KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

PAR KOMISIJAS STRATĒĢIJU KRĀPŠANAS APKAROŠANAI

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads 3

2. Visaptveroša Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai 5

2.1. Pamatprincipi un prioritātes 7

2.2. Krāpšanas novēršana un atklāšana 9

2.2.1. Komisijas dienestu stratēģijas krāpšanas apkarošanai 9

2.2.2. OLAF loma stratēģiju izstrādē un īstenošanā 11

2.2.3. Sistemātiskas kontroles un riska analīzes 12

2.2.4. Izpratnes veicināšana un apmācība 12

2.3. Izmeklēšana 13

2.3.1. OLAF izmeklēšana 13

2.3.2. Informatori un ziņotāji 14

2.4. Sankcijas 14

2.5. Atgūšana 15

2.6. Citi horizontāli krāpšanas novēršanas instrumenti 16

2.6.1. Starptautiskie likumdošanas standarti 16

2.6.2. Ētika un integritāte 16

2.6.3. Pārredzamība un piekļuve informācijai 16

2.6.4. Iepirkums un dotācijas 16

3. Uzraudzība un ziņošana par īstenošanu 17

IEVADS

Ar šo paziņojumu Komisija uzlabo un modernizē savu stratēģiju krāpšanas apkarošanai. Komisijas jaunās stratēģijas krāpšanas apkarošanai vispārējais mērķis ir uzlabot krāpšanas novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanas noteikumus , kā arī ar samērīgām un atturošām sankcijām un ievērojot likumā paredzēto kārtību nodrošināt atbilstīgas kompensācijas saņemšanu un atturošu ietekmi , jo īpaši ieviešot Komisijas dienestos stratēģijas krāpšanas apkarošanai , kurās tiktu ņemti vērā un precizēti dažādu ieinteresēto personu dažādie pienākumi.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantu Savienība un dalībvalstis apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Līdz ar to krāpšanas novēršana un atklāšana ir visu Komisijas dienestu vispārējs pienākums, veicot ar resursu izmantošanu saistītas ikdienas darbības.

Eiropas Komisija ES budžetu izpilda saskaņā pareizas finanšu vadības principiem (LESD 317. pants). Tā ir apņēmusies nodrošināt, lai spēkā esošais regulējums, politiskās nostādnes, noteikumi un procedūras ļautu krāpšanu efektīvi novērst un atklāt[1].

Ir stiprināta finanšu vadība un pārskatatbildība. Komisijas dienesti[2] ir atbildīgi par ES politikas īstenošanai vai ES iestāžu sekmīgas darbības veicināšanai piešķirto darbības un administratīvo resursu pārvaldību rentablā veidā, iespēju robežās samazinot administratīvo slogu. Šajā saistībā Komisijas dienestu[3] pienākums ir veikt vajadzīgos pasākumus, lai pietiekamā mērā nodrošinātu krāpšanas [4] un pārkāpumu[5] novēršanu un atklāšanu.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veic administratīvu izmeklēšanu. Lai palīdzētu citiem Komisijas dienestiem novērst un atklāt krāpšanu, tas izmanto savu pieredzi un speciālās zināšanas[6].

Krāpšanas novēršana un atklāšana ir pamatā Komisijas politikai krāpšanas apkarošanas jomā. Taču vienlīdz svarīgi ir arī citi faktori, proti, efektīva un lietderīga izmeklēšana, no ES budžeta nepamatoti izmaksātas naudas ātra atgūšana un atturošas sankcijas.

Dalībvalstis pārvalda gandrīz visus ES budžeta ieņēmumus. Kopā ar Komisiju tās pārvalda arī aptuveni 80 % budžeta izdevumu. Atlikušos 20 % Komisijas dienesti pārvalda tieši, daļēji sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Ieteikumos par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrām un dažādās citās rezolūcijās un ziņojumos Eiropas Parlaments (EP)[7], Padome[8] un Revīzijas palāta[9] ir aicinājuši nodrošināt ES finanšu interešu labāku aizsardzību pret pārkāpumiem un krāpšanu. Taču Padome[10] un Parlaments[11] ir aicinājuši arī vienkāršot Eiropas programmas un izvairīties no administratīvā sloga. Tādēļ Komisijai jārod līdzsvars starp izmaksu ziņā efektīvu kontroli un vienkāršošanu.

Padome 2010. gadā pieņēma daudzgadu Stokholmas programmu[12] par politiku tiesiskuma, pilsoniskās brīvības un drošības jomā. Tajā ES un dalībvalstis ir aicinātas pielikt lielākas pūles korupcijas un citu finanšu noziegumu veidu apkarošanā. Tas ietver finanšu noziegumu izmeklēšanas spēju stiprināšanu un precīzāku norādīšanu, kas ir līdzekļu "patiesie īpašnieki".

2011. gadā tiks veiktas vairākas iniciatīvas, lai stiprinātu cīņu pret krāpšanu un korupciju, kas skar ES publiskos līdzekļus.

Komisijas priekšlikuma par OLAF tiesiskā regulējuma grozīšanu[13] mērķis ir panākt, lai OLAF izmeklēšanu veiktu efektīvāk un ātrāk, stiprināt procesuālās garantijas, pastiprināt OLAF sadarbību ar dalībvalstīm un uzlabot tā pārvaldību.

Paziņojumā par ES finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu[14] izklāstīts, kā Komisija plāno aizsargāt nodokļu maksātāju naudu ES līmenī pret nelikumīgām darbībām, tostarp pret draudiem, ko rada korupcija ES iestādēs un ārpus tām. Paziņojumā norādītas iespējas uzlabot krimināltiesisko regulējumu un procesuālos instrumentus, kas pieejami izmeklētājiem un prokuroriem, kā arī norādīta iespējamo iestāžu, piemēram, Eiropas Prokuratūras, izveide.

Papildus šīm iniciatīvām ar paziņojumu par korupcijas apkarošanu ES[15] izveido ES mehānismu ziņošanai par koprupcijas apkarošanu, kas ietver dalībvalstu korupcijas apkarošanas pasākumu regulāru vērtēšanu ("ES ziņojums par korupcijas apkarošanu").

Komisijas 2011. gada darba programmā zem virsraksta "Iniciatīvas likumīgas ekonomikas aizsardzībai" ietverts arī priekšlikums jaunam tiesiskam regulējumam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un atgūšanu[16] .

Ar šo stratēģiju krāpšanas apkarošanai tiek papildinātas šīs iniciatīvas, un tajā galvenokārt aplūkoti labas pārvaldības aspekti. Visi šie paziņojumi kopā ir saskaņots un visaptverošs satvars ES turpmākai politikai krāpšanas un korupcijas apkarošanas jomā.

Šī Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai galvenokārt ir paredzēta Komisijas dienestiem, un ar to stiprinās ES politiku un sekmēs ES finanšu interešu aizsardzību. Ar to papildina Komisijas politiskās pamatnostādnes, kas tika izklāstītas tās nesen publicētajos paziņojumos par Eiropa 2020[17] un ES budžeta pārskatīšanu [18] un kurās tika uzsvērts, cik būtiski ir vienkāršot ES noteikumus un nodrošināt to saskaņotību, vienlaicīgi saglabājot augstu atbildības līmeni un finanšu risku uzraudzību.

VISAPTVEROšA KOMISIJAS STRATēģIJA KRāPšANAS APKAROšANAI

Krāpšana, kas ietekmē ES budžetu — kāda ir pašreizējā situācija un ar kādām problēmām mēs saskaramies?

Jaunākā Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai tika pieņemta 2000. gadā[19], un turpmākie rīcības plāni 2001.-2003. gadam un 2004.-2005. gadam radīja pamatu vispatverošai ES politikai cīņā pret krāpšanu[20]. Komisija laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam savos ikgadējos pārskatos par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu ziņoja par rīcības plānu īstenošanu un virzību saistībā ar krāpšanas apkarošanas politikas izstrādi[21]. Komisija 2007. gadā pieņēma paziņojumu par aizsardzību pret krāpšanu[22] un paziņojumu par pienākumu sadali starp OLAF un Komisijas dienestiem attiecībā uz dalītās pārvaldības izdevumiem, ar ko dienesti uzņēmās atbildību par pārkāpumu un krāpšanas finanšu uzraudzību[23]. Šo paziņojumu īstenošana rāda, ka OLAF speciālās zināšanas saistībā ar izmeklēšanas jomā gūto pieredzi Komisijas darbā var būt svarīgs informācijas avots.

Pašreizējais darbs pie jaunās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanas sniedz Komisijai iespēju stiprināt krāpšanas apkarošanas stratēģijas dažādās ES politikas nozarēs. Daudzgada finanšu shēma laikposmam pēc 2013. gada tiks papildināta ar jauniem, specifiskiem tiesību aktu priekšlikumiem ES programmām. Šajos priekšlikumos jāparedz vispārējais mērķis par plaša apmēra vienkāršošanu, kā arī tajos jāiekļauj atbilstoši krāpšanas apkarošanas pasākumi. Komisija ir apņēmusies rentablā un samērīgā veidā vēl vairāk stiprināt tiesību aktus krāpšanas apkarošanas jomā. Šajā procesā vērā tiks ņemti pasākumi, ko Komisijas dienesti jau ir veikuši.

Krāpnieki, jo īpaši organizētās noziedzības jomā, ātri pielāgojas jauniem apstākļiem. Komisijai jābūt spējīgai risināt šādus jaunus problēmuzdevumus. Tā kā krāpšanas veidi mainās, ES politika krāpšanas apkarošanas jomā ir nemitīgi jāpielāgo. Krāpšanas novēršana un atklāšana ir būtisks pārvaldības aspekts, kuru Komisija ir apņēmusies ņemt vērā visos līmeņos un visā izdevumu / ienākumu ciklā.

ES budžets ir nodokļu maksātāju nauda, kas izmantojama tikai to politikas nostādņu īstenošanai, kuras ir apstiprinājis ES likumdevējs. Taču 2009. gadā dalībvalstis ziņoja par gadījumiem, kuros ir aizdomas par krāpšanu par kopējo summu 279,8 miljonu euro vērtībā, saistībā ar atsevišķajās dalībvalstīs pārvaldītajiem ES līdzekļiem[24].

Šis skaitlis norāda tikai uz šīs problēmas finansiālo apmēru, un tas nenozīmē, ka aizdomas tiks apstiprinātas vai ka naudu nevarēs atgūt. Taču tas rāda, ka jāveic preventīvi pasākumi un esošie pasākumi regulāri jāpielāgo, lai cīnītos pret jaunām krāpšanas shēmām.

Taču ierosinātajiem Komisijas papildu kontroles pasākumiem jābūt samērīgiem, efektīviem un rentabliem. Tā kā krāpšana bieži vien ietver sarežģītas un rūpīgi izstrādātas shēmas tās maskēšanai, iespējamība, ka krāpšana netiks atklāta, ir daudz lielāka, nekā tas būtu citu pārkāpumu gadījumā, un līdz ar to, lai nodrošinātu krāpšanas apkarošanas sistēmu efektivitāti, tām jābūt labāk izstrādātām un sarežģītākām, un tādējādi tās var ietvert lielākas izmaksas. Veicot papildu krāpšanas apkarošanas kontroles pasākumus, dalībvalstu un Komisijas atklātajai un izlabotajai krāpšanas robežvērtībai jābūt lielākai par papildu kontroles pasākumu un izmaksu robežvērtību, ņemot vērā arī iespējamo kaitējumu reputācijai.

Turklāt krāpšanas apkarošanas pasākumi ir jāīsteno saskaņā ar Komisijas paziņoto mērķi, proti, nepalielināt resursus un samazināt administratīvā atbalsta un saskaņošanas funkcijas[25]. Līdz ar to iespējamās papildu investīcijas jārod, saskaņā ar šiem principiem dienestu ietvaros veicot personāla pārcelšanu citā amatā.

Komisija jau ir izstrādājusi un turpina izstrādāt jaunus krāpšanas apkarošanas pasākumus. Turpmāk minētie paraugprakses piemēri rāda, kādas iespējas sniedz labi pārdomāti krāpšanas apkarošanas pasākumi.

Attiecībā uz strukturāliem pasākumiem[26] Komisija ir ieviesusi kopēju krāpšanas novēršanas stratēģiju , kuras mērķis ir uzlabot Komisijas spējas risināt ar krāpšanu saistītus jautājumus, palielināt dalībvalstu un Komisijas dienestu izpratni par to, cik būtiski ir krāpšanu novērst, un stiprināt sadarbību ar OLAF. Ar šo kopējo krāpšanas novēršanas stratēģiju stiprina spēkā esošos pasākumus attiecīgo fondu aizsardzībai un atvieglo šīs stratēģijas krāpšanas apkarošanai īstenošanu šajā budžeta jomā. Citi Komisijas dienesti, piemēram, par pētniecības politiku atbildīgie dienesti, arī ir pieņēmuši īpašas krāpšanas apkarošanas stratēģijas, kuras pieejamos datus izmanto krāpšanas apkarošanas mērķiem.

Taču pagaidām vēl ne visi Komisijas dienesti, kas pārvalda ES līdzekļus, izmanto šādu sistemātisku pieeju.

"Pluto" metodes izstrāde krāpšanas atklāšanai un novēršanai

"Pluto" projekts tika izveidots, lai ar efektīviem analītiskajiem instrumentiem un informāciju par krāpšanas rādītājiem, balstoties uz OLAF darbības pieredzi, Komisijas Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorātam palīdzētu uzlabot tā revīzijas spējas un kontroles funkcijas. Šāda metode ir ļāvusi atklāt vēl daudz lielāku skaitu gadījumu, kuros ir aizdomas par krāpšanu[27].

Ņemot vērā šā projekta gūtos panākumus, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas gadījumu savlaicīgu atklāšanu, plašu interesi par šādas metodes īstenošanu ir izrādījuši citi Komisijas dienesti. Šādas metodes piemērošana tiks sekmēta.

Eiropas Komisija ir izveidojusi ar tīmekļa pārlūkprogrammu pieejamu vienotu tehnisko platformu drošai apmaiņai ar datiem starp muitu un citām svarīgām valsts iestādēm, tostarp ES finanšu ziņu vākšanas vienībām[28] (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes), kuras nosaukums ir "Savstarpējās palīdzības brokeris ( MAB )" . Pateicoties tai un ievērojot noteikumus par datu aizsardzību, ir iespējama droša apmaiņa ar informāciju par konstatētu vai iespējamu preču un skaidras naudas nelikumīgu ievešanu ES vai izvešanu no tās, kā rezultātā vairs nav vajadzīgs veikt apgrūtinošu divkāršu datu ievadi.

Arī attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļas pārvaldību ar jauniem IT rīkiem var ievērojami samazināt ar krāpšanas un pārkāpumu atklāšanu saistīto administratīvo slogu.

Balstoties uz patiesiem gadījumiem Komisijas dienesta praksē, Komisija ir izstrādājusi mācību kursu, kura mērķis ir palielināt informētību par krāpšanu.

Šāda veida specifiski mācību kursi tiks izstrādāti, balstoties arī uz patiesiem gadījumiem citu Komisijas dienestu praksē, un tie tiks regulāri piedāvāti, kā minēts 2.2.4. iedaļā.

Pamatprincipi un prioritātes

Kādi ir Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai pamatprincipi?

Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai attiecas gan uz budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļu.

Turpmāk ir minēti Komisijas politikas galvenie pamatprincipi un mērķi šajā jomā.

Ētika. Komisijai un pārējām par ES līdzekļu pārvaldību atbildīgajām iestādēm jāievēro augstākie ētiskās rīcības un integritātes standarti . To personālam šie standarti ir jāievēro, un tas ir atbilstoši jāapmāca gan par krāpšanas risku identificēšanu, gan vajadzību krāpšanu apkarot.

Labāka pārredzamība. Tā ir būtisks instruments cīņā pret krāpšanu. Attiecīgajai informācijai par ES līdzekļu izmantošanu iespēju robežās jābūt pieejamai formātā, kuru krāpšanas apkarošanas nolūkā var pārbaudīt, salīdzināt un analizēt saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par datu aizsardzību[29].

Krāpšanas novēršana. Izdevumu programmu izstrāde ir pirmais solis krāpšanas efektīvai novēršanai. Tādēļ priekšizpētē un ietekmes novērtējumos vajadzības gadījumā tiks ietverta analīze par krāpšanas varbūtību. Īstenojot programmas, ar rentabliem un uz risku balstītiem uzraudzības un kontroles mehānismiem pienācīgi jāsamazina krāpšanas iespējamība.

Efektīvas izmeklēšanas spējas . Lai krāpšanu varētu efektīvi atklāt un izmeklēt, būtiski ir piemēroti instrumenti un stimuli. Aizdomu par krāpšanu gadījumā krāpšanas apkarošanas iestādēm sadarbībā ar iestādēm un struktūrām, kuras ir atbildīgas par revīzijas izsekojamību, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem vajadzīga konfidenciāla piekļuve vajadzīgajai informācijai. Turklāt attiecīgajām iestādēm un struktūrām pienācīgā apmērā un savlaicīgi jāsaņem informācija no izmeklēšanas struktūras, lai tās varētu veikt piesardzības pasākumus un apturēt pārkāpumus vai krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu. Lai ziņotu par krāpšanas gadījumiem, ziņotājiem, lieciniekiem un informācijas sniedzējiem vajadzīgas vienkāršas, drošas un ātras procedūras.

Sankcijas . Lieta ir jāizskata saskaņā ar likumā paredzēto kārtību un saprātīgā termiņā. Jāpiemēro procedūras, kurās paredzēti uzlaboti standarti lietu atbilstošai izskatīšanai, izmantojot mehānismus, kas ļauj ātri un neatkarīgi rīkoties. Papildus atbilstīgām sankcijām personām, kuras ir notiesātas un administratīvi sodītas, ir faktiski jāliedz piekļuve peļņai, ko tās gūst no pārkāpuma, un izkrāptie līdzekļi jāatgūst.

Laba sadarbība starp iekšējiem un ārējiem dalībniekiem . Laba sadarbība starp ES un atbildīgajām valstu iestādēm, kā arī starp visu iesaistīto iestāžu dienestiem, jo īpaši ir priekšnosacījums krāpšanas efektīvai apkarošanai. Komisija ņem vērā būtisko lomu, kāda ir tās īstenošanas partneriem, īpaši īstenojot dalītu pārvaldību.

Kādas ir Komisijas prioritātes?

Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai ietvers krāpšanas apkarošanas pasākumus tādās jomās kā krāpšanas atklāšana un novēršana (2.2.), izmeklēšana (2.3.), sankcijas (2.4.), atgūšana (2.5.) un citas horizontālas krāpšanas novēršanas stratēģijas, piemēram, ētika un integritāte, pārredzamība un piekļuve informācijai, kā arī iepirkums un dotācijas (2.6.).

Kā prioritārie jāizskata jautājumi saistībā ar krāpšanas novēršanu.

1. Atbilstošu noteikumu par krāpšanas apkarošanu ieviešana Komisijas priekšlikumos izdevumu programmām saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu, ņemot vērā ietekmes novērtējumus, kā minēts 2.2.1. iedaļā.

2. Krāpšanas apkarošanas stratēģiju izstrāde Komisijas dienestu līmenī, piedaloties OLAF (2.2.2. iedaļa) un centrālajiem dienestiem, un šo stratēģiju īstenošana (2.2.1.-2.2.3. iedaļa un 2.2.4. iedaļa), un

3. Direktīvu par publisko iepirkumu pārskatīšana to vienkāršošanas nolūkā, vienlaicīgi dalībvalstīs mazinot krāpšanas risku iepirkuma jomā (2.6.4. iedaļa).

Šīs prioritātes īstenos vēlākais līdz 2013. gada beigām. Pārējie šajā stratēģijā krāpšanas apkarošanai izklāstītie pasākumi tiks īstenoti vēlākais līdz 2014. gada beigām.

Krāpšanas novēršana un atklāšana

Krāpšana un pārkāpumi ir jānovērš un jāatklāj[30] iekšējās kontroles procesā, ko Komisijā piemēro visos pārvaldības līmeņos[31]. Visām struktūrām, kas pārvalda ES līdzekļus, ir juridisks pienākums novērst pārkāpumus un krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu. Praksē tas nozīmē, ka Komisijai, dalībvalstīm un citiem īstenošanas partneriem ir pienākums ieviest vadības un iekšējās kontroles procedūras, kuras ir izstrādātas nolūkā novērst un atklāt pārkāpumus, kļūdas un krāpšanu[32].

Uz krāpšanas novēršanu un atklāšanu vērstās kontroles ir daļa no kontrolēm, kam jānodrošina darījumu likumība un pareizība. Tādēļ šai krāpšanas apkarošanas stratēģijai nebūtu jārada papildu kontroles. Taču nepieciešams nodrošināt, lai esošās iekšējās kontroles sistēmas pienācīgā mērā aptvertu krāpšanas risku.

Kaut gan tiesiskajā regulējumā jau ir ietverts viss prasību kopums, lai nodrošinātu procedūru pareizību un likumību, vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai apmierinošā veidā risinātu situācijas, kurās pastāv īpaša krāpšanas varbūtība. Komisijas centrālie un daži pārvaldības dienesti ir izstrādājuši riska analīzes instrumentus, kuri ir piemēroti arī krāpšanas risku pārvaldībai, taču tie ir regulāri jāpārskata, lai šos problēmjautājumus varētu labāk risināt[33]. Komisija aktīvi atbalstīs krāpšanas riska pārvaldību un uzraudzīs, kādus rezultātus praksē sniedz esošie krāpšanas novēršanas pasākumi.

Komisijas dienestu stratēģijas krāpšanas apkarošanai

Dalībnieku pienākumi ir atkarīgi no pārvaldības veida un politikas jomas. Tādēļ ir vajadzīga attiecīgi pielāgota stratēģija: stratēģijas krāpšanas apkarošanai Komisijas dienestu līmenī jāizstrādā, balstoties uz konkrētās politiskās jomas un attiecīgā Komisijas dienesta vajadzībām, saglabājot dažas kopīgas iezīmes. Universāls risinājums nebūtu visefektīvākais risinājums. Stratēģijas īstenošana vajadzības gadījumā jābalsta uz nozaru stratēģijām krāpšanas apkarošanai , kas jāievieš visiem dienestiem, kuri pārvalda vai uzrauga ES līdzekļus.

Tiešās pārvaldības jomā par dažādām politikas nozarēm atbildīgie Komisijas dienesti pirmkārt ir atbildīgi par krāpšanas novēršanu, krāpšanas gadījumu finansiālu uzraudzību savā atbildības jomā, un vajadzības gadījumā un ciešā sadarbībā ar OLAF tie ir atbildīgi par attiecīgu pasākumu pieņemšanu, lai novērstu krāpšanu vai pārkāpumus[34].

Dalītās pārvaldības jomā dalībvalstīm ir galvenā atbildība par ES budžeta būtiskas daļas (aptuveni 80 %) izpildi[35]. Tas attiecīgajiem Komisijas dienestiem uzliek īpašus uzdevumus attiecībā uz krāpšanas novēršanu un atklāšanu. Dalītās pārvaldības jomā dalībvalstis pirmkārt ir atbildīgas par vadības un kontroles sistēmu izveidi darbības programmām, kuras atbilst reglamentējošajiem noteikumiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina šo sistēmu efektīva ekspluatācija, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanas gadījumus. Pēc tam Komisijai ir jāpiemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismi, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi, īstenojot dalīto pārvaldību.

Īstenojot netiešu, kopīgu, decentralizētu[36], kā arī dalītu pārvaldību, attiecībā uz ES budžeta izpildi Komisijas dienesti paļaujas uz ārējiem partneriem . Krāpšanas apkarošanas stratēģijā Komisijas dienestu līmenī būs jāņem vērā īstenojamo pasākumu samērīgums un izmaksu un ieguvumu attiecība, iespējamības gadījumā balstoties uz esošo stratēģiju. Veids, kādā ārējie partneri veic pārvaldību, ir atšķirīgs, līdz ar to Komisijas dienestiem, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu attiecību, jānosaka, kā katrā jomā vislabāk aizsargāt ES finanšu intereses. OLAF atbalstīs Komisijas dienestus, kā minēts 2.2.2. iedaļā. Vajadzības gadījumā Komisija ierosinās jaunus tiesību aktus vai stiprinās jau esošos, grozīs nolīgumus vai vedīs sarunas ar dalībvalstīm un ārējiem partneriem par vajadzīgajām izmaiņām. Šādos priekšlikumos vērā tiks ņemti arī attiecīgie krāpšanas riska novērtējumi un citas izpētes.

Kādi elementi ir jāiekļauj Komisijas dienestu stratēģijās krāpšanas apkarošanai?

Komisijas dienesti saskaņotā veidā pielāgos savas iekšējās kontroles sistēmas un procedūras , pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu.

Nozaru stratēģijām būtu jāaptver viss krāpšanas apkarošanas cikls, proti, krāpšanas novēršana un atklāšana, sadarbība starp OLAF un Komisijas dienestiem, līdzekļu atgūšana un sankcijas. Tām šie elementi būtu jāpielāgo attiecīgās politikas nozares konkrētajām vajadzībām un apstākļiem, tostarp krāpšanas riskam attiecīgajā nozarē.

Esošās nozaru stratēģijas var izmantot kā pamatu, pēc vajadzības attiecīgi attīstot vai papildinot.

Komisija var arī ieviest reģionālās stratēģijas , kas aptvertu konkrētus krāpšanas veidus. Jauns piemērs horizontālai pieejai ir rīcības plāns cīņai pret cigarešu un alkohola kontrabandu gar ES austrumu robežu, kas ir pievienots šai stratēģijai kā darba dokuments[37].

Komisija izveidos ciešu sadarbību un sinerģiju un sekmēs šajā stratēģijā krāpšanas apkarošanai izklāstīto standartu ieviešanu ES iestādēs, tostarp EĀDD, birojos, aģentūrās un struktūrās , tostarp kopuzņēmumos.

OLAF loma stratēģiju izstrādē un īstenošanā

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999 OLAF "palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā apkarot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Kopienas finanšu intereses"[38]. Šā uzdevuma veikšanā OLAF jābūt iesaistītam agrīnā posmā. Krāpšanas novēršana un atklāšana galvenokārt ir atsevišķo Komisijas dienestu vadītāju pienākums (atkarībā no pārvaldības veida), taču OLAF visā šajā procesā ir būtiska loma.

OLAF būs proaktīva un stiprināta loma, palīdzot dienestiem, cita starpā, izstrādāt metodes un norādes par nozaru stratēģiju krāpšanas apkarošanai izstrādi un īstenošanu.

Šobrīd ar paraugpraksi savā starpā apmainās tikai daži, bet ne visi, Komisijas dienesti, kuri pārvalda ES līdzekļus. Aizsardzības pret krāpšanu korespondentu starpdienestu grupa pārtaps par OLAF organizētu krāpšanas novēršanas un atklāšanas tīklu. Šo tīklu izmantos kā kompetences centru, kas sniegs atbalstu un padomu. Tas izplatīs paraugpraksi (piemēram, iepriekš minēto datizraces projektu "Pluto") un krāpšanas riska novērtējumus, kas balstīti uz OLAF darbības pieredzi, kā arī attiecīgo informāciju, kas ir OLAF rīcībā un ko tam sniegušas dalībvalstis, trešās valstis un starptautiskās organizācijas. Šim tīklam būtu arī jāpalīdz izstrādāt un regulāri atjaunināt Komisijas dienestu pieņemtās nozaru stratēģijas.

OLAF palīdz koordinēt dalībvalstu sadarbību cīņā pret krāpšanu saskaņā ar LESD 325. panta 3. punktu un spēkā esošajiem reglamentējošajiem noteikumiem[39]. Dalībvalstu pasākumi tiek atbalstīti ar regulārām apspriedēm Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēju komitejā ( COCOLAF )[40]. Šai komitejai varētu būt vairākas nozaru apakšgrupas, tādējādi nodrošinot dažādu politikas nozaru ekspertu līdzdalību. Šīm apakšgrupām jāstimulē sadarbība starp dalībvalstu krāpšanas apkarošanas dienestiem, mudinot tos dalīties savā darbības pieredzē un palielināt informētību par dažādās dalībvalstīs atklātajām krāpnieciskajām darbībām.

Iepriekšminētais atspoguļo OLAF lomu, proti, izmeklēt sūdzības par krāpšanas gadījumiem un aktīvi palīdzēt visiem Komisijas dienestiem izstrādāt krāpšanas novēršanas politiku.

Sistemātiskas kontroles un riska analīzes

Atbilstīgi katram pārvaldības veidam Komisijas dienesti ar OLAF palīdzību ieviesīs sistēmas, kas tiem sniegs pienācīgu pārliecību, ka tie spēs atklāt būtiskus pārkāpumus un krāpšanu. Proti, jārada nosacījumi, kas ar īpašiem rādītājiem ("sarkanie karodziņi") ļautu identificēt aizdomīgas darbības vai dalībniekus.

Dienesti izvērtēs vajadzību uzlabot krāpšanas riska novērtējumu , izstrādājot sistemātiskāku un formālāku procedūru, lai varētu noteikt jomas, kurās pastāv krāpšanas risks. Vienlaicīgi, pēc iespējas efektīvāk izmantojot esošos resursus, dienestiem jāievieš inteliģentas kontroles sistēmas, izmantojot IT rīkus, kas ir attiecīgi pielāgoti to vajadzībām un ko daži dienesti ir izstrādājuši sadarbībā ar OLAF[41]. Šādi rīki ļauj, piemēram, apkopot esošos datus saistībā ar ES finansētiem projektiem, kas ir pabeigti vai joprojām norit. Šāda pieeja ir lietderīga ne tikai, lai novērstu krāpšanu, bet arī, lai atklātu plaģiātu un krāpniecisku divkāršu finansējumu. Šie rīki būs pilnībā lietderīgi tikai tad, ja attiecīgās informācijas sistēmas ietvers pilnīgus, saskaņotus un uzticamus datus par ES līdzekļiem. Nosakot tehniskās prasības jaunajām IT sistēmām, vērā jāņem arī iespēja krāpšanas novēršanas nolūkā veikt datu analīzi.

Saziņa starp Komisijas dienestiem par krāpšanas riskiem varētu būt labāka. Tiks pārskatīts veids, kādā tiek izmantota Komisijas iekšējā agrīnās brīdināšanas sistēma [42], lai to padarītu par vēl efektīvāku krāpšanas novēršanas instrumentu tiešās pārvaldības jomā. Jārada priekšnosacījumi plašākai informācijas apmaiņai , ar ārējiem dalībniekiem, izmantojot izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi[43], balstoties uz attiecīgajiem tiesību aktiem un ievērojot noteikumus par datu aizsardzību.

Dažās ar starptautiskām organizācijām kopīgās pārvaldības jomās nepietiekama piekļuve dokumentiem un informācijai var būt par šķērsli efektīvai uzraudzībai[44]. Komisija arī turpmāk centīsies uzlabot juridiskos instrumentus sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un pārliecināties, lai tie tiktu pareizi īstenoti un piemēroti. Tas var nozīmēt to, ka starptautiskos nolīgumos un saprašanās memorandos saskaņā ar esošajiem noteikumiem par izmeklēšanu tiek iekļauti noteikumi par apmaiņu ar informāciju un sadarbību operatīvā līmenī, tostarp veicot kopīgu izmeklēšanu.

Izpratnes veicināšana un apmācība

Komisija regulāri veiks pasākumus, lai veicinātu tās personāla , jo īpaši projektu vadītāju, finanšu darbinieku, revidentu ES delegāciju personāla izpratni par iespējamām krāpnieciskām darbībām. Lai veicinātu šīs politikas īstenošanu, tā cieši sadarbosies ar EĀDD un citām ES iestādēm. Tā izplatīs informāciju par agrīnās brīdināšanas sistēmu, kārtību, kādā jāziņo par krāpšanu , un pasākumiem krāpšanas apkarošanai. Šādi pasākumi ietver krāpšanas un pārkāpumu ietekmes mazināšanu, savlaicīgi pieņemot vajadzīgos pasākumus to apturēšanai, un sākotnēji galvenā uzmanība tiks pievērsta visvairāk skartajām struktūrām un vienībām. Izplatītajai informācijai jāietver informācija par krāpšanas apkarošanas pasākumiem un OLAF.

Visi darbinieki , kas strādā ar projektu vadību un finanšu darbībām, ir atbildīgi par krāpšanas novēršanu un atklāšanu, un viņiem jābūt pienācīgi apmācītiem, tostarp jautājumos par krāpšanas apkarošanu. OLAF izveidos iekšēju īpašo Komisijas tīmekļa vietni par krāpšanas apkarošanas tēmu , kurā tiks sniegtas metodiskās norādes, lai palīdzētu dienestiem un izpildaģentūrām izstrādāt stratēģijas krāpšanas apkarošanai, tostarp izstrādāt paraugprakses vadlīnijas un atpazīt krāpšanas shēmas, un ar savām īpašajām zināšanām palīdzēs izstrādāt mācību programmu.

OLAF tīkls krāpšanas novēršanai un atklāšanai un, iespējams, citas esošās ekspertu grupas sekmēs izpratnes veicināšanu un apmācību.

Komisija un jo īpaši OLAF attiecībā uz krāpšanas un korupcijas apkarošanas politikas izstrādi arī turpmāk ar citām starptautiskajām organizācijām un ekspertu struktūrām apmainīsies ar paraugpraksi, ar tām sadarbosies un atbalstīs tās. Pēdējās minētās darbības tiks koordinētas ar ES mehānismu ziņošanai par korupcijas apkarošanu.

Izmeklēšana

OLAF izmeklēšana

Komisija ir iesniegusi savu grozīto priekšlikumu par OLAF reformu[45]. Ar šo priekšlikumu palielina OLAF veiktās izmeklēšanas efektivitāti[46]. Priekšlikumā arī paredzēta labāka sadarbība ar citām iestādēm. Tajā paredzētas īpašas procesuālās tiesības un garantēta individuālo tiesību aizsardzība saskaņā ar ES Pamattiesību hartu.

Informācijas plūsmai starp Komisijas dienestiem un OLAF pirms izmeklēšanas, tās laikā un pēc tās būtu jāļauj Komisijai pieņemt atbilstošus piesardzības pasākumus, piemēram, dotāciju, līgumu vai maksājumu atlikšanu uz laiku un notiekošo pārkāpumu apturēšanu. Tas palīdzēs OLAF piekļūt visai informācijai, kas tam vajadzīga izmeklēšanās nolūkā.

Ja izmeklēšanā iesaistīti ES iestāžu darbinieki ("iekšējā izmeklēšana"), lietas sekmīgai izmeklēšanai būtisks priekšnosacījums ir intensīva sadarbība starp OLAF un citiem izmeklēšanas dienestiem . Vajadzības gadījumā šāda sadarbība ir jāstiprina, jo īpaši sadarbība starp OLAF un pārējiem ES iestāžu izmeklēšanas un pārbaudes dienestiem . [47]

Attiecībā uz visiem pārvaldības veidiem dalībvalstīs[48], trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās jānosaka , kuras iestādes veic centrālā kontaktpunkta funkcijas . Saskaņā ar ierosinājumu grozītajā priekšlikumā par OLAF reformu OLAF izmeklēšanas nolūkiem šos kontaktpunktus var izmantot kā tiešu saikni.

OLAF izmeklēšanas vajadzībām sadarbība starp OLAF un Komisijas dienestu ārējiem revidentiem vajadzības gadījumā vēl vairāk jāstiprina, lai varētu izmantot īpašās zināšanas attiecīgajā jautājumā. Šajā nolūkā Komisijas revidenti var piedalīties OLAF misijās un pārbaudēs uz vietas.

OLAF ar dalībvalstīm dalās savā darbības pieredzē un paraugpraksē ES finanšu interešu aizsardzības jomā. Tam būtu jāatbalsta kopīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ko veic dalībvalstis[49]. Partneriem pēc iespējas agrāk būtu jāinformē OLAF par atklātajiem krāpšanas gadījumiem un, uzraugot lietas virzību, saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu šī informācija jāatjaunina.

Attiecībā uz jauno daudzgadu finanšu shēmu izdevumu programmās un visos ar tām saistītajos lēmumos, līgumos un dotāciju nolīgumos, ko finansē ES, jānorāda, ka OLAF ir pilnvarots izmeklēt gadījumus, kad ir radušās aizdomas par krāpšanu ES finansētās programmās un projektos[50]. Attiecīgajos noteikumos jāparedz, ka visiem līgumslēdzējiem un finansējuma saņēmējiem, un to darbiniekiem pēc OLAF pieprasījuma ir pienākums sniegt tam piekļuvi visai informācijai par programmu un projektu īstenošanu. Līgumslēdzējiem un finansējuma saņēmējiem būtu jānosaka par pienākumu līgumos, kas noslēgti ar apakšlīgumu slēdzējiem, iekļaut attiecīgos noteikumus, lai tādējādi attiecībā uz visiem apakšlīgumu slēdzējiem OLAF būtu tādas pašas piekļuves tiesības.

Informatori un ziņotāji

Lai atklātu krāpšanu, būtiska nozīme ir noteikumiem par ziņošanu, kad ir radušās aizdomas par krāpšanu un korupciju, un par to visu informantu aizsardzību , kas rīkojas godprātīgi. ES tiesību aktos ietverti ES personālam paredzēti noteikumi par ziņošanu[51]. Visām pārējām personām ( informantiem ) arī jābūt iespējai viegli piekļūt izmeklēšanas iestādēm, piemēram, OLAF[52]. Komisija apsvērs, kā ziņotāji var saņemt labākas norādes un aizsardzību no attiecīgajām iestādēm un kā vēl vairāk iedrošināt informantus ziņot par pārkāpumiem, krāpšanu un korupciju (piemēram, pasākumi, kas motivē informantus un iedrošina informāciju atklāt brīvprātīgi).

Sankcijas

Komisija racionalizēs un stiprinās finanšu un/vai administratīvo sankciju piemērošanu, tostarp izslēgšanu no ES finansējuma nopietnu pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas gadījumā. Lemjot, kādas sankcijas piemērot juridiskām personām, vērā jāņem tas, kādus pasākumus šīs juridiskās personas ir pieņēmušas attiecībā pret personām, kuras ir atbildīgas par krāpšanu un korupciju. Saskaņā ar esošo tiesisko regulējumu šīs sankcijas pienācīgā mērā jādara zināmas.

Dalībvalstu pienākums ir ziņot par konkrētiem krāpšanas gadījumiem, kas kaitē ES budžetam, kuri var būt par pamatu saņēmēju izslēgšanai no turpmāka ES finansējuma[53]. Taču tām nav nekāda pienākuma glabāt šo informāciju centralizētā sistēmā, kas novirzītu informācijas plūsmas caur vienu atbildīgo iestādi, tādējādi padarot sistēmu efektīvāku. Tādēļ Komisija iedrošinās dalībvalstis pieņemt pamatnostādnes iestādēm valstu līmenī , lai nodrošinātu, ka paziņojumi tiek pienācīgi nosūtīti uz Komisijas izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi. Komisija aicinās dalībvalstis un ES iestādes pieņemt pasākumus, lai veicinātu izpratni par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus visā ES[54], Komisija izvērtēs, vai dalībvalstu piemērotās finanšu un/vai administratīvās sankcijas saskaņā ar valstu noteikumiem ir pietiekami efektīvas, samērīgas un atturošas . Tā arī sagatavos attiecīgas likumdošanas iniciatīvas, jo īpaši muitas jomā, kā paredzēts Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā[55].

Lai disciplinārajām sankcijām būtu lielāka atturošā ietekmi, disciplinārlietu iznākums jādara zināms efektīvākā veidā, vienlaicīgi ievērojot iesaistīto personu pamattiesības un datu aizsardzības princips. Informācija par darbiniekiem, kuriem ir piemērotas sankcijas, jāglabā un krāpšanas novēršanas nolūkā tajā jādalās ar citām iestādēm, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, saskaņā ar noteikumiem datu aizsardzības noteikumiem un ievērojot atbilstošos īpašos aizsardzības pasākumus[56].

Atgūšana

Dalītās pārvaldības gadījumā dalībvalstis pirmkārt ir atbildīgas par pārkāpumu un krāpšanas izmeklēšanu un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu, tostarp pēc OLAF veiktas izmeklēšanas[57]. Tiešās pārvaldības gadījumā Komisijas dienestiem nekavējoties jāizdod iekasēšanas rīkojumi pēc OLAF veiktas izmeklēšanas. Svarīgi, lai informācija par šīm iekasētajām summām sistemātiski tiktu izmantota OLAF operatīvajās darbībās. Komisija savos ziņojumos par Eiropas savienības finanšu interešu aizsardzību arī turpmāk uzlabos datu par atgūtajām summām pilnīgumu, kvalitāti un izklāstu[58].

Citi horizontāli krāpšanas novēršanas instrumenti

Starptautiskie likumdošanas standarti

Komisija nodrošinās attiecīgo starptautisko konvenciju un standartu saistībā ar krāpšanas apkarošanu pienācīgu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot ANO Pretkorupcijas konvencijai, Eiropas Padomes instrumentiem ( GRECO ) un ESAO un G20 standartiem un ieteikumiem[59].

Ētika un integritāte

Komisijai ir detalizēti noteikumi par ētiku un integritāti personālam[60], kā arī Komisijas locekļiem[61]. Šie noteikumi nesen tika pārskatīti. Visiem jaunajiem darbiniekiem Komisija nodrošina kursus, kā arī tiek piedāvāti kursi zināšanu atsvaidzināšanai.

Komisija nodrošinās, lai augstākā vadība personālu pienācīgi un regulāri informētu par ES Civildienesta noteikumiem un ētiskajām vērtībām un nodrošinātu tiem atbilstošu apmācību.

Komisijai jānodrošina, ka saistībā ar darbā pieņemšanu un personāla administrāciju tiek piemēroti efektīvi krāpšanas novēršanas pasākumi. Šajā saistībā jāpārbauda pretendenta pagātne.

Pārredzamība un piekļuve informācijai

Pārredzamība veicina krāpšanas novēršanu un atklāšanu. Lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi tiek pārvaldīti pārredzamā veidā un saskaņā ar spēkā esošajām tiesiskajām prasībām, iedzīvotājiem jānodrošina viegla piekļuve attiecīgajai informācijai.

Eiropas pārredzamības iniciatīvas[62] rezultātā Komisija ir arī ieviesusi brīvprātīgu režīmu, ar kuru tiek panākta lielāka pārredzamība, pārstāvot intereses ES līmenī. Ir izveidots reģistrs un pieņemts rīcības kodekss. Komisija 2011. gada jūnijā plāno parakstīt starpiestāžu nolīgumu ar Eiropas Parlamentu par kopīgu reģistru[63].

Iepirkums un dotācijas

Komisija šobrīd pārskata ES iepirkuma direktīvas[64]. Tam būtu jāvienkāršo iepirkuma procedūras un jāpalielina to pārredzamība visos līmeņos — ES un dalībvalstīs. Saistībā ar reformu Komisija izskatīs citas iespējas, kā novērst krāpniecisku rīcību un interešu konfliktu saistībā ar publisko līdzekļu sadali.

Komisija arī apsver iespēju ierosināt noteikumus par pakalpojumu koncesiju piešķiršanu, kas var ietvert ES līdzekļu izmantošanu publiskā un privātā sektora partnerībā, un uz kurām šobrīd neattiecas nekādas skaidras prasības par pārredzamību.

Organizācijām, kas saņem ES līdzekļus, pēc pieprasījuma jāspēj pierādīt pārredzamību. Jābūt iespējai, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, pārbaudīt visas attiecīgās iestādes struktūras. Tas attiecas arī uz konsorcija partneriem un trešām personām, kas saņem finansiālu atbalstu, realizējot dotācijas.

UZRAUDZīBA UN ZIņOšANA PAR īSTENOšANU

Atsauce uz šo stratēģiju krāpšanas apkarošanai jāiekļauj Komisijas šobrīd spēkā esošajā stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes ciklā, kas paredz visus plānošanas, uzraudzības un ziņošanas mehānismus. Stratēģijas krāpšanas apkarošanai neparedz papildu kontroles un administratīvo slogu, bet tās ir pienācīgi jāiekļauj esošajos plānošanas, kontroles un ziņošanas mehānismos.

Komisijas dienestu ikgadējos pārvaldības plānus izmanto darbību plānošanai un uzraudzībai; tajos jābūt ietvertai arī šo dienestu stratēģijām krāpšanas apkarošanai. Gada darbības pārskats ir ziņošanas instruments, kurā katrs dienests izklāsta, kas attiecīgajā gadā ir sasniegts, tostarp, kā tas ir uzlabojis savas vadības un kontroles sistēmas un finanšu pārvaldību, tostarp krāpšanas apkarošanas jomā. Gada darbības pārskatos [65] saistībā ar to iekšējās kontroles sistēmu novērtējumu jābūt ietvertai informācijai par krāpšanas novēršanu, atspoguļojot nozaru stratēģiju īstenošanu un aprakstot, kādi pasākumi ir pieņemti krāpšanas riska mazināšanai[66]. Tajos arī regulāri jāietver jaunākā informācija par nozaru krāpšanas apkarošanas stratēģiju īstenošanu.

Sākot no 2013. gada, Komisijas ziņojumā par ES finanšu interešu aizsardzību Komisija ziņos par šīs stratēģijas krāpšanas apkarošanai īstenošanas gaitu.

Šie pasākumi nodrošinās, ka krāpšanas apkarošanas pasākumi joprojām ir starp prioritārajiem jautājumiem Komisijas darba kārtībā, un uzsvērs to nozīmību saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

[1] Krāpšanas definīcija ir sniegta 1. pantā Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.).

[2] Atsauces uz Komisijas dienestiem aptver visus Komisijas ģenerāldirektorātus un dienestus, kā arī izpildaģentūras.

[3] Deleģētie pilnvarotāji saskaņā ar LESD (322. pants) un Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

[4] Skatīt Finanšu regulas 28. un 28.a pantu.

[5] "Pārkāpums" nozīmē Kopienas tiesību normas pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt ES finanšu interesēm, 1. panta 2. punkts Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995.).

[6] Komisijas paziņojums: "Krāpšanas novēršana, pamatojoties uz operatīvajiem rezultātiem – dinamiska pieeja aizsardzībai pret krāpšanu"(COM(2007) 806 galīgā redakcija).

[7] Piemēram, ziņojumi par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu — 2008. gada ziņojums (2009/2167(INI)) un 2009. gada ziņojums (2010/2247(INI)).

[8] Skatīt, piemēram, Padomes rezolūciju par visaptverošu ES politiku pret korupciju – 2005. gada 14. aprīlis; Spānijas prezidentūras (2010. gada pirmais pusgads) organizētās Eiropas Prokuratūras darba grupas secinājumi un Beļģijas prezidentūras (2010. gada otrais pusgads) paziņojums par Stokholmas programmu.

[9] Revīzijas palātas Atzinums Nr. 1/2001 "Eiropas Savienības budžeta finanšu pārvaldības uzlabošana: risks un izaicinājumi", OV C 35, 12.2.2010., 4. lpp.; Revīzijas palātas 2009. finanšu gada pārskats, OV C 303, 9.11.2010., 10., 11., 26. lpp.

[10] Skatīt, piemēram, EUCO 2/1/11 REV1, 2011. gada 8. marts ("Ir ļoti svarīgi vienkāršot ES instrumentus, kas paredzēti pētniecības, attīstības un inovācijas stiprināšanai, lai tos varētu pilnīgāk izmantot vislabākie zinātnieki un visinovatīvākie uzņēmumi, tostarp attiecīgām iestādēm vienojoties par jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, kā arī starp riska uzņemšanos un izvairīšanos no riska.").

[11] Eiropas Parlamenta 2010. gada 11. novembra Rezolūcija – P7 TA(2010)0401 (tajā uzsvērti sarežģītie un laikietilpīgos noteikumus par dalību, augstām personāla izmaksām un birokrātiju).

[12] OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[13] COM(2011) 135 galīgā redakcija.

[14] Paziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu – Integrēta politika nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai, COM(2011) 293 galīgā redakcija.

[15] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par korupcijas apkarošanu ES (COM(2011) 308 galīgā redakcija).

[16] http://ec.europa.eu/atwork/programmes/index_en.htm.

[17] COM(2010) 2020.

[18] COM(2010) 700.

[19] COM(2000) 358 galīgā redakcija.

[20] COM(2001)254 galīgā redakcija; COM(2004) 544 galīgā redakcija.

[21] Sīkākai informācijai skat. COM(2006)378, 5-12. lpp. (stratēģijas 2000.-2005. gadam novērtējums).

[22] COM(2007) 806 galīgā redakcija.

[23] C(2007)5709.

[24] COM(2010) 382, 6. lpp. Šis skaitlis attiecas uz posmu tūlīt pēc pārkāpumu izmeklēšanas sākšanas, kad ir radušas provizoriskas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu.

[25] SEC(2007) 530.

[26] Jo īpaši Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Zivsaimniecības virzības finansēšanas instruments (ZVFI).

[27] OLAF 2010. gada ziņojums, 30. lpp.

[28] Šī platforma ir jo īpaši paredzēta, lai izpildītu prasību par apmaiņu ar informāciju, ko Finanšu darījumu darba grupa ( FATF ) ir noteikusi īpašajā ieteikumā IX par skaidras naudas pārvadātājiem, kas ES ir īstenots saskaņā ar 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulā (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (OV L 309, 25.11.2005., 9.-12. lpp.).

[29] Skatīt Finanšu regulas 29. un 30. pantu (pārredzamības princips).

[30] Krāpšana ir noziedzīgs nodarījums, kuru kvalificē tiesa. Šajā paziņojumā krāpšanas un pārkāpumu atklāšana attiecas uz tādu faktu vai ļoti aizdomīgu apstākļu atklāšanu, kas norāda uz pārkāpumiem un līdz ar to iespējamu krāpšanu (piemēram, ko veikuši finanšu darbinieki vai revidenti), par kuriem ir jāziņo OLAF, lai tas šos pārkāpumus izmeklētu .

[31] Finanšu regulas 28.a pants.

[32] Finanšu regulas 60. panta 4. punkts, to lasot saistībā ar Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 48. pantu (OV L 357, 31.12.2002., 1.-71. lpp.).

[33] Skatīt Komisijas paziņojumu "Virzībā uz efektīvu un saskaņotu riska pārvaldību Komisijas dienestos" (SEC(2005)1327).

[34] Veicot tiešo pārvaldību, saskaņā ar Finanšu regulas 53.a pantu izpildes uzdevumi jāveic tieši Komisijas dienestiem vai ES delegācijām.

[35] Finanšu regulas 53.b pants.

[36] Finanšu regulas 54., 53., 56. un 163. pants.

[37] SEC(2011) 791

[38] 1. pants; grozītajā priekšlikumā par OLAF reformu (COM(2011)135) šī daļa ir nedaudz pielāgota, ciktāl OLAF jāpalīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā apkarot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Kopienas finanšu intereses.

[39] Padomes 1997. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.) un 1. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.).

[40] Komisijas Lēmums 94/140/EK , OV L 61, 4.3.1994., 27. lpp.

[41] Piemēram, 1. iedaļā minētais datizraces projekts "Pluto", ko izstrādājuši pētniecības finansēšanā iesaistītie dienesti un OLAF.

[42] Komisijas 2008. gada 16. decembra Lēmums C(2008) 3872 par agrās brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām, OV L 344, 20.12.2008., 125. lpp.

[43] Finanšu regulas 95. pants.

[44] Revīzijas palātas Atzinums Nr. 1/2001 "Eiropas Savienības budžeta finanšu pārvaldības uzlabošana: risks un izaicinājumi", OV C35, 12.2.2010., 14. punkts.

[45] COM(2011) 135.

[46] Revīzijas palāta arī uzsver vajadzību panākt lielāku efektivitāti. Skatīt Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2011 “Pēcpārbaude Īpašajam ziņojumam Nr. 1/2005 par to, kā tiek vadīts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai”.

[47] Grozītajā priekšlikumā par OLAF reformu (COM(2011) 135) noteikts, ka OLAF par prioritāro nosaka izmeklēšanas darbu, skatīt 5. panta 1. punktu, un Paskaidrojuma raksts, 4. lpp.

[48] Tas paredzēts grozītā priekšlikuma par OLAF reformu (COM(2011)135) 3. pantā. Skatīt arī paskaidrojuma rakstu, 4. lpp.

[49] Saskaņā ar grozītā priekšlikuma par OLAF reformu (COM(2011)135) 1. pantu "atbalsta kopīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ko uz brīvprātības pamata veic dalībvalstis".

[50] Šajā saistībā skatīt SEC(2007)1676 par darbībām aizsardzībai pret krāpšanu attiecībā uz izdevumu programmām Finanšu perspektīvās 2001.-2006. gadam.

[51] Civildienesta noteikumi, 22.a un 22.b pants (OV 45, 14.6.1962., 1385. lpp.).

[52] Piemēram, sistēmu brīdināšanai par krāpšanas gadījumiem ( FNS ) var izmantot konfidenciālai ziņošanai: https://fns.olaf.europa.eu/.

[53] Finanšu regulas 95. panta 2. punkts.

[54] Skatīt attiecīgās iniciatīvas, kuras ir aplūkotas Paziņojumā par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu, COM(2011)293.

[55] COM(2010) 171, 22. lpp.

[56] Skatīt Direktīvas 95/46/EK 8. panta 5. punktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punktu.

[57] Finanšu regulas 53.b panta 2. punkta c) apakšpunkts.

[58] http://ec.europa.eu/anti_fraud/reports/anti-fraud_en.html.

[59] Skatīt Komisijas paziņojumu "Korupcijas apkarošana ES" (COM(2011)308), 9.-10. lpp.

[60] Civildienesta noteikumi (OV 45, 14.6.1962., 1385. lpp.), Labas administratīvās prakses kodekss (OV L 267, 20.10.2000.), Praktiskās norādes par personāla ētiku un uzvedību un citi īpaši noteikumi.

[61] Komisāru rīcības kodekss (C(2011)2904): http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/pdf/code_conduct_en.pdf).

[62] SEC(2005)1300 un SEC(2005)1301.

[63] http://ec.europa.eu/transparency/index_en.htm.

[64] Zaļā grāmata par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju (COM(2011)15).

[65] Šie pārskati ir publicēti ES tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/index_en.htm.

[66] Par vispārējo ziņošanu par šo krāpšanas apkarošanas stratēģiju skatīt 3. iedaļu.