SATURS

1. Ievads 3

2. Dalībvalstu ziņojumu kopsavilkums 3

3. Zvejas jaudas tendences 2009. gadā 8

3.1. Kontinentālā flote, izņemot attālākajos reģionos reģistrētos kuģus 8

3.2. Attālākajos reģionos reģistrētās zvejas flotes 8

4. Zvejas jaudas pārvaldības noteikumu ievērošana 8

5. Dalībvalstu ziņojumu kvalitāte 8

6. Komisijas secinājumi 12

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par 2009. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām

IEVADS

Dalībvalstīm katru gadu līdz 1. maijam jāiesniedz Komisijai ziņojums par iepriekšējā gadā īstenotajiem centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp flotes zvejas jaudu un pieejamajām zvejas iespējām[1]. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem un ES zvejas flotes reģistra datiem, Komisija ir sagatavojusi kopsavilkuma ziņojumu par 2009. gadu un iesniegusi to Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) un Zvejniecības un akvakultūras komitejai. Ar šo ziņojumu Komisija Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedz dalībvalstu ziņojumu kopsavilkumu, tehnisko pielikumu (Komisijas dienestu darba dokuments Nr. SEC(2011) 759) un iepriekš minēto komiteju atzinumus (Komisijas dienestu darba dokuments Nr. SEC(2011) 760).

DALīBVALSTU ZIņOJUMU KOPSAVILKUMS

Šogad desmit dalībvalstis savu ziņojumu iesniedza laikus, pārējie ziņojumi tika saņemti ar vienas līdz divpadsmit nedēļu novēlojumu. Neraugoties uz šo kavēšanos, Komisija 2010. gada 31. jūlijā iesniedza kopsavilkuma ziņojumu iepriekš minētajām komitejām. Turklāt jānorāda, ka dalībvalstu sniegtās informācijas kvalitāte ne vienmēr bija pietiekama, lai to izmantotu šajā ziņojumā, kaut gan vairums dalībvalstu bija ievērojušas Regulas (EK) Nr. 1438/2003 13. pantā noteikto ziņojuma struktūru.

Šajā ziņojumā apkopota informācija par dalībvalstu zvejas flotēm, spēkā esošo zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekmi un iekļaušanas/izslēgšanas režīma ievērošanu dalībvalstīs.

Beļģija. Ziņojumā vadlīnijas tika piemērotas ar rāmja trali zvejojošo kuģu segmentam, kas zvejo galvenokārt jūras zeltpleksti un jūrasmēli. Bioloģiskā indikatora vidējā vērtība jūras zeltplekstei un jūrasmēlei kopā bija mazāka par viens, taču ne katram krājumam atsevišķi. Septiņi kuģi (jauda lielāka par 221 kW), kas zvejo ar rāmja trali, tika nodoti sadalīšanai un divi kuģi tika daļēji norakstīti. Ar rāmja trali zvejojošo 24–40 m kuģu segmentā bija raksturīgs augsts jūras zeltplekstes un jūrasmēles kvotas izmantojums visos zvejas apgabalos, izņemot VIIa apgabalu. Saskaņā ar ziņojumu zemā zvejas jaudas izmantojuma galvenais iemesls bija kvotu apmaiņas rezultātā pieaugusī nacionālā kvota. Nākotnē flotes zvejas jaudas samazinājums ar norakstīšanas palīdzību nav plānots.

Bulgārija. Ir 2100 zvejas kuģi ar garumu mazāku par 12 m, kas veido aptuveni 95 % no visiem Bulgārijas kuģiem. Saskaņā ar ziņojumu no 2206 kuģiem neaktīvo kuģu skaits 2009. gadā bija 1304. Pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kuru pieņēma vēl pirms pievienošanās, flotē tika iekļauti pieci kuģi. Kopumā no flotes reģistra 2009. gadā, nesaņemot publisko atbalstu, tika izslēgti 366 kuģi, no kuriem 344 kuģi tika izslēgti, jo tika piemērots valsts administratīvais pasākums attiecībā uz neaktīviem kuģiem. Bulgārijas ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Tehniskais indikators liecina par zemu zvejas jaudas izmantojumu visos flotes segmentos, taču trīs no šiem segmentiem izmantoja vairāk jūrā pavadīto dienu nekā pagājušajā gadā. Kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 m, vērtējums ir visnelabvēlīgākais. Bulgārija plāno izstrādāt stingrākus likumdošanas pasākumus attiecībā uz neaktīvajiem kuģiem. Nozvejas kvotu režīmu Bulgārija piemēro tikai divām galvenajām sugām: akmeņplekstei un brētliņai.

Dānija. Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas un 11 flotes segmenti kategorizēti saskaņā ar Datu vākšanas regulu. Analīzes rezultāti liecina, ka pašreizējā situācija ir diezgan stabila un nav būtiska ilgtermiņa zvejas jaudas pārpalikuma. Tomēr, kad tiek iekļauti pasīvie kuģi, veidojas zvejas jaudas pārpalikums mazo kuģu segmentos. Sarežģītie ekonomiskie apstākļi var nozīmēt, ka ekonomiskie indikatori parādīs zvejas jaudas pārpalikuma pieaugumu ekonomiskā izteiksmē. Lielākais zvejas jaudas samazinājums skāris 12–24 m kuģu segmentu. Sadalīšanai nodoto kuģu zvejas jauda 2009. gadā sasniedza 4684 GT, kas bija 6 % no kopējās jaudas. Pastāvošā iespēja nodot kvotu ir izraisījusi komerciālo kuģu skaita samazināšanos Dānijā. Pārvaldības sistēmas trūkums ir apgrūtinātās iespējas pārbaudīt, vai dzinēja jauda ir norādīta pareizi.

Vācija. Ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas. Ziņojumā salīdzinātas jaudas tendences katrā flotes segmentā un attiecīgi tendences galvenajos krājumos. Piecdesmit pieci kuģi tika izslēgti no Vācijas zvejas flotes (-3 %); kopējā tilpība tika samazināta par 552 GT (0,8 %) un dzinēju jauda palielināta par 1026 kW (0,64 %). Saskaņā ar ziņojumu zvejas piepūles samazināšanas shēmu īstenošana flotes apmēru būtiski nesamazināja, bet konkrēti skaitļi nav norādīti. Vācija neveica pasākumus flotes attīstības jomā, jo tā ir pielāgojusies gan ekonomiskajiem apstākļiem, kas noteikti ar KZP, gan arī ierobežotajai resursu pieejamībai.

Igaunija. Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas daļēji. Tehniskais indikators rāda izteiktu zvejas jaudas pārpalikumu traleriem, kuru garums pārsniedz 12 m. Vienpadsmit kuģi 2009. gadā ar publisko atbalstu tika izslēgti no zvejas kuģu reģistra. Kopš 2004. gada Igaunijas zvejas flotes zvejas jauda ir samazinājusies par 40 %. Ziņojumā norādīts, ka Igaunijas flotes pašreizējā jauda ir mazāka par minimālo zvejas jaudu, kas vajadzīga kvotas apguvei. Nav sniegts novērtējums par to, kāda ietekme ir Baltijas jūras mencas krājumu atjaunošanas pasākumiem.

Grieķija. Ziņojumā nav aprēķinātas vadlīnijās ierosināto indikatoru vērtības. Ziņojumā nebija iespējams norādīt sociālekonomiskos un bioloģiskos indikatorus, jo netika īstenota nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma. Tomēr no datiem par nozveju un zvejas piepūli, kas savākti citu programmu ietvaros, ziņojumā secināts, ka zvejas darbības un bioloģisko krājumu stāvoklis (neskatoties uz nelielām bioloģiskā cikla radītām izmaiņām biomasā) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nebija mainījies. Arī 2009. gadā zvejas jauda tika samazināta, saņemot publisko atbalstu, un rezultātā tika norakstīti 23 kuģi, kuru jauda ir 523 GT un 1873 kW.

Spānija. Ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas, un tajā nav flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju attiecības novērtējuma. Flotes jaudas samazināšanās turpinājās, kā iepriekšējos gados; 66 kuģi ar kopējo tilpību 4949 GT tika norakstīti, izmantojot publisko atbalstu; daži kuģi ar administratīvu lēmumu tika izslēgti no flotes zvejas darbību neesamības dēļ. Flotē tika iekļauti 85 jauni kuģi ar kopējo tilpību nedaudz vairāk par 1000 GT. Spānijas flotei piemēro dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājuma atjaunošanas plānu, kā arī vairākus nacionālos plānus. Tomēr netika sniegta informācija par šajos plānos iekļauto zvejas piepūles ierobežojumu ietekmi uz flotu zvejas jaudu.

Francija. Ziņojumā plašāk ir raksturota flote un tās resursu bāze, taču vadlīnijas nav piemērotas. Flotes lieluma un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums ziņojumā nav iekļauts. Šajā sakarībā ziņojumā norādīts, ka ieviesto pārvaldības pasākumu rezultātā samazinājusies flotes zvejas jauda un flote pakāpeniski pielāgojusies zvejas iespējām. Atbilstoši ziņojumam 2009. gadā tika uzsākta piecu norakstīšanas shēmu īstenošana; šo shēmu rezultātā no flotes tika izslēgti 110 kuģi ar kopējo tilpību aptuveni 8200 GT. Tika ziņots par ievērojamu piepūles samazinājumu saskaņā ar mencu krājuma atjaunošanas plānu un attiecībā uz dziļūdens sugām.

Īrija. Ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas, un tajā nav flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējuma. Tomēr ziņojumā norādīts, ka daudzi mērķsugu krājumi neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās. Zvejniecības, uz kurām attiecas krājumu atjaunošanas plāni ( ICES VIa un VIIa apgabals), ir ļoti daudzveidīgas. Tāpēc zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekmi Īrijas iestādēm ir bijis grūti novērtēt skaitliskā izteiksmē. 2009. gadā kā "rezerves tilpība” tika piešķirts palielinājums par 11 GT.

Itālija. Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Tomēr bioloģiskie indikatori netika aprēķināti, jo Vidusjūras krājumiem, izņemot zilās tunzivs krājumu, KPN nav noteikta. Nozveja uz vienu piepūles vienību 2004.–2008. gada periodā turpināja samazināties attiecībā uz mazapjoma zvejas kuģiem un seineriem, savukārt tā bija nemainīga kuģiem zvejai ar āķu jedām un traleriem. Ekonomiskie indikatori liecina par tendences pasliktināšanos gandrīz visos segmentos. Tomēr ziņojumā norādīts, ka negatīvās vērtības, par kurām liecina indikatori 2008. gadā, nevar saistīt ar sabalansētības trūkumu starp floti un tās zvejas iespējām, jo šīs vērtības izriet no ļoti augstās degvielas cenas. 2009. gadā Itālijas flotes zvejas jauda tika samazināta par aptuveni 1 % gan tilpības, gan dzinēju jaudas ziņā.

Kipra. Ziņojumā iekļauts indikatoru aprēķins un to interpretācija, bet ne zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Divus bioloģiskos indikatorus nav iespējams aprēķināt, jo nav kvotu daļas vai nav noteikti nozvejas attiecības mērķi izmantotajiem krājumiem (izņemot zilo tunzivi). Konstatēts ievērojams ienākumu samazinājums no pasīvajiem daudzfunkcionālajiem zvejas rīkiem 12–24 m garuma kuģu kategorijā, ko izraisīja pamatīgs nozvejas apjoma samazinājums attiecībā uz garspuru tunzivi, kas ir vissvarīgākā komerciālā suga šajā flotes kategorijā. Turklāt ietekme vērojama arī samazinātajā CPUE vērtībā garspuru tunzivij, ko zvejo ar kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. 2009. gadā no flotes ar publisko atbalstu tika izslēgti divpadsmit zvejas kuģi un bez publiskā atbalsta — deviņpadsmit zvejas kuģi.

Latvija. 2009. gadā zvejas flote samazinājās par 47 kuģiem līdz kopumā 794 kuģiem. Vienlaikus palielinājās kopējā zvejas jauda saistībā ar administratīvajiem lēmumiem, kas pieņemti pirms pievienošanās ( coups parties ). Kopš 2004. gada ar finansiālu atbalstu sadalīšanai kopumā tika nodoti 160 kuģi. Latvijas ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Zvejas jaudas izmantojums ir diezgan neliels. Pamatojoties uz bioloģisko indikatoru kopumu, Latvija ir secinājusi, ka zvejniecības ir tuvu tam, lai sasniegtu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām. Ekonomiskais indikators par pašreizējiem ieņēmumiem ( CR )/rentabilitātes ieņēmumiem ( BER ) un sociālie indikatori liecina par pozitīvām tendencēm zvejas flotes ekonomiskās efektivitātes jomā. Galvenais iemesls ir samazinātais zvejas kuģu skaits. Latvija ir ieplānojusi norakstīt 70 kuģus Baltijas jūras segmentā un 110 kuģus mazapjoma zvejas segmentā.

Lietuva. Vadlīnijas tika piemērotas segmentiem, kas izmanto Austrumbaltijas mencas krājumus. Analīzes dati liecina, ka Baltijas jūras zvejas flote, kuras mērķsuga ir Austrumbaltijas menca, ir līdzsvarā ar pašreizējo krājuma apjomu. Tāpat līdzsvarā ir arī tās flotes zvejas jauda, kas zvejo pelaģiskos krājumus un lašus. Līdzsvars starp zvejas piepūli un zvejas iespējām ir jāpanāk, īstenojot Lietuvas zivsaimniecības stratēģiju. Mērķis ir līdz 2013. gadam par 50 % samazināt mazapjoma piekrastes zvejas floti, kas veido līdz pat 12 % no piekrastes zvejas jaudas. Ar publisko atbalstu 2009. gadā no flotes tika izslēgti septiņpadsmit mazapjoma kuģi un viens kuģis, kas zvejo tāljūrā. Līdz ar kuģu skaita samazināšanos 2009. gadā būtiski uzlabojās ekonomiskās darbības rezultāti par grunts traleriem 24–40 m segmentā.

Malta. Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Tehniskais indikators liecina par nelielu flotes izmantojumu, kam raksturīgs aizvien retāks aktīvo zvejas rīku (traleru) lietojums un nosacīti stabils zvejas jaudas izmantojums kuģiem, kuri zvejo ar pasīvajiem zvejas rīkiem. Saskaņā ar ziņojumu šis indikators liecina, ka netiek izmantota mazāk nekā puse Maltas pašreizējās flotes. Ziņojumā secināts, ka Maltas zvejas flotes zvejoto krājumu stāvoklis ir tāds, ka nav jāsamazina flotes jauda. Maltas flotei zvejas piepūles koriģēšanas shēmas netika piemērotas. 2009. gadā zvejas piepūles atbalsta shēmas korekcijas rezultātā zvejas darbības pārtrauca 4 zvejas kuģi.

Nīderlande. 2009. gadā nedaudz samazinājās zvejas flotes zvejas jauda un zvejas piepūle. Vadlīnijas ir piemērotas rāmja traļu segmentam un pelaģisko saldētājtraleru segmentam. Būtiski ir samazinājusies zvejas izraisītā mirstība jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumos, bet tā ir jāsamazina vēl vairāk. Zemās zivju (jūras zeltplekstes un jūrasmēles) cenas un augsto degvielas cenu dēļ pasliktinājās ekonomiskie un sociālie indikatori. Nīderlande 2009. gadā ir ierobežojusi zvejas jaudu stacionāro zvejas rīku zvejniecībās, kurām pēdējos pāris gados raksturīgs stabils pieaugums. Ziņojumā skaidrots, ka augstām degvielas cenām ir spēcīga ietekme uz zvejas flotes ekonomisko dzīvotspēju un ka ir svarīgi Nīderlandes zvejas flotei uzlabot degvielas izmantošanas rādītājus.

Polija. Vadlīnijas ziņojumā ir piemērotas, taču tas skar tikai bioloģiskos indikatorus. Ziņojumā nav iekļauts novērtējums par flotes zvejas jaudu attiecībā pret zvejas iespējām. 2009. gadā ar publisko atbalstu no Baltijas jūras flotes izslēdza 46 kuģus. Saskaņā ar ziņojumu zvejas piepūles samazināšanas rezultātā Baltijas jūras flote 2008. gadā zvejā pavadīja par 41,57 % mazāk dienu nekā 2004. gadā. Mencu zvejā pavadīto dienu skaits no 2004. līdz 2008. gadam samazinājās par 38 %. Piešķirto īpašo mencas zvejas atļauju skaita samazinājums 2009. gadā tika panākts, izslēdzot 2/3 Baltijas zvejas flotes no mencu zvejas. Īpašās mencu zvejas atļaujas saņēma tikai 147 kuģi.

Portugāle. Portugāles ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas, bet tajā nav flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējuma. Ar publisko atbalstu sadalīšanai tika nodoti 24 kuģi dažādos flotes segmentos, no kuriem 21 kuģis tika nodots sadalīšanai dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājuma atjaunošanas plānu piemērošanas rezultātā. 34 kuģi, kas uzbūvēti ar valsts atbalstu, pievienojās Azoru salu flotei 2009. gadā. Salīdzinājumā ar 2008. gadu plānos iekļauto kuģu vispārējā aktivitāte palielinājās, lai gan tika izmantoti tikai 85 % no tiem piešķirto dienu skaita. Pēc tam, kad 2008. gadā pieņēma sabalansēšanas plānu kuģiem, kam atļauts dienvidu apgabalā ar dragām zvejot plakangliemenes, 2009. gadā tika apstiprināti 2 pieteikumi kuģu norakstīšanai. Uz kuģiem, kuri darbojas NAFO pārvaldības apgabalā, attiecas melnā paltusa krājuma atjaunošanas plāns. Salīdzinājumā ar 2008. gadu palielinājās kopējais zvejā pavadīto dienu skaits, lai gan tas joprojām bija par 31 % mazāks nekā 2003. gadā.

Rumānija. Ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas, kaut arī apgalvots, ka flote darbojas ilgtspējīgā veidā un visu sugu zivis ir pieejamas pietiekamā daudzumā. Kopumā flote ir novecojusi un sliktā tehniskā stāvoklī. No 443 flotes reģistrā iekļautajiem kuģiem 2009. gadā aktīvi bija 160 kuģi. Izstrādāti plāni kuģu nodošanai sadalīšanai EZF 2007.–2013. gada plānošanas periodā. 2009. gadā, pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kas pieņemts pirms pievienošanās, flotei pievienojās vienpadsmit jauni kuģi, un bez publiskā atbalsta no flotes izslēdza sešus kuģus. Rumānija vēlas saglabāt savas zvejas flotes minimālo apjomu ( minimum vitalis ), kas novērtēts 12–13 modernu un jaudīgu zvejas kuģu apmērā.

Slovēnija. Ziņojumā vadlīnijas ir daļēji piemērotas. Tehniskais indikators rāda, ka kuģu izmantojuma pakāpe ir zema (< 0,7). Bioloģisko indikatoru nebija iespējams aprēķināt. Tā kā investori nav guvuši uzticību, Slovēnijas zvejniecībās praktiski nav ieguldījumu. 2009. gadā to zvejas kuģu flotes segmentā, kuru garums nepārsniedz 12 m, iekļāva četrus kuģus. Flotei ir strukturālas problēmas, proti, veci kuģi un novecojuši zvejas rīki. Kuģus paredzēts nodot sadalīšanai EZF 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Slovēnija ir īstenojusi savu pirmo pārvaldības plānu Slovēnijas jūras zvejniecības vēsturē. Kopš 2008. gada ir īstenots pasākums attiecībā uz traļa tīklu skaita samazināšanu.

Somija. Vadlīnijas ziņojumā nav piemērotas, lai gan ir secināts, ka kopumā var uzskatīt, ka Somijas flotes zvejas jauda ir pieņemamā līdzsvarā ar zvejas iespējām. 2009. gadā pilnībā izmantota netika neviena kvota. Turklāt 2009. gadā tika īstenota jauna zvejas jaudas samazināšanas shēma. Šī shēma bija paredzēta tikai kuģiem, kas zvejo ar pasīviem zvejas rīkiem, jo tāljūras laša zvejniecības cieš no zemās rentabilitātes, ko izraisīja dreifējošo tīklu izmantošanas aizliegums, kas ir spēkā kopš 2008. gada. 2009. gada sadalīšanas shēmas piemērošanas rezultātā ar publisko atbalstu no flotes tika izslēgti kuģi ar kopējo zvejas jaudu 245 GT un 1698 kW. Neraugoties uz zvejas jaudas samazinājumu salīdzinājumā ar 2003. gadu, Somijas flotes kopējā zvejas piepūle kopš 2005. gada ir pieaugusi un stabilizējusies tikai 2008. un 2009. gadā.

Zviedrija. Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Bioloģiskie un tehniskie indikatori liecina par zvejas jaudas pārpalikumu vairākos segmentos. EZF 2007.–2013. gada plānošanas periodā Zviedrijas darbības programmā prioritāte ir atbalsts par kuģu nodošanu sadalīšanai, un Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā tika rīkotas kampaņas, lai veicinātu kuģu nodošanu sadalīšanai. Kopš 2007. gada pelaģiskās zvejas segmentā tika ieviestas gada kvotas, kas izraisīja strukturālas izmaiņas un zināmu jaudas samazinājumu. Attiecīgajā gadā pelaģiskās zvejas segmentā tika ieviestas arī nododamās zvejas tiesības. Indikatori liecina par zvejas jaudas pārpalikumu flotē. Bruto pievienotā vērtība (BPV) parāda, ka zvejniecība veicina Zviedrijas ekonomiku visos segmentos.

Apvienotā Karaliste. Vadlīnijas nav piemērotas, taču sniegti citi tehniskie, bioloģiskie un sociālekonomiskie dati. Zvejas jauda 2000.–2009. gadā ir samazinājusies visos flotes segmentos, izņemot tos, kuros izmanto murdus un zivju krātiņveida lamatas. Ziņojumā secināts, ka Apvienotās Karalistes flotes zvejas jauda kopumā pārsniedz tās zvejas iespēju līmeni. 2009. gadā neaktīvā flote veidoja 23 000 GT (11 % no kopējās reģistrētās flotes) un 140 000 kW (17 % no kopējās reģistrētās flotes). Problēmas angļu piekrastes flotei (kuģu garums nepārsniedz 10 m) radīja līdzsvara trūkums starp šīs flotes zvejas jaudu un pieejamo kvotu. 2009. gadā no flotes kopumā tika izslēgti 65 kuģi, kuru garums nepārsniedz 10 m, un tika ieviesta sistēma piešķirto zvejas licenču skaita ierobežošanai.

ZVEJAS JAUDAS TENDENCES 2009. GADā

Saskaņā ar ES zvejas flotes reģistru 2009. gada 31. decembrī ES zvejas flotē bija 84 301 kuģu ar kopējo zvejas jaudu 1 797 183 GT un 6 606 556 kW. 2009. gadā zvejas kuģu skaits samazinājās par 1,53 %, bet tilpība un dzinēju jauda samazinājās attiecīgi par 2,84 % un 2,24 %. Šajos datos ietverti kuģi, kas reģistrēti attālākajos reģionos.

Septiņu gadu periodā no 2003. līdz 2009. gadam no ES flotes (tostarp attālākajos reģionos) ar publisko atbalstu izslēdza aptuveni 305 212 GT un 969 597 kW, no kuriem 39 273 GT un 117 236 kW izslēdza 2009. gadā.

Kontinentālā flote, izņemot attālākajos reģionos reģistrētos kuģus

Flote, kurai piemēro iekļaušanas un izslēgšanas režīmu, tas ir, izņemot kuģus, kas reģistrēti attālākajos reģionos un kurus izmanto vienīgi akvakultūrā, 2009. gadā savu zvejas jaudu samazināja par aptuveni 2,80 % un 2,55 % attiecīgi tilpības un dzinēju jaudas ziņā. Neraugoties uz paplašināšanos 2004. un 2007. gadā, ES zvejas flote šobrīd ir mazāka nekā 2003. gada 1. janvārī.

Septiņu gadu periodā no 2003. līdz 2009. gadam „ES-15 flotes” zvejas jauda samazinājās par aptuveni 16 % gan tilpības, gan dzinēju jaudas ziņā. “ES-10 flotes” zvejas jauda samazinājās par 31 % tilpības ziņā un par 27 % dzinēju jaudas ziņā. Rumānija un Bulgārija kW izteiksmē ir izslēgušas aptuveni 7 % zvejas jaudas.

Attālākajos reģionos reģistrētās zvejas flotes

Tendences to flotu zvejas jaudā, kas reģistrētas attālākajos reģionos, ir apkopotas tehniskā pielikuma 4. tabulā. Kanāriju salās reģistrētās flotes zvejas jauda ir samazinājusies gan tilpības, gan dzinēju jaudas ziņā. Francijas aizjūras departamentos tika samazināta flotes tilpība, taču pieauga tās dzinēju jauda, ko galvenokārt izraisīja dzinēju jaudas pakļaušana regulējumam (pēc robežlielumu vērtību palielināšanas). Azoru salās un Madeirā pēc flotes attīstības plāna īstenošanas pieauga flotes dzinēju jauda, lai gan tās tilpība turpināja samazināties. Visos gadījumos robežlielumi dažādos flotes segmentos tika ievēroti.

ZVEJAS JAUDAS PāRVALDīBAS NOTEIKUMU IEVēROšANA

Visas dalībvalstis ir ievērojušas šos noteikumus, tostarp īpašos ierobežojumus flotēm, kas reģistrētas attālākajos reģionos. Vidēji ES flotes zvejas jauda ir par aptuveni 9 % mazāka par zvejas jaudas “griestiem”, kas izriet no pārvaldības noteikumu īstenošanas. Šā ziņojuma tehniskā pielikuma 1. un 2. tabulā ir apkopoti 2009. gada 31. decembra dati par iekļaušanas/izslēgšanas režīma un robežlielumu ievērošanu dalībvalstīs.

DALīBVALSTU ZIņOJUMU KVALITāTE

Savos ziņojumos 14 dalībvalstis ir zināmā apmērā izmantojušas zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtēšanas vadlīnijas. Tehniska rakstura sarežģījumi, kas saistīti ar vadlīniju piemērošanu, datu neesamība un koordinācijas trūkums, jo īpaši ar zinātniskajām struktūrām, dalībvalstīs turpina kavēt to īstenošanu. Kad vadlīnijas tiek izmantotas, dalībvalstis ne vienmēr izdara konkrētus secinājumus no vadlīniju piemērošanas rezultātiem. Tomēr vairākos gadījumos attiecībā uz līdzsvara indikatoriem iegūtās vērtības liecina par pārmērīgu zvejas jaudu.

Vairumā ziņojumu nav noteikta saistība starp zvejas piepūles samazināšanas shēmām un flotes zvejas jaudas korekcijām. Jāpatur prātā, ka dažās zvejniecībās vai zvejas apgabalos, piemēram, Vidusjūrā, piepūles koriģēšanas shēmas nepiemēro. Ja zvejas piepūle korekcijas tiek veiktas, bieži vien nav pieejama precīza informācija par tendencēm saistībā ar piepūli, ko izmanto konkrētās zvejniecībās vai flote kopumā. Kopumā šķiet, ka zvejas piepūles korekcijas pasākumu ietekme uz flotes zvejas jaudu ir ierobežota, taču dažās flotēs par to ietekmi liecina zemais aktivitātes līmenis.

Kopsavilkums par ZZTEK novērtējumu ir šāds:

- kopumā dalībvalstu 2009. gada ziņojumu pilnīgums un kvalitāte ir dažāda, bet konstatēta datu pilnīguma vispārēja uzlabošanās salīdzinājumā ar 2008. gada ziņojumiem. Arī šoreiz spēcīgākā iezīme dalībvalstu ziņojumos bija sniegtais apraksts par to flotēm, izmaiņas flotē attiecīgajā gadā un saikne ar zvejniecībām. Galvenie atzīmējamie punkti ir šādi:

- novērots izteikts vispārējais uzlabojums attiecībā uz vajadzīgo elementu paziņošanu dalībvalstu ziņojumos salīdzinājumā ar 2008. gada ziņojumiem,

- vairākas dalībvalstis, par kurām norādīts, ka tās nebija sniegušas vajadzīgos elementus 2008. gada ziņojumos, šos elementus iekļāva 2009. gada ziņojumos,

- Zviedrija, Spānija un Apvienotā Karaliste nebija raksturojušas savas zvejas flotes attiecībā pret zvejniecībām,

- visas dalībvalstis norādīja, vai tās ir ievērojušas iekļaušanas/izslēgšanas shēmas,

- piecas dalībvalstis (Beļģija, Kipra, Igaunija, Grieķija un Spānija) nesniedza kopsavilkumu par flotes pārvaldības sistēmas nepilnībām un pozitīvajām īpašībām,

- vienpadsmit dalībvalstu ziņojumos nebija iekļauti plāni flotes pārvaldības sistēmu uzlabošanai,

- septiņas dalībvalstis nesniedza informāciju par to, cik lielā mērā tiek nodrošināta atbilstība flotes politikas instrumentiem. Tas ir labāk nekā 2008. gada ziņojumos,

- astoņas dalībvalstis nesniedza vispārēju atzinumu par to, vai flote bija līdzsvarā ar tās zvejas iespējām 2009. gadā, vai nebija (salīdzinājumā ar 14 dalībvalstīm 2008. gadā),

- gūto novērtējuma punktu izteiksmē Grieķija ir dalībvalsts, kas bija panākusi vislielāko uzlabojumu.

Turklāt ZZTEK sagatavoja novērtējuma punktu tabulu par dalībvalstu ziņojumu kvalitāti un saturu, kas sniegta turpmāk.

Katrai dalībvalstij piešķirtie novērtējuma punkti par vajadzīgo elementu iekļaušanu gada ziņojumos [2]

Q |Vajadzīgais ziņojuma elements |Maks. punkti |BE |BG |CY |DK |EE |FI |DE |EL |EI |IT |LV |LT |MT |NL |PL |PT |RO |SI |ES |SE |UK | |1A |i) Flotu apraksts |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 | | |ii) Saikne ar zvejniecībām |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |0 |0 |0 | | |iii) Flotu attīstība |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |0 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |0 |3 |3 | |1B |i) Norāde par zvejas piepūles samazināšanas shēmām |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |0 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 | | |ii) Zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekme uz zvejas jaudu |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |0 |3 |3 | |1C |Norāde par iekļaušanas/izslēgšanas režīma un robežlielumu ievērošanu |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 |2 | |1D |i) Kopsavilkums par flotes pārvaldības sistēmas nepilnībām un pozitīvajām īpašībām |1 |0 |1 |0 |1 |0 |1 |1 |0 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |0 |1 |1 | | |ii) Plāns flotes pārvaldības sistēmas uzlabošanai |2 |0 |2 |2 |2 |0 |0 |0 |2 |0 |2 |0 |0 |0 |0 |2 |2 |0 |2 |0 |2 |2 | | |iii) Informācija par vispārējo atbilstību flotes politikas instrumentiem |1 |0 |1 |0 |0 |0 |1 |0 |1 |0 |1 |1 |0 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 | |1E |Informācija par izmaiņām administratīvajās procedūrās attiecībā uz flotes pārvaldību |1 |0 |1 |1 |1 |0 |1 |1 |1 |0 |1 |1 |0 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |1 | |2 |Ziņojums sastāv no 10 lpp. vai mazāk? |1 |1 |1 |0 |1 |1 |1 |1 |1 |1 |0 |1 |1 |0 |1 |1 |0 |1 |0 |0 |1 |0 | |O |Kopumā: vai ziņojumā novērtēts līdzsvars starp zvejas jaudu un iespējām? |3 |3 |3 |0 |3 |3 |0 |3 |3 |0 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |0 |0 |0 |0 |0 |3 | | Novērtējuma punkti kopā: |24 |19 |24 |18 |23 |19 |19 |19 |23 |14 |23 |22 |20 |21 |22 |24 |20 |19 |20 |8 |18 |20 | |

Katrai dalībvalstij piešķirtie novērtējuma punkti par vajadzīgo elementu kvalitāti gada ziņojumos

Q |Vajadzīgais ziņojuma elements |Maks. punkti |BE |BG |CY |DK |EE |FI |DE |EL |EI |IT |LV |LT |MT |NL |PL |PT |RO |SI |ES |SE |UK | |1A |i) Flotu apraksts |3 |3 |3 |3 |3 |2,5 |3 |3 |3 |3 |1,5 |3 |2 |2 |3 |1,5 |2 |3 |3 |3 |3 |3 | | |ii) Saikne ar zvejniecībām |3 |1 |2 |3 |2 |2,5 |3 |3 |2,5 |2 |3 |3 |2 |2,5 |2 |1,5 |2,5 |3 |0,5 |0 |0 |0 | | |iii) Flotu attīstība |3 |2 |2,5 |0,5 |3 |2,5 |3 |3 |1 |0 |1 |3 |1,5 |2 |2 |1,5 |2 |3 |2 |0 |3 |3 | |1B |i) Norāde par piepūles samazināšanas shēmām |3 |2,5 |0,5 |3 |3 |3 |3 |0 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |3 |2,5 |3 |3 |3 |3 | | |ii) Zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekme uz zvejas jaudu |3 |2 |2 |3 |3 |3 |2,5 |1 |3 |1,5 |3 |1,5 |3 |3 |2 |3 |3 |3 |0,5 |0 |1,5 |3 | |1C |Norāde par iekļaušanas/izslēgšanas režīma un robežlielumu ievērošanu |3 |1,5 |3 |3 |3 |3 |2,5 |3 |3 |3 |3 |2,5 |1,5 |3 |0 |2,5 |3 |3 |3 |2 |0 |3 | |1D |i) Kopsavilkums par flotes pārvaldības sistēmas nepilnībām un pozitīvajām īpašībām |3 |0 |1,5 |0 |3 |0 |1,5 |2 |0 |0 |1,5 |3 |2,5 |1,5 |3 |3 |1,5 |3 |3 |0 |1,5 |0 | | |ii) Plāns flotes pārvaldības sistēmas uzlabošanai |3 |0 |1,5 |2 |2 |0 |0 |0 |1,5 |0 |2,5 |0 |0 |0 |0 |3 |2,5 |0 |3 |0 |1,5 |3 | | |iii) Informācija par vispārējo atbilstību flotes politikas instrumentiem |3 |0 |0,5 |0 |0 |0 |1,5 |0 |0,5 |0 |0,5 |0 |0 |2 |1 |3 |2,5 |1 |2 |1,5 |1,5 |0 | |1E |Informācija par izmaiņām administratīvajās procedūrās attiecībā uz flotes pārvaldību |3 |0 |1.5 |3 |3 |0 |2.5 |3 |2.5 |0 |1 |3 |0 |1.5 |3 |3 |1.5 |2 |2 |0 |1.5 |3 | |2 |Ziņojums sastāv no 10 lpp. vai mazāk? |n/a | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |O |Kopumā: vai ziņojumā novērtēts līdzsvars starp zvejas jaudu un iespējām? |3 |2 |2 |0 |3 |2 |0 |2 |1.5 |0 |1.5 |1.5 |2 |0 |1.5 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |3 | | Novērtējuma punkti kopā: |33 |14.0 |20.0 |20.5 |28.0 |18.5 |22.5 |20.0 |21.5 |12.5 |21.5 |23.5 |17.5 |20.5 |20.5 |25.0 |23.5 |23.5 |22.0 |9.5 |16.5 |24.0 | |

KOMISIJAS SECINāJUMI

2009. gadā vispārējais zvejas jaudas samazinājums vidēji turpināja būt 2 %–3 % apmērā, kā tas bija iepriekšējos gados. Vispārējās zvejas jaudas tendences kopš 1992. gada (sk. tehniskā pielikuma 3. un 5. attēlu) liecina par nebūtiskām izmaiņām.

Komisija ir nobažījusies, ka kopējā flotes dzinēju jauda, kas reģistrēta ES un dalībvalstu flotes reģistros, varētu neatspoguļot dzinēju jaudu, ko faktiski izmanto jūrā; šī problēma tiks risināta, piemērojot jauno Kontroles regulu un tās īstenošanas noteikumus.

Lielākajai daļai dalībvalstu nebija pieejami ekonomiskie dati par 2009. gadu, tāpēc šādā gadījumā ziņojumos iekļauti dati par 2008. gadu. Ikgadējais ekonomikas pārskats[3] liecina par ekonomiskās darbības rādītāju pasliktināšanos 2008. gadā. Ir pamatoti secināt, ka zvejas flotes ekonomiskās darbības rādītājus 2009. gadā ietekmēja augstās degvielas cenas 2008. gadā un pēc tam ekonomiskā krīze. Turklāt no dalībvalstu ziņojumiem var secināt, ka zvejas darbības, tas ir, vidējais zvejā pavadīto dienu skaits vienam kuģim, ir diezgan nelielas, un bieži vien, kad ir pieejamas laikrindas, tām ir tendence samazināties.

2009. gadā ar publisko atbalstu norakstītās zvejas jaudas apmērs salīdzinājumā ar 2008. gadu palielinājās par aptuveni 10 %. Zvejas jaudas samazinājumi ar publisko finansējumu bija 73 % apmērā GT izteiksmē un 79 % apmērā kW izteiksmē no neto zvejas jaudas samazinājuma 2009. gadā. Šķiet, tas norāda, ka ekonomiska rakstura problēmas un resursu pārmērīgas izmantošanas rezultātā izraisītais zvejas iespēju trūkums turpina samazināt flotes lielumu. Daudzām dalībvalstīm flotes lielums ir krietni mazāks par zvejas jaudas "griestiem", kas izriet no iekļaušanas un izslēgšanas režīma piemērošanas, kā minēts iepriekš. Turklāt norakstīšanas programmas, kas vienmēr ir brīvprātīga iespēja kuģu īpašniekiem, stimulē izmantot nevis krājumu stāvoklis, bet vāji ekonomiskās darbības rezultāti. Šie apsvērumi liek padomāt par zvejas jaudas ierobežojumu lomu un izvērtēt publiski finansēto zvejas jaudas samazinājumu nepieciešamību un efektivitāti.

Nododamo individuālo tiesību (NIT) īstenošana dažās zvejniecībās ir izraisījusi zvejas jaudas samazināšanu bez publiskā atbalsta. NIT shēmu paplašināšana, tās piemērojot vairāk zvejniecību, jo īpaši tām, kam ir lielāks zvejas jaudas pārsniegums, varētu atvieglot zvejas jaudas korekciju.

Neskatoties uz to, ka vairākas specifiskas flotes, šķiet, ir panākušas pamatotu līdzsvaru ar to zvejas iespējām, vispārējais novērtējums norāda uz zvejas jaudas pārsniegumu. Par to var secināt no šādu elementu kombinācijas: pārzveja (pārmērīga zvejas izraisītā zivju mirstība dažos krājumos, kam vajadzīgs zvejas piepūles samazinājums), zems zvejas jaudas izmantojuma līmenis (ļoti neliels vidējais zvejā pavadīto dienu skaits vienam kuģim) un zemā rentabilitāte. Pašreizējie zvejas jaudas samazināšanas apmēri, ko daļēji kompensē tehnoloģiskā attīstība, apgrūtinās centienus likvidēt zvejas jaudas pārpalikumu īstermiņā, ja pašreizējā politikā netiks ieviestas izmaiņas.

Nedrīkst palaist garām iespēju gaidāmajā kopējās zivsaimniecības politikas reformā īstenot politikas izmaiņas, kas vajadzīgas, lai likvidētu pārmērīgo flotes zvejas jaudu.

[1] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 1438/2003 12. pantu.

[2] ZZTEK darba grupa nevarēja novērtēt Francijas ziņojumu, jo tas netika iesniegts laikus.

[3] 2010 Annual Economic Report on the European Fishing Fleet , ISBN 978-92-79-17117-8.