[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 11.5.2011

COM(2011) 255 galīgā redakcija

KOMISIJAS NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Programmas „Krimināltiesības” starpposma novērtējuma ziņojums

SATURS

1. IEVADS 3

1.1. ZIŅOJUMA PRIEKŠMETS 3

1.2. KOPSKATS 3

1.3. PRIEKŠVĒSTURE 5

1.4. KONTEKSTS 5

2. Programmas īstenošana 5

2.1. KOMISIJAS INICIATĪVAS (LĪGUMI) 5

2.2. DOTĀCIJAS (UZAICINĀJUMI IESNIEGT PIETEIKUMUS) 6

2.2.1. RĪCĪBU DOTĀCIJAS — VISPĀRĪGS UZAICINĀJUMS 6

2.2.2. RĪCĪBU DOTĀCIJAS — ĪPAŠS UZAICINĀJUMS 8

2.2.3. OPERATĪVĀS DOTĀCIJAS 8

2.2.4. RĪCĪBU DOTĀCIJAS — PAMATNOLĪGUMI PAR PARTNERĪBU 9

2.2.5. DOTĀCIJAS ORGANIZĀCIJĀM MONOPOLSITUĀCIJĀ 9

3. NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI 10

3.1. ATBILSTĪBA 10

3.2. EFEKTIVITĀTE 11

3.3. EFEKTIVITĀTE UN RENTABILITĀTE 11

3.4. ILGTSPĒJA UN IETEKME 11

3.5. KONSEKVENCE 12

3.6. EIROPAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA 12

4. SECINĀJUMI 13

4.1. PRIORITĀŠU NOTEIKŠANA 13

4.2. EIROPAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA 14

4.3. PROCEDŪRU VIENKĀRŠOŠANA 14

4.4. PROGRAMMAS POPULARIZĒŠANA UN PAMANĀMĪBA 14

IEVADS

ZIŅOJUMA PRIEKŠMETS

Padome 2007. gada 12. februārī pieņēma Lēmumu Nr. 2007/126/TI[1], ar ko 2007.–2013. gadam izveido īpašo programmu „Krimināltiesības” kā daļu no Vispārējās programmas „Pamattiesības un tiesiskums” 2007.–2013. gadam.

Šī lēmuma 16. panta b) punkts paredz, ka Komisija iesniedz starpposma novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas īstenošanas rezultātiem un kvalitātes un kvantitātes aspektiem, vēlākais, līdz 2011. gada 31. martam. Šis ziņojums būs pamats tā paša panta c) punktā paredzētajam paziņojumam par programmas turpināšanu, ko iesniedz, vēlākais, līdz 2012. gada 30. augustam.

Šis starpposma novērtējuma ziņojums sniedz pārskatu par programmas īstenošanas rezultātiem līdz pašreizējam brīdim un parāda programmas īstenošanas kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus. Novērtējumu veica Komisijas dienesti. Komisija ir arī analizējusi programmas stiprās un vājās puses, mēģinot atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Kā uzlabot programmas īstenošanu tās atlikušajā periodā?

2) Kā uzlabot programmas formu, ņemot vērā šīs programmas koncepciju vai turpmākās programmas?

Jo īpaši tika pētīti šādi aspekti:

a) programmas atbilstība, novērtējot, kuros pasākumos programmas mērķi atbilst noteiktajām vajadzībām un risināmajām problēmām;

b) programmas efektivitāte, konstatējot, kuros pasākumos ir sasniegti programmas mērķi;

c) rentabilitāte, noskaidrojot, vai rezultāti ir tikuši sasniegti ar pamatotām izmaksām.

KOPSKATS

Programmas „Krimināltiesības” mērķis ir veicināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas konsolidāciju Eiropas Savienībā, veicinot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu.

Tai ir četri vispārīgie mērķi:

1. veicināt tiesu iestāžu sadarbību, lai radītu patiesu Eiropas tiesiskuma telpu krimināllietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticību;

2. nodrošināt dalībvalstīs piemērojamo normu saderību, ciktāl tas var būt vajadzīgs tiesu sadarbības uzlabošanai, veicināt pašreizējo juridisko šķēršļu mazināšanu tiesu sadarbības labākai darbībai, lai stiprinātu izmeklēšanas darbību koordināciju un palielinātu dalībvalstu pašreizējo tiesu sistēmu saderību ar Eiropas Savienības sistēmu, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli dalībvalstu tiesību aizsardzības iestāžu veiktām izmeklēšanas darbībām;

3. uzlabot kontaktus un informācijas un paraugprakses apmaiņu starp juridiskām, tiesu un administratīvām iestādēm un profesionāļiem juridiskajā jomā (advokātiem un citiem profesionāļiem, kas ir iesaistīti tiesu sistēmas darbībā), kā arī uzlabot tiesu sistēmai piederīgo personu apmācību, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos;

4. turpināt vairot savstarpēju uzticību, lai nodrošinātu cietušo un apsūdzēto tiesības.

Lai tos sasniegtu, programmā tiek īstenoti četri dažādi rīcību veidi:

- īpašas rīcības, kas tiek īstenotas pēc Komisijas iniciatīvas, uz kurām attiecas līgumi un kas jo īpaši attiecas uz pētījumiem un izpētes darbiem, kā arī īpašu projektu izstrādi un īstenošanu informācijas tehnoloģiju jomā, lai veicinātu informācijas apmaiņu un izplatīšanu;

- dotācijas ( rīcību dotācija ) īpašiem starpvalstu projektiem, kas ir nozīmīgi Savienībai kopumā un kurus iesnieguši partneri, obligāti iesaistot vismaz divas dalībvalstis vai vismaz vienu dalībvalsti un vienu kandidātvalsti vai pievienošanās valsti, un/vai valsts projektiem dalībvalstīs, ievērojot zināmus nosacījumus;

- dotācijas ( operatīva dotācija ) nevalstisko organizāciju vai citu struktūru veiktu pasākumu atbalstam, ar kuriem īsteno kādu mērķi Eiropas vispārējās interesēs krimināltiesību jomā;

- operatīva dotācija , lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla pastāvīgo darba programmu, kura uzdevums ir tiesu iestāžu darbinieku apmācība.

Kopējais paredzētais budžets saistībā ar programmas „Krimināltiesības” darbības izdevumiem 2007.–2013. gadam ir EUR 196,85 miljoni. Šī summa atbilst no 2007. līdz 2011. gadam pieņemto gada budžetu summai, kā arī tam līdzekļu daudzumam, kas ir iekļauts 2012. un 2013. gada finanšu plānā.

Finansiālā atbalsta lielākā daļa tiek piešķirta rīcību dotācijām un dotācijām kopumā. Procentuālais daudzums, kas ticis novirzīts dotācijām, piecu gadu laikā svārstījās starp 95 % un 75 % Tādējādi ir ticis ievērots minimālais daudzums 65 %, kas jānovirza dotācijām saskaņā ar pamata tiesību aktu.

PRIEKŠVĒSTURE

Programma „Krimināltiesības” ( JPEN ) ir turpinājums programmai par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās ( AGIS[2] ) no 2003. līdz 2007. gadam, ko Eiropadome pieņēma 2002. gada 22. jūlijā.

2005. gadā Komisija piedāvāja izveidot jaunu pamatprogrammu[3] „Pamattiesības un tiesiskums” ar četriem konkrētiem mērķiem, no kuriem viens ir veicināt tiesu iestāžu sadarbību, lai radītu patiesu Eiropas tiesiskuma telpu krimināllietās. Tā bija loģisks turpinājums Hāgas programmai (2004. gada novembris), kurā cita starpā uzsvērts, ka, veidojot Eiropu pilsoņiem, ir jārada arī Eiropas tiesiskuma telpa, kas balstīta uz savstarpējās atzīšanas principu, kad robežas starp valstīm vairs nav šķērslis tiesvedības ierosināšanai un lēmumu izpildei. Programmai „Krimināltiesības” bija arī jārada iespēja izveidot datorizētu sistēmu informācijas apmaiņai par sodāmības reģistriem. Programmai „Krimināltiesības” paredzētais budžets veidoja pamatprogrammas lielāko daļu jeb 36 %.

KONTEKSTS

Pamatprogramma, kas tika pieņemta 2007. gadā, tika izstrādāta saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo Līgumu noteikumiem, bet tās struktūra tika izveidota tā, lai īstenotu veiksmīgu pāreju uz jauno institucionālo uzbūvi, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas Līgumam. Tādējādi īpašās programmas „Krimināltiesības” tiesiskajā pamatā ir iekļauts 12. pants par papildināmību, kura 1. punktā paredzēts pētīt sinerģiju un papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, īpaši ar tiem, uz kuriem attiecas īpašā programma „Krimināltiesības” un vispārīgās programmas „Drošība un brīvību garantēšana” un „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”.

- No 2007. līdz 2010. gadam tika izsludināti 14 uzaicinājumi iesniegt pieteikumus programmai, no kuriem 11 gadījumos tika pieņemts lēmums par piešķīrumu, kam sekoja nolīgumu parakstīšana. Tas attiecas uz 2007., 2008. un 2009. gada uzaicinājumiem[4]. 2010. gada uzaicinājumu procedūra vēl nav beigusies un nav šī ziņojuma priekšmets.

PROGRAMMAS īSTENOšANA

KOMISIJAS INICIATĪVAS (LĪGUMI)

Gada darba programma ir pēc Komisijas iniciatīvas izstrādātu darbību apraksts, kuras ir finansējamas no gada budžeta. Tajā ir aplūkoti dažādi jautājumi, piemēram, pētījumi, izpētes darbi, datorizētas kopīgas sistēmas izveide informācijas apmaiņai par sodāmības reģistriem, konferences un ekspertu sanāksmes, analītiskas darbības, uzraudzība un novērtējums.

No 2007. līdz 2010. gadam Komisija ir finansējusi jo īpaši šādas darbības:

- Eiropas e-tiesiskuma portāla izstrāde, informācijas kampaņu organizēšana par šo portālu un priekšizpētes veikšana par Eiropas e-tiesiskumu.

- Balvas „Kristāla svari” piešķiršanas organizēšana (kā daļa no Tiesiskuma foruma). Šo balvu kopīgi piešķir Eiropas Komisija un Eiropas Padome ar mērķi atklāt un parādīt inovatīvu un efektīvu praksi tiesu darba organizācijā vai tiesvedībā tiesās.

- Tiesiskuma foruma organizēšana un regulāra uzturēšana[5]; šis forums tika izveidots 2008. gadā, lai radītu dalībnieku apspriešanās mehānismu par ES politiku un praksi tiesību jomā, sekmētu paraugpraksi un veicinātu savstarpējo uzticību un sapratni starp Eiropas Savienības praktizējošajiem juristiem.

- Pētījumi par informācijas tehnoloģiju līdzekļiem un to izveide sodāmības reģistru savstarpējai saslēgšanai Eiropas līmenī un informācijas apmaiņas nodrošināšanai par iepriekšējiem spriedumiem starp tiesu iestādēm, kas ietver atbalstu programmatūras ieviešanai dalībvalstīs, saslēgšanas programmatūru izstrādei (kopīga atskaites punkta piemērošanu), kā arī iekšējo atbalstu Komisijai. Tas attiecas arī uz visiem sagatavošanās darbiem saistībā ar Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas ( ECRIS ) ieviešanu 2012. gadā.

Citi pētījumi un semināri par aktuālajiem jautājumiem krimināltiesību jomā ir iekļauti 2007.–2010. gada līgumos.

Parakstīti pavisam 64 līgumi par kopsummu 8,3 miljoni EUR no paredzētā budžeta 13,8 miljonu EUR apmērā, tādējādi tika izmantoti 60 % no paredzētajiem līdzekļiem.

DOTĀCIJAS (UZAICINĀJUMI IESNIEGT PIETEIKUMUS)

RĪCĪBU DOTĀCIJAS — VISPĀRĪGS UZAICINĀJUMS

No 2008. līdz 2010. gadam dotāciju nolīgumi tika noslēgti vidēji 31 projektam gadā jeb 94 projektiem trīs gados.

Budžeta izmantojuma kopējais apjoms ir sasniedzis 81,42 % trīs gadu laikposmā, kas ir diezgan labs rādītājs salīdzinoši jaunai programmai jomā, kurā dalībvalstis ir diezgan atturīgas. Gada vidējās piešķirtās summas svārstās no 170 000 līdz 260 000 EUR. Trešdaļai no finansētajiem projektiem budžets ir mazāks par 100 000 EUR.

Darbības vidēji ilgst 18 līdz 24 mēnešus. 85 % no 2008. gada projektiem ir pabeigti, un atlikušajiem termiņš beigsies 2011. gadā. No 2009. gada projektiem tādu ir 55 %.

- PA PRIORITĀTĒM

Zemāk redzamajā tabulā ir sadalījums pa prioritātēm. Tajā redzama finansiālā atbalsta izteikta koncentrēšanās prioritātē, kas attiecas uz sadarbību un paraugprakses apmaiņu — šai prioritātei tērēts 63% atbalsta. Tomēr tas pilnībā neatspoguļo realitāti, jo tiesiskās apmācības gadījumā būtu jāpieskaita arī līdzekļi, kas piešķirti Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (par ko ir runa turpmāk), kuram ik gadu tiek sniegts finansējums 800 000 EUR apmērā, un tādējādi finansējums tiesiskajai apmācībai ir 23 % no programmas kopējiem līdzekļiem.

Prioritātes/Saistību gads | |2008 | |2009 | |2010 | |Kopā |% | | |Skaits |Summa |Skaits |Summa |Skaits |Summa |Skaits |Summa | | |Tiesiskā apmācība |7 |1 488 060 |3 |307 554 |7 |821 574 |17 |2 617 188 |13,59 | |Informācijas apmaiņa par paraugpraksi/sadarbība krimināltiesību jomā |25 |4 722 286 |19 |4 225 843 |20 |3 259 102 |64 |12 207 231 |63,38 | |Atbalsts cietušajiem |5 |1 093 185 |2 |599 962 |3 |794 363 |10 |2 487 510 |12,91 | |Informācijas apmaiņa | | |1 |1 376 364 |2 |573 395 |3 |1 949 760 |10,12 | |Kopā |37 |7 303 531 |25 |6.509.724 |32 |5.448.434 |94 |19.261.689 | | |Budžets | |8 000 000 | |6 800 000 | |8 900 000 | |23 700 000 | | |

- PA SAŅĒMĒJU VEIDIEM

Lielākoties projektu finansējumu saņem dalībvalstu tieslietu ministrijas un universitāšu pētniecības nodaļas (83 % no visiem).

Tomēr nevalstiskās organizācijas (NVO) saņem vidēji 30 % no kopējā piešķirtā finansējuma saistībā ar rīcību un operatīvo projektu iesniegšanas uzaicinājumiem.

- ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

- Laikposmā, kurā tika veikts pētījums, tika iesniegti pavisam 160 projekti un 94 tika pieņemti, un procentuāli tas ir diezgan maz (60 %).

- Sešas dalībvalstis nekad nav iesniegušas projektus. Tās ir Dānija, Īrija, Kipra, Lietuva, Slovākija un Zviedrija. Padziļināta izvērtēšana ļautu noteikt, kādi ir šāda intereses trūkuma iemesli.

- Piecas dalībvalstis nekad nav ieguvušas finansiālo palīdzību, lai arī ir to mēģinājušas (Grieķija, Luksemburga, Polija un Somija).

Sešas dalībvalstis ir īpaši aktīvas un ir iesniegušas 64 % no pieteikumu kopskaita, un tās īsteno 68 % no finansiāli atbalstītajiem projektiem. Šīs valstis ir (sarindojot pēc lieluma): Spānija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Vācija, Beļģija un Nīderlande.

Iesniegto projektu un atbalstīto projektu skaits trīs gadu periodam ir samērā stabils.

RĪCĪBU DOTĀCIJAS — ĪPAŠS UZAICINĀJUMS

Laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam programma ir palīdzējusi īstenot īpašus projektus, kas ir saistīti ar valstu sodāmības reģistru savstarpēju saslēgšanu Eiropas Savienībā. Projektu dotācijas, kas ir saistītas ar īpašo uzaicinājumu „E-tiesiskums”, kas tika izsludināts 2010. gadā, šeit netiks vērtētas, jo to izmantošana tiek uzsākta 2011. gadā.

Tiesībaizsardzības informācijas nodošanas mehānismu uzlabošana attiecībā uz sodāmību Eiropas Savienībā paredz pēc iespējas ātrāku šīs informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Tas jo īpaši tiek panākts, veidojot datorizētu informācijas sistēmu. No 2008. līdz 2010. gadam līdzfinansējumam paredzētais budžets šajā jomā sasniedza 32 miljonus EUR, un tā mērķis bija pilnveidot valstu sodāmības reģistrus, lai radītu iespēju elektroniskā veidā apmainīties ar informāciju ar citu dalībvalstu sodāmības reģistriem.

Tikai tām valsts iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 1. pantu Padomes 2005. gada 21. novembra Lēmumā 2005/876/TI par informācijas apmaiņu, ko iegūst no sodāmības reģistra[6], ir atļauts iesniegt projektus saistībā ar prioritāti „Sodāmības reģistru savstarpējā sadarbībspēja”.

Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam nevarēja izlietot 22 % sodāmības reģistriem novirzīto līdzekļu, proti, trīs gados krimināltiesībām netika izmantoti EUR 7 miljoni. Dažas dalībvalstis nav iesniegušas nevienu projektu šajā jomā. Tās ir Beļģija, Bulgārija un Dānija, un 52 % no finansējuma ir tikuši piešķirti piecām valstīm: Austrijai, Lietuvai, Rumānijai, Apvienotajai Karalistei un Ungārijai.

Sākot ar 2010. gadu, šī prioritāte ir iekļauta vispārīgajā uzaicinājumā un nav īpaša uzaicinājuma priekšmets.

OPERATĪVĀS DOTĀCIJAS

Atšķirībā no rīcību dotācijām, kuru uzdevums ir līdzfinansēt darbības, kas veicina ar Eiropas Savienības politiku saistītu mērķu īstenošanu, operatīvo dotāciju uzdevums ir līdzfinansēt tādu organizāciju vai tīklu funkcionēšanu, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs vai īsteno mērķi, kas ir daļa no Eiropas Savienības politikas, un tā pamatā ir ideja, ka Komisija finansē tādu Eiropas tīklu izveidi, kuri veicina Eiropas Savienības politiku.

Operatīvā dotācija tiek piešķirta, lai atbalstītu organizācijas pastāvēšanu un funkcionēšanu laikposmā, kas atbilst tās finanšu gadam, pamatojoties uz noteiktām darbībām, ko organizācija piedāvā savā gada darba programmā.

- 2007.–2010. gada pieredze liecina, ka šis finansējuma veids neizraisa prognozēto mērķa grupas ieinteresētību. Kaut arī tika izsludināti trīs Eiropas uzaicinājumi iesniegt projektus, bija iespējams sniegt finansiālu atbalstu tikai 18 organizācijām un varēja apgūt tikai 51 % no paredzētajiem līdzekļiem.

- Var konstatēt, ka bieži piesakās vienas un tās pašas organizācijas, un tādējādi tās vairākkārt saņem finansējumu, jo diezgan reti parādās jauni saņēmēji. Šādā skatījumā mērķis atbalstīt tīklu izveidi līdz šim nav sasniegts.

- Zemie līdzdalības un projektu apstiprināšanas rādītāji ir saistīti ar to, ka organizācijām, kas piedalās, ir grūti parādīt patiesu Eiropas perspektīvu.

RĪCĪBU DOTĀCIJAS — PAMATNOLĪGUMI PAR PARTNERĪBU

Lai īstenotu programmas „Krimināltiesības” noteiktās prioritārās jomas, Komisijas struktūrvienības 2007. gadā nolēma izmantot pamatnolīgumus par partnerību, ko slēdz ar tiesiskās apmācības nozares galvenajiem dalībniekiem, kuri ir ieinteresēti regulārā sadarbībā ar institūcijām norādītajās jomās ar mērķi izveidot ietvaru ilgtermiņa sadarbībai. Šīs partnerattiecības nozīmē, ka pastāv savstarpēja ieinteresētība un mērķu vienotība starp Komisiju un partneriem, darbības, kas ir noteiktas un regulāri un pastāvīgi apstiprinātas, kā arī tīkls, kas ietver noteiktu saņēmēju skaitu.

Pēc uzaicinājuma iesniegt projektus pamatnolīgumi par partnerību tika noslēgti ar Eiropas Tiesību akadēmiju ( ERA ), Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu ( EJTN ) un Eiropas Valsts pārvaldes institūtu ( EIPA ). Šie nolīgumi beidzas 2011. gada jūlijā.

No 2007. līdz 2009. gadam saistībā ar pamatnolīgumiem par partnerību tika paredzēts piešķirt maksimālo apjomu EUR 8,9 miljonus. Faktiski piešķirtā summa nav pārsniegusi 2 miljonus.

- Partnerības procedūrai nav pievienotās vērtības salīdzinājumā ar vispārīgo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Tā nav ļāvusi arī izveidot galveno dalībnieku tīklu, ar kuru Komisija varētu uzturēt regulāras un pastāvīgas attiecības, lai efektīvi īstenotu tiesisko apmācību. Pašlaik tiesiskā apmācība tiek vērtēta, un tas ļaus noteikt, kādi finanšu instrumenti un finansēšanas veidi ir piemērotāki.

DOTĀCIJAS ORGANIZĀCIJĀM MONOPOLSITUĀCIJĀ

Ņemot vērā pieredzi saistībā ar tiesu iestāžu darbinieku apmaiņas programmu 2004., 2005. (izmēģinājuma projekts) un 2006. gadā (sagatavošanas darbība) un sadarbību ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu ( EJTN ), kurš līdz tam rīkoja apmaiņas pasākumus un tikšanās starp tiesu iestāžu darbinieku izglītības organizācijām, Padome nolēma iekļaut REJF programmas „Krimināltiesības” pamata tiesību aktā. Saskaņā ar 4. panta d) punktu operatīvo dotāciju var piešķirt tādu izdevumu finansēšanai, kas saistīti Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla pastāvīgo darba programmu.

EJTN ir 2000. gadā saskaņā ar Beļģijas likumiem dibināta starptautiska bezpeļņas apvienība, kas apvieno lielāko daļu Eiropas tiesnešu skolu, kurās māca tiesnešus un prokurorus. Pašlaik EJTN apvieno iestādes, kas nodarbojas ar tiesisko apmācību 27 dalībvalstīs.

Dotāciju piešķir, pamatojoties uz EJTN iesniegto dotācijas pieprasījumu un pēc pārbaudes, vai organizācija atbilst izslēgšanas kritērijiem un vai tās pieteikums atbilst programmā „Krimināltiesības” paredzētajam tiesiskās apmācības mērķim. Dotācija tiek oficiāli apstiprināta ar dotācijas nolīguma parakstīšanu.

Apmaiņas programmu raksturs ir divējāds: tiesu iestāžu darbinieku apmaiņa, lai padziļinātu abu pušu zināšanas par tiesu praksi, un piederības sajūta kopīgai tiesiskai telpai.

No 2007. līdz 2009. gadam EJTN saņēma EUR 7 152 071,31 no gada budžetā paredzētās maksimālās summas EUR 9,5 miljoni jeb 75 % no piešķirtajiem līdzekļiem. Kopš 2007. gada 667 tiesneši un prokurori ir piedalījušies īstermiņa un ilgtermiņa apmaiņas programmās.

NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

ATBILSTĪBA

Kuros pasākumos programmas mērķi saskan ar noteiktajām vajadzībām un risināmajām problēmām?

Starpposma novērtējumā ir norādīts, ka programma ir sekmējusi Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un stiprināšanu, veicinot konkrētu sadarbību krimināltiesībās uz savstarpējas atzīšanas pamata.

Finansētās darbības ir vērstas uz sistemātisku informācijas apmaiņu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību, veicina pārrobežu tiesisko apmācību krimināltiesību nozares profesionāļiem, sekmē dalībvalstu savstarpēju informēšanu par paraugpraksi un veicina atbalstu cietušajiem.

Rīcību finansēšanas pieprasījumu skaits nemitīgi palielinās, kas norāda uz pieaugošu interesi par programmu, kas, bez šaubām, vēl nav sasniegusi optimālo apjomu. Dažas valstis nav vai ir maz pārstāvētas, un tām ir liels attīstības potenciāls. Ir nepieciešams plašāk informēt par programmu un izstrādāt pieteikumu kvalitātes uzlabošanas līdzekļus. 2010. gada aprīlī tika organizēta informācijas diena, kurā piedalījās aptuveni 100 dalībnieku.

Pēc trim īstenošanas gadiem var konstatēt, ka operatīvās dotācijas un nolīgumi par partnerību nav izrādījušies tik veiksmīgi, kā tika gaidīts, un tas liek apšaubīt to piemērotību un atbilstību izvirzītajiem mērķiem.

Tā cēlonis operatīvo dotāciju gadījumā ir fakts, ka atšķirībā no rīcību dotācijas, kas domāta precīzi noteiktas darbības finansēšanai noteiktā termiņā un ir ar īpašu budžetu šai darbībai neatkarīgi no citām pieteikuma iesniedzēja darbībām, operatīvā dotācija ir domāta organizācijas darbības izmaksu finansēšanai. Lai šīs divas dotētās darbības uzraudzītu un kontrolētu atsevišķi (no vienas puses, darba programmu, un, no otras puses, darbību), finansētāja skatījumā tādējādi ir svarīgi, lai organizācijai būtu vadības un uzskaites instrumenti, kas tai ļautu uzticami un kontrolējami pārvaldīt šādu situāciju; saņēmēju izmaksas, īstenojot šīs dažādās darbības, savukārt jāiekļauj atbilstoši to mērķim, proti, vai nu pamatdarbības budžetā, vai konkrētas darbības budžetā.

Ir jāatrod sinerģijas iespējas ar citām programmām, kas īsteno līdzīgas darbības („Civiltiesības”, „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, DAPHNE).

EFEKTIVITĀTE

Kuros pasākumos ir sasniegti programmas mērķi?

Laikposmā, uz kuru attiecas novērtējums, finansēto projektu attiecība pret budžetu nav bijusi apmierinoša. Tomēr 2010. gadā tas tā vairs nebija, jo, salīdzinot ar 2009. gadu, rīcību finansēšanas pieprasījumu skaits ir divreiz lielāks. Programmas zemo efektivitāti ir izraisījuši vairāki faktori:

informācijas trūkums par programmu, uzskats, ka paredzētā atbalsta procentuālā daļa ir pārāk maza un ir vajadzīgs pārāk liels līdzfinansējums, kā arī pārāk sarežģīta īstenošana, kas bija juridiskās nenoteiktības un lēnas pārvaldības iemesls.

Neseno finansējuma pieprasījumu skaita palielinājumu, bez šaubām, ir izraisījušas Komisijas organizētās izpratnes veidošanas kampaņas 2009. un 2010. gadā, kuru mērķis bija informēt par programmu dalībvalstīs.

To ir veicinājuši arī labāki finansēšanas apstākļi (priekšfinansējums, kas ir palielinājies no 70 % līdz 80 %, un prasība pēc līdzfinansējuma samazināta no 30 % līdz 20 % un pieteikumu iesniegšanas uzaicinājuma „E-tiesības” gadījumā 2010. gadā — līdz pat 10 %).

Jaunas elektroniskās reģistrēšanās un pieteikumu novērtēšanas sistēmas ieviešana tiešsaistē ( PRIAMOS ) ir ļoti veicinājusi programmas pieejamību un paātrinājusi vērtēšanas procedūru.

EFEKTIVITĀTE UN RENTABILITĀTE

Vai rezultāti ir tikuši sasniegti ar pamatotām izmaksām?

Laikposmā, uz kuru attiecas novērtējums, tika noslēgti 11 uzaicinājumi iesniegt projektus un tika piešķirtas 155 dotācijas, t.i., vidēji 14 dotācijas uz vienu projekta iesniegšanas uzaicinājumu. Šis „rentabilitātes” rādītājs ir zems, salīdzinot ar citām tāda paša apjoma programmām. Piemēram, programmā DAPHNE 2009. gadā ir finansiāli atbalstīti 43 projekti, publicējot tikai vienu uzaicinājumu diviem budžeta gadiem.

Līgumu slēgšanas laiks starp kredītrīkotāja lēmuma pieņemšanu par piešķīrumu un līguma stāšanos spēkā ir garš (vidēji 5–6 mēneši), salīdzinot ar citām programmām.

Individuālo dotāciju vidējais lielums novērtējuma laikposmā bija EUR 380 000 rīcību dotācijām un EUR 128 000 operatīvajām dotācijām. Nākotnē šī pietiekami zemā vidējā summa ir jāpalielina, jo pieaug finansējuma daļa dārgiem informācijas tehnoloģiju projektiem, kuru mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

ILGTSPĒJA UN IETEKME

Kādi ir šīs programmas ilgtermiņa rezultāti un vai tie ir ilgtspējīgi?

Programma „Krimināltiesības” ir jauna, un ir grūti izmērīt tās ilgtermiņa ietekmi. Tomēr šīs programmas ietekme ir ļāvusi īstenot un veicināt nozīmīgu Eiropas krimināltiesību nozares pārstāvju darbību, jo īpaši Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla darbību. Tā ir arī ļāvusi finansēt daļu no izmaksām, kas saistītas ar sodāmības reģistru savstarpēju saslēgšanu, tādējādi veicinot sadarbību ilgākā laikposmā. Eiropas e-tiesiskuma portāla izveidošana un pastāvīga atjaunināšana veicina un pozitīvi ietekmē Eiropas tiesiskās telpas tapšanu.

Programmas „Krimināltiesības” finansiāli atbalstīto darbību mērķi, dalībnieki un veids ir ļoti tuvi programmai „Civiltiesības”[7], kas var izraisīt sacensību un nevajadzīgu konkurenci starp abām programmām, kā arī rada nevienlīdzīgas attieksmes risku. Trešā pīlāra likvidācija , bez šaubām, veicinās programmas labāku uztveramību. Turpmāk nav nepieciešams nošķirt programmas „Civiltiesības” un „Krimināltiesības” ar atšķirīgu juridisko pamatu.

Vēlamie iznākumi ir lielāka tiesiskā sadarbība starp dažādiem programmas dalībniekiem. Šāds mērķis ir projektiem, kas veicina partnerību starp vismaz divām dalībvalstīm. Partnerattiecību meklēšana ir jāveicina ar aktīvu pasākumu palīdzību no Komisijas puses, uzlabojot interneta vietni, to ātrāk atjauninot un regulāri publicējot jaunumus par programmu.

KONSEKVENCE

Kuros pasākumos finansētie projekti Komisijai ļauj īstenot tās tieslietu politikas mērķus ?

Komisija nodrošina, lai izraudzītie pieteikumi atbilstu prioritātēm, kas noteiktas gada darba programmā. Tomēr katra projekta un/vai līguma saikne ar prioritāti, kuras īstenošanai tie saņem finansiālu atbalstu, vēl nav sistematizēta. Šīs atbilstības uzraudzība jāpilnveido, lai cita starpā ļautu labāk definēt turpmāko gadu darba programmu prioritātes un labāk novērtēt tām novirzīto finansējumu. Raugoties no šī viedokļa, varētu efektīvāk izmantot tiešsaistes pieteikšanās un vērtēšanas sistēmu PRIAMOS kā statistikas iegūšanas līdzekli, jo tā ļauj novērtēt atsaucības līmeni pēc prioritātes.

EIROPAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

Kādos pasākumos programma un finansiāli atbalstītie projekti rada pievienoto vērtību salīdzinājumā ar iespējamās valsts intervences rezultātu dalībvalstīs šajā jomā?

„Eiropas vajadzības” krimināltiesību jomā pamata tiesību akta izstrādes brīdī nebija acīmredzamas, taču tās kļūst skaidrākas. Programmā iesaistīto organizāciju skaits pieaug, un NVO līdzdalība ir nemainīga. Īpašajā krimināltiesību jomā jēdziens „Eiropas pievienotā vērtība” joprojām ir neprecīzs, un ir grūti definēt, kāds ir atbilstošs Eiropas Savienības intervences līmenis. Šie divi jēdzieni rada plašākas diskusijas nepieciešamību starp ieinteresētajām pusēm.

Eiropas pievienotā vērtība ir iekļauta līdzekļu piešķiršanas kritērijos pieteikumiem, bet tās interpretācija Tiesiskuma ģenerāldirektorāta dažādās programmās nav saskaņota. Piemēram, lai varētu iegūt operatīvo dotāciju programmās DAPHNE[8], „Pamattiesības”[9] un „Civiltiesības”, ir nepieciešams aktīvas darbības pierādījums daudzās valstīs, bet tas nav vajadzīgs programmā „Krimināltiesības”.

Eiropas pievienotās vērtības nozīmīgums piešķiršanas kritēriju vērtēšanā ir neliels (15 % no visiem piešķiršanas kritērijiem), un to varētu palielināt.

Viens no atbilstības kritērijiem skaidri paredz, ka pieteikumi jāiesniedz vismaz divām dalībvalstīm vai vismaz vienai dalībvalstij un citai valstij, kas var būt vai nu pievienošanās valsts, vai kandidātvalsts. Pamatideja ir veicināt partnerības, pārrobežu sadarbību, apmaiņu ar paraugpraksi. Aptuveni 80 % finansiālā atbalsta tiek piešķirti pārrobežu projektiem. Programmā, ievērojot zināmus nosacījumus, tiek pieņemti arī tā sauktie nacionālie projekti, bet visiem projektiem ir jāparāda Eiropas perspektīva.

SECINĀJUMI

Kopš izveidošanas 2007. gadā programmā „Krimināltiesības” ir atbalstīti 155 projekti un 64 līgumi. Programmas novērtējumā secināts, ka nepieciešams turpināt šo finansiālo atbalstu, ciktāl finansētās darbības risina reālas precīzi noteiktas problēmas un pozitīvā un papildinošā veidā atbalsta valstu pasākumus, kas tiek īstenoti šajā jomā.

Tomēr šajā novērtējumā ir norādīti arī vairāki trūkumi, kuriem jārod risinājumi, ja Eiropas intervences vēlas padarīt efektīvākas.

Programmu „Civiltiesības” un „Krimināltiesības”, kā arī citu programmu nodalīta īstenošana nozīmē, ka netiek panākta sinerģija maksimālā apjomā, un var rasties nevajadzīga pārklāšanās.

Attiecībā uz mērķi veicināt tiesu iestāžu sadarbību programmai jāpārgrupē pasākumi, kas atbalsta sadarbību civiltiesību un krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu labāku koordināciju starp šīm divām tiesību jomām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada decembrī, kas atceļ pīlāru struktūru. Jāparedz arī tuvināšanās ar citām Tiesiskuma ģenerāldirektorāta programmām un jo īpaši programmām DAPHNE un „Pamattiesības”.

Nav pierādīts, ka programma ir piemērotākais instruments tādu projektu atbalstam, kas iekļauj aprīkojuma iegādi, lai savstarpēji saslēgtu sodāmības reģistrus. Ņemot vērā to lielās izmaksas un ar valsti saistīto raksturu, šo projektu veidu būtu atbilstošāk atbalstīt no struktūrfondiem.

No šajā ziņojumā sniegtajiem komentāriem tādējādi izriet šādas rekomendācijas.

PRIORITĀŠU NOTEIKŠANA

Gada prioritāšu uzraudzība tiks uzlabota, plašāk izmantojot reģistrēšanās un pieteikumu novērtēšanas tiešsaistes sistēmu PRIAMOS , kas ļauj klasificēt pieteikumus pēc prioritātes un tādējādi noteikt jomas konkrētās vajadzības. Šos statistiskos datus var izmantot gada prioritāšu noteikšanā.

EIROPAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

Novērtējumā konstatēts, ka projektu daudzums ar Eiropas pievienoto vērtību krimināltiesību jomā pieaug. Tomēr iesaistītajām organizācijām šis kritērijs joprojām ir viens no visgrūtāk izpildāmajiem. Tā interpretācija nav saskaņota Tiesiskuma ģenerāldirektorātā, un tā nozīmīgums, salīdzinot ar citiem piešķiršanas kritērijiem, ir neliels (15 %).

Komisija cenšas veicināt diskusiju ar mērķi labāk definēt šo kritēriju, kā arī tās intervences atbilstošu līmeni, ņemot vērā valstu finansēšanas instrumentus. Eiropas pievienotās vērtības kritērija nozīmīgumu atlases procedūrā varētu palielināt.

PROCEDŪRU VIENKĀRŠOŠANA

Lai uzlabotu programmas efektivitāti saistībā ar pastāvīgiem cilvēkresursiem, Komisija plāno turpināt pamatnostādņu (praktiskas rokasgrāmatas pieteikumu iesniedzējiem ikgadēja atjaunināšana), dotācijas pieteikuma veidlapu un vērtēšanas kritēriju saskaņošanu un vienkāršošanu.

Uzaicinājumu prognozētie grafiki jāpublicē pietiekami laicīgi, un Komisijai ir jānodrošina, lai tiktu ievēroti visi paredzētie termiņi.

Turklāt dotāciju pieteikumu iesniedzēji laicīgi un skaidri jāinformē par spēkā esošajām procedūrām, tai pašā laikā paredzot viņiem pietiekami ilgu laiku pieteikumu sagatavošanai.

Lai palielinātu atbalstīto pieteikumu skaitu uz katru uzaicinājumu, Komisija šajos divos gados paredz publicēt tikai rīcību projektu uzaicinājumus.

Tiek plānots vairs neizmantot operatīvās dotācijas, kas nav pierādījušas savu efektivitāti.

Risinot apjomradīto ietaupījumu problēmu, Komisija mēģinās pārorientēt savu finansiālo atbalstu uz lielāka apjoma projektiem.

Lai panāktu saskaņotību ar citām Tiesiskuma ģenerāldirektorāta programmām un palielinātu vadības efektivitāti, tiks dota priekšroka noteiktu uzdevumu (piemēram, piešķiršanas kritēriju izvērtēšana) nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem.

PROGRAMMAS POPULARIZĒŠANA UN PAMANĀMĪBA

Ir jāuzlabo programmas interneta vietne, lai nodrošinātu labāku pamanāmību, jo īpaši ar brīdinājuma paziņojumiem programmas pašsaprotamajiem partneriem (bijušie finansējuma saņēmēji, programmas komisijas locekļi, aktīvie tīkli u.c.). Tas jādara, lai plaši informētu par uzaicinājumu rezultātiem, jauniem uzaicinājumiem un tām organizācijām, kas var kļūt par projekta partneriem.

Ir nepieciešama mērķtiecīga darbība (piemēram, informatīvas sanāksmes, jautājumu un atbilžu forums u.c.), kas vērsta uz dalībvalstīm, kuras programmā ir nepietiekami pārstāvētas (CY, DK, IR, LT, SK, S, EE, FI, GR, LU un PL), lai labāk informētu par programmu un palīdzētu uzlabot pieteikumu kvalitāti.

Lai veicinātu „krimināltiesību pilsonisko sabiedrību”, šī informēšanas darbība koncentrēsies uz NVO, kuru līdzdalības līmenis programmā nav pietiekams.

Ir paredzēta tuvināšanās ar citām Tiesiskuma ģenerāldirektorāta programmām ar mērķi sasniegt tās lielāku nepieciešamo apjomu un tādējādi labāku pamanāmību.

Citi sadarbības veidi ar partnerības vai kopīgas vadības palīdzību ir paredzēti ar organizācijām, kuras ir ieguvušas stabilu reputāciju savā darbības jomā, piemēram, Eiropas Padome, ESAO u.c.

[1] OV L 58, 24.2.2007., 13. lpp.

[2] Padomes lēmums Nr. 2002/630/TI (OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.).

[3] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam COM(2005)122, 6.4.2005.

[4] Dotāciju nolīgumus paraksta nākamajā gadā pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšanas. Šajā ziņojumā norādītie datumi ir operatīvo dotāciju un rīcību dotāciju noslēgšanas datumi.

[5] Komisijas paziņojums par foruma izveidošanu ES politikas un prakses apspriešanai tiesiskuma jomā, COM(2008)28 galīgā redakcija, pieņemts 4.2.2008.

[6] OV L 322, 9.12.2005., 33. lpp.

[7] Lēmums Nr. 1149/2007/EK, 25.9.2007., OV L 257/16.

[8] Lēmums Nr. 779/2007, 20.6.2007.

[9] Lēmums 19.4.2007., OV L 110, 33. lpp