[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 8.3.2011

COM(2011) 102 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 īstenošanu attiecībā uz darbaspēka izmaksu indeksu (DII)

1. Ievads

Analizējot ekonomikas izaugsmi īsā un vidējā termiņā, lielu nozīmi piešķir darbaspēka izmaksām par darba stundu. Komisija un Eiropas Centrālā Banka darbaspēka izmaksu indeksu par stundu darba izmanto, lai vērtētu iespējamo inflācijas spiedienu, ko izraisa pārmaiņas darba tirgū. Savlaicīgi jāaprēķina indekss katrai dalībvalstij, visai ES un euro zonai. Darbaspēka izmaksu indekss turklāt ir nepieciešams sociālajiem partneriem sarunās par algām un pašai Komisijai, lai uzraudzītu darbaspēka izmaksu īstermiņa pārmaiņas. Darbaspēka izmaksu indekss (DII) ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem ( PEEI )[1].

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 450/2003 attiecībā uz darbaspēka izmaksu indeksu[2] (turpmāk “DII regula”) izveido sistēmu salīdzināmu darbaspēka indeksu sagatavošanai un nosūtīšanai Eiropas Savienībā. Komisija ( Eurostat ) publicē ceturkšņa ziņu izlaidumus par darbaspēka darba stundas izmaksu indeksu[3].

Komisija 2003. gada jūlijā pieņēma īstenošanas Regulu (EK) Nr. 1216/2003[4], ar ko detalizētāk noteica indeksa nosūtīšanas kārtību, veicamās īpašās (sezonālās) korekcijas un valstu kvalitātes ziņojumu saturu. Pēc tam 2007. gada martā Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 224/2007[5]. Ar to groza Regulu (EK) Nr. 1216/2003 un paplašina darbaspēka izmaksu indeksa darbības jomu, attiecinot to uz visām saimnieciskajām darbībām NACE 1. red. L, M, N un O iedaļās. Ar šo paplašinājumu iekļauj arī ārpustirgus pakalpojumus, kas veido lielu daļu no šīm iedaļām un kuriem salīdzinājumā ar tirgus pakalpojumiem var būt atšķirīga dinamika. Komisija 2007. gada augustā pieņēma Regulu (EK) Nr. 973/2007[6], ar ko groza dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, lai īstenotu NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju.

Regulas (EK) Nr. 450/2003 13. pantā noteikts, ka Komisijai ik pēc diviem gadiem jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā it īpaši uzmanība jāpievērš nosūtīto datu kvalitātei. Saskaņā ar DII regulas 8. panta 2. punktu katru gadu obligāti jāsagatavo valsts kvalitātes ziņojumi. Regulas (EK) Nr. 1216/2003 I pielikumā ir aprakstīta darbaspēka izmaksu indeksa kvalitāte, ievērojot šādus aspektus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums un punktualitāte, pieejamība un skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība un pilnīgums.

Salīdzināmība un pilnīgums ir ievērojami uzlabojušies, tādēļ šajā ziņojumā uzmanība tiks pievērsta precizitātei, savlaicīgumam un saskaņotībai. Nelieli nosūtīšanas termiņu kavējumi netiks pieminēti, jo tie bija īslaicīgi.

2. Vispārīgi rezultāti kopš iepriekšējā ziņojuma

Pēc pēdējā ziņojuma 2008. gadā[7] ir panākti ievērojami uzlabojumi. Jaunā NACE 2. red. klasifikācija ir īstenota, kā pieprasīts pirmajā nosūtīšanā 2009. gada jūnijā. NACE 2. red. ieviešana prasīja lielus resursus dalībvalstīs. Daudzos gadījumos tā turklāt paātrināja visaptverošu datu vākšanas metožu pārskatīšanu, kuras gaitā veica izmaiņas, lai uzlabotu DII kvalitāti. Vienlaikus beidzās atkāpe attiecībā uz ārpustirgus pakalpojumiem, un 2009. gadā visas dalībvalstis iesniedza datus.

Ievērojami uzlabojies savlaicīgums, un juridiski noteikto nosūtīšanas termiņu ievērošana joprojām sagādā grūtības vien divām dalībvalstīm (Beļģijai un Īrijai). Iepriekšējie dati tika būtiski pārskatīti, un no tā nevarēja izvairīties, jo dažu dalībvalstu datu vākšanas sistēmās tika ieviesta jaunā NACE 2. red. klasifikācija. Lai palīdzētu lietotājiem un sniegtu atklātībai informāciju par pārskatītajiem datiem, Eurostat mājas lapā ir publicēti visi dati, kas kopš 2009. jūnija sagatavoti par Eiropas Savienību un euro zonu.

Kopumā uzlabojusies darbaspēka izmaksu indeksa (DII) pieejamība un kvalitāte. Vairākas dalībvalstis ieviesa izmaiņas savās datu vākšanas sistēmās, lai novērstu visas atšķirības starp kvalitātes standartiem un Regulā (EK) Nr. 450/2003 izklāstītajiem jēdzieniem. Piemēram, Īrija un Zviedrija tagad iekļauj datus par neregulāriem maksājumiem un Somija sniedz datus par visiem darba ņēmēju veidiem, ne tikai par darbiniekiem, kas strādā pilnu darba laiku. Arī no dalībvalstīm saņemtie metadati ir ievērojami uzlabojušies. Vairākas valstis ir laikā iesniegušas valsts kvalitātes ziņojumus, un gandrīz visas minētās valstis tagad metadatus iesniedz katru ceturksni, paskaidrojot datu izmaiņas. Indeksa nepastāvīgums ir samazinājies, galvenokārt pateicoties uzlabojumiem datu rindās par nostrādātajās stundām, jo šīs rindas tagad pārbauda stingrāk nekā iepriekš.

Saņemot visu dalībvalstu DII, Eurostat var veidot Eiropas Savienības kopsavilkuma rādītājus, un pietiekami precīzi salīdzināt darba stundas izmaksu pārmaiņas dalībvalstīs. Tomēr ir vairāki jautājumi, pie kuriem dažām dalībvalstīm vēl jāstrādā, lai pabeigtu harmonizācijas procesu. Šos jautājumus aplūkosim tālāk.

Dalībvalstis ir nodrošinājušas vajadzīgo infrastruktūru DII sagatavošanai, un Komisija ( Eurostat ) ir nodrošinājusi un pilnveidojusi sistēmu, kas ļauj savlaicīgi saņemt, pārbaudīt, apstrādāt, uzglabāt un izplatīt darbaspēka izmaksu indeksa datus. Šie procesi sāka pilnībā darboties 2005. gadā, un tos pastāvīgi pārskata un atjaunina.

3. Atbilstības novērtējums (līdz 2010. gada septembrim)

3.1. Pārskats

Vairākas dalībvalstis, kas 2008. gada ziņojumā minētas kā prasības neizpildījušas, ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību. Nīderlande ir nodrošinājusi atbilstību DII regulā noteiktajai savlaicīguma prasībai. Zviedrija, Somija un Īrija ir veikušas nepieciešamās izmaiņas savās datu vākšanas sistēmās, lai panāktu atbilsmi DII jēdzienu definīcijām. Austrija ir pārskatījusi savu aplēšu sagatavošanas metodi un uzlabojusi datu sūtījumu savlaicīgumu. Tomēr NACE 2. red. G un S iedaļas sākotnējās aplēses tika būtiski pārskatītas, tādēļ nepieciešama detalizētāka pārbaude. Grieķija daudzos aspektos ir panākusi uzlabojumus, bet DII dati vēl joprojām ir diezgan nepastāvīgi.

Tagad visas dalībvalstis ziņojumos iekļauj DII pamatrādītājus, kas noteikti DII regulā, tādēļ atbilstības pārbaude var vairāk pievērsties citām prasībām, kas noteiktas DII regulā. Piemēram, turpmāk pamatīgāk tiks vērtētas sezonālās izlīdzināšanas procedūras, jo sezonāli izlīdzinātais DII būs galvenais Eurostat preses paziņojumu atsauces materiāls, tāpat kā visās citās makroekonomikas statistikas jomās, kurās datus apkopo par īsāku periodu nekā gads. Zviedrija un Somija ir vienīgās dalībvalstis, kas Eurostat nesniedz sezonāli izlīdzinātus datus. Somijas gadījumā minēto datu nesniegšanas attaisnojums ir tas, ka jaunajai datu vākšanas sistēmai (sākot no 2007. gada) ir raksturīgas īsas laikrindas. Regulā (EK) Nr. 1216/2003 vairākām dalībvalstīm paredzēts veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju sagatavot indeksu par kopējām darbaspēka izmaksām, izņemot prēmijas (KIP). Daudzos gadījumos priekšizpētes rezultāti bija negatīvi, un pēdējos gados nav panākti būtiski uzlabojumi. Pašlaik Austrija, Bulgārija, Malta, Vācija, Itālija, Francija un Īrija nesagatavo KIP aplēses. Bulgārija, Vācija un Īrija varēs sagatavot minētās aplēses tuvākajā laikā. Austrija un Itālija varētu sagatavot KIP aplēses, bet tikai daļēji aptverot NACE iedaļas vai vienības lielumu. Francija un Malta uzskata, ka nav spējīgas sagatavot KIP aplēses.

3.2 Kvalitātes trūkumu apraksts

3.2.1. Precizitāte

Precizitātes problēmas skar vairākus DII aspektus. Vispār tās rodas empīrisko datu trūkumu dēļ un var izraisīt DII rindu izteiktu nepastāvīgumu. Turklāt neprecīzi dati var pilnībā neatbilst citu dalībvalstu datiem, un tā rezultātā var rasties neatbilsmes starp DII datiem un citiem datu avotiem, kas attiecas uz līdzīgiem aspektiem (piemēram, darba stundas atlīdzības izmaiņas nacionālajos kontos). Vispār zināmas precizitātes problēmas tiek apspriestas attiecīgajās dalībvalstīs gada kvalitātes ziņojumā, un Komisija ( Eurostat ) uzrauga labāku datu avotu nodrošināšanā gūtos vai plānotos rezultātus.

Pašlaik precizitātes problēma skar trīs dalībvalstis. Vācija un Ungārija pašlaik neizmanto empīriskos datus un tādējādi nevar pilnībā nodrošināt atbilsmi regulas prasībām. Grieķijas sniegtie DII dati bieži uzrāda neizskaidrojamus izaugsmes rādītājus, kas neatbilst darba tirgus pārmaiņām.

Vācija 2010. gada pirmajā ceturksnī par pamatu DII aplēsēm sāka izmantot jauno ceturkšņa izpeļņas apsekojumu. Agrāk par pamatu izmantoja nacionālo kontu datus. Konkrēta datu avota izmantošana jāuzskata par uzlabojumu, bet vienlaikus arī nozīmē, ka dažās ekonomikas nozarēs mazie uzņēmumi nebija pienācīgi aptverti. Pašlaik tiek izmantotas metodes, kas mazina aptvēruma problēmu. Mazu uzņēmumu darbinieki ir aptverti aplēsēs, ko izmanto, lai aprēķinātu darbaspēka izmaksu indeksu NACE 2. red. B līdz S iedaļas kopsavilkuma datiem.

Grieķija: DII rindu izteikts nepastāvīgums un apjomīgas pārskatīšanas. 2009. gadā nosūtītais kvalitātes ziņojums ir pārāk īss, lai ļautu izdarīt secinājumus par precizitātes problēmu iemesliem.

Ungārija: empīriskie dati neaptvēra pavisam mazus uzņēmumus, kuros ir mazāk par 5 darbiniekiem, un par tiem netiek sagatavoti nosacītie dati.

3.2.2. Savlaicīgums

Kopš iepriekšējā ziņojuma 2008. gadā ir vēl vairāk uzlabojies savlaicīgums. Neskatoties uz to, vairāku iemeslu dēļ dažos ceturkšņos vairākas dalībvalstis nav laikā sniegušas DII (70 dienas pēc pārskata ceturkšņa). Savlaicīgums ir ārkārtīgi svarīgs, jo datu sniegšanas kavējumi nozīmē to, ka Eiropas Savienības un euro zonas kopsavilkuma rādītājiem jāizmanto aplēses. Tas var izraisīt nevajadzīgas un apjomīgas pārskatīšanas. Tālāk uzskaitītas dalībvalstis, kas iesniegušas datus tik vēlu (> t+75), ka tos nebija iespējams iekļaut Komisijas izdotajā ceturkšņa ziņojumā. Lai iegūtu šo valstu DII vērtības ES un euro zonas attiecīgā ceturkšņa kopsavilkuma datiem, Eurostat bija jāizmanto ekstrapolācija

Beļģija pēdējo četru ceturkšņu laikā trīs reizes neiesniedza datus laikā. Nosūtīšanas kavējumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir ievērojami samazinājušies. Beļģija turpina darbu ar administratīvajiem reģistriem un procedūru savstarpēju saskaņošanu. Beļģija ir apņēmusies nodrošināt pilnīgu atbilstību, sākot no 2011. gada.

Īrija 2009. gada divos pēdējos ceturkšņos nav savlaicīgi iesniegusi datus un par 2010. gada diviem ceturkšņiem vispār nav iesniegusi datus. Tam par iemeslu ir jaunās NACE 2. red. klasifikācijas īstenošanas problēmas un jaunās datu vākšanas sistēmas ieviešana. Situācijas uzlabojums paredzams 2011. gadā.

Komisija ir aicinājusi valstis veikt pienācīgus pasākumus, lai panāktu to, ka tuvākajā laikā tiek ievēroti datu iesniegšanas termiņi.

3.2.3. Saskaņotība

Gada kvalitātes ziņojumā dalībvalstīm ir jāsalīdzina DII izaugsmes rādītāji ar nacionālo kontu rādītājiem par darba stundas atlīdzības izmaiņām (definīcija EKS95). Abām datu vākšanām piemēro vienādus kritērijus − atšķirības definīcijās, cik izsmeļoši ir datu avoti un metodiku izaugsmes rādītāju aprēķiniem. Pilnīgu saskaņotību panākt nav iespējams, bet abu datu vākšanu saskaņotības pakāpi var izmantot par DII kvalitātes rādītāju. Visas dalībvalstis nesagatavo ceturkšņa datus par darba stundas atlīdzības izmaiņām (nacionālo kontu dati), tādēļ pilnīgs saskaņotības pārskats nav pieejams. Šis pārskats ir balstīts uz 2008. gada kvalitātes ziņojumiem. Turklāt nacionālajos kontos joprojām izmanto NACE 1. red. klasifikāciju, bet DII izmanto NACE 2. red. klasifikāciju, tādēļ salīdzinājumu veikt iespējams tikai nedaudzām NACE iedaļām, par kurām ir pieejami kopsavilkuma dati.

Kipra un Malta: saskaņotība ir acīmredzama, jo DII par pamatu tiek izmantoti nacionālie konti (Malta) vai nacionālajiem kontiem par pamatu tiek izmantots DII (Kipra).

Čehija, Vācija, Grieķija, Spānija, Itālija, Nīderlande, Austrija, Slovēnija: saskaņotības pakāpe ir pietiekama. Izaugsmes rādītāju virzība parasti sakrīt, un izaugsmes rādītāju pieauguma tempi ir līdzīgi.

Dānija, Francija, Igaunija, Lietuva, Rumānija un Slovākija: slikta saskaņotība, lielas neatbilstības abu avotu izaugsmes rādītājos.

Beļģija, Bulgārija, Īrija, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Polija, Portugāle, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste: ceturkšņa nacionālo kontu dati nav pieejami vai kvalitātes ziņojumā nav minēti.

Eurostat analizē DII, nacionālo kontu datu un Darbaspēka izmaksu apsekojuma saskaņotību un to darīs arī turpmāk. Analīžu rezultātus regulāri apspriedīs ar dalībvalstīm, lai uzlabotu saskaņotību dažādajās statistikas jomās.

4. Secinājumi

Kopumā atbilstība DII regulai kopš pēdējā ziņojuma 2008. gadā ir uzlabojusies. Lielākā daļa dalībvalstis izpilda prasības. Visas dalībvalstis ir turpinājušas veltīt līdzekļus īstenošanas pasākumiem, lai indeksu rindas būtu salīdzināmākas un savlaicīgākas. Tādējādi noteikti ir uzlabojusies vispārējā kvalitāte un datu noderīgums.

Datu sniegšanas savlaicīgums ir uzlabojies, un ir samazinājies to dalībvalstu skaits, kurām ir precizitātes problēmas.

Pēdējos gados Komisija ( Eurostat ) ir atkārtoti aicinājusi dalībvalstis veltīt vēl vairāk pūļu uzlabojumiem. Komisija pastāvīgi uzraudzīs atlikušās neatbilstības un kvalitātes problēmas, izmantojot nosūtītos datus un valstu cita veida dokumentāciju. Ja nebūs panākti vēlamie un plānotie uzlabojumi, iepriekš sazinoties ar attiecīgajām valstu iestādēm, Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību.

[1] COM (2002) 661, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par euro zonas statistiku.

[2] OV L 69, 13.3.2003., 1. lpp.

[3] Ceturkšņa ziņu izlaidumus publicē datumos, kas noteikti izlaidumu kalendārā; abus datumus var atrast Eurostat tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/eurostat).

[4] Komisijas 2003. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1216/2003, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (OV L 169, 8.7.2003., 37. lpp.).

[5] Komisijas 2007. gada 1.marta Regula (EK) Nr. 224/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1216/2003 saistībā ar ekonomiskajām darbībām, uz kurām attiecas darbaspēka izmaksu indekss (OV L 64, 2.3.2007., 23. lpp.).

[6] Komisijas 2007. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 973/2007, ar ko groza dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, lai īstenotu NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju ( OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp. ).

[7] COM(2009) 33.