15.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/79


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006”

COM(2011) 451 galīgā redakcija – 2011/0196 (COD)

2012/C 43/18

Ziņotājs: Jan SIMONS kgs

Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. un 304. pantu, attiecīgi, 2011. gada 1. un 29. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006

COM(2011) 451 galīgā redakcija – 2011/0196 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 23. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 476. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 7. un 8. decembrī (7. decembra sēdē), ar 136 balsīm par, 1 balsi pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja kopumā atzinīgi vērtē Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 par autovadītāju braukšanas laiku un atpūtas periodu, jo šis priekšlikums veicina ceļu satiksmes drošību, uzlabo autovadītāju darba apstākļus un sekmē godīgu konkurenci starp autotransporta uzņēmumiem.

1.2   Komiteja ir gandarīta, ka Komisija paredz apvienot autovadītāja kartes un autovadītāja apliecības funkcijas. Tas uzlabotu drošību un samazinātu administratīvo slogu tiktāl, ciktāl tas praksē būtu iespējams. Tas pats attiecas uz 6. pantā paredzēto iespēju digitālos tahogrāfus integrēt inteliģentās transporta sistēmās (ITS), kas citām ITS programmatūrām atvieglotu piekļuvi tahogrāfos reģistrētajiem un uzrādītājiem datiem.

1.3   Tāpat Komiteja atbalsta izskatāmajā priekšlikumā paredzēto iespēju kontroles nolūkos lietot attālinātu saziņu ar tahogrāfu; tas ļautu autovadītājiem, kas ievēro noteikumus, izvairīties no mērķtiecīgām pārbaudēm uz ceļa.

1.4   Komiteja atzinīgi vērtē 7. līdz 16. pantu (ieskaitot) par tipa apstiprinājumu. Tā uzskata, ka minētie panti ir ļoti labs piemērs skaidram un pilnīgam aprakstam, kā dalībvalstīm jāīsteno ES tiesību aktu prasības.

1.5   Priekšlikuma 19. panta 4. punktā Komisija ierosina visā Eiropā digitālo tahogrāfu darbnīcām, kas pieder transporta uzņēmumiem, ierobežot piekļuvi tirgum, proti, tās drīkstētu apkalpot vienīgi citiem uzņēmumiem piederošos transportlīdzekļus, lai tādējādi izvairītos no interešu konfliktiem. Taču Komisija nesniedz pierādījumus šādu konfliktu esamībai. Galvenokārt izmaksu pieauguma dēļ, ko šāda prasība varētu izraisīt, par šo ierobežojumu atbilstoši minētā panta 4. punkta pirmajam teikumam būtu jābūt tiesīgai lemt katrai dalībvalstij atsevišķi ar nosacījumu, ka neatkarīga apstiprināta organizācija izsniedz remonta un kalibrēšanas garantijas dokumentu.

1.6   Komisija ierosina noteikt, ka par regulas pārkāpumiem ir atbildīgi transporta uzņēmumi, vienlaikus paredzot iespēju tiem pierādīt, ka tos nevar pamatoti uzskatīt par atbildīgiem veiktajos pārkāpumos. Komiteja uzskata, ka šis noteikums ir taisnīgs.

1.7   Komiteja uzskata, ka, nākotnē regulā un tās pielikumos veicot grozījumus, būtu jāiesaista gan regulas priekšlikuma 40. pantā minētā komiteja, gan sociālie partneri.

1.8   Komiteja uzskata, ka drīzumā gaidāmā saziņa pa Eiropas satelītu varētu pavērt iespējas izmantot citus kontroles mehānismus, kas ilgtermiņā būtu lētāki, uzticamāki, aizņemtu mazāk vietas kabīnē un vienlaikus atvieglotu kontroli. Komiteja ūdz Komisiju izpētīt, vai ir iespējams, piemēram, kabīnes datorā, ar ko daudzas kravas mašīnas jau ir aprīkotas, integrēt specifisku programmatūru un tādējādi iegūt līdzvērtīgu vai pat augstāku kvalitātes līmeni, tiecoties sasniegt digitālo tahogrāfu ieviešanas mērķus.

2.   Ievads

2.1   Komisija 2011. gada 19. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 (COM(2011) 451 galīgā redakcija). Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 304. pantu ir lūguši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt atzinumu par šo tematu.

2.2   Komiteja labprāt izpilda šo lūgumu; tā piekrīt Komisijai, ka turpmāk minēto iemeslu dēļ būtu svarīgi uzlabot tahogrāfa sistēmu un tās kontroli.

2.3   Tas uzlabotu ceļu satiksmes drošību un ļautu labāk pārraudzīt autovadītāju braukšanas laiku un atpūtas periodu.

2.4   Tas uzlabotu autovadītāju darba apstākļus.

2.5   Tam būtu jāsekmē godīga konkurence starp autotransporta uzņēmumiem.

2.6   Tahogrāfu rentabilitātes uzlabošana saskan ar Komisijas stratēģiju, kuras mērķis ir turpināt Eiropas transporta tirgus integrāciju un (kā norādīts 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā par transportu) padarīt autotransportu drošāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku.

2.7   Praksē aptuveni 6 miljoni autovadītāju izmanto divu veidu tahogrāfus: transportlīdzekļi, ko laida tirgū līdz 2006. gada 1. maijam ir aprīkoti ar 1985. gadā ieviesto analogo tahogrāfu, bet transportlīdzekļos, ko laida tirgū ar 2006. gada 1. maiju, ir ierīkots digitālais tahogrāfs.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Komiteja kopumā atzinīgi vērtē Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 par autovadītāju braukšanas laiku un atpūtas periodu. Visvairāk Komiteja atbalsta izvirzītos mērķus, konkrēti, to, ka priekšlikums par grozījumiem regulās veicina ceļu satiksmes drošību, uzlabo autovadītāju darba apstākļus un sekmē godīgu konkurenci starp autotransporta uzņēmumiem.

3.2   Izskatāmās regulas priekšlikuma 27. pantā Komisija ierosina apvienot autovadītāja kartes un autovadītāja apliecības funkcijas. Tādējādi varētu uzlabot sistēmas drošību un būtiski samazināt administratīvo slogu. Tad autovadītājiem arī būtu mazāks vilinājums savu autovadītāja apliecību izmantot krāpnieciskos nolūkos. Mērķis ir panākt, ka līdztekus izskatāmajam regulas priekšlikumam pieņem nelielas izmaiņas direktīvā par autovadītāja apliecību (Direktīva 2006/126/EK). Komiteja atbalsta šo priekšlikumu tiktāl, ciktāl tas ir īstenojams praksē.

3.3   Komiteja ļoti pozitīvi vērtē arī 7. līdz 16. pantu (ieskaitot) par tipa apstiprinājumu. Tā uzskata, ka minētie panti ir ļoti labs piemērs skaidram un pilnīgam aprakstam, kā dalībvalstīm jāīsteno ES tiesību aktu prasības.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Attiecībā uz piemērošanas jomu (3. pants) Komisijas priekšlikumā ir gan minēta atsauce uz Regulas (EK) Nr. 561/2006 piemērošanas jomu un tās noteikumiem sociālajā jomā, gan panta ceturtajā punktā arī paredzēts, ka dalībvalstis var pieprasīt reģistrācijas kontrolierīces uzstādīšanu visos transportlīdzekļos, tostarp tajos ar tonnāžu mazāku par 3,5 t. Komiteja to atbalsta.

4.2   Regulas priekšlikumā paredzēta iespēja kontroles nolūkos lietot attālinātu saziņu ar tahogrāfu; šis pasākums kontroles iestādēm sniegs pamatrādītājus par normu ievērošanu pirms transportlīdzekļa apturēšanas, lai veiktu pārbaudi uz ceļa. Tādējādi autovadītāji, kas ievēro noteikumus, varēs izvairīties no mērķtiecīgām pārbaudēm uz ceļa. Komiteja piekrīt minētajai 5. pantā iekļautajai pieejai.

4.2.1   Komiteja vērš uzmanību uz nozīmīgo jautājumu par datu aizsardzību, ko 2011. gada 6. oktobrī uzsvēra Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDPS/11/9), proti, kamēr nav izstrādāta skaidra autovadītāja datu izmantošanas un uzglabāšanas kārtība un nav aktualizēta tehniskā specifikācija, novērst ar privātuma aizsardzību nesavietojamus pasākumus, ko izvērš rūpniecība.

4.3   Transportlīdzekļu precīzas atrašanās vietas datu reģistrācija, izmantojot globālo navigācijas satelītu sistēmu (GNSS), sāksies automātiski, 48 mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā. Pēc Komisijas domām, tādējādi kontroles iestādes iegūs vairāk informācijas, lai varētu spriest par sociālās jomas tiesību aktu ievērošanu. Šī iespēja paredzēta 4. pantā. EESK uzskata, ka šajā ziņā sava loma būs 40. pantā minētajai komitejai (komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē) un tās sadarbībai ar Komisiju.

4.4   Komiteja atbalsta 6. pantā paredzēto iespēju integrēt digitālo tahogrāfu inteliģentās transporta sistēmās (ITS), tādējādi nodrošinot citām ITS vieglāku piekļuvi tahogrāfa reģistrētajiem un radītajiem datiem.

4.5   Ar regulas priekšlikuma 19. panta 4. punktu Komisija vēlas palielināt darbnīcu uzticamību, padarot stingrāku darbnīcu apstiprināšanas tiesisko regulējumu. No viena ierosinājuma izriet tas, ka lielie transporta uzņēmumi, kuriem ir darbnīcas digitālo tahogrāfu labošanai un kalibrēšanai, nevarētu turpmāk to darīt saviem transportlīdzekļiem. Kā iemesls ir minēta nepieciešamība novērst iespējamos interešu konfliktus. Galvenokārt izmaksu pieauguma dēļ, ko šāda prasība varētu izraisīt, par šo ierobežojumu atbilstoši minētā panta 4. punkta pirmajam teikumam būtu jābūt tiesīgai lemt katrai dalībvalstij atsevišķi ar nosacījumu, ka neatkarīga apstiprināta organizācija izsniedz remonta un kalibrēšanas garantijas dokumentu.

4.6   Priekšlikuma 29. pantā noteikts, ka par regulas pārkāpumiem, kurus veikuši transporta uzņēmuma autovadītāji, ir atbildīgi attiecīgie uzņēmumi, bet vienlaikus paredzēta iespēja pierādīt, ka transporta uzņēmumu nevar pamatoti uzskatīt par atbildīgu veiktajos pārkāpumos. Komiteja atbalsta šādu atbildības sadalījumu.

4.7   Komiteja piekrīt Komisijas priekšlikuma 30. līdz 36. pantam, kas ietver noteikumus par vadītāja karšu un reģistrācijas diagrammu izmantošanu un par citiem dokumentiem, kuriem vadītājam jābūt līdzi, kā arī noteikumus par kontrolieru apmācību. Komiteja jo īpaši atbalsta šo pēdējo elementu. Šis pasākums nodrošinās lielāku saskaņotību un efektivitāti ES tiesību aktu piemērošanā.

4.8   Priekšlikuma 37. pantā Komisija paudusi ierosinājumus par sankcijām. Trešajā punktā paredzēts, ka sankcijas, kuras dalībvalstis nosaka par Direktīvā 2009/5/EK definētajiem ļoti nopietniem pārkāpumiem, jāiekļauj augstākās kategorijas sankcijās, kas dalībvalstī piemērojamas par autotransporta jomas tiesību aktu pārkāpumiem. Komiteja piekrīt šai Komisijas nostājai.

4.9   Komisija 38. līdz 40. pantā atzīst savas pilnvaras pieņemt lēmumus, lai I, I.B un II pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai. Savukārt Komiteja iesaka, ka 40. pantā minētā komiteja sagatavo pielāgošanas priekšlikumus un ka sociālie partneri tiek uzaicināti uz komitejas sanāksmēm.

4.10   Komiteja pozitīvi vērtē 41. pantā pausto Komisijas ierosinājumu izveidot tahogrāfa jautājumu forumu, kurā piedalītos eksperti no dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras parakstījušas Eiropas līgumu par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR), lai saskaņotu regulējumu un tehnisko lietojumu dalībvalstīs un AETR valstīs.

4.11   Izskatāmajā priekšlikumā Komisija turpināt atbalstīt digitālā tahogrāfa tehniskus uzlabojumus. Komiteja apsver, vai drīzumā gaidāmā iespēja sazināties pa Eiropas satelītu nepavērs iespējas izmantot citus kontroles mehānismus, kas ilgtermiņā būtu lētāki, uzticamāki, mazāk aizņemtu vietas kabīnē, bet vienlaikus atvieglotu kontroli. Komiteja ierosina Komisijai izpētīt, vai ir iespējams, piemēram, kabīnes datorā, ar ko daudzas kravas mašīnas jau ir aprīkotas, integrēt specifisku programmatūru un tādējādi iegūt līdzvērtīgu vai pat augstāku kvalitātes līmeni, tiecoties sasniegt digitālo tahogrāfu ieviešanas mērķus. Tādējādi ar vienu vienīgu kabīnē ierīkotu iekārtu būtu iespējams nodrošināt visus no tiesību aktiem un darbības pārvaldes izrietošos pienākumus.

4.12   Regula 561/2006, kas visās dalībvalstīs piemērojama tieši un vienādi, un pusducis juridiski nesaistošu skaidrojumu, kuri attiecas uz dažādiem interpretācijas jautājumiem, kurus Komisija izstrādājusi sadarbībā ar kontroles iestādēm un kuri ir tām adresēti, tomēr, minētajām kontroles iestādēm īstenojot šo regulu, šķiet, nav ļāvuši novērst interpretācijas atšķirības. Komiteja iesaka — ja iespējams, pirms jaunās grozītās regulas stāšanās spēkā, kas paredzēta ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, — likvidēt šīs atšķirības, lai nodrošinātu patiesi vienādu pārbaužu veikšanu.

4.13   EESK vēlas izteikt vēl trīs piezīmes, kas, lai gan nav tieši saistītas ar divu (drīzumā triju) grozāmo regulu tematu, tomēr, pēc Komitejas domām, iederas šajā atzinumā.

4.13.1   Svara sensoru ierīkošana ļautu signalizēt par pārslodzi, un no tā ieguvēji būtu gan transporta uzņēmumi, gan kontroles iestādes.

4.13.2   Daži Komitejas locekļi uzskata, ka digitālajam kontroles aparātam, izmantojot globālo navigācijas satelītu sistēmu (GNSS), būtu jāreģistrē arī transportlīdzekļa izbraukšanas vieta un maršruta galapunkts. Tas ļautu dalībvalstīm uzlabot kabotāžas kontroli. Tomēr šajā saistībā jāatgādina, ka kabotāža bez ierobežojumiem būs atļauta no 2014. gada vai pat agrāk, kā tas norādīts 2011. gada baltajā grāmatā, un Komiteja atbalsta arī šo nostāju.

4.13.3   Komiteja vienmēr ir atbalstījusi saskaņotu pārrobežu transporta noteikumu ieviešanu un piemērošanu. Tas ir ļoti svarīgs aspekts. Proti, autotransporta uzņēmumu godīga konkurence nav iespējama, ja noteikumu piemērošana un to kontrole nenotiek vienādi visā Eiropas Savienībā. Izskatāmajā regulā iekļautie ierosinājumi, izņemot šajā atzinumā paustās nedaudzās kritiskās piezīmes, ir paraugs darbībai pareizajā virzienā, lai sasniegtu minēto saskaņotību. Komiteja aicina arī turpmāk, izstrādājot vai grozot tiesību aktus, šim jautājumam piešķirt tikpat lielu vērību.

Briselē, 2011. gada 7. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON