KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

2.   Darba programmā ņem vērā attiecīgos zinātniskās izpētes pasākumus, kurus veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā to atjaunina.

2.   Darba programmā ņem vērā attiecīgos zinātniskās izpētes pasākumus, kurus veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas, kā arī nozare . Vajadzības gadījumā to atjaunina.

3.   Darba programmā norāda kritērijus, pēc kuriem izvērtēs netiešo darbību priekšlikumus atbilstoši finansēšanas shēmām un atlasīs projektus. Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ietekmi un īstenošanu. Darba programmu var precizēt vai papildināt ar citām prasībām, svarīguma kritērijiem un robežsliekšņiem.

3.   Darba programmā norāda kritērijus, pēc kuriem izvērtēs netiešo darbību priekšlikumus atbilstoši finansēšanas shēmām un atlasīs projektus. Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ietekmi un īstenošanu. Darba programmu var precizēt vai papildināt ar citām prasībām, svarīguma kritērijiem un robežsliekšņiem, kas ir precīzi pamatoti .

2.a     Šā panta 2. punktā minētās komitejas sastāvā ikvienā gadījumā tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp vīriešiem un sievietēm, kā arī starp dalībvalstīm, kuras veic izpēti un apmācību kodoljomā .

Pētniecības un izstrādes pasākumi ITER celtniecības atbalstam tiks veikti kodolsintēzes asociācijās un Eiropas rūpniecības nozarēs. Tie ietvers arī komponentu un sistēmu izstrādi un testēšanu.

Pētniecības un izstrādes pasākumi ITER celtniecības atbalstam tiks veikti kodolsintēzes asociācijās un Eiropas rūpniecības nozarēs. Tie ietvers arī komponentu un uzticamu sistēmu izstrādi, testēšanu, novērtēšanu un drošuma pārbaudi .

ITER realizācija Eiropā, ko ar starptautiskas struktūras palīdzību nodrošina ITER organizācija, papildinās jauno pētniecības infrastruktūru, kurai būs spēcīga Eiropas dimensija.

ITER realizācija Eiropā, ko ar starptautiskas struktūras palīdzību nodrošina ITER organizācija, papildinās jauno pētniecības infrastruktūru, kurai būs spēcīga Eiropas dimensija, un saistībā ar Eiropas papildprogrammu paredzēs jaunas pētniecības infrastruktūras izveidi ITER eksperimenta nodrošināšanai .

Vispārējais mērķis ir jo īpaši uzlabot kodola skaldīšanas un citu rūpniecībā un medicīnā iespējamu starojuma izmantojumu drošumu, veiktspēju, resursu izmantošanas efektivitāti un rentabilitāti. Netiešās darbības, kas saistītas ar kodola skaldīšanu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu, veiks piecās galvenajās darbības jomās, kas sīki raksturotas turpmāk. Pastāv nozīmīga saikne ar pētniecību Savienības Septītajā pamatprogrammā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1982/2006/EK, jo īpaši enerģētikas, Eiropas standartu, izglītības un mācību, vides aizsardzības, veselības, materiālzinātnes, pārvaldības, kopējās infrastruktūras, drošības un drošuma kultūras jomā. Starptautiskā sadarbība būs daudzu darbības jomu galvenā iezīme, jo īpaši tādu progresīvu kodolenerģijas sistēmu darbībā, kas tiek aplūkotas Ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā.

Vispārējais mērķis ir jo īpaši uzlabot kodola skaldīšanas un citu rūpniecībā un medicīnā iespējamu starojuma izmantojumu drošumu, veiktspēju, resursu izmantošanas efektivitāti un rentabilitāti. Netiešās darbības, kas saistītas ar kodola skaldīšanu un aizsardzību pret jonizējošo starojumu, veiks piecās galvenajās darbības jomās, kas sīki raksturotas turpmāk. Pastāv nozīmīga saikne ar pētniecību Savienības Septītajā pamatprogrammā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1982/2006/EK, jo īpaši enerģētikas, Eiropas standartu, izglītības un mācību, vides aizsardzības, veselības, materiālzinātnes, pārvaldības, kopējās infrastruktūras, drošības un drošuma kultūras jomā, kā arī ar kodola skaldīšanas priekšlikumiem, kas iekļauti Padomes 2008. gada martā apstiprinātajā Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā . Starptautiskā sadarbība būs daudzu darbības jomu galvenā iezīme, jo īpaši tādu progresīvu kodolenerģijas sistēmu darbībā, kas tiek aplūkotas Ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā. Eiropā strādājošo pašreizējās paaudzes kodolspēkstaciju paredzētais darbības laiks parasti ir 40 gadu, turklāt paredzēta iespēja šo darbības laiku pagarināt. Iecerēts, ka III paaudzes un nākotnē paredzētās vēl drošākās IV paaudzes spēkstaciju darbības laiks būs 60 un vairāk gadu, vienlaikus samazinot ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar novecošanu .

Ir acīmredzami nepieciešams pastiprināt sadarbību ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības standartiem, kas piemērojami visām kodoliekārtām un darbībām. Šie standarti būtu plaši jāpiemēro projektētājiem, ražotājiem un tirgus dalībniekiem enerģijas ražošanā, medicīnā, rūpniecībā, pētniecībā un izglītībā .

Veicot uz īstenošanu orientētu pētniecību, izveidot stabilu zinātnisko un tehnisko bāzi, lai demonstrētu tehnoloģijas un drošumu attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu apglabāšanu ģeoloģiskos veidojumos un liktu pamatus vienotam Eiropas uzskatam galvenajos jautājumos saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu.

Veicot uz īstenošanu orientētu pētniecību, izveidot stabilu zinātnisko un tehnisko bāzi, lai demonstrētu tehnoloģijas un drošumu attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu ar ilgu pussabrukšanas periodu apglabāšanu ģeoloģiskos veidojumos, tostarp attiecinot to arī uz atkritumiem ar ilgu pussabrukšanas periodu, kas rodas pēc kodolenerģijas un radioizotopu izmantošanas civiliem mērķiem medicīnā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, pētniecībā un izglītībā , un liktu pamatus vienotam Eiropas uzskatam galvenajos jautājumos saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu.

Atkritumu ģeoloģiskā apglabāšana: jāveic glabātavu projektu inženiertehniskie pētījumi un demonstrējumi, glabātavas saņēmēju iežu raksturošana uz vietas (gan vispārējās, gan konkrētam objektam atbilstošās pazemes pētniecības laboratorijās), jāveido izpratne par glabātavu vidi, jāveic pētījumi par attiecīgajiem procesiem tuvlaukā (atkritumu veids un mākslīgās barjeras) un attālākā laukā (pamatiezis un izplatīšanās ceļi biosfērā), jāizstrādā noturīga metodika darbības un drošuma novērtēšanai, kā arī jāveic tādu pārvaldības un sabiedriski aktuālu jautājumu pētniecība, kas saistīti ar pieņemamību sabiedrībai.

Atkritumu ģeoloģiskā apglabāšana: jāveic glabātavu projektu inženiertehniskie pētījumi un demonstrējumi, glabātavas saņēmēju iežu raksturošana uz vietas (gan vispārējās, gan konkrētam objektam atbilstošās pazemes pētniecības laboratorijās), jāveido izpratne par glabātavu vidi, jāveic pētījumi par attiecīgajiem procesiem tuvlaukā (atkritumu veids un mākslīgās barjeras) un attālākā laukā (pamatiezis un izplatīšanās ceļi biosfērā), jāizstrādā noturīga metodika darbības un drošuma novērtēšanai, kā arī jāveic tādu pārvaldības un sabiedriski aktuālu jautājumu pētniecība, kas saistīti ar pieņemamību sabiedrībai. Lai nodrošinātu radioaktīvo vielu glabātavu labāku noslēgšanu neparedzētu notikumu gadījumā, ir jāievieš stabilas sistēmas funkciju nodrošināšanai pazeminātā darbības režīmā .

Kodoliekārtu drošums: jānodrošina pašreizējo un nākamo kodoliekārtu ekspluatācijas drošums, jo īpaši attiecībā uz kodolspēkstacijas darbmūža un vadības novērtējumu, drošuma kultūru (samazinot cilvēka un organizatorisko kļūdu risku), progresīvām drošības novērtēšanas metodēm, skaitliskās simulācijas rīkiem, aprīkojumu un kontroli, ka arī smagu negadījumu novēršanu un mazināšanu, papildinot ar saistītiem pasākumiem zināšanu vadības optimizācijai un pieredzes saglabāšanai.

Kodoliekārtu drošums: jānodrošina pašreizējo un nākamo kodoliekārtu ekspluatācijas drošums, jo īpaši attiecībā uz kodolspēkstacijas darbmūža un vadības novērtējumu, drošuma kultūru (samazinot cilvēka un organizatorisko kļūdu risku), progresīvām drošības novērtēšanas metodēm, skaitliskās simulācijas rīkiem, aprīkojumu un kontroli, ka arī smagu negadījumu novēršanu un mazināšanu, papildinot ar saistītiem pasākumiem zināšanu vadības optimizācijai un pieredzes saglabāšanai, it īpaši ņemot vērā pētījumus par Fukušimas negadījuma ietekmi . Ņemot vērā Fukušimas negadījuma sekas, būtu jāveic šādi papildu pasākumi: jāuzlabo seismiskā noturība, jānosaka jauna definīcija negadījumiem, kas nav saistīti ar konstruktīvām īpašībām, jāanalizē biežāk izplatītie atteices gadījumi un jānodrošina labāka ārkārtas situāciju pārvaldība, ūdeņraža uzkrāšanās novēršana karsta metāla un tvaika reakcijas gaitā, ūdeņraža rekombinācija un tādu filtrēšanas / attīrīšanas sistēmu projektēšana, kuras varētu izturēt gāzes pārspiedienu .

Uzlabotas kodolsistēmas: jāpilnveido pašreizējo sistēmu un degvielu efektivitāte un jāveic uzlabotu reaktoru sistēmu izpēte ar mērķi novērtēt to potenciālu, izplatīšanās noturību un ietekmi uz ilgtermiņa ilgtspējību, tostarp veicot pamata un transversālas izpētes darbības (piemēram, materiālzinātnes) un pētījumus par degvielas ciklu, inovatīvām degvielām un atkritumu pārvaldības aspektiem, tostarp efektīvāku pašreizējo reaktoru skaldmateriāla atdalīšanu un transmutāciju.

Uzlabotas kodolsistēmas: jāpilnveido pašreizējo sistēmu un degvielu efektivitāte un jāveic uzlabotu reaktoru sistēmu izpēte ar mērķi novērtēt to potenciālu, izplatīšanās noturību un ietekmi uz ilgtermiņa ilgtspējību, tostarp veicot pamata un transversālas izpētes darbības (piemēram, materiālzinātnes) un pētījumus par degvielas ciklu, inovatīvām degvielām un atkritumu pārvaldības aspektiem, tostarp efektīvāku pašreizējo reaktoru skaldmateriāla atdalīšanu un transmutāciju. Iepriekš minētās darbības būtu jāizmanto, lai atbalstītu Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīvu (ESNII), kas tika uzsākta 2010. gada novembrī Beļģijas prezidentūras rīkotajā Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna konferencē, kā arī palīdzētu izstrādāt galvenos pētniecības demonstrējumus ASTRID, ALLEGRO, ALFRED un MYRRHA .