Ievads

Šajā apspriešanās dokumentā ir izklāstīti pēdējo gadu panākumi kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā un ieskicēts ceļš, kas ejams nākamajos gados. Dokumenta mērķis ir apspriesties par veidiem, kā jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām Eiropas ūdeņos un Eiropas zvejniekiem. Eiropas iedzīvotāji, dalībvalstis, reģionālās konsultatīvās padomes (RKP) un Zvejniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja ( ACFA ) tiek aicināti izteikt savu viedokli.

Nosakot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kvotas un zvejas piepūli Eiropas zvejniecībām 2012. gadam, par mērķi jāizvirza pakāpeniska pārzvejas izskaušana. Pārzveja ne vienmēr nozīmē to, ka krājumam draud iznīkšana vai izsīkšana, tas nozīmē vienkārši to, ka arī mazāka zvejas aktivitāte būtu pietiekama, lai iegūtu tikpat daudz vai pat vairāk zivju. Tādējādi katru gadu no jūras zivju krājumiem tiktu nozvejota tieši tik liela daļa, lai zivis varētu augt un vairoties tad, kad to atražošanās potenciāls ir vislielākais. Ievērojot šos nosacījumus, ilgtermiņā tiktu nodrošinātas maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam ( MSY ) atbilstošas nozvejas no zivju krājumiem. Zvejojot pārmērīgi, tiek nozvejotas pārāk jaunas un pārāk mazas zivis un patērēts pārlieku daudz degvielas. Eiropas Komisija[1] un Savienības dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2015. gadam sasniegt MSY atbilstošu zvejas apjomu.

Zivju krājumu stāvoklis Eiropas ūdeņos uzlabojas. Pārzvejoto krājumu īpatsvars Atlantijas okeānā un tam piegulošajās jūrās ir samazinājies no 94 % līdz 63 %: 2004. gadā par pārzvejotiem uzskatīja 32 no 34 krājumiem, bet 2010. gadā — 22 no 35 krājumiem (sīkāku informāciju sk. I pielikumā). Tā ir laba ziņa, jo tā apliecina, ka apņēmīga rīcība nes augļus. Tagad ir zināms, ka nav pārzvejoti jūrasmēles krājumi Skagerakā, Kategatā un Baltijas jūrā, Lamanša rietumdaļā, Ķeltu jūrā, pikšas krājums Ziemeļjūrā, pikšas krājums Rokolas zonā, siļķes krājums Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Ķeltu jūrā, saidas krājums Ziemeļjūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, megrimu krājums pie Spānijas un Portugāles krastiem un Norvēģijas omāra krājums Ziemeļjūrā. Tomēr dziļūdens resursu stāvoklis rada bažas.

Vidusjūrā 82 % zināmo krājumu ir pārzvejoti. Pārzvejotu krājumu īpatsvars joprojām ir pārāk augsts, un nav iemesla ieslīgt bezrūpībā — ir jāpieliek lielākas pūles, lai pakāpeniski izskaustu pārzveju.

KPN un kvotu noteikšana ir un paliek svarīgs zivju krājumu saglabāšanas instruments. Kā liecina nesena analīze, nav pierādījumu par to, ka būtu izdevies būtiski samazināt ES flotes pārmērīgo zvejas jaudu[2].

Sagaidāms, ka pāreja uz MSY nodrošinās nozīmīgus ieguvumus un būs saistīta ar pārmaiņām, proti, intensīvu zveju no trūcīgiem resursiem aizstās saudzīga zveja no lielākiem krājumiem. Būs iespējams iegūt tādus pašus vai lielākus daudzumus, atstājot mazāku ietekmi uz vidi. Zveja mazāk iespaidos jūras gultni, samazināsies jutīgu organismu, tostarp cūkdelfīnu, delfīnu un citu jūras zīdītāju, piezveja, jo zveja kopumā vairs nebūs tik intensīva. Pamatīgi saruks arī degvielas izmaksas, jo tonnu zivju no bagātīga krājuma var iegūt daudz īsākā laikā nekā no noplicināta krājuma. Tas samazinās zvejas kuģu radītās oglekļa dioksīda emisijas, kā arī izdevumus par degvielu.

Vēl viens nozīmīgs ieguvums būs tāds, ka zvejnieki vairs nebūs tik lielā mērā spiesti izmest nozveju. Intensīvi izmantoti krājumi lielākoties sastāv no mazākām un mazvērtīgākām zivīm, kuras tiek izmestas atpakaļ jūrā tāpēc, ka to cena tirgū ir zema, vai tāpēc, ka tās ir mazākas par likumā noteikto minimālo izmēru. Pakāpeniska pārzvejas novēršana būs svarīgs faktors, kas sekmēs izmetumu samazināšanos. Kopējās zivsaimniecības politikas reformas ietvaros paredzēts izstrādāt arī īpašu regulu par izmetumiem.

Pakāpeniski izskaužot pārzveju, tiks uzlabots resursu stāvoklis un mazināta ietekme uz vidi. Uzlabosies arī zvejas sektora ekonomiskā rentabilitāte. Rentabilitātes prognozes konkrētiem flotes segmentiem, uz kuriem attiecas ilgtermiņa pārvaldības plāni, ļauj cerēt uz ekonomisko rādītāju uzlabošanos.

RESURSU STāVOKLIS

Starptautiskā Jūras pētniecības padome ( ICES ) 2010. gadā izstrādāja jauna veida ieteikumu par KPN apjomiem, kas nodrošinās MSY atbilstošu zveju līdz 2015. gadam. Komisija atzinīgi vērtē šo jauno ieteikumu un plāno uz tā pamata izstrādāt KPN priekšlikumus.

Pašreizējā informācija par zivju krājumu stāvokli ir apkopota Ia pielikumā un īsi aprakstīta turpmāk tekstā[3].

MSY atbilstoša KPN ir noteikta Atlantijas siļķei, putasu un Ziemeļjūras siļķei, kuru krājumi patlaban ir labi pārvaldīti. Tomēr Savienībai nav izdevies panākt vienošanos ar Īslandi un Fēru salām iesaistīties kopīgā makreles krājumu pārvaldībā. Kopējā KPN, ko noteikusi ES, Norvēģija, Fēru salas, Īslande un Krievija, 2010. gadā par 63 % pārsniedza zinātniskajā ieteikumā norādīto apjomu. Lai gan makreles sastopamība ir uzlabojusies, zvejas apjoms neiekļaujas ilgtspējības robežās, un nākamajos gados iespējama krājuma apjoma samazināšanās, ja netiks panākta vienošanās par starptautisku pārvaldību.

Visi zināmie krājumi Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā, izņemot jūras zeltplekstes, pikšas un siļķes krājumu, ir pārzvejoti salīdzinājumā ar MSY . KPN 2011. gadam bija par 11 % lielākas, nekā zinātnieku ieteiktās, kamēr 2010. gada KPN zinātnieku ieteikto apjomu pārsniedza par 17 % un 2009. gada KPN — par 37 %.

Daudzi krājumi ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā un Ķeltu jūrā vēl joprojām tiek pārzvejoti, un krājumu apmēri ir nelieli. ICES ir ziņojusi par daudzām problēmām, kas saistītas ar nozveju un citu datu reģistrēšanu. Kā liecina zinātniskais ieteikums, astoņi krājumi ir tik noplicināti, ka to zveja būtu jāpārtrauc. No 14 krājumiem, par kuriem bija iespējams novērtēt to, vai krājums ir pārzvejots, salīdzinot ar MSY , par pārzvejotiem uzskatāmi astoņi krājumi. 2011. gadā KPN bija par 42 % lielākas nekā zinātnieku ieteiktās. Siļķes un pikšas krājumu stāvoklis Ķeltu jūrā ir labs, taču pikšas un merlanga izmetumi palielināsies, ja turpināsies Norvēģijas omāra intensīva zveja ar rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm, un netiks izmantoti zvejas rīki, kas ļauj no tiem izkļūt mazām zivīm. Zvejniecības nozarei un attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāievieš selektīvāki zvejas rīki.

Ir pieejami tikai nedaudzi novērtējumi par krājumiem Biskajas līcī un Atlantijas okeānā pie Pireneju pussalas. Heka dienvidu krājums ir bagātīgi papildinājies ar zivju mazuļiem, bet ICES ziņo, ka 2010. gadā gūtās nozvejas atkal ir ievērojami lielākas par kvotu, tāpēc šā krājuma ilgtermiņa stabilitāte ir apdraudēta. Vēl joprojām ir spēkā ieteikums pārtraukt Norvēģijas omāra zveju Kantabrijas jūrā.

Lai gan precīzi novērtējumi nav pieejami, daudzu dziļūdens krājumu stāvoklis ir satraucošs. Atlantijas lielgalvja, dažu dziļūdens haizivju un sarkanās zobaines krājumi Biskajas līcī un strupdeguna garastes krājumi ir noplicināti. Attiecībā uz lielāko daļu krājumu ieteikumos norādīts, ka zvejas apjomi ir jāsamazina vai arī tos nedrīkst palielināt, ja vien nav zināms, ka tie ir ilgtspējīgi. Citu ātraudzīgu sugu, piemēram, brosmes, jūraslīdakas, zilās jūraslīdakas, sarkanās zobaines un ogļzivs, zvejniecība tālākā nākotnē varētu kļūt ilgtspējīga. 2011. gadā netiks ierosināta atsevišķa regula par zvejas iespējām, jo 2010. gadā pieņemtā regula attiecas gan uz 2011., gan 2012. gadu.

Baltijas jūrā 4 no 6 zināmajiem krājumiem ir pārzvejoti. Mencas krājums Baltijas jūras austrumu daļā un siļķes krājums Botenhavetā ir labi pārvaldīts.

Vidusjūrā lielākā daļa (82 %) resursu ir pārzvejoti un daži ir ārkārtīgi noplicināti (Ib pielikums).

Stāvoklis Melnajā jūrā nav būtiski mainījies. Brētliņas stāvoklis ir labs, jo krājums nesen ir krietni papildinājies un zveja no tā ir ilgtspējīga, savukārt akmeņplekstes krājums ir pārzvejots.

EKONOMISKā ANALīZE

Patlaban vēl nav iespējams sagatavot pilnīgu pārskatu, kurš aptvertu visus ES flotes segmentus, jo no dažām dalībvalstīm saņemtie dati ir nepilnīgi. Grieķija un Spānija vispār nav iesniegušas ekonomiskos datus par 2008. gadu. Beļģija, Bulgārija, Dānija, Grieķija, Īrija, Latvija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Spānija ir iesniegušas nepilnīgus datus par 2002.–2008. gadu. Šis datu trūkums būtiski iespaido ES zvejas flotes vispārējo ekonomisko rādītāju novērtējumu.

2008. gada ekonomikas pārskata dati liecina, ka ES zvejas segmenta ekonomiskā rentabilitāte ir zema un pēdējo dažu gadu laikā ir lēnām pasliktinājusies.

Peļņa pirms nodokļu nomaksas ir aptuveni 6 %, ieskaitot tiešās subsīdijas (bez subsīdijām — apmēram 3,8 %). Šķiet, ka ekonomikas krīze ir atstājusi zināmu negatīvu iespaidu uz daudzu sugu zivju pirmās pārdošanas cenām, jo šābrīža cenas vēl joprojām ir par 10 % zemākas nekā 2007. gadā.

Divi nozīmīgākie izmaksu posteņi ir degviela (vidēji 23 % no kopējām izmaksām) un darba alga (aptuveni 28 %). Degvielas patēriņš ievērojami atšķiras, visvairāk degvielas izmanto traleri, jo īpaši tie, kas zvejo ar rāmja trali. Ja degvielas cenas ir augstas, to ietekme uz izmaksām nemitīgi pieaug pat tad, ja daudzas flotes koriģē savus zvejas modeļus, lai ietaupītu degvielu. Daudzos flotes segmentos pieaugošu degvielas izmaksu dēļ sarūk apkalpes peļņa un krītas darba algas.

Aptuveni 10 % līdz 20 % flotes segmentu naudas plūsma ir negatīva, tas nozīmē, ka ienākumi nav pietiekami, lai segtu īstermiņa darbības izmaksas. Ja aprēķinos iekļauj arī kapitāla izmaksas, rezultāti liecina, ka 30 % līdz 40 % flotes segmentu ilgtermiņa rentabilitāte ir negatīva.

Milzīgus zaudējumus cieš kuģi zvejai ar rāmja trali. Grunts traleru un seineru segmentā situācija ir nedaudz labāka, un atkarībā no zivju pirmās pārdošanas cenām un degvielas izmaksām tie dažbrīd gūst peļņu un dažbrīd cieš zaudējumus. Bagarkuģu segmentā darbības rādītāji ir labāki nekā citos aktīvo zvejas rīku segmentos. Visi flotes segmenti, kas izmanto stacionārus zvejas rīkus, strādā ar peļņu.

Rentabilitātes prognozes dažiem flotes segmentiem, uz kuriem attiecas ilgtermiņa pārvaldības plāni, ir nedaudz cerīgākas.

Apstrādes uzņēmumi visā visumā darbojas ar peļņu. Daudzi piekrastes apgabali, kuri tradicionāli ir atkarīgi no vietējiem izkrāvumiem, tagad specializējas importētu zivju apstrādē. Importēti produkti patlaban veido 65 % no kopējā jūras produktu patēriņa Eiropas Savienībā.

POLITIKAS VIRZIENI

Zinātnisko ieteikumu trūkums

Par aptuveni divām trešdaļām KPN nav izstrādāti zinātniskie ieteikumi saistībā ar pārzveju. Iemesls lielākoties ir trūkstoša informācija par nozvejām, uzskaites vai paraugu ņemšanas nepilnības, taču ir arī gadījumi, kad saistītie bioloģiskie aspekti apgrūtina zinātnisko darbu. Pienākums sniegt zinātniskos datus par zvejniecībām ir uzticēts dalībvalstīm, un vairākos gadījumos tas netiek līdz galam izpildīts.

Citās cilvēka darbības jomās (kā arī zvejniecībās citās pasaules daļās) ir noteikts pienākums pirms darbības uzsākšanas pienācīgi novērtēt tās paredzamo ietekmi. Prakse, kas pēdējā laikā vērojama zvejniecībā, nebūt neatbilst šādai prasībai. Tas nedrīkst tā turpināties. Ja krājumus izmanto, iepriekš nenoskaidrojot, vai tie tiek pārzvejoti, tad pārzveju nekad neizdosies izskaust.

Kamēr ziņas par daudziem krājumiem[4] ir ļoti nepilnīgas, lielākas neskaidrības gadījumā ir jānosaka piesardzīgāka KPN.

Veicot pasākumus situācijas tūlītējai uzlabošanai, piemēram aizliedzot zveju no visiem krājumiem, kuru stāvoklis šobrīd nav zināms, varētu rasties nopietni traucējumi. Tā vietā jāierosina četri darbības virzieni.

- Ja zinātniskais ieteikums par pārzveju nav pieejams, jāierosina KPN un/vai zvejas piepūles samazinājums 25 % apmērā, izņemot gadījumus, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājuma īstermiņa apdraudējuma dēļ nepieciešams lielāks samazinājums.

- Dalībvalstīm jāatvēl pietiekami resursi un steidzami jāsniedz vajadzīgā informācija, lai būtu iespējams novērtēt krājumu stāvokli.

- Jāuzdod zinātniskajām aģentūrām steidzamības kārtā palīdzēt šo problēmu risināšanā, paturot prātā to, ka nodrošināt zināšanu bāzi ir dalībvalstu pienākums.

- Komerciālā zvejā un zinātniskajās uzskaitēs iegūtie indikatori jāizmanto, izstrādājot dažus stabilus noteikumus, lai resursu izmantošana zvejniecībās būtu ilgtspējīga pat situācijās, kad trūkst datu.

Zvejas piepūle

Līdz šim zvejas piepūle (limitēts laiks, kuru zvejas kuģi drīkst pavadīt jūrā) līdztekus KPN tika pārvaldīta, lai samazinātu izmetumu apjomu un iespēju gūt nelegālas nozvejas. Zvejas piepūles pārvaldība ir svarīgs krājumu saglabāšanas pasākums, ko izmanto vairākos ilgtermiņa pārvaldības plānos, kas izstrādāti, piemēram, mencai Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, jūras zeltplekstei un jūrasmēlei Ziemeļjūrā, jūrasmēlei Lamanša rietumdaļā, heka dienvidu krājumam un Norvēģijas omāra krājumiem (II pielikums).

II pielikumā norādītā kopējā zvejas piepūle attiecībā uz mencas krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Ziemeļjūrā nav samazinājusies, un zvejas piepūle, ko īsteno, izmantojot žaunu tīklus (linuma acs izmērs > 60 mm) un grunts āķu jedas Atlantijas okeānā pie Pireneju pussalas, ir palielinājusies. Šī situācija jāmaina, jo gan mencas, gan heka pārvaldības plānā paredzēts, ka zvejas piepūlei un zvejas izraisītajai zivju mirstībai šajos apgabalos jāsamazinās, nevis jāpalielinās. Tiks ierosināti pasākumi, lai samazinātu zvejas piepūli, ko īsteno dienvidu heka zvejniecībās ar grunts āķu jedām un stacionāriem tīkliem.

Piepūles pārvaldības režīmi ir sarežģīti, un tie rūpīgi jāanalizē. Šajā nolūkā Komisija lūgs ieinteresētās personas līdz 1. septembrim darīt zināmas ikvienas grūtības, kas saistītas ar zvejas piepūles pārvaldības sistēmām, lai šim jautājumam varētu veltīt pienācīgu uzmanību, pirms gada beigās tiek pieņemti attiecīgie lēmumi.

Ja informācija par zvejas piepūles pārvaldības sistēmu radītām problēmām tiks saņemta pēc minētā datuma, Komisija ikvienu priekšlikumu par izmaiņām sistēmā atliks līdz nākamajam gadam, lai būtu iespējams veikt rūpīgu izvērtējumu. Tikmēr zvejas piepūle būs jākoriģē atbilstīgi plānu prasībām.

PāRVALDīBA, IZMANTOJOT ILGTERMIņA PLāNUS

Vairāki no pašreizējiem pārvaldības plāniem tika izstrādāti, lai noplicinātie krājumi varētu atjaunoties, nevis ar mērķi pārvaldīt krājumus tā, lai tie sasniegtu labu stāvokli. Tāpēc plāni jāpārskata, lai līdz 2015. gadam pakāpeniski novērstu pārzveju.

Patlaban pārskatīšanā ir šādu krājumu plāni: jūrasmēles krājums Lamanša rietumdaļā, mencas krājumi, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumi Ziemeļjūrā, pikšas, siļķes, saidas krājumi Ziemeļjūrā, heka dienvidu krājums un Norvēģijas omāra krājums, jūrasmēles krājums Biskajas līcī.

Tiklīdz būs apkopoti vajadzīgie zinātniskie dati, Komisija izstrādās jaunu priekšlikumu heka ziemeļu krājumam un, iespējams, izvēlēsies vairākas sugas aptverošu pieeju, jo heku iegūst jaukta tipa zvejā kopā ar citām sugām, tostarp jūrasvelniem.

Šķiet, ka dažiem krājumiem izstrādātie plāni jau ir saderīgi ar MSY mērķiem:

- pikšas krājums Ziemeļjūrā (plāns akceptēts divpusējās apspriedēs ar Norvēģiju),

- siļķes krājums ūdeņos uz rietumiem no Skotijas,

- siļķes krājums Ziemeļjūrā,

- Atlantijas siļķes krājums (plānu akceptējušas attiecīgās piekrastes valstis),

- putasu krājums (plānu akceptējušas attiecīgās piekrastes valstis).

Plāni, kas izstrādāti anšovu krājumam Biskajas līcī un stavridām, joprojām tiek apspriesti Parlamentā un Padomē. Izstrādes procesā ir jauni plāni, piemēram, plāns pelaģisko sugu krājumu pārvaldībai Baltijas jūrā.

Turpināsies darbs, lai izstrādātu starptautiskus ilgtermiņa plānus, ko piemēro attiecīgām zvejniecībām Vidusjūrā. Saskaņā ar Vidusjūras regulu[5] ES dalībvalstīm ir jāsagatavo valsts mēroga daudzgadu plāni. Darbs pie tiem ir uzsākts un tiks turpināts.

DARBA METODE KPN PRIEKšLIKUMU IZSTRāDEI

Ir svarīgi ievērot spēkā esošos ilgtermiņa plānus, kas reglamentē KPN vai zvejas piepūli. Tā ir labākā pieeja, lai panāktu ilgtermiņa stabilitāti. Tāpat jāievēro KPN un jāveic citi pasākumi, par ko panākta vienošanās ar trešām valstīm.

KPN jānosaka saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, pamatojoties uz visaptverošiem datiem, kvantitatīvu analīzi un prognozēm atbilstīgi MSY pamatsistēmai. Ja šādi ieteikumi ir pieejami, tie tūlīt jāizmanto kvotu vai zvejas piepūles noteikšanai, taču arī šīs pamatsistēmas pakāpeniska ieviešana līdz 2015. gadam varētu būt pieņemama gadījumos, kad tā ir saderīga ar zinātnisko ieteikumu.

Ja zinātniskā ieteikuma nav vai pieejamie dati ir nepiemēroti, lai aprēķinātu krājuma apmēru un atbilstošo nozveju, jābūt vēl piesardzīgākiem. Kā izklāstīts 4.1. iedaļā, jāpiemēro KPN samazinājums 25 % apmērā, un dalībvalstīm steidzami jārīkojas, lai noteiktu atbilstošu zvejas apjomu.

PRIEKšLIKUMU GRAFIKS

Atsevišķo priekšlikumu izstrādes grafiks atšķiras atkarībā no reģiona. KPN lēmumi, kas attiecas uz lielāko daļu ES krājumu, pēdējos gados ir pieņemti decembrī, pamatojoties uz oktobra vidū vai beigās publicētiem priekšlikumiem. Izstrādāt priekšlikumu un pieņemt lēmumu attiecībā uz Atlantijas okeānu, Ziemeļjūru un citiem apgabaliem būtu iespējams arī agrāk, ja šie lēmumi nebūtu saistīti ar zvejas iespējam, par kurām vienojas, apspriežoties ar Norvēģiju un citām trešām valstīm, un kuras pēc tam tiek iestrādātas šajos lēmumos.

Ja tiktu pieņemta jauna priekšlikumu struktūra, darba grafiks varētu būt šāds.

Zvejas iespēju regula | Ieteikumi pieejami | Komisijas priekšlikuma iesniegšana | Iespējamā pieņemšana Padomē |

Melnā jūra | oktobrī | novembrī | decembrī |

Baltijas jūra | maijā | septembra sākumā | oktobrī |

Tikai ES krājumi Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā un citos apgabalos | jūnijā(*) | septembrī | novembrī |

Kopīgi krājumi Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā un starptautiski pārvaldīti krājumi Antarktikā un citos apgabalos | oktobrī(*) | novembrī | decembrī |

(*) Sākotnējais ICES ieteikums par daudziem krājumiem būs pieejams jūnijā un tiks papildināts jūlijā. Ieteikums par pelaģiskām un plaši izplatītām sugām tiks sniegts oktobrī.

SECINāJUMI

Komisija aicina Eiropas iedzīvotājus, Eiropas Parlamentu, Padomē pārstāvētās dalībvalstis, RKP un ACFA izteikt viedokli par šajā dokumentā izklāstīto pieeju ilgtspējīgai pārvaldībai saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem.

Ia PIELIKUMS — Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un tai piegulošie ūdeņi

1. tabula. Zinātniskie ieteikumi par krājumu stāvokli | Zivju krājumu skaits |

Krājumi, kas klasificēti saskaņā ar iepriekš minētajiem kritērijiem (ir noteikts atskaites punkts) | 1 | 0,9 |

Citi krājumi, kas nav klasificēti datu nepietiekamības dēļ (atskaites punkts vēl nav noteikts) | 110 | 99,1 |

Krājumi, kas ņemti vērā (no 19 sugām) | 111 | 100 |

Klasificētie krājumi |

Samazināta reproduktīvā spēja | 1 | 100,0 |

Pilnvērtīga reproduktīvā spēja | 0 | 0,0 |

Krājumu kopskaits | 1 | 100 |

2. Zinātniskie ieteikumi par pārzveju no Vidusjūras un Melnās jūras krājumiem | Skaits | % |

Krājumi, kas klasificēti saskaņā ar kritērijiem (ir noteikts atskaites punkts) | 61 | 55,0 |

Citi krājumi, kas nav klasificēti datu nepietiekamības dēļ (atskaites punkts vēl nav noteikts) | 50 | 45,0 |

Krājumi, kas ņemti vērā (no 19 sugām) | 111 | 100 |

Klasificētie krājumi |

Krājums ir pārzvejots (Fmsy vai tā aizstājējrādītājs ir pārsniegts) | 50 | 82,0 |

No krājuma gūtās nozvejas apjoms ir vienāds ar vai mazāks par Fmsy vai tā aizstājējrādītāju | 11 | 18,0 |

Krājumu kopskaits | 61 | 100 |

II PIELIKUMS — Zvejas piepūle, kuru regulē saskaņā ar daudzgadu plāniem (pēc dalībvalstu ziņojumiem ZZTEK)

(Kopīgā pētniecības centra informācija)

[pic] 1. attēls. Regulētā zvejas piepūle Baltijas jūras rietumdaļā.

[pic]

2. attēls. Regulētā zvejas piepūle Baltijas jūras centrālajā daļā.

[pic] 3. attēls. Regulētā zvejas piepūle Kategatā.

[pic] 4 . attēls. Regulētā zvejas piepūle Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā.

[pic] 5 . attēls. Regulētā zvejas piepūle Īrijas jūrā.

[pic] 6 . attēls. Regulētā zvejas piepūle ūdeņos uz rietumiem no Skotijas.

[pic]

7 . attēls. Regulētā zvejas piepūle Lamanša rietumdaļā.

[pic]

8 . attēls. Regulētā zvejas piepūle Atlantijas okeānā pie Pireneju pussalas. Piezīme : atšķirīgā tendence, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, galvenokārt skaidrojama ar Spānijas sniegto datu labāku kvalitāti.

[1] Par ilgtspējības īstenošanu ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. COM(2006) 360 galīgā redakcija.

[2] Ziņojums par 2009. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. COM(2011).

[3] Tabula ar Eiropas kvotām un attiecīgajiem krāsu kodiem atrodama

http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/publications/poster_tac2011_en.pdf.

Zivju krājumu stāvokļa izsmeļoša analīze atrodama www.ices.dk un https://stecf.jrc.ec.europa.eu.

[4] COM(2000) 1 galīgā redakcija.

[5] Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006.

[6] Maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma rādītājs zvejā ( Fmsy ) ir zvejas darbības intensitāte, kas ilgtermiņā dos visaugstāko ieguves apjomu no krājuma, vienlaikus nekaitējot šā krājuma atražošanās spējai īstermiņā.

[7] “Ilgtspējīga nozveja” ir nozvejas apjoms, kuru atbilstoši piesardzīgajai pieejai ir ieteikušas ICES un ZZTEK, tostarp paredzot ilgtermiņa plāna īstenošanu, ja tas ir saskaņā ar piesardzības principu.