13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/156

—

atzinīgi vērtē programmu “Radošā Eiropa” — pamatprogrammu kultūras un radošajām nozarēm, kas paredzēta daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam (1). Šajā pamatprogrammā paredzēts apvienot programmas “Kultūra”, “MEDIA” un “MEDIA Mundus”, vienlaikus izveidojot jaunu instrumentu, ar kura palīdzību tiks atvieglota piekļuve finansējumam;

—

stingri uzsver, ka kultūrai ir tikai tai raksturīga vērtība, kas pastāv neatkarīgi no kultūras priekšmetu un kultūras pakalpojumu ekonomiskajiem aspektiem, un programmas izstrādē šī divējādā būtība ir jāievēro, programmā uzmanību veltot ne tikai kultūras saimnieciskajai lietderībai;

—

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu būtiski palielināt kultūras un radošo nozaru darbībām paredzēto budžetu. Runa ir par periodu, uz kuru attiecas daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam. Piešķirtais finansējums ir EUR 1,801 miljards. Salīdzinājumā ar pašreizējiem izdevumiem finansējuma palielinājums ir vērā ņemams, proti, 37 %;

—

norāda, ka sabiedrības attīstībā būtiska nozīme ir brīvai un neatkarīgai kultūrai. Tā garantē uzskatu brīvību un daudzveidību, nodrošina līdzdalības iespējas un rada platformu kritiskām un patstāvīgām diskusijām, kas ir dzīvotspējīgas demokrātijas priekšnosacījums.

Ziņotājs

Gábor BIHARY (HU/PSE), Budapeštas galvaspilsētas padomes loceklis

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa”

COM(2011) 785 final

1.

atzinīgi vērtē programmu “Radošā Eiropa” — pamatprogrammu kultūras un radošajām nozarēm, kas paredzēta daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam (2). Šajā pamatprogrammā paredzēts apvienot programmas “Kultūra”, “MEDIA” un “MEDIA Mundus”, vienlaikus izveidojot jaunu instrumentu, ar kura palīdzību tiks atvieglota piekļuve finansējumam;

2.

stingri uzsver, ka kultūrai ir tikai tai raksturīga vērtība, kas pastāv neatkarīgi no kultūras priekšmetu un kultūras pakalpojumu saimnieciskajiem aspektiem, un programmas izstrādē šī divējādā būtība ir jāievēro, programmā uzmanību veltot ne tikai kultūras saimnieciskajai lietderībai;

3.

piekrīt, ka, vienlīdz pievēršoties gan kultūrai, gan plašsaziņas līdzekļiem, minētajai programmai būtu jāveicina kultūras produktu izplatīšana, jāveido vienots tiešsaistes tirgus audiovizuālajiem darbiem un jāsekmē kultūras nozares un radošo nozaru darba vietu radīšanas potenciāla atraisīšana;

4.

atbalsta centienus vienkāršot pamatprogrammu, lai tā būtu viegli pieejama iespēja Eiropas kultūras un radošo nozaru profesionāļiem un dotu iespēju viņiem darboties gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

5.

piekrīt secinājumiem, kas radušies pašreizējo programmu ietekmes novērtējumā, proti, ir četras kopīgas problēmas, kuras būtu jārisina ES līmenī, lai, apvienojot programmas un jauno finanšu instrumentu vienotā pamatprogrammā, panāktu vēlamo ietekmi. Problēmas ir šādas:

6.

atzinīgi vērtē to, ka, īpašu uzmanību pievēršot kultūras un radošajām nozarēm, kuru mērķis ir darboties ārpus savu valstu robežām, un saglabājot ciešu saikni ar kultūras un valodu daudzveidības veicināšanu, programma papildinās citas ES programmas, piemēram, struktūrfondu atbalstu ieguldījumam kultūras un radošajās nozarēs, mantojuma atjaunošanu, kultūras infrastruktūru un pakalpojumus, kultūras mantojuma digitalizācijas līdzekļus un ārējo attiecību un paplašināšanās instrumentus;

7.

pauž gandarījumu, ka programmas pamatā būs arī tādu esošo programmu pieredze un sekmes kā “MEDIA”, “Eiropas mantojuma zīme” un “Eiropas kultūras galvaspilsēta”;

8.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu būtiski palielināt kultūras un radošo nozaru darbībām paredzēto budžetu. Runa ir par periodu, uz kuru attiecas daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam. Piešķirtais finansējums ir EUR 1,801 miljards. Salīdzinājumā ar pašreizējiem izdevumiem finansējuma palielinājums ir vērā ņemams, proti, 37 %;

9.

uzsver, ka atbalsta palielināšana ir saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu prioritātēm, jo ieguldījumi kultūras un radošajās nozarēs tieši sekmē stratēģijā izvirzītā gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķa sasniegšanu, kā arī atvieglo piekļuvi finansējumam tiem MVU, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

10.

tomēr uzskata, ka ir vajadzīgas precīzākas definīcijas, it īpaši par finanšu atbalsta tiesisko regulējumu un piemērošanas kritērijiem;

11.

vēlas atgādināt, ka lielākā daļa no kultūras un radošajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi, MVU un pašnodarbināto personu uzņēmumi, kuriem nepieciešamas vietēja līmeņa iniciatīvas un organizācija. Šāda vietēja mēroga pieeja reģionu skatījumā ir pozitīva gan tāpēc, ka tā veicina vietējo ekonomiku (radošums stiprina ekonomikas konkurētspēju), gan arī tāpēc, ka, pateicoties tai, talantīgākie cilvēki paliek uz vietas un saglabājas attiecīgās darba vietas. Tāpēc jāņem vērā kultūras nozarē strādājošo un uzņēmēju īpašā situācija;

12.

atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir palielināt kultūras jomas iespējas, kā arī pasākumus, kas veicina kultūras starptautisko apriti Eiropā vai ārpus tās robežām, jo kultūras daudzveidība ir viens no attīstības avotiem;

13.

piekrīt, ka ekonomikas un finanšu krīzes laikā kultūra var radoši veicināt sociālās politikas mērķu sasniegšanu, sekmējot inovāciju, kas palīdz sasniegt sociālās jomas mērķus (3);

14.

uzskata, ka kultūra un māksla, kā arī kultūras plašsaziņas līdzekļi un audiovizuālā nozare var izraisīt izmaiņas cilvēku uzvedībā, radot jaunas sociālās saiknes un mudinot cilvēkus izmantot savas radošās spējas, un ka vienlaikus kultūra un māksla var būt demokrātiskas sabiedrības vērtību sargātāja;

15.

norāda, ka sabiedrības attīstībā būtiska nozīme ir brīvai un neatkarīgai kultūrai. Tā garantē uzskatu brīvību un daudzveidību, nodrošina līdzdalības iespējas un rada platformu kritiskām un patstāvīgām diskusijām, kas ir dzīvotspējīgas demokrātijas priekšnosacījums;

16.

uzsver, ka visā Eiropas Savienībā vietējās un reģionālās pašvaldības nes lielu daļu atbildības par kultūras politikas īstenošanu — tām ir jāveic viens no svarīgākajiem kultūras veicināšanas un ietekmes palielināšanas uzdevumiem, īpaši kultūras mantojuma aizsardzības un mākslinieciskās jaunrades veicināšanas jomā (4). Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir arī īpaša atbildība nodrošināt, lai bērniem un jauniešiem būtu piekļuve un iespējas piedalīties aktīvā kultūras dzīvē;

17.

atgādina, ka jau iepriekš ir uzsvērusi pašvaldību nozīmi, jo tām ir tieša saskare ar iedzīvotājiem un tādējādi tās ir stratēģiski izdevīgā pozīcijā, lai reaģētu uz dažādo ES kultūras grupu specifiskajām vajadzībām un prasībām, kā arī lai efektīvi iesaistītu vietējās un reģionālās kopienas starpkultūru dialoga uzlabošanā (5);

18.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izdevies kultūras un radošās nozares iekļaut savās attīstības stratēģijās un ka tas ir palīdzējis stiprināt vietējo ekonomiku; piemēram, pašvaldību līmenī ir iespējams veidot jauno mākslinieku datu bāzes, veicināt jauniešu izglītību mākslas un kultūras jomā, uzlabot jauno mākslinieku profesionalitāti, īstenot multivides un vairākas kultūras jomas aptverošus eksperimentus, piedāvāt publiskas telpas jauno mākslinieku darbiem, rosināt jauniešu interesi par mākslas un kultūras pasākumiem, atbalstīt jauniešu mākslas un kultūras apvienību veidošanu, veicināt jaunradi saistībā ar vietējām tradīcijām un talantiem (6);

19.

norāda, ka audiovizuālā nozare ir ļoti svarīga ne tikai no izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības viedokļa, bet tai ir liela nozīme arī reģionu un pilsētu kultūras identitātes un daudzveidības saglabāšanā un sekmēšanā. Pēc savas būtības tā ir svarīgs faktors, kas var veicināt Eiropas sociālo vērtību attīstību un nodrošināt demokrātiskas sabiedrības darbību, jo audiovizuālie darbi var būtiski sekmēt Eiropas identitātes veidošanu (7);

20.

uzsver, ka digitalizācija paver dažādiem Eiropas reģioniem jaunas savstarpēju sakaru veidošanas perspektīvas, ja tie veic audiovizuālo darbu apmaiņu un meklē jaunas kontaktu un satura apmaiņas iespējas. Šī pāreja varētu ļaut piesaistīt jaunu auditoriju, izmantot arī alternatīvu saturu, sniegt jaunus pakalpojumus un uzlabot informētību par dažādos reģionos sagatavotiem materiāliem (8);

21.

atkārtoti aicina Padomi un Eiropas Parlamentu vairāk uzsvērt vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko nozīmi savu kopienu kultūras atbalstīšanā un izplatīšanā (9) un vietējām un reģionālajām pašvaldībām programmā piešķirt lielāku nozīmi;

22.

tāpēc uzsver, ka jāatrod pareizais līdzsvars starp tiem līdzekļiem, kas paredzēti lielajiem, vispārējiem projektiem, un vietējo un reģionālā līmeņa pasākumu un darbību finansēšanu;

23.

neatlaidīgi aicina Padomi un Eiropas Parlamentu, īstenojot regulu, censties pārmērīgi neuzsvērt finanšu nozari un rūpēties vairāk par to, lai kultūras darbiniekiem būtu lielākas iespējas paust viedokli likumdošanas gaitā;

24.

atzīst, ka priekšlikumā ietvertie pasākumi to pašreizējā veidolā atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Tomēr uzsver, ka, izstrādājot, īstenojot un pārvaldot Eiropas kultūras un radošo nozaru finansēšanas pasākumus, vajadzētu sistemātiski apspriesties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

25.

vēlas sekmēt to, lai programma “Radošā Eiropa” Savienībā gūtu pēc iespējas lielākus panākumus, un šajā nolūkā piedāvā sadarbību, kā arī pauž vēlmi piedalīties programmas pārraudzībā;

26.

par īpaši būtisku uzskata programmas sadalīšanu trijās daļās (starpnozaru daļa, daļa “Kultūra”, daļa “MEDIA”) un katrai no tām piešķirtā paredzamā budžeta dalījumu, bet aicina pievērst uzmanību tam, ka, īstenojot programmu, ir jānodrošina elastība, kas vajadzīga finansējuma pārdalīšanai starp daļām atkarībā no vajadzībām un pieredzes;

27.

norāda, ka ir jārūpējas, lai mākslas un kultūras mantojuma nozare šajā jaunajā struktūrā netiktu atstāta novārtā;

28.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto stratēģisko un iekļaujošo pieeju, kuras mērķis ir balstīt kultūras un radošo nozaru attīstību;

29.

uzsver, ka panākumu nodrošināšanas nolūkā integrētās attīstības stratēģijas ir jāizstrādā atbilstošā teritoriālā līmenī, sadarbojoties iestādēm, kas atbildīgas par dažādām publiskās politikas jomām (piemēram, ekonomikas attīstību, nodarbinātību, izglītību un kultūru), un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, it īpaši uzņēmēju, darba ņēmēju un iedzīvotāju apvienībām;

30.

atzīmē, ka būtu jāanalizē tās jomas un temati, kas ir reģionu un vietējo pašvaldību stiprās puses un kas tādēļ ir jāstimulē, jo katrā no reģioniem ir iespējas, kuras ir jāapzina, piemēram, lielām pilsētām un bagātiem reģioniem ir plašākas iespējas un vairāk instrumentu, lai kļūtu par radošiem centriem un iegūtu pievilcību dažādos līmeņos, savukārt mazāki un mazāk attīstīti reģioni, īpaši tie, kas atrodas Savienības attālākajos nostūros vai mazapdzīvoti reģioni, ir jāattīsta, lai tie spētu savu kultūras vērtību darīt zināmu visai sabiedrībai;

31.

EESK jau iepriekš ir aktīvi aicinājusi pievērst uzmanību akūtajai nepieciešamībai iegūt uzticamāku informāciju par Eiropas kultūras nozares vispārējo stāvokli (10); tāpēc atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt datu vākšanu, pētījumus, provizoriskās kompetences un nodarbinātības instrumentus, novērtējumus, politikas analīzi un statistiskus apsekojumus saistībā ar konkrētajiem tirgiem. Tomēr būtu jānodrošina ar valstu un Eiropas statistikas organizācijām kopīga datu vākšana un analīze, lai izvairītos no datu avotu, izmaksu un datu apstrādes dublēšanās;

32.

uzsver, ka starpdisciplīnu vide nodrošina vislabākos apstākļus kultūras un radošo nozaru darbībai, un tāpēc iesaka veicināt mākslas, filozofijas, zinātņu jomas, pētniecības un inovācijas un uzņēmumu tuvināšanos;

33.

uzskata, ka ļoti būtiski ir veidot īstas radošas partnerības starp kultūras un radošajām nozarēm un citām jomām, piemēram, izglītību, rūpniecību, pētniecību un publisko pārvaldi, un aicina izstrādāt tādus efektīvus mehānismus, kas dotu iespēju nodot citām nozarēm radošās zināšanas, piemēram, dizainu;

34.

atzinīgi vērtē kultūras nozares spēju palielināšanas pasākumus, kā arī pasākumus, kam jāveicina kultūras pārrobežu aprite gan Eiropā, gan ārpus tās;

35.

atzinīgi vērtē pastiprināto uzmanību, kas programmas kultūras daļā pievērsta spēju un transnacionālās aprites stiprināšanai, tostarp starptautiskām turnejām, jaunu Eiropas platformu veidošanai ar mērķi nodrošināt plaša mēroga strukturēšanu, kā arī stratēģiski nozīmīgāku atbalsta pasākumu pieņemšanai, lai izdevniecībām sniegtu atbalstu literatūras tulkošanai un pārdošanas veicināšanas pasākumiem;

36.

uzsver, ka pēckrīzes ekonomikā kultūra var radoši veicināt sociālās politikas mērķu sasniegšanu, sekmējot inovāciju, kas stimulē sociālās jomas rezultātu sasniegšanu;

37.

atzinīgi vērtē iecerēto atbalstu kultūras starptautiskai apritei un īpaši uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt saistītās nozares, kuras palīdz rosināt publikas interesi par kultūru, lai gan reģionu ģeogrāfiskais stāvoklis reizēm nav labvēlīgs un valodu daudzveidība rada problēmas;

38.

uzsver, ka investīcijām kultūras jomā ir vienlīdzīgi jāveicina gan individuāla, gan kolektīva mākslinieciskā darbība, gan arī kultūras un radošajām nozarēm svarīgas jomas, piemēram, jaunie uzņēmumu modeļi, radošums un inovācija, digitalizācija, sertifikācijas sistēmas un cilvēkkapitāla attīstība, kā arī radošas partnerības ar citām nozarēm;

39.

uzsver, cik svarīgi ir veidot kopējas iniciatīvas ar mērķi atbalstīt privātus un publiskus mākslinieciskus eksperimentus, kas var izrādīties abpusēji lietderīgi kultūras stiprināšanai un uzņēmumu rentabilitātes veicināšanai;

40.

atzīst, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var efektīvāk informēt vietējos uzņēmumus par to, kā veicināt vietējās un reģionālās kultūras aktivitātes;

41.

norāda, ka privātais sektors uzņēmumu sociālās atbildības ietvaros ar dāvinājumu un cita veida atbalsta palīdzību bieži vien būtiski ietekmē kultūras atbalstu, savukārt vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt piemērotus apstākļus šā atbalsta pēc iespējas optimālākai izmantošanai;

42.

atzīst, ka, plānojot kultūras jomas pasākumus, liela nozīme ir saskaņotai vidēja termiņa vai ilgtermiņa pieejai, un tāpēc norāda uz apliecinošo Eiropas kultūras galvaspilsētas piemēru, kad ilgtermiņa attīstības stratēģija veicina ilgtspējīgākas kultūras attīstības pieejas, stiprina ietekmi un Eiropas kultūras galvaspilsētas izraisītās blakus izpausmes (11) un izceļ Eiropas kultūras bagātību, daudzveidību un kopējās iezīmes;

43.

norāda, ka pašvaldības var ievērojami sekmēt audiovizuālo darbu radīšanu vietējā un reģionālā līmenī, jo šie darbi būtiski papildina audiovizuālo darbu klāstu un aktīvi veicina kultūras daudzveidību un kultūru dialogu (12);

44.

uzskata, ka būtiski ir audiovizuālajā nozarē izstrādāt paplašinātas sadarbības programmu, kuras mērķis būtu stiprināt gan kultūras, gan tirdzniecības sakarus starp Eiropas un trešo valstu kino nozari;

45.

piekrīt, ka būs jārēķinās ar problēmām, kas saistītas ar pasaules audiovizuālās jomas izmaiņām, kuras radušās tehnoloģiju pārmaiņu un strukturālo nepilnību dēļ, kas skar Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu trešo valstu tirgū un traucē šai Eiropas nozarei izmantot globālās perspektīvas, tādējādi apdraudot tās konkurētspēju;

46.

aicina pievērst uzmanību tam, ka no šīs programmas visaptverošas sociālās izmantošanas viedokļa ārkārtīgi svarīga ir plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstīšana, kas jāpapildina, pielāgojot plašsaziņas līdzekļu jomā izmantotās metodes tā, lai tās varētu lietot izglītības iestādēs un ārpus tām; ir jāveicina arī jauno komunikācijas tehnoloģiju apguve, kam ir izšķiroša nozīme sociālajā un profesionālajā integrācijā (13);

47.

atgādina, kāda ir kino loma Eiropas identitātes veidošanā un reģionu integrācijā (14);

48.

uzsver, ka, pateicoties šai programmai, labi funkcionējoša kultūras nozare var sekmēt radošu partnerību veidošanos ar citām jomām (informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, pētniecību, tūrismu, sociālajiem partneriem utt.), lai pastiprinātu kultūrā un jaunradē ieguldīto līdzekļu sociālekonomisko ietekmi (15), piemēram, izaugsmes un nodarbinātības, kā arī reģionu un pilsētu attīstības un pievilcības veicināšanu;

49.

uzsver, ka jāpieņem vairāk pasākumu, lai pilnībā mobilizētu Eiropas radošā satura potenciālu (16), jo mērķis ir sekmēt gan radošu un augstvērtīgu Eiropas darbu producēšanu, gan to pieejamību un apriti, veicināt Eiropas kultūras daudzveidību un palielināt konkurētspēju plašsaziņas līdzekļu jomā;

50.

atkārtoti apliecina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāuzņemas vadošā loma kultūras un valodas mantojuma pārvaldībā, veicinot jaunus uzņēmējdarbības modeļus vietējās radošajās nozarēs un plašsaziņas līdzekļos un atbalstot radošo darbu, ko finansē vai līdzfinansē plašsaziņas līdzekļu iestādes un organizācijas (17);

51.

atgādina, ka politiku, kas saistīta ar jaunajiem pakalpojumiem un digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī radošā satura izstrādi, nevajadzētu balstīt vienīgi uz saimnieciskiem kritērijiem, bet ir jāņem vērā arī kultūras un sociālie kritēriji (18), neraugoties uz to, ka programma “Radošā Eiropa” nav sociāla programma. Tādēļ ar radoša satura palīdzību jāveicina sociālā kohēzija un iekļautība un pirmām kārtām ir jābalsta atstumtības riska grupas un citas mazāk aizsargātas grupas;

52.

uzsver, ka programmas īstenošanas posmā svarīgi ir nodrošināt sinerģiju ar valstu un reģionālajām stratēģijām pārdomātai specializācijai;

53.

atzīst, ka, vērtējot rezultātus, ir jāņem vērā to atkarība no citu Eiropas un valstu līmenī veikto darbību papildinošās ietekmes uz kultūras un radošajām nozarēm un ka tāpēc izmaiņas rādītājos var arī nebūt saistītas ar programmas “Radošā Eiropa” ietekmi;

54.

attiecībā uz kultūras un radošiem darbiem piekrīt kvantitatīvu rādītāju definēšanai saistībā ar vispārējiem un specifiskiem mērķiem, piemēram, nodarbinātību, pieejamību, partnerībām, mācīšanās iespējām, starptautisko apriti, dalībnieku mobilitāti, filmu skatītāju skaitu un Eiropas audiovizuālo darbu procentuālo apmēru, taču ir jānoskaidro arī šo rādītāju reģionālā dimensija; vienlaikus pauž nožēlu par to, ka ar šo programmu saistītie rādītāji ir pārmērīgi vērsti uz ekonomikas izaugsmi, peļņu un konkurenci, kas nav nekomerciālas nozares vērtēšanai un pārraudzībai piemērota pieeja;

55.

atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz mērķi stiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru finansiālo spēju ir ņemts vērā ne tikai piešķirto aizdevumu apmērs, bet arī to finanšu iestāžu skaits un ģeogrāfiskais izvietojums, kas sniedz piekļuvi finansējumam;

56.

aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdztekus pastāvīgai pārraudzībai gādāt, lai Komisija apspriestos ar Reģionu Komiteju par novērtējuma ziņojumu, kas tai jāsagatavo līdz 2017. gada beigām, sniedzot vērtējumu par šīs programmas efektivitāti no mērķu īstenošanas, rentabilitātes un Eiropas pievienotās vērtības viedokļa.