Ievads

Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ( IPA ) indikatīvā daudzgadu finanšu shēma (IDFS) sniedz informāciju par paredzamo kopējo IPA līdzekļu sadalījumu, ko Komisija ierosināja atbilstīgi IPA Regulas (EK) Nr. 1085/2006 5. pantam. Šī shēma sasaista paplašināšanās paketes politisko struktūru ar budžeta procesu. Daudzgadu indikatīvajos plānošanas dokumentos (DIPD), ar ko piešķir pirmspievienošanās atbalstu un ko sagatavo katrai saņēmējvalstij un vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai, tiek ņemts vērā IDFS ierosinātais indikatīvais sadalījums.

IDFS pamatā ir trīsgadu plānošanas cikls. Parasti IDFS par gadiem N, N+1 un N+2 iesniedz N-2 gada pēdējā ceturksnī kā paplašināšanās paketes daļu; tā ietver priekšlikumu par to, kā pašā paketē izvirzītās politiskās prioritātes ir finansiāli īstenojamas, ņemot vērā finanšu shēmu. Tā kā 2013. gads ir IPA pēdējais budžeta gads, IDFS ietvertas tikai tās pārmaiņas, kuras paredzētas pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pēdējos divos gados, tas ir, 2012.-2013.g. Tajā ir norādīts pirmspievienošanās palīdzībai paredzēto līdzekļu sadalījums pa valstīm un komponentiem minētajiem gadiem, kā arī informācija par vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai plānotajiem līdzekļiem un atbalsta izdevumiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados IDFS publicē, balstoties uz attiecīgo valstu pašreizējo statusu, un šajā posmā nav paredzēts pieņemt nekādus Padomes lēmumus par paplašināšanās paketē izklāstītajiem atzinumiem vai par kandidātvalstu iespējamo pievienošanās datumu. Tādējādi tā atspoguļo Melnkalnes statusa maiņu, kas kļuva par kandidātvalsti 2010. gada decembrī[1], kā arī dienu, kad paredzēta Horvātijas pievienošanās, tas ir, 2013. gada 1. jūlijs. Ja IDFS vajadzīgi būtiski grozījumi pirms nākamās gadskārtējās IDFS pārskatīšanas 2012. gada rudenī, Komisija grozīto redakciju publicēs attiecīgajā laikā.

Ar pirmspievienošanos saistītās vispārējās politiskās prioritātes ir izklāstītas pievienošanās un Eiropas partnerībās, ikgadējos progresa ziņojumos un paplašināšanās stratēģijas dokumentā, kas ir paplašināšanās paketes daļa, ko katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Stratēģiskā finanšu plānošana

LīDZEKļU SADALE PA VALSTīM

Sākotnēji attiecībā uz 2007. gada piešķīrumiem Komisija apņēmās nodrošināt, lai neviena saņēmējvalsts 2007. gadā nesaņemtu mazāk līdzekļu, nekā tā saņēma 2006. gadā, un lai Bosnija un Hercegovina un Albānija saņemtu ne mazāk kā gada vidējo finansējumu, kas tika piešķirts laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam. Šis pēdējais punkts liecina, ka minētajām valstīm finansējums tika koncentrēts 2004. gadā.

Skaitļi par 2008. gadu un turpmākajiem gadiem ir aprēķināti, pamatojoties uz piešķīrumu uz vienu iedzīvotāju, ko iepriekš izmantoja par vajadzību un ietekmes rādītāju. Tādējādi atbilstīgi šim aprēķinam potenciālajām Rietumbalkānu kandidātvalstīm pašreizējās finanšu shēmas laikā piešķīrums uz vienu iedzīvotāju palielinājās, un tas būs lielāks nekā vidējais piešķīrums uz vienu iedzīvotāju 2004.-2006. gadā, t.i., 23 euro (2004. gada cenās), ko piešķīra CARDS ietvaros. Vispārējais līdzekļu sadalījums pa valstīm ir ievērots, izņemot Kosovu[2], kurai tika piešķirts lielāks IPA finansējums. Budžeta lēmējinstitūcija 2008. gadā jauno līdzekļu plašākas mobilizācijas ietvaros piešķīra 60 miljonus euro, lai veicinātu stabilitāti un attīstību Kosovā. Papildus šim piešķīrumam no neizmantotajām makrofinansiālā atbalsta apropriācijām tika pārskaitīti vēl 60 miljoni euro. Pēc tam, kad 2008. gada jūlijā bija norisinājusies donoru konference, 2009. gadā tika piešķirti papildu 40 miljoni euro.

Horvātijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai — kā kandidātvalstīm — piešķīrums uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 30 euro (2004. gada cenās). Piešķīruma apjoms Horvātijai visu šo laikposmu paliks nemainīgs. Ņemot vērā dienu, kurā plānota Horvātijas pievienošanās (2013. gada 1. jūlijs), piešķīrumu Horvātijai saskaņā ar IPA samazinās par pusi no sākotnēji paredzētās summas, izņemot lauku attīstībai, kurai pilnībā saglabās 2013. gadam sākotnēji paredzēto piešķīrumu. Komisija iesniegs priekšlikumu pārskatīt finanšu shēmu 2013. gadam, tiklīdz būs parakstīts Pievienošanās līgums, saskaņā ar 29. punktu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai finansējums uz vienu iedzīvotāju turpina palielināties, atspoguļojot minimālo finansējuma apjomu, kāds vajadzīgs, lai neatkarīgi no valsts lieluma izveidotu atbilstošas pārvaldes iestādes.

Finansējuma apjoms uz vienu iedzīvotāju Melnkalnē ir lielāks nekā potenciālajās kandidātvalstīs, atspoguļojot minimālo finansējuma apjomu, kāds vajadzīgs, lai neatkarīgi no valsts lieluma izveidotu atbilstošas pārvaldes iestādes.

Turcijai, ņemot vērā tās platību un līdzekļu apgūšanas spēju, finansējumu uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam pakāpeniski palielinās.

Attiecībā uz Islandi, pateicoties tiesību aktu saskaņošanai ar ES tiesību aktiem atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un tās ekonomikas un sociālās attīstības līmenim, tā ir izņēmums kandidātvalstu vidū. Tādēļ tika panākta vienošanās par to, ka valsts saņems IPA palīdzību tikai saskaņā ar I komponentu, ko pārvalda Komisija. Finansējumu piešķirs uz trim gadiem, sākot no 2011. gada.

LīDZEKļU SADALE PA KOMPONENTIEM

IPA nodrošina ar šādu piecu komponentu starpniecību: I – pāreja un iestāžu izveide; II – pārrobežu sadarbība; III – reģionālā attīstība; IV – cilvēkresursu attīstība un V – lauku attīstība.

I komponents — atbalsts pārejai un iestāžu izveide — ietver visus iestāžu izveides pasākumus un ieguldījumus saistībā ar acquis īstenošanu; tas palīdz saņēmējvalstīm palielināt administratīvo un tiesu darbspēju, kā arī atbilstoši prioritātei ietver sadarbības pasākumus, uz kuriem viennozīmīgi neattiecas citi komponenti.

II komponents — pārrobežu sadarbība — atbalsta pārrobežu darbības starp saņēmējvalstīm, kā arī starp saņēmējvalstīm un dalībvalstīm; tāpat šis komponents ietver IPA saņēmējvalstu līdzdalību ERAF starpvalstu sadarbības programmās un EKPI jūras baseina programmās.

III līdz V komponents ir pieejams tikai kandidātvalstīm, un to mērķis ir sagatavot šīs valstis struktūrfondu, kohēzijas fondu un lauku attīstības fondu plānošanai, īstenošanai un pārvaldībai pēc to pievienošanās, pēc iespējas lielākā mērā īstenojot šos fondus saskaņā ar ārējās palīdzības noteikumiem. Īpaši III komponents — reģionālā attīstība — iespējami lielākā mērā darbojas tāpat kā ERAF un Kohēzijas fonds. IV komponents — cilvēkresursu attīstība — saistībā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju dalībvalstis sagatavo līdzekļu izmantošanai no Eiropas Sociālā fonda. V komponents — lauku attīstība — palīdz kandidātvalstīm sagatavoties ES finansētām pēcpievienošanās programmām lauku attīstībai, īstenojot pirmspievienošanās palīdzību ar sistēmām, kuras pēc iespējas lielākā mērā līdzinās tām, kas jāizmanto pēcpievienošanās periodā.

Sadalot piešķīrumus pa komponentiem, pienācīgi tiek ņemta vērā decentralizētās pārvaldes sistēmu gatavība īstenot III, IV un V komponentu pašreizējās kandidātvalstīs, kā arī II komponentam paredzētā finansējuma, ciktāl tas attiecas uz pārrobežu sadarbību ar dalībvalstīm, atbilstība attiecīgajam finansējumam no ERAF 1.b pozīcijas.

CITI PIEšķīRUMI

Atbalsta izdevumi

Šajā finanšu shēmā ir ietvertas tās administratīvās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar IPA īstenošanu.

Piešķīrumi vairākiem saņēmējiem paredzētās programmas ietvaros

I komponenta vairākiem saņēmējiem paredzētās programmas papildina valstu programmas un stiprina daudzpusējās attiecības ar Rietumbalkānu valstīm un Turciju. Šajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta tiem apgabaliem, kuriem attiecīgajā reģionā ir izšķiroša nozīme saistībā ar Eiropas integrāciju un stabilitāti, un jautājumiem, attiecībā uz kuriem valstīm ir jāsadarbojas. Šīs finanšu shēmas ietvaros finansē programmas, kurām ir reģionāla ietekme un/vai kuras ietver apjoma vai diversifikācijas radītus ietaupījumus, ja tās vienlaicīgi īsteno vairākās saņēmējvalstīs.

Ar vairākiem saņēmējiem paredzētajām programmām atbalsta cita starpā Reģionālo valsts pārvaldes skolu, Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumu ( CEFTA ), Reģionālās sadarbības padomi (RSP), cīņu pret organizēto noziedzību, ERASMUS stipendijas un augstāko izglītību. Tās ir arī pamatā pilsoniskās sabiedrības mehānismam, kurā ir līdzekļi gan no valstīm, gan vairākiem saņēmējiem paredzētajām IPA programmām. Iestāžu izveide Rietumbalkānu valstīm, Turcijai un Islandei tiek finansēta ar TAIEX instrumentu, un līdzekļi ir piešķirti revīzijai un reģionālo un valstu programmu novērtēšanai, kā arī informācijas un saziņas darbībām. Nozīmīga reģionālo un horizontālo piešķīrumu daļa joprojām tiks paredzēta, lai segtu MVU vajadzības pēc ieguldījumiem, energoefektivitāti un infrastruktūras attīstību ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Šis atbalsts tiks koordinēts saskaņā ar Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmu, kas tika izveidota 2009. gada beigās, lai uzlabotu koordināciju un sadarbību starp donoriem un starptautiskajām finanšu iestādēm, kas aktīvi darbojas Rietumbalkānu valstīs. No 2010. gada daļa no II komponenta, proti, valstu līdzdalība ERAF starptautiskajās programmās „Vidusjūras reģiona valstis” un „Dienvidaustrumeiropa” īstenošanas atvieglošanas nolūkos tiek arī īstenota, balstoties uz vairāku saņēmēju principu.

Tabulā norādītie skaitļi

Tālāk tabulā ir norādīti iepriekš minētie skaitļi pašreizējās cenās un euro . Tajā norādīta līdzekļu sadale pa valstīm un komponentiem, kā arī piešķīrumi vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai un atbalsta izdevumu piešķīrumi. Galīgie skaitļi par saistībām iepriekšējos gados, kā arī atjaunināti skaitļi par 2011. gadu ir ietverti uzziņas vajadzībām.

Pārskatīta indikatīvā daudzgadu finanšu shēma — Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta līdzekļu sadalījums pa valstīm un komponentiem 2012.-2013. gadam

Komponents | 2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.g. | 2013g. |

Kandidātvalstis |

HORVĀTIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 49,611,775 | 45,374,274 | 45,601,430 | 39,483,458 | 39,959,128 | 39,969,161 | 19,256,943 |

Pārrobežu sadarbība | 9,688,225 | 14,725,726 | 15,898,570 | 15,601,136 | 15,869,158 | 16,442,542 | 8,499,192 |

Reģionālā attīstība | 45,050,000 | 47,600,000 | 49,700,000 | 56,800,000 | 58,200,000 | 57,578,127 | 31,000,000 |

Cilvēkresursu attīstība | 11,377,000 | 12,700,000 | 14,200,000 | 15,700,000 | 16,000,000 | 16,040,000 | 9,000,000 |

Lauku attīstība | 25,500,000 | 25,600,000 | 25,800,000 | 26,000,000 | 26,500,000 | 26,151,182 | 27,700,000 |

KOPĀ | 141,227,000 | 146,000,000 | 151,200,000 | 153,584,594 | 156,528,286 | 156,181,012 | 95,456,135[3] |

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 41,641,613 | 41,122,001 | 39,310,500 | 36,917,068 | 28,803,410 | 27,209,161 | 27,941,228 |

Pārrobežu sadarbība | 4,158,387 | 4,077,999 | 4,371,501 | 4,467,526 | 5,124,876 | 5,033,373 | 5,243,041 |

Reģionālā attīstība | 7,400,000 | 12,300,000 | 20,800,000 | 29,400,000 | 39,300,000 | 41038532 | 51,800,000 |

Cilvēkresursu attīstība | 3,200,000 | 6,000,000 | 7,100,000 | 8,400,000 | 8,800,000 | 10,380,000 | 11,200,000 |

Lauku attīstība | 2,100,000 | 6,700,000 | 10,200,000 | 12,500,000 | 16,000,000 | 18,221,815 | 21,028,000 |

KOPĀ | 58,500,000 | 70,200,000 | 81,782,001 | 91,684,594 | 98,028,286 | 101,882,881 | 117,212,269 |

Komponents | 2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.g. | 2013.g. |

ISLANDE |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 12,000,000 | 12,000,000 | 6,000,000 |

KOPĀ | 12,000,000 | 12,000,000 | 6,000,000 |

MELNKALNE |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 27,490,504 | 28,112,552 | 29,832,179[4] | 29,838,823 | 29,843,599 | 16,346,471 | 5,238,958 |

Pārrobežu sadarbība | 3,909,496 | 4,487,448 | 4,667,821 | 3,682,690 | 4,310,344 | 4,588,551 | 4,418,687 |

Reģionālā attīstība | 8,000,000 | 15,200,000 |

Cilvēkresursu attīstība | 2,800,000 | 2,957,077 |

Lauku attīstība | 3,300,000 | 7,600,000 |

KOPĀ | 31,400,000 | 32,600,000 | 34,500,000 | 33,521,513 | 34,153,943 | 35,035,022 | 35,414,722 |

TURCIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 256,702,720 | 256,125,297 | 239,550,810 | 217,809,826 | 231,268,023 | 227,499,161 | 246,281,891 |

Pārrobežu sadarbība | 2,097,280 | 2,874,709 | 3,049,190 | 3,090,174 | 5,131,977 | 2,174,617 | 2,218,109 |

Reģionālā attīstība | 167,500,000 | 173,800,000 | 182,700,000 | 238,100,000 | 293,400,000 | 356,836,341 | 378,000,000 |

Cilvēkresursu attīstība | 50,200,000 | 52,900,000 | 55,600,000 | 63,400,000 | 77,600,000 | 83,930,000 | 96,000,000 |

Lauku attīstība | 20,700,000 | 53,000,000 | 85,500,000 | 131,300,000 | 172,500,000 | 189,785,003 | 213,000,000 |

KOPĀ | 497,200,000 | 538,700,006 | 566,400,000 | 653,700,000 | 779,900,000 | 860,225,122 | 935,500,000 |

Potenciālās kandidātvalstis |

ALBĀNIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 54,318,790 | 65,237,756[5] | 71,360,000 | 84,200,000[6] | 84,301,650 | 84,290,995 | 87,446,037 |

Pārrobežu sadarbība | 6,681,210 | 8,582,244 | 9,822,921 | 9,973,173 | 10,126,636 | 10,283,169 | 10,666,232 |

KOPĀ | 61,000,000 | 73,820,000 | 81,182,921 | 94,173,173 | 94,428,286 | 94,574,164 | 98,112,269 |

BOSNIJA UN HERCEGOVINA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 58,136,394 | 69,854,783 | 83,900,000 | 100,688,099 | 102,681,861 | 102,670,995 | 106,870,228 |

Pārrobežu sadarbība | 3,963,606 | 4,945,217 | 5,207,746 | 4,696,495 | 4,746,425 | 5,197,353 | 4,942,041 |

KOPĀ | 62,100,000 | 74,800,000 | 89,107,746 | 105,384,594 | 107,428,286 | 107,868,348 | 111,812,269 |

SERBIJA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 181,496,352 | 179,441,314 | 182,551,643 | 186,206,679 | 190,556,810 | 190,000,995 | 203,101,005 |

Pārrobežu sadarbība | 8,203,648 | 11,458,686 | 12,248,357 | 11,751,753 | 11,322,790 | 12,097,244 | 11,630,694 |

KOPĀ | 189,700,000 | 190,900,000 | 194,800,000 | 197,958,432 | 201,879,600 | 202,098,239 | 214,731,699 |

KOSOVA |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 68,300,000 | 184,700,000 | 106,100,000 | 66,100,000 | 66,900,000 | 65,870,995 | 70,712,269 |

Pārrobežu sadarbība | 0 | 0 | 0 | 1,200,000 | 1,800,000 | 2,929,148 | 2,987,731 |

KOPĀ | 68,300,000 | 184,700,000 | 106,100,000 | 67,300,000 | 68,700,000 | 68,800,143 | 73,700,000 |

Komponents | 2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.g. | 2013.g. |

VALSTU PROGRAMMAS KOPĀ |

1,109,427,000 | 1,311,720,006 | 1,305,072,668 | 1,397,306,900 | 1,553,046,687 | 1,638,664,931 | 1,687,939,363 |

VAIRĀKIEM SAŅĒMĒJIEM PAREDZĒTAS PROGRAMMAS |

Atbalsts pārejai un iestāžu izveide | 129571000[7] | 137,736,644[8] | 188,867,536[9] | 141,706,551[10] | 186,269,100 | 176,246,613 | 177,845,477 |

Pārrobežu sadarbība | 0 | 0 | 0 | 4,921,679 | 5,293,313 | 5,672,378 | 6,059,026 |

ATBALSTA IZDEVUMI |

44,793,000 | 51,950,000 | 47,648,000 | 47,393,000 | 52,183,900 | 55,410,600 | 84,500,000 |

PAVISAM KOPĀ |

1,263,200,000 | 1,501,406,650 | 1,541,588,204 | 1,591,328,130 | 1,796,793,000 | 1,875,994,522 | 1,956,343,866 |

Skaitļi ir norādīti euro pašreizējas cenās.

[1] Lēmums par III, IV un V komponenta izmantošanu Melnkalnei ir jāpieņem Padomei un Eiropas Parlamentam, veicot grozījumus Regulā Nr. 1085/2006 pēc Komisijas priekšlikuma (COM(2011)446, 2011. gada 20. jūlijs).

[2] Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244/99.

[3] 50 % no sākotnējā 2013. gada piešķīruma I līdz IV komponentam un 100 % no sākotnējā piešķīruma V komponentam.

[4] Ietver papildu līdzekļus 1,2 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[5] Ietver papildu līdzekļus 3,12 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[6] Ietver papildu līdzekļus 1,5 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[7] Ietver papildu līdzekļus 20,6 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[8] Ietver papildu līdzekļus 2,0 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[9] Ietver papildu līdzekļus 22,8 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.

[10] Tas ietver samazinājumu nodrošinātības ar pārtiku mehānismam par 29 miljoniem euro, ko atmaksās 2011. gadā (14 miljonus euro), 2012. gadā (6 miljonus euro) un 2013. gadā (9 miljonus euro). Šajos gados atmaksātie līdzekļi tiks izmantoti piešķīrumam Islandei. Šis skaitlis ietver arī papildu līdzekļus 2,7 miljonu euro apmērā no iepriekšējām programmām.