[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 16.3.2011

COM(2011) 125 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Novērst neskaidrības par starptautisko pāru mantiskajām tiesībām

{COM(2011) 126 galīgā redakcija}{COM(2011) 127 galīgā redakcija} {SEC(2011) 327 galīgā redakcija} {SEC(2011) 328 galīgā redakcija}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Novērst neskaidrības par starptautisko pāru mantiskajām tiesībām

1. Ievads

Eiropas tiesiskās telpas izveides galvenais mērķis ir piedāvāt Eiropas pilsoņiem tiesisko noteiktību un vieglu piekļuvi tiesvedībai pārrobežu situācijās, ar kurām pilsoņi saskaras. Šajā nolūkā Eiropas Savienība ir pieņēmusi dažādus aktus.

Tomēr, kā to parādīja 2010. gada ziņojums par Eiropas Savienības pilsonību, ko Komisija iesniedza 2010. gada 27. oktobrī[1], joprojām pastāv daudz šķēršļu, un tie traucē pilnībā īstenot tiesības, kas saistītas ar Savienības pilsonību, un jo īpaši tiesības brīvi pārvietoties. Kā viens no Komisijas noteiktajiem šķēršļiem ir neskaidrības par starptautisko pāru, kur laulātās puses, cita starpā, ir dažādu valstu pilsoņi vai dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes valsts, mantiskajām tiesībām.

Savienībā ir noslēgti aptuveni 122 miljoni laulību, no kurām aptuveni 16 miljoniem laulību (13 %) ir šāds pārrobežu raksturs. Savienībā 2007. gadā tika noslēgti 2,4 miljoni laulību, uz 300 000 pāru attiecās šī kategorija; tāpat tas attiecās uz 140 000 laulības šķiršanas gadījumiem (13 %) no 1 040 000 šķirtajām laulībām Eiropas Savienībā šajā pašā gadā. Turklāt 8500 starptautiskās reģistrētās partnerattiecības tika izbeigtas šķiroties, un 1266 beidzās, vienam no partneriem nomirstot.

Ņemot vērā atšķirības, kas pastāv starp dažādām valstu juridiskajām sistēmām, starptautiskie pāri bieži saskaras ar neparedzētām un bieži vien nepatīkamām sekām viņu mantas pārvaldības jomā.

Ja kāda savienība tiek izbeigta laulības šķiršanas rezultātā, pāra atšķiršanas vai viena no partneriem miršanas gadījumā, pāris vai pārdzīvojušais laulātais vai partneris saskaras ar daudzām grūtībām, kas jo īpaši saistītas ar kopdzīves laikā iegādātās mantas dalīšanu, kā par to liecina šis piemērs:

Pāris, kurā viens no laulātajiem ir grieķis un otrs ir ungārs, apprecas Grieķijā un tur pavada trīs kopdzīves gadus. Pēc šī laikposma pāris nolemj doties dzīvot uz Ungāriju. Pēc diviem Ungārijā pavadītiem gadiem laulība tiek izbeigta. Saskaņā ar Grieķijas tiesībām, piemērojot kolīziju normas, laulāto mantisko attiecību izbeigšana ir pakļauta Grieķijas likumiem (piesaistes kritērijs ir laulāto pastāvīgā kopējā dzīvesvieta laulības noslēgšanas dienā ). Savukārt saskaņā ar Ungārijas kolīziju normām laulības izbeigšana ir jāregulē Ungārijas likumiem (piesaistes kritērijs ir laulāto pastāvīgā kopīgā dzīvesvieta laulības šķiršanas dienā ).

Kā noteikt kompetento tiesu? Pāris ir dzīvojis Grieķijā, bet arī — Ungārijā. Vai būs jāvēršas Grieķijas tiesās vai Ungārijas tiesās, lai izbeigtu laulāto mantiskās attiecības?

Šajā piemērā, ja laulātais, kurš ir Ungārijas pilsonis, uzskata, ka Ungārijas tiesību akti varētu viņam būt labvēlīgāki, jo tie labāk aizsargās viņa intereses, viņš var steigties iesniegt prasību Ungārijas tiesnesim. Tātad runa ir par "apsteigšanas sacīksti". Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem vislabāk informētais laulātais var tādējādi uzsākt procesu un nostādīt otru laulāto sliktākā pozīcijā.

Šobrīd noteikumi, kas piemērojami starptautisko pāru mantiskajām attiecībām neļauj novērst šādu situāciju un nepiedāvā tiesisko noteiktību, kas nepieciešama pāru mantas pārvaldības un dalīšanas jomā.

2. Tiesiskais regulējums

Savienība šobrīd izstrādā politiku, kuras mērķis ir atvieglot pilsoņu dzīvi un jo īpaši starptautisko pāru dzīvi pārrobežu situācijās, ar kurām viņi saskaras.

Tādējādi saistībā ar starptautiskajām privāttiesībām ģimenes tiesību jomā tika pieņemti dažādi instrumenti, jo īpaši, 2003. gada 27. novembra regula "Brisele II a"[2] un 2010. gada 20. decembrī pieņemtā regula "Roma III"[3].

Starptautiska pāra laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas gadījumā regulas "Brisele II a" noteikumi ļauj laulātajiem zināt, kura tiesa būs kompetenta pieņemt nolēmumu par viņu laulības šķiršanu un kāda būs nolēmuma par viņu laulības šķiršanu aprite no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, un kā to atzīs un izpildīs dalībvalstī, kurā tas nav izsniegts.

Regulas "Roma III" mērķis ir papildināt šos noteikumus, paredzot laulātajiem iespēju izvēlēties tiesību aktus, kas būs piemērojami viņu laulības šķiršanai. Šī regula ir ciešākas sadarbības attiecībā uz tiesību aktiem[4], kas piemērojami laulības šķiršanai, rezultāts; tā ir pirmā ciešākā sadarbība.

Šie akti piedāvā laulātajiem lielāku tiesisko noteiktību, paredzamību un elastību saistībā ar laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas procedūrām. Tie ļauj noteikt piemērojamos tiesību aktus un kompetento tiesu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

Taču neviens šo aktu noteikums neregulē starptautisko privāttiesību jautājumus, kas saistīti ar starptautisko pāru mantiskajām attiecībām.

Tas pats attiecas uz priekšlikumu regulai mantošanas jomā, attiecībā uz kuru šobrīd tiek risinātas sarunas[5]. Šī priekšlikuma mērķis ir ļaut pilsoņiem, kuras dzīvo Eiropas Savienībā, jau iepriekš organizēt savu mantojumu un efektīvi nodrošināt mantinieku un citu ar mirušo saistīto personu, kā arī mantojuma kreditoru tiesības. Tomēr šajā priekšlikumā nav ietverti aspekti saistībā ar laulības un reģistrēto partnerattiecību mantiskajiem jautājumiem.

3. Mantiskie aspekti: iemesli rīkoties tagad

Nesen Stokholmas programmā - atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā[6] Eiropadome lūdza paplašināt savstarpējo atzīšanu attiecībā uz jomām, kas ir būtiskas pilsoņu ikdienas dzīvē. Jautājumi, kas ir saistīti ar laulāto mantiskajām attiecībām un ar mantiskajām sekām laulāto šķiršanās gadījumā, ir šo jomu vidū[7].

Turklāt Eiropas Parlaments[8] atbalstīja Komisijas iniciatīvu par laulāto mantiskajām attiecībām, uzsverot, ka civiltiesību jomā ir jānosaka prioritātes – rast risinājumu pilsoņu izteiktajām vajadzībām, vienkāršojot tiesu mehānismus un izveidojot vienkāršākas, saprotamākas un pieejamākas procedūras.

Komisija jau 2006. jūlijā publicēja Zaļo grāmatu par kolīzijas normām lietās, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām[9], ieskaitot jautājumu par piekritību un savstarpēju atzīšanu. Tā ļāva uzsākt plašu sabiedrisku apspriešanu, kuras rezultāti apstiprināja, ka ir nepieciešami Eiropas Savienības instrumenti gan laulāto mantisko attiecību jomā, gan attiecībā uz reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām.

Komisija uzskata, ka, lai pilnībā atbildētu uz pilsoņu vajadzībām, ir pienācis brīdis papildināt esošo tiesisko regulējumu, tam pievienojot noteikumus par mantiskajām attiecībām. Tādēļ un saskaņā ar saistībām, ko tā uzņēmusies 2010. gada ziņojumā par pilsonību, Komisija iesniedz priekšlikumus, kuru mērķis ir sniegt Eiropas Savienības skaidras atbildes uz jautājumiem, ar kuriem saskaras starptautiskie pāri šajās jomās.

4. Starptautisko privāttiesību pieeja pilsoņu interesēs

Laulāto mantas pārvaldību kopdzīves laikā, tostarp arī pēc laulības beigām, regulē dalībvalstu tiesības.

Materiālās tiesības, kas regulē laulāto mantiskās attiecības, dalībvalstīs ir atšķirīgas, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu pastāv nodalījums starp laulāto likumisko mantisko attiecību režīmu un līgumisko mantisko attiecību režīmu. Likumiskais režīms tiek piemērots, ja laulātie neizvēlas citu savu mantisko attiecību regulējumu. Ja laulātie izdara izvēli, runa ir par līgumisko mantisko attiecību režīmu.

Ņemot vērā piemērojamā mantisko attiecību režīma noteikumus, tiks uzskatīts, ka laulāto īpašumā esošā vai iegādātā manta vai nu pieder vai nepieder abiem laulātajiem. Mantas kopības sistēmā mantas daļa vai visa manta, kas pieder vai ko ir iegādājies viens no laulātajiem, kļūst par kopīgo īpašumu un tātad pieder abiem laulātajiem, savukārt mantas šķirtības sistēmā manta attiecīgi pieder vienam vai otram laulātajam. Dalībvalstu tiesību aktos šie vispārējie principi tiek īstenoti atšķirīgi.

Reģistrētās partnerattiecības attiecas uz divu pārī dzīvojošu personu partnerattiecībām, ja šīs personas šo savienību ir reģistrējušas valsts iestādē dzīvesvietas dalībvalstī. Tas ir jauns veidojums, kas šobrīd ir ieviests četrpadsmit dalībvalstu[10] tiesību aktos. Reģistrētas partnerattiecības tāpat kā laulība rada sekas attiecībā uz partneru mantiskajām attiecībām, ko regulē valsts tiesības. Atšķirības valstu tiesībās ir vēl izteiktākas nekā atšķirības, kas minētas saistībā ar laulāto mantiskajām attiecībām.

Tāpat kā materiālās tiesības arī starptautisko privāttiesību valstu noteikumi, kas piemērojami starptautisko pāru mantiskajām tiesībām, dalībvalstīs ļoti atšķiras. Šī situācija nepiedāvā pietiekamu tiesisko noteiktību pāriem, kuri ir nolēmuši izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties.

Ņemot vērā šīs atšķirības, Eiropas līmenī var paredzēt trīs pieejas, kā nodrošināt pilsoņiem vajadzīgo tiesisko noteiktību:

- pirmais risinājums, ko jau praksē izmanto – ļaut dalībvalstīm izstrādāt risinājumus divpusēju nolīgumu ietvaros. Francijas un Vācijas 2010. gada februāra nolīgums[11] ir šādas pieejas piemērs. Taču, lai gan citām dalībvalstīm ir iespējams pievienoties šādu nolīgumu slēgšanai (kā tas ir Francijas un Vācijas nolīguma gadījumā), šie nolīgumi nevar atrisināt visas praktiskās problēmas, kas rodas, ne arī sniegt pilnīgu Eiropas atbildi;

- otrs risinājums būtu – saskaņot materiālās tiesības, kas regulē laulības un reģistrēto partnerattiecību mantiskās sekas. Tomēr šāda pieeja ir izslēgta saskaņā ar Līgumiem, kas nedod Savienībai kompetences rīkoties šajās jomās, turklāt tai arī nav kompetences attiecībā uz savienības formām, kas ir šo mantisko attiecību pamatā, proti, laulību vai reģistrētajām partnerattiecībām;

- trešā pieeja, kas ir iespējama saskaņā ar Līgumiem – pieņemt Eiropas līmenī starptautisko privāttiesību noteikumus laulības un reģistrēto partnerattiecību mantisko seku jomā.

Tāpēc un kā tas paziņots Komisijas rīcības plānā, ar ko īsteno 2010. gada 20. aprīļa Stokholmas programmā[12], Komisija ierosina šādas iniciatīvas

- priekšlikums Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās;

- priekšlikums Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām.

Lai gan abi priekšlikumi ir ļoti līdzīgi to struktūras un satura ziņā, Komisija uzskata, ka ar diviem atsevišķiem tiesību aktiem būs vieglāk ņemt vērā katra savienības veida īpatnības, nekā ar vienu tiesību aktu, kas ietvers abus savienības veidus. Proti, laulība un reģistrētās partnerattiecības Eiropas Savienībā ir atšķirīgi tiesību institūti. Laulības ir jau sen nodibināts tiesību institūts, kas pastāv visās 27 dalībvalstīs, savukārt reģistrētās partnerattiecības ir nesens tiesību institūts, kas pastāv tikai četrpadsmit dalībvalstīs, kā tas minēts iepriekš. Tāpēc daži no ierosinātajiem juridiskajiem risinājumiem ir nenovēršami atšķirīgi katram no šiem statusiem.

Turklāt tā ka laulības un reģistrētās partnerattiecības atkarībā no dalībvalsts ir iespējamas gan pretēja dzimuma pāriem, gan viena dzimuma pāriem, abi priekšlikumi ir neitrāli attiecībā uz dzimumu[13]. Tā kā kopējais mērķis ir sniegt skaidru juridisku atbildi uz problēmām, ar kurām saskaras starptautiskie pāri šajā jomā, divu atšķirīgu aktu iesniegšana ļaus noteikt precīzus un pilsoņiem un attiecīgo profesiju pārstāvjiem vieglāk saprotamus noteikumus, kas piemērojami katram statusam.

Ņemot vērā priekšlikumu ciešo saikni, abi priekšlikumi tiks pieņemti vienlaicīgi un kā kopums, lai uzsvērtu Komisijas apņemšanos atvieglot starptautisko pāru ikdienas dzīvi neatkarīgi no tā, vai pāri ir noslēguši laulību vai reģistrējuši partnerattiecības. Komisija aicina padomi ievērot šo visaptverošo pieeju.

Abi priekšlikumi ir neitrāli fiskālā ziņā un neieviesīs nekādas izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos nodokļu jomā.

5. Pamattiesību ievērošana

Atbilstoši Savienības stratēģijai Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā[14] Komisija pārbaudīja, vai abi priekšlikumi ievēro Hartā minētās tiesības.

Tie neskar tiesības uz privātās un ģimenes dzīves dzīves neaizskaramību un tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas attiecīgi paredzētas Hartas 7. un 9. pantā.

Tiesības uz īpašumu, uz kurām attiecas Hartas 17. pants, ir stiprinātas. Pāra mantas kopumam piemērojamo tiesību aktu paredzamība ļaus laulātajiem un partneriem efektīvāk izmantot savas tiesības uz īpašumu.

Komisija arī pārbaudīja, lai tiktu ņemts vērā 21. pants par diskriminācijas aizliegumu, un šajā nolūkā rūpējās par to, lai abi ierosinātie priekšlikumi būtu neitrāli attiecībā uz dzimumu. Komisija tātad neveica dalījumu, balstoties uz seksuālo orientāciju.

Visbeidzot, ierosinātie noteikumi uzlabo pilsoņu un jo īpašu laulāto pāru un partnerattiecības reģistrējošo pāru piekļuvi tiesai Eiropas Savienībā. Tie atvieglo Pamattiesību hartas 47. panta īstenošanu, kas garantē tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Paredzot objektīvus kritērijus kompetentās tiesas noteikšanai, paralēlās procedūras, kā arī aktīvākās puses steidzīga vēršanās tiesā nav iespējamas.

6. Priekšlikumu saturs

Komisijas priekšlikumu mērķis ir sniegt atbildes uz šiem jautājumiem:

- Kura tiesa ir kompetenta veikt mantisko attiecību izbeigšanu vai partnerattiecību mantisko seku izbeigšanu?

- Kurus tiesību aktus piemēro šai izbeigšanai?

- Vai vienas dalībvalsts tiesas vai citas kompetentās iestādes nolēmums tiek viegli atzīts un izpildīts citā dalībvalstī?

6.1. Kompetentās tiesas noteikšana: procedūru centralizēšana un konsekvence ar esošajiem tiesību aktiem

Regulu priekšlikumi nosaka tiesu, kura būs kompetenta izbeigt laulāto mantiskās attiecības vai reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības. Komisija ierosina centralizēt vienā tiesā dažādās procedūras: laulības šķiršanas procedūru, atšķiršanas procedūru un procedūru par mantisko attiecību izbeigšanu.

Turklāt tiek meklēta konsekvence ar jau spēkā esošajiem vai citos Savienības tiesību aktos ierosinātajiem Eiropas Savienības noteikumiem tiesu kompetences jomā.

Laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas gadījumā tiesu, kuras ir kompetentas izskatīt šīs lietas atbilstoši iepriekš minētajai regulai "Brisele II a", kompetence tiks paplašināta arī attiecībā uz laulāto mantisko attiecību izbeigšanos, ko radījusi laulības šķiršana vai laulāto atšķiršana.

Tādā pašā veidā viena no laulātajiem vai viena no partneriem miršanas gadījumā, tiesas, kura ir kompetenta attiecībā uz mantošanu[15], kompetence tiks paplašināta attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar laulāto mantiskajām attiecībām un partnerattiecību mantiskajām sekām.

Šī apvienošana vienā tiesā radīs būtiskus ietaupījumus, ko var lēst apmēram 2000 līdz 3000 euro apmērā par tiesvedību. Tā ļaus pilsoņiem izvairīties no pienākuma vērsties vairākās tiesās atkarībā no konkrētās jomas, piemēram, mantojuma nokārtošana vai mantas dalīšana, izbeidzoties reģistrētajām partnerattiecībām partnera nāves dēļ.

6.2. Piemērojamo tiesību aktu noteikšana: izvēles iespēja laulātajiem.

Atšķirīga pieeja ir ierosināta laulībai un reģistrētām partnerattiecībām, ņemot vērā katra institūta specifiku.

Laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Tomēr runa ir par ierobežotu izvēli, lai izvairītos no tā, ka laulātie izvēlētos tiesību aktus, ar kuriem viņu laulībai nav nekādas saiknes. Izvēlētie tiesību akti var būt kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas tiesību akti vai tas valsts tiesību akti, kuras pilsoņi viņi ir. Ja nav bijusi piemērojamo tiesību aktu izvēle, priekšlikums paredz objektīvu to piesaistes kritēriju sarakstu, kas ļauj noteikt piemērojamos tiesību aktus.

Šie risinājumi ļaus ņemt vērā pilsoņu mobilitāti un respektēt laulāto izvēles autonomiju, vienlaikus katram laulātajam piedāvājot tiesisko noteiktību. Gadījumā, ja tiek mainīta pastāvīgā dzīvesvieta no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, laulātie varēs, piemēram, bez grūtībām mainīt viņu mantiskajām attiecībām piemērojamos tiesību aktus. Tāda pati pieeja tika pieņemta nesenajā regulā "Roma III" par laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamiem tiesību aktiem.

Tāda autonomija nav ierosināta reģistrētajam partnerattiecībām. Partnerattiecību mantiskajām sekām piemērojamie tiesību akti ir ļoti precīzi noteikti priekšlikumā. Tie ir tās valsts tiesību akti, kurā partnerattiecības tiek reģistrētas. Ņemot vērā, ka reģistrētas partnerattiecības pastāv ne visās Savienības dalībvalstīs un ka pastāv liela dažādība tiesību aktos dalībvalstīs, kuras ir ieviesušas šo institūtu savā juridiskajā sistēmā, priekšlikums atsaucas uz reģistrēšanas valsts tiesību aktiem.

Šo noteikumu sniegtais ieguvums tomēr ir tas, ka tiek ieviesta lielāka paredzamība piemērojamo tiesību aktu noteikšanā, ja pāris ir reģistrējis partnerattiecības, un iespējamo mantisko attiecību paredzēšana atšķiršanas procedūras gadījumā.

Vispārīgā ziņā Komisija sabiedrībai sniegs informāciju par valstu tiesību aktiem un procedūrām attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām un attiecībā uz reģistrēto partnerattiecību ietekmi uz mantiskajām attiecībām. Tas tiks veikts, izmantojot piemērotus līdzekļus, jo īpaši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās tīmekļa vietnē. Tāpat tas tiks darīts attiecībā uz valstu noteikumiem saistībā ar trešām personām.

6.3. Nolēmumu atzīšana un izpilde: nolēmumu aprite un ātra izpilde Eiropas Savienībā.

Noteikumi, kas ierosināti attiecībā uz nolēmumu un dokumentu atzīšanu un izpildi, ir līdzīgi noteikumiem, kas izklāstīti priekšlikumā regulai par mantošanu[16]. Tie ir saskaņoti ar noteikumiem, kas pastāv civillietu un komerclietu jomā[17].

To mērķis ir nodrošināt nolēmumu brīvu apriti Eiropas Savienībā un šo nolēmumu efektīvu izpildi, jo šobrīd katra dalībvalsts šajā jomā pieņemtu nolēmumu atzīšanai un izpildei piemēro savus valsts noteikumus.

Priekšlikumi ir pirmie Savienības līmenī ierosinātie pasākumi starptautisko pāru mantisko attiecību jomā. Tie aptver jomu, uz kuru attiecas ģimenes tiesības. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību pasākumiem, kas skar ģimenes tiesību aspektus, Padome lemj vienprātīgi. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka ir piemēroti, saglabāt nolēmumu kontroli šajā jomā dalībvalstī, kurā tiek pieprasīta atzīšana un izpilde. Tādējādi viena dalībvalstī pieņemti nolēmumi tiks atzīti, pamatojoties uz ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes ( exequatur ) procedūru tās dalībvalsts tiesā, kurā ir pieprasīta izpilde. Tā ir procedūra, kas var paredzēt dokumentu, ko iesniegusi prasītāja puse, formālu pārbaudi, kā tas pašreiz pastāv civillietu un komerclietu jomā.

Šie jaunie noteikumi nozīmē ievērojamu progresu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad katra dalībvalsts piemēro savus procedūras noteikumus un savus argumentus atteikumam izpildīt ārvalstu nolēmumus, tādējādi ļoti kavējot tiesu nolēmumu apriti šajā jomā.

Vēlākā posmā un ņemot vērā ierosināto pasākumu īstenošanas novērtējumu un iepriekš minētās Briseles II regulas atbilstošos noteikumus, Komisija izskatīs, vai varētu paredzēt vienkāršāku un automātiskāku procedūru.

7. Secinājumi

Abu Komisijas ierosināto regulu mērķis ir vienkāršot pilsoņu dzīvi viņu dzīves bieži vien grūtos brīžos. Tās atbilst arī saistībām, ko Komisija uzņēmās ziņojumā par Eiropas pilsonību

Regulas piedāvās lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem pāriem – gan laulātajiem pāriem, gan pāriem, kuri ir reģistrējuši partnerattiecības. Savienības izbeigšanas situācijā regulas ļaus noteikt mantas dalīšanai piemērojamos tiesību aktus un kompetento tiesu. Nolēmumu brīvu apriti nodrošinās arī nolēmumu automātiska atzīšana visā Eiropas Savienībā un to izpilde būs pakļauta vienotai vienkāršotai procedūrai.

Abi priekšlikumi, kas izskatīti, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus un risinot sarunas, tādējādi papildina esošo tiesisko regulējumu un nodrošina konsekvenci, kas nepieciešama jomā, kas saistīta ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, un jo īpaši ģimenes tiesību jomā. Tāpat kā citi pasākumi, kas pieņemti šajā jomā, priekšlikumi neskar dalībvalstu materiālās tiesības laulāto mantisko attiecību jomā un reģistrēto partnerattiecību mantisko attiecību jomā. Saskaņā ar Līgumiem materiālās tiesības ir valstu kompetencē.

[1] 2010. gada ziņojums par Eiropas Savienības pilsonību: likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai, COM(2010)603.

[2] Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003.).

[3] Padomes 2010. gada 20. decembra Regula (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 343, 29.12.2010., 10. lpp.).

[4] Šajā ciešākajā sadarbībā piedalās 14 dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija.

[5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi, COM(2009) 154.

[6] OV C 115, 04.5.2010.

[7] Šie jautājumi bija minēti kopš 1998. gada Vīnes rīcības plānā (OV C 19, 23.1.2999.), kā arī divus gadus vēlāk – Lēmumu civillietās un komerclietās savstarpējas atzīšanas programmā (OV C 12, 15.1.2001.).

[8] Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcija par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei— brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs — Stokholmas programma un Eiropas Parlamenta 2010. gada 23. novembra rezolūcija par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem.

[9] COM(2006)400 Zaļā grāmata par kolīzijas normām lietās, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām, ieskaitot jautājumu par piekritību un savstarpēju atzīšanu {SEC(2006) 952}.

[10] Beļģija, Dānija, Vācija, Somija, Francija, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Austrija, Nīderlande, Čehijas Republika, Apvienotā Karaliste, Slovēnija un Zviedrija.

[11] Vācijas un Francijas divpusējais nolīgums, ar ko izveido neobligātu mantisko attiecību režīmu, kas attiecas uz laulības laikā iegādāto mantu, parakstīts 2010. gada februārī.

[12] COM(2010) 171 galīgā redakcija.

[13] Piemēram, viena dzimuma personu laulība, kas ir atļauta saskaņā ar Portugāles tiesībām, tiks uzskatīta tāpat kā laulība, ko noslēgušas pretēja dzimuma personas, ņemot vērā priekšlikumu par mantiskajām attiecībām. Tā kā Francijā reģistrētas partnerattiecības var pastāvēt starp pretēja dzimuma personām vai starp viena dzimuma personām, tiks uzskatīts, ka uz abiem partnerattiecību veidiem attiecas priekšlikums par reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām.

[14] Komisijas paziņojums COM(2010) 573, 19.10.2010.

[15] Saskaņā ar turpmāko instrumentu, kas ir šobrīd tiek apspriests.

[16] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi, COM(2009) 154.

[17] Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.). Priekšlikums regulas "Briseles I" pārstrādāšanai tika pieņemts 2010. gada 14. decembrī, COM(2010) 748.