8.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 131/271

Ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris
Trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšana par personām, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība ***I

P7_TA(2011)0469

Eiropas Parlamenta 2011. gada 27. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā personas, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta redakcija) (COM(2009)0551 – C7-0250/2009 – 2009/0164(COD))

2013/C 131 E/28

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0551),

—

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 63. panta 1. punktu, 1. punkta c) apakšpunktu, 2. punkta a) apakšpunktu un 3. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C7-0250/2009),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 78. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 28. aprīļa atzinumu (1),

—

ņemot vērā 2011. gada 7. jūlija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

—

ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas 2010. gada 2. februāra vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0271/2011),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.

atbalsta šai rezolūcijai pievienoto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem;

3.

ņem vērā šai rezolūcijai pievienoto dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)  OV C 18, 19.1.2011., 80. lpp.

(2)  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris
P7_TC1-COD(2009)0164

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 27. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/…/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2011/95/ES.)

Ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris
PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

Iestādes atzīst, ka informācijai, ko dalībvalstis sniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, „ir jābūt skaidrai un precīzai” (1), lai atvieglotu Komisijai tās uzdevuma izpildi – pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu.

Šajā sakarībā Eiropas Parlaments un Padome pauž gandarījumu par dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem.

Tādējādi, ja šādu dokumentu nosūtīšana nepieciešamības un proporcionalitātes ziņā ir pamatota saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem, iestādes piekrīt iekļaut attiecīgajā direktīvā šādu apsvērumu:

„Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (datums) dalībvalstis apņemas pamatotos gadījumos ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.”

Komisija līdz 2013. gada 1. novembrim sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenotas šīs abas kopīgās politiskās deklarācijas par skaidrojošiem dokumentiem.

Iestādes apņemas no 2011. gada 1. novembra šos principus piemērot jauniem un vēl nepieņemtiem direktīvu priekšlikumiem, izņemot tos, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome jau ir panākuši vienošanos.

Dalībvalstu un Komisijas kopīga deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

Saskaņā ar LESD 288. pantu "Direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes".

Dalībvalstis un Komisija atzīst, ka Savienības tiesību aktu efektīva īstenošana ir priekšnosacījums Savienības politikas mērķu sasniegšanai, kā arī to, ka, lai gan atbildība par šādu īstenošanu galvenokārt gulstas uz dalībvalstīm, tas ir kopējas ieinteresētības jautājums, jo tās mērķis inter alia ir izveidot godīgas konkurences nosacījumus visās dalībvalstīs.

Dalībvalstis un Komisija atzīst, ka pareiza un savlaicīga Savienības direktīvu transponēšana ir juridisks pienākums. Tās atzīmē arī to, ka Līgumos Komisijai ir dots uzdevums pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu Tiesas uzraudzībā, un ir vienisprātis, ka paziņošanai par transponēšanas pasākumiem vajadzētu palīdzēt Komisijai izpildīt šo uzdevumu.

Šajā sakarībā dalībvalstis atzīst, ka informācijai, ko tās sniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, „ir jābūt skaidrai un precīzai” un „tai ir nešaubīgi jānorāda, kādi ir normatīvie un administratīvie akti” vai jebkādi citi valsts tiesību aktu noteikumi, kā arī, attiecīgos gadījumos, valsts tiesu nolēmumi, ar kuru palīdzību, pēc dalībvalsts domām, tā ir izpildījusi dažādos ar direktīvu uzliktos pienākumus (2).

Lai uzlabotu informācijas kvalitāti par Savienības direktīvu transponēšanu, gadījumos, kad Komisija uzskata, ka ir vajadzīgi dokumenti, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos, tā, iesniedzot attiecīgos priekšlikumus, sniedz pamatojumu, katru gadījumu apsverot atsevišķi, par šādu dokumentu iesniegšanas nepieciešamību un proporcionalitāti, jo īpaši un attiecīgi ņemot vērā direktīvas un tās transponēšanas sarežģītību, kā arī iespējamo papildu administratīvo slogu.

Pamatotos gadījumos dalībvalstis apņemas papildus paziņojumiem par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus skaidrojošus dokumentus, kas var būt dokumenti atbilstības tabulu veidā vai citi dokumenti ar tādu pašu nolūku.

(1)  Skatīt Tiesas 2009. gada 16. jūlija spriedumu Lietā C–427/07, 107. punkts un tajā minēto judikatūru.

(2)  Skatīt Tiesas 2009. gada 16. jūlija spriedumu Lietā C–427/07, 107. punkts un tajā minēto judikatūru.