(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3) , kuru pieņēma pēc naftas tankkuģa „Erika” avārijas, kas radīja postošu naftas piesārņojumu, izveidoja Eiropas Jūras drošības aģentūru (turpmāk „Aģentūra”), lai nodrošinātu augstu, vienotu un efektīvu jūras drošības līmeni un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu. [Gr. 1]

(1a)

Pēc naftas tankkuģa „Prestige” avārijas 2002. gadā Regulu (EK) Nr. 1406/2002 grozīja, lai Aģentūrai piešķirtu lielākas pilnvaras piesārņojuma apkarošanā. [Gr. 2]

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 22. pantu Aģentūras Administratīvā padome (turpmāk — Administratīvā padome) 2007. gadā uzdeva veikt neatkarīgu ārēju novērtējumu par minētās regulas īstenošanu. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Administratīvā padome 2008. gada jūnijā sniedza ieteikumus grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1406/2002 saistībā ar Aģentūru, tās kompetences jomām un tās darba praksi. [Gr. 3]

(3)

Pamatojoties uz ārējā novērtējuma rezultātiem, Administratīvās padomes ieteikumiem un 2010. gada martā pieņemto daudzgadu stratēģiju, vairāki Regulas (EK) Nr. 1406/2002 noteikumi būtu jāprecizē un jāatjaunina. Turklāt Aģentūrai , galveno uzmanību pievēršot prioritāro pienākumu pildīšanai jūras drošības jomā, būtu jāuzņemas arī vairāki papildu uzdevumi, kas atspoguļotu jūras drošības politikas attīstību Savienībā un starptautiskā līmenī. Ņemot vērā Savienības budžeta ierobežojumus, ir nepieciešami vērienīgi personāla izvērtēšanas un pārcelšanas pasākumi, lai garantētu izmaksu un budžeta efektivitāti un nepieļautu divkāršu darbu . Jauno uzdevumu izpildei nepieciešamie darbinieki iespēju robežās būtu jānodrošina , Tādējādi, veicot cilvēkresursu iekšējo pārdali Aģentūrā. varētu nodrošināt vienu trešdaļu no jauno uzdevumu izpildei nepieciešamo papildu darbinieku skaita. [Gr. 4]

(3a)

Šāda darbinieku pārcelšana ir jāsaskaņo ar dalībvalstu aģentūrām. [Gr. 5]

(3b)

Aģentūra jau ir apliecinājusi, ka atsevišķus uzdevumus, piemēram, satelītnovērošanas sistēmu darbību, efektīvāk ir īstenot Eiropas līmenī. Ja šīs sistēmas var piemērot citu politikas mērķu atbalstam, tas dalībvalstīm nodrošina ietaupījumus valsts budžetā un rada īstenu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 6]

(3c)

Lai Aģentūra varētu pienācīgi pildīt ar šo regulu uzticētos jaunos pienākumus, ir jāpalielina tai piešķirtie līdzekļi, lai gan šim palielinājumam jābūt ierobežotam. Budžeta procedūras laikā šim jautājumam būs jāpievērš īpaša uzmanība. [Gr. 7]

(4)

Būtu jāprecizē daži noteikumi saistībā ar Aģentūras īpašo pārvaldību. Ņemot vērā Komisijas īpašo atbildību par Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk LESD) paredzētās Savienības politikas īstenošanu, Komisijai jāsniedz Aģentūrai politikas norādes attiecībā uz tās uzdevumu veikšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot Aģentūras juridisko statusu un tās izpilddirektora neatkarību atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1406/2002.

(4a)

Ieceļot Administratīvās padomes locekļus, būtu jāņem vērā to, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību. Tas būtu jāņem vērā, arī ievēlot priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un ieceļot trešo valstu pārstāvjus. [Gr. 8]

(5)

Aģentūrai būtu jādarbojas Savienības interesēs un jāievēro Komisijas pamatnostādnes . Tam vajadzētu ietvert arī to, ka Aģentūra var darboties ārpus Savienības teritorijas savas kompetences jomās , ja tā veicina Savienības jūras drošības politiku, izmantojot zinātnisko un tehnisko sadarbību ar trešām valstīm . [Gr. 9]

(5a)

Aģentūrai būtu jāīsteno rentabli papildu pasākumi, ar kuriem pēc dalībvalstu pieprasījuma atbalstīt reaģēšanu uz jūras piesārņojumu, ietverot ikvienu piesārņojumu no piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtām. Ja jūras piesārņojums ir radies trešā valstī, šāds pieprasījums būtu jāsniedz Komisijai. [Gr. 10]

(6)

Aģentūrai būtu jāpalielina tās atbalsts Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar pētniecības pasākumiem, kas ietilpst Aģentūras kompetences jomās. Tomēr ir jāraugās, lai Aģentūras darbība nedublētos ar pašreizējo Savienības pētniecības pamatprogrammu. It sevišķi Aģentūrai nevajadzētu vadīt pētniecības projektus. Paplašinot Aģentūras pienākumus, uzmanība būtu jāvelta tam, lai pienākumi būtu skaidri aprakstīti un precīzi un lai tiktu novērsta jebkāda dublēšanās un pārpratumi. [Gr. 11]

(6a)

Ņemot vērā jaunu, inovatīvu lietotņu un pakalpojumu attīstību un pašreizējo lietotņu un pakalpojumu uzlabojumus un nolūkā izveidot Eiropas jūras telpu bez šķēršļiem, Aģentūrai pilnībā būtu jāizmanto programmu EGNOS, Galileo un GMES piedāvātās iespējas. [Gr. 12]

(7)

Pēc tam, kad ir beidzies termiņš Savienības sadarbības sistēmai nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2850/2000/EK (4), aģentūrai vajadzētu turpināt īstenot vairākus pasākumus, kas iepriekš tika veikti saskaņā ar iepriekšminēto sistēmu, jo īpaši izmantojot konsultatīvās tehniskās grupas pieredzi saistībā ar sagatavotību jūras piesārņošanas gadījumiem un reaģēšanu uz tiem.

(7a)

Aģentūra sniedz dalībvalstīm detalizētu informāciju par kuģu izraisītā piesārņojuma gadījumiem, lai dalībvalstis varētu pildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (5) noteiktos pienākumus. Tomēr izpildes efektivitāte un sankcijas ir ļoti atšķirīgas, lai gan šāds piesārņojums var nonākt citu valstu ūdeņos. [Gr. 13]

(8)

Nesenie notikumi ir likuši apzināties ietekmi, kādu piekrastes naftas un gāzes izpētes un ieguves darbi var atstāt uz jūras transportu un jūras vidi. Aģentūras reaģēšanas spējas veiktspēja būtu nepārprotami jāpaplašina, ietverot reaģēšanu uz piesārņojumu, kas radies no šādām darbībām. Bez tam Aģentūrai būtu jāsniedz atbalsts Komisijai, analizējot piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtu drošību, lai atklātu iespējamos trūkumus, balstot savu ieguldījumu uz iegūto pieredzi saistībā ar jūras drošību, kuģošanas drošību, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz jūras piesārņošanas gadījumiem. Lai realizētu šo papildu funkciju, ar ko, izmantojot Aģentūras pašreizējās zināšanas un pieredzi, nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, būtu jāpiešķir atbilstīgi finanšu un personāla resursi. [Gr. 14]

(8a)

Aģentūras „CleanSeaNet” sistēma, ko pašlaik izmanto fotogrāfisku pierādījumu sniegšanai par naftas noplūdi no kuģiem, jo īpaši būtu jāizmanto arī krasta un piekrastes iekārtu radītas naftas noplūdes konstatēšanai un izziņošanai. [Gr. 15]

(8b)

Lai izveidotu iekšējo tirgu, pēc iespējas plašāk būtu jāizmanto tuvsatiksmes jūras pārvadājumi un kuģošanas jomā būtu jāsamazina administratīvais slogs. Projekts „Blue belt” palīdzēs samazināt ziņošanas formalitātes, ko pieprasa tirdzniecības kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās vai iziet no tām. [Gr. 16]

(9)

Savienība ir izveidojusi visaptverošu jūras transporta stratēģiju līdz 2018. gadam, kas ietver e-jūrniecības koncepciju. Turklāt tiek veidots Savienības kuģošanas uzraudzības tīkls. Aģentūrai ir jūrniecības sistēmas un lietotnes, kas varētu būt noderīgas šīs politikas un jo īpaši projekta „Blue Belt” īstenošanā. Tādēļ Aģentūrai jānodrošina ieinteresētajiem partneriem pieeja šīm sistēmām un datiem. [Gr. 17]

(9a)

Lai veicinātu vienotas Eiropas jūras telpas izveidi un palīdzētu novērst un apkarot jūras piesārņošanu, būtu jāveido sinerģijas starp izpildiestādēm, ietverot krasta apsardzes dienestus. [Gr. 18]

(9b)

Neskarot kompetento iestāžu pilnvaru jomas, Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm attīstīt un īstenot Savienības e-jūrniecības iniciatīvu, kura tika izstrādāta, lai uzlabotu jūrniecības nozares efektivitāti, lietderīgāk izmantojot informācijas tehnoloģijas. [Gr. 19]

(9c)

Ņemot vērā, cik būtiski ir Eiropā arī turpmāk piesaistīt jaunus, augsti kvalificētus jūrniekus, ar kuriem aizstāt paaudzi, kura dodas pensijā, Aģentūrai būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija jūrniecības mācību popularizēšanā. Jo īpaši tai būtu jānodarbojas ar labākās prakses apmaiņu un jāsekmē apmaiņa starp jūrniecības apmācības iestādēm, pamatojoties uz Erasmus modeli. [Gr. 20]

(10)

Aģentūra ir kļuvusi par autoritatīvu avotu, kas Savienības mērogā sniedz datus par jūras satiksmi, kuri varētu būt noderīgi un svarīgi citu Savienības aktivitāšu īstenošanā. Ar savu darbību, jo īpaši saistībā ar ostas valsts kontroli, jūras satiksmes un kuģošanas maršrutu pārraudzību, kā arī palīdzību iespējamo piesārņotāju izsekošanā, Aģentūrai vajadzētu sekmēt sinerģijas stiprināšana Savienības līmenī attiecībā uz konkrētām krasta apsardzes darbībām, kuru mērķis ir novērst un apkarot jūras piesārņošanu, tādā veidā veicinot informācijas un labākās prakses apmaiņu starp dažādiem krasta apsardzes dienestiem . Bez tam, veicot datu vākšanu un pārraudzību, Aģentūrai būtu arī jāapkopo pamatinformācija , piemēram, par pirātismu un iespējamo apdraudējumu jūras transportam un jūras videi no piekrastes naftas un gāzes izpētes un , ieguves un transporta darbībām. [Gr. 21]

(10a)

Lai novērstu aizvien lielākos pirātisma draudus Adenas līcī un Indijas okeāna rietumdaļā, Aģentūrai būtu jāsniedz detalizēta informācija ES jūras spēku operācijas „Atalanta” vienībām par to kuģu atrašanās vietu, kuri peld ar ES dalībvalstu karogiem un šķērso iepriekš minētos rajonus, kas ir klasificēti kā sevišķi bīstami. Līdz šim ne visas dalībvalstis ir devušas piekrišanu šādu datu paziņošanai. Ar šo regulu šāda paziņošana dalībvalstīm būtu jānosaka par saistošu, lai palielinātu Aģentūras nozīmi pirātisma apkarošanā. [Gr. 22]

(11)

Aģentūras sistēmas, lietotnes, zināšanas un dati ir svarīgi arī, lai sasniegtu mērķi panākt, ka jūras ūdeņi atbilst laba vides stāvokļa kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (6), jo īpaši attiecībā uz tādiem ar kuģošanu saistītiem elementiem kā balasta ūdens, jūrā izmestie atkritumi un zemūdens troksnis.

(11a)

Ostas valsts kontroles jomā Savienība stingri ievēro Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli. Lai panāktu maksimālu efektivitāti, Aģentūrai un Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Sekretariātam būtu pēc iespējas ciešāk jāsadarbojas, savukārt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizpēta visas iespējas, kā turpmāk uzlabot efektivitāti. [Gr. 23]

(11b)

Aģentūras specializētās zināšanas par piesārņojumu un reaģēšanu uz negadījumiem jūras vidē būtu vērtīgas arī saistībā ar norādījumu izstrādi par naftas un gāzes izpētes un ieguves licencēšanu. Tāpēc Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm šā uzdevuma pildīšanā. [Gr. 24]

(12)

Aģentūra veic pārbaudes, lai palīdzētu Komisijai novērtēt Savienības tiesību aktu īstenošanas efektivitāti. Ir skaidri jādefinē Aģentūras, Komisijas, dalībvalstu un Administratīvās padomes loma.

(13)

Komisijai un Aģentūrai būtu cieši jāsadarbojas, izstrādājot lai pēc iespējas drīzāk izstrādātu Aģentūras operatīvās darba metodes saistībā ar pārbaudēm. Kamēr nav stājušies spēkā pasākumi attiecībā uz šīm darba metodēm, šādu pārbaužu veikšanā Aģentūrai jāievēro pašreizējā prakse. [Gr. 25]

(14)

Lai pieņemtu prasības Aģentūras operatīvajām darba metodēm pārbaužu veikšanai jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7) , pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai . [Gr. 26]

(14a)

Visi šie pasākumi un Aģentūras līdzdalība dalībvalstu un Komisijas darbību koordinēšanā būtu jāvelta īstenas Eiropas jūras telpas izveidošanai. [Gr. 27]

(14b)

Būtu jāņem vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (Finanšu regula) un jo īpaši tās 185. pants un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9) un jo īpaši tā 47. punkts. [Gr. 28]

(15)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1406/2002 ir attiecīgi jāgroza,

1)

Regulas 1. līdz 3. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

„1. pants

Mērķi

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru („Aģentūra”). Aģentūra darbojas Savienības interesēs.

2.   Aģentūra sniedz dalībvalstīm un Komisijai vajadzīgo tehnisko un zinātnisko atbalstu un augsta līmeņa zināšanas, lai palīdzētu nodrošināt Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu nolūkā panākt jūras drošību, drošības un kuģošanas drošību, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, drošības augstu, viendabīgu un efektīvu līmeni, izmantot to pašreizējās iespējas sniegt palīdzību, novērst un risināt problēmas saistībā ar jūras piesārņojumu, tostarp no piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtām, un izveidot Eiropas jūras telpu bez šķēršļiem , lai pārraudzītu tiesību aktu īstenošanu un novērtētu pastāvošo pasākumu efektivitāti. [Gr. 29]

3.   Aģentūra sniedz dalībvalstīm un Komisijai tehnisko un zinātnisko atbalstu nejauša vai apzināta jūras piesārņojuma gadījumā un pēc pieprasījuma ekonomiski izdevīgā veidā nodrošina papildu atbalstu dalībvalstu reaģēšanas mehānismiem piesārņojuma gadījumā, neskarot piekrastes valstu atbildību nodrošināt atbilstošu piesārņojuma novēršanas mehānismu esību un ņemot vērā pastāvošo sadarbību starp dalībvalstīm šajā jomā. Aģentūras darbība atbalsta ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (10)  (11).

2. pants

Aģentūras uzdevumi

1.   Lai nodrošinātu, ka piemērotā veidā tiek īstenoti Šīs regulas 1. pantā izklāstītie mērķi, Aģentūra veic ir Aģentūras galvenie uzdevumi un to sasniegšana ir jānosaka par prioritāru. Uzticot Aģentūrai šā panta 2. punktā uzskaitītos uzdevumus, kas saistīti tiek novērsts divkāršs darbs un nodrošināta uzdevumu pienācīga izpilde saistībā ar jūras drošību un kuģošanas drošību, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz jūras piesārņošanas gadījumiem pēc dalībvalstu un Komisijas pieprasījuma . [Gr. 30]

2.   Aģentūra palīdz Komisijai:

3.   Aģentūra kopā ar dalībvalstīm:

4.   Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai šādos jautājumos:

4a.     Aģentūra reizi gadā par jūras negadījumiem apkopo pārskatu, kurā ietver bīstamus negadījumus un pirmsnegadījumu situācijas, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu iestāžu iesniegtajiem datiem. Šis pārskats katru gadu ir pieejams Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 91]

5.   Pēc Komisijas lūguma Aģentūra piemērojamības un vajadzības gadījumā sniedz tehnisku palīdzību attiecīgo ES tiesību aktu īstenošanā Savienības kandidātvalstīm, visām Eiropas kaimiņattiecību partnervalstīm un valstīm, kas parakstījušas Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli. [Gr. 53]

Pēc Komisijas lūguma Aģentūra arī sniedz palīdzību šīm valstīm nejauša vai apzināta jūras piesārņojuma gadījumā, izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, pēc analoģijas dalībvalstīm piemērojamiem nosacījumiem, kā minēts šā panta 3. punkta c) apakšpunktā.

Šos uzdevumus saskaņo ar pastāvošajām reģionālās sadarbības programmām, un nepieciešamības gadījumā tajos iekļauj attiecīgu mācību organizēšanu.

3. pants

Pārbaudes

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus un palīdzētu Komisijai pildīt tās pienākumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši novērtēt Savienības tiesību aktu īstenošanas efektivitāti, Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma palīdz Komisijai pārskatīt ietekmes uz vidi novērtējumus un veic pārbaudes dalībvalstīs. [Gr. 54]

Dalībvalstu iestādes sniedz Aģentūras personāla darbam nepieciešamo atbalstu.

Turklāt Aģentūra Komisijas vārdā veic pārbaudes trešās valstīs atbilstoši Savienības tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar Savienībā atzītām organizācijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 un jūrnieku mācībām un diplomēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (25)  (26).

2.   Aģentūras operatīvajām darba metodēm 1. punktā minēto pārbaužu veikšanai ir jāatbilst prasībām, kas jāpieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā 23. pantā minēto procedūru. [Gr. 55]

3.   Ja nepieciešams un jebkurā gadījumā tad, kad pārbaužu cikls ir noslēgts, Aģentūra analizē šā cikla ziņojumus, lai noteiktu horizontālos konstatējumus un vispārīgos secinājumus par pastāvošo pasākumu efektivitāti un rentabilitāti . Aģentūra šo analīzi iesniedz Komisijai tālākai apspriešanai ar dalībvalstīm un to publisko viegli pieejamā veidā, tostarp elektroniski . [Gr. 56]

2)

Regulas 5. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„3.   Pēc Komisijas pieprasījuma Administratīvā padome ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu un sadarbībā ar tām var pieņemt lēmumu par reģionālo centru izveidošanu, kas vajadzīgi Aģentūras uzdevumu efektīvākai un lietderīgākai veikšanai , veicinot sadarbību ar pašreizējiem reģionāliem un valstu tīkliem, kas jau ir iesaistījušies novēršanas pasākumos, un nosakot reģionālo centru precīzu darbības jomu, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgas finansiālas izmaksas . [Gr. 57]

4.   Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors. Iepriekš informējot par to Administratīvo padomi, izpilddirektors Aģentūras vārdā var noslēgt administratīvus nolīgumus ar citām organizācijām, kas darbojas Aģentūras darbības jomās.”

3)

Regulas 10. panta 2. punktu groza šādi:

3.a)

Regulas 11. pantu groza šādi:

3.b)

regulas 12. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

„1.a     Dzimumu līdztiesību nodrošina arī, rīkojot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas.”.

3.c)

Regulas 14. panta 2. punkta 1. daļu aizstāj ar šādu:

„2.     75 % no kopējā balsu skaita sadala vienādi starp dalībvalstu pārstāvjiem. Atlikušos 25 % no kopējā balsu skaita sadala vienādi starp Komisijas pārstāvjiem. Aģentūras izpilddirektors nebalso.”.

4)

Regulas 15. pantu groza šādi:

5)

Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

„16. pants

Izpilddirektora un nodaļas vadītāju iecelšana

1.   Izpilddirektoru ieceļ un atbrīvo no amata Administratīvā padome. Izpilddirektoru ieceļ uz pieciem gadiem, izvēloties no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī kompetenci un pieredzi saistībā ar jūras drošību, kuģošanas drošību, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz jūras piesārņošanas gadījumiem. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Komitejas atzinumu, ja tāds tiek sniegts, izskata pirms oficiālās iecelšanas amatā. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. [Gr. 71]

2.   Administratīvā padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem pieciem gadiem . Administratīvā padome pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt izpilddirektoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Komitejas atzinumu, ja tāds tiek sniegts, izskata pirms oficiālās atkārtotās iecelšanas amatā. Ja pilnvaru termiņu nepagarina, izpilddirektors paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs. [Gr. 72]

3.   Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki nodaļas vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumus veic viens no nodaļas vadītājiem.

4.   Nodaļas vadītājus ieceļ, ievērojot dzimumu līdzsvarotu pārstāvību un ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī profesionālo kompetenci un pieredzi saistībā ar jūras drošību, kuģošanas drošību, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz jūras piesārņošanas gadījumiem. Pēc Administratīvās padomes piekrišanas saņemšanas nodaļas vadītājus ieceļ vai atbrīvo no amata izpilddirektors.”.

6)

Regulas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

7)

Regulas 22. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„1.   Regulāri un vismaz reizi piecos gados Administratīvā padome uzdod veikt neatkarīgu ārējo novērtējumu šīs regulas īstenošanas novērtēšanai , lai pārbaudītu tās atbilstību, efektivitāti un rentabilitāti . Komisija nodod Aģentūras rīcībā jebkuru informāciju, kuru Aģentūra uzskata par svarīgu šim novērtējumam. [Gr. 77]

2.     Novērtēšanā izvērtē Aģentūras un tās darbības metožu lietderīgumu, atbilstību, sasniegto pievienoto vērtību un efektivitāti. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī. Vērtējumā īpašu uzmanību pievērš iespējamai vajadzībai mainīt vai paplašināt Aģentūras uzdevumus vai izbeigt tās darbību, ja Aģentūra kļuvusi nevajadzīga.”.

7.a)

Ievieto šādus pantus:

„22.a pants

Tehniski ekonomiskais pamatojums

Komisija … (29) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tehniski ekonomisko pamatojumu par nacionālo krasta apsardzes sistēmu, precizējot izmaksas un ieguvumus.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu. [Gr. 79]

22.b pants

Progresa ziņojums

… (30) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai ziņojumu, norādot to, kā Aģentūra ir veikusi ar šo regulu tai uzliktos pienākumus un kā turpmāk paplašināt tās mērķus vai uzdevumus. Ziņojumā jo īpaši ietver:

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.

8)

Regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

„23. pants

Komiteja

1.   Komisija palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (31) 3. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a. pantu attiecībā uz Aģentūras operatīvajām darba metodēm, kas nepieciešamas 3. panta 1. punktā minēto pārbaužu veikšanai..[Gr. 81]

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. pantu.”.

8.a)

Ievieto šādu pantu:

„23.a pants

Deleģējuma īstenošana

1.     Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.     Pilnvaras pieņemt šīs regulas 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.     Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.     Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.     Saskaņā ar 23. pantu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”.

(+)

(++)