ZAĻĀ GRĀMATA

Eiropas Savienības divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma – drošības un konkurētspējas nodrošināšana mainīgā pasaulē

IEVADS

Divējāda lietojuma preču, t. i., preču, kuras var lietot gan civiliem gan militāriem mērķiem, eksporta kontrole ir ieroču neizplatīšanas starptautisko pūliņu priekšplānā. Vadoties pēc drošības mērķiem, divējāda lietojuma preču eksporta kontroli īsteno ar tirdzniecības pasākumu palīdzību, kuros divējāda lietojuma preču eksportam uz trešām valstīm noteikta prasība pēc atļaujas. Minēto preču un tehnoloģiju augsti tehnoloģiskās īpašības un ievērojamais tirdzniecības apjoms nozīmē, ka divējāda lietojuma preču nozare ir būtiska sastāvdaļa ES virzībā uz jaunradi un konkurētspēju.

Tādēļ, kontrolējot eksportu, īpaša uzmanība jāpievērš pareiza līdzsvara panākšanai starp izvirzīto drošības mērķi un vajadzību atbalstīt uzņēmējdarbību. Minētā ciešā saikne starp drošību un tirdzniecību ir pašā divējāda lietojuma preču eksporta kontroles pamatā. Tas Eiropas Savienībā rada arī īpašas īstenošanas problēmas.

Kopš 1995. gada[1] ir vispārpieņemts, ka divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir ekskluzīva Eiropas Savienības kompetence, kā arī tā ir neatņemama ES kopējās tirdzniecības politikas sastāvdaļa. Minētajā ekskluzīvajā kompetencē nav iekļauta dalībvalstu kompetence, izņemot gadījumos, kas Savienība tām piešķir īpašu atļauju[2]. Šāda atļauja veikt ārkārtas valsts pasākumus dalībvalstīm tika dota Eksporta regulā[3] , un tā ir arī tiesību aktos, ar kuriem izveido ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmu (Regula (EK) Nr. 428/2009 – Divējāda lietojuma regula).

Tādēļ no vienas puses eksporta kontrolei ES ir tirdzniecības un drošības apsvērumu funkcija, bet no otras puses – ES un valsts pasākumu funkcija. Protams, kad vien rodas ārkārtas apstākļi, kas var atstāt ietekmi uz dalībvalsts būtiskajām drošības interesēm, pēdējām jādod priekšroka. Tomēr minētais drošības izņēmums nav interpretējams kā plaša atļauja, lai pieļautu neatkarīgu valsts pieeju, kad vien dalībvalsts vēlas rīkoties[4].

ES eksporta kontroles sistēmas izstrāde pēdējo desmit gadu gaitā ir piedzīvojusi šādu tirdzniecības un drošības apsvērumu samudžināšanos. Tā vietā, lai saskaņotu ES pieeju eksporta kontrolei, kur drošības apsvērumi tiek piemēroti katrā gadījumā atsevišķi, lai aizsargātu būtiskas drošības intereses un novērstu riskantus darījumus, eksporta kontrolei visā ES tiek piemērotas dažādas pieejas. Piemēram, dažās dalībvalstīs ir noteikti ļoti strikti eksporta ierobežojumi, turpretī citās noteikti plaši valsts līmeņa veicināšanas pasākumi, lai ļautu konkrētiem eksportētājiem dažās dalībvalstīs eksportēt divējāda lietojuma preces ar minimālām grūtībām.

ZAļāS GRāMATAS MēRķIS

Divējāda lietojuma regulas 25. pantā noteikts, ka Komisija sagatavo ziņojumu par ES eksporta kontroles sistēmas īstenošanu un priekšlikumus tās grozījumiem. Tādēļ šīs zaļās grāmatas mērķis ir sākt plašu publisku apspriešanu par esošās ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas darbību[5]. Šī apspriešana tiek veikta ar nolūku apkopot aptaujas datus no pilsoniskās sabiedrības, NVO, rūpniecības, zinātnes aprindām un dalībvalstu valdībām par:

- sīki izstrādātajiem noteikumiem par esošās eksporta kontroles sistēmu, lai sagatavotu sistēmas pārskatīšanu;

- ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas progresīvu reformu, lai pielāgotos strauji mainīgajiem modernās pasaules apstākļiem.

Tādēļ apspriešanas rezultāti palīdzēs noteikt esošās sistēmas stipros un vājos punktus un nospraust ilglaicīgāku vīziju par ES eksporta kontroles sistēmu. Minētie rezultāti tiks izmantoti, izstrādājot konkrētus esošās sistēmas grozījumus un ilgtermiņa stratēģiju par eksporta kontroles attīstību ES.

ZAļāS GRāMATAS UZBūVE

Lai veicinātu apspriešanas procesu un lai nodalītu pārskatīšanas procesa īstermiņa elementus atsevišķi no diskusijām par vidēja un ilgtermiņa vīzijām, šī zaļā grāmata ir sadalīta trīs daļās:

- pirmajā daļā izskatīts eksporta kontroles plašāks konteksts;

- otrajā daļā sīki aplūkota esošā divējāda lietojuma preču kontroles sistēma, kas noteikta Regulā 428/2009;

- trešajā daļā izskatīti iespējamie ES divējāda lietojuma preču kontroles sistēmas tālākās attīstības virzieni.

ES EKSPORTA KONTROLES MAINīGā PASAULē

Divējāda lietojuma preču nozares nozīmība ES tautsaimniecībā

ES ir plaša divējāda lietojuma preču nozare. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrolē ir iesaistīti aptuveni 5000 uzņēmumi, kas veido vērā ņemamu procentuālo daļu no ES eksporta[6]. Divējāda lietojuma preču nozare ir arī ļoti vispusīga, tajā ietilpst eksportētāji, kas darbojas šādās jomās: kodolnozare, bioloģiskā rūpniecība, ķīmijas nozare, materiālu pārstrādes iekārtas, elektronikas nozare, datornozare, telekomunikāciju nozare, šifrēšana, sensori un lāzeri, navigācija un avionika, kuģniecības iekārtas, aeronautikas iekārtas un dzinēji. Ņemot vērā šo darbības jomu īpatnības, divējāda lietojuma preces bieži vien ir tehnoloģiski ultramodernas un atspoguļo ES tehnoloģiskās līderpozīcijas pasaulē. Divējāda lietojuma preču nozarē ir plaši nodarbināti augsti kvalificēti darbinieki, kuri ir nozīmīgi ES konkurētspējai.

Jautājumi

Eksportētājiem:

1. Kā jūs domājat, cik nozīmīga ES tautsaimniecībā ir divējāda lietojuma preču nozare?

2. Kāda ir divējāda lietojuma preču eksporta nozīme jūsu uzņēmējdarbībā? Kādas ir ar atbilstību saistītās izmaksas? Lūdzu, sniedziet sīkāku skaitlisku informāciju.

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm:

3. Kāda ir divējāda lietojuma preču eksporta apjoma vērtība no jūsu dalībvalsts (absolūtā izteiksmē kā % no visa eksporta apjoma)?

Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole pasaulē, kas strauji attīstās

Ņemot vērā divējāda lietojuma preču īpašības, visprogresīvākās preces piedāvā vienīgi ierobežots skaits piegādātājvalstu. Minētie piegādātāji savstarpēji sadarbojas četros starptautiskos eksporta kontroles režīmos: Austrālijas grupa (AG), Raķešu tehnoloģiju kontroles režīms ( MTCR ), Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupa ( NSG ) un Vasenāras Vienošanās ( WA ). Tas tiek darīts, lai ierobežotu risku, ka paaugstināta riska ražojumi tiktu novirzīti militārām vajadzībām vai masu iznīcināšanas ieroču (MII) ražošanai[7].

Ne visi divējāda lietojuma preču piegādātāji ir visu eksporta kontroles režīmu dalībnieki, un ne visiem režīmu dalībniekiem ir līdzvērtīgi efektīvas eksporta kontroles sistēmas. Tādēļ, iespējams, ka daži paaugstināta riska ražojumi vispār nav pakļauti eksporta kontrolei vai arī tos kontrolē ļoti minimāli. Jautājums par kontrolēto preču pieejamību ārvalstīs ir nozīmīga eksporta kontroles apsvērumu sastāvdaļa, jo tā būtiski ietekmē lēmumus par to, vai dažas preces kontrolēt vai nē. Ja ārvalstīs konkrētās preces ir plaši pieejamas, kontroles iemesli tiek būtiski samazināti, tā kā attiecīgie eksporta kontroles lēmumi var potenciāli negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības sniegumu un vienlaikus netiek sasniegti zināmi drošības mērķi.

Jautājums par pieejamību ārvalstīs ir viens no daudziem tirdzniecības jautājumiem, kas būtiski ietekmē starptautiskos eksporta kontroles pūliņus un kas cieši saistīts ar visā pasaulē vērojamo dinamisko ekonomikas attīstību. Globālo uzplaukumu ir sekmējis gan spēcīgs ekonomikas progress, gan strauja modernizācija, gan būtiska tehnoloģiju izplatība, bet minētie faktori arī mainījuši eksporta kontroles politikas pamatprincipus. Salīdzinājumā ar laiku vairākus gadu desmitus atpakaļ, kad kontrolētās preces lielākoties bija sastopamas ļoti ierobežotā skaitā visaugstāk tehnoloģiski attīstīto valstu, tagad piedāvājums ir daudz plašāks. Tehnoloģiskā progresa un izglītības sasniegumu dēļ tagad daudzas paaugstināta riska preces var ražot daudz viendabīgākā vidē, tādējādi veicinot palielinātu globālo piedāvājumu.

Daudzas piegādātājvalstis visā pasaulē ir aptvērušas šīs tendences un sākušas vērienīgas reformas, lai vairotu savu nozaru un eksporta konkurētspēju, nodrošinot pieņemamu drošības līmeņu saglabāšanu. Minētās reformas galvenokārt balstās uz zināmu prioritāšu noteikšanu to ražojumu kontroli, kuri rada vislielāko apdraudējumu, tas nozīmē, ka visbargākie kontroles līmeņi tiek koncentrēti uz visaugstākā riska ražojumiem un galamērķiem. Minēto reformu ietvaros, tiek ierosināti vērienīgi eksporta veicināšanas pasākumi zemāka riska ražojumiem, kas sniegtu ievērojamu konkurētspēju vietējiem eksportētājiem.

Pastāv risks, ka dažu ražojumu pieejamība ārvalstīs kopā ar eksporta kontroles procedūru vienkāršošanu, kas norit dažās trešās valstīs, var mazināt ES eksportētāju konkurētspēju globālajos tirgos.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

4. Kā dažu kontrolēto preču pieejamība ārvalstīs ietekmē ES divējāda lietojuma preču eksporta konkurētspēju?

5. Cik konkurētspējīgi ir ES divējāda lietojuma preču eksportētāji salīdzinājumā ar eksportētājiem no trešām valstīm? Kā šo konkurētspēju ietekmē trešo valstu īstenotās eksporta kontroles reformas?

6. Kā jūs vērtētu pašreizējo ES eksporta kontroles sistēmu salīdzinājumā ar trešo valstu eksporta kontroles sistēmām?

7. Kā divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ietekmē starptautisko sadarbību pētniecības un jaunrades jomās? Vai ES tiesiskajā pamatā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi šādai sadarbībai?

Atšķirības valsts pieejās divējāda lietojuma preču eksporta kontrolei

Divējāda lietojuma regulā noteikts vispārējais pamats divējāda lietojuma preču eksporta kontroles darbībām Eiropas Savienībā. Tomēr praktiskā īstenošana gandrīz pilnībā ir atstāta dalībvalstu ziņā, kā rezultātā visā ES tiek piemērotas dažādas pieejas. Minētās atšķirības valstu pieejās var iedalīt trīs plašās kategorijās.

- Administratīvās – dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas pieejas tādiem jautājumiem kā reģistrācijas prasības eksportētājiem un ziņošana. Turklāt dažas dalībvalstis prasa, lai viņu eksportētājiem būtu iekšēja atbilstība programmām pirms atļaut tiem eksportēt divējāda lietojuma preces, bet citas neprasa.

- Materiālās – dalībvalstis atšķirīgi izmanto dažādās saskaņā ar Divējāda lietojuma regulu paredzētās atļaujas. Piemēram, atsevišķas dalībvalstis ir īstenojušas plašas valstu vispārējās eksporta atļaujas, tādējādi veicinot savu eksportētāju eksportu, bet eksportētājiem no citām dalībvalstīm nav pieejami šādi veicināšanas pasākumi.

- Darbības – dalībvalstis atšķirīgi interpretē kontroles sarakstu un atšķirīgi izmanto Divējāda lietojuma regulā iekļauto visaptverošo ( catch-all ) klauzulu, kas ļauj uzlikt prasību par atļauju ražojumiem, kas nav minēti ES kontroles sarakstā[8].

Minētās atšķirības rada situācijas, kad konkrēta ražojuma eksportu no vienas dalībvalsts var būtiski aizkavēt vai pat aizliegt, bet tā paša ražojuma eksportu no citas dalībvalsts var īstenot bez problēmām. Jāapsver iespējas ierobežot būtiskākās atšķirības Divējāda lietojuma regulas piemērošanā.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

8. Vai esat saskārušies ar problēmām saistībā ar atšķirībām eksporta kontroles piemērošanā ES dalībvalstīs? Kādas bija šīs problēmas?

Vienādas iespējas ES eksportētājiem

Eiropas Savienības uzplaukums balstās uz vairākiem pamatprincipiem, tostarp brīva preču aprite, konkurences tiesības un brīvība veikt uzņēmējdarbību, kas kopā veido ekonomikas izaugsmei, stabilitātei un uzplaukumam nepieciešamo klimatu. Minētie principi ir vienotā tirgus pamatā. ES Kopējā tirdzniecības politika ir loģisks minēto principu atspoguļojums tirdzniecības jomā, kur ES runā vienā valodā un nodrošina vienādu attieksmi pret eksportētājiem no visām 27 dalībvalstīm, tādējādi sniedzot nepieciešamo bāzi, lai veiksmīgi konkurētu globālajā tirgū.

Šajā saistībā īpaši problemātiska var izrādīties eksporta kontroles joma, un rezultātā, neraugoties uz vairāk nekā 10 gadus ilgu darbu ES līmenī, ES eksporta kontroles sistēma aizvien vēl ir sadrumstalota un tā nenodrošina vienādus standartus eksportētājiem salīdzinājumā ar citām jomām.

Protams, divējāda lietojuma preču eksporta kontroli nevar salīdzināt ar jebkuru citu tirdzniecības jomu. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole apvieno un mēģina rast līdzsvaru starp drošību un ieroču neizplatīšanas centieniem un vajadzību atbalstīt ES rūpniecības konkurētspēju. Šajā saistībā eksporta kontroles piemērošana var nozīmēt vai nu nopietnus zaudējumus eksportētājam (ja nav iespējams iegūt eksporta licenci) vai milzīgu ieguvumu (ja licenci var iegūt ātri vai vismaz ātrāk par konkurentiem). Tādējādi ir bezgala nozīmīgs jautājums par administratīvo slogu, kas jāuzņemas eksportētājiem, lai panāktu atbilstību eksporta kontroles tiesību aktiem un par laiku, kas nepieciešams licences iegūšanai. Ņemot vērā ES vienotā tirgus un Kopējās tirdzniecības politikas loģiku, šādi jautājumi būtu pienācīgi jārisina ES līmenī, lai Eiropas uzņēmēji var pievērst uzmanību konkurencei globālajā tirgū nevis šķiest vērtīgus resursus, lai panāktu atbilstību dalībvalstīs esošiem atšķirīgiem un dažkārt pretrunīgiem noteikumiem. ES un visu dalībvalstu uzdevums ir sadarboties, lai virzītu šo kopējo darbu uz priekšu.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

9. Vai uzskatāt, ka esošā divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma nodrošina ES eksportētājiem vienādus nosacījumus? Ja nē, kā šāda nevienlīdzība izpaužas? Lūdzu, sniedziet piemērus.

ES DIVēJāDA LIETOJUMA PREčU EKSPORTA KONTROLE SASKAņā AR REGULU 428/2009

Pārskats par ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmu

Regulā 428/2009 noteikti ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas galvenie elementi, atstājot lielāko daļu praktiskās īstenošanas un papildu pasākumu noteikšanu dalībvalstu ziņā. Sistēmā cita starpā noteikti to atļauju veidi, kādas var izsniegt, apstākļi, kad var uzlikt pārbaudes sarakstā neminētajiem ražojumiem, apspriešanas un informācijas apmaiņas procedūras, kā arī prasības dažu kontrolētu ražojumu pārvedumiem ES teritorijā.

Galvenie eksporta kontroles sistēmas elementi ir izskatīti turpmāk tekstā. Katrai apakšnodaļai seko virkne jautājumu, kas paredzēti īpaši ieinteresēto personu viedokļu apkopošanai par Divējāda lietojuma regulas praktisko īstenošanu.

Pieejamie atļauju veidi

Patlaban saskaņā ar Divējāda lietojuma regulu ir pieejami četri atļauju veidi, trīs no kuriem izdod dalībvalstis (individuālā, visaptverošā un valsts vispārējā eksporta licence). ES vispārējā eksporta atļauju ( EU GEA ) EU001, kas sniegta Regulas II pielikumā, izsniedz ES. Komisija apzinās, ka apstrādes laiks un prasības dažādām licencēm dalībvalstīs atšķiras, un tādēļ papildus gribētu apkopot no ieinteresētajām personām īpašu papildinformāciju par šo licenču piemērošanu visā ES.

Valstu vispārējo eksporta licenču ( NGA ) izmantojums visā ES ir īpaši interesējošs jautājums, jo tas būtiski ietekmē eksportu. No pozitīvā viedokļa – NGA var ievērojami veicināt preču eksportu zema riska situācijās. No negatīvā viedokļa – NGA ir pieejamas vienīgi dažu valstu eksportētājiem un tādējādi riskē izkropļot vienoto tirgu. Tikai 7 dalībvalstīs NGA ir pieejamas attiecīgās valsts eksportētājiem.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

10. Vai ES pieejamā licenču sistēma ir pietiekama? Ja nē, kā to vajadzētu mainīt?

11. Cik ilgs laiks nepieciešams, lai saņemtu individuālo vai vispārējo licenci?

12. Vai pastāvošie eksporta atļauju veidi nodrošina eksportētājiem visā ES godīgu tirdzniecību un vienādus apstākļus?

13. Cik lietderīgas ir valstu vispārējās eksporta atļaujas salīdzinājumā ar ES vispārējām eksporta atļaujām?

14. Kā NGA priekšrocības varētu paplašināt, lai tās attiektos uz citās dalībvalstīs bāzētiem eksportētājiem?

Eksportētājiem:

15. Kāda veida licences jūs pārsvarā izmantojat? Vai ir kādas īpašas problēmas iegūt kādu īpašu licences veidu?

Licenču izdevējiestādēm:

16. Cik licences jūs izsniedzāt 2010. gadā (pa licenču veidiem)?

Visaptverošās kontroles

Divējāda lietojuma regulas 4. pantā dalībvalstīm konkrētos apstākļos ir atļauts pieprasīt atļauju tādu preču eksportam, kuras nav minētas ES kontroles sarakstā. Šāda atļaujas nepieciešamība ir derīga vienīgi izsniedzējā dalībvalstī, un tā attiecas uz konkrētu darījumu vai darījuma veidu (piemēram, konkrētu preču eksports uz īpašu galamērķi vai īpašam gala lietotājam). Ņemot vērā ierobežoto piemērojamību, patlaban pieejamais visaptverošais mehānisms var negatīvi ietekmēt drošību un tirdzniecību. No drošības viedokļa – šāda ierobežota piemērojamība var nozīmēt, ka tādas pašas vai līdzīgas preces ir pieejamas no citām dalībvalstīm. No tirdzniecības viedokļa – šāds ierobežots derīgums var nozīmēt, ka konkurenti citās dalībvalstīs var turpināt brīvi tirgot konkrētu preci, lai gan citās dalībvalstīs tam ir nepieciešama atļauja.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

17. Vai esat apmierināti ar to, kā darbojas esošais visaptverošais mehānisms? Ja nē, ar kādām problēmām esat saskārušies?

18. Vai esošā visaptverošo kontroļu sistēma kropļo vienoto tirgu un rada ES eksportētājiem nevienlīdzīgus apstākļus?

19. Kā jūs uzlabotu visaptverošo kontroļu piemērošanu visā ES?

Eksportētājiem:

20. Vai esat saskārušies ar situāciju, kad jūsu eksporta darījumam uzlikta visaptveroša kontrole, bet konkurenti turpina tirgot tās pašas preces un iespējams tam pašam gala lietotājam vai galamērķim? Lūdzu, pastāstiet sīkāk!

Tranzīta un starpniecības kontroles

Ar Regulu 428/2009 tika ieviestas pilnīgi jaunas kontroles starpniecības pakalpojumiem un tranzītam. Attiecībā uz starpniecību, ja darījums ir saistīts ar divējāda lietojuma preču pārvietošanu no vienas trešās valsts uz citu, paveiktajām darbībām ir nepieciešama atļauja no ES. Attiecībā uz tranzīta kontrolēm, dalībvalstis ir tiesīgas aizliegt īpašu ārpus ES preču tranzītu, bet aizlieguma teritoriālā spēkā esamība aprobežojas tikai ar izsniedzējas dalībvalsts teritoriju.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

21. Kāda ir pašreizējo starpniecības kontroļu lietderība?

22. Vai vajadzētu paplašināt šo kontroļu darbības jomu, lai tās attiektos arī uz darījumiem no ES uz trešām valstīm?

23. Kā darbojas esošā tranzīta kontroles sistēma? Kāda ir aizliegumu ierobežotās teritoriālās spēkā esamības ietekme?

Dalībvalstu ieviestās papildu kontroles

Divējāda lietojuma regula dalībvalstīm ļauj ieviest zināmus valsts papildpasākumus attiecībā uz divējāda lietojuma precēm. Šādi papildpasākumi ir paredzēti cita starpā attiecībā uz visaptverošām kontrolēm (4. panta 5. punkts), starpniecības, tranzīta un ES iekšējo darījumu kontrolēm, kā arī saistībā ar tādu preču papildu sarakstiem, kuras kontrolē sabiedrības drošības un cilvēktiesību apsvērumu dēļ (8. pants).

Plašās jomas, kurās ir atļauti papildpasākumi, varētu nozīmēt ievērojamu nobīdi dalībvalstīm attiecībā uz divējāda lietojuma precēm nepieciešamo kontroļu kopumu.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

24. Kā jūs ietekmē Divējāda lietojuma regulas nosacījumi, kas ļauj dalībvalstīm ieviest papildu kontroles?

25. Kā šīs papildus valsts kontroles ietekmē konkurenci, tirdzniecības plūsmas un drošību?

Kritēriji, ko izmanto, lemjot par eksporta atļauju

Divējāda lietojuma regulas 12.a punktā ir iekļauts kritēriju saraksts, kas jāizmanto, novērtējot pieteikumus atļaujas saņemšanai. No pozitīvā viedokļa – regulā ir ietverts elastīgs kritēriju kopums, kas piemērojams visā ES. No negatīvā viedokļa – minētie kritēriji var būt ir pārāk vispārināti, atstājot iespēju interpretēt.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

26. Vai uzskatāt, ka 12. pantā noteiktie kritēriji ir pietiekami skaidri un precīzi?

27. Vai nepieciešams vēl vairāk saskaņot kritērijus, ko dalībvalstis izmanto, novērtējot pieteikumus atļaujas saņemšanai? Ja piekrītat, tad kā tas varētu notikt?

Atteikumi

Divējāda lietojuma regulas 13. punktā ir iekļauti vairāki detalizēti nosacījumi attiecībā uz atteikumu piešķirt eksporta atļauju izsniegšanu, konsultācijām un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Saskaņā ar regulu dalībvalstīm katrus trīs gadus jāpārskata atļauju atteikumi, tos atceļot, grozot vai atjaunojot.

Jautājumi

Licenču izdevējiestādēm:

28. Kāds ir jūsu viedoklis par esošo atteikumu sistēmu un atteikumu konsultāciju mehānismu? Kā šo mehānismu varētu uzlabot?

29. Ņemot vērā nepieciešamā darba apjomu, lai pārskatītu spēkā esošos atteikumus, ko jūs domājat par 3 gadu derīguma termiņa ieviešanu katram atteikumam, pēc kura, ja vien nav veikti grozījumi vai atteikums nav atjaunots, atteikums tiktu automātiski atcelts?

ES iekšējo darījumu kontroles

Divējāda lietojuma regulā ir nosacījumi, ar kuriem tiek noteiktas kontroles attiecībā uz darījumiem starp ES dalībvalstīm ar konkrētām precēm, kas uzskaitītas regulas IV pielikumā. Tomēr attiecīgajos regulas nosacījumos ir pieļauti konkrētu ES projektu izņēmumi no šīm kontrolēm. Turklāt šķiet, ka vairākas dalībvalstis nepiemēro šīs kontroles pilnībā, jo pastāv aizvien spēkā esošas iepriekš parakstītas starptautiskas saistības.

Komisija vairākkārt ir saņēmusi atgriezenisko saiti no ieinteresētajām personām par to, ka šīs ES iekšējo darījumu kontroles nevajadzīgi kavē sadarbību dažādos projektos starp ES dalībvalstīm, jo kontrolēm tiek pakļautas ne tikai fiziskās preces, bet arī attiecīgā tehnoloģija. ES iekšējo darījumu kontroles ļoti apgrūtina tādu projekta piegādātāju vai apakšuzņēmēju iekļaušanu projektos, kas atrodas ārpus galvenās dalībvalsts. Tas attiecas arī uz konkursa izsludināšanas posmu. Tādējādi cieš sadarbība starp dažādās dalībvalstīs izvietotiem uzņēmumiem. Jo īpaši tas attiecas uz kodoltehnoloģiju nozari[9].

ES iekšējo darījumu kontrolēm var būt pat aplama ietekme – samazinot to ES uzņēmumu konkurētspēju, kuri darbojas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, salīdzinājumā ar konkurentiem no trešām valstīm.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

30. Kāds ir jūsu viedoklis par ES iekšējiem darījumiem esošo kontroles sistēmu? Vai esat novērojuši procedurālas atšķirības starp dalībvalstīm?

31. Vai ES iekšējiem darījumiem būtu lietderīgi piemērot tāda paša līmeņa novērtēšanu kā eksportam uz trešām valstīm?

32. Kā varētu reformēt ES iekšējo darījumu kontroles nosacījumus?

Eksportētājiem:

33. Kā ES iekšējo darījumu kontroles ietekmē jūsu uzņēmējdarbību un vienoto tirgu? Vai minētās kontroles ietekmē jūsu konkurētspēju attiecībā pret eksportētājiem no trešām valstīm, kuri eksportē uz ES? Lūdzu, paskaidrojiet!

34. Aptuveni cik ilgs laiks nepieciešams, lai iegūtu licenci ES iekšējam darījumam attiecībā uz IV pielikumā minētu preci?

Licenču izdevējiestādēm:

35. Kādus pasākumus varētu veikt, lai atvieglotu ES iekšējo darījumu kontroles, vienlaikus nodrošinot starptautisku pienākumu ievērošanu?

ES kontroles saraksts

Divējāda lietojuma regulas I pielikumā minētais ES kontrolei pakļauto preču saraksts veido pamatu, lai noteiktu, kuras preces pakļauj eksporta kontrolei un kuras nē. ES saraksts ir to kontrolējamo preču sarakstu konsolidētā versija, par kuriem panākta vienošanās starptautiskā eksporta režīmos, kā arī dažas papildu preces. Sarakstā iekļauts kritēriju un parametru kopums, kurus izmanto, lai lemtu, vai konkrētajai precei jāpiemēro eksporta kontrole vai nē. Ņemot vērā tā būtisko nozīmi eksporta kontroles procesā, ES kontroles saraksts būtu vienoti jāpiemēro visās ES dalībvalstīs, lai visā ES panāktu identisku kontroles līmeni.

Jautājumi

Visām ieinteresētajām personām:

36. Kā jūs vērtējat ES kontroles saraksta kvalitāti? Vai tas tiek atjaunināts pietiekami bieži?

37. Vai esat saskārušies ar grūtībām saistībā ar kontroles saraksta ierakstu interpretāciju ES dalībvalstīs? Lūdzu, paskaidrojiet!

38. Vai ES kontroles saraksts ir ievērojami stingrāks par trešo valstu kontroles sarakstiem? Vai tas jums kādreiz sagādājis problēmas?

DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU EKSPORTA KONTROLES ATTĪSTĪBA ES

Virzībā uz jaunu ES eksporta kontroles modeli

Esošajam ES eksporta kontroles modelim ir izteiktas priekšrocības un trūkumi. Distancējoties no iespējamajām atšķirībām saistībā ar eksporta kontroles galvenajiem principiem ES, ir skaidrs, ka šī sistēmā turpmākajos gados jāattīsta, lai tā spētu risināt strauji augošās pasaules radītās problēmas. Jauni drošības draudi apvienojumā ar tehnoloģiju progresu, kā rezultātā arvien vairāk ir pieejamas paaugstināta riska preces, nozīmēs, ka ES sistēmā var būt vajadzīgas pakāpeniskas izmaiņas.

Dažkārt jaunu ideju īstenošanai nepieciešams ilgs laiks. Ar šo zaļo grāmatu sniegtā iespēja būtu jāizmanto, lai apkopotu viedokļus par jomām, kurās iespējams nepieciešamas izmaiņas un par darbības virzieniem, lai pēc iespējas agrāk varētu veikt vajadzīgos priekšdarbus.

Šajā zaļās grāmatas nodaļā tiek mēģināts sākt debates par divējāda lietojuma preču eksporta kontroles nākotnes stratēģiskajiem variantiem ES līmenī.

Stratēģiskais mērķis un riska vadītas ES eksporta kontroles

Eksporta kontroles dzinulis arī turpmāk būs vajadzība novērst gan valsts, gan nevalstisku operatoru paaugstināta riska preču izmantošanu militāriem mērķiem. Tādējādi ES eksporta kontroļu stratēģiskais mērķis arī turpmāk tiks koncentrēts uz pilnas atbilstības nodrošināšanu starptautiskajiem ieroču neizplatīšanas centieniem. Tomēr šā mērķa sasniegšanai nepieciešamie instrumenti laika gaitā varētu mainīties.

Dažos pēdējos gados attīstība liecina, ka eksporta kontroles jomā var būt vajadzīga zināma prioritāšu noteikšana. Moderno pasauli raksturo aizvien lielāka konkrētu preču pieejamība, straujāka globalizācija un jaunas uzņēmējdarbības metodes, kurās piegādes ķēdes sniedzas vairāku kontinentu teritorijās. Uzņēmumi, kas izstrādā vai kuriem ir piekļuve kontrolētām precēm vai tehnoloģijām, bieži vien ir multinacionāli uzņēmumi, un tiem nepieciešami ātri kontrolēto tehnoloģiju darījumi ikdienas biznesa darbībām. Pat mazākos, vienā valstī izvietotos uzņēmumos uzņēmējdarbības veikšanai mūsdienu pasaulē jāspēj konkurēt visā pasaulē. Spēja sniegt vēlamo ātri un noteiktajā laikā ir būtiska mūsdienu dinamiskās uzņēmējdarbības pasaules sastāvdaļa.

Nākotnē var likumsakarīgi sagaidīt, ka divējāda lietojuma preču eksports veidos nozīmīgu ES tirdzniecības daļu, un minētajai tirdzniecībai arī turpmāk lielākajā vairumā gadījumu būs likumīgi mērķi. Tomēr būs arī neliels skaits valstu un kriminālu organizāciju, kuras vēlēsies iegūt piekļuvi šīm precēm to potenciālā militārā pielietojuma dēļ. Minētās problēmas risinājumam jābalstās uz mūsdienu pasaulē pielietotajiem pasākumiem un pieejām. Tehnoloģiju attīstība un arvien pieaugošais darījumu skaits uzliek aizvien lielāku slogu eksporta kontroles iestāžu ierobežotajiem resursiem. Vienīgais saskatāmais risinājums varētu būt pilnībā riska virzītas kontroles visos eksporta kontroles procesa līmeņos.

Tanī pat laikā, būtu jāizmanto ES vienotā tirgus un Kopējās tirdzniecības politikas priekšrocības. ES nodrošina unikālu ekonomisku vidi, kas ļauj uzņēmumiem nemanāmi darboties vairākās dalībvalstīs un tādējādi sniedz tiem spēku konkurēt globālā līmenī. Vajadzētu koncentrēt centienus, lai nodrošinātu, ka dažādas atšķirības dalībvalstu pieejās neapdraud šo konkurenci.

Tāpēc varbūt vajadzētu sākt darbu, lai pilnveidotu riska vadītu ES eksporta kontroles modeli, kurā ierobežoti resursi tiek ieguldīti augsta riska ražojumu kontrolē. Lai darbotos:

- visām eksporta kontroles iestādēm būtu jāizmanto kopīga riska novērtējuma pieeja;

- būtu sistemātiski jāveic plašāka informācijas apmaiņa par aizdomīgiem darījumiem un izsniegtām licencēm;

- valstu vispārējās eksporta atļaujas būtu pakāpeniski jāaizstāj ar ES vispārējām eksporta atļaujām;

- visaptverošajām kontrolēm būtu jāiestrādā kopīga pieeja;

- būtu jārod apmierinošs risinājums ES iekšējo darījumu kontroles problēmai;

- visā ES būtu jānorit saskaņotai īstenošanai apvienojumā ar uzlabotu piekļuvi informācijai, kas noderīga muitas iestādēm.

Minētā modeļa ietvaros dalībvalstis saglabātu kontroli pār savu eksporta kontroles politiku, jo tās turpmāk varētu novērst eksportu, ja būtu apdraudētas valsts drošības intereses. Tomēr kopumā visā ES tiktu ieviesta vienota pieeja eksporta kontrolei, kas radītu:

- vienādu attieksmi pret eksportētājiem;

- uzlabotu biznesa vidi uzņēmējdarbībām;

- stingrāku kontroli pār visaugstākā riska pakāpes darījumiem;

- nostiprinātu eksportu no ES.

Rezultātā varētu uzlabot gan drošību, gan ES konkurētspēju. Jaunā ES eksporta kontroles modeļa būtība ir sīkāk izklāstīta tālāk tekstā.

ES eksporta kontroles organizācija nākotnē

Sākotnējā pieeja eksporta kontrolei saskaņā ar augšminēto modeli pamatā būtu līdzīga esošajai ES eksporta preču kontroles sistēmai, proti, par attiecīgajās dalībvalstīs pieņemtajiem licencēšanas lēmumiem būtu atbildīgas attiecīgās valsts eksporta kontroles iestādes. Šāda pieeja garantētu subsidiaritātes principa ievērošanu un to, ka arī turpmāk pastāvētu cieša saikne starp eksportētājiem, kas darbojas konkrētajā dalībvalstī, un iestādēm, kas ir atbildīgas par eksporta atļauju izsniegšanu un atbilstības kontrolēšanu.

No otras puses – valstu iestādes, kas nodarbojas ar divējāda lietojuma eksporta preču kontroli, sistemātiski strādātu ciešākā sadarbībā, daudz vairāk izmantojot kopīgos informācijas tehnoloģijas instrumentus, labāku informācijas apmaiņu un vienotas riska novērtējuma procedūras. Šāda uzbūve daudzējādā ziņā būtu līdzīga pašreizējiem sadarbības līmeņiem starp muitas iestādēm visā ES. Esošā sistemātiskā sadarbība starp ES muitas iestādēm patiešām ir modelis, kādu eksporta kontroles iestādēm vajadzētu censties sasniegt.

Jautājumi

39. Ko jūs domājat par iespējams jaunu ES eksporta preču kontroles modeli, kas balstītos uz esošo licencēšanas iestāžu tīklu, kas darbotos, ievērojot vienotākus nosacījumus?

Vienots riska novērtējums un atbilstošas pārskatīšanas procedūras

Lai sasniegtu nepieciešamo saskaņotības līmeni attiecībā uz eksporta kontroles procedūrām, būtu nepieciešams vienoties par vienotu riska novērtējuma pieeju, ko visā ES izmantotu lēmumu pieņemšanai par eksporta kontroli. Pamatā šādai vienotai riska novērtējuma pieejai būtu jārada situācija, kad līdzīgās situācijās tiktu pieņemti līdzīgi lēmumi, tostarp visaptverošos gadījumos. Tas nozīmētu, ka varētu izvairīties no situācijām, kad licencēšanas iestādes līdzīgās situācijās nonākušas pie atšķirīgiem secinājumiem.

Apvienojumā ar pašu riska novērtējuma pieeju varētu būt jāizveido atbilstošs pārskatīšanas mehānisms, lai ES eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus.

Jautājumi

40. Kāds ir jūsu viedoklis par vienotas pieejas izveidi riska novērtējumam, ko licencēšanas procedūras nolūkos izmantotu visas licencēšanas iestādes?

Sistemātiska informācijas apmaiņa

Efektīvas un noturīgas eksporta kontroles pamatā ir uzticama informācija. Bez pieejas attiecīgajai informācijai licencēšanas iestādēm trūkst pietiekami nopietna pamata kvalificētu lēmumu pieņemšanai par īpašiem eksporta darījumiem. Jānošķir divu veidu informācija.

- Pirmkārt, ar drošību saistīta informācija. Šāda veida informāciju dalībvalstis vāc savu valsts drošības prerogatīvu ietvaros. Tā paliek ārpus esošās zaļās grāmatas darbības jomas, un dalībvalstis ar to apmainās vienīgi pēc pašu ieskatiem. Tomēr, kā norādīts Padomes pieņemtajā jauno darbības virzienu dokumentā, ES līmeņa analīzes jaudu varētu izmantot labāk.

- Otrkārt, informācija, kas tieši atvasināta no eksporta kontroles procedūrām. Šāda veida informācija ietver datus par eksportētājiem, pieņemtajiem licencēšanas lēmumiem, aizdomīgām organizācijām un atteikumiem. Šāda veida informācijas apmaiņai būtu jābūt ES centienu uzmanības centrā.

Patlaban ar eksporta kontroli saistītas informācijas apmaiņa pamatā norit neformāli un divpusēji. Sistemātiska datu apmaiņa notiek vienīgi attiecībā uz licencēšanas iestāžu izdotajiem atteikumiem, un pat šāda informācija ir virspusēja. Atteikumu apmaiņa notiek, lai izvairītos no tā sauktā "samazinājuma", tas nozīmē, ka viena dalībvalsts atļauj eksportu, kas ir līdzīgs citam darījumam, kam kāda cita dalībvalsts ir izsniegusi atteikumu. Interesanti, ka sistemātiskas datu apmaiņas līmenis attiecībā uz atteikumiem visās 27 ES dalībvalstīs nepārsniedz to, kāda apmaiņa norit starp starptautisko eksporta kontroles režīmu dalībniecēm valstīm, kuru skaitā ir aptuveni 50 valstu. Dažos gadījumos ar konkrētu starptautisku organizāciju notiek plašāka informācijas apmaiņa nekā ar ES partneriem. Piemēram, kodolnozarē dalībvalstis Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (SAEA) sniedz informāciju par kodoldarījumiem, un dažas dalībvalstis SAEA pat sniedz informāciju par iepirkuma aptaujām. Tādējādi šķiet, ka ir zināma sistemātiskas informācijas apmaiņas neproporcionalitāte attiecībā uz ES sasniegto integrācijas līmeni un šķietami kopīgas eksporta politikas esamību.

Lai nodrošinātu, ka turpmākās ES eksporta preču kontroles uzbūve darbosies kā iecerēts, būtu jānorit sistemātiskai informācijas apmaiņai attiecībā uz dažādiem eksporta kontroles aspektiem. Kā minimums tajā jāiekļauj:

- ziņas par ES dalībvalstu izsniegtajām licencēm;

- ziņas par divējāda lietojuma preču eksportā iesaistītajiem eksportētājiem;

- ziņas par eksportētājiem, kas ir reģistrēti vispārējo eksporta atļauju lietotāji;

- ziņas par aizdomīgām organizācijām, kas mēģina iegādāties divējāda lietojuma preces.

Šādas informācijas apkopošana nodrošinātu, ka, no vienas puses, licencēšanas birojiem ir nepieciešamā iepriekšējā informācija par licencēšanas jautājumiem, lai visā ES vienādi piemērotu eksporta kontroles. No otras puses, piekļuve šai informācijai ļautu efektīvāk nostiprināt ES robežas, jo dažādus darījumus varētu viegli pārbaudīt, salīdzinot ar derīgo licenču un eksportētāju sarakstiem.

Jautājumi

41. Kāds ir jūsu viedoklis par augšminēto informācijas apmaiņas modeli?

42. Ar kāda veida informāciju licencēšanas iestādēm vēl būtu jāapmainās, lai visā ES nodrošinātu vienotu eksporta kontroles piemērošanu?

ES vispārējās eksporta atļaujas darbības paplašināšana

Lai nodrošinātu efektīvas eksporta kontroles saskaņā ar jauno eksporta kontroles modeli, ir jāpanāk vienošanās par centienu prioritāšu noteikšanu. Daudzas ES dalībvalstis, kā arī dažas trešās valstis, jau noteikušas sava darba prioritātes, vispārējās atļaujas ietvaros attiecinot sekmējošas eksporta procedūras uz zema riska darījumiem. Eiropas Savienībā ne mazāk kā 7 dalībvalstīs spēkā ir valsts vispārējās eksporta atļaujas ( NGA ), ar kurām atļauj eksportēt vairākus kontrolētos ražojumus plašam galamērķu lokam vienīgi ar minimālām formalitātēm. Acīmredzot, šādas vispārējas atļaujas ļoti sekmē tādu uzņēmējdarbību eksportu, kurām ir piekļuve šādām atļaujām, un ļauj licencēšanas birojiem novirzīt resursus daudz augstāka riska darījumu detalizētai novērtēšanai.

ES līmenī patlaban ir spēkā viena ES vispārējā eksporta atļauja, ar kuru atļauts kontrolētu ražojumu eksports uz 7 galamērķiem. Lai attiecinātu vispārējās atļaujas sniegtās priekšrocības uz eksportētājiem visā ES, Komisija ierosināja 2008. gadā ieviest 6 jaunas vispārējās eksporta atļaujas.

Komisija uzskata, ka jāveic turpmāks darbs, lai paplašinātu ES vispārējo eksporta atļauju pieejamību, jo īpaši jomās, kurās dažām dalībvalstīm jau ir NGA . Šis jautājums ir cieši saistīts ar to, kā ES notiek riska novērtēšana. Patlaban dažādas pieejas riskam noved pie diametrāli pretējiem secinājumiem dalībvalstīs attiecībā uz ES vispārējām eksporta atļaujām. Darījumus, kurus dažās dalībvalstīs uzskata par pietiekami zema riska darījumiem, lai izpelnītos iekļaušanu NGA , citas dalībvalstis uzskata par pārāk riskantiem un tādēļ pieprasa individuālas licences. Tomēr no Komisijas perspektīvas šādām situācijām vienotā tirgū nebūtu jārodas, jo, no vienas puses, tās paver apiešanas iespējas un, no otras puses, tās ES operatoriem rada nevienādus apstākļus. Secīgi vajadzētu spēt panākt plašas vienošanās par zema riska eksportu. Jo īpaši, ņemot vērā vairāku spēkā esošo NGA plašo darbības jomu, kā arī trešās valstīs pieejamo vispārējo atļauju plašo darbības jomu, ES vajadzētu spēt vienoties par plašām ES vispārējām eksporta atļaujām. Lai nosargātu valstu prerogatīvas drošības jomā, šādās plašās ES vispārējās eksporta atļaujās varētu ieviest konkrētus drošības noteikumus, kas ļautu dalībvalstīm bloķēt konkrētus darījumus katrā gadījumā atsevišķi, ja tie apdraudētu valstu būtiskās drošības intereses. Ja varētu panākt vienošanos par šādu kopīgu pieeju, no NGA varētu pakāpeniski attiekties.

Ja šāda vienošanās par jaunām plašām ES vispārējām eksporta atļaujām un pakāpenisku attiekšanos no NGA netiek panākta, būs jāapsver iespēja paplašināt NGA pieejamību, lai tā attiektos arī uz eksportētājiem visās ES dalībvalstīs.

Jautājumi

43. Ko jūs domājat par pakāpenisku atteikšanos no NGA , ja tās aizvietotu ar ES vispārējām eksporta atļaujām? Šādām ES vispārējām eksporta atļaujām būtu līdzīgs priekšmets un galamērķis, bet tās būtu pieejamas eksportētājiem visās ES dalībvalstīs.

44. Kādus jaunus ES vispārējo eksporta atļauju veidus jūs gribētu redzēt ieviešam ES?

45. Kā jūs salīdzinātu pašreiz pieejamo ES vispārējo eksporta atļauju ES001 un NGA ar līdzīga veida atļauju veidiem, kas pieejami trešās valstīs (piemēram, licenču izņēmumi ASV)?

Kopīga pieeja visaptverošajām kontrolēm

Iespēja aizliegt eksporta darījumu attiecībā uz ražojumu, kas nav īpaši iekļauts ES kontroles sarakstā, bet kuru tomēr iespējams izmantot militāriem mērķiem, visā pasaulē ir eksporta kontroles sistēmas pamatelements. Šādas visaptverošās kontroles ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka ražojumi, ko var izmantot ieroču tirdzniecības vai militāriem mērķiem, nenonāktu līdz šādām programmām situācijā, kad to tehniskie parametri mazliet neatbilst kontrolēto ražojumu slieksnim vai tad, ja ražojumi vēl nav iekļauti kontrolējamo ražojumu sarakstā. Tāpēc visaptverošās kontroles ir loģisks sarakstā iekļauto ražojumu kontroles turpinājums.

Visaptverošo kontroļu izmantošana vienmēr ir sarežģīta, bet tā rada īpaši grūti risināmus jautājumus ES kontekstā, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ES eksportētājiem vienādus apstākļus. Visaptverošo kontroļu piemērošanā ir sastopamas divas īpašas problēmas.

- Pirmkārt, ja viena dalībvalsts nosaka visaptverošo kontroli un secīgi pieprasa atļauju īpaša ražojuma eksportam, tas neiespaido līdzīgus darījumus citās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka eksportētājam vienā dalībvalstī var būt jāiet cauri atļaujas pieprasīšanas procedūrai, kamēr viņa konkurenti citās dalībvalstīs var turpināt eksportēt bez jebkādiem ierobežojumiem. Patlaban Divējāda lietojuma regula vienīgi sniedz dalībvalstīm iespēju informēt vienai otru par noteiktajām visaptverošajām kontrolēm, bet neprasa rīkoties pēc šādas informācijas saņemšanas. Secīgi ES eksportētājiem netiek nodrošināti vienādi apstākļi un netiek izpildīti drošības uzdevumi, jo ieinteresētās personas var "pārmeklēt" ES, lai piekļūtu sevi interesējošajiem ražojumiem.

- Otrkārt, ja viena dalībvalsts izsniedz eksporta atteikumu pēc visaptverošās kontroles noteikšanas, citas dalībvalstis ne vienmēr veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu nesamazinājuma principu. Lai gan Divējāda lietojuma regulā noteikts, ka dalībvalstīm pirms atļaujas izsniegšanas jāpārbauda spēkā esošo atteikumu saraksts, kā arī savstarpēji jāapspriežas līdzīgu darījumu gadījumā, visaptverošās kontroles gadījumā iespējams dažās dalībvalstīs atļaujas izsniegšanas process var nebūt īstenots. Secīgi, lai gan viena dalībvalsts var būt izsniegusi eksporta atteikumu, konkurenti citās dalībvalstīs var turpināt tirdzniecību bez jebkādiem ierobežojumiem, kas skaidri pārkāpj vienādu nosacījumu principu visiem ES eksportētājiem un rosina jautājumu par šādu kontroļu ieviešanu vispār.

Augšminētās problēmas ir cieši saistītas ar jautājumu par dažādām riska novērtējuma pieejām visā ES dalībvalstu teritorijā. Pamatā jāizvairās no situācijām, kad viena dalībvalsts uzskata darījumu par pārāk riskantu ieroču tirdzniecības apsvērumu dēļ, lai to atļautu, kamēr citas dalībvalstis līdzīgās vai identiskās situācijās turpina eksportēt ražojumus.

Nākotnē dalībvalstīm varētu uzlikt par pienākumu obligāti apmainīties ar informāciju par noteiktajām visaptverošajām kontrolēm un šādu lēmumu pieņemšanas iemesliem. Turklāt, vārētu apsvērt iespēju izveidot ES mēroga visaptverošo kontroli. Saskaņā ar šādu mehānismu un īpašās situācijās, attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstu grupa varētu lūgt Komisijai izsniegt prasību pēc atļaujas, kas piemērojama visās 27 ES dalībvalstīs un kas derīgs noteiktu laika periodu. Tad muitas iestādēm visā ES varētu prasīt pievērst īpašu uzmanību konkrētiem, īpašiem darījumu veidiem. Šādas kopīgas pieejas ieviešana nozīmētu, ka eksportētāju situācijas nostabilizēšanu visā ES un vienlaicīgu drošības centienu spēcīgu stimulēšanu, jo potenciālie ieroču tirgotāji tiktu efektīvi bloķēti un nespētu pārmeklēt ES, lai atrastu konkrētus ražojumus.

Papildus jāapsver jautājumam par to, kā nodrošināt, lai nenotiek nesamazināšana, kad dalībvalsts pēc visaptverošās kontroles noteikšanas izsniegusi atteikumu. Šajā sakarā būtu jāapsver muitas iestāžu nozīmes stiprināšana vai iespējama papildu kontrolējamo preču pagaidu saraksta izveide, ko varētu balstīt uz nesen pieņemtajiem lēmumiem par atteikumu izsniegšanu. Ar šādu pagaidu sarakstu tiktu ieviesta prasība pēc licences konkrētu preču (kas nav iekļautas ES kontrolējamo preču sarakstā) eksportam uz konkrētiem galamērķiem un tādējādi liktu dalībvalstīm novērtēt minētos eksporta darījumus, balstoties uz kopīgu noteikumu kopumu.

Jautājumi

46. Vai jūs atbalstītu domu par pienākumu dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par noteiktajām visaptverošajām kontrolēm (atļaujas prasības), kas varētu aizvietot esošo brīvprātīgas informācijas apmaiņas pieeju?

47. Vai jūs atbalstītu domu par mehānisma izveidi ES mēroga visaptverošas kontroles noteikšanai?

48. Ko jūs domājat par tādu ražojumu un galamērķu pagaidu saraksta izveidi, kuri saskaņā ar visaptverošajiem nosacījumiem būtu jākontrolē?

Darbs virzībā uz pilnībā integrētu iekšējo tirgu divējāda lietojuma precēm

Diskusija par turpmāko ES eksporta kontroles modeli nebūtu pilnīga, ja netiktu apsvērts jautājums par ES iekšējiem darījumiem, kas aizvien vēl ir viens no brīvas preču aprites ES principa retajiem izņēmumiem. Laikā, kad varētu vienoties par konkrētiem sekmēšanas pasākumiem attiecībā uz ES iekšējiem darījumiem ar militārām precēm, apstākļi, kādēļ būtu jāsaglabā divējāda lietojuma preču kontrole darījumiem ES iekšienē, šķiet diezgan neskaidri. Iekšējā tirgū ir grūti pamatot, kādēļ darījumiem ES iekšienē būtu jāpiemēro pēc būtības identiskas licencēšanas procedūras kā eksportam uz trešām valstīm. Problēmu vēl vairāk saasina skaidru, saskaņotu procedūru trūkums atļauju izsniegšanai darījumiem ES iekšienē. Vairākus gadus pēc kārtas sekojušās ES tiesiskās sistēmās, kas risina eksporta kontroles jautājumus, palikusi atklāta iespēja šādas kontroles atcelt pēc turpmākiem soļiem virzībā uz eksporta kontroles saskaņošanu ES. Diemžēl darbs uz priekšu nav pavirzījies.

ES iekšējo darījumu kontroles neveicina attīstību, jo uzņēmumi mēģina pēc iespējas izvairīties no pārrobežu sadarbības, kad nepieciešams izpildīt nogurdinošu licencēšanas procedūru un grāmatvedību. Kopumā ir vairāki plaša mēroga projekti, kuriem patlaban nepieciešams liels skaits licenču, un tiem noteikti nāktu par labu vienveidīgāka pieeja ES iekšējo darījumu kontrolei.

Jaunajā ES eksporta kontroles modelī būtu nopietni jācenšas izpildīt uzdevumu atcelt divējāda lietojuma preču kontroles ES iekšējiem darījumiem. Kur vien tas nepieciešams drošības apstākļu dēļ, jāapsver alternatīvi veidi, kā nodrošināt, ka nenotiek noteikumu apiešana, tostarp:

- plašāks pēcpiegādes pārbaudes mehānisma pielietojums;

- tādu sertificētu ES gala lietotāju saraksti, kas var saņemt īpašas preces/tehnoloģijas, kuras patlaban uzskaitītas IV pielikumā.

Kā minimums un kā pirmais posms šajā jomā varētu būt uzskaites prasību atvieglošana un vispārējo licenču ieviešana konkrētām precēm.

Jautājumi

49. Vai jūs atbalstītu mērķi arvien vairāk samazināt ES iekšējo darījumu kontroles?

50. Vai jūs atbalstītu domu par licences prasību aizvietošanu ES iekšējiem darījumiem ar pēcpiegādes pārbaudes mehānismu?

51. Vai piekrītat domai par licences prasību aizvietošanu ES iekšējiem darījumiem ar sertificētu gala lietotāju ieviešanu, kā aprakstīts iepriekš?

52. Vai jums ir kādi citi priekšlikumi, kas ļautu arvien vairāk samazināt ES iekšējo darījumu kontroles?

Eksporta kontroles uzlabota īstenošana

Eksporta kontroles tiesību aktu īstenošanu muita veic divos posmos, proti, vietā, kur preces tiek nodotas eksporta procedūrai un uz ES robežas. Patlaban tas notiek, pamatojoties uz ļoti ierobežotu informāciju, kas pieejama īstenošanas iestādēm.

Uzlabojot informācijas apmaiņas mehānismus, kā iepriekš minēts, īstenošanas iestādes varētu gūt piekļuvi apkopotai informācijai par spēkā esošām licencēm, reģistrētiem eksportētājiem, kā arī aizdomīgām organizācijām, ko varētu izmantot labākai augsta riska darījumu noteikšanai un koncentrēt īstenošanas centienus uz tiem.

Papildus būtu jāapsver arī jautājums par atzīta komersanta ( AEO ) statusa labāku izmantošanu eksporta kontroles procesā.

Jautājumi

53. Kāda veida informācija muitas iestādēm būtu vajadzīga, lai pienācīgi īstenotu eksporta kontroles uz ES robežām?

54. Vai muitai varētu būt noderīga pieeja apkopotai informācijai par izsniegtajām licencēm ES un licences saņēmušo eksportētāju saraksti?

55. Kā eksporta kontroles sistēmā varētu izmantot AEO statusu?

SECINāJUMI

Turpmākie pasākumi

Šī zaļās grāmatas apspriešana ir paredzēta ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanas procesa sākšanai, kā noteikts Regulas 428/2009 25. pantā. Tālāk izklāstīts turpmāko pasākumu aptuvenais laika grafiks:

- 2011. gada 31. oktobris – apspriešanas beigas;

- 2012. gada janvāris – ziņojums par zaļās grāmatas rezultātiem;

- 2012. gada septembris – oficiāls ziņojums EP un Padomei atbilstoši 25. pantam;

- 2013.-2014. gads – priekšlikumi par Divējāda lietojuma regulas grozījumiem.

Apspriešanas posms

Visas ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savus uzskatus par augšminētajiem jautājumiem. Iesniegumi elektroniskā formā ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. oktobrim jāsūta šādu e-pasta adresi: TRADE-F1-DU-CONSULT-2011@ec.europa.eu.

Iesniegtās informācija publicēšana

Komisija paredz iespēju publicēt vai izplatīt detalizēto iesniegto informāciju, ko tā saņēmusi kā atbildi uz šo zaļās grāmatas apspriešanu. Ja vēlaties, lai jūsu iesniegtā informācija paliktu konfidenciāla, tas atbildē skaidri jānorāda.

[1] Tiesa 1995. gadā pieņēma divus būtiskus spriedumus lietā C-70/94 - Fritz Werner Industrie-Ausrüstungen GmbH pret Vācijas Federatīvo Republiku un lietā C-83/94 – Kriminālprocess pret Peter Leifer, Reinhold Otto Krauskopf un Otto Holzer.

[2] Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 1. punkts.

[3] Padomes Regula (EK) Nr. 2603/69.

[4] Skatīt iepriekš minētās lietas C-70/94 un C-83/94. Lietā C-83/94 Tiesa konkretizēja, ka visiem šajā saistībā veiktajiem ārkārtas pasākumiem jābūt proporcionāliem izvirzītajam mērķim.

[5] Šajā zaļajā grāmatā izskatīta vienīgi divējāda lietojuma preču eksporta kontrole. ES sankcijas un militārā aprīkojuma eksports speciāli nav iekļauts.

[6] Ar divējāda lietojuma precēm saistīto CN kodu (ietverot, gan preces, kurām pēc būtības ir divējāds lietojums, gan tās, kurām tā nav) analīze liecina, ka divējāda lietojuma preču eksports var veidot gandrīz 10 % no ES eksporta apjoma (augstākā vērtība).

[7] Starptautisko eksporta kontroles režīmu darbs ir cieši saistīts ar vairāku starptautisku instrumentu mērķiem, tostarp Kodolieroču neizplatīšanas līgums, Ķīmisko ieroču konvencija, Bioloģisko un toksisko ieroču konvencija, kā arī ANO Drošības padomes Rezolūcija, piemēram UNSCR 1540.

[8] Neskatoties uz to, ir dažas darbības jomas, proti, muitas jomā, kur tiek izmantota vienota ES pieeja. Piemēram, atbilstība starp ražojumiem kontroles sarakstā un muitas preču nomenklatūra ir saskaņota ES līmenī, izmantojot TARIC datubāzi.

[9] Jāatzīmē, ka ES iekšējo darījumu kontroles attiecībā uz kodolprecēm ir saistītas arī ar SAEA papildprotokolu.