[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 11.4.2011

COM(2011) 184 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistiku

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistiku

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienībā oficiālā zinātnes, tehnoloģijas un jauninājumu statistika (turpmāk —„ZTJ statistika”) lielā mērā balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu[1]. Eurostat šo lēmumu īstenojis ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, izmantojot likumdošanas pasākumus un datu brīvprātīgu vākšanu, un statistiku izstrādāja arī pats Eurostat .

Šajā ziņojumā novērtēts, kā īstenoti lēmuma 2. pantā uzskaitītie atsevišķie statistikas pasākumi. Minēto pasākumu mērķis ir izveidot zinātnes, tehnoloģijas un jauninājumu statistikas informācijas sistēmu, lai atbalstītu un uzraudzītu ES politiku.

Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2004 un Regula (EK) Nr. 1450/2004, ar ko īsteno Lēmumu Nr. 1608/2003/EK, attiecas uz divējādu datu vākšanu, ko Eiropas Statistikas sistēmā (turpmāk „ESS”) regulāri veic dalībvalstu statistikas iestādes. ES politikas uzraudzības kontekstā ZTJ statistikas jomā kā pētniecības un izstrādes (R&D), tā jauninājumu statistika, ko vāc saskaņā ar abām minētajām īstenošanas regulām, kļuvusi par atzītu un plaši citētu atsauces datu avotu.

Papildus R&D datiem Regulā (EK) Nr. 753/2004 aprakstīts arī statistikas darbs, kas aptver citas ZTJ statistikas jomas, piem., cilvēkresursus zinātnes un tehnoloģijas jomā, augstās tehnoloģijas rūpniecību, uz zināšanām balstītus pakalpojumus un patentus. Minētajās jomās statistiku izstrādā Eurostat , tieši izmantojot esošus avotu datus un statistiku ( Eurostat ārējos vai iekšējos avotus). Papildus Eiropas Statistikas Sistēmā tiek veikts brīvprātīgs datu apsekojums par zinātņu doktoru tālāko karjeru.

Statistikas datu kvalitāte kļuvusi svarīgāka, jo politika, konkrēti politiskie mērķi, tiek izvirzīti un uzraudzīti, balstoties uz statistikas informāciju. Stratēģijā „Eiropa 2020” — līdzīgi kā Lisabonas stratēģijā iepriekš — izvirzīts precīzs mērķis attiecībā uz R&D intensitāti (R&D paredzētie izdevumi ir 3 % no Eiropas Savienības IKP līdz 2020. gadam), un tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mērījumu kvalitāte būtu un saglabātos augstā līmenī.

Iepriekš minēto regulu, ar kurām īsteno Lēmumu Nr. 1608/2003/EK, pieņemšana stabilizēja ZTJ datu kvalitāti. Pēc tam notika pakāpeniska un kvalitātes uzlabošanās un veikta cieša uzraudzība. Mērķi nodrošināt statistikas atjaunināšanu un pirmšķirīgu kvalitāti īsteno, vienojoties par starptautiskiem standartiem un metodoloģiju, tos ieviešot un nepārtraukti diskutējot par to nozīmi dinamiskos mērījumos.

Turpmāk izstrādājot ZTJ statistiku, tiks ņemtas vērā gan prioritātes atkarā no politiskajām vajadzībām, gan ESS veidošana kopumā. Ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvas „Inovācijas Savienība” prioritātes, kas izvirzītas, lai uzlabotu pašreizējo ZTJ statistiku, tiks ieguldīti centieni, lai līdzsvarotu jauno darbu un pasākumus.

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistiku

1. IEVADS

Šajā ziņojumā aplūkots, kā tiek īstenots Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (turpmāk „lēmums”).

Šis ir otrais ziņojums, ko saskaņā ar lēmuma 5. pantu Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Pirmais ziņojums tika pieņemts 2007. gada 14. decembrī[2].

Eiropadome 2010. gada jūnijā pieņēma stratēģiju „Eiropa 2020” nodarbinātībai un gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[3]. Tā arī apstiprināja piecus ES pamatmērķus; viens no tiem paredz uzlabot jauninājumiem un R&D radītos apstākļus, īpaši lai paaugstinātu apvienoto valsts un privāto ieguldījumu līmeni šajā nozarē līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Turklāt Komisija 2010. gada 6. oktobra paziņojumā[4] ieteica rādītāju, kas atspoguļotu R&D un jauninājumu intensitāti, un ikgadēju pētniecības un inovācijas rezultātu tablo[5] inovatīvas darbības rezultātu vispārējā progresa uzraudzīšanai.

Konkurētspējas padome arī aicināja izstrādāt ierobežotu un saskanīgu rādītāju kopu, kas būtu kā darbības instruments atbilstīgi Padomes politiskajiem mērķiem un stratēģijai, pārraugot progresu, veidojot Eiropas Pētniecības telpu[6] (Eiropas „vienotais tirgus” pētniecības un jauninājumu jomā, kurā brīvi apgrozās pētnieki, idejas un zināšanas).

Ziņojumā apkopota informācija par to, kā īstenota zinātnes, tehnoloģijas un jauninājumu statistikas informācijas sistēma ES politikas atbalstīšanai un uzraudzīšanai. Pirmajā ziņojuma daļā izvērtēta lēmuma 2. pantā noteikto pasākumu īstenošana. Turpmākajās nodaļās aplūkota datu kvalitāte, izmaksas un slogs, ko rada statistikas sniegšana. Ziņojuma pēdējā nodaļā sniegts ieskats stratēģiskajos pasākumos, kuri jāveic nākamajos gados.

2. LĒMUMA ĪSTENOŠANA

2.1. Komisijas veiktais īstenošanas darbs

Lēmumu Nr. 1608/2003/EK Eurostat īstenoja ar likumdošanas pasākumiem, datu brīvprātīgu vākšanu dalībvalstīs un, izstrādājot statistiku.

Ļoti svarīgi ir tas, ka spēkā ir divas īstenošanas regulas:

Lēmuma 2. panta 1. un 2. daļa

• Komisijas 2004. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku[7], sevišķi attiecas uz R&D statistiku. Šī regula arī aptver statistiku par cilvēkresursiem zinātnes un tehnoloģijas jomā („ HRST statistika”), statistiku par augstās tehnoloģijas rūpniecību un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, patentu statistiku un pārējo ZTJ statistiku (tomēr regula dalībvalstīm tiešus uzdevumus neparedz).

Lēmuma 2. panta 2. daļa (jauninājumi)

• Komisijas 2004. gada 13. augusta Regula (EK) Nr. 1450/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par Kopienas jauninājumu statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu[8].

Gan R&D, gan jauninājumu statistika, ko vāc saskaņā ar abām minētajām īstenošanas regulām, kļuvusi par atzītiem un plaši citētiem atsauces datiem ES politikas uzraudzības kontekstā.

Turpmāk minēti galvenie sasniegumi dažādās ZTJ statistikas jomās.

2.1.1. R&D statistika (ieskaitot statistiku par valdības budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai, ko sauc arī par GBAORD statistiku)

Ar R&D statistikas palīdzību tiek mērīti Eiropas R&D sasniegumi. R&D izdevumu un R&D nodarbināto dati no R&D iesaistīto uzņēmumu vai iestāžu viedokļa tiek apkopoti par dažādiem parametriem un dalījumiem. Minētie statistikas dati balstās uz tā dēvēto Frascati rokasgrāmatu, un cita starpā tos izmantos, lai stratēģijai „Eiropa 2020” apkopotu rādītājus par valsts un privāto R&D ieguldījumu intensitāti. Līdz šim tos izmantoja, lai veidotu Lisabonas un Barselonas Eiropadomes sanāksmes rādītāju par R&D intensitāti.

Galvenie sasniegumi:

• palielināts izstrādāto datu apjoms un uzlabota datu kvalitāte, datu vākšanas anketu un laikrindu saskaņošana ar ESAO;

• panākta vienošanās par procedūru ārvalsts finansēta R&D gadījumā;

• sākti starptautiski koordinētas pētniecības mērījumi Eiropā ( GBAORD un starptautiski publiski izpildītāji, kas iesaistīti R&D);

• uzlabota kvalitāte un datu saskaņošana, pateicoties sagatavotajam kvalitātes ziņojumam un sāktajiem uzlabošanas pasākumiem, ko veic, pamatojoties uz sniegtajiem ziņojumiem.

2.1.2. Statistika par jauninājumiem Eiropā

Kopienas jauninājumu apsekojumi mēra Eiropas uzņēmumu sniegumu jauninājumu jomā. Tie sniedz rādītājus par darbību jauninājumu jomā, dažādu veidu jauninājumiem, ar tiem saistītiem izdevumiem un rezultātiem vai sadarbību jauninājumu jomā. Minētie apsekojumi ir vienīgais saskaņotais avots, lai Eiropā un citviet veiktu jauninājumu mērījumus. Tie balstīti uz tā dēvētās Oslo rokasgrāmatas.

Galvenie sasniegumi:

• izdota Eurostat/ ESAO 2005. gada Oslo rokasgrāmata, kurā aplūkota arī organizatoriskā un tirgvedības inovācija;

• sagatavotas vairākas Kopienas jauninājuma apsekojuma kārtas, izmantojot saskaņotu apsekojuma anketu un metodoloģiju, tostarp ad hoc moduļus, kas aptver ekoinovācijas, radošumu un prasmes (attiecīgi 2008. un 2010. gadam);

• atvērta un paplašināta pieeja CIS mikrodatiem, izmantojot Eurostat SAFE Centre un izlaižot lasāmatmiņas kompaktdiskus ( CD-Rom ), kas paredzēti plašai izmantošanai pētniecībā.

Lēmuma 2. panta 2. daļa ( HRST , patenti un augsto tehnoloģiju statistika)

2.1.3. Statistika par cilvēkresursiem zinātnes un tehnoloģijas jomā, par augstās tehnoloģijas rūpniecību, uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem un patentiem

Balstoties uz Kanberas rokasgrāmatu, HRST statistika nosaka tāda darbaspēka īpatsvaru zinātnes un tehnoloģijas jomā, kam ir trešā līmeņa izglītība zinātnēs un tehnoloģijās vai ar tām saistīts darbs. Augsto tehnoloģiju un zināšanu statistika uzrauga tās ekonomikas nozares, kurām raksturīga liela zināšanu intensitāte (piem., farmācija, datori, telesakari, gaisa kuģi, R&D). Minētās abas statistikas kopas izstrādā Eurostat , izmantojot no citiem apsekojumiem pieejamos statistikas datus un pats savus statistikas datu apkopojumus. Patentu statistiku vispārīgi izmanto kā rezultātu rādītājus saistībā ar zinātni, tehnoloģiju un jauninājumiem, un šos rādītājus Eurostat izstrādā, pamatojoties uz administratīviem datiem, ko sūta Eiropas Patentu iestāde vai citas lielākās patentu iestādes. Globāli salīdzinot patentu izstrādi, iespējams novērtēt attiecīgo tautsaimniecību inovatīvo kapacitāti.

Galvenie sasniegumi:

• pamatojoties uz izteiktām lietotāju vajadzībām, kopā ar ESAO un UNESCO Statistikas institūtu (turpmāk „UIS”) sagatavota un plaši ieviesta datu brīvprātīga un tieša vākšana dalībvalstīs attiecībā uz „statistiku par zinātņu doktoru tālāko karjeru” (turpmāk „ CDH statistika”), kas statistiski apraksta attiecīgajās valstīs dzīvojošos zinātņu doktorus, tostarp sniedz personas raksturojumu, izglītību un darba pieredzi, starptautisko mobilitāti utt.;

• tiek turpināta un pastiprināta HRST un augsto tehnoloģiju statistikas regulāra izstrādāšana, izmantojot pieejamos datu avotus;

• novērtētas pamatā esošās klasifikācijas un to iespējas piedāvāt informāciju par ekonomikām (pasākumiem), kas balstītas uz zināšanām;

• kopā ar citām starptautiskām iestādēm (piem., Eiropas Patentu iestādi ( EPO ), Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju ( WIPO ), ASV Patentu un prečzīmju biroju ( USPTO ), Japānas Patentu biroju ( JPO ), ASV Nacionālo zinātnes fondu ( NSF ) un ESAO) izveidota un uzlabota EPO PATSTAT , kas ir saskaņota izejas datubāze un cita starpā aptver EPO patentu pieteikumus un USPTO piešķirtos patentus;

• sadarbībā ar citiem iepriekš minētajiem nozīmīgākajiem patentu datu un statistikas lietotājiem sniegts ieguldījums 2009. gada pārskatītajā ESAO patentu rokasgrāmatā un tās pārskats;

• uzlabota un izmantota Eurostat metode patentu iesniedzēju vārdu/uzvārdu saskaņošanai, lai varētu veidot papildu statistiku par patentiem, piem., statistiku par patentu koncentrācijas koeficientiem, un sadalīt patentu iesniedzējus pa institucionāliem sektoriem. Pirmo abu metožu versiju 2006. gadā piemēroja EPO un USPTO iesniedzēju vārdiem, un 2009. gadā metodes tika atjauninātas, pamatojoties uz visiem EPO PATSTAT iesniedzēju vārdiem;

• sākot no 2005. gada, veicot ievērojamu darbu saistībā ar datu apstrādi un metodoloģijas attīstību, bija iespējams paplašināt patentu rādītājus, piem., augstās tehnoloģijas, biotehnoloģija, ārvalstu īpašumtiesības, ES iekšējā un starptautiskā līdzpatentēšana, patentu citēšana, enerģijas tehnoloģijas.

Lēmuma 2. panta 2. daļa (statistikas vākšana pa dzimumiem)

Ja nepieciešams, savāktie R&D dati, HRST un brīvprātīgā CDH statistika par kadru mainīgajiem lielumiem piedāvā datus pa dzimumiem. Tas lielā mērā atviegloja Komisijas ziņojuma par sieviešu lomu zinātnē (t.s. „She Figures”) publicēšanu 2006. un 2009. gadā.

Lēmuma 2. panta 3. daļa

Metodoloģiskais darbs turpinājies ciešā sadarbībā ar citiem starptautiskajiem partneriem, sevišķi ESAO. Viens no šā darba rezultātiem ir jaunas un pārskatītas rokasgrāmatas, kas minētas iepriekš, racionalizēti datu vākšanas instrumenti un R&D un CDH datu vākšanas kārtība. Atjaunināti standarti un klasifikācija atbilstoši pārskatītajai pamatklasifikācijai (saimnieciskā darbība, produktu klasifikācija, sociālekonomiskie mērķi).

Lēmuma 2. panta 5. daļa

Detalizētie ZTJ dati un saistītie dokumenti, kas pieejami bez maksas, pārsvarā atrodas Eurostat statistikas datubāzē internetā. Turklāt tiek sagatavotas neskaitāmas statistikas publikācijas un ziņu izlaidumi. Svarīgākie fakti arī tiek citēti Eurostat tīmekļa pakalpojumu vietnē Statistics Explained . Papildus šiem statistikas rezultātiem Eurostat pētnieciskos nolūkos sācis piedāvāt pieeju CIS mikrodatiem, izmantojot SAFE Centre un izdevumus CD-Rom formātā. Tādējādi tika ievērojami veicināta starptautiskā jauninājumu pētniecība gan Komisijā, gan citviet. Komisija arī izplata ZTJ datus vairākos ziņojumos par politisko stratēģiju (tostarp īpaši ziņojumos par stratēģiju „Eiropa 2020” un iepriekšējo stratēģiju).

2.2. ZTJ statistikas īstenošana dalībvalstīs

Šajā iedaļā īsi aprakstīti dalībvalstīs veiktie pasākumi saistībā ar ZTJ statistiku, ko vāc tieši no dalībvalstīm: statistika par R&D/ GBAORD , Kopienas jauninājumu apsekojums un brīvprātīgā CDH statistika. Pārējās jomās izmanto citus esošus datu avotus, kuri nav iekļauti dalībvalstu turpmāk veiktajos ZTJ apsekojumos.

R&D/ GBAORD statistika

Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 753/2004 prasības, daudzas valstis, sākot no 2002./2003. gada, pielāgoja aptaujas anketas un datu vākšanu. Pirmajā ziņojumā minēts, ka daudzām valstīm bija problēmas nosūtīt R&D un GBAORD datus par pirmajiem diviem obligātajiem pārskata gadiem (2003. gadu un 2004. gadu), sevišķi norādīts uz grūtībām izpildīt prasības par datu pilnīgumu un ievērot termiņus, kā noteikts iepriekšminētajā Komisijas regulā. Vēlāk datu pieejamība ievērojami uzlabojās, un termiņi tika vairāk ievēroti.

Pateicoties tam, ka atbilstība statistikas tiesību aktiem tika sistemātiski uzraudzīta, par datiem, kas attiecas uz 2006.-2008. pārskata gadu, dalībvalstīm kopumā nosūtīti seši paziņojumi par „neatbilstību”. Līdz šim tādas problēmas kā tvērums un novēlota datu nodrošināšana konstatētas ne pārāk bieži, galvenokārt kā nesistemātiski incidenti valstu datu izstrādāšanas sistēmās (nejaušas problēmas, īslaicīgs resursu trūkums, apjomīga izstrādes pārveidošana). Brīvprātīgi iesniedzamo R&D mainīgo lielumu nosūtīšana joprojām ir nepilnīga .

Eiropas jauninājumu statistika

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1450/2004 prasībām dalībvalstīs par statistikas standarta infrastruktūras daļu kļuvuši apsekojumi par jauninājumiem Kopienā. Apsekojums par jauninājumiem Kopienā 2004. gadā tika uztverts kā mazāks slogs, ko valstī ir vienkāršāk īstenot. Apsekojumā par 2006. gadu tika veikts brīvprātīgs darbs, lai būtu vieglāk pilnībā izmantot Oslo rokasgrāmatā sniegto jauninājumu definīciju, un visbeidzot 2008. gada apsekojums vienādā mērā kā obligātus aptvēra gan tehnoloģiskos (process un produkts), gan netehnoloģiskos (organizācija un tirgvedība) jauninājumus.

Izņemot vienu dalībvalsti, ievērojamu neatbilstību nekonstatēja. Tabulās sakārtotos datus par 2006. gadu un 2008. gadu gandrīz visas dalībvalstis nodrošināja savlaicīgi un pilnībā. Piegādātie dati ļāva laikus izplatīt ES datus un sagatavot nozīmīgu Komisijas ziņojumu par jauninājumiem. Tomēr Eurostat nesaņem visu valstu mikrodatu kopas un visus vēlamos mainīgos lielumus, jo šie dati joprojām tiek sūtīti brīvprātīgi.

Statistika par zinātņu doktoru tālāko karjeru ( CDH statistika)

Ņemot vērā lietotāju paustās vajadzības, 2006. gadā un 2007. gadā tika sākta plašāka CDH statistikas datu izstrādāšana, brīvprātīgi iesaistoties vairāk nekā 20 dalībvalstīm. Šajā kontekstā valstis sāka apgūt valstu administratīvo datu avotus un reģistrus, precizēt visu valstī dzīvojošo zinātņu doktoru izlases bāzi, aprēķināt izlases apjomu, izstrādāt valstu apsekojuma anketas un datu vākšanas tehnikas. Šis darbs turpinājās, 2009. gadā gatavojot tādu pašu apsekojumu, testējot koncepciju, definīciju un datu izstrādāšanas sistēmu stabilitāti. Izstrādātā CDH statistika tiks novērtēta plašāk, kad 2011. gadā būs pieejami šā apsekojuma rezultāti.

3. DATU KVALITĀTE

Lēmuma 2. panta 4. daļa

ZTJ statistikas datu kvalitātes pamatā ir Eiropas statistikas prakses kodekss[9], kas aptver 15 galvenos principus. Vairāki principi attiecas uz dalībvalstu iestāžu vispārīgo institucionālo vidi un organizāciju (profesionāla neatkarību vai resursu pietiekamība), tādējādi veicinot vispārējo statistikas kvalitāti Eiropā, savukārt citi principi (piem., stabila metodoloģija, izmantojot rokasgrāmatas) ir izveidoti kā starptautiski principi, tiek kopīgi un konsekventi novērtēti un ir pieejami ikvienam. Vairāki kvalitātes principi, kas ir tieši saistīti ar ZTJ apsekojumiem, tiek aptverti un uzraudzīti, izmantojot regulārus kvalitātes ziņojumus (cita starpā par statistikas precizitāti, saskaņotību un salīdzināmību).

Eurostat valstu kvalitātes ziņojumus par R&D un GBAORD statistiku vāc kopš 2007. gada un par katru apsekojumu par jauninājumiem Kopienā, ko veic reizi divos gados, — kopš 2004. gada. Kvalitātes ziņojumi par brīvprātīgo CDH statistiku ietverti valstu metadatos, kurus sniedz abās datu vākšanas reizēs.

Turpmāk apskatīti atsevišķi ar statistikas kvalitāti saistīti jautājumi dažādās jomās.

• R&D statistika. ESAO Frascati rokasgrāmatā sniegtie ieteikumi datu apkopošanai kopumā ir ievēroti. R&D statistikas kvalitāte Eiropā uzlabojās līdz ar Regulas (EK) Nr. 753/2004 ieviešanu. Datu lietotāji nav kritiski izteikušies par datu atbilstību, precizitāti vai salīdzināmību. Tomēr vēlams veikt dažus uzlabojumus saistībā ar tvērumu un mērījumiem.

• Statistika par jauninājumiem Eiropā. Valstu datu kopumu savlaicīgums, pilnīgums un salīdzināmība uzlabojusies, pateicoties īsākām un skaidrākām anketām, labākam izstrādāšanas un īstenošanas procesam valstī un labākām respondentu zināšanām par jauninājumu koncepcijām. Lietotāji uzskata, ka dati ir ļoti būtiski, un lūguši nodrošināt skaitlisko mainīgo lielumu labāku salīdzināmību un precizitāti. Tiek uzskatīts, ka, izmantojot saskaņotas apsekojuma anketas paraugu, kas sagatavots atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1450/2004, iegūst salīdzināmus rezultātus.

• CDH statistika. CDH datu vākšana 2006. gadā bija pirmais mēģinājums apjomīgi vākt datus par zinātņu doktoriem. Īpaši problemātiski bija atrast avotus reprezentatīvai izlasei, kurā būtu iekļauti arī starptautiskās mobilitātes aspekti.

• Cita ZTJ statistika. Pārējās jomās kvalitātes uzlabojumi bieži vien ir atkarīgi no panākumiem attiecībā uz izejas datiem. Ievērojami panākumi gūti attiecībā uz datiem, kuri iegūti no ES darbaspēka apsekojuma, tirdzniecības statistikas vai PATSTAT . Izmantotās klasifikācijas ir atjauninātas atbilstīgi pārskatītajai saimnieciskās darbības veida un produktu klasifikācijai.

4. IZMAKSAS UN SLOGS

Uzņēmējdarbības statistikas radītās izmaksas un slogu Eurostat mēra vairākās statistikas jomās. Saskaņā ar jaunāko vispārīgo analīzi par slogu dalībvalstīm saistībā ar atbilžu sniegšanu, ko sāka 2009. gada jūnijā, ZTJ statistika (R&D un jauninājumu statistika) pēc sloga, kāds rodas respondentiem — uzņēmumiem, ierindojās 10. vietā, un pavisam tika aptvertas 16 uzņēmējdarbības statistikas jomas. Slogs, ko rada ZTJ statistika gadā, nedaudz svārstās, atspoguļojot to, ka jauninājumu statistika tiek veidota reizi divos gados.

Pēc Padomes Lēmuma Nr. 1608/2003/EK pieņemšanas tika ieguldīti centieni vākt datus par izmaksām un slogu, ko rada saistītu datu vākšana. Regulārajā kvalitātes ziņojumā tika pieprasīti precīzi mērījumi, tomēr tādus bija grūti veikt, īpaši — saskaņotā veidā, lai varētu salīdzināt vai novērtēt vispārīgās izmaksas. Daudzas dalībvalstis norādījušas, ka R&D un jauninājumu apsekojumu un datu apkopošanas izmaksas nevarēs nodalīt no uzņēmējdarbības un ar to saistītās statistikas izmaksām vai no izmaksām par līdzīgām darbībām, pamatojoties tikai uz valstu vajadzībām. Ja dati ir pieejami, ziņojumu sniegšanai izmantotā metodoloģija atšķiras dažādās dalībvalstīs un starp vienas dalībvalsts atbildīgajām iestādēm, tādējādi informācija neļauj veikt jēgpilnu salīdzinājumu vai publicēt aplēses par atsevišķām izmaksām.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vidējais slogs, ko izsaka kā laiku, kas pavadīts, aizpildot R&D anketu uzņēmumu sektorā par 2007. atsauces gadu, 13 dalībvalstīs, kurās dati ir pieejami, svārstās no 0,7 stundām līdz 4 stundām (izņēmums ir 6 stundas, par ko ziņojusi viena dalībvalsts). Visbiežāk norādītais laiks bija 2 stundas. Daudz mazāk datu pieejami no citiem ekonomikas sektoriem, kaut gan laiks, kas pavadīts, aizpildot R&D anketas valdības sektorā un augstākajā izglītībā, šķiet ievērojami ilgāks nekā uzņēmumu sektorā, kaut gan tie ir relatīvi tuvi.

Informācija saistībā ar apsekojumu par jauninājumiem Kopienā, kas iekļauta kvalitātes ziņojumos par 2006. gada apsekojumu un 2008. gada apsekojumu, rāda, ka laiks, kas pavadīts, aizpildot anketu par jauninājumiem, svārstījies no 0,45 stundām līdz 4,5 stundām (ilgākais norādītais laiks ir 6 stundas). Visbiežāk norādītais laiks ir attiecīgi 1,7 stundas un 2 stundas, kas tātad ir tuvāk slogam, ko rada R&D apsekojums. Nepārliecinoši pierādījumi, kas izriet no pieejamajiem atsevišķu dalībvalstu datiem par abām aptaujām, liecina, ka atbilžu sniegšanas radītais slogs laika izteiksmē 2006.–2008. gadā nepalielinājās. Arī statistikas iestāžu izmaksas 2006.–2008. gadā bija salīdzinoši nemainīgas. Diemžēl dati par izmaksām joprojām nav pietiekami aptverti un tāpēc nav iespējams veikt turpmāku analīzi.

Saskaņā ar Komisijas budžetu 2006. gadam un 2009. gadam izsludināti vairāki aicinājumi iesniegt dotāciju priekšlikumus, kuru mērķis ir līdzfinansēt R&D vai CIS datu vākšanas neobligāto daļu vai pētīt iespējas izstrādāt jaunus rādītājus vai finansēt CDH apsekojumus. Kopējās finanšu saistības 2006. gadā bija EUR 676 782 attiecībā uz ZTJ un EUR 373 311 attiecībā uz CDH , piedaloties attiecīgi 10 un 7 dalībvalstīm un EEZ valstīm. Kopumā 2009. gadā finanšu saistības bija EUR 163 457 attiecībā uz R&D, EUR 713 475 attiecībā uz CIS un EUR 898 610 attiecībā uz CDH , piedaloties attiecīgi 8, 16 un 13 dalībvalstīm un EEZ valstīm.

Phare programma vairākiem saņēmējiem (Phare Multi-Beneficiary Programme ) par sadarbību statistikas jomā 2004.–2006. gadā un palīdzības programma pārejas procesā vairākiem saņēmējiem ( Transition Facility Multi-Beneficiary Programme ) par statistikas integrāciju laika 2004.–2005. gadā ļāva līdzfinansēt R&D, CIS un CDH apsekojumu īstenošanu tikai tajās dalībvalstīs, kuras pievienojās piektajā paplašināšanās reizē (2004. gadā) un nākamajos gados. Kopējā saņēmējiem piešķirtā summa, izmantojot šos pasākumus, bija EUR 219 631 attiecībā uz pētniecību un attīstību, EUR 417 723 attiecībā uz CIS un EUR 426 042 attiecībā uz CDH attiecīgi 11, 12 un 9 saņēmējiem.

5. ZTJ STATISTIKAS TURPMĀKA PILNVEIDOŠANA

Statistikai nepieciešama zināma stabilitātes pakāpe. Tomēr ZTJ statistikas jomā interesi piesaista tās dinamiskais raksturs un tas, ka bieži rodas jaunas lietotāju vajadzības. Reaģēt uz jaunām vajadzībām ir īpaši problemātiski, ņemot vērā pašreizējo Eiropas Statistikas sistēmas vidi, kā aprakstīts turpmāk šajā dokumentā.

5.1. Vides pārmaiņas

5.1.1. Lietotāju prasības

Lielā un nepārtrauktā politikas interese par R&D, jauninājumiem un zināšanu ekonomiku kopumā rada pastāvīgu spiedienu uz ZTJ statistiku. Lietotāju prasības, piem., savlaicīgāki un detalizētāki dati, labāka kvalitāte, ir zināmas jau ilgāku laiku, un daudzas problēmas tiek risinātas, izmantojot efektīvākus instrumentus, piem., kvalitātes ziņojumus, precīzāku metodoloģiju vai apmainīšanos ar labu praksi. R&D internacionalizēšana un jauninājumu darbību paplašināšana, ietverot valsts sektoru, liecina, ka statistikas uzraudzībai tiek izvirzītas jaunas prasības un to iespējamība jāpēta, veicot izmēģinājuma apsekojumus. Nākotnē attiecībā uz ZTJ statistiku varētu tikt izvirzītas arvien jaunas un labi pamatotas vajadzības.

5.1.2. ES statistikas sagatavošanas metode: nākamās desmitgades redzējums

Komisijas paziņojums par Eiropas statistikas redzējumu[10] aicina izstrādāt statistiku, piemērojot integrētākas un gudrākas pieejas. Tas nozīmē integrēt statistikas instrumentus un arvien vairāk izmantot administratīvus avotus, kā arī vienkāršot un uzlabot statistikas regulējuma vidi, lai iegūtie statistikas dati būtu pilnīgāki un vērsti uz nākotni, uzlabot ražīgumu un samazināt slogu, ko rada atbilžu sniegšana.

5.1.3. Nepietiekami resursi un prioritāšu noteikšana

Pēdējos gados valstu statistikas iestādes ziņo par nepietiekamiem resursiem dažādos kontekstos, radot nopietnas bažas par spēju izpildīt ESS statistikas prasības. Tādējādi arvien svarīgāk ir noteikt prioritātes, un tas vienādā mērā attiecas uz esošajām un plānotajām statistikas darbībām.

5.2. Esošās ZTJ statistikas uzlabošana un novērtēšana

Esošajai statistikai jāatbilst prasībām par drošumu un izmantojamību. Pilnībā izmantojot regulāru atbilstības uzraudzību un sistemātisku kvalitātes ziņojumu vākšanu, nepārtraukti tiks pārskatīts esošo datu apkopojumu (īpaši attiecībā uz pētījumiem un attīstību, un jauninājumiem) atbilstīgums un kvalitāte. Tas jo svarīgāk ir tagad, kad stratēģija Eiropa 2020 tiks uzraudzīta citu stratēģiju vidū, izmantojot ZTJ rādītāju mainīgos lielumus.

Šajā darbā palīdzēs 2011. gadā veiktais pārskats ( Rolling Review ), kas ir instruments sarežģīta novērtējuma veikšanai plašā nozīmē, proti, vērtē ne izstrādātos statistikas datus, bet arī to izstrādi, mijiedarbību ar datu sniedzējiem un datu lietotājiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto vides raksturojumu, īpaša prioritāte tiks noteikta šādu jautājumu risināšanai:

• R&D statistika. Tas nozīmē nodrošināt, lai visi R&D veicēji mērītu pamatā esošos datus vai nepieciešamības gadījumā vismaz veiktu aplēses par šiem datiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav zināmi iepriekš, un dati aptvertu visus ekonomikas nozares un apakšnozares un visu lielumu darbības vienības — tātad aptvertu visu R&D (izdevumus un personālu) ekonomikā kādā noteiktā laikā. Šajā kontekstā tiks izstrādāts rādītāju pamatkopums ERA uzraudzībai. Gadījumos, kad apsekojumos netiek sniegtas atbildes un jārisina jautājumi saistībā ar R&D mērījumiem, tiks ņemta vērā stabila statistikas metodoloģija, jo mērķis ir palielināt starptautiskās saskaņošanas līmeni.

• Statistika par jauninājumiem Eiropā. Jārisina ar jauninājumu mērījumiem saistīti jautājumi, kas tiek izprasti dažādi. Tas īpaši attiecas uz skaitliskajiem mainīgajiem lielumiem, jauninājumu izdevumiem un jauninājumu radīto apgrozījumu. Turklāt jānovērtē, vai tvēruma paplašināšana (ietverot visas uzņēmējdarbības, ekonomiku kopumā) pievienos jaunu informāciju tādā līmenī, kāds būtu pamatots un metodoloģiski iespējams.

Eiropas statistikas redzējumā tiks novērtēta integrētā apsekojuma par R&D un jauninājumiem izmantošanas stratēģija un iespējamā ietekme, īpaši uz datu kvalitāti un salīdzināmību. Šajā novērtējumā centīsies ņemt vērā ESS statistikas infrastruktūru kopumā.

• CDH statistika. Padziļināts novērtējums par to, kā tika īstenota CDH datu vākšana 2006. gadā un 2009. gadā, tiks veikts 2011. gadā, lai novērtētu šo datu vākšanu nākotnē.

• Statistika par patentiem. Lai pievienotu jaunu informāciju un mainīgos lielumus, tiks pētīta pamatā esošo administratīvo avotu plašāka izmantošana, īpaši saistībā ar citiem esošiem avotiem. Patentu pieteicēju vārdu/uzvārdu saskaņošanai tiks pilnībā izmantota labāka metodoloģija.

Esošā ZTJ statistika (kā jauns darbs) tiks uzlabota, cieši sadarbojoties ar ESAO un citām starptautiskajām organizācijām, ar kurām koordinācija jau tiek veikta intensīvāk. Tas attiecas uz starptautisko metodoloģijas rokasgrāmatu pārskatīšanas darbu.

5.3. Jauni rādītāji, jauni datu avoti

Lietotāji bieži pieprasīs jaunus rādītājus un jaunus datu avotus. Izstrādes darbs, kas norit patlaban, izmantojot esošos datu avotus, iekļaujot jaunus rādītājus, jaunus datu avotus un pat turpmāku esošo datu dalījumu (lai tajos varētu ietvert apjomīgāku izlasi vai metodoloģisko darbu), tiks veikts tikai pēc padziļināta skrīninga un analīzes. Tas var attiekties uz darbu ar patentiem tehnoloģijās vai datiem par citām intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar sabiedrības problēmām. Saistībā ar šo tiks izmantotas arī priekšizpētes un izmēģinājuma apsekojumi.

5.4. ZTJ statistikas tiesiskā regulējuma atjaunināšana

Pieņemot stratēģiju „Eiropa 2020” un tās dažādās pamatiniciatīvas un pārraugot Eiropas pētniecības telpu, nepieciešams vienoties par statistikas uzraudzības sistēmu attiecībā uz ES politisko stratēģiju kopumu. Ir ļoti svarīgi, lai minētajiem mērķiem izmantotie rādītāji balstītos uz statistikas un mainīgajiem lielumiem, kurus dalībvalstis regulāri izstrādā un aptver statistikas tiesību akti.

Tādējādi Eurostat mērķis ir pārskatīt gan Regulu (EK) Nr. 753/2004, gan Regulu (EK) Nr. 1450/2004, lai tās pārstrādātu, ņemot vērā jaunākās politisko stratēģiju uzraudzības vajadzības. Tā tiks līdzsvarota esošā, jaunā statistika un statistika, kuras apkopošana, iespējams, jāpārtrauc, un pētīts pamatojums tiesību aktu un apsekojumu integrācijai. Datu atbilstība un kvalitāte joprojām būs svarīga. Īpaši rūpīgi tiks apsvērti jauni tiesību akti.

[1] OV L 230, 16.9.2003., 1. lpp.

[2] COM(2007) 801.

[3] CO EUR 9, CONCL 2.

[4] COM(2010) 546. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas Savienība”.

[5] COM(2010) 546.

[6] Konkurētspējas padomes 2945. sanāksme Briselē, 29.5.2009.

[7] OV L 118, 23.4.2004., 23. lpp.

[8] OV L 267, 14.8.2004., 32. lpp.

[9] COM(2005) 217.

[10] COM(2009) 404. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES statistikas sagatavošanas metodi: Nākamās desmitgades redzējums.