komisija patlaban sagatavo tiesisko satvaru, lai nodrošinātu
pirmspievienošanās palīdzību saskaņā ar nākamo
daudzgadu finanšu shēmu, kura attieksies uz laikposmu no
2014.–2020. gadam, kā daļu no instrumentu paketes
ārējās darbības jomā. Palīdzība
saskaņā ar pašreizējo IPA regulu ir
izrādījusies lietderīga un efektīva. Priekšlikumā par jaunu finanšu instrumentu, ko iesniegs
2011. gada decembrī, tiks izmantota pieredze, kas gūta,
īstenojot pašreizējo instrumentu. Ņemot
to vērā, jaunais instruments attieksies uz atbalstu
pievienošanās kritēriju izpildei un atbalstu attīstībai
sociālajā un ekonomikas jomā. Iesaistoties dialogā ar
saņēmējvalstīm, citiem līdzekļu devējiem un
pilsonisko sabiedrību, kā arī izmantojot līdz šim gūto
pieredzi, Komisija apsver veidus, kā stiprināt saikni starp
finansiālo palīdzību un prioritātēm, kuras noteiktas
paplašināšanās stratēģijā, kā arī
padarīt finansiālo palīdzību stratēģiskāku,
mērķtiecīgāku, elastīgāku un kā
vienkāršot procedūras. Šajā
kontekstā izskatāmie elementi ietver ilgtermiņa un visaptverošu
palīdzības plānošanu, kura aptver visas politikas jomas,
lielāku koncentrēšanos uz saņēmējvalstu
vajadzībām un prioritātēm, atzinības izteikšanu par
panākto pievienošanās procesā, IPA līdzekļu
izmantošanu, lai piesaistītu vairāk līdzekļu no citiem
līdzekļu devējiem un privātā sektora, kā arī
pilsoniskās sabiedrības nozīmīguma vairošanu. 4.2.
Vīzu liberalizācija un mobilitāte Bezvīzu režīms ar ES ir ļoti
svarīgs visu paplašināšanās partneru pilsoņiem un ir
daļa no pievienošanās procesa. Tomēr
pasākumus ceļā uz liberalizāciju var veikt, ja
attiecīgās valstis izpilda nosacījumus, kuri aizsargā to
iekšējo drošību un ES migrācijas politikas intereses. Islande jau ir
Šengenas zonas dalībniece. Rietumbalkānos
Horvātijas pilsoņi vienmēr ir ceļojuši uz ES bez
vīzām. Bijušās
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Serbijas pilsoņiem
bezvīzu režīmu ieceļošanai Šengenas zonā piešķīra
2009. gada decembrī, un pēc gada tādu pašu statusu
piešķīra attiecībā uz Albānijas un Bosnijas un
Hercegovinas pilsoņiem. Nesenie
lēmumi atcelt vīzu prasības Rietumbalkānu valstu
pilsoņiem balstījās uz to, ka minētās valstis
izpildīja plānu kritērijus, kuri bija izklāstīti
Komisijas vadīto vīzu liberalizācijas režīma dialogu
kontekstā. Minētie dialogi bija
spēcīgs stimuls reformām, ar ko panāca ES standartu
ieviešanu tieslietu un iekšlietu jomā, īpaši nostiprinot
administratīvās spējas robežu pārvaldības un dokumentu
drošības jomā, kā arī stiprinot tiesiskumu un apkarojot
starptautisko organizēto noziedzību, korupciju un nelegālo
migrāciju. Tomēr pēc vīzu prasības
atcelšanas dažās ES dalībvalstīs būtiski pieauga
patvēruma pieteikumu skaits, kurus iesniedza attiecīgo valstu
pilsoņi, īpaši no Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republikas, kas norāda uz bezvīzu režīma
ļaunprātīgu izmantošanu. Reaģējot
uz iepriekš minēto, Komisija no 2011. gada janvāra izveidoja
uzraudzīšanas mehānismu pēc vīzu režīma
liberalizācijas saskaņā ar Stabilizācijas un
asociācijas procesu, iesaistoties dialogā ar attiecīgajām
valstīm, lai novērtētu reformu un efektīvu korektīvu
pasākumu īstenošanu. Kopš tā
laika attiecīgās valstis ir nostiprinājušas kontroli uz vietas
un sākušas informācijas kampaņu, lai informētu
pilsoņus par viņu tiesībām un pienākumiem, kas izriet
no bezvīzu ceļošanas režīma. Komisija
aicina attiecīgo valstu iestādes veikt visus vajadzīgos papildu
pasākumus, lai nodrošinātu bezvīzu režīma vienmērīgu
darbību. Lai šādi pasākumi
vainagotos ar panākumiem, ir jāpalielina atbalsts
neaizsargātākajām grupām, tostarp romiem, un jāuzlabo
to dzīves apstākļi. Veicot plašāku ES vīzu politikas
pārskatu, Komisija iesniedza Padomei projektu grozījumam vīzu regulā,
kas ļautu uz pagaidu laiku apturēt pašreizējo bezvīzu
režīmu ar trešo valsti saistībā ar personu pēkšņu
pieplūdumu[16]. Līdz ar vīzu liberalizāciju
Kosovai tiktu pabeigts šis process attiecībā uz Rietumbalkānu
valstīm. Padome 2010. gada
decembrī apstiprināja šo perspektīvu, kas tiks īstenota,
tiklīdz būs izpildīti visi nosacījumi. Lai šādus
nosacījumus izpildītu, Kosova ir pieņēmusi tiesisko satvaru
atpakaļuzņemšanas jomā un parakstījusi divpusējos
atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar 13 Šengenas zonas valstīm. Tā pieņēma atkārtotas
integrēšanas plānus un turpināja tos īstenot. Līdz ar to Komisija sāks dialogu par
vīzām ar Kosovu šā gada beigās. ES un Turcija sāka pastiprināt savu sadarbību
vīzu jautājumos, turpretim Komisija sāka dialogu ar Turciju
par vīzām, mobilitāti un migrāciju saskaņā
ar Padomes 2011. gada februāra secinājumiem. Šā procesa rezultātā sāka
izsniegt vīzas Turcijas ceļotājiem un risināt
problēmas saistībā ar nelegālo imigrāciju uz ES, un
tas arī palīdzēs noteikt konkrētus pasākumus, kas
jāveic Turcijai, ņemot vērā gaidāmo vīzu
liberalizāciju. Šajā kontekstā
Turcija spertu svarīgu soli, ja tā veiktu visas vajadzīgās
darbības atpakaļuzņemšanas nolīguma ātrai
noslēgšanai. 4.3.
Informācija un saziņa Sabiedrības atbalsts ir
paplašināšanas politikas panākumu pamatā. Dalībvalstu un paplašināšanās valstu
iestādēm valsts, reģionālajā un vietējā
līmenī šajā nolūkā ir svarīga nozīme
informācijas un saziņas centienos. Komisija ir apņēmusies veicināt
uz informāciju balstītas sabiedriskās debates par paplašināšanās
procesu, kuru pamatā ir lietotājam draudzīga faktiskā
informācija, ko sniedz visos plašsaziņas līdzekļos. Debatēs pirmkārt jāiesaista jaunieši
un galvenie sabiedriskās domas veidotāji, piemēram,
žurnālisti un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un
uzņēmumu pārstāvji. Arī
parlamentārām apmaiņām var būt svarīga
nozīme uz informāciju balstītu debašu veicināšanai un
paplašināšanās procesa abpusējai izpratnei. Turpmākajā periodā ar
paplašināšanās valstīm tiks apspriesti nākamie
pasākumi pievienošanās procesā. Reāli
rezultāti ir labākā reklāma ES paplašināšanās
politikai. Spēcīgs piemērs var
būt sarunu ar Horvātiju sekmīgais rezultāts, kā
arī ekonomikas elastīgums Dienvidaustrumeiropā un konkrēti
sasniegumi galvenajos jautājumos, piemēram, energoapgādē
vai transporta tīklos. Ir svarīgi
paskaidrot sabiedrībai, kā paplašināšanās darba
kārtības izpilde var palīdzēt ES sasniegt tās
mērķus, kuri ir saistīti ar ekonomikas krīzi, darbavietu
radīšanu, vidi un klimata pārmaiņām, drošību un
migrāciju, vienlaikus paātrinot reformu programmu un uzlabojot
dzīves apstākļus paplašināšanās valstīs.
5.
Secinājumi un ieteikumi
Pamatojoties uz iepriekš minēto
analīzi, Komisija nāk klajā ar šādiem secinājumiem un
ieteikumiem. 1.
Paplašināšanās mērķis ir ES
miera, stabilitātes, demokrātijas un labklājības
teritorijas paplašināšana. Paplašināšanās sniedz labumu ES
kopumā un ļauj tai būt labākā pozīcijā, lai
risinātu globālās problēmas. Līdz ar
pievienošanās sarunu pabeigšanu ar Horvātiju jūnijā Eiropas
Savienības paplašināšanās procesā ir iestājies jauns
posms. 2.
Paplašināšanās politika ir
izrādījies spēcīgs sabiedrības transformācijas
instruments. Valstis, kuras jau ir pievienojušās ES, un tās, kuras
vēl uz to virzās, ir veikušas ievērojamas pārmaiņas,
īstenojot ar pievienošanos saistītās demokrātiskās un
ekonomikas reformas. Horvātijas attīstība, kopš tā
sāka gatavoties dalībai ES, ir jauns pierādījums šim ES transformējošajam
spēkam. 3.
Īstenojot savu paplašināšanās
politiku, kuras pamatā ir atjaunota vienprātība, ko
apstiprināja Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmē, ES
piemēro prasīgus nosacījumus un uzrauga progresu, tam
veltot pastiprinātu uzmanību. Tā rezultātā
kandidātvalstis panāk augstu sagatavotības līmeni, kas
sniedz labumu pašām valstīm un ES. 4.
Sarunās ar Horvātiju gūtā pieredze
lietderīgi noderēs pašreizējās un turpmākajās
sarunās. Šajā nolūkā Komisija ierosinās jaunu pieeju
attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu
iestādēm un pamattiesībām, kā arī tiesiskumu,
brīvību un drošību. Tie būtu jāatrisina
pievienošanās procesa agrīnā posmā, un
tādējādi būtu jāatver attiecīgās
sadaļas, pamatojoties uz rīcības plāniem, jo tie pieprasa
sasniegt pārliecinošus rezultātus. Komisija visos procesa posmos
regulāri sagatavos ziņojumu par panākto šajās jomās
atbilstīgi rīcības plānos noteiktajiem principiem,
attiecīgajā gadījumā veicot vajadzīgos
koriģējošos pasākumus. Lai atbalstītu šo procesu, tiks
izmantot IPA līdzekļi. 5.
Ticams paplašināšanās process, kas nodrošina skaidru pievienošanās perspektīvu,
pamatojoties uz stingriem nosacījumiem, ir svarīgs reformu
veicināšanai paplašināšanās valstīs un sniedz
paplašināšanās valstu pilsoņiem konkrētus rezultātus
vēl pirms pievienošanās ES. Nosacījumu izpilde, virzoties uz
dalību ES, sniedz spēcīgus stimulus uzsākt
sarežģītas reformas. Tā arī ir svarīga, lai
dalībvalstis nodrošinātu atbalstu paplašināšanās procesam. 6.
Horvātijas sekmīgā virzība uz
Eiropas Savienību ir piemērs pārējām
paplašināšanās valstīm. Pirmajai Rietumbalkānu valstij
pievienojoties ES, reģiona nākotne Eiropā kļūst par
realitāti. 7.
Tiesiskuma
nostiprināšana joprojām ir liels šķērslis vairumam
paplašināšanās valstu un ir svarīgs nosacījums, lai
gūtu panākumus ceļā uz dalību ES. Komisija turpina par
prioritāru noteikt tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformu,
cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju, tostarp
īstenojot regulāru uzraudzību, strukturētus dialogus,
salīdzinošo pārskatīšanu, iestāžu veidošanu,
mērķsadarbību un finansiālo palīdzību. 8.
Daudzās paplašināšanās valstīs vārda
brīvības jomā ir bijušas negatīvas tendences. Ir
būtiski, lai paplašināšanās valstis garantētu atvērtu
un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, kas
pieļauj kritisku un neatkarīgu žurnālistiku. Komisija cieši
uzraudzīs notikumus šajā jomā un turpinās integrēt šos
jautājumus pievienošanās sarunās, īpaši saskaņā
ar sadaļu par tiesu iestādēm un pamattiesībām. 9.
Stabilizācijas un asociācijas procesa
būtisks elements aizvien ir reģionālā sadarbība,
izlīgšanas panākšana un integrācija ES. Lai arī šīs
sadarbības rezultātā papildu progress gūts
vairākās jomās, jautājumiem, kuri lielākoties izriet
no pagātnes konfliktiem, joprojām ir negatīva ietekme un tie
apdraud stabilitāti Rietumbalkānu valstīs. Šīs
problēmas ir steidzami jārisina. Steidzama prioritāte ir
īpašas iekļautības panākšana reģionālajā
sadarbībā. Tam vajadzētu būt iespējamam, neraugoties
uz atšķirīgajiem viedokļiem par Kosovas statusu, visām
pusēm pieņemot konstruktīvu un pragmatisku pieeju. 10.
Iesaistītajām pusēm
izlēmīgi jāatrisina divpusējie jautājumi labu
kaimiņattiecību garā, ņemot vērā ES vispārējās
intereses. Šie jautājumi jāatrisina pēc iespējas
drīzāk, lai netiktu kavēts pievienošanās process.
Šķēršļi, kas saistīti ar divpusējiem jautājumiem,
var mazināt paplašināšanās procesa transformējošo
spēku. Komisija aicina attiecīgās puses veltīt centienus,
lai atrisinātu atlikušos robežjautājumus saskaņā ar
noteiktiem principiem un līdzekļiem, tostarp vajadzības
gadījumā nododot jautājumus Starptautiskajai Tiesai. Galvenais
risinājums ir labas kaimiņattiecības. ES ir gatava veicināt
risinājumu meklēšanu un atbalstīt attiecīgās
iniciatīvas. 11.
Bezvīzu režīma uz ES iegūšana ir
ļoti svarīga visu paplašināšanās partneru pilsoņiem. Vīzu
liberalizācijā, kas ir daļa no pievienošanās procesa,
ir panākts turpmāks progress, atceļot vīzu režīmu
Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas pilsoņiem 2010. gada
decembrī, tiklīdz abas valstis bija izpildījušas paredzētos
nosacījumus. Komisija aicina Rietumbalkānu valstu iestādes veikt
visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu bezvīzu
ceļošanas režīma ļaunprātīgu izmantošanu. No savas
puses Komisija ir nostiprinājusi uzraudzību pēc vīzu
režīma liberalizācijas, izveidojot dialoga mehānismu ar
attiecīgajām valstīm, tostarp nosakot pasākumus, lai
mazinātu režīma ļaunprātīgu izmantošanu. 12.
Ņemot vērā Kosovas progresu
bēgļu atpakaļuzņemšanā un atkārtotā
integrēšanā, un saskaņā ar Padomes 2010. gada decembra
secinājumiem Komisija sāks dialogu par vīzām ar Kosovu
šā gada beigu posmā. ES ir pastiprinājusi sadarbību
vīzu jautājumos ar Turciju, un Komisija ir iesaistījusies
dialogā ar Turciju par vīzu, mobilitātes un migrācijas
jautājumiem un noteiks konkrētus pasākumus, kuri jāveic
Turcijai, ņemot vērā gaidāmo vīzu liberalizāciju.
Ir svarīgi, lai Turcija veiktu visas darbības, kuras vajadzīgas,
lai tiktu noslēgts un stātos spēkā atpakaļuzņemšanas
nolīgums. 13.
Pēc globālās ekonomikas krīzes
paplašināšanās valstīs patlaban notiek ekonomikas
atveseļošanās, lai arī dažādā tempā. Turcija ir pārvarējusi krīzi,
kā rezultātā tās ekonomika ir kļuvusi
spēcīgāka, un tās izaugsme aizvien ir iespaidīga. Tomēr visām paplašināšanās
valstīm nākas saskarties ar svarīgām problēmām. Bezdarba līmenis joprojām ir augsts un
lielākajā daļā valstu turpina palielināties. Fiskālā konsolidācija,
strukturālas reformas un uzņēmējdarbības vides
uzlabošana, tostarp stiprinot tiesiskumu un īstenojot darba tirgus
reformu, ir galvenās prioritātes, lai nodrošinātu
atveseļošanās ilgtspējību un sasniegtu iekļaujošu
izaugsmi. Šajā kontekstā Komisija aicina paplašināšanās
valstis kā reformu pamatu izmantot stratēģijā „Eiropa
2020” noteiktos mērķus. 14.
Komisija 2011. gada decembrī nāks
klajā ar shēmu pirmspievienošanās finansiālās
palīdzības sniegšanai saskaņā ar 2014.–2020. gada
daudzgadu finanšu shēmu, kuras pamatā ir pašreizējā
instrumenta ietvaros gūtā pozitīvā pieredze. Izmantojot šo pieredzi,
Komisija stiprinās saikni starp palīdzību un
paplašināšanās stratēģijas prioritātēm,
uzmanību veltot attīstībai sociālajā un ekonomikas
jomā, palielinot palīdzības elastību un vienkāršojot
procedūras. 15.
Sabiedrības atbalsts ir paplašināšanas politikas panākumu pamatā. Šajā
nolūkā dalībvalstu un paplašināšanās valstu
iestādēm valsts, reģionālajā un vietējā
līmenī ir svarīga nozīme informācijas un saziņas
centienos. Komisija ir apņēmusies veicināt uz informāciju
balstītas sabiedriskas debates par paplašināšanās procesu, kuru
pamatā ir lietotājam draudzīga faktiskā informācija.
Komisija aicina veidot aktīvu pilsonisko sabiedrību, kas būtu
būtisks demokrātijas elements un sekmētu uz informāciju
balstītas debates par ES paplašināšanos. 16.
Komisija pieņēma pozitīvu atzinumu
par Horvātijas pievienošanos ES no 2013. gada
1. jūlija. Pievienošanās sarunas tika pabeigtas, pateicoties
tam, ka Horvātija izpildīja atlikušos neizpildītos
kritērijus, tostarp sarežģītajās sadaļās, piemēram,
tiesu iestādes un pamattiesības un konkurences politika.
Horvātijai jāturpina savu reformu stiprināšana saskaņā
ar saistībām, kuras tā uzņēmās pievienošanās
sarunu laikā. Komisija cieši uzraudzīs Horvātijas turpmāko
sagatavošanos, lai uzņemtos dalības pienākumus pēc
pievienošanās. Ir sagaidāms, ka Horvātija turpinās
atbalstīt pievienošanās procesu pārējās
Rietumbalkānu valstīs. 17.
Ņemot vērā tās dinamisko
ekonomiku un svarīgo reģionālo nozīmi, Turcija ir
svarīga valsts Eiropas Savienībai. Uz to norāda pašreizējie
reģionālie un globālie politiskie un ekonomiskie notikumi.
Turcija turpināja īstenot ar ES saistītas reformas, bet ir
jāpieliek būtiski papildu centieni, tostarp, lai garantētu
pamattiesības. Diemžēl pievienošanās sarunās jau vairāk
nekā gadu nenotiek nekāda virzība. Komisija strādās,
lai īstenotu atjaunotu pozitīvu darba kārtību ES un
Turcijas attiecībās, ar ko turpinās atbalstīt reformas,
īpaši iekļaujošu konstitucionālo reformas procesu un ekonomisku
integrāciju. Šī darba kārtība varētu attiekties uz
plašu kopējo interešu jomu kopumu, tostarp politiskajām
reformām, dialogu ārpolitikas jautājumos, tiesību aktu
saskaņošanu ar ES acquis, vīzām, mobilitāti un
migrāciju, enerģētiku, cīņu pret terorismu,
tirdzniecību un dalību ES programmās. Valsts ieguldījums ES
būs pilnībā efektīvs tikai ticamas un aktīvas
pievienošanās perspektīvas ietvaros. Komisija ir norūpējusies par neseno
saspīlējumu attiecībās starp Turciju un Kipru. Komisija
atgādina, ka Padome ir aicinājusi Turciju izvairīties no
jebkādiem draudiem, nesaskaņu avotiem vai rīcības, kas
varētu negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības un
strīdu mierīgu izšķiršanu. Turklāt ES ir arī
uzsvērusi ES dalībvalstu visas suverēnās tiesības,
kuras ietver divpusēju nolīgumu noslēgšanu saskaņā ar
ES acquis un starptautiskajām tiesībām, tostarp ANO
Jūras tiesību konvenciju. ES ir atkārtoti uzsvērusi, cik steidzami
ir, lai Turcija izpildītu savas saistības īstenot
Asociācijas nolīguma Papildprotokolu pilnīgi
nediskriminējošā veidā un panāktu virzību divpusējo
attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku. Tas varētu
lielā mērā dot ieguldījumu pievienošanās procesā.
ES turpinās uzraudzīt un pārskatīt paveikto minētajos
jautājumos, uz kuriem attiecas 2005. gada 21. septembra
deklarācija, saskaņā ar attiecīgajiem Padomes
lēmumiem. Ja progresa nebūs, Komisija iesaka ES paturēt
spēkā 2006. gadā pieņemtos pasākumus. 18.
Attiecībā uz Kipras jautājumu Kipras
grieķu un Kipras turku kopienu vadītāji Apvienoto Nāciju
aizbildniecībā ir sākuši intensīvākas sarunas par
saskaņotu risinājumu. Komisija stingri atbalsta šos centienus un
sniedz tehniskas konsultācijas jautājumos, kuri ir ES
kompetencē. Komisija aicina abu pušu
vadītājus patlaban panākt vajadzīgo kompromisu, lai
sekmīgi noslēgtu sarunas, un aicina visus iesaistītos
dalībniekus veltīt centienus un koncentrēties uz Kipras
jautājuma visaptverošu risināšanu. Pašreizējā
intensīvajā sarunu posmā par Kipras jautājumu ir
svarīgi, lai visas attiecīgās puses izrādītu
savaldību un darītu visu iespējamo, lai nodrošinātu
pozitīvu atmosfēru, kas sekmēs minētā procesa veiksmīgu
pabeigšanu, konkrēti sniedzot ieguldījumu visaptverošā
risinājumā. 19.
Islandes pievienošanās
procesa ritms kļūst straujāks, un ir sāktas sarunas par
īpašām acquis sadaļām. Valsts sasniegtais augstais
integrācijas līmenis ar ES dažādās politikas jomās ir
izrādījusies ievērojama priekšrocība. Komisija ņem
vērā Islandes īpatnības un cerības, vienlaikus
pilnībā ievērojot savu iedibināto pieeju pievienošanās
sarunās un pilnībā aizsargājot Eiropas Savienības
principus un acquis, kā arī sarunu programmu. Islandē
notiekošajās sabiedriskajās debatēs par pievienošanos Komisija
turpinās sniegt faktisku informāciju par dalību ES. 20.
Bijusī Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republika turpina pietiekamā
mērā pildīt politiskos kritērijus. Neliels progress
panākts pamatreformu īstenošanā. Pieņemto tiesību aktu
īstenošana, kā arī vārda brīvības
garantēšana plašsaziņas līdzekļos, tiesu iestāžu
neatkarības nostiprināšana, valsts pārvaldes reforma, kā
arī korupcijas apkarošana joprojām ir svarīgi risināmie
jautājumi. Komisija atkārtoti iesaka Eiropas
Savienībai uzsākt pievienošanās sarunas ar Bijušo
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Komisija arī
atkārtoti pauž savu priekšlikumu bez turpmākas kavēšanās
pāriet uz asociācijas otro posmu, kā noteikts
stabilizācijas un asociācijas nolīgumā. Ir svarīgi uzturēt labas
kaimiņattiecības, tostarp ANO aizbildnībā panākt
saskaņotu un abpusēji pieņemamu risinājumu par valsts
nosaukumu. Nevajadzētu zaudēt vēl vienu gadu. 21.
Melnkalne ir
sekmīgi izpildījusi galvenās prioritātes, ko ES
2010. gadā noteica kā priekšnoteikumu pievienošanās sarunu
sākšanai. Valsts ir nostiprinājusi nacionālo
vienprātību par Eiropas integrāciju. Ņemot vērā
gūto progresu, Komisija uzskata, ka Melnkalne ir sasniegusi vajadzīgo
atbilstības līmeni, izpildot dalības kritērijus un
īpaši Kopenhāgenas politiskos kritērijus. Tomēr
joprojām ir svarīgi saglabāt reformu tempu, īpašu
uzmanību veltot tiesību aktu un politikas īstenošanai tiesiskuma
jomā. Šajā nolūkā Komisija plāno ierosināt
Melnkalnes gadījumā piemērot jaunu pieeju sarunu
sadaļām par tiesu iestādēm un pamattiesībām,
tiesiskumu, brīvību un drošību, kā minēts iepriekš
4. punktā. Ņemot vērā minētos
apsvērumus un Padomes 2010. gada decembra secinājumus, Komisija
iesaka uzsākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni. 22.
Pēdējā gada laikā Albānijas
iekšpolitikā lielākoties valdīja politiskais strupceļš
starp vadošo koalīciju un opozīciju, kā arī
konfrontējoši notikumi. Ņemot vērā nesenos ierosinošos
signālus, patlaban ir steidzami, lai politiskie spēki
Albānijā atkārtoti izveidotu un saglabātu politiskā
dialoga līmeni, kas ļauj funkcionēt galvenajām
demokrātiskajām iestādēm, uzlabo tiesību aktus
vēlēšanu jomā un īsteno svarīgas reformas. Komisija
aicina galvenos dalībniekus kopīgi izveidot konkrētas metodes
iekšējo domstarpību izlīdzināšanai, lai īstenotu
valsts Eiropas perspektīvu. 23.
Komisija šodien nāca klajā ar savu
atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai ES. Komisija iesaka
Eiropadomei piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu, ņemot
vērā līdz šim gūtos panākumus un izvirzot
nosacījumu, ka Serbija atkārtoti iesaistās dialogā ar
Kosovu un godprātīgi notiek ātra virzība uz līdz šim
panāktās vienošanās īstenošanu. Serbija labi veic savas saistības, lai
pietiekamā mērā izpildītu Eiropadomes 1993. gada
sanāksmē Kopenhāgenā noteiktos politiskos kritērijus,
ja šāda virzība turpinās un tiek rasti praktiski risinājumi
problēmās ar Kosovu. Līdz ar to Komisija iesaka sākt sarunas
ar Serbiju par pievienošanos Eiropas Savienībai, tiklīdz tā
būs sasniegusi ievērojamu papildu progresu, īstenojot galvenās
prioritātes: –
turpmāki pasākumi, lai normalizētu
attiecības ar Kosovu saskaņā ar Stabilizācijas un
asociācijas procesa nosacījumiem, pilnībā ievērojot
iekļaujošas reģionālās sadarbības principus,
pilnībā ievērojot Enerģētikas Kopienas līguma
noteikumus, rodot risinājumus telekomunikāciju un diplomu
savstarpējās atzīšanas jomā, turpinot godprātīgi
ievērot visas panāktās vienošanās, kā arī
aktīvi sadarbojoties ar EULEX, lai tā varētu pildīt
savas funkcijas visā Kosovas teritorijā. Tiklīdz Serbija būs sasniegusi
pietiekamu progresu, Komisija nāks klajā ar ziņojumu par to,
kā Serbija ir īstenojusi iepriekš minētās galvenās
prioritātes. 24.
ES turpinās sekmēt dialogu starp
Belgradu un Prištinu, lai veicinātu sadarbību, panāktu
progresu ceļā uz dalību ES un uzlabotu cilvēku dzīvi.
Līdz šim minētais dialogs ir izrādījies vērtīgs
līdzeklis, lai risinātu abu pušu domstarpības, un tā
rezultātā ir panāktas vairākas vienošanās jomās,
kas ietver preču brīvu apriti un personu brīvu
pārvietošanos, civilreģistru un kadastru. 25.
Gadā, kurā galvenais notikums bija
ilgstošs vēlēšanu process Kosovā, reformu programmas
ietvaros panāktais progress bija ierobežots. Valsts prezidents un
valdība ir izrādījusi apņemšanos Kosovas perspektīvai
Eiropas Savienībā. Tā rezultātā tika veiktas dažas
sākotnējās reformas. Joprojām jārisina svarīgas
problēmas attiecībā uz organizēto noziedzību un
korupciju, kā arī valsts pārvaldes stiprināšanu. Komisija
ierosina sākt strukturētu dialogu ar Kosovu par tiesiskumu, lai
izskatītu šos jautājumus un atbalstītu tiesu iestāžu
reformu. Lai arī Kosovas serbu integrācija ir
uzlabojusies valsts dienvidu daļā, Ziemeļkosovā
situācija ir saasinājusies. Cilvēkiem valsts ziemeļos
arī ir jāgūst priekšrocības no Eiropas perspektīvas.
Šajā nolūkā Komisija arī uzsver, cik svarīgi ir, lai
Kosova sāktu visaptverošu darba kārtību attiecībā uz
valsts ziemeļu daļu. Komisija turpinās atbalstīt Kosovas
centienus turpmāk pildīt atbilstības nosacījumus Eiropas
perspektīvai, īpaši attiecībā uz vīzām,
tirdzniecības nolīgumu un Kosovas dalību ES programmās
saskaņā ar savu 2009. gada paziņojumu. Šajā nolūkā Komisija pārskatīs
savu 2009. gada paziņojumu, lai nodrošinātu, ka Kosova
var turpmāk gūt labumu no ES pievienošanās procesa. Komisija
rosina pielikt pūles, lai novērstu šķēršļus attiecību
izveidē starp ES un Kosovu, ko rada atšķirīgie viedokļi par
Kosovas statusu. 26.
Bosnijā un Hercegovinā turpinājās politiskais un institucionālais
strupceļš, turpmāk radot šķēršļus valsts
darbībā un ar ES saistītu reformu īstenošanā. Valsts
līmeņa valdības izveide ir steidzama prioritāte, lai
nodrošinātu efektīvu valsts līmeņa pārvaldību.
Lai gūtu progresu ceļā uz dalību ES, valstij vēl ir
jāizdara grozījumi savā konstitūcijā saskaņā
ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, lai novērstu uz
etnisko izcelsmi balstītu diskrimināciju valsts iestādēs,
kā arī lai pieņemtu likumu par valsts atbalstu.
Jāpieņem likums par tautas skaitīšanu. Valsts
iesaistīšanās strukturētā dialogā par tiesiskumu
saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu
norāda uz virzību ar dialoga un kompromisa starpniecību, kā
arī uzmanības veltīšanu ES darba kārtībai. Aizvien ir svarīgi gūt panākumus
mērķu sasniegšanā un nosacījumu izpildē, kuri ir
noteikti, lai slēgtu Augstā pārstāvja biroju.
Saskaņā ar Padomes 2011. gada marta sanāksmes
secinājumiem pirmā ES pārstāvja iecelšana amatā
Bosnijā un Hercegovinā pastiprina ES pārstāvību un
atbalstu valstij tās ceļā no starptautiska līmeņa
uzraudzības uz tās nākotni Eiropā. 27.
ES paplašināšanās politika ir
radījusi demokrātiskas un ekonomiskas pārmaiņas
valstīs, kuras vēlas pievienoties ES. Sasniegtais
pagājušajā gadā norāda uz ticamas paplašināšanās
politikas vērtību. Tajā pašā laikā, ja konkrētu
rezultātu sasniegšanai nepietiek ar politisko gribu un saistībām
vai ja tādu nav, pievienošanās process nepavirzīsies uz priekšu
un var apstāties. Sarežģītu reformu īstenošana Eiropas
Savienībai tuvina stabilas, labāk sagatavotas un
labklājīgākas paplašināšanās valstis. 1. PIELIKUMS Komisijas
atzinumos ietvertie secinājumi un ieteikumi par Serbijas pieteikumu
dalībai ES Ņemot vērā pēdējo
gadu laikā veiktās būtiskās reformas, Serbija ir guvusi
ievērojamus panākumus, pildot Eiropadomes sanāksmē
Kopenhāgenā 1993. gadā noteiktos politiskos kritērijus,
kuri saistīti ar to iestāžu stabilitāti, kas garantē
demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un
mazākumtautību aizsardzību un to tiesību ievērošanu,
kā arī Stabilizācijas un asociācijas procesa
nosacījumus. Serbijā ir visaptveroša
konstitucionālā, tiesiskā un institucionālā
sistēma, kas kopumā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Parlaments ir kļuvis efektīvāks,
veicot savas likumdošanas darbības pašreizējā sasaukuma
laikā. Tiesiskā un
institucionālā sistēma tiesiskuma jomā ir visaptveroša,
tostarp korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas
jomā, kurā tika gūti pirmie rezultāti. Tiesiskais regulējums cilvēktiesību
un mazākumtautību aizsardzības jomā ir labi
attīstīts, un ir uzsākta tā īstenošana. Serbija ir sasniegusi pilnībā apmierinošu
līmeni sadarbībā ar ICTY un ir sākusi aizvien
aktīvāk darboties pēckonflikta izlīguma pasākumos
reģionā. Serbija ir piekritusi
dialoga procesam ar Kosovu, kura mērķis ir atvieglot cilvēku
dzīvi, kā rezultātā ir noslēgti vairāki
nolīgumi (preču brīva aprite un personu brīva
pārvietošanās, civilreģistrs un kadastrs), un Serbija ir
sākusi veikt pirmos īstenošanas pasākumus. Attiecībā
uz ekonomiskajiem kritērijiem Serbija ir veikusi nozīmīgus
pasākumus, lai izveidotu funkcionējošu tirgus ekonomiku, un
panākusi zināmu makroekonomikas stabilitātes līmeni,
neraugoties uz globālo ekonomikas un finanšu krīzi. Tomēr turpmāk būs jāvelta
pūles, lai restrukturētu ekonomiku un uzlabotu
uzņēmējdarbības vidi, īpaši stiprinot tiesiskumu un
likvidējot birokrātiju, paaugstinot konkurenci un privātā
sektora nozīmi, kā arī risinot nepilnības darba tirgū. Lai Serbija vidējā termiņā
varētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas
Savienībā, tai ir jāveic strukturālas reformas, lai
atjauninātu ekonomikas ražošanas jaudu un izveidotu palielinātam
ārvalstu ieguldījumam labvēlīgu vidi. Serbija ir
panākusi pozitīvus rezultātus, īstenojot savas
saistības saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas
nolīgumu un pagaidu nolīgumu. Serbijai būs
labas izredzes uzņemties dalības saistības vidējā
termiņā gandrīz visās acquis jomās, ja tā
turpinās saskaņot tiesību aktus un ja tiks veltīts
ievērojams un ilgtspējīgs turpmāks darbs, lai
nodrošinātu tiesību aktu īstenošanu un ieviešanu. Īpaša uzmanība jāvelta
lauksaimniecības un lauku attīstības jomai, tiesu
iestādēm un pamattiesībām, tiesiskumam, brīvībai
un drošībai, kā arī finanšu kontrolei.
Pilnīgu atbilstību acquis vides un klimata
pārmaiņu jomā varētu sasniegt tikai ilgtermiņā,
un tam būtu vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Pamatojoties uz
provizoriskām aplēsēm, Serbijas pievienošanai būtu ierobežota
vispārējā ietekme uz Eiropas Savienības politikas
virzieniem, un tā neietekmētu ES spējas saglabāt un
padziļināt pašas Savienības attīstību. Komisija iesaka
Padomei piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu, ņemot
vērā līdz šim gūtos panākumus un izvirzot
nosacījumu, ka Serbija atkārtoti iesaistās dialogā ar
Kosovu un godprātīgi notiek ātra virzība uz līdz šim
panāktās vienošanās īstenošanu. Serbija labi veic
savas saistības, lai pietiekamā mērā izpildītu
Eiropadomes 1993. gada sanāksmē Kopenhāgenā noteiktos
politiskos kritērijus, ja šāda virzība turpinās un tiek
rasti praktiski risinājumi problēmās ar Kosovu. Līdz ar to
Komisija iesaka sākt sarunas ar Serbiju par pievienošanos Eiropas
Savienībai, tiklīdz tā būs sasniegusi ievērojamu
papildu progresu, īstenojot galvenās prioritātes: –
turpmāki pasākumi, lai normalizētu
attiecības ar Kosovu saskaņā ar Stabilizācijas un
asociācijas procesa nosacījumiem, pilnībā ievērojot
iekļaujošas reģionālās sadarbības principus,
pilnībā ievērojot Enerģētikas Kopienas līguma
noteikumus, rodot risinājumus telekomunikāciju un diplomu
savstarpējās atzīšanas jomā, turpinot godprātīgi
ievērot visas panāktās vienošanās, kā arī
aktīvi sadarbojoties ar EULEX, lai tā varētu pildīt
savas funkcijas visā Kosovas teritorijā. Tiklīdz Serbija būs sasniegusi
pietiekamu progresu, Komisija nāks klajā ar ziņojumu par to,
kā Serbija īstenojusi iepriekš minētās galvenās
prioritātes. Serbija tiek mudināta saglabāt
reformu tempu, panākot vajadzīgo atbilstības līmeni
dalības kritērijiem, īpašu uzmanību veltot tiesiskumam, un
turpināt savu konstruktīvo dalību reģionālajā
sadarbībā un divpusējo attiecību nostiprināšanā
ar kaimiņvalstīm. Tiek
sagaidīts, ka tiks turpināta pagaidu nolīguma īstenošana,
kā arī stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošana,
tiklīdz tas būs stājies spēkā.
Komisija turpinās atbalstīt šos centienus, izmantojot IPA
finanšu instrumentu. 2. PIELIKUMS Secinājumi
par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni,
Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu[17],
Turciju un Islandi Horvātija Pēc tam, kad Horvātija bija
izpildījusi atlikušos neizpildītos kritērijus, 2011. gada
jūnijā tika noslēgtas pievienošanās sarunas. Horvātijai patlaban jāstiprina
tiesību aktu saskaņotības augstais līmenis un jāvelta
uzmanība atlikušajam darbam pirms pievienošanās. Šis progresa ziņojums ir daļa no
Komisijas veiktās uzraudzības attiecībā uz to, kā
Horvātija izpilda visas saistības, kuras tā uzņēmusies
pievienošanās sarunās, un attiecībā uz tās
pastāvīgo gatavošanos, lai uzņemtos dalībvalsts
pienākumus pēc pievienošanās. Horvātija turpina pildīt politiskos
kritērijus. Būtisks progress ir
panākts visās jomās, tostarp tiesiskuma jomā, un
kļūst jūtami konkrēti rezultāti. Jāturpina centieni, lai konsolidētu
minētos rezultātus. Vēl vairāk tika nostiprināta demokrātija
un tiesiskums. Valdība
un parlaments turpināja efektīvi darboties. Valsts pārvaldes reformas jomā
jāvelta papildu darbs, lai konsolidētu tiesiskā satvara
efektīvu īstenošanu, lai pilnveidotu modernu, uzticamu,
depolitizētu un uz pilsoņiem orientētu sabiedrisko pakalpojumu
izveidi. Horvātija ir panākusi stabilu
progresu attiecībā uz tiesu iestādēm. Jauni tiesību akti vēl vairāk
stiprināja tiesu iestāžu neatkarību, un ir veikti daudzi
pasākumi, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti. Ir izveidota jauna sistēma tiesu
ierēdņu iecelšanai amatā. Daži
jautājumi vēl ir jārisina, īpaši vajadzība
turpmāk palielināt tiesu iestāžu efektivitāti un
nodrošināt jauno pasākumu praktisku īstenošanu, kuri attiecas uz
tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti un
pārskatatbildību. Progress ir
panākts, objektīvi iztiesājot kara noziegumu lietas. Četrām īpašām kara noziegumu
tiesām ir piešķirta ekskluzīva kompetence attiecībā uz
visām jaunajām lietām, un to loma turpmāk jānostiprina
attiecībā uz neizskatītajām lietām. Tieslietu ministrija pieņēma
stratēģiju cīņai ar nesodāmību, īpaši
gadījumos, kuros upuri bija etniskie serbi vai aizdomās turētie
bija Horvātijas drošības spēku dalībnieki. Būtiski panākumi gūti cīņā
pret korupciju. Tika paātrināti
centieni korupcijas apkarošanā, kas sniedza pozitīvus
rezultātus, tiesību akti ir uzlaboti
un attiecīgās iestādes nostiprinātas. Jāuzlabo rezultāti attiecībā uz
korupcijas lietu efektīvu izskatīšanu, īpaši augsta
līmeņa korupcijā, vietējā līmeņa
korupcijā un lietās, kuras saistītas ar publisko iepirkumu un
tiesu iestādēm. Jāgūst
papildu pieredze, praksē īstenojot nesen pieņemto
preventīvo tiesisko satvaru un jāturpina īstenojošo
struktūru stiprināšana. Cilvēktiesības tiek kopumā labi
ievērotas, un ir gūti panākumi cilvēktiesību un
mazākumtautību aizsardzības jomā. Horvātija turpināja veikt dažādus
pasākumus, lai vairotu sabiedrības izpratni un uzlabotu
cilvēktiesību aizsardzību. Attiecībā
uz pieeju tiesiskumam turpināja uzlaboties likuma par juridisko
palīdzību īstenošana, īpaši vienkāršojot
procedūras. Attiecībā uz
cietumu sistēmu turpinājās darbs pie pašreizējo
iekārtu paplašināšanas, kas saistītas ar aizturēšanu un
uzturēšanos cietumā, tomēr Horvātijas cietumi joprojām
ir pārpildīti. Attiecībā
uz ļaunprātīgu izturēšanos ombuds turpināja
saņemt sūdzības par to, ka policija pārmērīgi
lietojusi spēku, attiecībā uz ko jāveic pienācīgi
pasākumi. Vārda brīvība, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvība un
plurālisms, Horvātijā ir noteikts ar likumu un kopumā tiek
ievērots. Turpmāki panākumi
gūti attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu
īpašumtiesību pārredzamību, bet ierobežots progress
sasniegts attiecībā uz iepriekšējo gadu izmeklēšanas
gadījumiem, kas saistīti ar to žurnālistu iebiedēšanu, kuri
strādā ar korupcijas un organizētās noziedzības
lietām. Tiek ziņots tikai par
nedaudzām jaunām lietām. Izmeklējošas
žurnālistikas attīstību kavē jo īpaši ekonomiskais
spiediens. Nav atrisinātas
problēmas, ko rada politiska iejaukšanās vietējā
līmenī. Nepārtraukta
uzmanība jāpievērš pulcēšanās brīvības jomai
saistībā ar demonstrācijām. Neliels progress tika panākts
attiecībā uz sieviešu tiesībām un dzimumu
līdztiesību. Tomēr sieviešu
stāvoklis darba tirgū nav būtiski mainījies, un sieviešu
bezdarba procentuālā daļa aizvien ir augsta. Ierobežots progress panākts bērnu
tiesību jomā. Bērnu
tiesību aizsardzības ombuds kļuva aktīvāks
lietās, kurās vardarbību pret bērniem pienācīgi
nerisināja attiecīgās iestādes. Ierobežoti panākumi ir vērojami
attiecībā uz sociāli neaizsargāto iedzīvotāju
un cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu. Tiek stiprinātas cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām paredzēta ombuda biroja spējas. Tiesību noteikšanas kritēriji netiek
vienmērīgi piemēroti, un tiesību akti, kas reglamentē
īpašas tiesības, ir sadrumstaloti. Pakāpeniski
ir notikusi pāreja no institucionālās aprūpes uz kopienu
aprūpes pakalpojumiem. Darba un
arodbiedrību tiesības kopumā ir ievērotas. Horvātija ir sākusi gūt
panākumus, īstenojot tiesību aktus par diskriminācijas
novēršanu un tiesību aktus par naida noziegumiem. Ir veikti dažādi izpratnes veicināšanas
pasākumi, un tiek stiprināta Cilvēktiesību ombuda biroja
darbība. Tiesībaizsardzības
iestādes ir sākušas vairākas lietas saskaņā ar
tiesību aktiem naida noziegumu jomā. Tomēr
gūtie rezultāti ir jāuzlabo un jānovērš homofobiskais
un ksenofobiskais noskaņojums, kas valda sabiedrībā. Zināms progress panākts
attiecībā uz mazākumtautību un kultūras
tiesību ievērošanu un aizsardzību.
Ir atkārtoti pausta sabiedrības apņemšanās
augstā līmenī ievērot mazākumtautību tiesības,
atkārtoti apstiprinot to vietu Horvātijas sabiedrībā. Mazākumtautību organizācijām ir
piešķirts finansējums. Ir
uzlabojušās policijas veiktās izmeklēšanas lietās pret
mazākumtautībām. Ir veikti
pasākumi, lai uzlabotu nodarbinātības noteikumu īstenošanu
konstitucionālajā likumā par mazākumtautību
tiesībām, kā arī tika pieņemts plāns par
mazākumtautību nodarbinātību, kas patlaban ir
jāīsteno. Tomēr Horvātijai
arī turpmāk jāveicina iecietīga attieksme pret
mazākumtautībām, īpaši pret Horvātijas serbiem. Turpinās diskriminācija, īpaši
publiskajā sektorā vietējā līmenī. Ir panākti uzlabojumi romu
mazākumtautības izglītības jomā, īpaši
attiecībā uz pirmsskolas izglītību.
Turpinājās infrastruktūras uzlabošana dažās romu
apmešanās vietās. Romu kopienas
dalība izglītības sistēmā joprojām ir
problemātiska. Varētu uzlabot romu iesaistīšanos
tiem paredzētajos pasākumos. Romu
problēmas joprojām ir saistītas ar pieeju pienācīgam
mājoklim, sociālajai aizsardzībai un veselības
aprūpei, un bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts. Labi panākumi gūti bēgļu
atgriešanās jautājumos. Bēgļi
turpināja atgriezties Horvātijā. Progress
panākts mājokļu jomā, īpaši nodrošinot mājokli
saskaņā ar izmitināšanas programmām bēgļiem, kuri
atgriežas. Ir samazināts arī
neizskatīto apelāciju skaits, kuras bija iesniegtas par
noraidītajiem rekonstrukcijas palīdzības pieteikumiem. Panākumi ir gūti atlikušo īpašumu
rekonstrukcijas jomā. Turpinājās
lēmuma īstenošana, ar ko paredz pensijas tiesību
validēšanu. Tomēr Horvātijai
jāpanāk progress mājokļa nodrošināšanā aptuveni
2500 atlikušajiem izmitināšanas pieteikumu iesniedzējiem. Jāpaātrina centieni vajadzīgo
ekonomisko un sociālo apstākļu izveidē, lai bēgļi
varētu atgriezties uz pastāvīgu dzīvi. Attiecībā uz reģionālajiem
jautājumiem un starptautiskajām saistībām
Horvātija turpina sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu
tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY). Valdības aģentūru darba grupa ir
izpētījusi svarīgus jaunus veidus savās
izmeklēšanās, lai atrastu iztrūkstošos artilērijas
dokumentus, kurus pieprasījusi ICTY prokuratūra, un izlemtu,
ko ar tiem darīt turpmāk. Horvātija
nav spējusi sniegt pilnīgu atskaiti par trūkstošajiem
artilērijas dokumentiem. Politiskajiem
līderiem arī būtu jāizvairās no apgalvojumiem un
pasākumiem, kuri varētu apšaubīt izlīgšanas nozīmi un
vajadzību ievērot tiesiskumu, izmeklējot kara noziegumus. Ievērojami panākumi gūti
attiecībā uz Sarajevas deklarācijas procesu. Pēc sanāksmēm 2011. gada
jūnijā un septembrī Bosnija un Hercegovina, Horvātija,
Melnkalne un Serbija vienojās par vairākiem jautājumiem, tostarp
par kopīgas deklarācijas tekstu, kas jāparaksta ministru
konferencē 2011. gada novembrī Belgradā. Horvātijas valdība jūlijā
pieņēma un nosūtīja parlamentam pieņemšanai
deklarāciju par Eiropas vērtību veicināšanu
Dienvidaustrumeiropā, kurā Horvātija paudusi stingru
apņemšanos par to, ka divpusēji jautājumi, piemēram,
robežjautājumi, nedrīkst kavēt kandidātvalstu pievienošanos
ES no pievienošanās procesa sākuma līdz brīdim, kad
stājas spēkā Pievienošanās līgums. Horvātija turpināja aktīvi
piedalīties reģionālajās darbībās, tostarp
Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (SEECP),
Reģionālās sadarbības padomē (RCC) un
Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā
(CBTN). Divpusējās attiecības
ar citām paplašināšanās valstīm un kaimiņos
esošajām ES dalībvalstīm turpina attīstīties, tostarp
ar Serbiju, bet dažiem jautājumiem jāvelta nepārtraukta
uzmanība, īpaši attiecībā uz sadarbību jautājumos
par kara noziegumu izmeklēšanu un izskatīšanu tiesā. Attiecības ar Slovēniju ir
uzlabojušās līdz ar Robežu arbitrāžas nolīguma
stāšanos spēkā. Horvātijas ekonomikā
2010. gadā un 2011. gada pirmajā pusē vēl bija
vērojama recesija, neraugoties uz ES un citu tirdzniecības partneru
ekonomikas atveseļošanos. Tomēr
šā gada pavasarī ekonomiskā aktivitāte
palielinājās. Bezdarba līmenis,
valsts deficīts un parāds turpināja paaugstināties. Lielais ārējais parāds aizvien rada
galvenās svārstības ekonomikā. Attiecībā uz ekonomiskajiem
kritērijiem Horvātija ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Horvātijai būtu jāspēj tikt
galā ar konkurences spiedienu un tirgus ietekmi Eiropas
Savienībā, ja tā īstenos visaptverošu reformu programmu,
lai novērstu strukturālās nepilnības. Tika saglabāta plaša politiskā
vienprātība par tirgus ekonomikas pamatprincipiem. Ņemot vērā pašreizējos
ierobežojumus, makroekonomikas politika lielā mērā ir bijusi
piemērota, lai risinātu recesijas radītās problēmas. Centrālajai bankai izdevās saglabāt
valūtas maiņas kursu un finanšu stabilitāti, vienlaikus
pieturoties pie atbalstošas monetārās politikas, tā kā
inflācijas spiediens bija zems. Banku
nozare saglabāja elastību pret triecieniem.
Fiskālajā jomā iestādes centās ierobežot
deficīta palielināšanos, samazinot izdevumus.
Ir uzlabota budžeta sistēma fiskālās
ilgtspējības sasniegšanai vidējā termiņā. Tekošā konta deficīts turpināja
samazināties, jo pieauga eksports, turpretim zemā iekšējā
pieprasījuma dēļ imports nepalielinājās. Ekonomikas atveseļošanas programmas ietvaros
strukturālo reformu jomā tika sasniegti nelieli panākumi, lai
arī ierobežotā mērogā. Tomēr kopumā strukturālo
reformu temps joprojām bija lēns, īpaši attiecībā uz
privatizāciju un zaudējumus nesošu uzņēmumu
restrukturizāciju. Uzņēmējdarbības
vidi joprojām apgrūtināja lielais regulējošais slogs,
administratīvu lēmumu neparedzamība, īpaši
vietējā līmenī, kā arī vairākas ar
nodokļiem nesaistītas maksas. Plānotās
reformas attiecībā uz sevišķi neelastīgo darba tirgu tika
stipri ierobežotas, un jau zemais nodarbinātības un dalības
līmenis samazinājās vēl vairāk. Sociālie maksājumi, kas veido samērā lielu
daļu valsts budžetā, aizvien netika mērķtiecīgi
novirzīti. Ņemot vērā
vajadzību sasniegt vidēja termiņa fiskālo
ilgtspējību, budžeta procesu varētu vēl uzlabot. Galvenais uzdevums ir valsts izdevumu
efektivitātes uzlabošana. Attiecībā uz Horvātijas spēju
uzņemties dalības saistības stabili turpinājās
sagatavošanās ES prasību izpildei, un lielākajā
daļā nozaru tiesību akti jau ir lielā mērā
saskaņoti ar ES noteikumiem. Vairākās
jomās panākta turpmāka virzība, tostarp sadaļās,
kurās jau ir augsts saskaņošanas līmenis. Vajadzīgi papildu centieni konkrētās jomās,
lai stiprinātu administratīvās spējas, kas vajadzīgas acquis
pareizai īstenošanai. Ir
vienmērīgi noritējusi stabilizācijas un asociācijas
nolīguma īstenošana. Labs progress panākts preču
brīvas aprites jomā. Šajā
sadaļā tiesību akti ir lielā mērā saskaņoti
ar acquis. Tomēr ir vajadzīgi
turpmāki centieni, īpaši attiecībā uz atlikušo
horizontālo tiesību aktu pārskatīšanu un uz jauno un veco
pieeju saistībā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz ražojumiem,
lai valsts tiesību aktus pilnība saskaņotu ar acquis. Vienmērīgs
progress gūts darba ņēmēju brīvas
pārvietošanās jomā, un notiek raita gatavošanās acquis
piemērošanai. Nepārtraukta
uzmanība jāvelta administratīvo spēju stiprināšanai
attiecībā uz sociālās nodrošināšanas sistēmu
koordinēšanu. Turpmāki panākumi gūti
attiecībā uz tiesībām veikt
uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus,
kur kopumā tiesību aktu saskaņošana ar acquis ir
apmierinoša. Jāturpina darbs pie profesionālo
kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas un pakalpojumu
direktīvas transponēšanas un īstenošanas, lai pilnībā
saskaņotu tiesību aktus, kā arī turpmāk
jāstiprina pasta pakalpojumu regulatora administratīvās
spējas. Turpmāki
panākumi gūti kapitāla brīvas aprites jomā
attiecībā uz acquis par maksājumu pakalpojumiem,
kapitāla plūsmas liberalizāciju un nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas apkarošanu. Tiesību
aktu saskaņošana ir gandrīz pabeigta. Turpinājās progress publiskā
iepirkuma jomā. Tiek veikta tiesību
aktu saskaņošana ar acquis, kas tuvojas beigu posmam. Īpaša uzmanība jāvelta sekundāro tiesību aktu
saskaņošanai ar jauno likumu par publisko iepirkumu, kā arī
jāstiprina iestādes šajā sektorā, to darbiniekiem
piedāvājot nepārtrauktas izglītības un
profesionālās attīstības iespējas. Panākumi
gūti uzņēmējdarbības tiesību jomā. Tiek raiti veikta tiesību aktu
saskaņošana ar acquis. Turpmāks
progress ir panākts intelektuālā īpašuma tiesību
jomā, un tiesību saskaņošana ar acquis jau ir sasniegusi
ļoti augstu līmeni. Vēl
jāstiprina vispārējā izpratne par intelektuālā
īpašuma tiesībām. Nozīmīgi
rezultāti ir sasniegti konkurences politikā, īpaši
apstiprinot kuģu būvētavu pārstrukturēšanas
plānus. Tomēr nav parakstīts
neviens privatizācijas līgums. Ir
panākts augsts tiesību aktu saskaņošanas līmenis. Vajadzīgi turpmāki centieni, lai
turpinātu uzlabot Horvātijas konkurences aģentūras izpildes
rezultātus karteļu lietās, ņemot vērā jaunā
likuma par konkurenci stāšanos spēkā. Labi panākumi gūti finanšu
pakalpojumu jomā, gan tiesību aktu saskaņošanā, gan
administratīvo spēju stiprināšanā.
Tiesību aktu saskaņošanā sasniegts augsts līmenis. Horvātija ir
panākusi stabilu progresu informācijas sabiedrības un plašsaziņas
līdzekļu jomā, un tiesību aktu saskaņošana ar acquis
ir augstā līmenī. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tirgus visu
segmentu liberalizāciju un sekmētu valsts raidsabiedrību
neatkarību. Labi panākumi vērojami lauksaimniecības
un lauku attīstības jomā, īpaši attiecībā uz
maksājumu aģentūras izveidi un īstenošanu,
integrētās administrācijas un kontroles sistēmu, kā
arī kopējo tirgus organizāciju. Kopumā
sagatavošanās norit sekmīgi. Horvātijai
jānodrošina ievērojami centieni visās minētajās
jomās, lai ieviestu pilnībā operatīvas un atbilstīgas
sistēmas. Nepārtraukti arī
jāvelta pūles, lai lauksaimniecības atbalsta sistēmu
saskaņotu ar acquis. Horvātijai
bez turpmākas kavēšanās jāpalielina tās lauku
attīstības fondu apgūšanas spēja. Labs progress
vērojams lauku attīstības, pārtikas nekaitīguma,
veterinārās un fitosanitārās politikas jomā,
īpaši transponējot ES tiesību aktus un pieņemot
īstenošanas tiesību aktus. Tiesību
aktu transponēšana vairākās nozarēs tuvojas beigu posmam. Horvātijai jāturpina centieni
atjaunināt un uzraudzīt iestādes, izveidot robežkontroles
punktus, uzraudzīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sektoru un
nostiprināt savas administratīvās un kontroles spējas. Horvātija turpināja gūt labus
rezultātus, saskaņojot tiesību aktus ar acquis zivsaimniecības
jomā. Kopumā sagatavošanās
norit ļoti sekmīgi. Horvātijai
jāturpina centieni attiecībā uz tiesību aktu
īstenošanu, īpaši attiecībā uz flotes pārvaldību,
inspekciju un kontroli un strukturālo politiku. Transporta politikas jomā ir gūti turpmāki panākumi, un tiesību
aktu saskaņošanas līmenis ir labs. Vajadzīgi
papildu centieni, īpaši, lai turpinātu darbu pie Eiropas
kopējās gaisa telpas nolīguma otrā posma īstenošanas,
lai pabeigtu tiesību aktu saskaņošanu aviācijas nozarē un
nodrošinātu dzelzceļa drošības iestādes, kā arī
kuģu satiksmes uzraudzības informācijas sistēmas
pilnvērtīgu darbību. Neliels progress panākts enerģētikas
jomā, kur tiesību aktu saskaņošanas līmenis ir augsts. Vajadzīgi turpmāki centieni, jo
īpaši elektroenerģijas un gāzes tirgu atvēršanā un ES
mērķu izpildē attiecībā uz atjaunojamajiem
energoavotiem un energoefektivitāti. Jāvienkāršo
ar atjaunojamo energoavotu projektiem saistītās
administratīvās procedūras un administratīvās
spējas. Zināmi panākumi gūti nodokļu
jomā. Horvātijas sasniegtais
tiesību aktu saskaņošanas līmenis ir ļoti augsts, bet
vajadzīgs turpmāks darbs, īpaši PVN un akcīzes nodokļu
jomā. Horvātijai būtu
jāturpina strādāt, lai sagatavotos IT savietojamībai. Nelieli
panākumi gūti ekonomikas un monetārās politikas
jomā, kur ir pabeigta tiesību aktu saskaņošana ar acquis. Būtu vēlams turpināt centienus, lai
uzlabotu ekonomikas politikas koordināciju. Labi panākumi ir gūti statistikas
jomā. Ir panākts labs tiesību
aktu saskaņošanas līmenis. Jāturpina
centieni, lai pilnībā saskaņotu Horvātijas tiesību
aktus statistikas jomā ar ES prasībām.
Nelieli
panākumi gūti sociālās politikas un
nodarbinātības jomā. Ir
sasniegts labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis ar acquis. Tomēr saskaņošanā ir dažas
nepilnības, īpaši attiecībā uz darba tiesību
direktīvu transponēšanu ārpus darba likuma un
diskriminācijas novēršanas un dzimumu līdztiesības
jomā. Jāvelta pienācīga
uzmanība, lai risinātu strukturālās nepilnības darba
tirgū, kā arī sociālajam dialogam un sociālo partneru
spēju veidošanai. Administratīvās
spējas nepārtraukti jāstiprina visās jomās. Horvātija ir
guvusi nelielus panākumus uzņēmējdarbības un
rūpniecības politikas jomā. Šajā
sadaļā tiesību akti ir lielā mērā saskaņoti
ar acquis. Jāveic turpmāks
neatlaidīgs darbs, uzmanību veltot uzņēmējdarbības
vides uzlabošanai, samazinot administratīvo slogu, kā arī
inovācijām un prasmēm. Jāpabeidz
tiesību aktu saskaņošana ar acquis MVU definēšanas
jomā. Jāturpina centieni
restrukturēt kuģu būves nozari. Horvātija ir turpinājusi gūt
panākumus Eiropas komunikāciju tīklu jomā, kur ir
pabeigta tiesību aktu saskaņošana ar acquis. Labs progress vērojams reģionālās
politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā. Gatavojoties īstenot kohēzijas politiku
visās jomās, Horvātija ir guvusi labus panākumus. Jāveic turpmāks neatlaidīgs darbs,
lai palielinātu Horvātijas administratīvās spējas
turpmākai kohēzijas politikas īstenošanai un pilnīgi
izstrādātas projektu plūsmas attīstīšanai. Horvātija ir panākusi būtisku
progresu tiesu iestāžu un pamattiesību jomā. Tika turpināta tiesu iestāžu reforma,
pieņemot jaunus tiesību aktus, tādējādi stiprinot
tiesu iestāžu neatkarību, un samazinot neizskatīto lietu skaitu. Nepārtraukta uzmanība jāvelta tiesu
iestāžu reformai, īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu
efektivitāti un jaunu pasākumu praktisku īstenošanu, kuri
attiecas uz tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti un
pārskatatbildību. Horvātija
turpināja uzlabot iekšējo kara noziegumu lietu izskatīšanu. Pilnībā jāizskata
nesodāmības jautājums. Tika
paātrināti centieni korupcijas apkarošanā, kas sniedza
pozitīvus rezultātus, īpaši attiecībā uz tiesību
aktu uzlabošanu un attiecīgo iestāžu nostiprināšanu. Turpmāk jāuzlabo rezultāti
attiecībā uz korupcijas lietu efektīvu izskatīšanu,
īpaši augsta līmeņa korupcijā, vietējā līmeņa
korupcijā un lietās, kuras saistītas ar publisko iepirkumu un
tiesu iestādēm. Jāgūst
turpmāka pieredze, praksē īstenojot nesen pieņemto
preventīvo tiesisko satvaru. Ir
nostiprināta pamattiesību aizsardzība, bet tā turpmāk
jāuzlabo praksē, īpaši attiecībā uz
mazākumtautībām un bēgļiem. Labs progress vērojams tiesiskuma,
brīvības un drošības jomā, kur tiesību aktu
saskaņošana ar acquis kopumā ir labā līmenī. Patvēruma jomā tika stiprināts
tiesiskais satvars. Uzmanība jāvelta
tam, lai uzlabotu to personu integrāciju, kam piešķirta
aizsardzība Horvātijā, un nepilngadīgo nelegālo
imigrantu aizsardzība. Vīzu
jomā jāturpina tiesību aktu saskaņošana ar ES acquis. Panākumi ir gūti attiecībā uz
ārējām robežām. Tika
turpināta robežpolicijas nostiprināšana attiecībā uz
darbinieku pieņemšanu darbā un aprīkojumu. Horvātijai jāvelta uzmanība
savlaicīgai pārskatītā integrētās robežu
pārvaldības plāna īstenošanai. Panākumi
gūti tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un
krimināllietās. Labs progress
vērojams arī cīņā pret organizēto noziedzību
un narkotikām. Turpinājās attīstība zinātnes
un pētniecības jomā, tiesību aktu saskaņošanas
līmenis ir augsts, bet vajadzīgi centieni attiecībā uz
ieguldījumu līmeni pētniecībā un augsti
kvalificētiem pētniekiem un to tiesībām. Pienācīgi jāizvērtē
sagatavošanās darbi Inovāciju savienībai. Labi panākumi ir gūti izglītības,
mācību, jaunatnes un kultūras jomā. Ir sasniegts labs tiesību aktu
saskaņošanas līmenis ar acquis. No
2011. gada janvāra Horvātija pilnībā piedalās
Mūžizglītības programmā un programmā „Jaunatne
rīcībā”. Nepārtraukta
uzmanība jāvelta profesionālajai izglītībai un
pieaugušo izglītībai. Panākumi ir gūti vides jomā. Kopumā Horvātijas sagatavošanās
tuvojas beigu posmam attiecībā uz tiesību aktu saskaņošanu
un īstenošanu, īpaši ūdens kvalitātes un ķīmisko
vielu jomā. Jāuzlabo
horizontālo tiesību aktu īstenošana, jo īpaši efektīva
sabiedrības dalība un pieeja tiesiskumam vides jautājumos. Vēl jāiegulda liels darbs, lai
turpmāk stiprinātu administratīvās spējas, īpaši
attiecībā uz dabas aizsardzību un klimata
pārmaiņām. Klimata
pārmaiņu jautājumos turpmāk jāvelta
ievērojami centieni, lai pabeigtu tiesību aktu saskaņošanu un
nodrošinātu īstenošanu, īpaši aviācijas, bezmaksas
piešķiršanas, reģistru un izsoles jomā.
Nelieli panākumi gūti patērētāju
un veselības aizsardzības jomā. Sekmīgi
norit tiesību aktu saskaņošana ar acquis un sagatavošanās
darbi patērētāju aizsardzības jomā. Ir vajadzīgi neatlaidīgi centieni, lai
risinātu neatrisinātos jautājumus sabiedrības
veselības jomā. Horvātija turpināja gūt labus
panākumus muitas savienības jomā.
Tiesību aktu saskaņošana šajā joma ir ļoti
augstā līmenī, un turpmāka saskaņošana tika
panākta attiecīgajā laikposmā. Horvātija
turpināja pastiprināt savas administratīvās un
operatīvās spējas, atjauninot savu aprīkojumu, kas
paredzēts fiziskām pārbaudēm, un uzlabojot savas risku
analīzes spējas. Sekmīgi norit
sagatavošanās IT savietojamības jomā, kas ir jāturpina. Jāvelta centieni, lai pastiprinātu
administratīvās spējas iekšējo kontroļu, pēcmuitošanas
pārbaužu un riska pārvaldības jomā. Horvātija
turpināja gūt panākumus ārējo attiecību
jomā, kurā tā ir sasniegusi tiesību aktu saskaņošanas
augstu līmeni, un turpina koordinēt un saskaņot savu
nostāju ar ES nostāju starptautiskās organizācijās. Tomēr Horvātijai būtu jāvelta
centieni, lai saskaņotu savus starptautiskos nolīgumus ar ES acquis
un jāturpina centieni stiprināt savas administratīvās
spējas attīstības politikas un humānās
palīdzības jomā. Horvātija ir guvusi turpmākus
panākumus ārpolitikas, drošības un aizsardzības
politikas jomā. Tā
turpināja piedalīties vairākās ES KDAP misijās. Horvātija šajā jomā ir sasniegusi
augstu tiesību aktu saskaņošanas līmeni.
Horvātijai jāturpina stiprināt bruņošanās
kontroles izpilde, tostarp ar ieročiem saistītas informācijas
pārskatāmība. Horvātija ir guvusi turpmākus
panākumus finanšu kontroles jomā, kur tā ir sasniegusi
augstu tiesību aktu saskaņošanas līmeni. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai uzlabotu vispārējo valsts iekšējo
finanšu kontroli un ārējo revīziju Horvātijā
centrālajā un vietējā līmenī. Labi panākumi
gūti finanšu un budžeta noteikumu jomā. Lielā mērā ir ieviesta
administratīvā struktūra un procedūras pašu resursu
sistēmas pārvaldībai pēc pievienošanās. Bijusī
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika Bijusī
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika turpina pietiekamā
mērā pildīt politiskos kritērijus. Valsts turpināja īstenot ar
pievienošanos saistītas reformas, lai gan vēl jāatrisina
pamatproblēmas. Parlamenta
vēlēšanas jūnijā kopumā atbilda starptautiskajiem
standartiem. Jaunā valdības
koalīcija tika izveidota ātri. Zināmi
panākumi gūti tiesu iestāžu un valsts pārvaldes jomā,
īpaši attiecībā uz tiesisko satvaru. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu,
īpaši attiecībā uz vārda brīvību plašsaziņas
līdzekļos, tiesu iestāžu un administratīvo reformu, kā
arī korupcijas apkarošanu. Jāstiprina
dialogs starp valdību un opozīciju, lai nodrošinātu iestāžu
vienmērīgu darbību. Ohridas
pamatnolīgums, kas ir spēkā jau desmit gadus, aizvien ir
svarīgs demokrātijai un tiesiskumam valstī. Ir gūti zināmi
panākumi, īstenojot likumu par valodu, decentralizāciju un
taisnīgu pārstāvību. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai risinātu pašreizējās problēmas,
piemēram, izglītības jomā, un lai nodrošinātu harmoniskas
attiecības starp visām kopienām. Uzlabojumi
panākti vēlēšanu organizēšanā, kuras bija
konkurētspējīgas un labi pārvaldītas visā
valstī. Valdībai jānovērš
trūkumi un pilnībā jāīsteno Eiropas Drošības un
sadarbības organizācijas un Eiropas Demokrātisko iestāžu un
cilvēktiesību biroja (EDSO/DICB) vēlēšanu uzraudzības
misijas secinājumi un ieteikumi. Jāpalielina
parlamenta līdzekļi, lai ļautu tam pildīt savus
pienākumus. Opozīcijas boikots
kavēja parlamenta darbību no janvāra līdz
vēlēšanām. Pēc vēlēšanām
opozīcija ir pārstāvēta jaunajā parlamentā. Neliels progress panākts parlamenta reformu
īstenošanā. Ir panākts
progress, īstenojot likumu par valodām un reglamentu. Vēl vairāk jāstiprina politiskais
dialogs. Valdības
koalīcija ir pārvarējusi grūtības un
nostiprinājusi savu iekšējo sadarbību.
Jaunā valdība ir sniegusi jaunu stimulu ES reformu procesam. Attiecībā uz vietējo valdību
jāpanāk, lai finanšu shēma vietējo pakalpojumu
nodrošināšanai būtu pārredzamāka un taisnīgāka. Ir
panākts progress attiecībā uz valsts pārvaldes
sistēmu, izveidojot ministriju, kas atbild par valsts pārvaldes
reformu. Gūti panākumi
e-pārvaldes pakalpojumu jomā, lai uzlabotu pakalpojumus
pilsoņiem. Tomēr attiecībā
uz reformu kopējo īstenošanu progress bija ierobežots. Ir vajadzīgi būtiski papildu centieni,
īpaši attiecībā uz darbā pieņemšanas politiku un
civildienesta pārredzamības, profesionālisma un neatkarības
principu ievērošanu. Grozījumi
likumā par vispārējām valsts pārvaldes
procedūrām nenodrošina efektīvu administratīvo pakalpojumu
sniegšanu un pilsoņu aizsardzību. Tika
pieņemts tiesību aktu kopums par dažādiem jautājumiem, lai
stiprinātu tiesu iestāžu efektivitāti, kura daļas
stāsies spēkā laikposmā no 2012. līdz
2015. gadam. Tika izveidota
Augstākā administratīvā tiesa, un tādējādi
novērstas nepilnības tiesu sistēmā.
Lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, ir atceltas
tieslietu ministra balsstiesības Tiesu padomē. Vajadzīgi turpmāki centieni, lai praksē uzlabotu
neatkarību un profesionālismu, īpaši attiecībā uz
darbā pieņemšanas procedūrām. Jāturpina
nostiprināt iepriekš uzsāktās reformas.
Tika
veikti papildu grozījumi pamata tiesību aktos, kas reglamentē
korupcijas novēršanas politiku. Ir
izskatīti Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) sniegtie
ieteikumi, un ir sākta īpašumu deklarāciju sistemātiska
pārbaude. Vēl
jāpanāk progress augsta līmeņa korupcijas lietu
izskatīšanā un jāsistematizē interešu konflikta
deklarāciju pārbaude. Valsts
izdevumu un politisko partiju finansēšanas pārraudzība vēl
nav pietiekama. Korupcija turpina dominēt
daudzās jomās un aizvien rada nopietnas problēmas. Lielā
mērā ir ieviests tiesiskais un institucionālais satvars
attiecībā uz cilvēktiesībām un
mazākumtautību aizsardzību. Civiltiesības
un politiskās tiesības kopumā ir ievērotas, un šajā
ziņā panākts neliels progress. Tika
atjaunoti daži cietumi, bet valstij vēl ir jāizstrādā
efektīva nacionālā stratēģija attiecībā uz
cietumu sistēmu. Joprojām
vērojami trūkumi attiecībā uz nesodāmības
apkarošanu tiesībaizsardzības aģentūrās. Ir uzsākts dialogs saistībā ar
nopietnām bažām par vārda brīvības trūkumu
plašsaziņas līdzekļos. Redaktori
un žurnālisti ziņoja par aizvien lielāku politisko spiedienu un
iebiedēšanu. Lietu slēgšana
apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas, par galvenajiem televīzijas kanāliem un trīs
avīzēm, kuras kritizēja valdību, radīja bažas par
attiecīgās procedūras proporcionalitāti un
selektivitāti, samazinot plašsaziņas vides dažādību. Šajā kontekstā žurnālisti un
redakcijas politika tiek viegli ietekmēti, kā rezultātā
notiek plaša pašcenzūra. Sabiedriskā
raidorganizācija nespēja pildīt savas tiesību aktos
noteiktās funkcijas. Ekonomiskās un sociālās
tiesības lielākoties ir ievērotas, un
šajā jomā ir panākts zināms progress. Tika piemēroti jauni kritēriji
attiecībā uz sociālo partneru reprezentatīvu dalību. Darbību uzsākusi valsts padome jauniešu
noziedzības novēršanai un komisija, kas atbild par aizsardzību
pret diskrimināciju. Likumu par
diskriminācijas novēršanu vēl pilnībā
jāsaskaņo ar acquis, īpaši attiecībā uz
diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumorientāciju. Jānostiprina diskriminācijas
novēršanas komisijas spējas. Zināmi panākumi gūti mazākumtautību
un kultūras tiesību jomā. Ohridas
pamatnolīguma desmitā gadadiena sniedz labu iespēju uzlabot
dialogu starp valstī dzīvojošajām kopienām. Lai atzīmētu šo dienu, svinīgajos
pasākumos piedalījās Republikas prezidents un ministru
prezidents. Parlamentā tika
turpināts darbs, īstenojot likumu par valodām. Etniskās albāņu kopienas
pārstāvība civildienestā atbilst kopienas
iedzīvotāju daļai, kā arī ir palielinājusies romu
un turku pārstāvība. Uzlabojās
romu integrācija izglītības sistēmā, palielinoties to
personu skaitam, kas uzsāk mācības vidusskolā un
universitātē. Jāveic
turpmāks darbs, lai veicinātu uzticēšanos, īpaši
izglītības, kultūras un valodu jomās. Romiem aizvien nākas saskarties ar ļoti
sarežģītiem dzīves apstākļiem un diskrimināciju. Attiecībā
uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām
saistībām valsts turpināja pilnībā sadarboties ar
Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY). Jūlijā parlaments pieņēma
likuma par amnestiju autentisku interpretāciju, kurā apgalvots, ka
amnestija jāattiecina uz visā lietās aizdomās
turētajiem, kas netiks tiesāti ICTY.
Attiecībā uz Starptautisko krimināltiesu divpusējais
imunitātes nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm
neatbilst ES kopējām nostājām un pamatprincipiem. Valstij ir jāpielāgojas ES nostājai. Valsts turpināja aktīvi
piedalīties reģionālās sadarbības
iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības
procesā (SEECP), Reģionālās sadarbības
padomē (RCC) un Centrāleiropas brīvās
tirdzniecības nolīgumā (CBTN). Bijusī Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republika ir aktīvs partneris reģionā, kas
turpināja attīstīt savas attiecības ar kaimiņvalstīm
un citām paplašināšanās valstīm. Attiecības
ar Grieķiju aizvien negatīvi ietekmē neatrisinātais
jautājums par valsts nosaukumu. Valsts
joprojām risina sarunas ANO aizbildniecībā, kā arī
tiešās premjerministru sanāksmēs. Jāizvairās
no darbībām un apgalvojumiem, kuri varētu negatīvi
ietekmēt labas kaimiņattiecības. Ir
svarīgi ANO aizbildnībā turpināt uzturēt labas
kaimiņattiecības, tostarp panākt saskaņotu un abpusēji
pieņemamu risinājumu par valsts nosaukumu. Bijusī Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republika ir uzlabojusi savu spēju uzņemties
dalības saistības. Izpildot
Asociācijas partnerības prioritātes, ir panākts neliels
progress. Tomēr, īstenojot un
efektīvi izpildot tiesību aktus, valsts aizvien saskaras ar
būtiskiem trūkumiem. Lai
pilnībā īstenotu acquis, trūkst pienācīgu
cilvēkresursu un finanšu resursu. Bijušās
Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ekonomika sāka
atveseļoties 2010. gada otrajā pusē, ko pozitīvi
ietekmēja ārējais pieprasījums un lielāki
ieguldījumi, īpaši būvniecības jomā. 2010. gada beigās valdība
vienojās ar SVF par piesardzīgu kredītlīniju. Tam būtu jāstiprina starptautisko tirgu
uzticība. Tika turpinātas
strukturālās reformas. Tomēr
nopietnas bažas aizvien rada joprojām augstais strukturālais bezdarba
līmenis, īpaši jauniešu un mazizglītoto vidū. Vēl aizvien nav pienācīgi
attīstītas valsts pārvaldes iestāžu un regulējošo un
uzraudzības aģentūru spējas. Attiecībā
uz ekonomikas kritērijiem bijusī Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republika turpina gūt panākumus. Tā ir panākusi progresu dažās
jomās, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku,
īpaši atvieglojot uzņēmumu reģistrāciju,
paātrinot tiesu iestāžu procedūras, uzlabojot finanšu tirgu
darbību, vairāk vienkāršojot regulatīvo sistēmu un
uzlabojot saziņu uzņēmējdarbības vidē. Valstij būtu jāspēj tikt galā
ar konkurences spiedienu un tirgus ietekmi Eiropas Savienībā
vidējā termiņā, ja tā neatlaidīgi īstenos
savu reformu programmu, lai novērstu būtiskas strukturālās
nepilnības. Valstī
joprojām pastāv plaša vienprātība attiecībā uz
būtiskākajiem elementiem ekonomikas politikā. Ekonomikas jomā ir uzlabojies dialogs ar
uzņēmējdarbības kopienu. Monetārās
politikas nostāja, kuras pamatā ir faktiskā piesaiste euro,
atbalstīja izaugsmi un veicināja makroekonomikas stabilitāti. Fiskālā politika joprojām bija
orientēta uz stabilitāti. Nelieli
panākumi gūti, atvieglojot iekļūšanu tirgū un
vienkāršojot regulatīvo sistēmu. Ir
saīsināts bankrota procedūru izskatīšanas ilgums, un
daļēji ir pabeigta nekustamā īpašuma
reģistrācija. Finanšu nozare sāka
atgūties no globālās finanšu krīzes. Šajā nozarē ir nelielā mērā
uzlabojusies konkurence, kā arī finanšu starpniecības
līmenis. Trūkumi
tiesiskuma jomā aizvien kavē tirgus ekonomikas pareizu darbību. Valsts pārvaldes efektivitāte aizvien ir
zema, kā pamatā ir smagas procedūras, nepilnības darbinieku
pieņemšanā un ierēdņu bieža mainība. Dažām regulatīvajām un
uzraudzības aģentūrām joprojām trūkst
vajadzīgās neatkarības un līdzekļu
piešķīruma, lai efektīvi pildītu savas funkcijas. Līgumu izpilde aizvien ir sarežģīta,
kas rada šķēršļus uzņēmējdarbības vidē,
īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Izglītības un cilvēkkapitāla kvalitāte
ir zema. Jāturpina fiziskā
kapitāla modernizēšana un padziļināšana. Fiskālās pārvaldības
kvalitāte joprojām ir zema, daļēji valsts izdevumu
spēcīgas īstermiņa orientācijas dēļ. Tā rezultātā panākumi centienos
samazināt īpaši augsto strukturālā bezdarba līmeni
joprojām ir ļoti nelieli. Ir
palielinājies valsts sektora parāds, kas atspoguļo
nepārtrauktus fiskālos deficītus un lielāku ārējo
aizdevumu līmeni. Neformālais
sektors joprojām rada nopietnas problēmas. Zināmi
panākumi vērojami preču brīvas aprites jomā. Ir palielināts budžets, lai īstenotu
visaptverošu stratēģiju horizontālo iestāžu jomā,
tomēr pamata tiesību akti joprojām nav pilnībā
saskaņoti ar horizontālajiem acquis.
Īpašs progress nav vērojams darba ņēmēju
brīvas pārvietošanās jomā, un tiesību aktu
saskaņošana ar acquis vēl ir agrīnā posmā. Notiek virzība attiecībā uz tiesībām
veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus,
īpaši pasta pakalpojumu jomā. Ir
uzlabojies arī koordinēšanas līmenis dažādu iestāžu
vidū, kas atbildīgas par atļaujām pārrobežu
pakalpojumu sniegšanai. Attiecībā uz
profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu valsts
vēl ir agrīnā posmā. Kapitāla
brīvas aprites jomā progress galvenokārt tika sasniegts
tiesību aktu izpildē nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā. Ierobežojumi pastāv īstermiņa
portfolio ieguldījumu un pārrobežu maksājumu pārvedumu
jomā, un vēl nav notikusi pāreja uz stabilizācijas un
asociācijas nolīguma otro posmu. Panākumi ir
gūti publiskā iepirkuma jomā. Iepirkuma
procedūras ir pārredzamākas, un tika uzlabota tiesību aktu
izpilde. Tiesību akti par koncesijām
un valsts un privātā sektora partnerībām vēl
jāsaskaņo ar acquis. Administratīvās
spējas tiesiskās aizsardzības līdzekļu un koncesiju
jomā, kā arī līgumslēdzēju iestāžu
līmenī aizvien ir vājas. Labs progress tika
panākts uzņēmējdarbības tiesību jomā,
īpaši attiecībā uz turpmāku tiesību aktu
saskaņošanu ar acquis. Tiesību
aktu sistēma revīzijas jomā ir saskaņota tikai
daļēji. Zināmi panākumi ir
gūti, uzlabojot tiesību aktu sistēmu intelektuālā
īpašuma jomā. Progress
attiecībā uz veikto izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un
tiesiskajām darbībām attiecībā uz pirātismu un
viltošanu nav apmierinošs, un izpratnes līmenis par intelektuālā
īpašuma tiesībām sabiedrībā aizvien ir zems. Zināmi
panākumi gūti konkurences jomā.
Kvantitatīvi ir uzlabojušies rezultāti attiecībā uz
tiesību aktu izpildi uzņēmumu apvienošanās un valsts
atbalsta jomā, bet minimāls progress vērojams karteļu
jomā. Turpmāk jāuzlabo to
lēmumu kvalitāte, kas pieņemti valsts atbalsta jomā. Konkurences aizsardzības komisijai nav
pienācīgu budžeta līdzekļu un darbinieku pretmonopola un
uzņēmumu apvienošanās jomā. Labi
rezultāti panākti finanšu pakalpojumu nozarē. Pakāpeniski tiek piemērota uz risku
balstīta uzraudzība. Ir ieviesti
jauni tiesību akti, kas reglamentē finanšu pakalpojumus,
piemēram, līzingu un ar bankām nesaistītus finanšu
uzņēmumus. Panākumi tika gūti informācijas
sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā. Virzība notiek tiesību aktu
saskaņošanas jomā ar ES acquis, un ir ieviesta
lielākā daļa no galvenajiem aizsargpasākumiem konkurences
jomā. Apraides padomes spējas efektīvi
uzraudzīt tirgu joprojām nav pienācīgi
attīstītas. Turpmāks progress ir panākts lauksaimniecības
un lauku attīstības jomā. Galvenie
lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta politikas virzieni
tiek pakāpeniski saskaņoti ar ES prasībām. Vajadzīgs neatlaidīgs darbs tiesību
aktu saskaņošanā ar acquis. Administratīvās
spējas aizvien rada bažas visā nozarē.
Labi rezultāti panākti pārtikas nekaitīguma,
veterinārajā un fitosanitārajā politikā,
īpaši attiecībā uz jaunu pamata tiesību aktu
pieņemšanu. Pārtikas un
veterinārā dienesta administratīvās spējas tomēr
vēl nav pietiekamas, lai nodrošinātu acquis
pienācīgu īstenošanu. Transporta
politikas jomā progress tika panākts
īpaši attiecībā uz tahogrāfu lietošanu. Neatrisinātās problēmas ir
saistītas īpaši ar transporta jomas regulatīvo un drošības
iestāžu vēl nepietiekamajām spējām. Jāievieš drošības sertifikācijas
procedūras. Labi panākumi gūti enerģētikas
nozarē, īpaši jaunu pamata tiesību aktu īstenošanā
un ilgstošā strīda atrisināšanā ar sadales sistēmas
operatoru, svarīgu ES ieguldītāju. Vēl
jāizveido efektīvi funkcionējošs elektroenerģijas tirgus un
jānodrošina konkurences apstākļi. Vēl
nav nodrošināta regulatora aizsardzībai pret radiāciju
finansiālā neatkarība. Nelieli
panākumi gūti tiesību aktu saskaņošanā ar acquis
nodokļu jomā. Turpina
uzlaboties nodokļu administrācijas operatīvās spējas. Vēl nav ieviesti efektīvi
līdzekļi nodokļu krāpniecības apkarošanai, kā
arī rīcības kodekss uzņēmumu nodokļu jomā. Gūti ievērojami panākumi ekonomikas
un monetārās politikas jomā, īpaši pieņemot
attiecīgos tiesību aktus par centrālo banku. Ir uzlabojusies pirmspievienošanās ekonomikas
programmas kvalitāte. Labi panākumi
ir gūti vairākās statistikas jomās, vēl jāiegulda liels darbs, lai uzlabotu
īpaši ekonomikas statistiku. Ierobežots
progress tika panākts tiesību aktu saskaņošanā ar acquis
sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Ir sākta pamata tiesību aktu
īstenošana diskriminācijas novēršanas jomā. Vēl pilnībā jāsaskaņo
tiesību akti ar acquis. Bažas
joprojām rada augstais bezdarba līmenis un zemā
līdzdalība darba tirgū. Romu,
cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu sociāli
atstumto cilvēku integrēšana notiek lēni. Turpmāk jāīsteno efektīva
nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politika,
kā arī jānostiprina sociālais dialogs. Vispārējās administratīvās
spējas nav pietiekamas. Gūti labi, bet nevienmērīgi
panākumi uzņēmējdarbības un rūpniecības
politikas jomā. Ir gūti nelieli
panākumi, vienkāršojot tiesību aktus un
administratīvās procedūras uzņēmējdarbības
jomā un uzņēmējdarbības izmaksu
samazināšanā. Uzņēmējdarbības
atbalsta pasākumi ir nevienmērīgi sadalīti
vairākās programmās. Turpmāki
panākumi ir gūti Eiropas transporta tīklu jomā. Valsts turpina attīstīt savus transporta,
enerģijas un telekomunikāciju tīklus, ka arī aktīvi
piedalās Dienvidaustrumu Eiropas Transporta novērošanas centra un
Enerģētikas kopienas darbā. Koridora
X īstenošana kavējas, jo bija vajadzīgs papildu laiks, lai
izstrādātu finanšu shēmu. Neliels progress vērojams reģionālās
attīstības un struktūrfondu koordinācijas jomā. Zināmi panākumi ir vērojami IPA
komponentu īstenošanā attiecībā uz operatīvo programmu
reģionālajai attīstībai un cilvēkresursu
attīstībai. Ievērojamu
kavēšanos radīja neatbilstoša pieredze un nepietiekama iestāžu
koordinācija. Jāstiprina
iestāžu līdzatbildība attiecīgās programmas
īstenošanā. Neliels progress
vērojams tiesu iestāžu neatkarības un efektivitātes
jomā, tostarp grozījumi tieslietu ministra pilnvarās
attiecībā uz Tiesu padomi un Augstākās
administratīvās tiesas izveidi. Vajadzīgi
turpmāki centieni attiecībā uz tiesnešu novērtēšanu un
neatceļamību no amata. Nelieli
panākumi ir gūti korupcijas apkarošanas politikas jomā. Ir turpinājusies tiesību aktu
saskaņošana, un tika ieviesta īpašumu deklarāciju
sistemātiska pārbaude. Jāuzlabo
augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšana. Pamattiesību jomā lielā
mērā ir ieviests tiesiskais un institucionālais satvars, bet ir
jāuzlabo īstenošana. Ir uzsākts
dialogs, lai risinātu nopietnas bažas attiecībā uz vārda
brīvību plašsaziņas līdzekļos.
Zināmi panākumi ir gūti attiecībā uz
mazākumtautību un kultūras tiesībām. Ohridas nolīguma īstenošana valstī
joprojām ir svarīga demokrātijas un tiesiskuma jomā. Tiesiskuma, brīvības un
drošības jomā ievērojami panākumi
gūti attiecībā uz ārējām robežām un Šengenas
zonu, tiesu iestāžu sadarbību un sadarbību muitas jomā. Robežpolicijai aizvien trūkst
pienācīga tehniskā aprīkojuma un budžeta
līdzekļu. Neliels progress
panākts migrācijas, vīzu politikas, policijas sadarbības un
cīņas pret organizēto noziedzību jomā. Turpinājās politikas reformas
īstenošana, tomēr aizvien nav atrisināti strukturālo
problēmu, darbinieku trūkuma un budžeta līdzekļu
nepietiekamības jautājumi. Patvēruma
jomā tiesību aktu īstenošana nav pietiekama, tostarp lai
nodrošinātu juridisko palīdzību, tulkošanu un pieeju
sociālajām tiesībām. Progress panākts attiecībā uz
Eiropas standartiem zinātnes un pētniecības jomā. Tika pieņemta nacionālā
stratēģija 2011.–2020. gadam. Ir
vēl vairāk paaugstinājusies dalības pakāpe
Septītajā ES pētniecības pamatprogrammā. Administratīvās spējas
atbalstīt dalību pamatprogrammās ir vājas. Labi panākumi ir gūti, ieviešot Eiropas
standartus izglītības, mācību, jaunatnes un
kultūras jomā. Valsts uzlaboja
savu sniegumu attiecībā uz sistēmas „Izglītība un
mācības 2020” kopējiem kritērijiem.
Mūžizglītības programma un programma „Jaunatne
rīcībā” netika īstenota. Problēmas
joprojām rada aizvien pieaugošā mijiedarbība starp
etniskajām kopienām izglītības jomā. Neliels progress vērojams vides
jomā, īpaši attiecībā uz ES acquis transponēšanu
valsts tiesību aktos un daudzpusējo vides nolīgumu
ratificēšanu. Ir vajadzīgi
ievērojami centieni, lai īstenotu valsts tiesību aktus,
īpaši ūdens apsaimniekošanas un rūpnieciskā
piesārņojuma kontroles jomā. Attiecībā
uz klimata pārmaiņām neliels progress ir panākts,
saskaņojot tiesību aktus ar ES acquis klimata
pārmaiņu jomā un tos īstenojot. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai stiprinātu iestāžu spējas un
starpiestāžu sadarbību. Nelieli
panākumi gūti patērētāju un veselības
aizsardzības jomā. Šķēršļus
aizvien rada ierobežotie finanšu līdzekļi un vajās
operatīvās struktūras. Labi panākumi
gūti muitas savienības jomā, tiesību aktos par muitu
un administratīvajām un operatīvajām spējām. Progress ir
sasniegts ārējo attiecību jomā, īpaši
saskaņojot tiesību aktus kopējās tirdzniecības
politikas jomā. Panākumi
gūti arī ārpolitikas, drošības un aizsardzības
politikas jomā. Valsts veica
pasākumus, lai nodrošinātu labāku koordināciju starp
kompetentajām iestādēm, īstenojot starptautiskos
ierobežojošos pasākumus. Tā veica
tiesību aktu saskaņošanu ar visām ES deklarācijām un
Padomes lēmumiem un izrādīja nepārtrauktu apņemšanos
piedalīties civilajās un militārajās, kā arī
krīzes pārvaldības operācijās.
Progress finanšu kontroles jomā
galvenokārt bija saistīts ar tiesību aktu saskaņošanu, un
jāvelta centieni, lai nodrošinātu īstenošanu, īpaši
attiecībā uz finanšu pārvaldības un kontroles sistēmu
izveidi. Ir vēl vairāk
nostiprinātas valsts revīzijas biroja administratīvās
spējas, tomēr tā
neatkarība vēl jānosaka konstitūcijā. Nav panākts īpašs progress
attiecībā uz finanšu un budžeta noteikumiem. Kopumā nepastāv būtiskas
atšķirības valsts un ES sistēmās attiecībā uz
pamatprincipiem un iestādēm saistībā ar pamata politiku
jomās, kas varētu ietekmēt noteikumus par pašu resursu pareizu
piemērošanu. Vēl nav ieviesta
administratīvā sistēma pašu resursu sistēmas
piemērošanai. Melnkalne Melnkalne ir
panākusi stabilu progresu, izpildot ES dalības politiskos
kritērijus, kopumā sasniedzot apmierinošus rezultātus,
īpaši risinot galvenās prioritātes, kuras noteiktas Komisijas
2010. gadā sagatavotajā atzinumā[18]. Ir uzlabota tiesiskā un
institucionālā sistēma, lai stiprinātu parlamenta darbu,
tiesību aktus vēlēšanu jomā, valsts pārvaldes
profesionālismu un depolitizāciju, tiesu iestāžu neatkarību
un pārskatatbildību, korupcijas novēršanas politiku,
plašsaziņas līdzekļu brīvību un sadarbību ar
pilsonisko sabiedrību. Melnkalne ir pastiprinājusi centienus, lai
uzlabotu panākumus korupcijas apkarošanā un organizētajā
noziedzībā. Ir veikti pasākumi,
lai uzlabotu diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu un
garantētu iekšēji pārvietoto personu juridisko statusu un
nodrošinātu to tiesību ievērošanu. Tomēr
neaizsargātākās grupas faktiski vēl saskaras ar diskrimināciju. Melnkalne turpināja konstruktīvi
darboties reģionā un vienmērīgi īstenot
stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.
Attiecībā
uz demokrātiju un tiesiskumu tiesību akti par
mazākumtautību tiesībām un vēlēšanām tika
saskaņoti ar konstitūciju. Komisijas
atzinumā noteiktā prioritāte, proti, tiesiskais un
institucionālais satvars vēlēšanu jomā, ir
būtiski uzlabota saskaņā ar EDSO/DICB un Venēcijas
komisijas galvenajiem ieteikumiem. Jaunajā
likumā par vēlēšanām īstenota
konstitucionālā apņemšanās attiecībā uz
mazākumtautību autentisku pārstāvību, ieviešot
apstiprinošu darbību, lai parlamenta vēlēšanās tiktu
pārstāvētas visas mazākumtautības. Minētais likums arī uzlabo
administrāciju un stiprina vēlēšanu procesa
pārraudzību. Progress ir
panākts, nostiprinot parlamenta likumdošanas un
pārraudzības funkciju, kas arī ir viena no atzinumā
noteiktajām galvenajām prioritātēm, vairojot atbalstu
parlamenta komitejām, labāk plānojot parlamenta darbu un veicot
ciešāku uzraudzību, īpaši aizsardzības un drošības jomā. Jāuzlabo parlamenta spējas un
līdzekļi veikt tiesību aktu projektu pārbaudi,
salīdzinot tos ar ES acquis. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai nostiprinātu parlamenta pārraudzības
funkciju un uzlabotu tā administratīvās spējas. Jaunā
valdība ES integrācijas procesam
piešķir lielu prioritāti. Ir
uzlabojusies valdības darba koordinēšana un politikas veidošana,
īpaši apspriežu ar pilsonisko sabiedrību kvalitāte. Valdības darbs, īstenojot
rīcības plānu, lai risinātu galvenās prioritātes,
kuras izklāstītas Komisijas atzinumā, ir bijis sistemātisks
un efektīvs. Ministriju spējas
nodrošināt konsekvenci un uzraudzīt likumu efektīvu
īstenošanu ir zināmā mērā uzlabojušās, bet
vēl ir jāattīsta. Lielā
mērā jānostiprina administratīvās spējas, kas
iesaistītas Eiropas integrācijas koordinācijā, tostarp
finansiālās palīdzības jomā.
Vēl nav veikti grozījumi tiesību aktos, lai izveidotu
pārredzamu, efektīvu un pārskatatbildīgu
administrāciju vietējā līmenī. Melnkalne ir veikusi nozīmīgus
pasākumus, lai risinātu galvenās problēmas
saistībā ar valsts pārvaldes reformu, kas ir viena no
atzinumā noteiktajām galvenajām prioritātēm. Valdība ir pieņēmusi un
sākusi īstenot valsts pārvaldes reformas stratēģiju,
kuras mērķis ir ieviest Eiropas standartus darbā
pieņemšanas jomā un veicināt un uzlabot efektivitāti. Civildienesta un valsts pārvaldes jomā ir
pieņemti uzlaboti pamata tiesību akti, kuru mērķis ir
efektivitāte, depolitizācija un uz nopelniem balstīta darbā
pieņemšana. Ir veikti grozījumi
tiesību aktos, kas reglamentē administratīvās
procedūras, un ir sākta turpmāka visaptveroša reforma. Ir nostiprināta Cilvēkresursu
pārvaldības iestāde. Jāpaātrina
sagatavošanās darbi pieņemto tiesību aktu īstenošanai un
jāvelta uzmanība, lai praksē nodrošinātu
administrācijas depolitizāciju, profesionālismu,
efektivitāti un objektivitāti, tostarp uz nopelniem balstītu
pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā. Minētās
stratēģijas īstenošanā jāņem vērā
vajadzība racionalizēt administratīvās struktūras un
stiprināt administratīvās spējas, īpaši jomās,
kas saistītas ar Eiropas integrāciju, vienlaikus nodrošinot valsts
pārvaldes finansiālo ilgtspējību.
Turpmāk jāuzlabo ombuda biroja un Valsts revīzijas
iestādes spējas. Attiecībā
uz tiesu iestāžu sistēmu Melnkalne ir panākusi progresu,
nostiprinot tiesnešu un prokuroru neatkarību, autonomiju,
efektivitāti un pārskatatbildību, kas ir viena no atzinumā
noteiktajām galvenajām prioritātēm.
Tiesiskais satvars ir uzlabots konstitūcijai pakārtoto
noteikumu līmenī attiecībā uz tiesu iestāžu
neatkarību un prokuratūras autonomiju, kā arī ir
pavirzījies uz priekšu konstitucionālās reformas process. Ir nostiprināti noteikumi par tiesnešu un
prokuroru pārskatatbildību. Turpmāk
būs vajadzīgi ievērojami centieni, lai pabeigtu juridisko
reformu un efektīvi īstenotu nesen pieņemtos tiesību aktus,
tostarp panākot pārliecinošus rezultātus korupcijas un
organizētās noziedzības lietās visos līmeņos. Jāizveido viena darbā pieņemšanas
sistēma visā valstī, kuras pamatā ir anonīmi testi
tiesnešu iecelšanai amatā pirmo reizi. Vēl
jāīsteno sistemātiskas mācības visiem tiesnešiem un
prokuroriem, īpaši par jaunajiem tiesību aktiem un ES tiesību
aktiem. Ir pastiprināti centieni
samazināt neizskatīto lietu skaitu tiesās, bet ir
jāpanāk konsekvence attiecīgās metodes izmantošanā. Pienācīgas infrastruktūras un
aprīkojuma trūkums aizvien rada šķēršļus tiesu
iestāžu efektivitātē. Jānodrošina
tiesas spriedumu pilnīga publicitāte. Korupcijas novēršanas politikas jomā ir panākts progress, īstenojot valdības
izstrādāto korupcijas apkarošanas stratēģiju un
rīcības plānu, kas ir viena no minētajā atzinumā
noteiktajām galvenajām prioritātēm.
Ir nostiprināts stratēģiskais un tiesiskais satvars
korupcijas apkarošanai galvenajās jomās, proti, politisko partiju
finansēšana, interešu konflikts, apsūdzības, ziņotāju
aizsardzība un publiskais iepirkums. Ir
pabeigta risku analīze neaizsargātās nozarēs, lai
turpmāk precīzāk definētu novēršanas politiku. Ir atjauninātas tehniskās un
administratīvās spējas korupcijas novēršanai un
apkarošanai, un ir veiktas vairākas izmeklēšanas korupcijas
lietās. Ir veikti pasākumi, lai
gūtu stabilus panākumus aktīvas izmeklēšanas,
kriminālvajāšanas un spriedumu pasludināšanas jomā
korupcijas lietās visos līmeņos, kas ir daļa no
atzinumā noteiktās galvenās prioritātes korupcijas
novēršanas jautājumā. Tomēr
jāpalielina centieni, lai gūtu turpmākus uzlabojumus. Galīgo spriedumu skaits, īpaši augsta
līmeņa korupcijas lietās arvien ir zems.
Īpašu izmeklēšanas pasākumu veikšanu aizvien kavē
pienācīga aprīkojuma un specializētu cilvēkresursu
trūkums. Turpmāk jāuzlabo
starpaģentūru koordinācija un, jo īpaši, sadarbība
starp prokuroriem un policiju. Pamata
tiesību aktu īstenošana nav vienmērīga. Apņēmīgi jāīsteno nesen
pieņemtie noteikumi interešu konflikta un politisko partiju finansēšanas
jomās. Joprojām tiesu
iestādēs jāveic stingrāka uzraudzība korupcijas un
interešu konflikta jomā. Korupcija
turpina dominēt daudzās jomās un aizvien rada nopietnas
problēmas. Melnkalnē ir lielā mēra
nodrošināta cilvēktiesību un mazākumtautību
tiesību aizsardzības ievērošana.
Tika pieliktas pūles, lai turpinātu uzlabot attiecīgo
tiesisko un institucionālo satvaru. Jānodrošina
pašreizējo tiesību aktu īstenošana un administratīvo
spēju nostiprināšana. Nelieli panākumi ir gūti
attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību un
veicināšanu. Lielā
mērā ir uzlabota Cilvēktiesību un brīvību
aizsardzības biroja (ombuda) autoritāte un ietekme: jaunais likums par ombudu, kurā noteikts, ka
ombuds ir valsts mehānisms aizsardzībai pret spīdzināšanu
un diskrimināciju, tika pieņemts jūlijā. Tomēr Ombuda birojs turpina saskarties ar
nepilnībām attiecībā uz finansiālajām un
administratīvajām spējām efektīvi veikt savus
pienākumus. Nelieli panākumi ir
gūti attiecībā uz ļaunprātīgu izturēšanos
un cīņu pret nesodāmību. Attiecīgie
darbinieki ir piedalījušies turpmākā apmācībā. Aizvien tiek ziņots par atsevišķiem
vardarbības gadījumiem, īpaši policijas iecirkņos. Ziņoto gadījumu izskatīšana aizvien
ir lēna. Attiecībā uz cietumu sistēmu
ir izstrādāts tiesiskais un regulatīvais satvars
alternatīvu sankciju un kriminālsankciju īstenošanas
sistēmas izveidei. Apstākļi
cietumos vēl jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem,
īpaši attiecībā uz medicīniskās aprūpes un
ģimenes istabu nodrošināšanu. Jārisina
arī jautājums par sankciju efektīvu īstenošanu. Progress tika panākts vārda
brīvības jomā, kas ir viena no atzinumā
noteiktajām galvenajām prioritātēm. Par noziegumiem vairs neuzskata goda
aizskaršanu un neslavas celšanu. Augstākā
tiesa pieņēma un nosūtīja valstu tiesām pamatnostādnes,
ar ko reglamentē finansiālu kompensāciju goda aizskaršanas
lietās pret plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar
Eiropas standartiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Tomēr vēl nav pilnībā
izmeklētas un izskatītas tiesā iepriekšējās lietas,
kurās iesaistīta vardarbība un atkārtoti draudi pret
žurnālistiem. Biedrošanās un pulcēšanās
brīvība lielā mēra ir
ievērota. Ļoti labi
panākumi gūti, valsts iestādēm sadarbojoties ar pilsoniskās
sabiedrības organizācijām, kas ir viena no atzinumā
noteiktajām galvenajām prioritātēm.
Likumu par nevalstiskajām organizācijām pieņēma
jūlijā. Valsts iestāžu
augstākās amatpersonas ir regulāri uzturējušas kontaktus ar
nevalstiskajām organizācijām un turpinājušas
vispārēju atklātu un konstruktīvu sadarbību ar
attiecīgajām ieinteresētajām aprindām. Ir arī veikti pasākumi, lai uzlabotu
sadarbību ar pilsonisko sabiedrību vietējā
līmenī. Melnkalne ir guvusi progresu
attiecībā uz diskriminācijas novēršanas politiku,
kas ir viena no galvenajām atzinumā noteiktajām
prioritātēm. Likumu par ombudu
pieņēma jūlijā, patlaban
ombuda kompetencē ir diskriminācijas novēršanas gadījumi. Septembrī ministru prezidenta birojā tika
iecelts padomnieks diskriminācijas novēršanas jautājumos. Ar diskrimināciju, īpaši no valsts
iestāžu puses, aizvien saskaras romi, ashkali un ēģiptieši,
kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām,
lesbietes, geji, biseksuāļi un transseksuāļi (LGBT). Likuma par diskriminācijas novēršanu
efektīva īstenošana jāpierāda, uzlabojot ombuda biroja un
tiesībaizsardzības iestāžu spējas pienācīgi
izskatīt diskriminācijas lietas. Panākumi
ir gūti attiecībā uz cilvēku ar īpašām
vajadzībām tiesību ievērošanu. Ir pieņemts likums par
diskriminācijas novēršanu pret cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām un likums par cilvēku ar īpašām
vajadzībām profesionālo rehabilitāciju un
nodarbinātību. Ir uzsākti
iekļaujošas izglītības pasākumi, un ir veltītas
pūles, lai veicinātu minēto personu nodarbinātību. Tomēr tiesību aktu sistēmā ir
trūkumi, īpaši attiecībā uz pozitīvu rīcību
un sankciju mehānismiem, un minētās personas turpina saskarties
ar diskrimināciju, sevišķi saistībā ar
nodarbinātību un pieeju sabiedriskām vietām. Bažas aizvien rada apstākļi cilvēku
ar īpašām vajadzībām institūtā Komanski Most. Nelieli panākumi gūti attiecībā
uz sieviešu tiesību ievērošanas veicināšanu, bet
minēto tiesību izpilde, īpaši to upuru aizsardzība, kas
cietuši no vardarbības ģimenē, aizvien ir ierobežota. Jāuzlabo sieviešu pieeja atbildīgiem
amatiem. Nelieli panākumi ir gūti īpašumtiesību
jomā. Īpašuma atgūšanas
process joprojām ir ļoti lēns un ir jāpaātrina. Saistībā ar īpašuma dokumentu
viltošanas vairākiem gadījumiem ir uzsākti pasākumi, lai
stiprinātu kontroli pār kadastra birojiem. Parlaments
jūlijā pieņēma grozījumus likumā par valsts
veikto zemes mērīšanu un nekustamā īpašuma kadastru, tomēr kadastra sistēmas darbība
turpmāk jāuzlabo, īpaši attiecībā uz datu
pilnīgumu un precizitāti un valsts mēroga datiem. Etnisko grupu savstarpējās
attiecības Melnkalnē aizvien ir stabilas. Ir
pieliktas pūles, lai uzlabotu mazākumtautību politisko
pārstāvību, veicot grozījumus likumā par
mazākumtautību tiesībām, lai to saskaņotu ar
konstitūciju. Progress
attiecībā uz romu, ashkalu un ēģiptiešu ekonomisko,
sociālo un politisko iekļaušanu joprojām ir diezgan ierobežots,
neraugoties uz nepārtrauktajiem iestāžu centieniem valsts un
vietējā mērogā. Ierobežots
progress ir panākts attiecībā uz iekšēji pārvietoto
personu situācijas uzlabošanu, kas ir viena no atzinumā
noteiktajām galvenajām prioritātēm.
Neraugoties uz iestāžu centieniem nodrošināt minētajām
personām juridisko statusu, apgrūtinošo procedūru dēļ
līdz šim tikai neliels skaits personu ir ieguvis legāla rezidenta
statusu. Attiecībā
uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām
saistībām Melnkalne turpina izpildīt Stabilizācijas
un asociācijas procesa nosacījumus par sadarbību ar ICTY
un reģionālo sadarbību. Melnkalne
turpināja aktīvi piedalīties reģionālās
sadarbības iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas
sadarbības procesā (SEECP), Reģionālās
sadarbības padomē (RCC) un Centrāleiropas
brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN). 2010.–2011. gadā tā
uzņēmās Centrāleiropas iniciatīvas (CEI),
Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesa (SEECP) un
Adrijas–Jonijas jūras iniciatīvas (AII)
priekšsēdētājas pienākumus. Valsts
turpina cieši iesaistīties reģionālajā sadarbībā
un uzņemties konstruktīvu reģionālo funkciju. Jāatrisina nenokārtoti divpusējie
jautājumi. Ievērojami panākumi gūti
attiecībā uz Sarajevas deklarācijas procesu. Pēc sanāksmēm 2011. gada
jūnijā un septembrī Bosnija un Hercegovina, Horvātija,
Melnkalne un Serbija vienojās par vairākiem jautājumiem, tostarp
par kopīgas deklarācijas tekstu, kas jāparaksta ministru
konferencē 2011. gada novembrī Belgradā. Attiecībā
uz Starptautisko krimināltiesu 2003. gada divpusējais
imunitātes nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm
neatbilst ES kopējām nostājām un pamatprincipiem. Melnkalnei ir jāpielāgojas ES
nostājai. Melnkalnes ekonomika
2010. gadā sāka atveseļoties no krīzes sekām, kas
apdraudēja valsts ekonomikas politikas sistēmu. Standarta monetārās politikas
instrumentu[19]
trūkuma dēļ fiskālajai politikai bija jāveic smags
uzdevums, proti, jāpanāk līdzsvars starp izaugsmes atjaunošanu
un konsolidācijas turpināšanu. Tomēr
valstij izdevās uzlabot vispārējo makroekonomikas
stabilitāti un valsts finanšu kvalitāti, kā arī
saglabāt reformu gaitu. Melnkalnes
ekonomikas atveseļošanās process aizvien ir nestabils. Ekonomikas konkurētspēja aizvien ir
ierobežota, un diversifikācija visās nozarēs ir zema. Joprojām ir trūkumi tiesiskuma, valsts
pārvaldes, cilvēkresursu un infrastruktūras jomā. Attiecībā
uz ekonomikas kritērijiem Melnkalne ir guvusi
panākumus, tuvojoties funkcionējošai tirgus ekonomikai, pateicoties
progresam, kas gūts banku nozares stabilizēšanā un
samērā piesardzīgas fiskālās nostājas saglabāšanā,
tādējādi pastiprinot makroekonomikas stabilitāti. Melnkalnei būtu jāspēj tikt
galā ar konkurences spiedienu un tirgus ietekmi Eiropas
Savienībā vidējā termiņā, ja tā
neatlaidīgi risinās strukturālās nepilnības,
īstenojot savu visaptverošo reformu programmu. Uz eksportu
orientētu rūpniecības nozaru atgūšanās stimulēja
ekonomikas izaugsmi un līdz ar zemo iekšējo pieprasījumu un
pozitīvām tendencēm tūrisma jomā veicināja
aizvien augsto ārējo nelīdzsvarotību samazināšanos. Ekonomikas politika bija konsekventa, un tika
īstenotas dažas strukturālās reformas.
Valsts pensiju reforma ir solis pretim valsts finanšu augstākai
kvalitātei un ilgtspējībai. Tika
vēl vairāk uzlaboti mehānismi iekļūšanai tirgū un
izkļūšanai no tā, līgumu izpilde, kā arī
īpašuma reģistrācijas procedūras.
Lai uzlabotu nozares izturību, tika izstrādāti
tiesību akti finanšu jomā. Tomēr banku
kā finanšu starpnieku nozīme nebija liela, jo bankas centās
nostiprināt savu bilanci. Lielā
daļa ienākumus nenesošu kredītu aizvien rada nopietnas bažas
attiecībā uz finansiālo stabilitāti. Uzņēmumiem joprojām nākas sastapties ar
stingriem un dārgiem kreditēšanas nosacījumiem. Bezdarba līmenis ir augsts. Budžeta finansēšanas vajadzību
dēļ palielinājās valsts parāds, vienlaikus
būtiski paaugstinoties iespējamajām saistībām, ko rada
budžeta garantijas un budžeta deficīts. Privatizācijas
procesu kavēja negatīva globālā vide. Paralēli tūrismam un preču eksportam
ekonomikas darbība aizvien ir koncentrēta uz netirgojamu preču
un pakalpojumu nozarēm. Neformālais
sektors joprojām rada nopietnas problēmas. Konsekventie
šķēršļi tiesiskuma jomā negatīvi ietekmē
ieguldījumu un uzņēmējdarbības vidi. Melnkalne ir
guvusi ievērojamus panākumus, uzlabojot savas spējas uzņemties
dalības saistības, īpaši attiecībā uz publisko
iepirkumu, uzņēmējdarbības tiesībām, statistiku,
finanšu pakalpojumiem, tiesu iestādēm un pamattiesībām,
zinātni un pētniecību, izglītību, jaunatni un
kultūru. Nelieli panākumi gūti
citās jomās, piemēram, darba ņēmēju brīva
pārvietošanās, brīvība sniegt pakalpojumus,
lauksaimniecība, vide, reģionālā politika un
struktūrfondu koordinācija. Kopumā
Melnkalne turpināja vienmērīgi īstenot savas saistības
saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAA). Tomēr vēl jānovērš daži
trūkumi attiecībā uz valsts atbalstu un tranzīta satiksmi,
kur jāvelta papildu centieni tiesību aktu saskaņošanai. Preču brīvas aprites jomā ir panākts neliels progress standartizācijā,
akreditācijā, metroloģijā un tirgus uzraudzībā. Horizontālo pamata tiesību aktu
saskaņošana ar acquis nav īpaši pavirzījusies uz priekšu,
un vēl nav pilnībā uzsākta acquis transponēšana
attiecībā uz konkrētām precēm.
Darba ņēmēju brīvas pārvietošanās
jomā ir gūti nelieli panākumi, galvenokārt
attiecībā uz sociālās drošības sistēmu
koordinēšanu. Pamata tiesību aktu
saskaņošana ar acquis vēl ir agrīnā posmā. Īpašs progress nav vērojams
attiecībā uz tiesībām veikt
uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus,
jo īpaši attiecībā uz būvniecības atļauju
izsniegšanu. Nav nodrošināta Elektronisko
sakaru un pasta pakalpojumu aģentūras pilnīga neatkarība. Jānostiprina centieni saskaņot
tiesību aktus ar ES pakalpojumu direktīvu. Nelieli
panākumi gūti kapitāla brīvas aprites jomā,
īpaši, apkarojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanu, īstenojot pasākumus, lai apkarotu terorisma
finansēšanu un sadarbību, un sadarbojoties finanšu uzraudzības
iestādēm un tiesībaizsardzības aģentūrām. Administratīvās un uzraudzības
spējas aizvien ir vājas. Labs
progress vērojams publiskā iepirkuma jomā. Administratīvās spējas ir
nostiprinātas, un procedūru pārredzamība ir uzlabota. Zināmas bažas rada vispārējais
institucionālais satvars publiskā iepirkuma jomā. Melnkalne ir guvusi labus panākumus uzņēmējdarbības
tiesību jomā. Panākumi
gūti tiesību aktu saskaņošanā ar acquis attiecībā
uz uzņēmējdarbības organizēšanu,
grāmatvedību un revīziju, kā arī pārņemšanas
piedāvājumiem. Zināmi panākumi ir gūti intelektuālā
īpašuma tiesību jomā, īpaši attiecībā uz
tiesību aktu saskaņošanu ar acquis autortiesību un ar to
saistīto tiesību, preču zīmju un rūpniecisko
dizainparaugu aizsardzības jomā. Turpmākai
virzībai šajā jomā ir būtiski vēl vairāk
nostiprināt administratīvas spējas. Konkurences politikas jomā nelieli panākumi gūti, saskaņojot valsts
tiesību aktus ar acquis. Tomēr
vēl jārisina problēmas saistībā ar Konkurences
aizsardzības administrācijas un valsts iestāžu
administratīvajām spējām. Turklāt
nav pabeigta pamata tiesību aktu saskaņošana ar ES noteikumiem valsts
atbalsta kontroles jomā. Bažas
rada tas, ka nav pilnībā ievērotas saistības valsts
atbalsta jomā saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas
nolīgumu. Turpmāk
jāgarantē valsts atbalsta iestādes darbības
neatkarība. Attiecībā uz
metālrūpniecību iestādēm jānodrošina pilnīga
pārredzamība par valsts atbalsta apjomu, kas piešķirts
alumīnija un tērauda ražošanas uzņēmumiem. Nekavējoties jāpieņem lēmumi
par līdzatbildību tērauda ražošanas uzņēmumā, kas
bija pasludināts par bankrotējušu. Melnkalne ir panākusi
nevienmērīgu progresu finanšu pakalpojumu, īpaši banku
nozares jomā. Ir nostiprināta
sadarbība starp trim regulatīvajām iestādēm. Tiesību aktu saskaņošana
apdrošināšanas, finanšu infrastruktūras, vērtspapīru tirgu
un investīciju pakalpojumu jomā vēl ir agrīnā
posmā, un turpmāk jārisina jautājums par nodrošinājuma
fondiem. Turpmāki panākumi ir gūti
tiesību aktu saskaņošanā attiecībā uz informācijas
sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Elektronisko sakaru un informācijas
sabiedrības jomā regulatīvās iestādes neatkarība
uzlabojās, bet aizvien ir apdraudēta. Jāvelta
turpmāki centieni, lai pilnībā īstenotu tiesību aktus
un ieviestu konkurētspējīgus aizsardzības pasākumus,
kas visiem operatoriem nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus. Audiovizuālās politikas jomā
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu aģentūra ir
nostiprināta, bet tās spējas efektīvi uzraudzīt tirgus
aizvien nav pietiekamas. Nelieli panākumi gūti lauksaimniecības
un lauku attīstības jomā. Tiek
veidots pamats precīzai statistikai lauksaimniecības jomā. Progress politikas attīstībā un
pieejamās finanšu palīdzības izmantošanā lauku
attīstības jomā ir bijis diezgan ierobežots. Nelieli panākumi gūti pārtikas
nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas
jomā, stiprinot spējas pārtikas nekaitīguma jomā un
saskaņojot tiesību aktus ar acquis fitosanitārās un
veterinārās politikas jomā. Zināmi
panākumi ir gūti zivsaimniecības jomā,
galvenokārt attiecībā uz administratīvo spēju
atjaunināšanu, jūras zivsaimniecības resursu inspekcijas un
uzraudzības uzlabošanu un datu apkopošanu sistemātiskākā
veidā. Zivsaimniecības
administrācijas pārvaldības un inspekcijas spējas aizvien
ir vājas. Zināmi panākumi ir gūti transporta
politikas jomā, saskaņojot tiesību aktus ar acquis,
īpaši ceļu un transporta jomā. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai pilnībā saskaņotu tiesību aktus
transporta jomā ar acquis, īpaši ar trešo dzelzceļa
pasākumu kopumu. Ir pieņemti
lēmumi atcelt diskriminējošās autoceļu izmaiņas
attiecībā uz ES transporta līdzekļiem. Tomēr tie vēl pilnībā
jāīsteno. Melnkalne ir panākusi progresu enerģētikas
jomā, īpaši atjaunojamo energoavotu jomā. Ir pieņemta jauna stratēģija par
enerģijas politiku līdz 2030. gadam. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai pieņemtu tiesību aktus
attiecībā uz naftas krājumiem un izveidotu regulatīvo vidi,
kas veicinātu atjaunojamo energoavotu lielāku izmantošanu visās
nozarēs. Administratīvās
spējas aizvien ir ierobežotas. Melnkalne panāca nelielu progresu nodokļu
jomā, galvenokārt attīstot datorizētas
reģistrācijas un apkopošanas sistēmu. Administratīvās
spējas informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un datu
sistēmu efektivitāte administratīvās sadarbības un
iekšējās kontroles jomā aizvien ir vāja. Turpmāki panākumi gūti ekonomikas
un monetārās politikas jomā, kā pamatā
galvenokārt ir uzlabojumi tiesiskajā satvarā, precīzu
noteikumu pieņemšana attiecībā uz rezerves prasībām,
kredītu reģistru un nolietotu banknošu un monētu izņemšanu
no apgrozības, nomaiņu un iznīcināšanu. Labi panākumi gūti statistikas jomā. Melnkalne sekmīgi veica tautas un
mājokļu skaitīšanu 2011. gada aprīlī un
publicēja pirmos pilnīgos rezultātus jūlijā. Tomēr ir jāvelta lielas pūles, lai
novērstu konstatētās nepilnības un uzlabotu statistikas
infrastruktūru, lai panāktu tiesību aktu saskaņošanas
apmierinošu līmeni ar acquis statistikas jomā. Īpašs progress nav vērojams
attiecībā uz tiesību aktu saskaņošanu ar acquis
sociālās politikas un nodarbinātības jomā,
īpaši veselības un darba drošības, sociālās
iekļaušanas un sociālās aizsardzības jomā. Neliels progress panākts sociālā
dialoga jomā. Ir paveikts darbs
diskriminācijas novēršanas jomā, īpaši pieņemot likumu
par ombudu un organizējot izpratnes vairošanas pasākumus. Valsts nodarbinātības dienesta un
aktīva darba tirgus pasākumi aizvien ir vāji
līdzdalības un nodarbinātības zemo rādītāju
jomā, kā arī attiecībā uz neatbilstību starp
vajadzībām un pieejamajām prasmēm.
Kopumā valsts finanses negatīvi ietekmē sociālo
jomu. Zināms progress panākts uzņēmējdarbības
un rūpniecības politikas jomā, īpaši
attiecībā uz politikas attīstību MVU labā. Tomēr jāpastiprina centieni, lai
attīstītu rūpniecības politiku un politiku
stratēģiski svarīgās ražošanas nozarēs. Eiropas komunikāciju tīklu jomā īpašs progress nav vērojams. Attiecībā uz Eiropas transporta
tīkla (TEN-T) infrastruktūrām jāveic papildu darbs,
lai uzlabotu autoceļu un dzelzceļa savienojumus. Progress attiecībā uz TEN-E
tīklu galvenokārt bija saistīts ar elektroenerģijas
starpsavienojuma līniju uzlabojumiem. Īpašs progress nav vērojams reģionālās
politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā,
galvenokārt, lai izveidotu IPA III un IV komponenta
attiecīgās īstenošanas struktūras. Steidzami jāpabeidz
minēto struktūru izveide. Jāizstrādā
atbilstošas administratīvās spējas, īpaši
stratēģiskās plānošanas, projektu attīstības,
projektu pārvaldības un finanšu pārvaldības un kontroles
jomā. Tiesu iestāžu
un pamattiesību jomā Melnkalne ir
panākusi nelielu virzību, īpaši īstenojot
attiecīgās galvenās prioritātes, kuras
izklāstītas Komisijas atzinumā. Būs
vajadzīgi papildu ilgtspējīgi centieni, lai tiesību aktus
saskaņotu ar acquis šajā sadaļā, īpaši, lai tos
īstenotu un efektīvi izpildītu vidējā
termiņā. Turpmāk jāuzlabo
smagu noziegumu apkarošana, īpaši augsta līmeņa korupcijas
jomā. Neraugoties uz nelielo progresu,
kas panākts, nostiprinot tiesisko un institucionālo satvaru,
pamattiesību jomā pilnībā jāīsteno
pašreizējās tiesiskās garantijas un jāstiprina
administratīvās spējas. Attiecībā uz tiesiskumu,
brīvību un drošību labi panākumi gūti, stiprinot
tiesu iestāžu sadarbību, īpaši krimināljautājumos. Nelieli panākumi ir gūti migrācijas
un patvēruma jomā. Panākumi
ir gūti arī robežu pārvaldības jomā. Tika pieņemta jauna stratēģija
terorisma apkarošanai. Panākumi ir
gūti, risinot problēmas cīņā pret organizēto
noziedzību, īpaši ciešāk sadarbojoties starptautiskā un
reģionālā līmenī. Nelielā
mērā pieaudzis attiecīgo izmeklēšanu un apcietināšanas
gadījumu skaits, īpaši narkotiku tirdzniecības jomā. Veicot finanšu izmeklēšanu divās
svarīgās lietās, uz pagaidu laiku tika konfiscēts
būtisks apjoms aktīvu. Tomēr
kopējais finanšu izmeklēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu
konfiscēšanas gadījumu skaits ir zems. Jāuzlabo
uz izlūkdatiem balstītas kārtības uzturēšana un
sadarbība starp aģentūrām. Jāstiprina
izmeklēšanas un kriminālvajāšanas mehānismi, īpaši
cilvēku tirdzniecības un nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā. Vēl nav veikti grozījumi likumos par
iekšējām lietām un nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas apkarošanā.
Jāturpina saskaņot tiesību aktus vīzu politikas
jomā. Vajadzīgi turpmāki
centieni, lai nodrošinātu atbilstošus uzņemšanas apstākļus
patvēruma meklētājiem un nelegālajiem migrantiem. Labi panākumi gūti pētniecības
un inovāciju jomā. Ir
nostiprināts institucionālais un tiesiskais satvars
zinātniskās pētniecības darbībām, un ir veikti
vairāki pasākumi, lai uzlabotu pētnieku mobilitāti. Pienācīgi jāizvērtē
sagatavošanās darbi Inovāciju savienībai. Neliels progress vērojams izglītības
un kultūras jomā, īpaši tiesību aktu
saskaņošanā ar acquis. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai nodrošinātu iekļaujošu
izglītību neaizsargātākajām grupām un
bērniem ar īpašām vajadzībām.
Vides un klimata pārmaiņu jomā Melnkalne ir paveikusi maz, lai tiesību aktus
saskaņotu ar acquis un tos īstenotu. Progress panākts galvenokārt, pateicoties tam, ka
pieņemti īstenošanas tiesību akti atkritumu apsaimniekošanas un
dabas aizsardzības jomās, kā arī ratificēti
starptautiskie nolīgumi vides jomā. Ir uzlabojušās Vides aizsardzības aģentūras (EPA)
administratīvās spējas, bet tās vēl lielā
mērā jānostiprina inspekciju jomā.
Melnkalnei jāpaātrina sava stratēģiskā
plānošana visās nozarēs, sistemātiskāk
jāintegrē vide citās nozarēs, lai rastu
ilgtspējīgu finansējumu īstenošanai. Jānostiprina administratīvās spējas vides un
klimata pārmaiņu jomā vietējā un valsts
līmenī. Patērētāju un veselības
aizsardzības jomā Melnkalne gūst
panākumus, saskaņojot tiesību aktus ar ES
patērētāju politiku un ES veselības aizsardzības
stratēģiju. Tomēr
vajadzīgi turpmāki centieni, lai saskaņotu valsts tiesību
aktus ar acquis un uzlabotu administratīvās spējas. Atbalsts patērētāju aizsardzības
organizācijām un izpratnes veicināšanas pasākumiem aizvien
ir zems. Neliels progress panākts muitas
savienības jomā, īpaši saskaņojot kombinēto
nomenklatūru un atceļot muitas maksas, kas neatbilst acquis un
stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistībām. Jāturpina darbs šādās jomās:
kvotu pārvaldība, ar drošību saistīti noteikumi un
tiesību aktu saskaņošana ar ES muitas kodeksu. Nelieli panākumi ir gūti ārējo
attiecību jomā. Institucionālo
un administratīvo spēju nostiprināšana ir vajadzīga
attiecībā uz tirdzniecības, attīstības un
humānās palīdzības politiku. Melnkalne
ir guvusi turpmākus panākumus ārpolitikas, drošības un
aizsardzības politikas jomā. Tā
jo īpaši turpināja veikt spēcīgu ieguldījumu
reģionālajā stabilitātē. Melnkalne ir
panākusi progresu finanšu kontroles jomā, īpaši
iekšējās un ārējās revīzijas jomā. Tomēr valsts īstenošanas spējas
jāstiprina jomās, kas attiecas uz finanšu pārvaldību un
kontroli, lai pilnībā un efektīvi īstenotu tiesību
aktus. Finanšu
un budžeta noteikumu jomā nepastāv būtiskas
atšķirības starp Melnkalnes un ES sistēmām
attiecībā uz pamatprincipiem un iestādēm pamata politikas
jomās, kas reglamentē noteikumu par pašu resursu piemērošanu,
tomēr vēl nav ieviesta administratīvā sistēma
noteikumu par pašu resursu piemērošanai. Albānija Albānijas iekšējā
politiskajā situācijā turpinājās nepārtraukts
politiskais strupceļš un parlamenta daļēja boikotēšana no
opozīcijas puses. Minētais
politiskais strupceļš sākās 2009. gada jūnija
vispārējās vēlēšanās. Sociālistiskā
partija apstrīdēja minēto vēlēšanu iznākumu,
neraugoties uz to, ka EDSO/DICB apgalvoja, ka vēlēšanas atbilda
vairumam starptautisko standartu, lai arī tajās tika novēroti
trūkumi. 2011. gada
21. janvāra vardarbīgie notikumi, kuru rezultātā
dzīvību zaudēja četri demonstrāciju dalībnieki,
radīja neuzticību starp divām lielākajām
politiskajām partijām un arī pret konkrētām valsts
iestādēm. Vietējās
vēlēšanas 8. maijā, kuras tika organizētas nepareizi
iemesto biļetenu balsu skaitu pretrunīgās skaitīšanas un
Tirānā apstrīdēto rezultātu dēļ, vēl
vairāk saasināja polarizāciju starp valdošo vairākumu un
opozīciju. Visi minētie notikumi
novērsa politisko uzmanību no ļoti vajadzīgajām ES
politikas reformām. Ņemot vērā šo situāciju,
valdība pielika zināmas pūles, lai turpinātu īstenot
ES integrācijas darba kārtību un īpaši, lai sagatavotu
rīcības plānu Komisijas 2010. gada atzinumā ietverto
ieteikumu īstenošanai. Šo centienu
rezultātā tika īstenota laba sadarbība starp valdošo
vairākumu un opozīciju, izstrādājot rīcības
plānu Eiropas Integrācijas parlamentārajā komitejā, un
veikts kopīgs darbs, lai panāktu vienošanos par
vajadzīgajām reformām. Centieni
izveidot darba grupas vēlēšanu reformu jautājumā
pakāpeniski apsīka. Opozīcija
5. septembrī pārtrauca boikotu un atgriezās pie darba
parlamentā. Kopumā Albānija ir guvusi nelielus
panākumus, izpildot politiskos kritērijus dalībai ES. Svarīgas ar ES saistītas reformas
kavēja politiskais strupceļš. Progress,
īstenojot galvenās prioritātes[20]
un citas minētajā atzinumā noteiktās problēmas, bija
nevienmērīgs. Ir panākts
neliels progress, īstenojot pasākumus, lai apkarotu organizēto
noziedzību, uzlabotu attieksmi pret aizturētajām personām
cietumos, un bērnu tiesību jomā. Tomēr
tikai nelieli panākumi gūti attiecībā uz parlamenta darbu,
vēlēšanām, tiesu iestādēm, korupcijas apkarošanas
politiku, īpašumtiesībām un romu kopienas dzīves
apstākļu uzlabošanu. Albānijai
būs jāīsteno ievērojami un ilgtspējīgi centieni
visās jomās, kuras noteiktas pagājušā gada atzinumā. Attiecībā
uz demokrātiju un tiesiskumu politiskā
dīkstāve, turpmāki konfrontējoši notikumi un pieaugošā
neuzticība starp vairākumu un opozīciju negatīvi
ietekmēja Albānijas reformu darba kārtību. Darbs turpinās galvenajās reformu
jomās, un ir jāpieņem vai jāpabeidz svarīgas
tiesību aktu daļas. Neraugoties uz
nelieliem uzlabojumiem parlamenta noteikumos un praksē, un parlamenta
administratīvo spēju nelielu palielināšanos, parlamenta veikums
likumdošanas un pārraudzības funkciju izpildē, kas ir viena no
atzinumā noteiktajām prioritātēm, aizvien nav pietiekams. Politiskais strupceļš ir nopietni kavējis
parlamenta darbu, kā arī vajadzību pēc
ilgtspējīga un konstruktīva politiskā dialoga. Tas arī neļāva panākt
vienprātību, lai varētu sākt īstenot
svarīgās ES reformas. Opozīcijas
īstenotais daļējais boikots radīja šķēršļus
parlamenta darbā, tostarp kavējot tiesību aktu pieņemšanu,
kam vajadzīgs trīs piektdaļu balsu vairākums. Opozīcijas veiktā boikota
pārtraukšana un atgriešanās pie darba parlamentā
5. septembrī ir pozitīvs solis ceļā uz politiskā
dialoga normalizāciju un sadarbību. Parlamentā
jāveicina iekļaujoša politiskā vide, kā rezultātā
tiek panākta partiju vienprātība. Polarizācijas
un neuzticības atmosfēra starp valdību un opozīciju
ietekmēja 8. maija vēlēšanas. Organizējot
minētās vēlēšanas, galvenajās jomās tika
ievēroti starptautiskie standarti, kas ir viena no galvenajām
atzinumā noteiktajam prioritātēm, bet bija jomas, kurās
novērota neatbilstība. Vēlēšanu
reforma, kas ir viena no atzinumā noteiktajām galvenajām
prioritātēm, netiek īstenota. Parlaments
vēl nav nodrošinājis sakārtotu uzklausīšanas un balsošanas
procedūru attiecībā uz konstitucionālās un
augstākās tiesas ierēdņu iecelšanu amatā, kas arī
ir viena no atzinumā noteiktajām galvenajām
prioritātēm. Valdība un Eiropas Integrācijas parlamentārā komiteja
strādāja, lai virzītu un koordinētu reformas
attiecībā uz integrāciju ES, lai attīstītu un
organizētu konsultācijas par rīcības plānu, kurā
jāiekļauj Komisijas atzinumā ietvertie ieteikumi, īpaši 12
galvenās prioritātes. Būtiski jāuzlabo
likumdošanas aktu izstrādes kvalitāte un apspriešanās ar
trešām pusēm. Decentralizācijas
reformu procesu negatīvi ietekmēja sarežģītās
attiecības starp centrālo un vietējo valdību. Nav pabeigti
būtiski pasākumi valsts pārvaldes reformā, kas ir
atzinumā iekļauta svarīga prioritāte, tostarp
grozījumi likumā par civildienestu. Neraugoties
uz dažiem reformu pasākumiem, piemēram ministru padomes
2011. gada jūnija lēmumu par valsts iestāžu struktūru
un organizāciju, būtiski tiesību akti vēl nav pieņemti
un ir atkarīgi no politiskā strupceļa novēršanas
pilnībā un ilgtspējīgā veidā, jo tiesību
aktu pieņemšanai vajadzīgas trīs piektdaļas balsu
vairākuma parlamentā. Pašreizējo
tiesību aktu un administratīvo aktu īstenošana ir vāja. Valsts pārvaldes departamentam (DOPA)
aizvien nav pietiekamu pilnvaru institucionālā kontekstā, lai
tas pilnībā uzņemtos savus pienākumus. Vēl jāpanāk neatkarīga, uz
nopelniem balstīta un profesionāla civildienesta izveide, ko
neietekmē politiskie spēki. Joprojām
amatā nav iecelts ombuds. Attiecībā
uz tiesu iestādēm ierobežots progress panākts,
pilnveidojot tiesu iestāžu reformu, kas ir atzinumā noteikta
svarīga prioritāte. Tiesu
iestāžu reformas stratēģija un tās rīcības
plāns tika pieņemts jūlijā. Tie
veido labu pamatu reformu centieniem. Īstenošanai
būs vajadzīgs nodrošināt pienācīgus
cilvēkresursus un finanšu līdzekļus, kā arī stabilu
starpiestāžu sadarbību. Vēl nav
pieņemti svarīgi tiesību akti, kuru pieņemšanai
vajadzīgas trīs piektdaļas balsu vairākuma parlamentā,
piemēram, likums par administratīvajām tiesām. Tiesu iestāžu sistēmas efektivitāti
apdraud ilga tiesvedība, kas rada šķēršļus. Budžeta apropriācijas tiesu iestādēm
kopumā aizvien nav pietiekamas. Rādītāji
par lēmumu izpildi aizvien ir vāji. Nav
veikti konkrēti pasākumi, lai apkarotu korupciju tiesu
iestādēs, tostarp ierobežojot vai atceļot tiesnešu
neaizskaramību. Ierobežots
progress ir panākts korupcijas apkarošanas politikas jomā, kas
ir atzinumā noteikta svarīga prioritāte.
Tiesiskais satvars un starpaģentūru struktūras
lielākoties pastāv, bet īpašu pasākumu īstenošana
aizvien nav efektīva un ir nepietiekama. Sabiedrības
izpratnes veicināšanas kampaņas tiek sāktas tikai patlaban. Noteiktu valsts ierēdņu
neaizskaramība, aktīvas pieejas un līdzekļu un
aprīkojuma trūkums aizvien rada nopietnus šķēršļus
efektīvai izmeklēšanai. Visos
līmeņos nav sasniegts progress izmeklēšanas,
kriminālvajāšanas un notiesājošu spriedumu pieņemšanas
jomā. Korupcija dominē daudzās
jomās un aizvien rada īpaši nopietnas problēmas. Albānija ir vēl vairāk
uzlabojusi tiesisko un institucionālo satvaru cilvēktiesību
un mazākumtautību aizsardzības jomā. Panākumi gūti konkrētās
galvenajās jomās, piemēram, bērnu tiesību
aizsardzības nostiprināšana, pieņemot visaptverošu likumu, un
apstākļu uzlabošana cietumos esošajām aizturētajām
personām , kā arī alternatīvu izstrāde
aizturēšanas jomā. Progress
cilvēktiesību jomā tomēr nav bijis vienmērīgs, un
atkal radušās bažas konkrētās jomās, piemēram,
plašsaziņas līdzekļu brīvība, kur redakcijas
neatkarību aizvien kavē politiskās un
uzņēmējdarbības intereses. Būtiski
jānostiprina tiesisko un politikas instrumentu efektīva
īstenošana, kas reglamentē cilvēktiesības un
mazākumtautību aizsardzību. Nekustamā īpašuma tiesības aizvien rada lielas bažas. Īpašs
progress nav vērojams virzībā uz visaptverošas nekustamā
īpašuma reformu stratēģijas un rīcības plāna
pieņemšanu un īstenošanu. Tā
minētajā atzinumā noteikta par svarīgu prioritāti. Atbildības sadrumstalotība un
koordinācijas trūkums dažādu iesaistīto iestāžu
vidū kavē efektīvu politikas īstenošanu un rada tiesisko
nedrošību un sistēmisku korupcijas risku. Daļējs progress panākts,
izskatot galveno prioritāti, kurā aicināts nostiprināt
cilvēktiesību aizsardzību, īpaši attiecībā uz
sievietēm, bērniem un romiem, kā arī efektīvi
īstenot diskriminācijas novēršanas politiku. Šajā jomā ir notikusi virzība,
tostarp tika pieņemta jaunā valsts stratēģija par dzimumu
līdztiesību un cīņu pret vardarbību ģimenē, sākusies likuma par aizsardzību pret
diskrimināciju īstenošana. Jānovērš
daži trūkumi tiesību aktos, īpaši attiecībā uz cilvēkiem
ar īpašām vajadzībām, un Albānijai
jānodrošina pašreizējo likumdošanas un politikas instrumentu
konsekventa īstenošana. Jāpalielina
vispārējā izpratne par tiesību aktiem diskriminācijas
novēršanas jomā un sūdzību mehānismu. Bažas aizvien rada nepārtrauktā
diskriminācija pret konkrētām neaizsargātām
grupām, piemēram, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem,
transseksuāļiem un romiem. Romu kopiena
aizvien tiek izstumta no sabiedrības, un tai nav pieejas sociālajai
aizsardzībai un pakalpojumiem. Neliels progress ir panākts, izskatot
galveno prioritāti uzlabot attieksmi pret aizturētajiem un
piemērot ombuda ieteikumu šajā jomā. Ir
veikti pasākumi, lai uzlabotu aizturēšanas apstākļus un
sistematizētu ombuda ieteikumu turpmāku izpildi. Tomēr aizvien tiek ziņots par ļaunprātīgas
izturēšanās gadījumiem, īpaši aresta un
apcietinājuma laikā. Jāuzlabo
izturēšanās pret noziedzniekiem, kas ir garīgi slimas personas. Nopietnas bažas rada tas, ka nepastāv
pastāvīgs piemērots risinājums attiecībā uz
uzturēšanās vietu aizturētajiem, kam vajadzīga
obligāta ārstēšana. Attiecībā uz reģionālajiem
jautājumiem un starptautiskajām saistībām
Albānija turpināja sekmēt reģionālo stabilitāti,
veidojot pozitīvas attiecības ar kaimiņvalstīm un
reģionālajiem partneriem. Patlaban
tā ir ieviesusi bezvīzu režīmu ar visām Rietumbalkānu
valstīm. Valsts turpināja
aktīvi piedalīties reģionālās sadarbības
iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības
procesā (SEECP), Reģionālās sadarbības
padomē (RCC) un Centrāleiropas brīvās
tirdzniecības nolīgumā (CBTN). Attiecībā uz Starptautisko
krimināltiesu divpusējais imunitātes nolīgums ar Amerikas
Savienotajām Valstīm neatbilst ES kopējām
nostājām un pamatprincipiem. Valstij
ir jāpielāgojas ES nostājai. Albānijas ekonomika saglabāja
makroekonomikas stabilitāti un pozitīvu izaugsmi globālās
krīzes laikā un pēc tam. Tomēr
politiskais strupceļš kavēja valdības spējas īstenot
vajadzīgās strukturālās reformas.
Ekonomikas izaugsme 2010. gadā bija 3,8 %, pateicoties
eksportam, turpretim iekšējais pieprasījums bija pieticīgs. Monetārā politika ir veiksmīgi
palīdzējusi uzturēt stabilu inflāciju, arī ņemot
vērā augstākas starptautiskās patēriņa cenas. Ekonomikas attīstību aizvien kavē
trūkumi attiecībā uz līgumu un tiesiskuma izpildi, kā
arī vāja infrastruktūra un cilvēkkapitāls, un
neformālā ekonomika. Attiecībā
uz ekonomikas kritērijiem Albānija panāca nelielu
progresu, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku,
samazinot fiskālo un ārējo deficītu un saglabājot
stabilas aplēses par inflāciju, tādējādi pastiprinot
makroekonomikas stabilitāti. Albānijai
būtu jāspēj tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus
ietekmi Eiropas Savienībā vidējā termiņā, ja
tā paātrinās savas strukturālās reformas, tostarp pastiprinot
tiesību aktu sistēmu, fizisko kapitālu un
cilvēkkapitālu. Neraugoties uz polarizētāku
politisko situāciju, tika saglabāta plaša vienošanās par
galvenajiem principiem tirgus ekonomikā. Albānijas
ekonomikā izaugsme turpinājās, lai gan lēnākā
tempā un neatkarīgi no vājajiem ekonomikas apstākļiem,
ar ko nākas saskarties tās svarīgiem tirdzniecības
partneriem. Monetārā politika
aizvien bija stabila, uzturot cenu stabilitāti, turpretim inflācija
nepārsniedza plānotās robežas. Tekošā
konta deficīts un fiskālā nelīdzsvarotība
samazinājās 2010. gadā. Valsts
iesaiste ekonomikā ir zema, un subsīdijas aizvien ir ierobežotas. Banku nozare joprojām ir labi finansēta
un likvīda. Neliels progress tika
panākts, lai vairāk atvieglotu iekļūšanu tirgū. ES aizvien ir Albānijas galvenā partnere
tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Tomēr nav panākta ilgstoša
samērā augstā valsts parāda samazināšana. Turpmāka ārējo
nelīdzsvarotību samazināšana var izrādīties
problemātiska, īpaši, ja turpinās samazināties darba
ņēmēju naudas pārvedumi. Darba
tirgus darbība pasliktinājās 2010. gadā, un bezdarba
līmenis joprojām ir augsts. Bankrota
procedūru īstenošana aizvien ir nepilnīga, un vājais
tiesiskuma līmenis rada šķēršļus līgumu izpildē
un uzņēmējdarbības vidē kopumā. Aizvien nav atrisināts jautājums par
īpašuma tiesībām. Ienākumus
nenesošu kredītu augstais līmenis banku sistēmā aizvien
rada bažas. Ieguldījums
cilvēkkapitālā un infrastruktūrā nav pietiekams. Neformālais sektors joprojām rada
problēmas. Ražošanas koncentrācija
nozarēs un eksporta tirgos padara ekonomiku neaizsargātu pret
ārējiem satricinājumiem. Albānija ir guvusi nelielus
panākumus, uzlabojot savu spēju uzņemties dalības
saistības, īpaši tādās jomās kā preču
brīva aprite, uzņēmējdarbība un rūpniecības
politika, tiesiskums, brīvība un drošība, kā arī
ārējās attiecības un finanšu kontrole. Progress ir ierobežots citās jomās,
piemēram, darba ņēmēju brīva pārvietošanās,
publiskais iepirkums, intelektuālā īpašuma tiesības,
informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi, kā
arī enerģētika, vide un gaisa transports. Kopumā vajadzīgi neatlaidīgi centieni, lai
stiprinātu administratīvās spējas tiesību aktu
īstenošanas un ieviešanas jomā. Vajadzīgi
papildu centieni, lai nodrošinātu savlaicīgu saistību
īstenošanu saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas
nolīgumu. Labi panākumi gūti preču
brīvas aprites jomā attiecībā uz standartizāciju. Jāizveido pienācīga tirgus
uzraudzības struktūra. Darba
ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā
panākts maz, un sagatavošanās darbi ir agrīnā posmā. Zināms progress panākts tiesību
veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt
pakalpojumus jomā, galvenokārt attiecībā uz pasta
pakalpojumiem. Nelieli panākumi gūti
kapitāla brīvas aprites jomā attiecībā uz
tiesību aktu sistēmu, kas reglamentē maksājumu
sistēmas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanas apkarošanu. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai efektīvi īstenotu valsts
stratēģiju apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanu un finanšu noziegumus. Nelieli
panākumi ir gūti publiskā iepirkuma jomā. Institucionālās spējas aizvien ir
vājas, un visās publiskā iepirkuma iestādēs
trūkst skaidri definētas un sadalītas kompetences. Sagatavošanās darbi šajā jomā ir
diezgan labā līmenī. Neliels
progress panākts uzņēmējdarbības tiesību
jomā. Tomēr Valsts
grāmatvedības padomes spējas un Valsts uzraudzības padomes
darbības neatkarība ir vāja. Nelieli
panākumi ir gūti intelektuālā īpašuma tiesību
jomā, un sagatavošanās darbi nav īpaši pavirzījušies uz
priekšu. Intelektuālā un
rūpniecības īpašuma tiesību aktu efektīva izpilde
aizvien ir vāja. Albānija nav guvusi
panākumus, lai laikus izpildītu savu stabilizācijas un
asociācijas nolīgumā noteikto pienākumu garantēt
tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs ES, tostarp
attiecībā uz tiesību aktu izpildi. Nelieli
panākumi ir gūti konkurences jomā, gan antimonopola, gan
valsts atbalsta jomā. Tomēr
atbildīgajām iestādēm pietrūkst atbilstīgo
administratīvo spēju. Jāaizsargā
Valsts atbalsta komisijas darbības neatkarība. Šajā jomā ir uzsākti sagatavošanās darbi. Neliels progress
panākts finanšu pakalpojumu jomā. Tika
uzlabota regulatīvā sistēma riska pārvaldības un
kapitāla pietiekamības jomā. Uzraudzības
spējas ar bankām nesaistītās nozarēs aizvien ir
vājas. Nevienmērīgi
panākumi gūti informācijas sabiedrības un
plašsaziņas līdzekļu jomā. Uzlabojas
tiesību aktu saskaņošana ar ES acquis un tirgus
liberalizācija elektroniskās komunikācijas jomā. Tomēr tiesību akti par plašsaziņas
līdzekļiem vēl nav saskaņoti ar Audiovizuālo
plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvu, un radio un
televīzijas regulatīvās iestādes spējas aizvien ir
vājas. Sagatavošanās darbi šajā
jomā nav īpaši labā līmenī. Neliels progress ir panākts lauksaimniecības
un lauku attīstības jomā. Tika
panākta virzība, izveidojot struktūras lauku
attīstības īstenošanai. Tomēr
spējas veikt analīzes, kā arī izstrādāt un
īstenot lauku attīstības politiku aizvien ir vājas. Neliels, lai arī nevienmērīgs
progress sasniegts pārtikas nekaitīguma, veterinārajā un
fitosanitārajā politikā. Par
pārtikas nekaitīgumu atbildīgās valsts iestādes
darbības spējas tika būtiski uzlabotas, un tika gūti
uzlabojumi tiesību aktu sistēmā par pārtikas
nekaitīgumu un veterinārajiem jautājumiem. Vispārējās spējas un dienestu
iekšējā sadarbība un kompetenču noteikšana aizvien ir
vāja. Neliels progress panākts zivsaimniecības
jomā, īpaši attiecībā uz inspekciju un kontroli. Regulatīvās sistēmas izpilde ir
nepietiekama fizisko un finanšu resursu trūkuma, kā arī
iestāžu vājās sadarbības dēļ. Neliels, lai
arī nevienmērīgs progress panākts transporta politikas
jomā. Lai gan tiesību aktu
saskaņošana virzījās uz priekšu autoceļu transporta un
gaisa satiksmes pārvaldības jomā, gaisa satiksmes drošība
rada bažas. Papildu centieni jāvelta
dzelzceļa un jūras transporta nozarēs.
Enerģētikas jomā panākumi bija ierobežoti. Energoapgādes drošība nedaudz
uzlabojās, bet tirgus reforma elektroenerģijas nozarē vēl
nav efektīvi īstenota, un būs jāvelta papildu pūles,
lai nodrošinātu tās ekonomisko dzīvotspēju. Jānostiprina elektroenerģijas,
gāzes, radiācijas aizsardzības regulatīvo iestāžu
spējas un institucionālā neatkarība. Sagatavošanās darbi šajā jomā norit lēni. Lai arī
panākts zināms progress, saskaņojot tiesību aktus nodokļu
jomā ar acquis, un sagatavošanās darbi virzās uz
priekšu, vajadzīgi papildu centieni, lai uzlabotu administratīvās
un tehniskās spējas, tostarp nodokļu krāpniecības un
izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanas jomā. Progress nav panākts ekonomikas un
monetārās politikas jomā. Panākumi
gūti statistikas jomā, īpaši attiecībā uz
klasifikācijām un statistikas infrastruktūru. Virzība attiecībā uz nozaru
statistiku bija nevienmērīga. Virzība sociālās
politikas un nodarbinātības jomā bija
nevienmērīga. Lai arī
tādās jomās kā veselības aizsardzība un darba
drošība, sociālais dialogs un sociālā aizsardzība bija
pozitīva attīstība, darba tirgū aizvien vērojama
augsta līmeņa neformalitāte un bezdarbība. Politikas vispārējā īstenošana
vēl ir nepietiekama, īpaši attiecībā uz sociālo
iekļaušanu. Sagatavošanās darbi
šajā jomā nav īpaši labā līmenī. Zināmi panākumi gūti uzņēmējdarbības
un rūpnieciskās politikas jomā, īpaši uzlabojot
regulatīvo sistēmu uzņēmumiem un MVU piekļuvi
finansējumam. Ir izveidotas
iestādes, lai atvieglotu inovāciju un tehnoloģisko
attīstību. Sagatavošanās darbi
šajā jomā norit raiti. Zināmi panākumi ir gūti Eiropas
transporta tīklu jomā. Progress
turpinājās autoceļu koridoru pabeigšanā, un sāka
darboties jauns elektroenerģijas starpsavienojums.
Ierobežots progress ir vērojams reģionālās
politikas un struktūrfondu koordinācijas jomā. Vajadzīgi ievērojami centieni, lai
izveidotu vajadzīgās institucionālās un
administratīvās spējas un attīstītu pilnīgi
izstrādātas projektu plūsmas reģionālās
attīstības jomā. Sagatavošanās
darbi šajā jomā vēl ir agrīnā posmā. Attiecībā
uz tiesu iestādēm un pamattiesībām vēl
jānovērš daži svarīgi trūkumi, neraugoties uz centieniem
izstrādāt tiesību aktus saskaņā ar Eiropas standartiem. Turklāt likumdošanas un politikas
instrumentu īstenošana kopumā vēl nav pietiekama un rada
būtiskas problēmas. Albānijas
tiesību aktu saskaņošana ar Eiropas standartiem un acquis tiesu
iestāžu un pamattiesību jomā ir agrīnā posmā. Albānija ir
panākusi progresu tiesiskuma, brīvības un drošības
jomā. Attiecībā uz
pilsoņiem, kuriem ir biometriskās pases, 2010. gada
decembrī stājās spēkā bezvīzu režīms
ieceļošanai Šengenas zonā. Tika
panākts progress cīņā pret organizēto noziedzību,
īpaši ar labas starptautiskās sadarbības starpniecību un
īstenojot mafijas apkarošanas likumu, tostarp noziedzīgi iegūtu
līdzekļu konfiscēšanu. Tomēr
organizētā noziedzība aizvien rada problēmas. Jāturpina centieni, lai efektīvi
īstenotu tiesisko satvaru un stiprinātu cīņu pret
organizēto noziedzību, kas Komisijas atzinumā noteikta par
svarīgu prioritāti. Tas ietver
ticamu rezultātu sasniegšanu, veicot aktīvu izmeklēšanu,
kriminālvajāšanu un vajadzības gadījumā pieņemot
galīgos notiesājošus spriedumus. Aktīvi
jāveic pasākumi, lai padziļinātu izmeklētāju
pieredzi un pilnvaras, kā arī palielinātu
tiesībaizsardzības aģentūru sadarbību. Jāpastiprina un sistemātiski jāveic
cīņa pret narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanu, cilvēku tirdzniecību un to
upuru aizsardzību, kā arī regulāri jāizpilda
tiesību aktu sistēma attiecībā uz noziedzīgi
iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Ir gūti panākumi attiecībā
uz spēju īstenot acquis zinātnes un pētniecības
jomā. Uzlabojās
administratīvās spējas saistībā ar dalību
Septītajā ES pētniecības pamatprogrammā, lai gan
valsts spējas pētniecības jomā vēl ir zemas. Neliels progress sasniegts izglītības
un kultūras jomā, īpaši attiecībā uz
profesionālo izglītību un apmācību. Neliels vispārējs progress
panākts attiecībā uz tiesību aktu saskaņošanu vides
jomā. Tiesību aktu
vispārējā īstenošana un izpilde joprojām ir vāja. Papildu centieni vajadzīgi administratīvo
spēju stiprināšanai un iestāžu sadarbībai. Attiecībā uz klimata
pārmaiņām Albānija nav guvusi nekādus
panākumus, un institucionālās spējas aizvien ir ļoti
vājas. Nelieli
panākumi gūti patērētāju un veselības
aizsardzības jomā. Progress
panākts arī patērētāju aizsardzības
regulējumā un izpildē. Tiesiskais
satvars kopumā ir uzlabots. Attiecībā
uz sabiedrības veselības aizsardzību virzība notikusi
tiesību aktu izstrādē par veselības aprūpes
apdrošināšanu, un pozitīvas tendences vērojamas infekcijas
slimību apkarošanas un garīgās veselības jomā. Tomēr joprojām ir nevienlīdzība
attiecībā uz pieeju primārajai veselības aprūpei. Muitas
savienības jomā panākts progress
tiesību aktu saskaņošanā, un sagatavošanās darbi šajā
jomā virzās uz priekšu. Tomēr
atsauces cenu izmantošana muitas vērtējumā pēc ES
standartiem aizvien ir ļoti augsta, un vajadzīgi turpmāki
centieni attiecībā uz vienkāršotām procedūrām un
tirdzniecības atvieglošanu. Izpildes
spējas un cilvēkresursu pārvaldība joprojām ir
vāja. Zināms progress ir sasniegts ārējo
attiecību jomā, īpaši attiecībā uz kopējo
tirdzniecības politiku. Jānostiprina
institucionālās un administratīvās spējas. Panākumi gūti ārpolitikas,
drošības un aizsardzības politikas jomā. Valsts ir saskaņojusi nostāju ar
lielāko daļu ES deklarāciju un kopējo nostāju, un
turpināja piedalīties KDAP operācijās. Panākts progress attiecībā uz finanšu
kontroli. Tika uzlabota primāro
tiesību aktu sistēma valsts iekšējai finanšu kontrolei un
centralizētajam budžetam. Jāstiprina
administratīvās spējas iekšējās kontroles jomā. Sagatavošanās darbi ES finanšu interešu
aizsardzības jomā ir agrīnā posmā. Finanšu un budžeta noteikumu jomā pastāv pamatprincipi un iestādes pamata politikas
jomās, kas ietekmē pašu resursu sistēmu.
Vēl nav ieviesta administratīvā sistēma noteikumu
par pašu resursiem piemērošanai. Bosnija un
Hercegovina Bosnija un Hercegovina ir panākusi
ierobežotu progresu politisko kritēriju izpildē. Demokrātijas un tiesiskuma
jomā gadu pēc vispārējām
vēlēšanām, kuras tika organizētas 2010. gada 3. oktobrī,
jāpabeidz izpildiestāžu un likumdevēju iestāžu izveides
process, izveidojot valsts līmeņa valdību. Šī ilgā kavēšanās radīja
šķēršļus Bosnijas un Hercegovinas progresā
attiecībā uz ļoti vajadzīgajām reformām. Nopietnas bažas rada ticama procesa
trūkums attiecībā uz konstitūcijas saskaņošanu
ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Pirmajai
iestāžu darba grupai, kas tika izveidota, lai īstenotu Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumu Sejdić-Finci[21] lietā, neizdevās
panākt vienošanos. Jaunas darba grupas
izveide, kā to bija ieteikusi Ministru padome, nav notikusi. Serbijas
Republikas valsts asambleja (RSNA) pieņēma
secinājumus un lēmumu par referenduma rīkošanu, kas
apdraudēja valsts līmeņa tiesu iestādes. Pēc ES iesaistīšanās RSNA
atcēla lēmumu par referendumu un 1. jūnijā veica
grozījumus secinājumos. Stabilizācijas
un asociācijas procesa paredzēto noteikumu ietvaros Bosnija un
Hercegovina ir iesaistījusies ar ES strukturētā dialogā par
tiesiskumu. Tika uzlabotas parlamenta administratīvās
spējas, bet koordinācijas trūkums starp valsts parlamentiem un
iestādēm, kā arī politiskās nesaskaņas starp
iestādēm turpināja kavēt parlamentārās asamblejas
darbu. Valdības iestāžu
darbību dažādos līmeņos turpināja ietekmēt
sadrumstalota un nekoordinēta politikas veidošana.
Trīs prezidentūras dalībnieki uzlaboja centienus
kopīgas politikas formulēšanā un īstenošanā, bet
ārpolitikas koordinācijā dažos jautājumos
turpinājās domstarpības. Jāizveido
efektīvs koordinācijas mehānisms starp valsti un
iestādēm ES jautājumos, tostarp finanšu palīdzības
plānošanā saskaņā ar Pirmspievienošanās
palīdzības instrumentu (IPA). Valsts pārvaldes reformas jomā gūtie panākumi ir nelieli. Turpinās valsts pārvaldes reformas
stratēģijas īstenošana. Tomēr
koordinācija starp dažādām administrācijām joprojām
ir vāja, un valsts pārvaldes reformas procesam nav
vajadzīgā politiskā atbalsta. Vajadzīgi
ilgtspējīgi centieni, lai novērstu politisko iejaukšanos. Ir izveidots valsts līmeņa ombuda birojs,
bet nepietiekamais darbinieku skaits un ierobežotās finanses kavē
tā efektivitāti. Jāpanāk
profesionāla, uzticama, pārredzama un efektīva civildienesta
izveide, kura pamatā ir darba izpildes kvalitāte un kompetence. Bosnijas un Hercegovinas sasniegumi tiesu
sistēmas uzlabošanā ir nelieli. Tika
sākts ES un Bosnijas un Hercegovinas strukturētais dialogs par
tiesiskumu, kura mērķis ir nodrošināt neatkarīgu,
efektīvu, objektīvu un uzticamu tiesu iestāžu sistēmu. Jāuzlabo
rezultāti, īstenojot tieslietu nozares reformas stratēģiju
un kara noziegumu stratēģiju. Tika veikti
pasākumi, lai samazinātu neizskatīto lietu skaitu, īpaši
lietas par komunālo pakalpojumu rēķiniem, bet kopējais
neizskatīto lietu skaits joprojām ir augsts.
Sadrumstalotais tiesiskais regulējums visās jurisdikcijās
tiesu iestādēm rada būtisku tiesisko un finansiālo slogu. Tā kā budžeta jomā nav
racionalizēti pienākumi, tas turpina ietekmēt tiesu iestāžu
neatkarību un efektivitāti. Nopietnas
bažas rada bieži politiskie apvainojumi attiecībā uz tiesu
iestādēm un neizskatīto lietu skaits. Bosnija un Hercegovina ir panākusi
ļoti ierobežotu progresu, apkarojot korupciju, kas aizvien ir
nopietna problēma un dominē daudzās jomās publiskajā
un valsts sektorā. Korupcijas
apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna
īstenošana joprojām ir vāja. Vēl
pilnībā nedarbojas Korupcijas apkarošanas iestāde. Tiesas veiktie turpmāki pasākumi
korupcijas lietās bija lēni, un tika iztiesāts tikai ierobežots
skaits augsta līmeņa lietu. Bažas
arvien rada tiesību aktu nepietiekama īstenošana un
koordinācijas problēmas starp iestādēm. Bosnijai un Hercegovinai vajadzīga
stingrāka politiskā apņemšanās un
mērķtiecīga rīcība korupcijas apkarošanas jomā. Lielā mērā ir nodrošināta cilvēktiesību
un mazākumtautību tiesību aizsardzības
ievērošana. Bosnija un Hercegovina ir
ratificējusi svarīgākās starptautiskās
cilvēktiesību konvencijas, bet to īstenošana kavējas. Civiltiesības un politiskās
tiesības kopumā ir ievērotas. Nelieli panākumi gūti, saskaņojot
kriminālsankcijas visā valstī. Vēl
nav pieņemts ietvarlikums par bezmaksas juridisko palīdzību, kas
vajadzīgs, lai atbilstu ECTK. Jānodrošina
tiesu pieejamība civillietās un krimināllietās. Nelielā mērā uzlaboti
apstākļi cietumos, īpaši attiecībā uz
psihiatriskās ārstēšanas iekārtām, bet vēl
jārisina jautājums par cietumu pārblīvētību un ļaunprātīgu
izturēšanos pret aizturētajiem. Valsts un administratīvo vienību
konstitūcijās paredzēta vārda brīvība un
plašsaziņas līdzekļu brīvība, biedrošanās
un pulcēšanās brīvība un reliģiskās
pārliecības brīvība. Tomēr
ir jāuzlabo pašreizējo tiesību aktu īstenošana. Preses padome pastiprināja
pašregulējošās darbības. Preses
padome saņem aizvien vairāk pilsoņu sūdzību par preses
kodeksa pārkāpumiem. Preses padomes
spējas izpildīt profesionālos standartus kavē
līdzekļu trūkums. Šajā
jomā turpinājās politiskais spiediens uz plašsaziņas
līdzekļiem, kā arī etniskie aizspriedumi. Turpināja palielināties arī
žurnālistu iebiedēšanas gadījumu skaits.
Nav pabeigta valsts sabiedriskās apraides reformas īstenošana. Vēl joprojām ir apdraudēta Sakaru
regulēšanas aģentūras neatkarība, un nav ieceltas valdes
amatpersonas. Pilsoniskās
sabiedrības attīstībai vajadzīgs turpmāks atbalsts un
pārredzamība, veicot finansējuma piešķīrumus. Pašreizējais tiesiskais satvars
garantē ekonomiskās un sociālās tiesības, bet
tā īstenošana bija vāja sadrumstaloto kompetences
līmeņu dēļ. Ir
pieņemts visaptverošs valsts līmeņa diskriminācijas
novēršanas likums, bet tā darbības joma joprojām ir
ierobežota, un īstenošana ir vāja. Jāuzlabo
sieviešu aizsardzība pret vardarbību, kā arī bērnu
sociālā aizsardzība. Attiecībā
uz etnisko grupu jautājumiem, neraugoties uz to, ka tika izveidota
koordinācijas iestāde federācijā, bažas joprojām rada
dalīto skolu skaits (divas skolas tajās pašās telpās) un
viendabīgas etniskās skolas. Sociālo
pabalstu sistēmas pamatā ir tiesības, nevis vajadzības, kas
negatīvi ietekmē neaizsargātāko grupu, tostarp
garīgi slimu cilvēku, apstākļus. Sociālo
dialogu un darba tiesību īstenošanu turpina kavēt atzītu
valsts līmeņa sociālo partneru trūkums un sadrumstalota
tiesību aktu sistēma. Ir plaši
ievērota mazākumtautību[22]
un kultūras tiesību ievērošana un aizsardzība. Progress tika panākts, īstenojot
rīcības plānus par romu izmitināšanu un
nodarbinātības situāciju. Jāpastiprina
centieni, lai nodrošinātu minēto rīcības plānu
efektīvu īstenošanu veselības aizsardzības un
izglītības jomā, lai uzlabotu resursus un ilgtspējību
attiecībā uz rīcības plāniem.
Romu mazākumtautība aizvien saskaras ar ļoti
sarežģītiem dzīves apstākļiem un diskrimināciju. Tas, ka nenotiek dzimšanas reģistrācija
un nav pieejas bezmaksas juridiskajai palīdzībai attiecībā
uz pilsoņu reģistru, aizvien kavē romu pieeju pamata
sociālajām un ekonomiskajām tiesībām. Jāveic turpmāki pasākumi, lai
uzlabotu likuma par mazākumtautībām īstenošanu un
garantētu mazākumtautību tiesības.
Zināms progress ir panākts
attiecībā uz bēgļiem un iekšēji
pārvietotajām personām. Ir
pieņemta pārskatīta stratēģija, kuras mērķis
ir atbalstīt bēgļu atgriešanos un garantēt pareizu
Deitonas/Parīzes miera nolīguma (DPA) 7. pielikuma
īstenošanu. Ir veikti daži pasākumi,
lai īstenotu minēto stratēģiju, īpaši
attiecībā uz finansējumu kolektīvajos centros
dzīvojošo neaizsargātāko grupu vajadzībām. Tomēr vēl nav pilnībā ieviestas
procedūras, lai piešķirtu palīdzību saistībā ar
atgriešanos. Nodarbinātības
iespēju trūkums, kā arī pieejas trūkums
sociālajai aizsardzībai joprojām kavē atgriešanās
ilgtspējību un vietējo integrāciju.
Attiecībā uz reģionālajiem
jautājumiem un starptautiskajām saistībām
turpinājās Deitonas/Parīzes miera līguma īstenošana,
bet Serbu Republikas politiskie pārstāvji bieži apdraudēja
valsts teritoriālo integrāciju. Sadarbība
ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai
bija apmierinoša. ESĪP pilnvaras no Augstā
pārstāvja biroja tika nodotas vienam ES pārstāvim, kas
saskaņā ar divkāršām pilnvarām pilda ESĪP un ES
delegācijas vadītāja pienākumus. Turpinājās sadarbība starp
tiesām un prokuroriem no Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas un
Serbijas. Tiek īstenoti divpusēji
nolīgumi par tiesu spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi
krimināllietās. Tomēr centienus
kara noziegumu lietu izskatīšanā turpināja kavēt juridiskie
šķēršļi kriminālprocesa kodeksā attiecībā uz
izraidīšanu no valsts. Attiecībā uz Starptautisko
krimināltiesu divpusējais imunitātes nolīgums ar Amerikas
Savienotajām Valstīm neatbilst ES kopējām
nostājām un pamatprincipiem. Valstij
ir jāpielāgojas ES nostājai. Ievērojami panākumi gūti
attiecībā uz Sarajevas deklarācijas procesu. Pēc sanāksmēm 2011. gada
jūnijā un septembrī Bosnija un Hercegovina, Horvātija,
Melnkalne un Serbija vienojās par vairākiem jautājumiem, tostarp
par kopīgas deklarācijas tekstu, kas jāparaksta ministru
konferencē Belgradā. Bosnija un
Hercegovina turpināja aktīvi piedalīties
reģionālās sadarbības iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu
Eiropas sadarbības procesā (SEECP), Reģionālās
sadarbības padomē (RCC) un Centrāleiropas
brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN). Attīstība turpinājās Bosnijas
un Hercegovinas attiecībās ar tās kaimiņvalstīm. Bosnija un Hercegovina septembrī pieņēma
lēmumu atzīt Kosovas muitas zīmogus. Tomēr
ar kaimiņvalstīm vēl nav atrisināti daži ar robežu
saistīti jautājumi. Pēc nelielas izaugsmes
2010. gadā Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas izaugsmes tempi
2011. gadā nedaudz paātrinājās. Tomēr atveseļošanās vēl bija vāja, un
to galvenokārt sekmēja ārējais pieprasījums. Bezdarba līmenis joprojām bija ļoti
augsts. Fiskālā situācija
uzlabojās, pateicoties fiskālās pielāgošanas
pasākumiem, kurus īstenoja saskaņā ar Starptautiskā
Valūtas fonda programmu, un lielākiem ienākumiem. Tomēr vidēja termiņa fiskālo
ilgtspējību nopietni kavēja nespēja pieņemt
globālās fiskālās sistēmas politiku
2011.–2013. gadam. Apņemšanās
veikt strukturālās reformas un nostiprināt valsts finanses bija
vāja un nevienmērīga visā valstī, un valsts finanšu
kvalitāte aizvien bija zema. Attiecībā uz ekonomikas
kritērijiem Bosnijas un Hercegovinas panākumi ceļā uz
funkcionējošu tirgus ekonomiku ir nelieli. Jāveic
ievērojamas reformas, lai valsts spētu ilgtermiņā
izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Eiropas
Savienībā. Ekonomikas atveseļošanās pamatā
galvenokārt ir ārējais pieprasījums, bet uzlabojās
arī iekšējā pieprasījuma rādītāji, ko
veicināja kreditēšanas atsākšana. Rūpnieciskās
ražošanas apjomi pieaug. Ievērojami
palielinājās tirdzniecības aktivitāte, un
saglabājās augsts tirdzniecības integrācijas līmenis
ar ES. Saglabājās
finansiālā un monetārā stabilitāte. Attiecībā uz valūtas
nodrošinājuma sistēmu joprojām saglabājās ļoti
augsta uzticamības pakāpe. Tika
panākti nelieli uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē
attiecībā uz uzņēmējdarbības
reģistrāciju un administratīvo procedūru uzlabošanu
kopumā. Tomēr tas, ka netika pieņemta
globālās fiskālās sistēmas politika
2011.–2013. gadam, nopietni kavēja Bosnijas un Hercegovinas
fiskālās politikas ilgtspēju un ticamību, kā
rezultātā fiskālās iestādes nespēja vienoties par
vispārējo fiskālo politiku. Politiskā
strupceļa dēļ valstī būtiski kavējās
2011. gada valsts līmeņa budžeta pieņemšana un tika
atliktas turpmākas apspriedes par programmu ar Starptautisko Valūtas
fondu par rezerves vienošanās īstenošanu. Valsts
finanšu kvalitāte joprojām bija zema, un kārtējie izdevumi
attiecībā pret IKP bija pārāk augsti. Turpina palielināties ārējās
nelīdzsvarotības, īpaši tekošā konta deficīts, kā
arī inflācija. Uzņēmējdarbības
vidi aizvien ietekmē administratīvas nepilnības un vājais
tiesiskums. Progress netika panākts
plānotās privatizācijas, valsts uzņēmumu
restrukturizācijas un ar tīkliem saistītu nozaru
liberalizācijas jomā. Ražošanas
jauda un ekonomikas konkurētspēja arvien bija zema, jo netika
pienācīgi izmantoti iekšējie izaugsmes avoti. Strukturālās
nepilnības — augstas sociālo iemaksu likmes,
nemērķtiecīgi sociālie pabalsti un darbaspēka zema
mobilitāte — turpina kavēt darba vietu radīšanu. Bezdarba līmenis saglabājās
ļoti augsts, un ēnu ekonomika joprojām ir nopietna
problēma. Saskaņojot tiesību aktus un
politikas virzienus ar Eiropas standartiem, Bosnija un
Hercegovina guva nelielus panākumus. Zināms
progress sasniegts intelektuālā īpašuma, valsts atbalsta,
pētniecības, kultūras, transporta jomā un vairākos
jautājumos, kas saistīti ar tiesiskumu, brīvību un
drošību. Jāveic īpašas reformas
attiecībā uz preču, personu un pakalpojumu brīvu apriti,
muitas un nodokļu jautājumiem, publisko iepirkumu, nodarbinātību
un sociālo politiku, izglītību, rūpniecību un MVU,
lauksaimniecību un zivsaimniecību, pārtikas nekaitīgumu,
veterināro un fitosanitāro nozari, vidi un klimata pārmaiņām,
enerģētiku, informācijas sabiedrību un plašsaziņas
līdzekļiem, kā arī statistiku. Kopumā Pagaidu nolīguma
īstenošana netika veikta vienmērīgi.
Valsts ir pārkāpusi pagaidu nolīgumu, jo nav
panākusi atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un
noteikumiem par valsts atbalstu. Ministru
padome augustā pieņēma valsts līmeņa likumu par valsts
atbalstu, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību
stabilizācijas un asociācijas nolīgumam, bet to vēl nav
pieņēmis parlaments. Prioritārā
kārtā jāpieņem valsts līmeņa likums par tautas
skaitīšanu, kas vajadzīgs valsts sociālajai un ekonomiskajai
attīstībai. Bosnija un Hercegovina ir panākusi
nelielu progresu iekšējā tirgus jomās. Attiecībā uz preču brīvu
apriti neliels progress panākts tirgus uzraudzības un
patērētāju aizsardzības jomā.
Jāvelta ilgtspējīgi centieni, lai tiesisko satvaru
tuvinātu ES tiesību aktiem, uzlabotu administratīvās
spējas un izveidotu vienotu ekonomikas telpu. Neliels progress
ir panākts personu brīvas pārvietošanās, pakalpojumu
brīvas aprites un uzņēmējdarbības tiesību jomā. Abas iestādes pieņēma
īstenošanas tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā, un
uzlabojās banku uzraudzības koordinācija. Būs svarīgi vēl vairāk vienkāršot
uzņēmumu reģistrāciju un tiesību aktu saskaņošanu
pasta pakalpojumu jomā. Virzība nenotika kapitāla
brīvas aprites jomā. Vajadzīga
turpmāka tiesību aktu saskaņošana ar acquis, kā
arī tiesību aktu saskaņošana visā valstī. Muitas un nodokļu jomā
panāktais progress bija labs, bet nevienmērīgs. Ir svarīgi turpināt tiesību aktu
saskaņošanu un spēju veidošanu, lai nodrošinātu efektīvu
intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un izpildi. Bosnija un Hercegovina ir panākusi
nelielu progresu attiecībā uz konkurences noteikumu izpildi. Nekāda virzība nav notikusi publiskā
iepirkuma jomā, īpaši attiecībā uz likuma par publisko
iepirkumu pilnīgu saskaņošanu. Progress
turpinājās intelektuālā īpašuma tiesību
jomā. Sociālās un
nodarbinātības politikas jomās, kā arī
sabiedrības veselības politikas jomā īpašs progress nav
vērojams. Valsts mēroga
stratēģijas dokumenti ir izstrādāti vai tiek sagatavoti,
bet politikas virzieni un tiesību akti vēl ir sadrumstaloti. Ietvarlikumi un stratēģijas ir
ieviestas izglītības jomā, bet vēl nav
īstenotas. Zināms progress
panākts kultūras jomā. Virzība
turpinājās pētniecības jomā, un sākās
sagatavošanas darbi Inovāciju savienībai. Tika
turpinātas sarunas par pievienošanos Pasaules Tirdzniecības
organizācijai. Bosnija un Hercegovina ir guvusi nelielus
panākumus, ieviešot Eiropas standartus vairākos nozaru
politikas virzienos. Attiecībā
uz rūpniecību un maziem un vidējiem uzņēmumiem
(MVU) vēl jāpieņem valsts attīstības
stratēģija, tostarp rūpniecības politikas elementi, un
jāīsteno MVU stratēģija. Neliels
progress panākts pārtikas nekaitīguma, veterinārās un
fitosanitārās politikas, kā arī zivsaimniecības
jomā. Virzība lauksaimniecības
un lauku attīstības jomā vēl ir ierobežota. Ir būtiski panākt ciešāku
sadarbību starp valsti un iestādēm, minētajās
jomās saskaņojot tiesību aktus ar acquis. Progresa trūkums negatīvi ietekmēja
lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Bosnijas un
Hercegovinas sagatavošanās darbs vides jomā ir
agrīnā posmā. Jāizveido
valsts vides aģentūra, kā arī saskaņota tiesību
aktu sistēma vides aizsardzības jomā. Administratīvās
spējas ir vājas, un jānostiprina horizontālā un
vertikālā komunikācija starp dažādām
iestādēm. Attiecībā uz klimata
pārmaiņām jāpieliek papildu pūles, lai
pieņemtu valsts līmeņa stratēģiju klimata
pārmaiņu jomā, saskaņotu tiesību aktus ar acquis
un vairotu izpratni. Bosnija un
Hercegovina ir panākusi progresu transporta nozarē. Veikti daži pozitīvi pasākumi
attiecībā uz Eiropas transporta tīklu, autoceļu un gaisa
transporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu nozarē. Jāpieņem likums par bīstamu
preču pārvadāšanu. Nav
atrisināts jautājums par transporta infrastruktūras atjaunošanu. Sagatavošanās darbs enerģētikas
jomā nav pavirzījies uz priekšu. Tā
kā Bosnija un Hercegovina ir Enerģētikas Kopienas līguma
dalībniece, tai jāīsteno attiecīgie ES tiesību akti
enerģētikas jomā. Tika
panākts neliels progress attiecībā uz elektroapgādi Brčko
apgabalam, un tika uzsākta visaptveroša tiesību aktu
pārskatīšana elektroenerģijas jomā visos valdības
līmeņos. Lai garantētu
elektroapgādes drošību, jānodrošina pilnībā
funkcionējošs valsts mēroga pārvades uzņēmums un
jāpieņem visaptveroša enerģētikas stratēģija. Progress informācijas sabiedrības
un plašsaziņas līdzekļu jomā bija ierobežots. Arvien nav atrisināts jautājums par
tiesību aktu saskaņošanu sabiedriskās apraides jomā. Nopietnas bažas joprojām rada
neatrisinātās problēmas attiecībā uz Komunikāciju
regulējošās aģentūras neatkarību, politiskais
spiediens un valsts sabiedriskās apraides reformas īstenošanas
lēnā gaita. Zināmi panākumi vērojami finanšu
kontroles jomā. Centrālās
saskaņošanas vienības ir izveidotas valsts un iestāžu
līmenī, kā arī uzsākta iekšējās
revīzijas ieviešana. Turpmāk
jāattīsta finanšu pārvaldība un kontroles sistēmas. Valsts līmeņa revīzijas biroja
neatkarība arvien ir problemātisks jautājums. Zināmi panākumi vērojami
statistikas jomā attiecībā uz klasifikācijām un
reģistriem. Jāuzlabo nozaru statistika,
piemēram, nacionālie konti vai uzņēmējdarbības un
lauksaimniecības statistika. Nav
pietiekami attīstīta sadarbība starp valsts statistikas
iestādēm valsts un iestāžu līmenī un citām
svarīgām valsts līmeņa aģentūrām. Panākumi gūti dažādās
jomā attiecībā uz tiesiskumu, brīvību un
drošību. Vīzu politikas
jomā uzmanība jāvelta prioritāriem jautājumiem. Vīzu režīma atvieglošanas nolīguma
īstenošana starp ES un Bosniju un Hercegovinu, kā arī
atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošana noritēja
vienmērīgi. Attiecībā uz
Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem, kuriem ir biometriskās pases,
2010. gada decembrī stājās spēkā bezvīzu
režīms ieceļošanai Šengenas zonā. Valsts sagatavošanās darbi robežu
pārvaldības, patvēruma un migrācijas jomā ir
pavirzījušies uz priekšu. Turpinājās
patvēruma un starptautiskās aizsardzības sistēmu,
migrācijas plūsmu uzraudzības un sadarbības starp
aģentūrām uzlabošanās. Tomēr
dažās robežšķērsošanas vietās jānostiprina
infrastruktūra. Nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā
īpašs progress nav vērojams. Stratēģijas
un rīcības plāna īstenošana attiecībā uz
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas
novēršanu joprojām ir ierobežota. Neliels
progress panākts cīņā pret narkotikām. Efektīva tiesiskā novērtējuma
trūkums kavē cīņu pret narkotiku tirdzniecību, kas
aizvien ir nopietna problēma. Turpinās Bosnijas un Hercegovinas
sagatavošanās darbi policijas jomā. Bosnijas
un Hercegovinas policijas spēku sadrumstalotība joprojām apdraud
efektivitāti, rezultātus, sadarbību un informācijas apmaiņu. Cīņa pret organizēto
noziedzību vēl nav pietiekama, jo trūkst efektīvas
koordinācijas starp tiesībaizsardzības aģentūrām. Organizētā noziedzība joprojām
rada nopietnas bažas un ietekmē tiesiskumu un
uzņēmējdarbības vidi. Jāpastiprina
centieni apkarot cilvēku tirdzniecību un jānovērš
nepilnības šādas tirdzniecības upuru noteikšanā. Bosnija un Hercegovina ir panākusi nelielu
progresu terorisma apkarošanā. Tika
atkārtoti izveidota kopīga darba grupa. Jāuzlabo
terorisma novēršanas un apkarošanas stratēģijas īstenošana. Turpinājās sagatavošanās darbi personas
datu aizsardzībai, bet turpmāki centieni jāvelta
tiesību aktu izpildes jomā un lai nodrošinātu uzraudzības
aģentūras neatkarību. Labi
funkcionējoša personas datu aizsardzība ir svarīga, lai Bosnija
un Hercegovina noslēgtu nolīgumus ar Eiropolu un Eurojust. Kosova Kosovas politikā laikposmā no
2010. gada oktobra līdz 2011. gada aprīlim notika
parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanu
organizēšanā bija novērojami nopietni trūkumi un tehniskas
grūtības. Februārī tika
izveidota jauna koalīcijas valdība, un aprīlī tika
ievēlēts prezidents. Valsts prezidents un valdība ir
izrādījusi apņemšanos īstenot Eiropas darba
kārtību. Ir nostiprināta ar ES
saistītu reformu koordinācija. Vēlēšanu
dēļ kavējās daudzu svarīgu reformu īstenošana. Patlaban ir vajadzīgas ilgtspējīgas
pūles, lai paātrinātu reformas un tās efektīvi
īstenotu. Valsts pārvalde un tiesu
iestādes ir vājas. Jāpaveic
daudz vairāk, lai novērstu organizēto noziedzību un
korupciju, tostarp publiskā iepirkuma jomā.
Arī ekonomikas situācija ir nopietna, un valdībai ir
jāveic steidzami pasākumi, lai uzlabotu budžeta situāciju, cieši
sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu. Raugoties
no pozitīvāka skatpunkta, Kosova turpināja centienus tās
galvenajās Eiropas darba kārtībā noteiktajās
jomās, piemēram, vīzu un tirdzniecības jautājumos. Pamatojoties uz ANO Ģenerālās
asamblejas 2010. gada 9. septembrī pieņemto
rezolūciju, kuru kopīgi izstrādāja Serbija un 27 ES
dalībvalstis, martā sākās dialoga process starp Belgradu un
Prištinu. Līdz septembrim tas tika
vadīts kopumā konstruktīvā atmosfērā, kā
rezultātā tika panākta vienošanās vairākos
jautājumos: preču un personu
brīva aprite, civilreģistrs un kadastrs. Līdz
šim panāktie nolīgumi jāīsteno godprātīgi. Jāpanāk papildu rezultāti, lai
prioritārā kārtā īstenotu iekļaujošas un
funkcionālas reģionālās sadarbības principus, kā
arī lai nodrošinātu ilgtspējīgus risinājumus ar ES acquis
saistītajos jautājumos, piemēram, enerģētikas un
telekomunikāciju nozarē. Pārskata laikā uzlabojās Serbu
kopienas integrācija Ibër/Ibar upes dienvidos. Serbi izmantoja tiesisko satvaru, kas aizsargā
viņu tiesības. Pieauga serbu
dalība vēlēšanās, kā arī tautas
skaitīšanā. Serbijas atbalstīto
skolu pasniedzēji sāka parakstīt līgumus ar Kosovas
pašvaldības izglītības nodaļām. Ziemeļkosovā Serbijas
atbalstītās struktūras turpināja darboties, un
integrācija neattīstījās. Serbijas
atbalstītās pašvaldības iebilda pret tautas skaitīšanu
ziemeļos, un vispārējās vēlēšanās Serbu
vēlētāju aktivitāte Ziemeļkosovā bija zema. Serbi ziemeļos arī apstrīdēja EULEX
pilnvaras. Situācija
Ziemeļkosovā un robežu/robežas kontroles jautājums
izraisīja vardarbību, kā rezultātā jūlijā un
septembrī daudzi guva ievainojumus un viens cilvēks gāja
bojā. Minētās situācijas
dēļ no Kosovas vadības biežāk izskanēja naidu kurinoši
izteikumi. Lai mazinātu spiedienu
Ziemeļkosovā, visām pusēm jāsniedz savs
ieguldījums, dodot piekrišanu preču un personu brīvai apritei
par labu attiecīgā reģiona iedzīvotājiem. Iestādes sadarbojas ar EULEX, lai
izmeklētu sūdzības rezolūcijā, ko pieņēma
Eiropas Padomes parlamentārā asambleja, par necilvēcīgu
izturēšanos pret cilvēkiem un cilvēku orgānu nelegālo
tirdzniecību Kosovā. Kosovas
iestādēm arī jānodrošina konsekventa un efektīva
sadarbība ar EULEX visās tās pilnvaru jomās. Attiecībā uz demokrātiju
un tiesiskumu īpaši tiesiskums aizvien rada nopietnas bažas, un
Kosovas valdībai, asamblejai un tiesu iestādēm steidzami
jāvelta uzmanība šim jautājumam. Asamblejas pilnvaras
ceturto reizi piešķīra 21. februārī pēc
vispārējām vēlēšanām. Vēlēšanu
procesā tika novēroti nopietni trūkumi.
Kosovai jāveic steidzami pasākumi, lai novērstu
nepilnības, vienkāršojot sistēmu, ievērojot starptautiskos
standartus, ka arī izmeklējot un tiesā izskatot
vēlēšanās novērotos pārkāpumus. Asambleja pieņēma budžetu un virkni
likumu par svarīgām reformām, kas attiecas uz Eiropas darba
kārtību. Asamblejas spējas
veikt tiesību aktu projektu pārbaudi un valdības darbs arvien ir
vājš. Pastāv bažas par to, ka
asamblejas statūti ne vienmēr tiek ievēroti. Jauna koalīcijas valdība
sāka darbu 22. februārī. Martā
valdība pieņēma tiesību aktu, ar ko izveido un nostiprina
Eiropas integrācijas nodaļu funkciju ministrijās. Eiropas integrācijas ministrija
nostiprināja savu pozīciju kā Eiropas darba kārtības
un līdzekļu devēju koordinatore un pieprasīja
paātrināt reformas. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai noteiktu konkrētus mērķus un
izmērāmus rezultātus, kas labāk palīdzētu
valdībai veikt reformas. Turpinājās
centieni decentralizācijas jomā. Valdībai
ir jārod risinājumi nesen izveidoto serbu vairākuma
pašvaldību ilgtermiņa ilgtspējībai.
Vienlaikus Kosovā turpināja darboties Serbijas
atbalstītas struktūras, kavējot decentralizācijas
pilnīgu īstenošanu. Nelieli panākumi gūti
attiecībā uz valsts pārvaldes reformu. Regulatīvā sistēma tika
nostiprināta, bet tā vēl ir jāpilnveido. Vēl nav īstenota
pārskatītā valsts pārvaldības stratēģija
2010.–2013. gadam. Valsts pārvaldes
reforma aizvien ir svarīga problēma, un valsts pārvalde ir
ļoti vāja. Ombuda birojam nepietiek
pienācīgu līdzekļu, telpu un politiskā atbalsta. Ir gūts progress attiecībā uz tiesu
iestāžu sistēmu, īpaši Konstitucionālajai tiesai
pieņemot svarīgus spriedumus. Asambleja
pieņēma svarīgus tiesību aktus, piemēram, likumus par
liecinieku aizsardzību, par juridisko personu krimināltiesisko
atbildību par kriminālnoziegumiem un likumu par starptautisko
tiesisko sadarbību. Jāturpina
reformu process. Apmierinošā
līmenī turpinājās četru reformu likumu
īstenošana, kuri pieņemti iepriekšējā pārskata
laikposmā. Tieslietu ministrijas
starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļa
pastiprināja savas spējas un profesionāli izskatīja lietas. Kosovas Tiesu padome sāka risināt
prioritāros jautājumus. Amatā
tika iecelti visi deviņi Kosovas Prokuroru padomes locekļi, un
darbību sāka padome. Tika
paaugstinātas tiesnešu un prokuroru algas. Tajā
pašā laikā Kosovas tiesu iestāžu sistēma ir vāja. Aizvien ir būtisks neizskatīto lietu
skaits. Joprojām tiek ziņots par
tiesnešiem izteiktajiem draudiem un to iebiedēšanu, un nopietnas bažas
rada politiskā iejaukšanās tiesu iestāžu darbā. Ir vajadzīga prokuroru un tiesnešu
aktīvāka pieeja, lai izmeklētu un pieņemtu lēmumus
organizētās noziedzības un korupcijas lietās. Pastāv nopietnas bažas par
pārredzamību, īstenojot likumu par apžēlošanu. Kosova ir panākusi nelielu progresu korupcijas apkarošanā,
īpaši sākot risināt dažas no korupcijas lietām. Korupcija aizvien dominē daudzās
jomās un joprojām ir nopietna problēma, kas arī
ietekmē pilsoņu pieeju pakalpojumiem. Tika
nostiprināta korupcijas apkarošanas darba grupa.
Tika uzlabots tiesiskais satvars cīņā pret korupciju,
pieņemot vairākus svarīgus likumus, pat ja tas vēl nav
pabeigts un ir vēl jānostiprina. Likumā
par politisko partiju finansēšanu ir būtiskas nepilnības un ir
jāuzlabo arī tā īstenošana. Bažas
aizvien rada iepirkuma noteikumu pārkāpumi saistībā ar
korupciju. Aktīvu deklarāciju
jomā joprojām pastāv neatbilstības starp deklarētajiem
aktīviem un faktiskajiem ienākumiem. Kosovas konstitūcijā
iestrādāti stingri noteikumi, lai garantētu starptautiskos
standartus cilvēktiesību un cieņas pret
mazākumtautībām un to aizsardzības jomā. Dažādas iestādes, kas atbild par
pamattiesību veicināšanu, izpildi un uzraudzību,
pienācīgi nekoordinē savas darbības. Valdības izpildvaras iestādēm nav pietiekamu
spēju, to atbildības jomas un pilnvaras ir vāji definētas,
un tās bieži vien dublējas ar citu iestāžu pienākumiem. To politiskā un praktiskā ietekme ir
ierobežota. Ir jāpaveic vairāk, lai
izmantotu tiesiskos un administratīvos līdzekļus, novēršot
cilvēktiesību pārkāpumus. Ir
uzlabojusies serbu kopienas locekļu integrācija, īpaši Ibër/Ibar
upes dienvidos. Jāpieliek lielākas
pūles, lai izskatītu serbu vajadzības visā Kosovā, bet
īpaši ziemeļu daļā. Ierobežots progress ir panākts civilo un politisko
tiesību jomā. Jāturpina
valdības centieni attiecībā uz spīdzināšanas un
ļaunprātīgas izturēšanās novēršanu. Jāveic papildu pasākumi, lai
novērstu nesodāmību. Dažos
cietumos jārisina jautājums par
pārblīvētību un vietas trūkumu. Tiesu pieejamība nav pilnībā
garantēta, īpaši Mitrovicë/Mitrovica pilsētas
ziemeļu daļā, kur apgabaltiesa darbojas ar ierobežotām
spējām kopā ar EULEX. Tas
apdraud tiesiskumu šajā Kosovas daļā. Attiecībā uz vārda
brīvību ir panākts ierobežots progress. Plašsaziņas līdzekļu
īpašumtiesību pārredzamību garantē likums, un likums
ir pareizi izpildīts. Žurnālisti
joprojām saskaras ar politisko spiedienu un draudiem. Nav garantēta sabiedriskās
raidorganizācijas (RTK) neatkarība un objektivitāte. Biedrošanās un pulcēšanās brīvība
lielā mērā ir ievērota. Tiesības
apvienoties ir nodrošinātas, pieņemot grozījumus likumā par
apvienošanās brīvību nevalstiskās organizācijās. Būtiski jāuzlabo vide, kurā darbojas
pilsoniskā sabiedrība. Valdībai
labāk jāizmanto pilsoniskās sabiedrības pieredze. Vārda, apziņas un reliģijas
brīvības jomā policija turpināja
labi pārvaldīt atbildības par vēsturiskajām un
reliģiskajām vietām, tostarp Serbijas pareizticīgo
vietām nodošanu no KFOR. Kosova ir
guvusi panākumus, atjaunojot serbu pareizticīgo vietas, sadarbojoties
ar attiecīgajiem baznīcas un Serbijas iestāžu
pārstāvjiem. Vajadzīgi turpmāki centieni, lai
pilnībā garantētu ekonomiskās un sociālās
tiesības. Zināmi panākumi
vērojami attiecībā uz sieviešu tiesībām,
īpaši palielinot to pārstāvību politikā un uzlabojot
tiesību aktu sistēmu, lai garantētu to tiesības. Jānostiprina attiecīgās
iestādes un jāpalielina budžets, lai īstenotu tiesību
aktus. Līdz ar nepilngadīgo
tiesību kodeksa īstenošanu ir uzlabojusies bērnu tiesību
aizsardzība. Tika izveidota Bērnu
aizsardzības un tiesību padome. Bērnu
aizsardzība aizvien ir vāja, un bērnu nabadzības
līmenis ir augsts. Neliels progress
panākts attiecībā uz sociāli neaizsargātajām
grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tika publicēts ziņojums par
rīcības plāna īstenošanu cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām. Šajā nozarē
jāuzlabo rīcības plāna un attiecīgo tiesību aktu
īstenošana, īpaši pašvaldības līmenī un skolēniem
ar īpašām vajadzībām nodrošinot pieeju skolām. Valdība veica izpratnes veicināšanas
kampaņas par diskriminācijas novēršanas likumu. Diskriminācija aizvien rada bažas. Attiecībā uz darba un
arodbiedrību tiesībām ir panākts neliels progress. Tika pieņemts darba likums, kā arī
likums par arodbiedrībām un likums par Ekonomikas un sociālo
padomi. Īpašuma tiesību
jomā progress ir bijis mainīgs. Tika
uzlabota tiesību aktu sistēma, un tika iecelts īpašumu
tiesību koordinators. Ievērojams
neizskatīto lietu skaits šajā jomā liedz cilvēkiem izmantot
savas īpašumtiesības. Jāpieliek
lielākas pūles, lai īstenotu spēkā esošos tiesību
aktus. Kosova ir panākusi zināmu progresu attiecībā uz mazākumtautību
un kultūras tiesību ievērošanu un aizsardzību. Nesen izveidotās serbu vairākuma
pašvaldības saskaras ar daudzām problēmām, piemēram,
zemes pārvaldību. Ierobežots progress
ir panākts attiecībā uz mazākumtautību kopienu
pieeju izglītībai. Serbu kopiena
Ibër/Ibar upes ziemeļos un dienvidos aizvien izmanto
mācību grāmatas un izglītības sistēmu, ko
nodrošina Serbija. Kosovas iestādēm
jāpiedāvā alternatīva un jāattīsta
mācību programma serbiem. Serbu
valoda nav pieejama kā otra oficiālā valoda skolās, kas
atrodas ārpus apgabaliem, kurus pārsvarā apdzīvo serbi. Attiecībā uz valodu izmantošanu
gūtie panākumi ir nelieli. Pamata
tiesību aktu īstenošana ir neatbilstoša. Nav
ieviesti daudzvalodu sabiedriskie pakalpojumi. Ir
uzlabojusies situācija attiecībā uz serbu mazākumtautību
plašsaziņas līdzekļiem, īpaši līdz ar kanāla
„TV Mreža” darbības uzsākšanu. Attiecībā uz romu, ashkalu un ēģiptiešu
ģimeņu pārvietošanu no svina piesārņotajām
teritorijām 2010. gada oktobrī tika slēgta Çesmin
Lug/Česmin Lug nometne. Osterode
nometne nav slēgta, jo Mitrovicë/Mitrovica pilsētas
ziemeļu daļā netika piešķirta alternatīva valsts zeme. Valdība ir veicinājusi minēto
kopienu pilsoņu reģistrāciju, tostarp organizējot bezmaksas
reģistrēšanos. Tika publicēts
ziņojums par romu, ashkalu un ēģiptiešu kopienu
integrācijas stratēģijas īstenošanu. Vienlaikus joprojām nopietnas problēmas rada
minēto kopienu dzīves apstākļi un to pieeja
nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un
sociālajai aizsardzībai. Bēgļu un iekšēji pārvietoto personu
atgriešanās Kosovas iestādēm vēl
ir risināms jautājums. Valsts
budžets, kas piešķirts minētajam mērķim, tika
samazināts par 40 % un ir ļoti zems. Tādi
jautājumi kā aizkavējusies lietu izskatīšana par
īpašuma atgriešanu un ekonomisko iespēju trūkums joprojām
ir galvenie šķēršļi, lai bēgļi
brīvprātīgi un ilgtspējīgi atgrieztos. Daudzas iekšēji pārvietotās personas
aizvien dzīvo smagos apstākļos. Attiecībā
uz kultūras tiesību izpildi gūtie panākumi ir
ierobežoti. Ir uzlabojusies sadarbība
starp attiecīgajām ministrijām un centrālajām un
pašvaldības struktūrām. Tiesību
akti kultūras mantojuma aizsardzības jomā un minēto
tiesību aktu īstenošana joprojām ir vāja. Attiecībā uz reģionālajiem
jautājumiem un starptautiskajām saistībām Kosova
turpina sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai
Dienvidslāvijai. EULEX veica
vairākas operācijas, tostarp arestus un galīgos spriedumus kara
noziegumu lietās, dažās no tām bija iesaistītas
vecākās politiskās amatpersonas, tostarp bijušais ministrs. Svarīgs notikums ir likums par pazudušām
personām, ko pieņēma augustā. Minētais
likums garantē, ka tiek atzītas ģimeņu tiesības
zināt, tiesības uz kompensāciju, kā arī nodrošina pazudušo
personu juridisko statusu. Valdībai ir
jāpalielina centieni sniegt informāciju un līdzekļus, lai
noskaidrotu pazudušo cilvēku likteni. Eiropas
Padomes parlamentārās asamblejas janvāra rezolūcijā
tika ietvertas nopietnas apsūdzības saistībā ar
1999. gada konfliktu. Lai izmeklētu
minētās apsūdzības, EULEX ir izveidojusi darba
grupu, kas strādā Briselē un kurai ir sadarbības birojs
Prištinā. Šajā izmeklēšanā
iestādes sadarbojas ar EULEX. Kosova piedalījās
Reģionālās sadarbības padomes sanāksmē
Melnkalnē jūnijā pirmo reizi kopš 2010. gada vasaras. Kosova veiksmīgi organizēja CBTN
sanāksmes 2011. gadā. Belgradas
un Prištinas dialoga ietvaros ir panākta vienošanās par muitas
zīmogiem. Jāpanāk
vienošanās par ilgtspējīgu risinājumu Kosovas dalībai
reģionālajos forumos. Visām
iesaistītajām pusēm pilnībā jāīsteno
iekļaujošas un funkcionējošas reģionālās
sadarbības principi. Kosovas ekonomiku aizvien raksturo
svārstīga izaugsme un būtiskas iekšējās un
ārējās nelīdzsvarotības, ko pasliktināja
neparedzama fiskālās politikas nostāja.
Augstais inflācijas līmenis un nefunkcionējošs darba
tirgus rada lielas problēmas ekonomikas un sociālajai kohēzijai. Ad hoc pasākumu kopums un saistību
trūkums no iestāžu puses neļāva īstenot ar
Starptautisko Valūtas fondu (SVF) noslēgtās rezerves vienošanos. Jaunā vienošanās ar SVF par
līdzekļu nepiešķiršanu, kas turpināsies līdz
2011. gada beigām, ir svarīga pārbaude Kosovai, lai
atgūtu ticamību ekonomikas un fiskālajā politikā. Lielā nenoteiktība aizvien bija
šķērslis privātā sektora attīstībai. Uzņēmumi saskaras ar vāju
pārvaldību, uzticamas elektropadeves trūkumu, slikti
kvalificētiem strādniekiem, vāju infrastruktūru un
nepilnīgu tiesiskumu. Attiecībā uz ekonomikas
kritērijiem Kosova nav guvusi nekādus panākumus
funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidē. Vajadzīgas
vērienīgas reformas un ieguldījumi, lai valsts spētu
ilgtermiņā tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus
spēku iedarbību Eiropas Savienībā. Monetārā sistēma turpināja
darboties samērā labi, lai gan var veikt uzlabojumus, īpaši
finanšu nozares regulēšanā un uzraudzībā. Finanšu starpniecība turpināja
padziļināties, un banku nozare saglabāja stabilitāti un
bija peļņu nesoša, neraugoties uz pieaugošo skaitu ienākumus
nenesošo kredītu. Zināms progress
panākts, veicot privatizācijas procesu. Makroekonomikas politikas risinājumu
pareizu darbību aizvien vairāk apdraudēja neparedzama
fiskālā politika, neilgtspējīgs valdības izdevumu
pieaugums un ierobežotas finansēšanas iespējas. Vāja pārvaldība un ad hoc
pasākumi negatīvi ietekmē privāto sektoru, un dziļas
strukturālas problēmas turpina kavēt ekonomikas
attīstību. Inflācija bija
augsta un svārstīga. Bezdarba
līmenis aizvien ir ļoti augsts, un nav radīts pietiekams skaits
darbavietu, lai samazinātu spiedienu darba tirgū un
piedāvātu nodarbinātības iespējas, īpaši
jaunajiem tirgus dalībniekiem. Ārējās
nelīdzsvarotības arī bija augstas, īpaši preču
tirdzniecībā, un ražošanu veicinošas ārvalstu ieguldījuma
plūsmas bija ierobežotas. Valsts
elektroenerģijas uzņēmums turpināja saņemt ievērojamas
subsīdijas no valsts budžeta un aizdevumus, kuri paredzēti
uzņēmuma ieguldījumu programmas finansēšanai. Vājais tiesiskums un problēmas, kas
saistītas ar īpašumtiesībām, turpināja negatīvi
ietekmēt uzņēmējdarbības vidi.
Ēnu ekonomika joprojām rada nopietnas problēmas. Saistībā ar vēlēšanu
kampaņu pirms agrīnām vispārējām
vēlēšanām, kam sekoja process, lai izveidotu jaunu valdību
un ievēlētu prezidentu, asamblejai un valdībai bija maz laika,
lai pieņemtu tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar
Eiropas standartiem. Progress bija
mainīgs. Kapitāla plūsmas
sistēma ir labi attīstīta. Kosova
ir panākusi progresu patvēruma un migrācijas jomā,
īpaši repatriēto personu atpakaļuzņemšanā un
atkārtotā integrēšanā. Zināmi panākumi gūti
tiesību aktu jomā attiecībā uz konkurences politiku,
enerģētikas nozari un informācijas sabiedrību, un
plašsaziņas līdzekļiem. Zināmi
panākumi gūti šādās nozarēs:
nodokļi, intelektuālā īpašuma tiesības,
nodarbinātība, sociālā politika un sabiedrības
veselība, finanšu kontrole, statistika, robežu pārvaldība un
cilvēku tirdzniecības apkarošana. Turpmāk
jāattīsta transporta infrastruktūra. Ierobežoti
rezultāti ir sasniegti vides, lauksaimniecības un pārtikas
nekaitīguma jomā, narkotiku tirdzniecības, organizētās
noziedzības apkarošanā un cīņā pret terorismu. Maz ir darīts, lai saskaņotu tiesību
aktus ar acquis šādās jomās: personu
pārvietošanās, pakalpojumi un tiesības veikt
uzņēmējdarbību, nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas apkarošana un personas datu
aizsardzība. Attiecībā
uz ES iekšējo tirgu zināms progress gūts
saistībā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz preču
brīvu apriti. Neliels progress ir
vērojams atbilstības novērtēšanas, metroloģijas un
tirgus uzraudzības jomā. Ierobežots
progress ir panākts standartizācijas jomā. Netika panākts progress tiesību aktu
jomā attiecībā uz patērētāju aizsardzību. Tiesību aktu tuvināšana ar ES acquis
preču brīvas aprites jomā ir ierobežota.
Šajā jomā vajadzīga tiesību aktu saskaņošanas
procesa labāka koordinācija un stratēģija
attiecībā uz visu acquis. Administratīvās
spējas, vajadzīgā īstenošana un izpildes pasākumi nav
pietiekami. Tiesību aktu saskaņošana
ar acquis personu brīvas pārvietošanās, pakalpojumu
brīvas aprites un uzņēmējdarbības tiesību jomā,
kā arī uzņēmējdarbības tiesību jomā
ir agrīnā posmā. Kapitāla
plūsmas sistēma ir ļoti liberāla un labi
attīstīta. Ir vēlams veikt
turpmākas reformas, lai ieviestu Bāzele II riska prasības un lai
izveidotu tiesību aktu sistēmu pilnīgi saskaņā ar ES
standartiem. Kosovas
tiesību akti muitas jomā lielākoties ir saskaņā
ar ES muitas kodeksu. Jāturpina centieni
attiecībā uz cīņu pret kontrabandu un viltošanu. Neatkarīgajai pārskatīšanas valdei
jādarbojas efektīvāk un jāsamazina neizskatīto lietu
skaits. Zināms progress panākts nodokļu
jomā, kas galvenokārt attiecas uz reformu īstenošanu, lai
atbalstītu nodokļu atbilstības stratēģiju. Administratīvās spējas, lai
izpildītu nodokļu maksājumus un samazinātu lielu
neformālo sektoru, aizvien ir vājas. Neliels progress
tiesību aktu jomā panākts attiecībā uz konkurences
politiku, īpaši pretmonopola politikas jomā, kā
arī valsts atbalsta jomā, jo ir pieņemts likums par
valsts atbalstu. Tiek uzlabota pretmonopola
politikas īstenošana. Progress ir
gūts publiskā iepirkuma jomā, pieņemot grozīto
likumu par publisko iepirkumu, kas ir solis pretim tiesību aktu
saskaņošanai ar ES standartiem. Ir
jāpilnveido tiesību aktu sistēma un jāuzlabo sadarbība
starp attiecīgajām iestādēm. Nelieli
panākumi gūti intelektuālā īpašuma tiesību
jomā, īpaši attiecībā uz rūpnieciskā
īpašuma tiesībām. Tiesību
aku sistēma vēl nav pabeigta, un intelektuālā īpašuma
tiesību noteikumu izpilde nav pietiekama. Neliels
progress panākts, saskaņojot tiesību aktus ar ES standartiem nodarbinātības,
sociālās un sabiedrības veselības politikas jomā. Šo pamata tiesību aktu īstenošana ir
svarīga, lai palīdzētu bezdarbniekiem un citām
neaizsargātajām grupām uzlabot to dzīves
apstākļus. Administratīvās
spējas šajās jomās arī ir ļoti ierobežotas, īpaši
pašvaldības līmenī. Neliels
progress ir panākts, saskaņojot tiesību aktus ar Eiropas
standartiem izglītības un pētniecības
jomā. Jānostiprina spējas
centrālajā un pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu
efektīvu tiesiskā un stratēģiskā satvara
īstenošanu. Pētniecības un
inovāciju jomā gūtie panākumi ir nelieli. Nopietni jāstrādā, lai izveidotu
vajadzīgās pētniecības un inovāciju spējas. Tiesību aktu sistēmas īstenošana
jāuzlabo, cita starpā uzlabojot koordināciju starp
centrālajām un vietējām struktūrām. Lai pilnībā izmantotu līdzekļu
devēju atbalstu, izglītības un pētniecības projektiem
jāpiešķir pienācīgi cilvēkresursi. Attiecībā uz nozaru politiku jāpieņem MVU
paredzētais īstenošanas plāns un rūpniecības
stratēģijas, jāpiešķir pienācīgs budžets un
jānostiprina atbildīgās iestādes.
Koordinācija un sadarbība starp ieinteresētajām
aprindām aizvien ir problemātiska. Kosova
ir panākusi ierobežotu progresu lauksaimniecības un pārtikas
nekaitīguma jomā. Ir
veltītas pūles, lai attīstītu administratīvās
spējas, īpaši pārtikas nekaitīguma jomā. Galvenokārt nepietiekamu budžeta
līdzekļu dēļ ierobežots progress panākts, nostiprinot
tiesību aktu un administratīvo sistēmu vides un klimata
pārmaiņu jomā. Turpmāk jāattīsta transporta infrastruktūra. Bažas joprojām rada Kosovas galvenais
autoceļu infrastruktūras projekts, autoceļa būvniecība
no Kosovas līdz Albānijas robežai, tā neproporcionāli
augsto izmaksu, kā arī ilgtermiņā nepieciešamā
ieguldījuma līmeņa dēļ. Nelieli
panākumi ir gūti aviācijas jomā. Enerģētikas nozarē neliels progress panākts, saskaņojot tiesību aktus un
īstenojot Enerģētikas Kopienas līgumu. Lai piesaistītu ieguldījumu,
nepārtraukti jāvelta centieni, lai uzlabotu elektroenerģijas
rēķinu piestādīšanu un strāvas raksturlielumu
noņemšanu, kā arī jāievieš nesubsidizēts, izmaksas
atspoguļojošs tarifs. Kavējās
Kosovas plānotās jaunās elektrostacijas īstenošana. Tas ietekmēja grafiku, kurā bija
paredzēts slēgt smagi piesārņojošo Kosovas A
elektrostaciju. Atšķirīgo
viedokļu dēļ par tās statusu Kosova arvien nespēj
piedalīties reģionālajos jaudas pārneses mehānismos. Tas apdraud Kosovas energosistēmu un
nozīmē to, ka Kosova zaudē ienākumus no tranzīta. Informācijas sabiedrības un
plašsaziņas līdzekļu jomā Kosova
ir pieņēmusi dažus noteikumus par telekomunikācijām, lai
piemērotu ES standartus. Svarīgi
likumi par valsts raidsabiedrības ilgtspējīgu finansējumu
un par Neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu komisiju tika
dzēsti no asamblejas darba kārtības, jo tie neatbilda ES
standartiem, kā arī neaizsargāja minētās komisijas un
valsts raidsabiedrības neatkarību. Abi
jautājumi jārisina steidzamā kārtā. Zināms progress ir panākts finanšu
kontroles jomā. Valsts
iekšējās finanšu kontroles prakse aizvien ir agrīnā
posmā. Budžeta organizācijās
jāvairo vadītāju izpratne par finanšu pārvaldības un
kontroles nozīmīgumu. Statistikas
jomā Kosova ir panākusi zināmu progresu, īpaši apmierinoši
veicot tautas un mājokļu skaitīšanu. Kosovas progress tiesiskuma,
brīvības un drošības jomā bija mainīgs. Iekšlietu ministrija veica pasākumus, lai
izsniegtu biometriskās pases. Labs
progress ir panākts, pieņemot pienācīgus tiesību aktus
un uzlabojot pilsoņu reģistru uzticamību. Vēl jāvelta centieni, lai nodrošinātu dokumentu
drošību. Zināms progress ir panākts robežu
pārvaldības jomā. Tika
izveidota kopīga darba grupa, kurā iesaistīta muita un policija,
lai apkarotu pārrobežu noziedzību. Aģentūras
organizēja kopīgas patruļas uz robežas un kopīgas
operācijas robežšķērsošanas punktos. Kopīgas
un sinhronizētas policijas patruļas tika organizētas kopā
ar kolēģiem no Albānijas un Bijušās Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republikas. Policija
pārņēma papildu pienākumus no KFOR, lai
aizsargātu zaļo robežu ar Bijušo Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republiku un Melnkalni. Jāuzlabo
robežpārbaužu kvalitāte un konsekvence. Progress ir panākts patvēruma
jomā. Kosova ir saskārusies
ar lielāku patvēruma meklētāju skaitu. Tika pieņemti daudzi lēmumi par
patvēruma pieteikumiem. Patvēruma
procedūrā aizvien ir nepilnības, īpaši attiecībā
uz tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanu, personu izcelsmes noteikšanu un
apelācijas procedūrām. Kosova
ir panākusi progresu migrācijas jomā. Tā turpināja parakstīt jaunus
atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Eiropas valstīm. Pilsonības, patvēruma un migrācijas
nodaļa turpināja efektīvi izskatīt
atpakaļuzņemšanas pieteikumus, kas saņemti no Eiropas
valstīm. Kosova ir panākusi
ievērojamu progresu attiecībā uz repatriēto personu
atkārtotu integrāciju, tostarp pašvaldības līmenī. Vajadzīgi ilgtspējīgi centieni, lai
nodrošinātu efektīvu īstenošanu. Kosova ir panākusi ierobežotu progresu nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizēšanas un ekonomikas/finanšu
noziedzības apkarošanas jomā. Ir
sākusies pakāpeniska finansiālās izmeklēšanas centra
pienākumu nodošana Kosovai no EULEX. Kosovas
spējas veikt izmeklēšanu un tiesvedību ekonomiskās
noziedzības jomā aizvien ir ierobežotas. Nopietnas
bažas joprojām rada ekonomikas/finanšu noziedzība un nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizēšana. Policija palielināja konfiskāciju un
arestu skaitu par noziegumiem saistībā ar narkotiskajām
vielām, tostarp narkotiku tirdzniecību, bet konfiscētie apjomi
aizvien ir ierobežoti. Būtiski
jāuzlabo centieni apkarot narkotiku tirdzniecību, lai aptvertu
to problēmu apjomu, ar ko saskaras Kosova. Zināms
progress ir panākts kārtības uzturēšanas jomā. Policija no KFOR pārņēma
aizvien vairāk pienākumu. Patlaban
policijai jāatrisina strukturālas un organizatoriskas problēmas
un jāuzlabo savas spējas apkarot sarežģītus
organizētās noziedzības veidus. Ierobežots progress panākts
cīņā pret organizēto noziedzību. Organizētās noziedzības lietās
ir sasniegts zināms skaits izmeklēšanu, arestu, apsūdzību
un galīgo spriedumu. Lai apkarotu
organizēto noziedzību, tiesībaizsardzības
aģentūrām un tiesu iestādēm jāpieņem
aktīvāka pieeja. Jānostiprina
cilvēkresursi un tehniskās spējas, un būtiski jāuzlabo
izmeklēšanu kvalitāte. Kosovas
spējas apkarot organizēto noziedzību aizvien ir agrīnā
posmā. Vajadzīgi nopietni centieni,
lai risinātu šo problēmu. Kosova ir
panākusi nelielu progresu, apkarojot cilvēku tirdzniecību. Identificēto upuru skaits pārskata
laikposmā nedaudz palielinājās. Tika
pieņemta stratēģija un rīcības plāns
2011.–2014. gadam par cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Uzlabojās tās policijas nodaļas
efektivitāte, kas atbild par izmeklēšanu cilvēku
tirdzniecības lietās. Tajā
pašā laikā Kosovas prokuroru un tiesu spējas izmeklēt,
izskatīt un piespriest spriedumus cilvēku tirdzniecības
lietās aizvien ir vājas. Kosova ir panākusi ierobežotu progresu cīņā
pret terorismu. Kosovas spējas
īstenot attiecīgos tiesību aktus un stratēģijas
dokumentus, piemēram, likumu par nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas
novēršanu, terorisma apkarošanas stratēģiju un citus, aizvien ir
vājas. Maz ir panākts
attiecībā uz personas datu aizsardzību, un tas rada
nopietnas bažas. Turcija Turcija turpina apmierinoši īstenot politiskos
kritērijus. 2011. gada
12. jūnijā notika brīvas un godīgas
parlamentārās vēlēšanas. Valdība
sāka īstenot 2010. gada konstitucionālo reformu paketi. Dominējošajā politiskajā vidē
trūkst pienācīga dialoga un kompromisa politisko partiju
starpā, un attiecības starp galvenajām iestādēm ir
saspringtas, šī atmosfēra
kavēja reformu procesa turpināšanu. Pēc
vēlēšanām tika uzsākts jauns process, lai veiktu reformas
konstitūcijā. Vajadzīgi
būtiski centieni, lai garantētu pamattiesības vairumā jomu. Tas jo īpaši attiecas uz vārda
brīvību, kur nopietnas bažas radīja vairākas
tiesvedības pret rakstniekiem un žurnālistiem, kā arī
joprojām biežie neproporcionālie tīmekļa vietņu aizliegumi. Attiecībā uz demokrātiju
un tiesiskumu Ergenekon lietas un citu iespējamo lietu
izskatīšana apsūdzībās par plāniem rīkot
apvērsumu pret valdību vēl ir iespēja Turcijai atklāt
iespējamās noziedzīgās darbības pret demokrātiju
un tādējādi stiprināt uzticību tās
demokrātisko iestāžu un tiesiskuma pareizai darbībai. Nopietnas bažas bija par izmeklēšanu
organizēšanu, tiesvedības norisi un kriminālprocesu
piemērošanu, kas apdraud aizsardzības tiesības un ietekmēja
izskatāmo lietu leģitimitāti. Attiecībā uz valsts
pārvaldes reformu zināms progress panākts tiesību aktu
reformā. Jāvelta uzmanība, lai
izveidotu ombuda iestādi. Lai
īstenotu valsts pārvaldes reformu un decentralizāciju,
nepieciešams lielāks politiskais atbalsts. Labs progress panākts, konsolidējot civilās
kontroles pār drošības spēkiem principu. Īpaši tika pastiprināta civilā
kontrole pār militārajiem izdevumiem. Augstākās
militārās padomes lēmumi tika nodoti civilai tiesiskai
pārskatīšanai. Vēl jāveic
papildu reformas, lai konsolidētu civilo kontroli iekšējā
drošības sektorā, īpaši žandarmērijā, un
turpinātu virzību militārās tiesvedības sistēmas
jomā. Panākumi ir gūti tiesu
iestāžu jomā. Tiesību aktu
pieņemšana par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi un Konstitucionālo
tiesu nodrošina sistēmu tiesu iestāžu uzlabotai neatkarībai un
objektivitātei. Ir veikti pasākumi,
lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un risinātu
jautājumu par aizvien pieaugošo neizskatīto lietu skaitu. Papildu pasākumi jāveic visās
jomās, tostarp kriminālās tiesvedības sistēmā. Turcijai ir liels apjoms neizskatītu smagu
kriminālnoziegumu, tomēr lielai daļai ieslodzīto vēl
nav piespriests galīgais spriedums. Turklāt
jāuzrauga īstenošana, jo līdz šim veiktie pasākumi ir
sadalījuši valsts tiesību jomas pārstāvjus un pilsonisko
sabiedrību. Tiesvedība nav
pietiekami pārredzama. Tiesas un
prokuratūras nesniedz informāciju ieinteresētajām
personām vai sabiedrībai kopumā par sabiedrības interešu
jautājumiem. Jāpārskata tiesu
iestāžu reformas stratēģija, piedaloties visām
ieinteresētajām pusēm, Turcijas tiesību jomas
pārstāvjiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Minētās
stratēģijas un korupcijas apkarošanas rīcības
plāna īstenošana ir agrīnā posmā. Korupcija joprojām dominē daudzās
jomās. Lielas problēmas
joprojām rada pārredzamības trūkums attiecībā uz
politisko partiju finansēšanu un imunitātes darbības jomu. Ir vajadzīgs lielāks politiskais
atbalsts, lai stiprinātu un īstenotu pamata tiesību aktus
korupcijas apkarošanās jomā. Attiecībā
uz izmeklēšanu par labdarības sabiedrību Deniz Feneri
saistībā ar krāpšanas lietu Vācijā tika aizturēts
bijušais Radio un televīzijas augstākās padomes (RTUK)
vadītājs un televīzijas kanāla Kanal 7 četras
vecākās amatpersonas. Turcijai
jāgūst rezultāti attiecībā uz izmeklēšanām,
apsūdzībām un notiesāšanu korupcijas jomā. Neliels progress
panākts cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības
jomā. Tomēr vajadzīgi
ievērojami centieni vairumā jomu, īpaši vārda
brīvības un reliģiskās pārliecības
brīvības jomā. Attiecībā
uz starptautisku tiesību aktu ievērošanu cilvēktiesību
jomā gūti nelieli panākumi, īpaši ratificējot ANO
Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu (OPCAT). Daudzas reformas netiek veiktas jau vairākus
gadus. Tiesību aktus par
pamattiesību aizsardzības iestādēm pilnībā
jāsaskaņo ar ANO principiem. Turpinājās
pozitīvā tendence spīdzināšanas un
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanā
attiecībā uz tiesībaizsardzības ierēdņu
veiktās ļaunprātīgās izmantošanas biežumu un smagumu. Minētie ierēdņi aizvien izmanto
neproporcionālu spēku, īpaši ārpus oficiālajām
aizturēšanas vietām. Tika
saņemtas ticamas apsūdzības par fizisku ļaunprātīgu
izturēšanos, kas attiecās galvenokārt uz
pārmērīgu spēka lietošanu aresta laikā. Progress nav panākts nesodāmības
jautājuma risināšanā, tostarp tiesā iesūdzēto
lietu izskatīšanā par iespējamo ļaunprātīgo
izturēšanos. Attiecībā uz cietumiem ieslodzīto
skaita palielināšanās rada nopietnu pārblīvētības
problēmu, kas kavē centienus uzlabot aizturēšanas
apstākļus. Jau sen bija jāveic
pārmaiņas sūdzību sistēmā cietumos. Paredzams, ka OPTAC īstenošana
sekmēs dažu minēto jautājumu risināšanu. Īpašas pūles jāvelta
attiecībā uz medicīniskās aprūpes pakalpojumiem
ieslodzītajām personām, kā arī nepilngadīgo
personu aizturēšanas apstākļiem. Attiecībā
uz vārda brīvību turpinājās atklātas
diskusijas par delikātiem jautājumiem, piemēram, kurdu un
armēņu jautājumiem, mazākumtautību un kultūras
tiesībām, kā arī militāro spēku nozīmi. Tomēr tiesības uz vārda
brīvību apdraud liels skaits tiesas prāvu un izmeklēšanu
pret žurnālistiem, rakstniekiem, akadēmisko aprindu
pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Tas rada pašcenzūru un līdz ar nepamatotu
spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem rada nopietnas bažas. Spēkā esošie tiesību akti pietiekami
negarantē vārda brīvību saskaņā ar Eiropas
Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas
judikatūru, un tiesu iestādes var piemērot tikai ierobežojošu
interpretāciju. Nopietnas bažas rada
arī biežie aizliegumi attiecībā uz tīmekļa
vietnēm. Kopumā Turcijas
tiesību akti un tiesu prakse rada šķēršļus brīvai
apmaiņai ar informāciju un idejām. Attiecībā
uz biedrošanos panākumi gūti uz vietas: dažādas demonstrācijas, tostarp Newroz (kurdu
Jaunais gads) un 1. maija demonstrācija, noritēja mierīgi. Dienvidaustrumos un citās provincēs
notikušajās valsts demonstrācijās, kas saistītas ar kurdu
jautājumu, studentu tiesībām, augstākās izglītības
padomes YÖK darbībām un arodbiedrību tiesībām,
tika izmantots neproporcionāls spēks. Tiesību akti
par biedrošanās brīvību kopumā atbilst ES
standartiem. Vēl tiek veiktas
pārmērīgas kontroles un notiek likuma ierobežota
interpretācija. Virzība nenotiek
attiecībā uz grozījumiem tiesību aktos par politisko
partiju slēgšanu. Ierobežots
progress panākts vārda, apziņas un reliģijas
brīvības jomā. Pielūgsmes
brīvība kopumā ir ievērota. Turpinājās
dialogs ar alevītu kopienu un tādām reliģiskajām
kopienām, kas nav musulmaņi. Ekstrēmisti
turpināja apdraudēt minoritāšu reliģijas
pārstāvjus. Jāizveido
tiesiskais satvars saskaņā ar ECTK, lai tādām
reliģiskām kopienām, kas nav musulmaņi, un alevītu
kopienai nebūtu jāsaskaras ar nepamatotiem ierobežojumiem. Lielākās
problēmas joprojām ir sieviešu tiesību aizsardzība,
dzimumu līdztiesības veicināšana un vardarbības pret
sievietēm apkarošana. Kopumā ir
izveidots tiesiskais satvars, kas garantē sieviešu tiesības un
dzimumu līdztiesību. Tomēr
vajadzīgs turpmāks darbs, lai minētais tiesību aktu kopums
tiktu faktiski īstenots politiskajā, sociālajā un
ekonomiskajā jomā. Tiesību akti
jāīsteno konsekventi visā valstī.
Slepkavības ģimenes goda vārdā, agrīnas un
piespiedu laulības, kā arī vardarbība ģimenē pret
sievietēm aizvien ir nopietnas problēmas. Ir
nepieciešama turpmāka apmācība un izpratnes vairošana par
sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību, īpaši
policijā. Attiecībā uz bērnu
tiesībām vēl jāizveido pietiekams skaits
nepilngadīgo tiesu saskaņā ar spēkā esošajiem
tiesību aktiem. Bērni netiek
aizturēti uz minimālo vajadzīgo laikposmu vai piemērotos
apstākļos. Centieni, tostarp
attiecībā uz preventīvajiem un rehabilitācijas
pasākumiem, jānostiprina visās jomās, piemēram,
izglītībā, bērnu darba apkarošanā, veselības
aizsardzībā, administratīvajās spējās un
koordinācijā. Turpinājās
centieni uzlabot sociāli neaizsargāto iedzīvotāju un/vai
cilvēku ar īpašām vajadzībām situāciju. Vēl jāveic papildu pasākumi, lai
palielinātu minēto personu dalību sociālajā un
ekonomikas dzīvē. Papildu
centieni vajadzīgi cīņā pret diskrimināciju. Trūkst visaptverošu tiesību aktu
diskriminācijas novēršanas jomā. Daudzas
problēmas nav atrisinātas darba un arodbiedrību tiesību
jomā. Spēkā esošie
tiesību akti nav saskaņā ar ES standartiem un SDO konvencijām. Šajā jomā virzību kavē
ilgstošas nesaskaņas starp sociālajiem partneriem un
pienācīgas politiskās gribas trūkums. Attiecībā
uz īpašumtiesībām jauns tiesību akts, ar ko groza
2008. gada likumu par fondiem, atvieglo nekustamo īpašumu atgriešanu
reliģiskajām kopienām, kas nav musulmaņi. Turcijai
joprojām ir konstruktīva pieeja mazākumtautībām. Vēl pilnībā jāpanāk tas,
ka valoda, kultūra un pamattiesības tiek pilnībā
ievērotas un aizsargātas saskaņā ar Eiropas standartiem. Turcijai jāvelta turpmāki centieni, lai
sekmētu toleranci un iekļaujošu attieksmi pret
mazākumtautībām. Vēl nav
veikta spēkā esošo tiesību aktu visaptveroša
pārskatīšana un aizsardzības mehānismu vai īpašu
iestāžu izveide, lai apkarotu rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un
neiecietību. Turcija ir panākusi progresu kultūras
tiesībās, īpaši attiecībā uz to valodu
izmantošanu, kas nav turku valoda, valsts radio un televīzijas
kanālos, kā arī vairāku valodu izmantošanu
pašvaldībās. Ir piešķirta
atļauja kurdu valodas un literatūras nodaļas atklāšanai Muş
Alparslan universitātē. Vēl
pastāv ierobežojumi to valodu, kas nav turku valoda, izmantošanā
politiskajā dzīvē, saziņā sabiedrisko pakalpojumu
sfērā un cietumos. Pamata
tiesību aktu par to valodu, kas nav turku valoda, izmantošana ir
pakļauta ierobežotai interpretācijai, un īstenošana aizvien nav
konsekventa visā valstī. Zināms progress panākts romu jautājumā,
īpaši veicot grozījumus diskriminējošos tiesību aktos. Nav visaptverošas politikas, lai risinātu romu
situāciju. Attiecībā uz Austrumiem un
Dienvidaustrumiem netika pilnībā īstenota 2009. gada
demokrātiskās atvērtības iniciatīva. Bažas radīja ievēlēto politiķu
un pamattiesību aizstāvju aizturēšana.
Veicot pienācīgu tiesvedību, jāuzzina patiesība par
nogalināšanu bez tiesas sprieduma un spīdzināšanu, ko veica
Dienvidaustrumos 20. gadsimta 80. un 90. gados. Bažas aizvien rada sauszemes mīnas un ciemu
apsargāšanas sistēma. Pastiprinājās
teroristu uzbrukumi. PKK ir
iekļauta ES teroristu organizāciju sarakstā. Turpināja
izmaksāt kompensācijas iekšēji pārvietotajām
personām (IDP). Vēl
jānovērtē minētās shēmas vispārējā
efektivitāte. Vēl nav
izstrādāta nacionālā stratēģija, lai labāk
izskatītu IDP vajadzības. Neraugoties
uz dažiem uzlabojumiem, visaptverošas pamata tiesību aktu sistēmas
trūkums attiecībā uz bēgļiem un patvēruma
meklētājiem rada šķērsli pienācīgas attieksmes
nodrošināšanā. Jāturpina
uzlabot ārvalstnieku aizturēšanas centru vispārējie
apstākļi. Attiecībā
uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām
saistībām Turcija atkārtoti izteica savu atbalstu
sarunām starp abu kopienu vadītājiem saskaņā ar ANO
ģenerālsekretāra labo gribu rast visaptverošu risinājumu
attiecībā uz Kipras problēmu. Tomēr,
neraugoties uz vairākkārtējiem Padomes un Komisijas
aicinājumiem, Turcija vēl nav izpildījusi savas saistības
īstenot Asociācijas nolīguma Papildprotokolu pilnīgi
nediskriminējošā veidā un nav novērsusi visus
šķēršļus preču brīvai apritei, kā noteikts
Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada
21. septembra deklarācijā un Padomes secinājumos, tostarp
2006. gada decembra un 2010. gada decembra secinājumos. Nav panākts progress abpusējo
attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku. Attiecībās
ar Grieķiju tiek turpināti centieni uzlabot
divpusējās attiecības. Turpinājās
divpusējās izpētes sarunas. Grieķija
iesniedza ievērojamu skaitu formālu sūdzību par
nepārtrauktiem teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas
pārkāpumiem no Turcijas puses, tostarp lidojumiem pāri
Grieķijas salām. Turcija ir
būtiski pastiprinājusi kontaktus Rietumbalkānos, izsakot
stingru apņemšanos veicināt mieru un stabilitāti
reģionā. Turcijas ekonomikā
patlaban notiek stabila ekonomikas atveseļošanās. Valsts finanses
uzlabojas, un pieaug uzticība ilgstošai valsts ekonomikas perspektīvu
transformācijai un stabilitātei. Tomēr ekonomikas aktivitātes
straujā paplašināšanās, ko sekmēja spēcīgs
iekšējais pieprasījums, ir radījusi būtiskas un pieaugošas
ārējās nelīdzsvarotības, kas apdraud makroekonomikas
stabilitāti. Attiecībā
uz ekonomikas kritērijiem Turcija ir funkcionējoša tirgus
ekonomika. Tai būtu jāspēj tikt
galā ar konkurences spiedienu un tirgus ietekmi Eiropas
Savienībā vidējā termiņā, ja tā
paātrinās savu visaptverošo strukturālo reformu programmu. Ekonomika strauji
attīstījās 2010. gadā un 2011. gada pirmajā
pusē. Paralēli augstajai IKP
izaugsmei spēcīgās nodarbinātības izaugsmes
dēļ samazinājās bezdarba līmenis. Sākotnēji augstāku ciklisko
ieņēmumu un zemāku procentu sloga rezultātā tika
turpināta valsts finanšu konsolidācija. Finanšu
nozare bija izturīga, pateicoties iepriekšējām reformām,
savukārt tiesiskā sistēma turpina darboties salīdzinoši
labi. Turklāt jaunais likums par valsts
atbalsta uzraudzību un regulatīvās iestādes darbību
var palielināt pārredzamību un samazināt valsts atbalstu. Ir apstiprināta tirgus spēku brīva
mijiedarbība. Privatizācija ir
paātrinājusies. ES aizvien ir
Turcijas vissvarīgākā tirdzniecības partnere un
ieguldītāja. Tomēr
palielinās tirdzniecības un tekošā konta deficīts, un
patlaban uzmanības centrā ir ārējās
neatbilstības. Monetārajai politikai
tikai nelielā mērā izdevās iegrožot kredītu izaugsmi,
kas līdz ar augstajām patēriņa preču cenām
turpina veicināt Turcijas pieaugošo tekošā konta deficītu. Tiek sagatavots lielāks atbalsts no
fiskālās jomas un daži īpaši un mērķtiecīgi
mikrouzraudzības pasākumi, tostarp pasākumi, ko veiks bankas
regulators, lai palīdzētu ekonomikai pielāgoties un atvieglotu
slogu, ar ko jāsaskaras monetārajai politikai. Turcijas cenu un izmaksu eksporta konkurētspēja ir
nelielā mērā pasliktinājusies. Inflācija
sāk pieaugt, lielākoties tā spiediena dēļ, ko rada
enerģētikas un pārtikas tirgus, ekonomiskās
aktivitātes uzplaukums un administratīvo cenu straujš kāpums. Tiek sagaidīts, ka strukturālās
reformas tiks īstenotas apņēmīgāk. Pasākumi, lai palielinātu fiskālo
pārredzamību un nostiprinātu fiskālo politiku, bija
pieticīgi, savukārt tie varētu Turcijai palīdzēt
iegūt ticamību tirgos. Iziešana no
tirgus aizvien ir sarežģīta, un bankrota procedūras
joprojām ir salīdzinoši apgrūtinošas. Turcijas spējas uzņemties
dalības saistības turpināja uzlaboties. Progress tika panākts vairumā jomu. Tiesību aktu saskaņošana ir
pavirzījusies uz priekšu noteiktās jomās, tādās
kā preču brīva aprite, pretmonopola politika un valsts atbalsts,
ekonomikas un monetārā politika, uzņēmējdarbība
un rūpniecības politika, patērētāju aizsardzība,
statistika, Eiropas komunikāciju tīkli, kā arī zinātne
un pētniecība. Jāturpina
centieni, lai saskaņotu tiesību aktus tādās jomās
kā vide, publiskais iepirkums, brīvība sniegt pakalpojumus,
sociālā politika un nodarbinātība un nodokļi. Tiesību aktu izpilde jāstiprina
tādās jomās kā intelektuālā īpašuma
tiesības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanas apkarošana. Attiecībā
uz muitas savienību un ārējām attiecībām
jāpabeidz tiesību aktu saskaņošana, īpaši tādās
jomās kā vispārējā preferenču sistēma. Aizvien nav atrisinātas ilgstošas
problēmas tirdzniecības jomā. Ir
svarīgi, lai Turcija pilnībā ievērotu savas saistības
saskaņā ar muitas savienību. Vairumā
jomu ir svarīgi, lai Turcija uzlabotu savu administratīvo spēju
pielāgoties acquis. Attiecībā uz preču
brīvu apriti tiesību aktu saskaņošana ir labā
līmenī, bet pārskata laikposmā gūtie panākumi ir
nelieli. Tehniskie šķēršļi
tirdzniecībā turpina kavēt preču brīvu apriti, un
tādējādi tiek pārkāptas Turcijas saistības
saskaņā ar muitas savienību. Gandrīz
nekāda virzība nav notikusi darba ņēmēju
brīvas pārvietošanās jomā, kur sagatavošanās darbi
acquis piemērošanai vēl ir agrīnā posmā. Tāpat sākuma stadijā ir tiesību
aktu saskaņošana tādās jomās kā tiesības veikt
uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus. Nav panākts progress tādās
jomās kā tiesības veikt uzņēmējdarbību,
brīvība sniegt pārrobežu pakalpojumus, pasta pakalpojumi un
profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana. Attiecībā uz kapitāla brīvu
apriti Turcija guva zināmus panākumus, īpaši
attiecībā uz kapitāla plūsmu un maksājumiem. Nav notikusi nekāda virzība
pakāpeniskā liberalizācijā attiecībā uz
nekustamā īpašuma iegādi, ko veic ārvalstnieki, kur aizvien
ir dažādi šķēršļi. Ierobežojumi
kapitāla plūsmās aizvien ir vairākās nozarēs,
tostarp tiešajos ieguldījumos, kuru izcelsme ir ES. Pamata tiesību aktu sistēma terorisma
finansēšanas apkarošanā nav pilnveidota, un Finanšu darījumu
darba grupa ir ievietojusi Turciju melnajā saraksta par tās
stratēģiskajām nepilnībām šajā jomā. Ierobežots progress vērojams publiskā
iepirkuma jomā. Ir pabeigta
iestāžu izveide, bet jāuzlabo administratīvās spējas. Ir sagatavots, bet vēl ir jāpieņem
saskaņošanas stratēģijas projekts ar rīcības
plānu noteiktam termiņam. Turcija vēl
ievēro atkāpes, kas ir pretrunā acquis. Tai turpmāk jāsaskaņo savi
tiesību akti, īpaši komunālo pakalpojumu, koncesiju un valsts un
privāto partnerību jomā. Attiecībā
uz uzņēmējdarbības tiesībām būtisks progress
panākts pēc jaunā Turcijas tirdzniecības kodeksa
pieņemšanas, kas, kā sagaidāms, veicinās
atvērtību, pārredzamību un grāmatvedības
standartu un starptautisko revīzijas standartu ievērošanu. Tiesiskā un institucionālā
sistēma revīzijas jomā vēl nav ieviesta, kā arī
nav uzlabotas saimnieciskās tiesas darbības spējas. Samērā labi panākumi gūti
tiesību aktu saskaņošanā intelektuālā īpašuma
tiesību jomā, bet to izpilde joprojām ir vāja. Nesen izveidotā Intelektuālo
īpašumtiesību (IPR) darba grupa kopā ar Komisiju izskata
galveno jautājumu pievienošanās sarunās.
Vēl nav pieņemti atjaunināti tiesību aktu
priekšlikumi, kas reglamentē intelektuālā un
rūpnieciskā īpašuma tiesības, tostarp preventīvas
kriminālsankcijas. Ir svarīga
koordinācija un sadarbība starp dažādām IPR
ieinteresētajām aprindām un valsts iestādēm, kā
arī vispārējās izpratnes kampaņas par
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu riskiem. Konkurences politikā Turcijas tiesību aktu saskaņošana pretmonopola un
uzņēmumu apvienošanās jomā ir augstā līmenī. Konkurences iestāde efektīvi
īsteno noteikumus pretmonopola jomā, un tai ir apmierinošs
neatkarības līmenis. Labi
panākumi gūti valsts atbalsta jomā. Jo
īpaši, ir izveidota Valsts atbalsta uzraudzības iestāde. Tomēr vairākas svarīgas valsts
atbalsta shēmas vēl ir jāsaskaņo ar muitas savienības
noteikumiem. Ir gūti
turpmāki panākumi finanšu pakalpojumu jomā, turklāt banku regulators veica pasākumus,
lai stiprinātu finanšu stabilitāti. Tomēr
vēl nav pabeigta vispārīgā saskaņošana ar acquis,
īpaši apdrošināšanas nozarē. Attiecībā
uz informācijas sabiedrību un plašsaziņas
līdzekļiem nelieli panākumi gūti elektronisko sakaru
jomā, kā arī progress sasniegts audiovizuālajā
politikā. Zināms
progress gūts lauksaimniecības un lauku attīstības
jomā. Būtiski panākumi
gūti, īstenojot Pirmspievienošanās palīdzības
instrumenta lauku attīstībai (IPARD) programmu, kā
rezultātā Komisija pieņēma lēmumu piešķirt ES
līdzekļu pārvaldību, kā arī sagatavošanās
darbos, kas izpildīti IPARD programmas otrajam posmam. Lauku atbalsta politika būtiski atšķiras
no KLP, un tiesību aktu saskaņošanai šajā politikā
stratēģija vēl nav izstrādāta.
Lielu šķērsli rada arī nespēja pilnībā
novērst šķēršļus liellopu importam.
Pārtikas nekaitīguma, veterinārās un
fitosanitārās politikas jomā ir sasniegts progress acquis
transponēšanā un īstenošanā. Lauksaimniecības
un lauku lietu ministrijas restrukturēšana ir pozitīvs solis
ceļā uz oficiālās kontroles sistēmas
nostiprināšanu. Vispārējā
kontroles sistēma nav pilnībā saskaņota ar ES acquis. Jāvelta būtiski centieni dzīvnieku
veselības aizsardzības jomā un tam, lai panāktu
lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu atbilstību ES
higiēnas un strukturālajām prasībām. Zivsaimniecības jomā kopumā
panākts neliels progress. Īpaši
nelieli panākumi gūti, izveidojot administratīvās
struktūras, kā arī resursu un flotes pārvaldībā. Paredzams, ka Turcija turpinās gūt
panākumus citās jomās, piemēram, inspekcijās un
kontrolēs. Neliels progress
ir panākts tiesību aktu saskaņošanā transporta
nozarē, izņemot dzelzceļa nozari. Tiesību
aktu saskaņošana jūras un sauszemes transporta jomā ir labā
līmenī, un gaisa satiksmes jomā saskaņošana norit
lēnāk. Sakaru trūkums starp
gaisa satiksmes kontroles centriem Turcijā un Kipras Republikā
aizvien nopietni apdraud gaisa satiksmes drošību.
Jūrniecības nozarē paredzams, ka pozitīvus
rezultātus iegūs no SJO dalībvalstu
brīvprātīgās revīzijas sistēmas, lai
kļūtu par dalībnieci starptautiskajās konvencijās. Īstenošanas spējas ir ierobežotas,
īpaši attiecībā uz bīstamām precēm sauszemes un
jūras transporta jomā. Nevienmērīgs progress vērojams enerģētikas
nozarē. Labi panākumi gūti
elektroenerģijas iekšējā tirgū un attiecībā uz
atjaunojamajiem energoavotiem. Īpaši
jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas
augstākus standartus kodoldrošības, drošuma, aizsargpasākumu un
kodolieroču neizplatīšanas jomā. Papildu
centieni vajadzīgi arī attiecībā uz energoapgādes
drošību, gāzes sektoru un energoefektivitāti. Nodokļu
jomā ir gūti nelieli panākumi tiesību aktu
saskaņošanā, īpaši novēršot diskriminējošu praksi
attiecībā uz nodokļu piemērošanu tabakai. Akcīzes nodokļa paaugstināšana
alkoholiskajiem dzērieniem ir pretrunā rīcības plānam,
kas minētajā jautājumā saskaņots ar Komisiju. Lai šajā sadaļā gūtu
panākumus, galvenais ir atcelt diskriminējošu praksi nodokļu
jomā. Nekāda virzība nav
notikusi tiešo nodokļu jomā. Turcija ir guvusi
zināmus panākumus ekonomikas un monetārās politikas
jomā. Centrālā banka
pieņēma jaunu politikas pasākumu kompleksu, lai nodrošinātu
finanšu stabilitāti, samazinātu procentu likmes, vienlaikus
palielinot rezerves prasības banku nozarei. Turcija
nav pabeigusi tiesību aktu saskaņošanu ar acquis ekonomikas un
monetārās politikas jomā, īpaši attiecībā uz
centrālās bankas pilnīgu neatkarību un aizliegumu
publiskajam sektoram attiecībā uz priviliģētu pieeju
finanšu iestādēm. Kopējais
sagatavošanās līmenis ir labs. Panākts
būtisks progress statistikas jomā, kurā ir augsts
kopējais tiesību aktu saskaņošanas līmenis ar acquis. Turpmāk jāsaskaņo tiesību
akti, īpaši attiecībā uz nacionālajiem kontiem un
lauksaimniecības statistiku. Turcijas
panākumi sociālās politikas un nodarbinātības
jomā ir ierobežoti. Nelielā
mērā uzlabotas administratīvās spējas. Konstitūcijas grozījumos par
arodbiedrību tiesībām nav veiktas turpmākas izmaiņas
tiesību aktos, kuru mērķis ir piešķirt pilnīgas arodbiedrību
tiesības saskaņā ar ES standartiem un SDO konvencijām. Joprojām jārisina jautājumi par
apjomīgā nedeklarētā darba samazināšanu un sieviešu
nodarbinātības līmeņa palielināšanu. Darba likuma darbības joma aizvien ir
ierobežota. Jāpaātrina tiesību
aktu izpilde attiecībā uz veselības aizsardzību un
drošību darbā. Nabadzības risks
joprojām ir ļoti augsts, īpaši lauku iedzīvotāju un
bērnu vidū. Vēl nav
pieņemti tiesību akti, ar ko izveido par dzimumu
līdztiesības jautājumiem atbildīgu iestādi. Turcija ir guvusi panākumus uzņēmējdarbības
un rūpniecības politikas jomā, kur Turcijas tiesību
aktu saskaņošanas ar acquis līmenis ir pietiekams. Minētie sasniegumi ir saistīti ar
rūpniecības stratēģijas un rīcības plāna
pieņemšanu laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam,
uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas
instrumentu plašāku pieejamību, nozaru stratēģiju
pieņemšanu un tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz
maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Turcija ir panākusi progresu Eiropas
komunikāciju tīklu jomā, īpaši TEN transporta
jomā. Vajadzīgi turpmāki
centieni attiecībā uz uzticamiem datiem par transportu. Zināmi panākumi gūti arī TEN
enerģētikas jomā. Neliels progress vērojams reģionālās
politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā. Notika kavēšanās, lai izveidotu
iestādes, kuras pārņemtu finanšu pārvaldību un
kontrolētu pienākumus attiecībā uz pirmspievienošanās
līdzekļiem šajā politikas jomā. Lai
arī institucionālais satvars pirmspievienošanās
līdzekļu īstenošanai ir pabeigts un ir uzlabotas administratīvās
spējas, vēl vairāk jāstiprina šīs spējas un
uzlabota koordinācija starp visām attiecīgajām
iestādēm, lai paātrinātu īstenošanu. Kopumā panākumi ir gūti tiesu
iestāžu jomā. Attiecībā uz korupcijas
apkarošanu ierobežots progress ir panākts minētās
stratēģijas un rīcības plāna par korupcijas apkarošanu
īstenošanā. Liela problēma
joprojām ir pārredzamības trūkums attiecībā uz
politisko partiju finansēšanu un imunitātes darbības joma. Turcijai jāuzlabo rezultāti
izmeklēšanu, apsūdzību un notiesāšanu jomā. Tiesiskuma, brīvības un
drošības jomā sasniegtais progress bija
nevienmērīgs. Prioritāte
aizvien ir likuma par ārvalstniekiem un starptautiskās
aizsardzības pieņemšana, lai nodrošinātu stabilu juridisko
pamatu efektīvai patvēruma un migrācijas pārvaldes
sistēmai, kā arī aizsargpasākumi migrantu un
bēgļu tiesībām. Ir
panākts tikai neliels progress tiesu iestāžu sadarbībā
civillietās un krimināllietās. Neliels
progress vērojams narkotiku un organizētās noziedzības
apkarošanas jomā. Ierobežots progress
vērojams policijas sadarbības un terorisma apkarošanas jomā. Nelieli panākumi gūti vīzu politikas
un muitas sadarbības jautājumos. Ļoti
ierobežots progress sasniegts robežu pārvaldības jomā, kur
galvenie jautājumi ir likuma par jaunas robežu drošības aģentūras
izveidi pieņemšana un aģentūru sadarbība. Turcija joprojām ir svarīga nelegālo
imigrantu tranzītvalsts un galamērķa valsts. Vajadzīgi centieni, lai novērstu
nelegālo migrāciju un atkārtoti uzņemtu nelegālos
migrantus. Turcija ir labi sagatavojusies, lai
kļūtu par dalībvalsti, zinātnes un pētniecības
jomā. Labi panākumi gūti, lai
integrētos Eiropas pētniecības telpā un sagatavotos
Inovāciju savienībai. Kopumā
palielinās Turcijas dalība un panākumi Septītajā ES
pētniecības pamatprogrammā, bet vajadzīgi turpmāki
centieni, lai izpildītu izcilības prasību un
konkurētspējīgu līdzdalību ES pētniecības
programmās. Neliels progress sasniegts izglītības un kultūras
jomā, īpaši attiecībā uz izglītību un
apmācību. Turpināja
palielināties interese par Kopienas programmām. Neliels progress panākts kultūras
jomā, bet nekādi panākumi nav gūti tiesību aktu
saskaņošanā. Vides jomā Turcija ir guvusi labus panākumus atkritumu
apsaimniekošanā, turpretim tikai ierobežots progress panākts
attiecībā uz horizontālajiem tiesību aktiem, gaisa
kvalitāti un rūpnieciskā piesārņojuma kontroli,
kā arī riska pārvaldību. Turcija
panāca ļoti ierobežotu progresu attiecībā uz ūdens
kvalitāti, ķīmiskajām vielām un
administratīvajām spējām. Nekāda
virzība nav notikusi dabas aizsardzības jomā. Attiecībā uz klimata
pārmaiņām Turcija ir panākusi ierobežotu progresu,
vairojot izpratni par ES prasībām klimata pārmaiņu
jautājumos, bet vēl jāizveido stabilāka un
vērienīgāka politika klimata jomā iekšējā un
starptautiskā mērogā. Jāuzlabo
administratīvās spējas. Neliels progress panākts patērētāju
un veselības aizsardzības jomā.
Patērētāju aizsardzības jomā vēl
jāpieņem pārskatīti pamata tiesību akti par
patērētāju aizsardzību un produktu vispārējo
drošību. Lai uzlabotu tirgus
uzraudzības pasākumus, jāpiešķir papildu finanšu
līdzekļi un cilvēkresursi un jānostiprina sadarbība ar
patērētāju NVO. Sabiedrības
veselības jomā Turcija vēl nav pabeigusi tiesību aktu
saskaņošanas procesu, kā arī nav izveidojusi
administratīvās spējas, lai uzlabotu tiesību aktu izpildi,
lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un drošību. Turcija ir
sasniegusi augstu tiesību aktu saskaņošanas līmeni ar ES muitas
jomā, pateicoties savai muitas savienībai. Beznodokļu
veikali ierašanās vietās un prasības importētājiem
sniegt informāciju par ES brīvā apritē esošu produktu
izcelsmi pirms muitošanas nav saskaņā ar muitas savienību. Vēl jāsaskaņo tiesību akti par
brīvajām zonām, uzraudzību un tarifa kvotām. Uzlabotas uz risku balstītas pārbaudes un
vienkāršotas procedūras atvieglotu likumīgu tirdzniecību,
samazinot fizisko kontroļu skaitu. Vēl
netiek efektīvi izpildītas intelektuālā īpašuma
tiesības muitā un nav veikti pasākumi, lai novērstu
tirdzniecību ar viltotām precēm. Turcija ir
sasniegusi augstu līmeni tiesību aktu saskaņošanā ārējo
attiecību jomā, pateicoties muitas savienībai. Aizvien vērojamas dažas neatbilstības
tādās jomās kā vispārējā preferenču
sistēma attiecībā uz tās ģeogrāfisko
pārklājumu. Turpinājās
tiesību aktu saskaņošana ES kopējās ārpolitikas un
drošības politikas jomā, kopumā
pārskata laikposmā samazinājās Turcijas tiesību aktu
saskaņošana ar KĀDP deklarācijām, un Turcija
nesaskaņoja savu nostāju ar ES ierobežojošajiem pasākumiem par
Irānu, Lībiju vai Sīriju. Dažādos
ārpolitikas jautājumos Turcija vēlējās
iesaistīties dialogā un apspriesties ar ES.
Turcija ir centusies normalizēt attiecības ar
kaimiņvalstīm, piemēram, ar Irāku, tostarp ar kurdu
reģionālo valdību, un Sīriju. Nekāds
progress netika sasniegts, lai normalizētu attiecības ar
Armēniju. Attiecības ar Izraēlu
vēl vairāk pasliktinājās kopš kuģu konvoja incidenta
Gazas joslā 2010. gadā. Pēc
neatkarīga ANO ziņojuma publicēšanas Turcijas attiecības ar
Izraēlu pasliktinājās, un tā pārtrauca nolīgumus
ar Izraēlu militārajā jomā. Turcija turpina
sniegt ieguldījumu KDAP un mēģina lielākā
mērā iesaistīties KDAP darbībās. Vēl jāatrisina jautājums par ES un
NATO sadarbību, kas iesaistītu visas ES dalībvalstis,
pārsniedzot „Berlin Plus” nolīguma ietvarus.
Turcija nav pievienojusies ES nostājai attiecībā uz
dalību Vasenāras nolīgumā. Neliels progress panākts finanšu
kontroles jomā, kas jau norāda uz samērā
attīstītu tiesību aktu saskaņošanas līmeni. Pilnībā ir ieviesti tiesību akti, ar
ko īsteno valsts finanšu pārvaldību un kontroles likumu. Jāpārskata dokuments par valsts
iekšējo finanšu kontroli un rīcības plāns. Likuma par Turcijas Revīzijas palātas
darbību pieņemšana bija svarīgs solis, lai turpinātu
saskaņot tiesību aktus ārējās revīzijas jomā
ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Turcijas
sadarbības struktūrai korupcijas apkarošanas jomā jāturpina
nostiprināt savu koordinācijas funkciju, savu operatīvo
neatkarību un operatīvo tīklu. Ir panākts ierobežots progress finanšu
un budžeta noteikumu jomā. Administratīvie
sagatavošanās darbi pašu resursu sistēmas izveidei ir agrīnā
posmā. Islande Islande turpina pildīt politiskos
kritērijus. Islandē ir
funkcionējoša demokrātija ar stabilām institūcijām un
senām pārstāvības demokrātijas tradīcijām. Valstī aizvien ir augsta līmeņa
tiesu iestāžu sistēma, un Islande nepārtraukti nostiprina savu
jau tā augsto pamattiesību aizsardzības līmeni. Koalīcijas valdības vienotība
tika pārbaudīta vairākas reizes, bet saglabāja
stabilitāti. Jautājumā par
pievienošanos ES iekšējo atmosfēru raksturo atšķirīgi
viedokļi starp politiskajiem spēkiem un iedzīvotājiem. Ir uzsāktas saziņas darbības, kas
veicina informētas diskusijas par Islandes pievienošanās procesu. Valdība un parlaments turpināja
labi darboties. 2011. gada
aprīlī tika izveidota konstitucionālā padome, lai
pārskatītu konstitūciju un ierosinātu veikt
pārmaiņas konstitūcijā. Tika
izstrādāti arī tiesību aktu priekšlikumi, lai
stiprinātu parlamenta efektivitāti un valsts pārvaldi. Labs progress vērojams
speciālās izmeklēšanas komitejas ieteikumu turpmākā
īstenošanā attiecībā uz finanšu krīzes
politiskajām un administratīvajām sekām. Saskaņā ar minētajiem ieteikumiem
Atstādināšanas tiesai 2011. gada martā bija
jāpieņem nolēmums lietā pret bijušo ministru prezidentu. Tā rezultātā 2011. gada
maijā viņš tika apsūdzēts rupjā nolaidībā. Vienlaikus īpašā prokurora birojs
efektīvi turpināja savu darbu. Tas
izmeklēja vairākus iespējamus krāpnieciskās
uzņēmējdarbības gadījumus banku nozarē, kā
rezultātā tika apcietinātas dažas personas. Progress panākts, turpmāk stiprinot
tiesu iestāžu efektivitāti un korupcijas novēršanas
sistēmu. Amatā tika iecelti
vairāki tiesneši saskaņā ar noteikumiem grozītajā
likumā par tiesu iestādēm, un ANO konvencija par cīņu
pret korupciju tika ratificēta 2011. gada februārī. Attiecībā uz interešu konfliktiem Islande
sāka noteikt īpašus rīcības kodeksus ministriem un
vairākām nodarbināto kategorijām.
Islande turpināja aizsargāt
pamattiesības, tostarp ekonomikas un sociālās tiesības. Jāratificē Eiropas Padomes
Vispārējā konvencija par mazākumtautību
aizsardzību. Islandes ekonomika lēnām
atveseļojas no finanšu krīzes radītajām sekām un tai
sekojošās dziļās un ilgās recesijas, bet izaugsmes
perspektīvas aizvien ir vājas, jo mājsaimniecības un
uzņēmumi turpina saskarties ar augstu parāda līmeni. Ekonomikas politika aizvien bija orientēta uz
stabilizāciju, ko stabili veicināja sekmīga SVF programmas
pabeigšana. Nesen pieaugošā
inflācija mudināja centrālo banku palielināt procentu
likmes, turpretim fiskālā politika bija elastīga. Uz izdevumiem balstīta fiskālā
pielāgošana, lai samazinātu valsts parādu līdz
ilgtspējīgiem līmeņiem, aizvien ir problemātiska. Bezdarba līmenis ir augsts, īpaši
attiecībā uz jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbu. Neraugoties uz progresu banku nozares
restrukturizācijā, ekonomikā aizvien problēmas rada nefunkcionējošs
finanšu sektors, un kapitāla kontroles atcelšana ir
svarīgākā problēma. Attiecībā uz ekonomikas
kritērijiem Islandi var uzskatīt par funkcionējošu tirgus
ekonomiku. Tomēr finanšu nozares
trūkumi un kapitāla aprites ierobežojumi vēl kavē
efektīvu resursu piešķiršanu. Islandei
būtu jāspēj tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus
ietekmi Eiropas Savienībā vidējā termiņā, ja
tā turpinās risināt pašreizējās strukturālās
nepilnības, īstenojot piemērotu makroekonomikas politiku un
veicot strukturālās reformas. Dažādie politikas virzieni, stingri
koncentrējoties uz valūta maiņas kursa stabilizāciju un
fiskālo konsolidāciju, ir palīdzējuši atkārtoti
izveidot makroekonomiskās stabilitātes augstāko pakāpi. Reaģējot uz tirdzniecības
pārpalikumu un valūtas maiņas kursa palielināšanos,
centrālā banka turpināja samazināt savu procentu likmi
2010. gada otrajā pusē, bet nelielā mērā
iegrožoja monetāro politiku no 2011. gada augusta, reaģējot
uz vājāku valūtu un ievērojami augstāku gada
inflāciju. Turpinājās centieni
stiprināt valsts ieņēmumus un īstenot tēriņu
samazinājumus. Ņemot vērā
valsts parāda augsto līmeni, tika veikti pasākumi, lai
samazinātu refinansēšanas risku un stiprinātu vietējās
valdības finanses. Ārvalstu
valūtas rezerves turpināja palielināties, un nesenās bankas
aplēses norāda uz pārvaldāmāku ārējā
parāda pozīciju. Tika veikti jauni
pasākumi, lai paātrinātu privātā sektora parādu
restrukturizāciju. Tika pieņemta
pārskatīta stratēģija kapitāla kontu
liberalizācijai, un tās īstenošana vēl ir problemātiska. Darba tirgus aizvien bija elastīgs, un
dalības rādītāji bija salīdzinoši augsti. Valstij ir laba pamata infrastruktūra,
bagātīgi dabas resursi un kopumā izglītoti
iedzīvotāji. Tomēr makrofinansiālie riski aizvien
ir augsti. Iekšējais pieprasījums ir
audzis, bet atveseļošanās ir lielākoties balstīta uz
pagaidu pasākumiem, kas atbalstīja privāto patēriņu. Aizvien pastāv riski un neskaidrības
attiecībā uz nākotnes izaugsmes avotiem un tās
ilgtspējību. Finanšu nozarē
aizvien ir vāja aktīvu kvalitāte, un efektīvu finanšu
starpniecību kavē nepilnīgs privātā sektora parādu
restrukturizācijas process. Valsts
parāds ir pieaudzis virs 90 % no IKP. Fiskālās
konsolidācijas politika nav bijusi stingra, un valsts finanšu jomā
aizvien jāīsteno nopietni izdevumu samazinājumi, lai uzlabotu
ilgtermiņa ilgtspējību. Fiskālie
riski rodas no lielām iespējamām saistībām un
neatrisinātā Icesave jautājuma.
Darba tirgu aizvien nopietni ietekmē dziļa pēckrīzes
recesija, līdz ar to valstī ir nebijis augsts bezdarba līmenis,
īpaši attiecībā uz jauniešiem un lielu daļu ilgtermiņa
bezdarba. Izaugsmi, ieguldījumu un
attīstību kavē trūkumi uzņēmējdarbības
vidē, piemēram, nopietni šķēršļi iekļūšanai
tirgū noteiktās nozarēs. Rūpniecības
struktūra joprojām ir dažādota tikai nelielā mērā. Saskaņā ar pirmajā progresa
ziņojumā izmantoto metodi Islandes spējas uzņemties
dalības saistības arvien tika novērtētas, ņemot
vērā tās dalību Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un EEZ
piešķirtos atbrīvojumus, kā arī ES tiesību aktus, uz
kuriem neattiecas EEZ darbības joma. Kopējais
sagatavotības līmenis, lai izpildītu ES acquis
prasības, ir labs, īpaši pateicoties Islandes dalībai Eiropas
Ekonomikas zonā. Nav atrisināts strīds Icesave
jautājumā. Neraugoties uz centieniem
vadīt sarunas, jaunais likumprojekts par noteikumiem un nosacījumiem
par aizdevuma atmaksāšanu Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei
referendumā tika noraidīts 2011. gada aprīlī. Valdība apstiprināja, ka minētā
referenduma iznākums neietekmētu Apvienotajai Karalistei un
Nīderlandei paredzēto maksājumu uzsākšanu, kuri
sāksies 2011. gada beigās. 2011. gada
maijā valdība nosūtīja savu atbildi uz EBTA
Uzraudzības iestādes (EUI) 2010. gada maija oficiāla
paziņojuma vēstuli. EUI
2011. gada jūnijā sāka pārkāpumu procedūras
otro posmu, proti, pamatota atzinuma izdošanu. Minētajā
atzinumā pilnībā atkāroti apstiprināti
iepriekšējā oficiāla paziņojuma vēstulē ietvertie
fakti, proti, ka Islande ir pārkāpusi direktīvu par
noguldījumu garantiju sistēmām. Eiropas
Komisija piekrīt EUI juridiskajai analīzei.
Islandes valdība sniedza atbildi uz EBTA Uzraudzības
iestādes pamatoto atzinumu septembra beigās.
Iestāde patlaban sīki izskata minēto atbildi, pirms tiek
pieņemts lēmums par turpmāku rīcību šajā
lietā. Šajā posmā strīds Icesave
lietā nav atrisināts. Sagatavošanās uzņemties dalības
saistības turpinājās, lai gan samērā lēni,
jomās, kuras daļēji ietilpst EEZ, kā arī sarunu
sadaļās, uz kurām EEZ neattiecas. Islandē
joprojām lielākoties ir saskaņoti tiesību akti, un tā
piemēro ievērojamu daļu acquis EEZ ietilpstošajās
jomās, piemēram, preču brīva aprite, darba
ņēmēju brīva pārvietošanās, tiesības veikt
uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus,
publiskais iepirkums, uzņēmējdarbības tiesības,
intelektuālā īpašuma tiesības, konkurence, finanšu
pakalpojumi, informācijas sabiedrība un plašsaziņas
līdzekļi. Progresa ziņojumā apstiprināts,
ka pievienošanās procesā, visticamāk, problemātiskas
būs šādas jomas: finanšu
pakalpojumi, lauksaimniecība un lauku attīstība, vide,
zivsaimniecība, kapitāla brīva aprite, kā arī
pārtikas nekaitīgums, veterinārā un fitosanitārā
politika, nodokļi un muita. No administratīvo spēju
viedokļa uzmanība būtu jāvelta, lai nodrošinātu, ka
tiek darīti pieejami cilvēkresursi un finanšu resursi
vajadzīgajiem sagatavošanās darbiem saistībā ar
pievienošanos ES. Islandes tiesību akti arvien cieši
atbilst acquis preču brīvas aprites jomā. Tomēr Islandē nav notikusi virzība
tiesību aktu jomā attiecībā uz horizontālajiem
pasākumiem un veco pieeju tiesību aktiem, kas attiecas uz ražojumiem. Jāpabeidz tiesību aktu transponēšana
vairākās jomas, kurās tika pieņemts jauns ES acquis. Islande aizvien saglabā augstu
tiesību aktu saskaņošanas līmeni ar acquis darba
ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. Tiesību akti par tiesībām
brīvi veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus
kopumā ir saskaņoti, izņemot pasta pakalpojumu direktīvu. Par pakalpojumu direktīvas īstenošanu
paziņoja 2011. gada jūlijā. Islande lielākoties piemēro acquis
kapitāla brīvas aprites jomā ar dažiem izņēmumiem. Tomēr pēc finanšu krīzes Islande
turpina piemērot kapitāla kontroles, kuras būs jāatceļ
līdz pievienošanās dienai ES. Publiskā iepirkuma jomā Islande lielākoties ir saskaņojusi tiesību
aktus ar acquis. Nav veikta
tiesību aktu saskaņošana ar tiesiskās aizsardzības
līdzekļiem un aizsardzības jomas iepirkumu. Uzņēmējdarbības
tiesību jomā Islande jau ir sasniegusi
augstu tiesību aktu saskaņošanas līmeni, jo šajā jomā
tā piemēro ievērojamu daļu acquis. Tomēr vēl ir jāpanāk
pilnīga tiesību aktu saskaņošana ar grāmatvedības
standartiem un starptautiskajiem revīzijas standartiem. Islande aizvien saglabā augstu
tiesību aktu saskaņošanas līmeni ar acquis
intelektuālā īpašuma tiesību jomā, un tai ir
vajadzīgās administratīvās spējas, lai to
īstenotu. Jāīsteno visaptveroša
īstenošanas politika. Islande ir saskaņojusi tiesību aktus
augstā līmenī konkurence politikas jomā. Valsts atbalsta pasākumu īstenošana, kas
veikti, reaģējot uz finanšu krīzi, notiek apmierinoši. Vajadzīgi
turpmāki centieni, lai īstenotu acquis finanšu pakalpojumu
jomā, un jo īpaši, lai nodrošinātu to efektīvu
īstenošanu un nozares pienācīgu uzraudzību. Nav atrisināts strīds Icesave
jautājumā. Informācijas
sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā transponēšanā jānovērš dažas
nepilnības. Islandes politika lauksaimniecībā
un lauku attīstībā kopumā nav saskaņota ar acquis,
un ir jāizveido pienācīga administratīvā sistēma
īstenošanai. Daļa no Islandes tiesību aktu un
administratīvās sistēmas nav saskaņota ar acquis
pārtikas nekaitīguma, veterinārajā un
fitosanitārajā politikā. Īpaša
uzmanība jāvelta, lai novērstu atlikušās nepilnības
atbilstīgi ES tiesību aktiem attiecībā uz dzīviem
dzīvniekiem, augu aizsardzību un jauniem pārtikas produktiem. Zivsaimniecības jomā Islande nav sākusi tiesību aktu saskaņošanu
ar ES acquis un mehānismu izveidi ES atbalsta pasākumu
īstenošanai un uzraudzībai. Spēkā
esošie ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu ieguldījumu
zivsaimniecības jomā, kuri netiek mainīti, nav saskaņā
ar acquis. Nelieli
panākumi gūti transporta jomā, īpaši autoceļu
un jūras transporta jomā. Tomēr
vēl ir vairākas jomas, kurās Islandei jātransponē
attiecīgie ES tiesību akti. Tiesību akti enerģētikas
jomā kopumā ir saskaņoti, izņemot attiecībā
uz naftas krājumiem, regulatīvās iestādes neatkarību
un energoefektivitāti. Islandes tiesību akti nodokļu
jomā ir daļēji saskaņoti ar acquis. Jādefinē stratēģija, lai
panāktu IT savietojamību un savstarpējo savietojamību ar ES
IT sistēmām nodokļu jomā. Attiecībā uz ekonomikas un
monetāro savienību nav pabeigta tiesību aktu
saskaņošana ar acquis monetārajā politikā, un
turpmāk jānostiprina attiecīgās administratīvās
struktūras. Vēl jāuzlabo statistika, kas
būtu atbilstīga ES metodēm, īpaši
uzņēmējdarbības, darba tirgus un lauksaimniecības
statistikas sfērā. Islande turpina
piemērot un īstenot būtisku daļu acquis
sociālajā politikā un nodarbinātībā. Vel jāizstrādā visaptveroša
nodarbinātības stratēģija. Islandes sagatavošanās darbi uzņēmējdarbības
un rūpniecības politikas jomā aizvien ir augstā
līmenī. Pieeju MVU finansējumam
joprojām ietekmē finanšu krīze. Islande saglabā labu līmeni
tiesību aktu saskaņošanā ar ES standartiem attiecībā
uz Eiropas komunikāciju tīkliem. Reģionālās
politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā Islandei jānosaka iestādes, kas ir atbildīgas
par kohēzijas politikas īstenošanu. Raiti turpinās sagatavošanās darbi tiesu
iestāžu un pamattiesību jomā. Progress
tika panākts, turpmāk pastiprinot tiesu iestāžu neatkarību
un korupcijas apkarošanas politikas sistēmu. Jāveic
minēto pasākumu īstenošanas turpmāka uzraudzība. Tiesību akti par pilsoņu
tiesībām un datu aizsardzību vēl nav saskaņoti ar acquis. Islande turpina piemērot Šengenas
nolīgumu un ir guvusi panākumus, saskaņojot tiesību aktus tiesiskuma,
brīvības un drošības jomā. Jāvelta
turpmāki centieni, lai ratificētu un īstenotu starptautiskos
instrumentus. Islande turpina gūt panākumus,
gatavojoties dalībai ES un integrācijai Eiropas
pētniecības telpā. Islande ir
saskaņojusi tiesību aktus augstā līmenī izglītības
un kultūras jomā. Nelieli
panākumi gūti, nostiprinot tiesību aktu un administratīvo
sistēmu vides un klimata pārmaiņu jomā. Vēl jāpanāk pilnīga
atbilstība acquis dabas aizsardzības un ūdens
kvalitātes jomā. Islandei
pakāpeniski jāsaskaņo sava nostāja ar ES nostājām
starptautiskajos vides forumos, kā arī jāratificē atlikušie
daudzpusējie nolīgumi. Islandē labā līmenī
turpinās tiesību aktu saskaņošana ar acquis
attiecībā uz patērētāju un veselības
aizsardzību. Tomēr papildu darbs
vajadzīgs patērētāju aizsardzības jomā. Tiesību
akti muitas jomā arvien ir daļēji saskaņoti
ar acquis. Vajadzīgi būtiski
centieni, lai novērstu neatbilstības tiesību aktos, īpaši
muitas noteikumu jomā, procedūrās, kam ir ietekme uz ekonomiku,
kā arī beznodokļu un drošības jautājumos. Vēl jāsāk sagatavošanās
darbi acquis efektīvai īstenošanai pēc
pievienošanās, īpaši attiecībā uz savstarpējās
savietojamības attīstību ar ES IT sistēmām. Panākumi
gūti ārējo attiecību jomā, īpaši
attīstības sadarbības un humānās palīdzības
jomā. Islandei vēl
jākļūst par dalībnieci Kimberlijas procesā. Islande ir
saskaņojusi tiesību aktus augstā līmenī ārpolitikas,
drošības un aizsardzības politikas jomā. Islandes veltītā uzmanība Arktikas
politikai norāda uz tās apņemšanos aktīvi piedalīties
reģionālajās organizācijās Ziemeļeiropā. Ierobežots
progress panākts tiesību aktu izstrādē par finanšu
kontroli. Vajadzīgs turpmāks
darbs, lai sagatavotu dokumentu par valsts iekšējo finanšu kontroli un
nodrošinātu iekšējās un ārējās revīzijas
nodalīšanu. Jāuzlabo
sagatavošanās darbi attiecībā uz ES finanšu interešu aizsardzību. Attiecībā
uz finanšu un budžeta noteikumiem Islande ir sasniegusi labu līmeni
tiesību aktu saskaņošanā politikas jomās, kuras ir šās
sadaļas pamatā un to ietekmē. Tā
turpināja noteikt nepieciešamo tiesību aktu saskaņošanu ar acquis. Vajadzīga administratīvā
sagatavošanās un koncepti, lai izveidotu pašu resursu sistēmu. Vēl oficiāli jāizveido
koordinācijas struktūra. [1] 49. pants. [2] Saskaņā ar ANODPR 1244/1999. [3] Šim paziņojumam pievienotajā pielikumā
ietverti kopsavilkumi un secinājumi attiecībā uz ziņojumiem
par katru attiecīgo valsti. [4] Tas ir atspoguļots Komisija nesenajā
paziņojumā par korupcijas apkarošanu COM(2011) 308 galīgā
redakcija. [5] Minētā stratēģija paredz
sadarbību starp Donavas baseina valstīm vides, transporta,
enerģētikas, sociālās un ekonomikas attīstības,
izglītības, pētniecības un inovāciju, kā arī
drošuma un drošības jomā. No paplašināšanās valstīm
Horvātija, Serbija, Bosnija un Hercegovina un Melnkalne piedalās
šajā stratēģijā. Skatīt COM(2010) 715 galīgā
redakcija un Padomes 2011. gada 13. aprīļa
secinājumus. [6] Stratēģijas „Eiropa 2020” galvenās
iniciatīvas ir „Eiropas digitālā programma”, „Inovāciju
savienība”, „Jaunatne kustībā”, „Resursu ziņā
efektīva Eiropa”, „Rūpniecības politika globalizācijas
laikmetā”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma” un „Eiropas platforma
cīņai pret nabadzību”. [7] COM(2008) 394 galīgā redakcija. [8] COM(2011) 415 galīgā redakcija. [9] Turcijai ir novērotājas statuss.
Iesaistītās kaimiņvalstis ir Ukraina un Moldova, kuras ir
pilntiesīgas dalībnieces, un Gruzija un Armēnija, kurām ir
novērotājas statuss. [10] Lieta Sejdić-Finci pret Bosniju un
Hercegovinu, 2009. gada decembris. [11] Ir noteikti pieci mērķi: 1) pieņemams un
ilgtspējīgs risinājums attiecībā uz īpašuma
sadalījumu starp valsti un citiem valdības līmeņiem; 2)
pieņemams un ilgtspējīgs risinājums attiecībā uz
aizsardzības jomas īpašumiem; 3) galīgais lēmums par
piešķīrumu Brčko apgabalam; 4) fiskālā
ilgtspējība; kā arī 5) tiesiskuma nostiprināšana (par
ko liecina kara noziegumu valsts stratēģijas, likuma par
ārvalstniekiem un patvērumu un tieslietu nozares reformas valsts
stratēģijas pieņemšana), kā arī divi īpaši
nosacījumi: 1) stabilizācijas un asociācijas nolīguma
parakstīšana, 2) stabila politiskā situācija. [12] COM(2009) 534 galīgā redakcija. [13] Piemērs tam ir 20. sadaļa
„Uzņēmējdarbības un rūpniecības politika" un
21. sadaļa „Eiropas komunikāciju tīkli". [14] Regula (EK) Nr. 1085/2006. [15] COM(2011) 500. [16] COM(2011) 290. [17] Saskaņā ar ANO Drošības padomes
rezolūciju 1244. [18] Galvenās prioritātes attiecas uz šādām
jomām: tiesiskais satvars attiecībā uz vēlēšanām
un parlamenta likumdošanas un pārraudzības funkciju; valsts
pārvaldes reforma, tiesu iestāžu reforma, cīņa pret
korupciju, cīņa pret organizēto noziedzību,
plašsaziņas līdzekļu brīvība un sadarbība ar pilsonisko
sabiedrību, diskriminācijas novēršanas sistēmas
īstenošana un iekšēji pārvietoto personu situācija. Pilnu
tekstu par galvenajām prioritātēm skatīt COM (2010) 670. [19] Melnkalne vienpusēji izmanto euro kā
vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli. [20] Galvenās prioritātes attiecas uz šādām
jomām: parlamenta pareiza darbība, likumu pieņemšana ar
kvalificētu vairākumu, amatā iecelšanas procedūras un
amatā iecelšana galvenajās iestādēs, vēlēšanu
reforma, vēlēšanu organizēšana, valsts pārvaldes reforma,
tiesiskums un tiesu iestāžu reforma, korupcijas apkarošana,
organizētās noziedzības apkarošana, nekustamā īpašuma
jautājumu risināšana, cilvēktiesību pastiprināšana un
diskriminācijas novēršanas politikas īstenošana,
izturēšanās pret aizturētajiem uzlabošana un ombuda ieteikumu
piemērošana. Pilnu tekstu par galvenajām prioritātēm
skatīt COM (2010) 680. [21] Lieta Sejdić-Finci pret Bosniju un
Hercegovinu, 2009. gada decembris, attiecībā uz etnisko grupu
diskrimināciju saistībā ar to personu pārstāvību
valsts iestādēs, kas nepieder pie trīs galvenajām
tautām. [22] Saskaņā ar likumu par
mazākumtautībām piederīgo personu tiesību
aizsardzību Bosnijā un Hercegovinā ir 17
mazākumtautības. Trīs galvenās tautas, proti, bosnieši,
horvāti un serbi, neveido mazākumtautības.