1. IEVADS

Stratēģijā “Eiropa 2020”, tās pamatiniciatīvās un jaunajās integrētajās pamatnostādnēs zināšanas ir izvirzītas uzmanības centrā Savienības darbā, veidojot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Komisijas 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumā šī stratēģija ir atbalstīta, ievērojami palielinot budžetu, kas paredzēts ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un inovācijā. Tas darīts tāpēc, ka izglītībai, it īpaši augstākajai izglītībai un tās saiknei ar pētniecību un inovāciju, ir izšķiroša nozīme indivīdu un sabiedrības attīstībā un augsti kvalificēta cilvēkkapitāla un kompetento pilsoņu nodrošināšanā, kuri Eiropai vajadzīgi, lai radītu darbavietas, ekonomikas izaugsmi un labklājību. Tādējādi augstākās izglītības iestādes[1] ir ļoti svarīgas partneres Eiropas Savienības stratēģijas īstenošanā – izaugsmes virzīšanā un saglabāšanā.

Neskatoties uz sarežģīto nodarbinātības situāciju, kas izveidojusies ekonomikas krīzes iespaidā, augstākā izglītība ir saprātīga izvēle[2]. Tomēr joprojām nav pilnībā izmantots Eiropas augstākās izglītības iestāžu potenciāls pildīt savu lomu sabiedrībā un veicināt Eiropas labklājību. Eiropa vairs nenosaka ritmu globālajās sacīkstēs par zināšanām un talantu, savukārt jaunietekmes ekonomikas valstis strauji palielina ieguldījumu augstākajā izglītībā[3]. Līdz 2020. gadam 35 % no visām darbavietām ES būs vajadzīga augsta līmeņa kvalifikācija[4], bet patlaban augstākās izglītības kvalifikācija ir tikai 26 % no darbaspēka. ES kopējā darbaspēkā vēl aizvien ir mazāk pētnieku (6 no 100), salīdzinot ar 9 pētniekiem no 100 ASV un 11 – Japānā.[5] Uz zināšanām balstītai ekonomikai vajadzīgi cilvēki ar pareizo prasmju kopumu: transversālu kompetenci, digitālajai ērai atbilstošām e-prasmēm, radošumu un elastīgumu, kā arī spēcīgām zināšanām savā izvēlētajā jomā (piemēram, zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā). Tomēr gan publiskā, gan privātā sektora darba devēji, arī pētniecības ziņā visintensīvākajās jomās, arvien biežāk informē par grūtībām atrast viņu mainīgajām vajadzībām atbilstošus darbiniekus.

Tajā pašā laikā augstākās izglītības iestādes pārāk bieži vēlas konkurēt pārāk daudzās jomās, bet salīdzinoši nedaudzas spēj sasniegt izcilību visās. Rezultātā pārāk maz Eiropas augstākās izglītības iestāžu ir atzītas par pasaules līmeņa izglītības iestādēm pašreizējā uz pētniecību vērstajā pasaules augstskolu reitingā. Piemēram, jaunākajā pasaules augstskolu akadēmiskajā reitingā tikai aptuveni 200 no Eiropas 4000 augstākās izglītības iestādēm ir iekļautas 500 labāko sarakstā, bet 20 labāko sarakstā ir tikai 3 Eiropas augstākās izglītības iestādes. Un pēdējo gadu laikā faktisks uzlabojums nav novērots. Nav viena izcilības modeļa: Eiropai vajadzīgs plašs augstākās izglītības iestāžu spektrs, un katrai no tām jātiecas uz izcilību atbilstoši tās uzdevumiem un stratēģiskajām prioritātēm. Ja informācija par atsevišķu iestāžu specifisko ievirzi un sniegumu kļūs pārredzamāka, politikas veidotāji spēs labāk izstrādāt efektīvas augstākās izglītības stratēģijas, un iestādēm būs vieglāk attīstīt savas stiprās puses.

Dalībvalstis un izglītības iestādes pašas ir galvenokārt atbildīgas par reformu ieviešanu augstākajā izglītībā. Tomēr Boloņas process, ES universitāšu modernizācijas programma[6] un Eiropas Pētniecības telpas izveide liecina, ka grūtības un politiskie risinājumi neiekļaujas valstu robežās. Lai maksimāli izmantotu Eiropas augstākās izglītības sistēmu ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā izaugsmē, ir jāveic reformas pamatjomās: visos līmeņos jāpalielina augstākās izglītības iestāžu beidzēju skaits; jāveicina cilvēkkapitāla pilnveidošanas kvalitāte un atbilstība augstākajā izglītībā; jāizveido efektīvi pārvaldības un finansēšanas mehānismi izcilības veicināšanai; kā arī jāstiprina zināšanu trīsstūris starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Turklāt kvalitāti un visas šīs pamatjomas būtiski ietekmē studentu, pētnieku un personāla starptautiskā mobilitāte, kā arī plašāka augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršana.

Šā paziņojuma 2. sadaļā apskatīti dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie politikas jautājumi, lai maksimāli izmantotu to ieguldījumu Eiropas izaugsmē un nodarbinātībā. 3. sadaļā ir izklāstītas konkrētas darbības, ko ES veiks, lai ar tās pievienoto vērtību atbalstītu valsts iestāžu un institūciju modernizācijas centienus. Šim paziņojumam pievienotajā dienestu darba dokumentā ir apskatīti analītiskie pierādījumi, kas ir šo politikas jautājumu un darbību pamatā.

2. DALĪBVALSTU UN AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU GALVENIE RISINĀMIE JAUTĀJUMI 2.1. Izglītības līmeņa uzlabošana, lai nodrošinātu absolventus un pētniekus, kas Eiropai vajadzīgi

Stratēģijas “Eiropa 2020” galvenais izglītības mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, lai 40 % jauniešu sekmīgi pabeigtu augstākās izglītības vai līdzvērtīgas studijas[7]. Pēdējās desmitgades laikā izglītības līmenis būtiski uzlabojies lielā Eiropas daļā, taču ar to ir daudz par maz, lai kompensētu gaidāmo tādu darbavietu pieaugumu, kurās vajadzīgas plašas zināšanas, uzlabotu Eiropas iespējas gūt labumu no globalizācijas un saglabātu Eiropas sociālo modeli. Lielākam augstākās izglītības līmenim jāizraisa arī sistēmiskas pārmaiņas, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un izstrādātu jaunus izglītības sniegšanas veidus. Turklāt, neskatoties uz demogrāfiskās novecošanas atšķirībām starp dalībvalstīm[8], to skolu beidzēju grupa, kas parasti iesaistās augstākajā izglītībā, turpina sarukt.

Tāpēc Eiropai ir augstākajā izglītībā jāiesaista plašāks sabiedrības loks, tostarp nelabvēlīgos apstākļos esošās un neaizsargātās grupas, un jāizmanto resursi, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai; turklāt vairākās dalībvalstīs ir ļoti svarīgi samazināt mācību pamešanas rādītājus augstākajā izglītībā. Šos centienus un mērķus nevar īstenot, strādājot tikai terciārajā līmenī: panākumi ir atkarīga arī no politikas, kas vērsta uz agrākas izglītības rezultātu uzlabošanu un mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītāju samazināšanu, atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020”[9] mērķim un nesenajam Padomes ieteikumam par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu[10].

Eiropai vajag arī vairāk pētnieku, lai sagatavotu pamatu nākotnes rūpniecībai. Lai mūsu ekonomika kļūtu pētniecības ziņā intensīvāka, panākot ieguldījumu pētniecībā 3 % apmēra no IKP, aplēsts, ka Savienībai vajadzēs vienu miljonu jaunu darbavietu pētniecības jomā[11], galvenokārt privātajā sektorā. Papildus nosacījumu uzlabošanai, lai nozare ieguldītu pētniecībā un inovācijā, vajadzīgs lielāks skaits doktorantu, un esošajam darbaspēkam jāapgūst pētniecības prasmes, un jāuzlabo informācija par iespējām, lai karjera ārpus akadēmiskajām aprindām kļūtu par reālu iespēju pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā. Vēl neizmantotu talantu var atklāt, risinot stereotipu problēmu un novēršot šķēršļus, ar kuriem joprojām saskaras sievietes, kas sasniedz pēcdiploma izglītības augstākos līmeņus un pētniecību, it īpaši atsevišķās jomās un vadošos amatos.

Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie politikas jautājumi

· Izstrādāt skaidras sistēmas pārejai no arodizglītības un citiem izglītības veidiem uz augstāko izglītību. Iedarbīgs veids, kā to panākt, ir ieviest valsts kvalifikācijas sistēmas, kas saistītas ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu un kuru pamatā ir mācību rezultāti, un noteikt skaidras procedūras, kā atzīt ārpus formālajai izglītībai un apmācībai notikušu mācīšanos un iegūtu pieredzi.

· Rosināt informācijas izplatīšanu skolēniem no nepietiekami pārstāvētām grupām un “netradicionālajiem” studentiem, tostarp pieaugušajiem; sniegt pārredzamāku informāciju par izglītības iespējām un rezultātiem un individuāli piemērotus ieteikumus, lai darītu iespējamu informētu studiju izvēli un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

· Nodrošināt, lai, labāk pārdalot resursus, finansiāls atbalsts būtu pieejams potenciāliem studentiem no grupām ar zemākiem ienākumiem.

· Izstrādāt un īstenot valsts stratēģijas, lai apmācītu un pārkvalificētu pietiekamu skaitu pētnieku atbilstoši Savienības pētniecības un izstrādes mērķiem.

2.2. Augstākās izglītības kvalitātes un atbilstības uzlabošana

Augstākā izglītība uzlabo individuālo potenciālu, un tai būtu augstskolu beidzēji jānodrošina ar zināšanām un pārnesamu pamatkompetenci, kas tiem vajadzīga, lai sekmīgi darbotos augsti kvalificētās profesijās. Tomēr nereti mācību programmas tiek pārāk lēni pielāgotas plašākas ekonomikas vajadzībām, un tās nespēj prognozēt vai palīdzēt veidot nākotnes karjeras iespējas; augstskolu beidzējiem ir grūti atrast kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, kas atbilst viņu izglītībai[12]. Darba devēju un darba tirgus iestāžu iesaistīšana programmu izstrādē un īstenošanā, personāla apmaiņas atbalstīšana un praktiskas pieredzes iekļaušana kursos var palīdzēt pieskaņot mācību programmas darba tirgus pašreizējām un turpmākām vajadzībām, kā arī uzlabot nodarbinātības iespējas un uzņēmējdarbību. Programmu izstrādi un atbilstību var vēl vairāk uzlabot, izglītības iestādēm rūpīgāk sekojot līdzi bijušo studentu karjeras attīstībai.

Pastāv uzskatāma vajadzība ieviest elastīgas, inovatīvas mācību pieejas un pasniegšanas metodes: lai uzlabotu kvalitāti un atbilstību, vienlaikus palielinot studentu skaitu, lai palielinātu mācībās iesaistīto personu daudzveidību un cīnītos pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Viens veids, kā to panākt (saskaņā ar ES Digitālo programmu[13]), ir izmantot IKT un citu jauno tehnoloģiju pārmaiņu ieviešanas spēju radītās priekšrocības, lai bagātinātu un uzlabotu mācīšanās pieredzi, atbalstītu individualizētu mācīšanos, uzlabotu pieejamību ar tālmācību starpniecību un virtuālo mobilitāti, racionalizētu administrāciju un radītu jaunas pētniecības iespējas[14].

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc zinošiem darbiniekiem, pētnieku apmācībai augstākajā izglītībā jābūt labāk saskaņotai ar zināšanu ziņā intensīvā darba tirgus vajadzībām un it īpaši ar MVU prasībām. Kvalitatīvām un nozarei atbilstošām doktorantūru programmām ir liela nozīme šā pieprasījuma pēc specializēta cilvēkkapitāla apmierināšanai. Turklāt saistot finansējumu ar ES inovatīvu doktorantūru programmu principu[15] īstenošanu, Eiropa spēs efektīvāk un ātrāk apmācīt lielāku skaitu pētnieku.

Eiropas augstākās izglītības reforma un modernizācija ir atkarīga no pasniedzēju un pētnieku kompetences un motivācijas. Tomēr mācībspēku un pētnieku nodarbināšana nereti netiek līdzi pieaugošajam studentu skaitam, un tas rada lielāku spiedienu uz jau tā maksimāli izmantoto jaudu. Lai panāktu to, ka Eiropa spēj nodrošināt, piesaistīt un saglabāt tai vajadzīgos kvalitatīvos akadēmiskos mācībspēkus, izšķiroša nozīme ir labākiem darba apstākļiem, ieskaitot pārredzamas un taisnīgas darbā pieņemšanas procedūras[16], labākai sākotnējai un turpmākai profesionālai attīstībai, kā arī labākai atzīšanas un atzinības paušanas praksei par izcilību pasniegšanas un pētniecības darbā.

Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie politikas jautājumi

· Rosināt prasmju un izaugsmes prognožu un absolventu nodarbinātības datu izmantošanu (tostarp sekot līdzi absolventu nodarbinātības rezultātiem), veidojot un īstenojot mācību programmas, kā arī vērtējot tās, piemērojot kvalitātes nodrošināšanas un finansēšanas mehānismus, lai paustu atzinību par sekmēm, kas gūtas, sagatavojot studentus darba tirgum.

· Atbalstīt plašāku mācību režīmu daudzveidību (piemēram, nepilna laika mācības, tālmācību un mācīšanos pa moduļiem, turpmāku izglītību pieaugušajiem, kuri atkārtoti iesaistās izglītībā, un citām personām, kas jau iesaistītas darba tirgū), vajadzības gadījumā pielāgojot finansēšanas mehānismus.

· Labāk izmantot IKT potenciālu, lai sekmētu efektīvākas un individualizētas mācīšanās iespējas, pasniegšanas un pētniecības metodes (piemēram, e-mācības un jaukta tipa mācības), un paplašināt virtuālu mācību platformu izmantošanu.

· Uzlabot darba tirgus iestāžu (ieskaitot valsts nodarbinātības dienestu) kapacitāti un regulējumu attiecībā uz prasmju un darbavietu saskaņošanu, kā arī izstrādāt aktīvu darba tirgus politiku, lai veicinātu absolventu nodarbinātību un uzlabotu karjeras orientāciju.

· Ieviest stimulus, kas rosinātu augstākās izglītības iestādes ieguldīt nepārtrauktā personāla profesionālā izaugsmē, pieņemt darbā pietiekamu darbinieku skaitu, lai pilnveidotu jaunas disciplīnas, un paust atzinību par izcilību pasniegšanas jomā.

· Saistīt doktorantūras programmu finansējumu ar inovatīvu doktorantūru programmu principiem.

2.3. Kvalitātes uzlabošana ar mobilitātes un pārrobežu sadarbības starpniecību

Mācību mobilitāte indivīdiem palīdz uzlabot profesionālās, sociālās un kultūru prasmes, kā arī nodarbinātības iespējas. Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) ministri ir vienojušies, ka līdz 2020. gadam to studentu skaitam, kuri pabeidz studiju mācību periodu ārzemēs, jābūt divreiz lielākam, proti, 20 %[17]. EAIT ir ieviesusi tālejošas pārmaiņas: bakalaura-maģistra-doktora grāda struktūra un kvalitātes nodrošināšanas uzlabojumi ir veicinājuši indivīdu mobilitāti un nostiprinājuši iestādes un sistēmas. Vienlaikus Eiropas Pētniecības telpas (EPT) izveide sekmē savstarpējo papildināmību starp valsts sistēmām, lai uzlabotu pētniecības ieguldījumu rentabilitāti un pastiprinātu apmaiņu un sadarbību starp iestādēm.

Tomēr ārzemēs iegūtās akadēmiskās kvalifikācijas atzīšana joprojām ir pārāk sarežģīta; piešķīrumu un aizdevumu pārnesamība ir ierobežota; vertikālā mobilitāte[18] joprojām ir ierobežota, un pastāv šķēršļi, kas kavē pētnieku brīvu pārvietošanos ES. Īstenojot Padomes ieteikumu par mācību mobilitātes veicināšanu[19] un izmantojot Eiropas kvalitātes nodrošināšanas rīkus, piemēram, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistru, tiktu sekmēta savstarpēja uzticēšanās, akadēmiskā atzīšana un mobilitāte.

Labāko studentu, akadēmiķu un pētnieku piesaistīšana no valstīm ārpus ES un jaunu pārrobežu sadarbības veidu izstrāde ir galvenie kvalitāti virzošie aspekti. Tie var arī kalpot par būtisku ienākumu avotu iestādēm. Lai gan dažas dalībvalstis ir ļoti populāras studiju vietas[20], ES kopumā ir jāspēj piesaistīt labākos studentus un pētniekus, ja tā vēlas konkurēt ar ASV[21]. Eiropas pievilcību var uzlabot, ja tiek steidzami atrisināti vairāki problemātiski jautājumi: pieaugošās izmaksas un nevienmērīgā kvalitāte; akadēmiskās atzīšanas grūtības; nepārredzamā pieņemšana darbā un nepievilcīgie darba apstākļi pētniekiem; kā arī sarežģījumi studiju un darba vīzu saņemšanā, tostarp mobilitātei ES iekšienē.

Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie politikas jautājumi

· Rosināt iestādes mācību programmās sistemātiskāk iestrādāt mācību mobilitāti un novērst nevajadzīgus šķēršļus iestāžu maiņai starp bakalaura un maģistra līmeņiem un pārrobežu sadarbībai un apmaiņai.

· Nodrošināt ārzemēs iegūtu kredītpunktu efektīvu atzīšanu, piemērojot efektīvu kvalitātes nodrošināšanu, salīdzināmu un konsekventu ECTS un diploma pielikuma izmantošanu un saistot kvalifikāciju ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu.

· Uzlabot piekļuvi, nodarbinātības apstākļus un izaugsmes iespējas studentiem, pētniekiem un pasniedzējiem no citām valstīm, tostarp pilnībā īstenojot direktīvas par studentiem un pētniekiem[22] un ES vīzu kodeksu, lai veicinātu Šengenas vīzu izsniegšanu studentiem un pētniekiem, kas uzkavējas īsu laiku[23].

2.4. Zināšanu trīsstūra sekmīga īstenošana: augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības saistīšana izcilības un reģionu attīstības mērķiem

Augstākās izglītības ieguldījumu nodarbinātībā un izaugsmē, kā arī tās starptautisko pievilcīgumu, var palielināt, veidojot ciešas, efektīvas saiknes starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību – “zināšanu trīsstūra” trim malām. Nesenā pāreja uz atvērtu inovāciju ir palielinājusi zināšanu plūsmu un radījusi jaunus sadarbības veidus starp izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem. Taču augstākās izglītības iestāžu spēja izglītības piedāvājumā iestrādāt pētniecības darba rezultātus un inovatīvu praksi un izmantot realizējamu produktu un pakalpojumu potenciālu joprojām ir vāja[24].

Darbs pāri pētniecības, uzņēmējdarbības un izglītības robežām prasa padziļinātas zināšanas zinātnes jomā, uzņēmējdarbības prasmes, radošu un inovatīvu attieksmi, kā arī intensīvu mijiedarbību ar ieinteresētajām personām, lai visiedarbīgākajā veidā izplatītu un izmantotu iegūtās zināšanas. Valsts politika, kas atbalsta partnerību starp profesionālām iestādēm, pētniecības augstskolām, uzņēmumiem un augsto tehnoloģiju centriem, var nostiprināt izglītības pozīciju zināšanu trīsstūrī, uzlabot pētniecības nepārtrauktību starp pamatpētījumiem un lietišķajiem pētījumiem, kā arī efektīvāk novadīt zināšanas tirgū. Šo procesu veicinās intelektuālā īpašuma uzlabota pārvaldība[25].

Kā zināšanu, pieredzes un mācību centri augstākās izglītības iestādes var virzīt ekonomikas attīstību reģionos, kur tās atrodas; tās var inovatīvā vidē iesaistīt talantīgus cilvēkus un pasaules mērogā izmantot reģiona stiprās puses; tās var veicināt atvērtu zināšanu, personāla un pieredzes apmaiņu. Tās var arī darboties kā zināšanu tīkla vai pudura centri, kas kalpo vietējās ekonomikas un sabiedrības vajadzībām, ja vietējās un reģionu iestādes īsteno gudras specializācijas stratēģijas, lai novirzītu resursus uz pamatprioritātēm un gūtu maksimālu rezultātu.

Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie politikas jautājumi

· Rosināt uzņēmējdarbības, radošo un inovācijas prasmju pilnveidošanu visās disciplīnās un visos trijos posmos, kā arī veicināt inovāciju augstākajā izglītībā, veidojot interaktīvāku mācību vidi un nostiprinot mācību pārnešanas infrastruktūru.

· Nostiprināt augstākās izglītības iestāžu zināšanu pārneses infrastruktūru un atbalstīt to iespējas iesaistīties jaunu uzņēmumu un atvasinātu uzņēmumu projektos.

· Veicināt partnerības un sadarbību ar uzņēmumiem kā augstākās izglītības iestāžu pamataktivitāti, izveidojot atzinības paušanas struktūras, stimulus daudzdisciplīnu un starporganizāciju sadarbībai, samazinot regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kas kavē partnerību veidošanu starp iestādēm un citām publiskām un privātām struktūrām.

· Veicināt augstākās izglītības iestāžu sistemātisku līdzdalību integrētu vietējās un reģionu attīstības plānu izstrādē un virzīt reģionu atbalstu uz sadarbību starp augstākās izglītības un uzņēmējdarbības jomu, īpaši lai izveidotu izcilības un specializācijas reģionu centrus.

2.5. Pārvaldības un finansēšanas uzlabošana

Augstākās izglītības sistēmām vajadzīgs atbilstošs finansējums, un stratēģijā “Eiropa 2020” uzsvērta vajadzība, nosakot publiskā finansējuma prioritātes, aizsargāt izaugsmi veicinošās izglītības un pētniecības jomas. Lai gan finansējuma līmeņi dalībvalstīs krasi atšķiras[26], kopējais ieguldījums augstākajā izglītībā Eiropā ir pārāk zems: vidēji 1,3 % no IKP, salīdzinot ar 2,7 % ASV un 1,5 % Japānā. Pašreizējais spiediens uz fiskālo konsolidāciju neizbēgami licis dalībvalstīm izvērtēt, cik rentabli ir publiskie ieguldījumi augstākajā izglītībā un pētniecībā: dažas dalībvalstis ir samazinājušas izdevumus, bet citas ir palielinājušas budžetu, atzīstot šajā jomā veikto ieguldījumu izaugsmes potenciālu.

Publiskajam ieguldījumam arī turpmāk jābūt par ilgtspējīgas augstākās izglītības pamatu. Taču ņemot vērā kvalitatīvu augstākās izglītības sistēmu uzturēšanai un paplašināšanai vajadzīgā finansējuma apjomu, ir jādomā, ka būs vajadzīgi papildu finansējuma avoti – publiski vai privāti. Dalībvalstis arvien vairāk tiecas maksimāli izmantot ieguldīto resursu vērtību, tostarp ar iestādēm noslēdzot vienošanās par konkrētu sniegumu, nosakot konkurētspējīgus finansēšanas noteikumus un novirzot finansējumu tieši indivīdiem. Tās cenšas dažādot finansējuma avotus, izmantojot publisko finansējumu, lai pārceltu fondus no citām jomām, un lielākā mērā izmantojot privāto finansējumu; arvien izplatītāka kļūst mācību maksa, it īpaši maģistra un augstākajā līmenī. Būs svarīgi novērot un izvērtēt šo jauno tendenču efektivitāti un ietekmi, tostarp attiecībā uz studentiem no trūcīgākiem apstākļiem, līdztiesību un mobilitāti.

Lai atrisinātu grūtības, ar kurām saskaras augstākās izglītības iestāde, ir vajadzīgas elastīgākas pārvaldības un finansēšanas sistēmas, kurās rasts līdzsvars starp izglītības iestāžu lielāku autonomiju un atbildību attiecībā uz visām ieinteresētajām personām. Autonomas iestādes var vieglāk specializēties, sekmējot izglītības un pētniecības sniegumu[27] un rosinot daudzveidību augstākās izglītības sistēmās. Taču juridiskie, finanšu un administratīvie ierobežojumi joprojām kavē iestāžu brīvību noteikt stratēģijas un struktūras un diferencēties no konkurentiem. Augstākās izglītības iestāžu efektivitāti un attiecīgi arī publiskā ieguldījuma efektivitāti var uzlabot, samazinot ierobežojumus: attiecībā uz privāto ienākumu piesaisti, kapitālieguldījumiem, infrastruktūras īpašumtiesībām, brīvību pieņemt darbā personālu, akreditāciju. Ieguldījums profesionālā pārvaldībā var nodrošināt stratēģisku redzējumu un vadību, dodot pasniedzējiem un pētniekiem nepieciešamo akadēmisko brīvību pievērsties saviem pamatuzdevumiem.

Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie politikas jautājumi

· Sekmēt augstākās izglītības un pētniecības patieso izmaksu labāku noteikšanu un uzmanīgu konkrētiem mērķiem paredzēta finansējuma izmantošanu, tostarp piemērojot finansēšanas mehānismus, kas saistīti ar sniegumu, tādējādi ieviešot konkurences elementu.

· Piemērot finansēšanas mehānismus iestāžu dažādo profilu vajadzībām, lai rosinātu iestādes ieguldīt pūles savās konkrētajās stiprajās pusēs, un izstrādāt stimulus stratēģisku izvēļu daudzveidības atbalstam un izveidot izcilības centrus.

· Vienkāršot alternatīvu finansējuma avotu pieejamību, tostarp izmantojot publisko finansējumu, lai piesaistītu privātu un citu publisku finansējumu (piemēram, līdzfinansējumu).

· Atbalstīt stratēģisku un profesionālu augstākās izglītības līderu veidošanos un nodrošināt, lai augstākās izglītības iestādes būtu autonomas, nosakot stratēģisko virzienu, pārvaldot ienākumu plūsmu, paužot atzinību par sniegumu, lai piesaistītu labākos mācībspēkus un pētniekus, nosakot uzņemšanas politiku un ieviešot jaunas mācību programmas.

· Aicināt iestādes modernizēt cilvēkresursu pārvaldību un iegūt Cilvēkresursu izcilības pētniecībā logotipu, kā arī īstenot Helsinku grupas par sievietēm zinātnē[28] paustos ieteikumus.

3. EIROPAS SAVIENĪBAS IEGULDĪJUMS: STIMULI PĀRREDZAMĪBAI, DAŽĀDOŠANAI, MOBILITĀTEI UN SADARBĪBAI

Valsts iestādēm un struktūrām pirmkārt jārisina 2. sadaļā apskatītie galvenie politikas jautājumi. Savukārt ES var sniegt ievērojamu atbalstu valstu centienos veikt reformas augstākās izglītības sistēmās, izmantojot dažādas ES politikas jomas un budžeta instrumentus.

Attiecībā uz politiku stratēģijas “Eiropa 2020” pārvaldības un ziņošanas mehānismi ir galvenais instruments, lai pārraudzītu dalībvalstu reformu īstenošanu un atbalstītu tās, tostarp izmantojot katrai valstij adresētus ieteikumus, kas saistīti ar integrētajām pamatnostādnēm.

Vienlaikus ES būtu labāk jāizmanto politikas rīki, kas pieejami augstākās izglītības jomā, jo īpaši Eiropas sadarbības sistēmu izglītībā un apmācībā “ET2020”. Komisija var atbalstīt pārredzamību un izcilību, izmantojot uz pierādījumiem balstītu politikas analīzi. Tā var atbalstīt izglītojamo, mācībspēku un pētnieku mobilitāti. Tā var sniegt atbalstu Eiropas iestāžu stratēģiskai sadarbībai un pieaugošas globālās konkurences apstākļos attiecībā uz talantu attīstību nodrošināt vienotu sistēmu, lai veicinātu Eiropas augstākās izglītības mijiedarbība ar pārējo pasauli.

Attiecībā uz finansējumu daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam būs iespēja nodrošināt ES instrumentu un tādu politikas jomu kā izglītība, pētniecība, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, migrācija un kohēzija efektīvu sadarbību, lai atbalstītu augstākās izglītības modernizāciju. Īpašu uzmanību veltot ES izdevumiem stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm un izaugsmes un darba vietu izveides dzinuļiem, Komisija ir ierosinājusi ievērojami palielināt budžetu izglītības programmām un pētniecībai.

3.1. Reformas atbalsts, izmantojot politikas faktus, analīzi un pārredzamību

Komisija pievērsīs uzmanību tam, lai uzlabotu faktu bāzi politikas veidošanai galvenajās jomās. Pieejamā informācija par augstākās izglītības iestāžu darbību galvenokārt vērsta uz universitātēm, kas cieši saistītas ar pētniecību, un tādējādi ietver tikai nelielu daļu Eiropas augstākās izglītības iestāžu[29]. Jāizstrādā plašāka analīze un informācija, ietverot visus darbības aspektus – palīdzēt studentiem izdarīt pārdomātu studiju izvēli, dot iestādēm iespēju noteikt un pilnveidot stiprās puses un atbalstīt politikas veidotājus stratēģisko lēmumu pieņemšanā attiecībā uz augstākās izglītības reformu. Pierādījumi liecina, ka daudzpusīgas klasifikācijas un informācijas rīks ir iespējams un to plaši atbalsta izglītības jomas ieinteresētās personas. [30].

Turklāt labāka darba tirgus izpēte par patlaban un turpmāk vajadzīgajām prasmēm palīdzētu noteikt galvenās izaugsmes un nodarbinātības jomas un ļautu labāk pielāgot izglītību darba tirgus vajadzībām. Kā noteikts pamatiniciatīvā “Jaunas prasmes jaunām darba vietām”, Komisija izveidos “ES prasmju panorāmu”, lai uzlabotu informāciju par patlaban un turpmāk vajadzīgajām prasmēm. Uzlabojot apstākļus, lai absolventi varētu gūt praktisku pieredzi, piemēram, izmantojot augstas kvalitātes stažēšanos, varētu turpmāk atvieglot to integrāciju darba tirgū.

Eiropas Komisija:

· izveidos U-Multirank – jaunu ar sniegumu pamatotu klasifikācijas un informācijas rīku augstāko iestāžu profilēšanai ar mērķi radikāli uzlabot augstākās izglītības nozares pārredzamību; pirmie rezultāti gaidāmi 2013. gadā. Papildinot pašreizējo klasifikāciju un darbības rādītāju datus, kas saistīti ar pētniecību, un ļaujot lietotājiem izveidot personīgu daudzpusīgu klasifikāciju, šis neatkarīgi vadītais rīks informēs par visu augstākās izglītības nozarē iesaistīto personu izvēli un lēmumu pieņemšanu.

· sadarbībā ar Eurostat, uzlabos datus par Eiropas augstākās izglītības mācīšanās mobilitāti un nodarbinātības rezultātiem, kā arī strādās pie Eiropas Augstākās izglītības reģistra.

· sniegs īpašus norādījumus un ieteikumus, kā uzlabot pamatprasmes un starpnozaru iemaņas un novērst prasmju neatbilstību.

· sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, analizēs dažādu finansēšanas pieeju ietekmi uz augstākās izglītības sistēmu dažādošanu, efektivitāti un vienlīdzību, kā arī uz studentu mobilitāti.

3.2. Mobilitātes veicināšana

Izveidojot Eiropas Augstākās izglītības telpu, Boloņas process stiprinās mobilitāti un sadarbību. Tomēr mobilitātes plūsma var radīt grūtības tām izglītības sistēmām, kuras uzņem studentu ievērojamu pieplūdumu, vai izraisīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju valstīs, kurās daudzi talantīgi cilvēki izvēlas studēt un pēc tam palikt ārvalstīs. Vienlaikus pastāv bažas par pārrobežu izglītības kvalitāti, tostarp tā sauktās franšīzes izglītības gadījumā.

Tādas ES mobilitātes programmas kā Erasmus un Erasmus Mundus ir devušas tālejošu pozitīvu ietekmi indivīdiem un iestādēm. Līdz 2013. gadam pašreizējo Erasmus programmu izmantos trīs miljoni studentu, turklāt palielinās mobilitātes iespējas augstākās izglītības mācībspēkiem un personālam. Vienlaikus Komisija izstrādā “mobilitātes rezultātu apkopojumu”, lai novērtētu panākumus, kas gūti, novēršot mācību mobilitātes[31] šķēršļus Eiropas Savienībā. Vienotā tirgus akts[32], mērķtiecīgs rīcības plāns, lai atraisītu iekšējā tirgus potenciālu izaugsmei, darba vietām un pilsoņu uzticībai, ietver Profesionālo kvalifikāciju direktīvas pārskatīšanu, lai mazinātu mobilitātes šķēršļus regulētajās profesijās. Pētnieku mobilitāti atvieglos Eiropas Pētnieku karjeras sistēma, kas ir jauns pārredzams rīks, ko piemēros EURAXESS darba vietu portālā.

Maģistra grāds dos studentiem iespēju iegūt augstāka līmeņa prasmes, kas ir īpaši noderīgas darba vietās, kurās ir vajadzīgas plašas zināšanas, un pētniecībā. Sadarbību un mobilitāti maģistra studiju līmenī var izmantot, lai stiprinātu izcilības centrus visā Eiropā, padarot šo par vienu no jomām, kurās ES nenoliedzami var pievienot vērtību. Tomēr pašreizējie ES finansēšanas instrumenti neatbalsta pilnīgu maģistra grāda studiju mobilitāti, kam parasti nepieciešams finansiālais atbalsts vismaz 12 mēnešus[33]. Turklāt ierobežojumi attiecībā uz valsts aizdevumu pārnesamību neļauj tiem piedalīties pilnā studiju programmā ārvalstīs, savukārt komercaizdevumi parasti nav pieejami studentiem no grupām ar zemākiem ienākumiem. Eiropas Komisija ir atzinusi, ka jāsniedz papildu finansējums šai studentu grupai.

Eiropas Komisija:

· uzlabos studiju atzīšanu ārvalstīs, stiprinot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), ierosinot stimulus ES programmās, lai uzlabotu īstenošanu un darbu, izmantojot Boloņas procesu.

· ierosinās Erasmus maģistra grāda mobilitātes shēmu (izmantojot Eiropas līmeņa studentu aizdevumu garantijas instrumentu), kas darbosies no 2014. gada, lai veicinātu mobilitāti, izcilību un piekļuvi piemērotam finansējumam studentiem, kuri piedalās maģistra grāda studijās citā dalībvalstī neatkarīgi no sociālās izcelsmes.

· saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpu (EAIT) veicinās sinerģiju stiprināšanu ES un starpvaldību procesu starpā.

· atbalstīs studentu mobilitātes plūsmu potenciāla analīzi, arī Boloņas procesā, lai ņemtu vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus[34] un kvalitātes nodrošināšanas standartus franšīzes izglītības kvalitātes atbalstam.

· veicinās Eiropas Pētnieku karjeras sistēmu, lai sekmētu pētnieku pārrobežu mobilitāti, palīdzot pētniekiem rast darba piedāvājumus un darba devējiem atrast piemērotus kandidātus, klasificējot pētnieku darba vietas atbilstoši četriem prasmju līmeņiem[35].

3.3. Augstākā izglītība – inovāciju, darba vietu izveides un nodarbinātības centrā

Eiropas inovācijas spēja nākotnē būs atkarīga no augstākās izglītības iestādēm, kuras pilnībā apņēmušās veikt savu uzdevumu zināšanu trīsstūrī līdzās uzņēmumiem un ar universitātēm nesaistītām pētniecības organizācijām.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ir reāls paraugs augstākās izglītības integrēšanai zināšanu trīsstūrī. Izmantojot augsta akadēmiskā līmeņa izglītības programmas, EIT un tā Zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) veicina uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbību, pamatojoties uz daudznozaru, inovatīvu pētniecību. EIT aizvien vairāk pievērsīs uzmanību gūtās pieredzes izplatīšanai, tādējādi sniedzot integrētas partnerības piemērus, jaunas pārvaldes un finansēšanas modeļus, lai vairotu augstāko izglītības iestāžu inovāciju potenciālu sadarbībā ar uzņēmumiem. Līdz gada beigām Komisija priekšlikumā par Stratēģisko inovāciju programmu paredz ierosināt papildu pasākumus, lai pilnveidotu zināšanu trīsstūri.

Ir iespējams sniegt papildu atbalstu augstākās izglītības un plašākas ekonomikas mijiedarbībai ES līmenī, lai veicinātu zināšanu plūsmu. Jaunākie Eiropas izmēģinājuma projekti, kas paredzēti strukturētu partnerību – “zināšanu apvienību” –attīstības veicināšanai, piedaloties uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, lai izveidotu un nodrošinātu jaunus studiju kursus, jau ir devuši daudzsološus rezultātus, un tie jāturpina pilnveidot.

Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības arī ir efektīvs instruments, kā stimulēt zināšanu nodošanu, un jaunā Eiropas Pētniecības telpas sistēma, ar kuru nāks klajā 2012. gadā, atbalstīs pasākumus, lai novērstu šķēršļus pētnieku mobilitātei un pārrobežu sadarbībai[36]. Turklāt Komisija veido Eiropas lietišķas ievirzes doktorantūras un doktorantūras skolas, lai veicinātu inovāciju nākotnes pētnieku apmācībā.

Panākumi, ko guvusi Erasmus prakses programma, kas Erasmus programmā iesviesta kopš 2007. gada, liecina, ka vajadzīgas iespējas gūt praktisku, ar darbu saistītu pieredzi, kā daļu no augstākās izglītības studiju programmām. Stažēšanās ir svarīgs mehānisms, lai absolventu prasmes pielāgotu darba tirgus vajadzībām, kā arī studentu personīgajai izaugsmei. Tomēr patlaban stažēšanās laikā ne vienmēr tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi, lai studenti varētu pilnveidot savas prasmes un saņemt attiecīgu atzinību par gūto pieredzi. Jāturpina darbs, lai uzlabotu stažēšanās kvalitāti un nozīmīgumu.

Eiropas Komisija:

· līdz 2011. gada beigām pieņems stratēģisko inovāciju programmu, kurā noteiks EIT nākotni, tā prioritātes, un priekšlikumu jaunu zināšanu un inovācijas kopienu izveidei.

· pamatosies uz nesen sākto izmēģinājuma projektu, lai stiprinātu universitāšu un uzņēmumu mijiedarbību, izmantojot zināšanu apvienības.

· Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros stiprinās Eiropas lietišķas ievirzes doktorantūras shēmu, lai atbalstītu lietišķos pētījumus.

· ierosinās kvalitatīvu stažēšanās sistēmu, lai palīdzētu studentiem un absolventiem gūt praktiskas zināšanas, kas vajadzīgas darba vietā, un iegūt vairāk un kvalitatīvākas prakses vietas. Turklāt tā izveidos vienu un centralizētu platformu stažēšanās piedāvājumiem Eiropā.

3.4. Atbalsts Eiropas augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanā

Turpmāka sadarbība augstākās izglītības jomā Eiropas Savienībā jāiekļauj plašākā stratēģijā, lai sadarbotos ar partnervalstīm visā pasaulē, veicinātu ES vērtības un zināšanas un atbalstītu augstāko izglītību jaunattīstības valstīs, kā neatņemamu sastāvdaļu ES attīstības politikā un visaptverošā pieejā izglītības nozares attīstībai. Komisija veicinās ES un valstu pētniecības jomā veicamo darbību konsekvenci, izmantojot ES Stratēģisko forumu starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Augstākās izglītības sistēmu starptautisko aspektu izvēršanai un atvērtībai vajadzīga kopīga pieeja, ko izmantotu daudzas politikas jomas un ieinteresētās personas, lai piesaistītu labākos studentus, personālu un pētniekus no visas pasaules, lai vairotu starptautiskos pasākumus un redzamību un lai sekmētu starptautiskos izcilības tīklus. Komisija izskatīs iespēju izveidot īpašu stratēģiju augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanai[37].

Eiropas Komisija:

· popularizēs ES kā studiju un pētniecības galamērķi īpaši talantīgajiem no visas pasaules, atbalstot Eiropas augstākās izglītības iestāžu sagatavotās un pilnveidotās starptautisko aspektu izvēršanas stratēģijas.

· veidos attiecības augstākās izglītības jomā ar partneriem ārpus Savienības ar mērķi stiprināt valsts izglītības sistēmas, politisko dialogu, mobilitāti un akadēmisko atzīšanu, tostarp izmantojot Paplašināšanās stratēģiju, Eiropas kaimiņattiecību politiku, vispārēju pieeju migrācijai un Boloņas politikas forumu.

· izmantos pašreizējās mobilitātes partnerības, lai veicinātu un atvieglotu studentu un pētnieku apmaiņu.

· apsvērs priekšlikumu par grozījumiem studentu un pētnieku direktīvās[38], lai padarītu ES vēl pievilcīgāku talantīgiem cilvēkiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un izskatīs, vai procesi un saistītās tiesības būtu jāatvieglo un/vai jāpastiprina. .

· rūpīgāk apkopos informāciju par tiem doktorantūras studentiem, kuri ir no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā procentuālu daļu no visiem doktorantūras studentiem, kā norādīts Pētniecības un inovācijas izpildes rādītāju sistēmā, lai noteiktu ES pētniecības un doktorantūras mācību pievilcīgumu visa pasaulē.

3.5. Ilgtermiņa ietekmes un Eiropas Savienības finansējuma papildināmības stiprināšana

ES ieguldījumus augstākajā izglītībā tiek ierosināts virzīt, izmantojot trīs galvenos 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas finansēšanas mehānismus.

1. Izglītība Eiropai: vienota programma izglītībai, mācībām un jaunatnei

Lai dotu ieguldījumus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, Komisija ierosinās vienotu programmu izglītībai, mācībām un jaunatnei ar vienkāršotām sadaļām un vadību. Programmā finansējumu koncentrēs tādām prioritātēm kā kvalitāte un inovācija pasniegšanā, stiprāka saikne ar darba pasauli un plašāka to prasmju atzīšana, kas iegūtas mobilitātes ceļā. Tā palīdzēs sasniegt noteikto Boloņas 20 % mobilitātes mērķi, virzot resursus mobilitātes iespējām, pamatojoties uz kvalitāti un izcilību (tostarp izmantojot Erasmus maģistra grāda studiju mobilitātes programmu); intensīvai sadarbībai un ciešākai partnerībai dalībvalstīs un ar pasaules partneriem; īpašām iniciatīvām, lai atzītu un paustu atzinību par izcilību mācīšanā un veicinātu studentu–uzņēmēju un inovatīvu augstskolu–uzņēmumu sadarbību.

2. Horizon 2020: pētniecības un inovācijas pamatprogramma

Ar jauno “Horizon 2020” programmu segs visu attiecīgo ES pētniecības un inovāciju finansējumu, ko patlaban nodrošina ar Septīto pētniecības pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un citām ES inovācijas iniciatīvām, piemēram, EIT. “Horizon 2020” mērķis ir padarīt ES finansējumu pievilcīgāku un vieglāk pieejamu. Šī programma nodrošinās augstu politikas koordinēšanas līmeni un panāks maksimālu sinerģiju iniciatīvu starpā, kā arī sniegs vienkāršākus, efektīvākus un racionālus finansēšanas instrumentus, kas aptver visu inovāciju ciklu.

3. Kohēzijas politikas instrumenti

2007.–2013. finansēšanas periodā aptuveni EUR 72,5 miljardi no ES kohēzijas finansējuma tiks veltīti izglītībai un mācībām un EUR 60 miljardi – pētniecībai un inovācijai. ES kohēzijas politikas stratēģiska izmantošana var ievērojami sekmēt augstākās izglītības sociālo, ekonomisko un teritoriālo ieguldījumu. Eiropas Reģionālās attīstības fonds var dot ieguldījumu, būvējot vai restaurējot augstākās izglītības iestādes, nodrošinot aprīkojumu un sekmējot digitalizāciju, kā arī atbalstīt uzņēmumu inkubatorus, atvasinātus uzņēmumus un citus augstskolu–uzņēmumu partnerības veidus. Eiropas Sociālais fonds (ESF) var finansēt modernizācijas procesus, palielināt jo īpaši mazāk pārstāvētu grupu studentu līdzdalību un izglītības līmeni, uzlabot izglītības saturu un programmu atbilstību darba tirgus pieprasījumam. Daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumā 2014.–2020. gadam vismaz EUR 84 miljardi ir piešķirti ESF, un sagaidāms, ka vairāk kā EUR 40 miljardi no šīs summas, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, būs pieejami izglītībai un mācībām.

3.6. Turpmākie pasākumi ceļā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas augstāko izglītību

Sagatavojot šo paziņojumu, Komisija plaši apspriedās ar augstākās izglītības iestāšu vadītājiem, pasniedzējiem, pētniekiem un studentiem, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, valdībām un starptautiskām struktūrām. Lai virzītu šo rīcības programmu, tā turpinās sadarboties ar šīm ieinteresētajām personām kopā ar Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Investīciju banku un Eurostat[39].

Turklāt Komisija apspriedīsies ar neatkarīgiem ekspertiem, lai izstrādātu progresīvu politiku un noteiktu inovatīvu praksi. Pirmkārt, 2012. gadā tā izveidos augsta līmeņa grupu ar mainīgām pilnvarām, kura analizēs galvenos tematus, kas saistās ar augstākās izglītības modernizāciju, sākot ar mācīšanas izcilības veicināšanu un ziņojumu iesniegšanu 2013. gadā.

Moderna un efektīva augstākās izglītības sistēmas ir atklātas, pārliecinātas un ilgtspējīgas sabiedrības un radošas, inovatīvas un uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības ekonomikas pamats. Dalībvalstu iestāžu, augstākās izglītības iestāžu, ieinteresēto personu un Eiropas Savienības kopīgie centieni būs īpaši svarīgi, lai sasniegtu šajā paziņojumā noteiktos mērķus un gūtu plašāka mēroga Eiropas panākumus.

[1]               Šis jēdziens izmantots, lai ietvertu visas terciārās izglītības iestādes, tostarp augstskolas, lietišķo zinātņu augstskolas, tehnoloģiju institūtus, universitātes, komercskolas, tehniskās augstskolas, augstskolu tehnoloģiju institūtus, augstākās izglītības koledžas, arodskolas, politehnikumus, akadēmijas utt. Tas darīts, lai ņemtu vērā valodu daudzveidību un valstu tradīcijas un praksi.

[2]               Skatīt dienestu darba dokumentu, 2. sadaļu.

[3]               Skatīt dienestu darba dokumentu, 7.2. sadaļu.

[4]               Skatīt COM(2010) 682, galīgā redakcija.

[5]               MORE study on the mobility patterns and career paths of EU researchers (EK, 2010).

[6]               COM(2006) 208 galīgā redakcija.

[7]               Līdz 2020. gadam vismaz 40 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem jābūt pabeigušiem terciāro vai līdzvērtīgu izglītību.

[8]               Skatīt dienestu darba dokumentu, 3.4. sadaļu.

[9]               Samazināt ne vairāk kā līdz 10 % to iedzīvotāju skaitu vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem nav vidējās izglītības un kuri vairs nemācās.

[10]             Skatīt Padomes ieteikumu par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai (pieņemts 2011. gada 7. jūnijā).

[11]             COM(2010) 546 galīgā redakcija, 9. lpp.

[12]             Skatīt dienestu darba dokumentu, 4.1. sadaļu.

[13]             COM(2010) 245 galīgā redakcija.

[14]             Skatīt dienestu darba dokumentu, 4.3. sadaļu.

[15]             Šie principi ir izstrādāti ar EPT cilvēkresursu un mobilitātes vadības grupas atbalstu un aicina tiekties pēc izcilības un radošuma, veidot pievilcīgu institucionālo vidi ar kritisko masu un kurā tiek ievērota pievilcīgu darba apstākļu harta un kodekss pētniekiem, nodrošināt starpdisciplīnu pētniecības iespējas, saskari ar rūpniecību un citām atbilstošām darba nozarēm, veicināt starptautisku sadarbības tīklu veidošanu un mobilitāti, nodrošināt pārnesamu prasmju apguvi un kvalitāti.

[16]             Tostarp atbilstoši Eiropas Hartai par pētniekiem un Rīcības kodeksam par pētnieku pieņemšanu darbā.

[17]             Skatīt SEC (2011) 670 galīgo redakciju.

[18]             Mainot valsti starp bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņiem.

[19]             Padomes ieteikums par jauniešu mācību mobilitātes veicināšanu, 2011. gada 28. jūnijs.

[20]             Skatīt dienestu darba dokumentu, 7.1. sadaļu.

[21]             Turpat.

[22]             Padomes Direktīva 2004/114/EK un Padomes Direktīva 2005/71/EK.

[23]             Uzturēšanās, kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā.

[24]             Padomes secinājumi par zināšanu trīsstūri, 2009. gada 20. oktobris.

[25]             Skatīt Ieteikumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību, C(2008) 1329, galīgā redakcija, 10.4.2008.

[26]             Skatīt dienestu darba dokumentu, 6.1. sadaļu.

[27]             Skatīt dienestu darba dokumentu, 6.2. sadaļu.

[28]             Skatīt dienestu darba dokumentu, 6.3. sadaļu.

[29]             Jautājums par iestāžu izcilību attiecībā uz ES pētniecības mērķiem tiks izskatīts sīkāk.

[30]             Skatīt dienestu darba dokumentu, 1.1. sadaļu. "U-Multirank" rīks dotu iespēju lietotājiem klasificēt iestādes, pamatojoties uz datiem par mācīšanas kvalitāti (piem., uz nodarbinātības rezultātiem), pētniecības darbību, zināšanu nodošanas spēju un spēju veicināt reģionālo attīstību, kā arī par starptautisko aspektu izvēršanas pakāpi.

[31]             Vienošanās panākta Padomes ieteikumā par jauniešu mācību mobilitāti, 2011. gada 28. jūnijs.

[32]             Skatīt COM(2010) 206, 13.4.2011.

[33]             Erasmus atbalsta kredītpunktu mobilitāti, nevis pilnu studiju mobilitāti, savukārt Erasmus Mundus sniedz atbalstu tikai tiem mobilajiem studentiem, kuri piedalās īpašās Erasmus Mundus maģistra grāda studiju programmās.

[34]             Lieta C-73/08 Nicolas Bressol and Céline Chaverot and Others v. Gouvernement de la Communauté française

[35]             Kopīgi profili (pirmā posma/atzīts/pastāvīgs/vadošais pētnieks) visām nozarēm un līdzdalības valstīm, kā norādīts ziņojumā "Inovācijas Savienība" (2010). Ziņojumu 2011. gada maijā pieņēma EPT cilvēkresursu un mobilitātes vadības grupa.

[36]             Saskaņā ar Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā un Eiropas Hartu par pētniekiem.

[37]             Kā minēts Padomes secinājumos par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu, 2010. gada 11. maijā.

[38]             Kā arī Ieteikums 2005/761/EK, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā.

[39]             Piemēram, sadarbosies ar EIB saistībā ar Eiropas Studentu aizdevumu garantiju, ar Reģionu komiteju saistībā ar augstākās izglītības nozīmi reģionālajā attīstībā, un ar dalībvalstīm tematiskajā darba grupā augstākās izglītības modernizācijai.