KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par izņēmuma klauzulu (Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants)

KOPSAVILKUMS

Pārrunu gaitā par ES iestāžu darbinieku 2010. gada atalgojuma un pensiju korekciju Padome norādīja, ka nesenās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ES ekonomiskā un sociālā situācija, un pieprasīja Komisijai iesniegt attiecīgus priekšlikumus, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.

Eiropas Savienības Tiesa 2010. gada 24. novembra spriedumā lietā Nr. C-40/10 atzina, ka izņēmuma klauzula nodrošina iespēju ņemt vērā sekas, ko izraisa ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās, gadījumos, kad saskaņā ar „normālo metodi” ierēdņu atalgojumus nevarētu koriģēt pietiekami ātri. Tiesa precizēja, ka Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētā procedūra ir vienīgā iespēja ņemt vērā ekonomikas krīzes ietekmi uz atalgojuma korekciju un tādējādi nepiemērot attiecīgā pielikuma 3. panta 2. punktā paredzētos kritērijus.

Šī metode ir saskaņā ar paralēlisma principu, un tā ļauj rūpīgi novērtēt Eiropas Savienības ekonomisko un sociālo situāciju, kas ir atspoguļota dalībvalstu lēmumos saistībā ar attiecīgo valstu civildienestu ierēdņu atalgojumu. Likumdevējs rūpīgi izvēlas kritērijus, kas ir attiecināmi uz atalgojuma un pensiju korekcijām; šos kritērijus piemēro gan ekonomikas augšupejas, gan lejupslīdes posmos.

Izņēmuma klauzula neattiecas uz cikliskām ekonomikas svārstībām, tāpēc to izmanto gadījumos, kad ES ekonomikā notiek krasas pārmaiņas, un tikai ar nosacījumu, ka šādu pārmaiņu novērtēšanai metode nav izmantojama. To neizmanto gadījumos, kad ES ekonomikā ir iestājies ciklisko svārstību lejupslīdes posms.

Izvērtējot vajadzību 2011. gadā piemērot izņēmuma klauzulu, Komisija izmantoja 15 rādītājus. Atbilstoši ECFIN ĢD 2011. gada 13. maijā publicētajām Eiropas Savienības ekonomikas prognozēm šie rādītāji liecina par to, ka turpinās ES ekonomikas atlabšana.

Saskaņā ar ziņojuma secinājumiem laikposmā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada maija vidum Eiropas Savienībā nav novērota ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās, un tādējādi nav iesniedzams Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā noteiktais priekšlikums.

Tomēr 2011. gada 29. jūnijā Komisija ņēma vērā priekšlikuma projektu par jaunu metodi, tostarp izņēmuma klauzulas mehānisma iespējamos grozījumus, lai to varētu automātiski piemērot īpašos apstākļos nākotnē.

IEVADS

Pārrunu gaitā par 2010. gada ES ierēdņu un citu darbinieku atalgojuma un pensiju korekciju Padome izstrādāja šādu paziņojumu:

Padome atzīmē, ka nesenās ES finanšu un ekonomikas krīzes ir izraisījušas situāciju, kad vairākās dalībvalstīs veikto būtisko finanšu korekciju un darba tirgus nestabilās situācijas ietekmē Eiropas Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija. Šajā kontekstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 241. pantu Padome, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu un ņemot vērā Komisijas iesniegtos objektīvos datus, lūdz Komisijai laikus iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus priekšlikumus, lai tos varētu izskatīt un pieņemt līdz 2011. gada beigām.

Saskaņā ar LESD 241. pantu Padome, lemjot ar vienkāršu balsu vairākumu, var lūgt, lai Komisija veic tādu izpēti, kādu Padome uzskata par vēlamu kopīgo mērķu sasniegšanai, un iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Padomi par iemesliem.

Šis ziņojums ir saskaņā ar Padomes lūgumu un LESD 241. pantu. Tas attiecas uz laikposmu, sākot no pēdējās ikgadējās atalgojuma un pensiju korekcijas spēkā stāšanās datuma (2010. gada 1. jūlijs) līdz brīdim, kad bija pieejami jaunākie dati šajā ziņojumā (2011. gada maija vidus).

JURIDISKAIS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. pantu „... Padome katru gadu pārskata Eiropas Savienības ierēdņu un citu darbinieku atalgojumu. Pārskatīšana notiek septembrī, ņemot vērā Komisijas kopīgo ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja sagatavoto kopīgo indeksu, vienojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem; indekss atspoguļo situāciju 1. janvārī katrā Eiropas Savienības valstī.

Šīs pārskatīšanas laikā Padome apsver, vai atalgojums būtu jākoriģē kā daļa no Eiropas Savienības ekonomikas un sociālās politikas . Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam valsts dienestā un vajadzībai iecelt amatā jaunus ierēdņus .”

Civildienesta noteikumu 65.a pantā ir norādīts, ka 64. panta un 65. panta izpildes noteikumi ir paredzēti XI pielikumā.

Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 1. punktā un 2. punktā ir noteikts šādi:

1. Atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz šī pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma un pensiju korekciju, kas stājas spēkā no 1. jūlija .

2. Korekcijas lielumu iegūst, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar specifisko rādītāju . Korekciju izsaka neto vērtībās kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem.”

Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā (izņēmuma klauzula) noteikts šādi:

„Ja no Komisijas sniegtajiem objektīvajiem datiem izriet, ka Eiropas Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību 336. pantu .”

Saikni starp XI pielikuma 3. pantu un izņēmuma klauzulu analizēja Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā lietā Nr. C-40/10 Komisija pret Padomi. Tiesa norādīja, ka izņēmuma klauzula „ ārkārtējā situācijā ļauj ad hoc kārtā atkāpties no Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā paredzētās metodes, tomēr to negrozot un neatceļot attiecībā uz nākamajiem gadiem ” (74. punkts, pasvītrojums pievienots).

Turklāt Tiesa paskaidroja, ka: „... kā to norādījusi Komisija savā 1994. gada 27. jūnija ziņojumā par izņēmuma klauzulas piemērojamību (SEC(94) 1027, galīgā redakcija, II.3. punkts, 5. un 6. lpp.), šī klauzula ļauj ņemt vērā sekas, kas rodas saistībā ar tādu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos, kas ir gan būtiska, gan pēkšņa, kad ierēdņu atalgojums nevar tikt koriģēts pietiekami ātri, izmantojot “normālo metodi ” (75. punkts, pasvītrojums pievienots).

Eiropas Tiesa atzina, ka: „... [Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā] paredzētā procedūra ir vienīgā iespēja ņemt vērā ekonomikas krīzi atalgojuma korekcijas ietvaros un līdz ar to nepiemērot minētā pielikuma 3. panta 2. punktā noteiktos kritērijus ” (77. punkts, pasvītrojums pievienots).

Šo secinājumu nevar atspēkot apstāklis, ka Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta piemērošana ir atkarīga no Komisijas priekšlikuma. Cita starpā no LES 17. panta 2. punkta izriet, ka tas atbilst institucionālajam līdzsvaram, kas paredzēts Līgumos, ar kuriem Komisijai principā ir piešķirtas monopola tiesības iesniegt priekšlikumus likumdošanas procedūrās. ” (78. pants).

METODES MēRķI UN PAMATPRINCIPI

Komisija uzskata par atbilstīgu īsumā izklāstīt atalgojuma un pensiju korekciju metodes pamatprincipus, kas jau ir skaidroti Komisijas ziņojumā par Civildienesta noteikumu XI pielikumu (COM(2008) 443).

Pašreiz piemērotās atalgojuma un pensiju korekciju metodes nosacījumi ir spēkā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim, un tie ir paredzēti Civildienesta noteikumu XI pielikuma 64. pantā, 65. pantā un 65.a pantā.

Metodes galvenais mērķis ir:

- automātiska atalgojuma korekcija, lai izvairītos no situācijas, kad visu Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru darbība tiek pārtraukta saistībā ar ikgada pārrunām un iespējamiem streikiem;

- pārredzamu, efektīvu, samērā tiešu noteikumu esība, kas paredz visu ES iestāžu ierēdņu un citu darbinieku atalgojuma korekciju.

Lai nodrošinātu metodes atbilstīgu darbību, ir paredzēti šādi principi:

- līdzvērtīga ES ierēdņu pirktspēja dažādās dienesta vietās;

- paralēlisma principa nodrošināšana attiecībā uz izmaiņām valstu ierēdņu pirktspējā.

Ir precīzāk jāizvērtē divi šīs metodes aspekti:

- paralēlisma princips;

- nobīde laikā.

Paralēlisma princips

Saskaņā ar XI pielikuma 1. panta 4. punktu tiek aprēķināts (globālais) specifiskais rādītājs, kas atspoguļo vidējās izmaiņas centrālās pārvaldes ierēdņu faktiskajā atalgojumā, t.i., pēc tam, kad ir ņemta vērā inflācija attiecīgajā valstī, kur viņi strādā. Pēc tam atbilstoši XI pielikuma 3. panta 2. punktam saskaņā ar Briseles starptautisko indeksu (BSI) tiek noteikta patēriņa cenu inflācija Briselē, kas ir vieta, kur strādā lielākā daļa ES ierēdņu. Visbeidzot BSI tiek reizināts ar globālo specifisko rādītāju, lai aprēķinātu ES ierēdņu pamatalgas nominālo gada korekciju, kas var būt gan pozitīva, gan negatīva.

Tādējādi izmaiņas ES ierēdņu pirktspējā ir pilnīgi atkarīgas no globālā specifiskā rādītāja, kas nodrošina atbilstību izmaiņām valstu ierēdņu pirktspējā. Šādi darbojas paralēlisma princips.

Metodei raksturīgā nobīde laikā

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. panta 2. punktu un 4. punktu, nosakot Briseles starptautisko indeksu, jāņem vērā izmaiņas patēriņa preču cenās laikposmā no iepriekšējā gada jūnija līdz kārtējā gada jūnijam, un Eurostat aprēķina specifiskos rādītājus, kas atspoguļo izmaiņas centrālās pārvaldes civildienesta ierēdņu faktiskajā atalgojumā noteiktajā paraugu kopā ietilpstošajās valstīs laikposmā no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Atbilstoši Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 1. punkta nosacījumiem Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma un pensiju korekciju, un šis lēmums stājas spēkā 1. jūlijā. Tādējādi ikgada korekcija tiek piemērota ar maksimālo nobīdi — 1 gads. Tai seko papildu laika nobīde — ne vairāk kā sešus mēnešus — līdz tiek pieņemta regula par atalgojuma korekciju, kas ir jāpieņem līdz 31. decembrim un tiek piemērota ar atpakaļejošu datumu.

Likumdevējs uzskatīja, ka šī metode varētu darboties saskaņā ar attiecīgo laika nobīdi, un ES ierēdņi un citi darbinieki būtu spējīgi pielāgoties ikgada inflācijas ietekmei. Tāpēc 65. pantā ir noteikts tikai viens ikgada atalgojuma korekcijas termiņš. Tomēr saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 4.-8. pantu gadījumos, ja laikposmā starp jūniju un decembri būtiski ir mainījusies dzīves dārdzība, atalgojuma korekciju var veikt arī starpposmā.

IZņēMUMA KLAUZULA

Tomēr likumdevējs ir pieņēmis izņēmuma klauzulu. Šajā klauzulā ir paredzēti vairāki nosacījumi, kas jāizpilda, lai varētu veikt jebkādu darbību:

- situācijai jāpasliktinās gan būtiski, gan pēkšņi, tai jābūt saistītai ar ekonomisko un sociālo situāciju Eiropas Savienības līmenī, kā arī tā ir jāizvērtē, ņemot vērā Komisijas iesniegtus objektīvos datus;

- situācijas pasliktināšanās pēkšņumam un būtiskumam ir jābūt tādam, ka uz to nevar pienācīgi attiecināt „normālo metodi”.

Izņēmuma klauzulā ir noteikts, ka, ja pastāv objektīvi iemesli to piemērot, Komisija iesniedz attiecīgus priekšlikumus, par kuriem lemj Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 336. pantu.

Izņēmuma klauzulas ierosināšanas nosacījumi

Izņēmuma klauzulas formulējums ir rūpīgi jāpārskata, jo, lai to ierosinātu, ir jābūt izpildītiem visiem Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Jēdziens „ pasliktināšanās ” nozīmē ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos. To, vai ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās ir „ būtiska ”, nosaka, izvērtējot noteiktās ekonomiskās un sociālās ietekmes nozīmīgumu un ilgumu. To, vai ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās ir „ pēkšņa ”, nosaka, izvērtējot ekonomiskās un sociālās ietekmes straujumu un paredzamību. Šajā saistībā ir īpaši svarīgi nodalīt parastas ekonomikas cikliskās svārstības no svārstībām, ko izraisījuši ārēji notikumi.

To, vai iepriekšminētie nosacījumi ir spēkā, nosaka, izvērtējot dažādus objektīvus rādītājus, kas attiecas gan uz ekonomikas, gan uz sociālo jomu. Šiem rādītājiem ir jāatbilst šādiem būtiskiem un plaši piemērotiem principiem[1].

- rādītājam ir jābūt atbilstīgam problēmas būtībai, un tā interpretācijai ir jābūt skaidrai un normatīvi apstiprinātai;

- rādītājam ir jābūt pamatotam un statistiski pārbaudītam;

- rādītājam ir jābūt savlaicīgam un pārbaudāmam;

- rādītājiem ir jābūt vērstiem uz ES kopumā, nevis uz atsevišķām dalībvalstīm;

- rādītājiem ir jābūt savstarpēji saskaņotiem;

- rādītāju kopai ir jābūt pēc iespējas pārredzamai un ES pilsoņiem pēc iespējas pieejamākai;

- ja iespējams, jānorāda pastāvošo rādītāju kopu resursi.

Saskaņā ar šiem principiem par piemērotiem ir uzskatāmi 15 rādītāji:

- ekonomiskā aktivitāte: IKP pieaugums, iekšējais pieprasījums, krājumi, neto eksports, privātais patēriņš, valsts patēriņš, kopējie ieguldījumi un inflācija (SPCI) Eiropas Savienībā;

- valsts finanses: vispārējā valdības budžeta bilance un valsts parāds Eiropas Savienībā;

- darba tirgus: kopējais bezdarbs, bezdarba līmenis un strādājošo atalgojums Eiropas Savienībā;

- situācijas rādītāji: ekonomiskās situācijas rādītājs un nodarbinātības prognozes Eiropas Savienībā.

Lai izvērtētu, vai pašlaik ir izpildīti izņēmuma klauzulā noteiktie kritēriji, jāveic ekonomiskās un sociālās situācijas analīze attiecībā uz laikposmu no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada maija vidum (atkarībā no attiecīgo datu vai prognožu pieejamības), jo uz laikposmu līdz 2010. gada 1. jūlijam jau ir attiecinātas 2010. gada ikgada korekcijas. Tas ir saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā noteikto „pēkšņas” pasliktināšanās definīciju. Tomēr vajadzības gadījumā tiek nodrošināts ilgāks laikposms globāla pārskata iegūšanai.

Paralēlisma principa saglabāšana

Šī metode ir saskaņā ar paralēlisma principu, un tā nodrošina rūpīgu Eiropas Savienības ekonomiskās un sociālās situācijas novērtējumu, atspoguļojot dalībvalstu lēmumus saistībā ar attiecīgo valstu civildienestu ierēdņu atalgojumu. Likumdevējs rūpīgi izvēlas kritērijus, kas ir attiecināmi uz atalgojuma un pensiju korekcijām; šos kritērijus piemēro gan ekonomikas augšupejas, gan lejupslīdes posmos.

Atalgojuma un pensiju korekcijas metode ir bijusi spēkā gandrīz četrdesmit gadus. Šajā ilgstošajā laikposmā ES ekonomikā ir piedzīvoti gan straujas augšupejas, gan lejupslīdes posmi.

Civildienesta noteikumos kopš 1962. gada paredzētā paralēlisma principa darbība attiecībā uz valstu ierēdņu pirktspējas izmaiņām ir jānodrošina arī Eiropas Savienības ekonomikas lejupslīdes posmā. Tas pilnīgi atbilst 65. panta nosacījumiem, saskaņā ar ko ikgada pārskatīšanas gaitā īpaša uzmanība jāpievērš algu palielinājumam valsts dienestā.

Tomēr, ja notikusi pēkšņa un būtiska pasliktināšanās, kuras pēkšņums vai nozīmīgums ir tāds, ka attiecībā uz to metode nebūtu pienācīgi piemērojama, ir jāizmanto izņēmuma klauzula.

Atšķirīga interpretācija radītu nesaskaņotus rezultātus: neskatoties uz metodes spēju pienācīgi aptvert ES ekonomikas un sociālās norises, izmantojot tās ietekmi uz valstu civildienesta ierēdņu atalgojumu, likumdevējam būtu jāveic ārkārtas pasākumi attiecībā uz ES civildienesta ierēdņu atalgojuma un pensiju ikgada korekcijām. Kā norādīts Civildienesta noteikumu 65. pantā, šāda interpretācija neatbilstu Eiropas Savienības ekonomikas un sociālajai politikai.

Tas pats attiecas uz metodei raksturīgo laika nobīdi. Pēc definīcijas atsauces periods pieļauj atalgojuma korekciju maksimālo laika nobīdi par vienu gadu (lai gan praksē šāda nobīde parasti ir īsāka). Lai gan likumdevējs uzskatīja, ka šai metodei vajadzētu darboties ar attiecīgo nobīdi, izņēmuma klauzulā ir nepārprotami noteikts, ka to var saīsināt gadījumā, ja dalībvalstīm ir jāveic ārkārtas pasākumi saistībā ar valsts ierēdņu atalgojuma korekciju, kas ir attiecināmi uz ES civildienesta ierēdņiem, negaidot līdz iespējai veikt korekcijas pasākumus nākamajā gadā.

Tāpēc atbilstīgajiem priekšlikumiem vajadzības gadījumā ir jāatspoguļo izņēmuma gadījumi, uz kuriem nav pienācīgi attiecināta metode. Šādiem priekšlikumiem nevajadzētu pārsniegt Civildienesta noteikumu XI pielikumā paredzētos izpildes noteikumus: nav objektīva pamatojuma piemērot citus kritērijus, kā vien izmaiņas dalībvalstu civildienesta ierēdņu pirktspējā, jo tādējādi tiktu mazināts metodes iedarbīgums un attiecībā uz ES ierēdņiem tiktu veikti papildu pasākumi, kas netiek veikti attiecībā uz ierēdņiem dalībvalstīs.

Visbeidzot, izņēmuma klauzula nav ekonomiskā cikla klauzula. Kā skaidrots iepriekš, likumdevējs rūpīgi izvēlas ekonomiskos un sociālos kritērijus, kādi ir attiecināmi uz atalgojumu un pensiju korekcijām; šos kritērijus piemēro gan ekonomikas augšupejas, gan lejupslīdes posmos. Metode ir vienlīdz piemērojama gan gadījumos, kad atalgojums dalībvalstīs palielinās, gan gadījumos, kad tas samazinās; turklāt valstu civildienesta ierēdņu pirktspējas palielināšanās vai samazināšanās tieši ietekmē ES civildienesta ierēdņu atalgojuma un pensiju apmērus. Tādējādi izņēmuma klauzula ir jāizmanto gadījumos, kad ES rodas ārkārtas situācijas, un tikai tad, ja šādu gadījumu izvērtēšanai nevar izmantot metodi. To neizmanto gadījumos, kad ES ekonomikā ir iestājies ciklisko svārstību lejupslīdes posms.

ES EKONOMISKā UN SOCIāLā SITUāCIJA

Līdzīgi kā vairākumā finanšu krīžu, nesen piedzīvoto krīzi ļāva prognozēt salīdzinoši ilglaicīgais un straujais kredītu pieaugums, zemie riska uzcenojumi, ļoti augstās aktīvu cenas un — vislielākajā mērā — „burbuļu” rašanās nekustamā īpašuma sektorā. Aizdomas par iespējamo finanšu krīzi apstiprinājās jau dažus mēnešus pirms tās faktiskā sākuma 2008. gadā, kad banku lielās atkarības ietekmē no Amerikas banku bezatbildīgi izsniegtajiem hipotēku aizdevumiem 2007. gada vasarā atsevišķas bankas nespēja novērtēt savus ieguldījumu fondus.

Valsts iestādes tuvojošos krīzi joprojām uzskatīja par likviditātes problēmu un nepieļāva sistēmas sabrukšanas iespējamību, līdz 2008. gada septembra notikumi lika tām enerģiski rīkoties, lai ātri atjaunotu stabilitāti finanšu tirgos.

Vienlaikus atbilstīgi makroekonomikas politikas pasākumi palīdzēja ierobežot krīzes ilgumu un nodrošināja priekšnosacījumus ekonomikas atlabšanai[2].

Nosakot, vai izvēlētais atsauces periods (no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada maija vidum) ir visatbilstošākais izņēmuma klauzulas piemērošanai, ir īsumā jāizvērtē notikumu attīstība pirms šī perioda.

Iepriekšējais periods

2009. gada un 2010. gada ikgada korekcijas

Saskaņā ar globālo specifisko rādītāju laikposmā no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada jūlijam valstu centrālās pārvaldes civildienesta ierēdņu pirktspēja palielinājās par 2,7 % (skat. 1. tabulu). Pateicoties šādam pieaugumam apvienojumā ar Briseles starptautisko indeksu (BSI) (0,9 %), metodei raksturīgās nobīdes ietekmē korekcijas vērtība attiecībā uz laikposmu no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam bija 3,7 % (skat. 2. tabulu). Saskaņā ar paralēlisma principu Eiropas ierēdņu pirktspējas pieaugums laikposmā no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam ir vienāds ar valstu civildienesta ierēdņu pirktspējas pieaugumu iepriekšējā periodā (2,7 %).

[pic]

Laikposmā no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam sešās no astoņām parauga kopā iekļautajām dalībvalstīm tika piemērots nominālā atalgojuma pieaugums (skat. 3. tabulu). Vidēji tas lielākā vai mazākā mērā bija līdzvērtīgi nominālā atalgojuma iesaldēšanai (ņemot vērā Francijas korekciju: -0,6 %; reāli: -0,3 %[3]). Tādēļ — galvenokārt inflācijas ietekmē (1,7 %) — samazinājās valstu ierēdņu pirktspēja (-2,2 %). Saskaņā ar paralēlisma principu šis samazinājums automātiski atspoguļojās 2010. gada pārskatā, kad tika iesaldēts arī Eiropas ierēdņu atalgojums[4] (skat. 4. tabulu).

[pic]

Laikposmā no 2007. gada līdz 2010. gadam parauga kopā iekļautajās dalībvalstīs tika ieviestas atalgojuma korekcijas, un nav pamatojuma šīs korekcijas uzskatīt par tādām, kuras varētu radīt pārmērīgus rezultātus, ņemot vērā metodei raksturīgo laika nobīdi: šo korekciju ietekmē laikposmā no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam pirktspēja samazinājās gandrīz par 2,2 %. Vienlaikus citās dalībvalstīs, īpaši jaunajās dalībvalstīs, tika samazināts atalgojums (skat. 5. tabulu). Kopumā 27 dalībvalstu specifiskais rādītājs būtu -2,0 %, kā ietekmē vēl vairāk palielinātos ES atalgojuma korekcijas vērtība. Saskaņā ar Statistikas biroja 2011. gada martā izstrādātajām prognozēm laikposmā no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada jūlijam ir sagaidāms papildu samazinājums par 1,3 %.

Ja atalgojuma samazināšana tiktu veikta daudzās dalībvalstīs, veidojot nozīmīgu daļu no ES IKP un tādējādi pēc definīcijas atspoguļojoties globālajā specifiskajā rādītājā, Komisija iesniegtu attiecīgus priekšlikumus ES ierēdņu pirktspējas samazināšanās kompensēšanai.

[pic]

Tomēr šajā laikposmā novērotās laika nobīdes ietekme netika uzskatīta par pārmērīgu. To, kāda ietekme ir laika nobīdei, var izvērtēt, nosakot starpību starp izmaiņām valstu civildienesta ierēdņu pirktspējā un ES ierēdņu pirktspējā attiecīgajā gadā. Laikposmā no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada jūlijam šī starpība bija -4,0 %. Tas nozīmē, ka izmaiņas valstu ierēdņu pirktspējā bija par 4,0 punktiem lielākas nekā izmaiņas ES ierēdņu pirktspējā. Šajā laikposmā valstu ierēdņu pirktspēja tiešām palielinājās par 2,7 %, savukārt ES ierēdņu pirktspēja samazinājās par 1,3 %. Laikposmā no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam notika pretējs process, saskaņā ar paralēlisma principu ES ierēdņu pirktspējai palielinoties par 4,9 % atbilstoši valstu ierēdņu pirktspējas pieaugumam iepriekšējā periodā (skat. 6. tabulu).

[pic]

Metodes piemērošanas dēļ ES ierēdņu atalgojuma korekcija 2009. gadā bija 3,7 %, un Padome šādu korekciju tobrīd uzskatīja par neatbilstīgu. Tomēr šāds palielinājums bija radies saskaņā ar paralēlisma principu (jo bija palielinājies valstu civildienestu ierēdņu atalgojums), kā arī laika nobīdes ietekme, lai gan ievērojama, tomēr joprojām bija pamatota, un netika pieļauta iespējamība, ka tā varētu traucēt metodes pareizu darbību. Tāpēc 2009. gadā nebija vajadzības piemērot izņēmuma klauzulu.

Atkāpšanās no paralēlisma principa

Lai ES ierēdņu atalgojuma korekcija būtu saskaņā ar metodē noteikto paralēlisma principu, tiek uzraudzīts izmaiņu veikšanas process valstu ierēdņu atalgojumā un, nosakot izmaiņas ES ierēdņu pirktspējā, tiek ņemtas vērā attiecīgo ierēdņu pirktspējas vidējās izmaiņas. Tomēr, koriģējot ES civildienesta ierēdņu nākamā gada atalgojumu, tiek ņemtas vērā ikgada korekcijas, ko aprēķina attiecībā uz noteiktu 12 mēnešu periodu. Tādējādi ES ierēdņu pirktspēja atbilst parauga kopā iekļauto dalībvalstu civildienesta ierēdņu vidējai pirktspējai ar sistemātisku, metodei raksturīgu laika nobīdi (skat. 1. attēlu, 7. tabulu un 8. tabulu).

[pic]

[pic]

[pic]

Tomēr saskaņā ar 2008. gadā izstrādātajiem Komisijas norādījumiem[5] paralēlisma princips daļēji netiek ievērots, radot iespējami neizdevīgāku situāciju ES ierēdņiem, un tam ir divi iemesli. Lai gan saskaņā ar specifisko rādītāju ES ierēdņu atalgojumu ietekmē izmaiņas valstu sociālajās iemaksās, ES ierēdņu sociālās iemaksas tiek periodiski koriģētas neatkarīgi no šī rādītāja. Īpašais nodoklis, kas ir papildu atskaitījums no ES ierēdņu atalgojuma, ievieš dubultas grāmatvedības elementu. Šie faktori jāņem vērā, lai varētu pienācīgi salīdzināt valstu un ES ierēdņu pirktspēju (skat. 2. attēlu, 9. tabulu un 10. tabulu).

[pic]

[pic]

[pic]

Tāpēc valstu ierēdņu kopējā pirktspēja[6] laika posmā no 2004. gada līdz 2010. gadam samazinājās par 1,8 %, savukārt ES ierēdņu pirktspēja šajā pašā laika posmā ir samazinājusies par 4,3 %.

Paralēlisma princips ir jānodrošina ekonomikas ciklisko svārstību gaitā. Tas izriet no pieņēmuma, ka dalībvalstis veiktu atbilstošus pasākumus attiecībā uz saviem civildienesta ierēdņiem, kam būtu tieša ietekme uz ES ierēdņu atalgojumu. Neskatoties uz šo principu, kopš 2004. gada ES ierēdņu atalgojums salīdzinājumā ar valstu ierēdņu atalgojumu ir ievērojami samazinājies.

ES ekonomiskās un sociālās situācijas izvērtējums atsauces periodā

Notiek ES ekonomikas atveseļošanās

Ekonomikas lejupslīde beidzās 2009. gada rudenī, kad sākās ekonomikas atveseļošanās, kam sekoja strauja izaugsme 2010. gada otrajā ceturksnī, kad ekonomiskā aktivitāte pieauga par 1 % (salīdzinot konkrēta ceturkšņa datus ar tā paša ceturkšņa datiem iepriekšējā gadā euro zonā), īpaši pateicoties nozarēm, kas vērstas uz eksportu. Trešajā un ceturtajā ceturksnī izaugsme kļuva lēnāka (0,3 %), un 2010. gada otrajā pusē ES ekonomikas atkopšanās tempi palēninājās — to ietekmēja pasaules ekonomikas izaugsmes pierimums, kā arī 2010. gada ceturtajā ceturksnī Eiropā piedzīvoto nelabvēlīgo laika apstākļu izraisītā ieguldījumu pieauguma tempa palēnināšanās. Kopējais IKP pieaugums 2010. gadā gan euro zonas, gan ES valstīs bija 1,8 %. Saskaņā ar ECFIN ĢD izstrādātajām prognozēm pavasarī ir sagaidāma turpmāka ES ekonomikas atveseļošanās[7]. Ir sagaidāms, ka gan 2011. gadā, gan 2012. gadā ekonomikas izaugsmes temps Eiropā saglabāsies aptuveni 1,7 % apmērā (euro zona) un 1,8 % apmērā (ES) (skat. 3. attēlu).

[pic]Pēc tam, kad 2009. gada martā tika uzrādīta ekonomiskās situācijas rādītāja[8] zemākā vērtība kopš 1990. gada (66,9), 2010. gada aprīlī tika sasniegta šī rādītāja vidējā vērtība laikposmā no 1990. gada līdz 2010. gadam (100 — atbilstoši definīcijai). Kopš šī brīža tas ir pakāpeniski palielinājies, 2011. gada martā sasniedzot vērtību 107,4, tomēr 2011. gada aprīlī un maijā tas nedaudz samazinājās (skat. 4. attēlu). Nozīmīgo pieaugumu, kāds ir novērojams kopš 2009. gada maija, galvenokārt izraisa nozarē valdošā situācija[9].

[pic]Pastāvīgo ekonomikas atveseļošanos ir veicinājis eksports, kas 2010. gada otrajā ceturksnī pieauga par 4,4 % (salīdzinot konkrētā ceturkšņa datus ar tā paša ceturkšņa datiem iepriekšējā gadā), savukārt trešajā un ceturtajā ceturksnī eksporta pieauguma tempi nedaudz samazinājās līdz attiecīgi 2,2 % un 1,8 %. Galvenie IKP pieauguma veicinātāji 2010. gada otrajā pusē bija neto eksports, savukārt notikumu attīstība ieguldījumu jomā nespēja pārspēt eksporta kā galvenā pieauguma veicinātāja nozīmi. IKP pieaugumu 2010. gada pirmajā pusē negatīvi ietekmēja krājumi, savukārt 2010. gada pēdējā ceturksnī bija novērojamas salīdzinoši labvēlīgas tendences saistībā ar privāto patēriņu (skat. 5. attēlu).

Pēdējo gadu laikā ES valsts finanšu jomā ir vērojams krass samazinājums. Kopējā vispārējā valdības budžeta deficīts ir pieaudzis no mazāk kā 1 % no IKP 2007. gadā līdz gandrīz 7 % no IKP 2009. gadā. Tāpēc krasi ir pieaugusi ES parāda attiecība pret IKP. Tomēr finansiālā stāvokļa pasliktināšanās iemesls ir ne tikai cikliskie faktori. Pamatcēlonis ir 2008.-2009. gada laikā piedzīvotā ekonomiskās aktivitātes krasā lejupslīde. Budžeta izpilde salīdzinājumā ar 2010. gada rezultātiem nepasliktināsies un, iespējams, pat nedaudz uzlabosies neplānoti labvēlīgās ekonomikas izaugsmes ietekmē, kā arī tā apstākļa ietekmē, ka pamazām tiek pārtraukti izaugsmi finansiāli veicinošie pasākumi.

[pic]

Notiek valsts finanšu korekcija

ES reakcija uz lejupslīdi bija krasa un izlēmīga. Paralēli pasākumiem, kuru mērķis bija stabilizēt, atjaunot un reformēt banku sektoru, 2008. gadā tika pieņemts Eiropas ekonomikas atveseļošanās plāns (EEAP). EEAP mērķis bija atjaunot uzticēšanos un veicināt pieprasījumu, veicot saskaņotus ekonomikas pirktspējas palielināšanas pasākumus, kā arī ieguldījumus un pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbalstu uzņēmējdarbībai un darba tirgiem. Šie izmaksu ziņā dārgie pasākumi ir nozīmīgi ietekmējuši valsts finanses: četru lielāko Eiropas Savienības ekonomiku parāda attiecība pret IKP pārsniedz 75 %, kas ir krietni virs Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktā robežlieluma. Kopumā ES valsts parāds sasniedza 80,2 % no IKP, un atskaites periodā (no 2011. gada līdz 2012. gadam) ir sagaidāms turpmāks tā pieaugums līdz 83,3 % no IKP 2012. gadā (skat. 6. attēlu).

[pic]

Šajā saistībā valdības jau ir sākušas valsts finanšu novirzīšanu finanšu korekciju un strukturālo reformu vajadzībām: vairāk nekā pusē dalībvalstu 2010. gadā ir reģistrēts zemāks vispārējais valdības budžeta deficīts nekā 2009. gadā; sagaidāms, ka salīdzinājumā ar 2010. gada rādītāju (6,4 % no IKP) ES vispārējais valdības budžeta deficīts 2011. gadā samazināsies līdz 4,7 % no IKP un 2012. gadā līdz 3,8 % no IKP. Pastāvīgi augsti parāda līmeņi tiešām varētu apdraudēt ekonomikas atlabšanu, un galvenokārt to nosaka trīs faktori: lielāki mājsaimniecību ietaupījumi, deficīta finansēšana saskaņā ar deformētu nodokļu sistēmu un valdību riska uzcenojuma pieaugums. Uzticamība var palīdzēt samazināt konsolidācijas negatīvās sekas. Galvenais uzdevums ir izvairīties no 2010. gada sākumā piedzīvotās situācijas atkārtošanās, kam bija raksturīgs haoss valsts parādu tirgos.

Kopumā šķiet, ka ekonomikas atlabšana ES turpinās; tiek veikti uz valsts finanšu korekciju vērsti pasākumi, vienlaikus kopumā kontrolējot inflāciju[10].

Joprojām tiek mazināta inflācija

Neskatoties uz augstajiem parāda rādītājiem, joprojām tiek mazināta inflācija: SPCI inflācijas vidējā prognozētā vērtība ES 2010. gadā ir 2,1 %, un sagaidāms, ka tā palielināsies līdz 3,0 % 2011. gadā, 2012. gadā samazinoties līdz 2,0 % (skat. 7. attēlu).

[pic]

Šajā saistībā tuvākajā nākotnē nav sagaidāma inflācijas palielināšanās. Tomēr Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu notikumu ietekmē spiedienu uz patēriņa preču cenām rada bažas par naftas piegādes iespējamajiem traucējumiem.

Ja cenu noteicēji un darba ņēmēji nevēlēsies pilnībā segt izmaksu pieaugumu, var rasties otrās kārtas ietekme, ko izraisa patēriņa preču cenu pieauguma ietekme uz inflāciju. Cenu noteicējiem izmaksas daļēji novirzot uz ražošanas izmaksām un darba ņēmējiem pieprasot augstāku atalgojumu (lai segtu enerģijas tarifu kāpumu), var izveidoties algu-cenu spirāle. Tādējādi sākotnējais ar patēriņa precēm saistītais šoks tiktu attiecināts uz situāciju ilgtermiņā. Turklāt šāda mehānisma darbības dēļ vienlaicīgi palielinātos prognozētā inflācija, ietekmējot gan uzņēmumu cenu noteikšanas stratēģijas, gan sagaidāmā atalgojuma līmeni.

Tomēr pašlaik nav vērojamas tendences, kas liecinātu par otrās kārtas ietekmi uz Eiropas ekonomiku, un Eiropas Centrālā Banka, kas uzrauga situāciju, ir gatava noteikt ierobežojošus monetārās politikas pasākumus, lai nodrošinātu inflācijas atbilstību mērķim. Pašlaik prognozētā inflācija ir samērā atbilstoša mērķim, kā arī atalgojuma un cenu noteikšanas procesi nerada bažas, izņemot pārtikas un enerģētikas tirgos. ES nesen notikušajās pārrunās par atalgojumu nav novērotas tendences, kas liecinātu par pārmērīgām atalgojuma palielināšanas prasībām.

Otrās kārtas ietekmes iespējamība tuvākajos mēnešos ir samērā neliela. Situācija ES ekonomikā, ar kuru nāksies saskarties tuvākajā nākotnē, lielā mērā atšķiras no naftas krīzes izraisītās situācijas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad viena gada laikā sākotnējais enerģijas cenu kāpums pārsniedza pamata inflāciju. Monetārā politika ir uzticamāka, darba ņēmējiem ir pieejamas elastīgākas iespējas darba tirgū, savukārt preču un pakalpojumu tirgotāji sastopas ar lielāku konkurenci. Inflāciju kontrolēt palīdz arī pašreiz kūtrie Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes tempi.

Darba tirgū vērojama situācijas stabilizēšanās

Darbavietu samazināšanas vilnis beidzās 2010. gada otrajā ceturksnī. Pēc maksimālā bezdarba līmeņa sasniegšanas (9,6 %) tiek prognozēts, ka 2011. gadā ES bezdarba līmenis nedaudz samazināsies līdz 9,5 % un turpinās samazināties arī 2012. gadā, sasniedzot 9,1 % (skat. 8. attēlu).

[pic]

Jāatzīmē euro zonas darba tirgus pārsteidzošā elastība ekonomikas lejupslīdes gaitā salīdzinājumā ar vēsturisko pieredzi, īpaši akcentējot to, ka krīzes laikā veikto politikas pasākumu dēļ darbavietas saglabāja vecāka gadagājuma darbinieki un sievietes. Kopš 2010. gada attiecībā uz nodarbinātību ir vērojamas pozitīvas tendences, īpaši ražošanas nozarē, kā arī pakalpojumu nozarē, kur drīzumā ir sagaidāma ilgtermiņa vidējās vērtības (IVV) pārsniegšana (skat. 9. attēlu).

[pic]Tomēr ir novērojamas būtiskas atšķirības bezdarba ziņā starp dažādām valstīm, un iemesls ir dažādās situācijas valstu darba tirgos un dažādās to struktūras. Atsevišķās valstīs ietekme ir bijusi sevišķi izteikta, un deviņās dalībvalstīs bezdarba līmenis pārsniedz 10 %.

Atalgojums valsts sektorā salīdzinājumā ar atalgojumu ekonomikā kopumā

Komisija arī uzskata, ka var būt noderīgi salīdzināt valsts sektorā strādājošo situāciju ar situāciju ES ekonomikā kopumā. Šajā nolūkā var izvērtēt darba ņēmēju atalgojumu, novērtējot visu darba ņēmēju kopējās nodarbinātības izmaksas, ko definē kā bruto atalgojumu, ieskaitot virsstundas un piemaksas, kā arī prēmijas un darba devēja veiktās sociālās iemaksas[11] gan valsts sektorā (vispārējās valdības sektors[12]), gan ekonomikā kopumā. Jāņem vērā, ka valsts sektora dati ir iekļauti vispārējās ekonomikas datos. Valsts sektora īpatsvars kopējā ekonomikā ir aptuveni 22 %.

Kopumā privātā sektora atalgojums ir cieši saistīts ar ekonomikas cikliskajām pārmaiņām: 2007. gadā darba ņēmēju atalgojuma pieaugums ekonomikā kopumā palielinājās par 5,3 % un 2008. gadā par 4,3 %, savukārt 2009. gadā, finanšu krīzes maksimālajā punktā, tas samazinājās par 0,2 % vienlaikus ar IKP samazināšanos par 4,2 % (skat. 11. attēlu).

Tomēr, lai gan atalgojums valsts sektorā ne vienmēr atbilst ekonomikas cikliskajai attīstībai, valsts sektorā strādājošo darba ņēmēju atalgojuma ikgada palielinājums samazinājās no 3,7 % līdz 1,2 % 2010. gadā. Saskaņā ar ECFIN ĢD prognozēm šī tendence turpināsies arī 2011. gadā (0,6 %) un 2012. gadā (1,3 %), savukārt atalgojums ekonomikā kopumā palielināsies par 2,4 % 2011. gadā un 3,2 % 2012. gadā (skat. 10. attēlu).

Turklāt, kopš ekonomikas atveseļošanās sākuma 2010. gadā, kopējā ekonomikas atalgojuma kumulatīvās izmaiņas laikposmā, sākot no 2004. gada, jau gandrīz apsteidz kumulatīvās izmaiņas valsts sektorā strādājošo darba ņēmēju atalgojumā šajā pašā laikposmā (skat. 11. attēlu): no 2004. gada līdz 2010. gadam ES valsts sektora darbinieku nominālais atalgojums ir palielinājies par 28 %, savukārt privātajā sektorā atalgojums ir palielinājies par 25 % galvenokārt ekonomiskās aktivitātes samazināšanās ietekmē. Saskaņā ar ECFIN ĢD prognozēm atalgojums valsts sektorā pieaugs līdz 31 % 2012. gadā (sākot no 2004. gada), savukārt privātajā sektorā tas pieaugs līdz 32 %.

Kopumā krīzes ietekme uz valsts sektoru bija novēlota un tās sekas bija mazāk jūtamas nekā privātajā sektorā. Tomēr gan dalībvalstu, gan ES iestāžu civildienesta ierēdņi krīzes sekas izjutīs vēl ilgi, jo turpmākajos gados ir būtiski jāsamazina finanšu izdevumi.

[pic]

[pic]

[pic]

SECINāJUMS

Izņēmuma klauzula nav jāpiemēro katrā ekonomiskās aktivitātes lejupslīdes posmā. Likumdevējs rūpīgi izvēlas ekonomiskos un sociālos kritērijus, kādi ir attiecināmi uz atalgojuma un pensiju korekciju; šos kritērijus piemēro gan ekonomikas augšupejas, gan lejupslīdes posmos. Metode ir vienlīdz piemērojama gan gadījumos, kad atalgojums dalībvalstīs palielinās, gan gadījumos, kad tas samazinās; turklāt valstu civildienesta ierēdņu pirktspējas palielināšanās vai samazināšanās tieši ietekmē ES civildienesta ierēdņu atalgojuma un pensiju apmērus. Tādējādi izņēmuma klauzula ir jāizmanto gadījumos, kad ES rodas ārkārtas situācijas, un tikai tad, ja šādu gadījumu izvērtēšanai nevar izmantot metodi. To neizmanto gadījumos, kad ES ekonomikā ir iestājies ciklisko svārstību lejupslīdes posms.

No iepriekš minētajiem apsvērumiem un analīzes secināms, ka atsauces periodā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada maija vidum Eiropas Savienībā nav novērota būtiska un pēkšņa ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās. Turklāt nav konstatēts neviens notikums, uz ko nevarētu attiecināt metodi. Tāpēc Komisija uzskata, ka nav pamatojuma iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Civildienesta XI pielikuma 10. pantu.

Tomēr 2011. gada 29. jūnijā Komisija ņēma vērā priekšlikuma projektu par jaunu metodi, tostarp izņēmuma klauzulas mehānisma iespējamos grozījumus, lai to varētu automātiski piemērot īpašos apstākļos nākotnē.

[1] Lielākā daļa šo principu tiek izmantoti sociālās integrēšanas un aizsardzības atvērtajā koordinācijas metodē ( OMC ). Dalībvalstis izmanto OMC , definējot, ieviešot un novērtējot sociālās politikas programmas, kā arī izstrādājot savstarpējās sadarbības formas. Kā pārvaldības rīks, kura pamatā ir kopēji mērķi un rādītāji, šī metode papildina sociālās politikas likumdošanas un finanšu instrumentus. Tā ir sociālās politikas jomu koordinēšanas procesa ieviešanas sastāvdaļa, īpaši saistībā ar Lisabonas stratēģiju (stratēģija „Eiropa 2020”).

[2] Avots : „Ekonomikas krīze Eiropā: cēloņi, sekas un atbildes pasākumi”, 2009. gada jūlijs, ECFIN ĢD.

[3] Francijas rādītāju kļūdas ietekme attiecībā uz 2009. gada korekcijām tika ņemta vērā 2010. gada korekcijās. 2009. gada korekcijas nebija iespējams mainīt, jo bija jānodrošina atbilstība spriedumam lietā Nr. C-40/10.

[4] Neliels atalgojuma pieaugums par 0,1 %, kurš, ņemot vērā pensiju iemaksu likmes pieaugumu un īpašo nodokli, izvērtās par neto atalgojuma samazinājumu.

[5] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Civildienesta noteikumu XI pielikumu, COM(2008) 443, galīgā redakcija, 10.7.2008.

[6] Aprēķina kā ikgada pirktspējas kopējās izmaiņas laikposmā no 2004. gada līdz 2010. gadam.

[7] Turpmākajās sadaļās datu avots par 2011. gadu un 2012. gadu ir ECFIN ĢD izstrādātās pavasara prognozes.

[8] Uzņēmumu un patērētāju aptauju rezultāti apstiprina ikmēneša secinājumus un prognozes attiecībā uz ekonomiskās aktivitātes dažādajiem aspektiem dažādos ekonomikas sektoros: rūpniecība, pakalpojumi, būvniecība un mazumtirdzniecība, kā arī patērētāji. Katram no aplūkotajiem sektoriem tiek veidoti „uzticības rādītāji”, kas atspoguļo vispārējo viedokli un prognozes atsevišķā sektora līmenī, izmantojot vienas dimensijas rādītāju. Lai varētu sekot vispārējai ekonomiskajai aktivitātei, kopš 1985. gada tiek aprēķināts plašāka mēroga rādītājs jeb ekonomiskās situācijas rādītājs ( ESI ), kas ir attiecīgo piecu rādītāju svērtā kopsumma.

[9] Avots : „Uzņēmumu un patērētāju aptauju rezultāti” (Business and consumer survey results), 2011. gada maijs, ECFIN ĢD.

[10] Avots : „Eiropas ekonomikas prognoze” (European Economic forecast), 2010. gada pavasaris, ECFIN ĢD.

[11] Rezultātā tiek atspoguļotas izmaiņas nodarbinātības līmenī un labklājības politikā, kā arī atalgojuma līmenī.

[12] Šajā sadaļā ar valsts sektoru tiek apzīmēta vispārējā valdība. Vispārējā valdības sektorā ir iekļautas visas institucionālās vienības, kas ir citi tirgum neparedzētu, individuālā un kolektīvā patēriņa preču ražotāji, kuru galvenais finansējuma avots ir obligāti maksājumi, ko veic citos sektoros iekļautas vienības un/vai visas institucionālās vienības, kas galvenokārt ir iesaistītas valsts ieņēmumu un labklājības pārdalē. Institucionālās vienības ir vispārējas valsts iestādes un atsevišķas bezpeļņas iestādes, kā arī autonomi pensiju fondi. Vispārējais valdības sektors tiek dalīts četros pakārtotos sektoros: centrālā valdība, valsts valdība, vietējā valdība un sociālās apdrošināšanas fondi.