[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 18.2.2011 COM(2011) 80 galīgā redakcija EIROPAS KOMISIJAS STARPPOSMA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu EIROPAS KOMISIJAS STARPPOSMA ZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu 1. Ievads Kad Rumānija 2007. gada 1. janvārī iestājās Eiropas Savienībā, tika izveidots sadarbības un pārbaudes mehānisms (turpmāk – SPM)[1], lai palīdzētu Rumānijai novērst trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un ar regulāriem ziņojumiem uzraudzītu šajās jomās gūtos panākumus. Šis ziņojums ir starpposma ziņojums, kurā sniegti tehniski atjauninājumi par būtiskiem notikumiem pēdējos sešos mēnešos Rumānijā saistībā ar SPM. Tajā uzmanība pievērsta Rumānijas reakcijai uz Komisijas ieteikumiem un nav ietverts pilns gūtā progresa novērtējums. Atjauninājums attiecas tikai uz pasākumiem, kas ir vai nu pabeigti, vai arī paredzams, ka tie tiks drīzumā pabeigti. Pēdējais progresa ziņojums, ko Komisija pieņēma 2010. gada 20. jūlijā, un tā ieteikumi joprojām ir atskaites punkts novērtējumam par gūtajiem panākumiem kritēriju izpildē un atlikušo problēmu apzināšanā. Nākamo novērtējumu Komisija iesniegs 2011. gada vasarā. 2. Tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju: notikumu kopsavilkums Kopš Komisijas pēdējā ziņojuma Rumānija ir veikusi vairākus nozīmīgus pasākumus tiesvedības procesa ātruma uzlabošanai, pieņemot un īstenojot "Mazo reformu likumu" (procesuāls likums, lai paātrinātu lietu izskatīšanu), kā arī grozot Konstitucionālās tiesas likumu atbilstīgi Komisijas ieteikumiem. Rumānija arī turpināja sagatavošanās darbus, lai īstenotu jauno likumdošanas sistēmu civiltiesībās un krimināltiesībās, uzsākot jauno kodeksu ietekmes novērtējumu un gūstot progresu īstenošanas tiesību aktu jomā. Tajā pašā laikā Rumānija sagatavoja arī priekšlikumus, lai slēgtu dzīvotspēju zaudējušas tiesas un prokuratūras un pārvietotu personālu no šīm vietām. Turklāt Rumānija sagatavoja priekšlikumus maģistrātu darbā pieņemšanas un sākotnējās apmācības pastiprināšanai. Pēdējo sešu mēnešu laikā Valsts pretkorupcijas direktorāts (VPD) saglabāja savus pārliecinošos rezultātus, izmeklējot augsta līmeņa korupciju. Šajā laikposmā varēja novērot notiesājošo pagaidu spriedumu un preventīvu spriedumu skaita pieaugumu, un tika uzsākts neatkarīgs ietekmes novērtējums pēdējām divām pretkorupcijas stratēģijām. Tomēr nozīmīgās augsta līmeņa korupcijas lietās tiesā ir bijis maz virzības kopš Komisijas pēdējā novērtējuma. Pēc Komisijas ieteikumiem Rumānija pieņēma uzlabotu likumu, lai nodrošinātu Integritātes valsts aģentūras ( ANI ) darbību. Tomēr tajā pašā laikposmā, kamēr valsts iestādes turpināja uzlabot tiesisko regulējumu un tiesu sistēmas darbību, Parlaments nolēma būtiski samazināt budžetu attiecībā uz ANI , ņemot vērā vispārējos budžeta ierobežojumus. Parlaments arī neļāva veikt izmeklēšanu attiecībā uz apsūdzībām korupcijā pret bijušo ministru. Tiesnešu augstākās padomes vēlēšanas aizēnoja juridiskas problēmas, un tā rezultātā Konstitucionālā tiesa anulēja četru Tiesnešu augstākās padomes locekļu ievēlēšanu. 3. Nākotnes perspektīvas Kopš Komisijas pēdējā novērtējuma Rumānija uz Komisijas ieteikumiem ir reaģējusi konstruktīvi. Lai konsolidētu pastiprināto reformu impulsu, Rumānijai jāpievēršas rūpīgiem sagatavošanās darbiem, lai īstenotu jaunos kodeksus, kā arī jāpasūta visaptverošs pārskats par tiesu sistēmas darbību, lai atbalstītu turpmāko vajadzīgo strukturālo pielāgojumu īstenošanu un ieguldījumus, kas nepieciešami tiesvedības procesa ātruma, kvalitātes un konsekvences nodrošināšanai. Jaunas Tiesnešu augstākās padomes darba uzsākšana ir nozīmīga iespēja ciešai un konstruktīvai sadarbībai starp dažādiem politiskajiem un tiesu sistēmas dalībniekiem. Līdz Komisijas nākamajam novērtējumam 2011. gada vasarā Rumānijai jo īpaši jāpievēršas tiesu sistēmas neatkarīga pārskata uzsākšanai, maģistrātu disciplinārās sistēmas reformai, kā arī pasākumiem augsta līmeņa korupcijas tiesas procesu ātruma uzlabošanai un vispārējās pretkorupcijas politikas stiprināšanai. Komisija turpinās atbalstīt Rumāniju šajā darbā un līdz šā gada vasarai iesniegs savu nākamo padziļināto novērtējumu par gūtajiem panākumiem. 4. Pašreizējās situācijas jaunumi Tiesu sistēmas reforma Kopš Komisijas pēdējā novērtējuma Rumānija ir pieņēmusi "Mazo reformu likumu", lai uzlabotu tiesvedības procesa ātrumu un sekmētu konkrētu jaunajos kodeksos ietverto reformu īstenošanu. Ar Mazo reformu likumu tiek ieviests iespējas princips, kas nodrošina lielākas iespējas prokuratūrai neizskatīt lietas, kurās, piemēram, esošie pierādījumi neattaisno turpmāku izmeklēšanu. Ar šo likumu tiek ieviesta arī iespēja prokuratūrai pārņemt ziņojumus, kurus dažās maznozīmīgās lietās iesniegusi policija. Tas vienkāršo tiesvedības procedūras un dod iespēju atzīt vainu un tādējādi saīsināt tiesvedības ilgumu. Mazo reformu likums arī racionalizē apelācijas procedūru tā tiesību akta interesēs, kuru paredzēts saglabāt kā juridiskās unifikācijas galveno līdzekli. Pēdējo sešu mēnešu laikā Rumānija ir veikusi vairākus strukturālus pasākumus, lai risinātu aktuālos tiesu sistēmas kapacitātes trūkumus . Tiklīdz būs pieejams jauno kodeksu ietekmes novērtējums, lai nodrošinātu resursu pārdali, būs vajadzīgi turpmāki pasākumi. Kopš Komisijas pēdējā ziņojuma Rumānija ir pabeigusi gatavot priekšlikumu slēgt divdesmit četras tiesas un saistītās prokuratūras, kuras vai nu nedarbojās, vai arī tām nebija pietiekamas darba slodzes[2]. Turklāt Rumānija izstrādāja priekšlikumus maģistrātu darbā pieņemšanas un apmācības stiprināšanai. Tomēr Valsts tiesnešu institūta kapacitāte vēl nav palielināta atbilstoši maģistrātu resursu prasībām, un tā budžets 2011. gadam ir samazināts (vajadzīgās valsts fiskālās konsolidācijas ietvaros). Priekšlikumi par tiesnešu dažu administratīvo uzdevumu nodošanu palīgpersonālam un par to, lai ieviestu tiesu pārvaldniekus, joprojām tiek gatavoti. Rumānijā ir veikti sākotnējie apsvērumi par tiesu sistēmas darbības pārskatu , ko ir ieteikusi Komisija, tomēr tas vēl nav uzsākts. Neatkarīgs tiesu sistēmas darbības novērtējums palīdzētu noteikt pasākumus, kas vajadzīgi sistēmas efektivitātes uzlabošanai. Nesenais ziņojums par Rumānijas tiesu sistēmas trūkumiem, ko sagatavoja maģistrāti, juristi, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, sniedz noderīgu ieguldījumu šajā darbā. Kopš Komisijas pēdējā ziņojuma Rumānija ir veikusi pasākumus, lai reaģētu uz Komisijas ieteikumiem attiecībā uz maģistrātu disciplināro sistēmu . Tiesnešu augstākā padome sagatavoja priekšlikumus, lai klasificētu disciplināro pārkāpumu smagumu, palielinātu sankciju loku un ieviestu atbilstīgu sodu skalu. Šo priekšlikumu īstenošanai ir vajadzīgi tiesību akti. Turklāt ir veikti vairāki Tiesu inspekcijas un tās inspektoru vērtējumi, paredzot dažus no tiem periodiski atkārtot nākotnē[3]. Attiecībā uz Tiesnešu augstākās padomes vēlēšanām tiesā ir apstrīdēta vairāku padomes locekļu pilnvaru likumība, un galīgie nolēmumi joprojām nav pieņemti. Konstitucionālās tiesas janvāra lēmums atzīt par spēkā neesošu dažu locekļu ievēlēšanu rada iespēju nodrošināt jaunās padomes ticamību. Būs svarīgi nodrošināt padomes darbību starpposmā, kamēr nav notikušas jaunas vēlēšanas uz tām amata vietām, kuras atzītas par spēkā neesošām. Jāturpina centieni īstenot Komisijas ieteikumu nodrošināt, ka visa tiesu prakse tiek publicēta lietotājam draudzīgā un viegli pārlūkojamā datubāzē . Papildu nolēmumi ir publicēti tiešsaistē jurisprudences portālā Jurindex , bet pašreiz kolekcija ietver tikai Apelācijas tiesas 2008., 2009. gada un 2010. gada pirmo divu mēnešu spriedumus (un viena tribunāla spriedumus). Turpmākajos mēnešos Rumānijas galvenais uzdevums saistībā ar tiesu reformu būs sekmīgi sagatavot četru jaunu kodeksu stāšanos spēkā . Ar kodeksiem tiek ieviesta pilnīgi jauna likumdošanas sistēma un procedūras civiltiesībās un krimināltiesībās, kas, ņemot vērā pašreizējos tiesvedības procesa kapacitātes un konsekvences trūkumus, ir būtisks uzdevums. Rumānija ir spērusi būtisku soli, uzsākot jauno kodeksu ietekmes novērtējumu[4] nolūkā novērtēt nozīmi attiecībā uz personālu un vajadzīgajiem likumdošanas un strukturālajiem pielāgojumiem. Darbs attiecībā uz īstenošanas tiesību aktiem ir pavirzījies uz priekšu: Parlamentam ir iesniegti civilkodeksa un kriminālkodeksa īstenošanas tiesību aktu projekti[5], bet procesuālā kodeksa īstenošanas tiesību akti tiek gatavoti. Tiklīdz Rumānijas iestādes saņems galīgo ietekmes novērtējumu, būs jāsagatavo visaptverošs īstenošanas plāns un jāveic apmācība, lai nodrošinātu netraucētu un efektīvu īstenošanu. Cīņa pret korupciju Kopš Komisijas pēdējā ziņojuma Valsts pretkorupcijas direktorāts (VPD) ir turpinājis gūt labus rezultātus attiecībā uz augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanām, nododot tiesai vērā ņemamu skaitu apsūdzēto personu, tostarp Eiropas Parlamenta deputātu, trīs bijušos ministrus, divus bijušos valsts sekretārus un vairākus maģistrātus[6]. Tajā pašā laikposmā Parlaments nobalsoja pret personīgā datora pārmeklēšanu, izmeklējot bijušā ministra iespējamu korupciju. Tādēļ prokuratūrai šajā lietā būs jāizmanto visi pārējie pieejamie pierādījumi. Citā iespējamas korupcijas lietā pret to pašu personu Parlaments nobalsoja pret izmeklēšanas atļaušanu. Vēl citā notiekošā izmeklēšanā par Parlamenta deputāta iespējamu korupciju Parlaments neatbalstīja prokuratūras prasību par preventīvu apcietinājumu. Dati par tiesu nolēmumiem par augsta līmeņa korupciju 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos liecina par notiesājošu nolēmumu, kā arī piespriesto cietumsodu skaita pieaugumu. Ja ilgākā laikposmā šāda prakse turpināsies, tas var liecināt par tendenci pieņemt preventīvākus spriedumus. Augstākās kasācijas instances un tiesas priekšlikums uzraudzīt tiesu praksi augsta līmeņa korupcijas lietās liecina par aktīvāku Tiesas iesaistīšanos tiesu prakses unifikācijas veicināšanā šajā jomā. Tomēr vairāku Bukarestes Apelācijas tiesas tiesnešu iniciatīva, kurā publicēti sīki izstrādāti spriedumu pieņemšanas norādījumi, tostarp attiecībā uz korupcijas lietām, vēl nav pārbaudīta Augstākajā kasācijas instancē un tiesā. Rumānija, pieņemot grozījumus Konstitucionālās tiesas likumā , ir likvidējusi būtisku kavēšanās cēloni augsta līmeņa korupcijas tiesvedībā. Šie grozījumi, kas seko Komisijas ieteikumiem, liedz apturēt tiesvedību, ja tiek izvirzīti iebildumi par neatbilstību Konstitūcijai. Jau ir novērota pirmā pozitīvā ietekme konkrētās lietās. Mazo reformu likuma noteikumi arī ir paredzēti, lai palīdzētu, jo īpaši vienkāršojot tiesvedības procedūras, nepieļaujot krimināltiesvedības apturēšanu, ja tiek izvirzīti iebildumi par nelikumību, un samazinot Augstākās kasācijas instances un tiesas darba apjomu. Joprojām ir jāveic visaptveroša analīze par augsta līmeņa korupcijas lietu īpašajiem kavēkļiem, kā to ieteikusi Komisija. Vairākas iestādes, tostarp Augstākā kasācijas instance un tiesa, Tiesu inspekcija, VPD un Tieslietu ministrija, dažādās pakāpēs ir apsvērušas šo jautājumu. Šīs iniciatīvas ir noderīgs pamats pārdomām par turpmākiem risinājumiem. Rumānija ātri reaģēja uz Komisijas ieteikumu, pieņemot pārstrādātu likumu par Integritātes valsts aģentūru ( ANI )[7]. Jaunais likums tika pieņemts īpašā Rumānijas Parlamenta sanāksmē, kas tika sasaukta pēc prezidenta lūguma. Jaunajā likumā ņemtas vērā galvenās Komisijas bažas, īpaši, atjaunojot iespēju konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus. Ar pārstrādāto likumu tiek ieviesti arī daži jauni noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot tiesiskā regulējuma efektivitāti[8]. Jaunā tiesiskā regulējuma efektivitāte būs jāparāda ar jauniem sasniegumiem. Decembrī, ņemot vērā vispārējos budžeta ierobežojumus, Parlaments būtiski samazināja ANI budžetu 2011. gadam. Šis budžeta samazinājums var kavēt līdzekļu un interešu deklarāciju publicēšanu. Tā būtu neveiksme attiecībā uz līdzekļu pārredzamību un to ANI pārbaužu efektivitāti, kas daļēji balstās uz sabiedrības signāliem. VPD prokurori veica kriminālizmeklēšanas robežpolicijā un muitā, kā rezultātā februārī notika liela mēroga pretkorupcijas operācija pie robežām un tika veiktas vairākas apcietināšanas. Ir ļoti būtiski, ka attiecībā uz brīvajām amata vietām tiek paredzēti cilvēkresursi, kamēr notiek atbilstīga juridiska kontrole. Kopš Komisijas pēdējā ziņojuma turpināja pieaugt izmeklēšanu un izvirzīto apsūdzību skaits par sīko un vidēja apmēra korupciju vietējā līmenī [9]. Vairums lietu joprojām ir rezultāts sadarbībai ar Valsts pārvaldes un iekšlietu ministrijas Pretkorupcijas ģenerāldirektorātu ( DGA ). Kā tiek ziņots, ir paredzēti arī pasākumi sadarbības stiprināšanai starp prokuratūru un Rumānijas policijas Krāpšanas izmeklēšanas dienestu ( FIS ). Pēdējo sešu mēnešu laikā Rumānija, reaģējot uz Komisijas ieteikumu, ir uzsākusi neatkarīgu Rumānijas valsts pretkorupcijas stratēģijas novērtējumu . Stratēģijas starpposma rezultātu iekšējs novērtējums, kas tika pabeigts agrāk, apstiprināja vēl vienu Komisijas ieteikumu par vajadzību stiprināt vispārējo pretkorupcijas politiku, koordinējot to augstā līmenī[10]. Šajā saistībā konkrēti pasākumi vēl nav veikti. Pēdējo sešu mēnešu laikā turpinājās dažādi korupcijas novēršanas pasākumi[11]. Rumānija, reaģējot uz Komisijas ieteikumiem šajā jomā, sagatavoja vairākus juridiskus grozījumus publiskā iepirkuma tiesību aktos. Kā jau minēts Komisijas pēdējā ziņojumā, Rumānija ieviesa jaunus noteikumus, kas likumā par publisko iepirkumu plašāk definē interešu konfliktu[12]. Šie noteikumi aptver gadījumus, kad personām, kuras ieņem izpildamatus uzņēmumā, kas piedalās konkursā, ir ģimenes attiecības vai uzņēmējdarbības attiecības ar amatpersonām, kuras pieņem lēmumus līgumslēdzējā iestādē. Turpmāki labojumi, kas racionalizē administratīvo un tiesisko aizsardzības līdzekļu sistēmu, ir izstrādāti, lai paātrinātu publisko iepirkumu[13]. Iepirkuma līgumus tagad var parakstīt pēc tam, kad administratīvo sūdzību iestāde ir noraidījusi sūdzības, pat ja ir uzsākta juridiska apelācija. Publiskā iepirkuma regulēšanas un uzraudzības valsts iestāde ( ANRMAP ) paredz noslēgt protokolus par administratīvo sadarbību, lai piekļūtu datubāzēm, kas ļauj konstatēt iespējama interešu konflikta situācijas. Šo noteikumu konkrētā ietekme joprojām ir jāparāda praksē. [1] Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmums Nr. 2006/928/EK, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju (OV L 354, 14.12.2006., 56. lpp.). [2] Slēgšanai ierosināto tiesu skaits ir palielinājies par deviņām tiesām salīdzinājumā ar to tiesu skaitu, kas tika norādīts vasarā, bet tas ir krietni mazāks par ārējo ekspertu 2005. gada sākotnēji ierosināto. Priekšlikums paredz pārdalīšanai atbrīvot 50 tiesnešu amata vietas (no kurām 38 pašreiz ir aizpildītas) un 47 prokuroru amata vietas (no kurām 38 pašreiz ir aizpildītas). [3] Pārskati ietver: Tiesu inspekcijas pārvaldes sagatavots darbības ziņojums, kurā aptverti 2010. gada pirmie seši mēneši; novērtējuma ziņojums par katru inspektoru; un revīzijas ziņojums par Tiesu inspekcijas pārvaldi, ko veikusi Tiesnešu augstākās padomes revīzijas nodaļa. [4] Konsultanti uzsāka darbu ar sākuma ziņojumu, kas tika apstiprināts 2010. gada decembrī. Ietekmes novērtējuma nobeiguma ziņojums ir paredzēts 2011. gada aprīlī. [5] Senāts 8. decembrī apstiprināja Civilkodeksa īstenošanas likumu, un pašreiz tas tiek izskatīts Deputātu palātā. Kriminālkodeksa īstenošanas likums tiek apspriests Senātā. [6] VPD 2. novembrī izvirzīja apsūdzību bijušajam aizsardzības ministram, bijušajam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram un pašreizējam Eiropas Parlamenta deputātam. VPD 15. decembrī izvirzīja apsūdzību bijušajam tieslietu ministram (tagadējam Parlamenta deputātam) un bijušajam Sakaru ministram, kā arī četrām citām apsūdzētajām personām. 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos tiesai ir nodoti trīspadsmit maģistrāti (salīdzinājumā ar trīs maģistrātiem 2009. gadā). Vienpadsmit no trīspadsmit maģistrātiem ir nodoti tiesai kopš maija, tostarp Augstās kasācijas instances un tiesas tiesnesis un Apelācijas tiesai piesaistītās prokuratūras galvenais prokurors. [7] Jaunais likums, ko Parlaments pieņēma 24. augustā un prezidents izsludināja 31. augustā, stājās spēkā 6. septembrī. [8] Viens piemērs ir ieviestā prasība valsts amatpersonām deklarēt tos līgumus, kas tiek finansēti no valsts, vietējiem un ārējiem līdzekļiem un no kuriem šīs personas tieši vai netieši gūst labumu. ANI uzskata, ka tas palīdzēs atklāt interešu konfliktus. [9] 2010. gada pirmo deviņu mēnešu laikā vietējās prokuratūras izvirzīja apsūdzības par korupcijas nodarījumiem 406 personām, savukārt tādā pašā laikposmā 2009. gadā šis rādītājs bija 193 personas, bet 2008. gadā – 115 personas. [10] Pārskatā turklāt tika konstatēts vienotas valsts pieejas trūkums korupcijas novēršanai un apkarošanai, nepietiekami pārraudzības un ziņošanas mehānismi un ietekmes rādītāju trūkums, kas kavē stratēģijas novērtēšanu. [11] Pasākumi ietver turpmāku darbu, lai īstenotu jaunu metodiku korupcijas risku un Valsts pārvaldes un iekšlietu ministrijas trūkumu noteikšanai, jaunus priekšlikumus, kas izriet no Integritātes valsts aģentūras organizētajām pretkorupcijas diskusijām, konferences labākās prakses veicināšanai valsts pārvaldē, kuras organizē Civildienesta ierēdņu valsts aģentūra, kā arī priekšlikumu izstrādi korupcijas novēršanas un noteikšanas mehānismu stiprināšanai attiecībā uz publisko iepirkumu veselības nozarē. [12] Šie noteikumi tika pievienoti ar Valdības ārkārtas dekrētu 76/2010, kuru apstiprināja ar Likumu 278/2010. [13] Šie noteikumi arī ir ietverti Likumā 278/2010.