KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

Septītais ziņojums par Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanu un situāciju, kas izveidojusies tās piemērošanas rezultātā laikposmā no 2010. gada 1. maija līdz 2010. gada decembrim

Ievads

Padomes Regula (EK) 866/2004 par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu[1] (turpmāk “Zaļās līnijas regula”, ZLR) stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Tajā definēti noteikumi par ES tiesību aktu normu piemērošanu attiecībā uz personu pārvietošanos un preču un pakalpojumu apriti pāri robežlīnijai, kas atdala tos Kipras Republikas rajonus, kurus valdība faktiski kontrolē, no tiem, kurus tā nekontrolē. Lai nodrošinātu minēto noteikumu efektīvu izpildi, tos piemēro arī attiecībā uz robežu starp minētajiem rajoniem un Apvienotās Karalistes Suverēno Austrumu bāzes teritoriju ( ESBA )[2].

Iepriekšējos gados parastais pārskata periods aptvēra laikposmu no attiecīgā gada 1. maija līdz nākamā gada 30. aprīlim. Praktisku apsvērumu dēļ tika nolemts pielīdzināt pārskata periodu kalendārajam gadam (t. i., izmantot ikgadējo statistiku). Tāpēc šis pārskats aptver laikposmu no 2010. gada 1. maija līdz 2010. gada 31. decembrim, nevis no 2010. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. aprīlim. Salīdzinājumu veikšanai tika izmantoti iepriekšējie skaitļi par laikposmu no 2009. gada 1. maija līdz 2009. gada 31. decembrim.

Pārskata periodā Komisija neierosināja veikt grozījumus minētajā regulā, kā arī nepieņēma jaunus lēmumus par īstenošanas pasākumiem.

Piedaloties komisāram Štefanam Filem un ANO pārstāvjiem, abu kopienu vadītāji 2010. gada 14. oktobrī atklāja jaunu robežšķērsošanas vietu starp Kato Pyrgos un Karavostasi [3] (pazīstama arī kā Limnitis / Yesilirmak robežšķērsošanas vieta). ES ieguldījums šos abus ciematus savienojošā ceļa modernizācijā bija 2,5 miljoni euro.

Komisija ar Kipras Republikas attiecīgajām iestādēm un Suverēnās bāzes teritorijas ( SBA ) administrāciju uzturēja konstruktīvu dialogu darba grupu līmenī attiecībā uz minētās regulas īstenošanu.

PERSONU ROBEžšķēRSOšANA

Robežas šķērsošana atļautajās robežšķērsošanas vietās

Regula nodrošina stabilu tiesisko pamatu attiecībā uz to kipriešu, citu ES pilsoņu un trešo valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos, kuri šķērso Zaļo līniju (turpmāk “robežlīnija”) atļautajās robežšķērsošanas vietās. Robežu šķērsojušo Kipras grieķu un Kipras turku skaits nedaudz samazinājās, tādējādi turpinot iepriekšējā pārskata periodā novēroto tendenci. Saskaņā ar Kipras Republikas iesniegto informāciju pārskata periodā tika reģistrēti 415 155 (iepriekš 489 487) gadījumi, kad Kipras grieķi 120 673 (iepriekš 126 029) transportlīdzekļos šķērsoja valdības kontrolētos rajonus, ierodoties Kipras ziemeļu daļā, un 738 337 (iepriekš 825 824) gadījumi, kad Kipras turki 254 070 (iepriekš 300 132) transportlīdzekļos šķērsoja Kipras ziemeļu daļu, ierodoties valdības kontrolētajos rajonos[4].

Taču citu ES dalībvalstu un trešo valstu pilsoņu skaits, kuri šķērsoja robežlīniju, samazinājās par 56 %, kas nozīmē to, ka iepriekšējā pārskatā konstatētā tendence ir krasi mainījusies. Saskaņā ar Kipras Republikas policijas (turpmāk CYPOL ) iesniegtajiem datiem pārskata periodā tika reģistrēts papildu 449 861 (iepriekš 1 014 275) gadījums, kad citu ES dalībvalstu un trešo valstu pilsoņi šķērsoja robežlīniju. 68 % (303 820) no šiem robežlīnijas šķērsošanas gadījumiem notika Ledra Street gājēju robežšķērsošanas vietā, ko atvēra 2008. gada aprīlī. Pārskata periodā lielais vairums citu ES dalībvalstu un trešo valstu valstspiederīgo (galvenokārt tūristi) joprojām šķērsoja robežlīniju tieši Ledra Street robežšķērsošanas vietā.

Iepriekšminētajos CYPOL iesniegtajos datos nav ietverti rādītāji par personām un transportlīdzekļiem, kuri šķērsojuši Pergamos un Strovilia robežšķērsošanas vietas, dodoties no Kipras ziemeļu daļas uz Suverēno Austrumu bāzes teritoriju ( ESBA )[5]. ESBA administrācija neglabā sīkus statistikas datus par abām minētajām robežšķērsošanas vietām. Tomēr ESBA administrācija, pamatojoties uz Kipras turku kopienas iesniegto informāciju, lēš, ka apmēram 66 000 Kipras grieķu devās uz Kipras ziemeļu daļu un 416 000 Kipras turku devās uz SBA . Nav pieejama informācija par to, vai minētie Kipras turki ceļoja tālāk no SBA uz valdības kontrolēto rajonu.

To CYPOL darbinieku skaits, kuri strādāja tieši robežšķērsošanas vietās, samazinājās no 67 darbiniekiem 2008. gadā līdz 63 darbiniekiem 2009. gadā un līdz 59 darbiniekiem 2010. gadā. Saistībā ar jaunās robežšķērsošanas vietas Limnitis atvēršanu (2010. gada 14. oktobrī) šis skaits tika palielināts līdz 73. Attiecībā uz ikdienas robežšķērsošanu par būtiskiem pārkāpumiem netika ziņots.

Nelegālā migrācija pāri Zaļajai līnijai un patvērums

CYPOL dati par laikposmu no 2010. gada maija līdz 2010. gada decembrim norāda uz turpmāku nelegālās migrācijas samazinājumu pāri robežlīnijai no Kipras ziemeļu daļas uz valdības kontrolētiem rajoniem. Šo astoņu mēnešu laikā valdības kontrolētajos rajonos tika aizturēti 1196 nelegālie migranti (neskaitot tos, kuriem netika atļauts šķērsot robežu Zaļās līnijas robežšķērsošanas vietās). Iepriekšējā pārskata periodā, kas aptvēra 12 mēnešus, tika aizturēti 2546 nelegālie imigranti[6]. Valdības kontrolētajos rajonos tieši neieradās neviens nelegālais imigrants, un 13 personas ieradās, šķērsojot Suverēno Austrumu bāzes teritoriju, tādējādi kopējais aizturēto nelegālo migrantu skaits palielinājās līdz 1209. CYPOL norādīja, ka iespējamais iemesls ir nodarbinātības iespēju samazināšanās ekonomikas lejupslīdes dēļ Kiprā. Vairums aizturēto nelegālo imigrantu cita starpā bija Sīrijas, Okupētās palestīniešu teritorijas un Irānas pilsoņi (VIII pielikums). Nelegālos migrantus parasti aiztur, veicot robežkontroli uz Zaļās līnijas un lidostās, kad šie migranti mēģina pamest Kipru. Trešo valstu pilsoņus, kuri vēršas pēc starptautiskās aizsardzības, parasti identificē policijas iecirkņos, kad tie iesniedz patvēruma pieteikumu.

CYPOL nelegālo migrantu piekļūšanas ceļus valdības kontrolētajos rajonos novērtē, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem, kurus izmantoja iepriekšējos gados, galvenokārt, izmantojot dokumentus (vīzas, Turcijā pasē iespiestus ieceļošanas un izceļošanas spiedogus vai Ziemeļkipras Turku Republikas ( TRNC ) “vīzas” vai “uzturēšanās atļaujas”), imigrantu paskaidrojumus, kā arī citus pierādījumus, piemēram, dokumentus, kas nav personu apliecinoši dokumenti, Kipras turku kopienas avīzes un Turcijas banknotes.

Patvēruma pieteikumu Kipras Republikā iesniedza 617 personas (59,6 %). Pateicoties patvēruma procedūrām, kas tika ieviestas iepriekšējā pārskata periodā, patvēruma pieteikumu izskatīšanas procesu varēja saīsināt no sešiem līdz trim mēnešiem. Nevienai personai, kura pārskata periodā ieradās valdības kontrolētajos rajonos, netika piešķirts bēgļa statuss[7].

Lielākā daļa nelegālo migrantu ierodas valdības kontrolētajos rajonos cauri Turcijai un Kipras ziemeļu daļai. CYPOL arī ziņoja par nelegālas ieceļošanas gadījumiem, kad nelegālie migranti Kipras Republikā ierodas ar zvejas laivām un motorlaivām, kas parasti piestāj atklātajos piekrastes reģionos uz ziemeļiem no Famagustas.

Prāmis maršrutā Latakija (Sīrija)–Famagusta kursēja neregulāros intervālos, t. i., 14 reizes laikposmā no 2010. gada 7. jūnija līdz 2010. gada 16. septembrim. Šajā laikposmā 491 persona (lielākais vairums bija Sīrijas pilsoņi) izmantoja prāmi, lai sasniegtu Kipras ziemeļu daļu. Kipras Republikas iestādes lēš, ka šo maršrutu izmantoja daudzi nelegālie imigranti. Iestādes joprojām aicina Sīrijas valdību slēgt šo prāmja maršrutu, jo Kipras Republikas valdība ir paziņojusi, ka Famagustas osta ir slēgta.

Nav pieejami precīzi dati par personām, kuras nosūtītas atpakaļ no robežšķērsošanas vietām.

Starp Kipras turku un Kipras grieķu kopienām nenotiek tieša sadarbība policijas un imigrācijas jomā. Tomēr pušu pārstāvji tiekas abu kopienu Tehniskās komitejas noziedzības un krimināllietu jautājumos ietvaros, kura darbojas ANO aizgādībā un kuras birojs atrodas buferzonā bijušajā Nikozijas lidostā. Tehniskā komiteja noziedzības un krimināllietu jautājumos ir viena no septiņām specializētajām komitejām, kas ar ANO atbalstu izveidotas kā uzticības veicināšanas pasākumi starp abām kopienām un ir tiešs vienošanās rezultāts, ko abi Kipras līderi panāca 2008. gada 21. maijā. Šī komiteja ir mehānisms, ar kura starpniecību notiek informācijas apmaiņa un tiek īstenotas kopīgas iniciatīvas noziedzības un krimināllietu jautājumos.

CYPOL norādīja, ka sadarbība ar citiem valdības departamentiem un ESBA administrāciju ir ļoti laba.

Suverēnā Austrumu bāzes teritorija (ESBA)

Kopumā pārskata periodā nelegālā imigrācija caur Suverēno Austrumu bāzes teritoriju ir samazinājusies. SBA amatpersonas joprojām norāda, ka sadarbība starp Kipras Republiku un SBA Muitas un imigrācijas departamentu šajā rajonā ir nevainojama. Pārskata periodā robežlīniju neļāva šķērsot 953 personām, vairums no tām bija Turcijas pilsoņi, kuri dzīvo valdības nekontrolētajos rajonos. Pārējie ārvalstnieki bija tūristi no Kanādas, Ukrainas, ASV, Austrālijas, Krievijas, Irānas un Jordānijas, kuri ieradās caur Kipras ziemeļu daļu. Šīs personas[8] tika novirzītas uz robežšķērsošanas vietu Agios Dometios Nikozijā, lai izpildītu ieceļošanas prasības Kipras Republikā.

Kopumā Suverēnajā Austrumu bāzes teritorijā aizturēja 13 nelegālos imigrantus[9], no kuriem astoņi valdības kontrolētajos rajonos bija ieradušies legāli, bet uzturējās arī pēc tam, kad tiem bija beidzies vīzu derīguma termiņš. Pārējie 5 nelegālie imigranti ieradās uz salas caur Kipras ziemeļu daļu un nelegāli šķērsoja robežlīniju.

Ārpus robežšķērsošanas vietām SBA policija veic neregulāras, uz risku un izlūkdatiem balstītas patruļas, lai nepieļautu nelegālo migrāciju. Šīs patruļas papildina arī SBA muitas un militārā departamenta darbinieki.

Īpaši grūti ir kontrolēt vairākas ,,neoficiālas robežšķērsošanas vietas” Pergamos ciemā vai tā tuvumā (ciems atrodas daļēji Suverēnajā bāzes teritorijā un daļēji Kipras ziemeļu daļā), ko joprojām izmanto vietējie iedzīvotāji un lauksaimnieki. Kā minēts iepriekšējos pārskatos par Zaļo līniju, šīs ,,neoficiālās robežšķērsošanas vietas” joprojām rada bažas. Šis jautājums SBA ir jārisina nekavējoties saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. protokola 5. panta 2. punkta prasībām[10].

PREčU VEšANA PāRI ROBEžAI

Tirdzniecības vērtība

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas Regulā (EK) 1480/2004[11] Kipras Turku tirdzniecības kamera (turpmāk TCCoC ), kā arī Kipras Republikas iestādes katru mēnesi ziņoja par to preču veidu, apjomu un vērtību, kurām ir izsniegti pavaddokumenti. Abos ziņojumos ietvēra arī preces, ko valdības kontrolētajos rajonos ieveda caur Pergamos un Strovilia robežšķērsošanas vietām, kuras kontrolē SBA administrācija.

Saskaņā ar TCCoC ziņojumiem kopējā to preču vērtība, kurām pārskata periodā tika izsniegti pavaddokumenti, bija EUR 5 312 798, savukārt faktiski tirgoto preču vērtība bija EUR 4 503 793[12].

Saskaņā ar Kipras Republikas iestāžu sniegtajiem ziņojumiem kopējā to preču tirdzniecības vērtība, kuras faktiski tika pārvestas pāri robežlīnijai, salīdzinājumā ar EUR 3 920 930 iepriekšējā pārskata periodā samazinājās vēl par 1,5 % līdz EUR 3 861 834[13], kas galvenokārt bija saistīts ar kartupeļu tirdzniecības gandrīz pilnīgu pārtraukšanu. Iepriekšējos pārskata periodos kopš 2007. gada kartupeļi bija lielākā atsevišķā tirdzniecības sastāvdaļa uz robežlīnijas (līdz 30 % no tirdzniecības kopapjoma). Tomēr ļoti mitru laika apstākļu dēļ 2010. gada pavasarī un tādēļ, ka nebija pieejami sertificēti sēklas kartupeļi otrajai ražai, novembrī tika pārdots tikai neliels kartupeļu sūtījums (EUR 166 320). Tādējādi kartupeļu tirdzniecība šajā pārskata periodā bija tikai 4 % no kopējā tirdzniecības apjoma.

Lai arī Zaļās līnijas regulā nav paredzēti noteikumi par tirdzniecību no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu, saskaņā ar Kipras Tirdzniecības un rūpniecības palātas sniegtajiem datiem salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2009. gadā šādas tirdzniecības apjoms pārskata periodā ievērojami palielinājās, proti, no EUR 408 414 līdz EUR 728 578. Tādējādi tirdzniecība no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu ir 19 % no pretējā virzienā reģistrētā tirdzniecības apjoma (10 % iepriekšējā pārskata periodā).

Kipras turku kopiena turpina izmantot tirdzniecības sistēmu, kas principā „atspoguļo” Zaļās līnijas regulas ierobežojumus. Tomēr šo tirdzniecības režīmu ne vienmēr piemēro konsekventi, tādējādi apgrūtinot stabilu tirdzniecības attiecību izveidi. Kipras turki atklāti atzīst, ka galvenais iemesls ir vietējo uzņēmumu aizsardzība.

Preču veidi

Laikposmā no 2010. gada maija līdz 2010. gada decembrim vistirgotākās preces bija akmens izstrādājumi, piemēram, marmors, ķieģeļi un akmens, kam sekoja svaigas zivis un celtniecības materiāli[14].

96 % no tirdzniecības apjoma uz robežlīnijas bija tirdzniecība salas iekšienē. Atlikušie 4 % tika pārdoti Apvienotajai Karalistei metāllūžņu (varš, alumīnijs, tērauds) veidā EUR 17 693 vērtībā un Indijai tērauda lūžņu veidā ar tirdzniecības vērtību EUR 123 788. Minētajos darījumos bija jāiesaistās uzņēmumam, kas reģistrēts valdības kontrolētajos rajonos, lai varētu veikt ES iekšējos darījumus un trešo valstu eksporta formalitātes.

Pārkāpumi

Kipras Republikas iestādes ziņoja, ka pārskata periodā tika reģistrēti 9 pārkāpumu gadījumi, kuru kopējā tirdzniecības apjoma vērtība bija EUR 15 900. Attiecīgās preces neļāva pārvest pāri robežlīnijai dažādu administratīvu iemeslu dēļ (preču daudzums vai veids neatbilda dokumentiem vai dokumentu nebija vispār).

Divos gadījumos tika atklāts ievērojams daudzums pesticīdu dārzeņos, kurus bija paredzēts tirgot pāri robežlīnijai. Eiropas Komisija par šiem gadījumiem nekavējoties paziņoja Kipras Turku tirdzniecības kamerai. Saskaņā ar Kipras Turku tirdzniecības kameras sniegto informāciju tiks īstenoti pasākumi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgus gadījumus.

Šķēršļi un grūtības, kas joprojām pastāv preču aprites jomā

Joprojām pastāv šķēršļi tirdzniecībai pāri Zaļajai līnijai. Kā ziņots iepriekšējā pārskatā, vēl aizvien nav apmierinoši atrisināts jautājums par Kipras turku kravas automobiļiem, kuri iebrauc valdības kontrolētajos rajonos. Pēc Komisijas domām, Kipras turku transportlīdzekļu kustības liberalizācija sekmētu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību. Lai gan Kipras Republikas iestādes inter alia ir izteikušas bažas par ceļu satiksmes drošības aspektiem, tomēr tās arī pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju, lai rastu dzīvotspējīgu risinājumu.

Nevar ziņot par panākumiem, kas gūti attiecībā uz cita veida tirdzniecību. Tāpat kā iepriekšējos gados Kipras turku kopienas tirgotāji turpināja ziņot par grūtībām saistībā ar lielveikalu apgādi un produktu un pakalpojumu reklamēšanu presē valdības kontrolētajos rajonos. Šīs grūtības atspoguļo Kipras grieķu plaši izplatīto nevēlēšanos iegādāties Kipras turku marķētus produktus, tādējādi joprojām radot psiholoģisku šķērsli tirdzniecībai. Tomēr tās tirdzniecības apjoms starp abām kopienām, ko neveic pāri Zaļajai līnijai, ir vairākas reizes lielāks, taču par pārskata periodu nebija pieejami ticami dati. Preču kontrabandas apjoms pāri robežlīnijai ir vēl vairāk samazinājies, bet kontrabanda aizvien ir plaši izplatīta, atspoguļojot robežlīnijas ģeogrāfisko raksturu, kur visā tās garumā notiek nelegālas darbības. Reģionos, kas atrodas robežlīnijas tuvumā, tiek veiktas kontroles operācijas, lai cīnītos galvenokārt pret sezonālām problēmām, piemēram, medījumu / savvaļas putnu vai uguņošanas ierīču transportēšanu (arī caur Suverēno Austrumu bāzes teritoriju) uz valdības kontrolētiem rajoniem. Citi konfiscētie priekšmeti ir cigaretes, alkohols, svaigas zivis un gliemeži komerciālos daudzumos, kā arī viltoti tekstilizstrādājumi. Tomēr saskaņā ar Kipras Republikas iestāžu sniegto informāciju samazinātās cenu atšķirības dēļ kontrabandas apjoms krītas. CYPOL un Suverēnās Austrumu bāzes teritorijas patruļām gar robežlīniju ir divkārša funkcija — kontrabandas apkarošana un nelegālās migrācijas kontrole. Apgabaltiesās reģistrēto krimināllietu skaits kontrabandas jomā 2008. gadā bija 12, 2009. gadā 11 un 2010. gadā – 9 (pašreizējā pārskata periodā). Tika atzīmēts, ka 2010. gada decembrī palielinājās cigarešu kontrabandas apjoms, proti, tad, kad cigarešu cenas valdības kontrolētajos rajonos tika paaugstinātas par 50 euro centiem.

Vairumu preču atklāja atļautajās robežšķērsošanas vietās: Pila, SBA , buferzonā pie Zodia un Potamia .

Attiecībā uz Pilas ciema (atrodas buferzonā) Kipras turku iedzīvotāju tradicionālo apgādi ar precēm (Zaļās līnijas regulas 4. panta 10. punkts) celtniecības materiālu, zivju, cigarešu, u. c. preču daudzumus uzrauga un reģistrē SBA administrācija.

Tirdzniecības veicināšana

Komisija turpina meklēt veidus, kā sekmēt tirdzniecību pāri Zaļajai līnijai. Tad, kad būs izpildīti vajadzīgie nosacījumi, kas izklāstīti neatkarīgu ekspertu veikto novērtējumu misiju ieteikumos, varētu pieņemt Komisijas lēmumu, ar ko atceļ Zaļās līnijas regulā paredzēto aizliegumu tirgoties ar papildu jauniem lauksaimniecības produktiem, galvenokārt koncentrējoties uz piena produktiem (piens un siers, jogurts, sūkalas). Citi produkti, par kuriem Kipras Turku tirdzniecības kamera ir izrādījusi interesi, ir granātāboli, zivjaudzētavās audzētas zivis un gliemeži.

Komisija pārskata periodā arī ir uzsākusi procedūru Zaļās līnijas regulas īstenošanas noteikumu grozīšanai[15], lai atceltu nosacījumu, ka kartupeļiem jābūt audzētiem tieši no sertificētiem sēklas kartupeļiem. Tas ļautu tirgot kartupeļus, kuri kā sertificētu sēklas kartupeļu pirmā raža ir audzēti no zemnieku saimniecībā glabātiem sēklas kartupeļiem neatkarīgu Komisijas ieceltu fitosanitāro ekspertu uzraudzībā, lai tādējādi sniegtu vajadzīgo apliecinājumu par kartupeļu identitāti un veselības stāvokli.

SECINāJUMI

Kā jau minēts iepriekšējos ziņojumos, kontrole, ko uz Zaļās līnijas veic atļautajās šķērsošanas vietās, ir apmierinoša. Pārskata periodā aizturēto nelegālo imigrantu skaits, šķiet, apstiprina samazinājuma tendenci, taču bažas joprojām rada nelegāla robežas šķērsošana, ko veic trešo valstu pilsoņi. Komisija uzskata, ka Kipras Republikas un Suverēnās bāzes teritorijas administrācijas veiktās robežlīnijas uzraudzības pastiprināšana starp robežšķērsošanas punktiem ir svarīga nelegālās migrācijas problēmas risināšanā. Kipras Republika joprojām atturas veikt jebkādus pasākumus, kuru rezultātā robežlīnija varētu izskatīties pēc ārējās robežas.

Bažas aizvien rada neatļautās robežšķērsošanas vietas SBA rajonos. Kā jau uzsvērts iepriekšējos ziņojumos, SBA administrācijai šis jautājums ir nekavējoties jārisina.

Šajā pārskata periodā, kopš 2004. gadā stājās spēkā Zaļās līnijas regula (par 1,5 % mazāk, samazinoties līdz EUR 3 861 834 salīdzinājumā ar EUR 3 920 930 iepriekšējā līdzvērtīgajā periodā), tirdzniecības vērtība pāri robežlīnijai otro reizi pēc kārtas nedaudz samazinājās; viens no samazinājuma iemesliem bija tas, ka pasaules ekonomikas krīze joprojām skar arī Kipras ekonomiku. Otrs iemesls šim samazinājumam ir straujš kartupeļu tirdzniecības apjoma kritums. Izņemot kartupeļu tirdzniecību, tirdzniecība pāri Zaļajai līnijai bija stabila. Visvairāk tirgotie produkti bija akmens izstrādājumi, svaigas zivis un celtniecības materiāli. Kopējais tirdzniecības apjoms pāri Zaļajai līnijai joprojām ir neliels, daļēji regulas ierobežotās darbības jomas dēļ.

Pārskata periodā tirdzniecību joprojām kavēja daži šķēršļi. Kipras turku komerciālie transportlīdzekļi un īpaši kravas automašīnas, kuras sver vairāk nekā 7,5 tonnas, un autobusi var brīvi pārvietoties pa visu salu tikai tad, ja autovadītāju apliecības un tehniskās apskates dokumenti ir izsniegti valdības kontrolētajos rajonos. Pagaidām nav gūti turpmāki panākumi attiecībā uz citiem beztarifu tirdzniecības šķēršļiem.

Visbeidzot, šķiet, ka kontrabanda pāri robežlīnijai ir samazinājusies, bet tā joprojām ir izplatīta.

Vispārējs secinājums ir tāds, ka Zaļās līnijas regula joprojām nodrošina pamatu, kas ļauj īstenot preču apriti un cilvēku pārvietošanos uz Kipras Republikas valdības kontrolētajiem rajoniem un no tiem. Komisija turpinās uzraudzīt regulas īstenošanu.

[1] OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 587/2008 (OV L 163, 24.6.2008., 1. lpp.). Regula pazīstama kā Zaļās līnijas regula.

[2] Skatīt Zaļās līnijas regulas 3. apsvērumu.

[3] Robežšķērsošanas vietas atbilstoši Zaļās līnijas regulas 1. pielikumam.

[4] Kipras Republikas iestādes neglabā datus par Kipras grieķiem, kuri atgriežas valdības kontrolētajos rajonos, kā arī par Kipras turkiem, kuri atgriežas Kipras ziemeļu daļā (skatīt VII pielikumu).

[5] Zaļās līnijas regulā nav ietverts pienākums ziņot par šo satiksmi.

[6] Dati par astoņu mēnešu laikposmu (no 2009. gada maija līdz 2009. decembrim) nebija pieejami.

[7] Vairākām personām, kuras valdības kontrolētajos rajonos ieradās iepriekšējā pārskata periodā, bēgļa statuss tika piešķirts pašreizējā pārskata periodā.

[8] Cita starpā no Turcijas (721), Kanādas (51), Ukrainas (24), ASV (23), Austrālijas (12), Krievijas (10), Irānas (7) un Jordānijas (7).

[9] No Ķīnas (3), Nigērijas (3), Indijas (2), Pakistānas (1), Bangladešas (1), Nepālas (1), Irānas (1) un Turcijas (1).

[10] OV L 236, 23.9.2003., 940. lpp.

[11] Komisijas 2004. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1480/2004, OV L 272, 20.8.2004., 3. lpp.

[12] Skatīt šā ziņojuma I, II un III pielikumu.

[13] Tas atbilst 0,06 % no Kipras Republikas kopējā importa apjoma (6,461 miljons euro 2010. gadā, avots: Kipras statistikas birojs).

[14] Skatīt šā ziņojuma IV un V pielikumu.

[15] Komisijas 2004. gada 10. augusta Regulas (EK) Nr. 1480/2004 3. panta 1. punkts.