Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” ”

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 13. aprīlī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi””

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 3. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 475. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 26. un 27. oktobrī (27. oktobra sēdē), ar 150 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir uzmanīgi sekojusi norisēm vienotajā tirgū no pilsoniskās sabiedrības viedokļa un šādā nolūkā 1994. gadā izveidojusi Vienotā tirgus novērošanas centru (VTNC). Tādējādi dots ieguldījums Komisijas iniciatīvā aktivizēt un atdzīvināt vienoto tirgu, taču EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā Monti, Lamassoure, González, Grech un Herzog ziņojumus un nodrošinājusi, lai vienotais tirgus kalpotu patērētāju un iedzīvotāju interesēm atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūcijā paustajam aicinājumam.

1.2 Savā atzinumā par Vienotā tirgus aktu (1) EESK norādījusi uz vairākiem pasākumiem, kuru Vienotā tirgus aktā trūkst. Nav iekļauti mehānismi attiecībā uz autortiesību nodevām, autortiesību direktīvas pārskatīšanu, tīkla neitralitāti, datu aizsardzību, investoru aizsardzību, sociālā progresa protokolu, Eiropas privātuzņēmumu statūtiem, e-iepirkumu, Eiropas kredītreitingu aģentūrām, dzimumu līdztiesību, mikrouzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem, pasākumiem jaunu uzņēmumu veidošanas un esošo uzņēmumu paplašināšanas atbalstam, kredītkartēm un debetkartēm, elektroniskajiem maksājumiem, patēriņa kredītiem un pārlieku lielām parādsaistībām, starpbanku norēķiniem, jauniešiem, tādiem pasākumiem, kuru mērķis ir pabeigt euro ieviešanu un konsolidēt vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) darbību, utt.

1.3 Integrēta vienotā tirgus jautājumos Komiteja bija izraudzījusi virkni prioritāšu, un daudzas no tām tagad ir minētas prioritāro darbību jeb divpadsmit mehānismu sarakstā: Pamattiesību harta kā vienotā tirgus neatņemama sastāvdaļa; pakalpojumi; finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem; vispārējas nozīmes pakalpojumi (VNP); ilgtspējīga attīstība; mazie un vidējie uzņēmumi un citas uzņēmējdarbības juridiskās formas; konkurētspēja; standartizācija; digitālais vienotais tirgus; uzņēmumu korporatīvā pārvaldība un darba ņēmēju iesaiste; darba ņēmēju pārvietošanās brīvība un ekonomiskās brīvības; publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums; ārējā dimensija; tiesu iestāžu pieejamība / kolektīvā tiesiskā aizsardzība.

2.1 Iekšējam tirgum ir nepilnības, ko izcēlis Mario Monti savā ziņojumā “Jauna vienotā tirgus stratēģija”, kā arī Eiropas Parlaments Louis Grech sagatavotajā ziņojumā “Par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem”. Lai šīs nepilnības novērstu, ir jāizstrādā aktīva un visaptveroša pārnozaru stratēģija. Tas nozīmē, ka jālikvidē tirgus sadrumstalotība, kā arī jānovērš šķēršļi un ierobežojumi, kas apgrūtina pakalpojumu brīvu apriti, inovāciju un radoša gara izpausmi. Jāstiprina iedzīvotāju uzticēšanās iekšējam tirgum un jāgādā, lai patērētāji varētu izmantot visas tā priekšrocības.

2.2 Lai risinātu minētos uzdevumus, Komisija piedāvā apspriest 50 priekšlikumus. Tie tika izklāstīti Komisijas paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” (2). Ņemot vērā ierosinājumus, kas pausti publiskajā diskusijā, Komisija noteikusi divpadsmit mehānismus. Nolūkā sekmēt izaugsmi un stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos Komisija ierosina Eiropas Savienībai līdz 2012. gada beigām izstrādāt pamatdarbību katram no šiem mehānismiem.

2.3 Lai ierosinātie pasākumi nestu cerētos augļus ekonomiskās izaugsmes un jaunu darba vietu izteiksmē, ir jāapvieno to izstrādei un īstenošanai vajadzīgie priekšnosacījumi. To ir vismaz četri: 1) sekmīgāks dialogs ar visu pilsonisko sabiedrību kopumā; 2) tuvākas partnerattiecības starp dažādiem iesaistīto aprindu pārstāvjiem; 3) informācijas pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem; 4) vienotā tirgus noteikumu piemērošanas aktīvāka kontrole. Līdz 2012. gada beigām tiks uzsākts jauns vienotā tirgus pilnveides posms. Diskusiju pamatā būs visaptverošs ekonomikas pētījums, kura rezultāti, domājams, ļaus apzināt tās konkrētās jomas, kurās izaugsmes potenciāls vēl nav izmantots, kā arī jaunus izaugsmes mehānismus. Izmantojot jaunos pārvaldības instrumentus, Komisija apspriedīsies arī ar pilsonisko sabiedrību un visiem vienotā tirgus dalībniekiem.

3.1 EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos stimulēt izaugsmi un stiprināt uzticēšanos vienotajam tirgum. Komiteja atgādina, ka vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas centrālais elements, kas var dot tiešu un jūtamu labumu Eiropas ieinteresētajām pusēm un sekmēt Eiropas valstu ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi. Pašreizējos apstākļos tas nozīmē, ka funkcionējošs, uz nākotni orientēts vienotais tirgus ir ne vien vēlams, bet arī būtiski nepieciešams Eiropas Savienības politiskajai un ekonomiskajai nākotnei. Lai šīs priekšrocības varētu izmantot, Komisijai ir ārkārtīgi svarīgi nākt klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, kas skartu ne tikai sīkus pamatlīmeņa problēmjautājumus.

3.2 Komiteja norāda, ka Komisijas paziņojums ir tikai otrais solis procesā, kurā vēl ir ļoti daudz darāmā. Minētajā paziņojumā pamatota Komisijas izvēle — turpināt darbu ar 12 mehānismiem, kas izraudzīti no sākotnējiem 50 priekšlikumiem, kuri tika aplūkoti paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”. Komiteja ir ievērojusi, ka, pretēji solītajam, daudzi ierosinātie mehānismi nav jauni, jo tie jau bijuši ietverti Komisijas darba programmās 2010. un 2011. gadam (3).

3.3 Turklāt Komiteja vēlētos izprast vispārējos politiskos apsvērumus par vienotā tirgus izveides pabeigšanu, kuri noteikuši Komisijas izvēli par labu tieši šiem konkrētajiem divpadsmit mehānismiem. Attiecīgo loģisko slēdzienu gaita nav atspoguļota nedz paziņojumā, nedz minēto pasākumu analīzē.

3.4 EESK aicina EK turpināt strādāt ar pārējiem priekšlikumiem, kas minēti sākotnējā paziņojumā (COM(2010) 608), taču nav ietverti 12 mehānismu sarakstā. Komiteja arī iesaka Komisijai apsvērt trūkstošos mehānismus (sk. 1.2. punktu), kas aplūkoti Komitejas iepriekšējā atzinumā par Vienotā tirgus aktu. Komiteja vēlas, lai to informē par notikumu attīstību abās jomās, un atgādina Komisijai, ka būs vajadzīgi strauji pārraudzības un paveiktā kontroles pasākumi, ar kuriem nodrošināt, ka vienotā tirgus turpmākā attīstība tuvākajā nākotnē var pozitīvi ietekmēt Eiropas izaugsmi.

3.5 Vairāki priekšlikumi patlaban jau tiek gatavoti ieviešanai, un tos paredzēts publiskot līdz gada beigām. EESK sagaida, ka Komisija ar to apspriedīsies gan par šo, gan par citiem konkrētiem priekšlikumiem un ka tādējādi būs iespēja darīt zināmu visu attiecīgo ieinteresēto pušu viedokli. EESK arī ir gatava palīdzēt izvērtēt jaunā tiesiskā regulējuma ietekmi uz vienoto tirgu un pauž gatavību dot savu ieguldījumu vispusīgajā ekonomikas pētījumā, kura rezultāti, domājams, ļaus apzināt gan nišas, kurās ir neizmantots izaugsmes potenciāls, gan iespējamos papildu mehānismus izaugsmes veicināšanai. EESK norāda, ka aktīvāk jācenšas apzināt vienotā tirgus iepriekšējā un pašreizējā tiesiskā regulējuma ietekmi, galveno uzmanību pievēršot tam, lai novērtētu, kā pasākumu kopums spējis ievadīt jaunu posmu vienotā tirgus darbībā un vai tā rezultātā priekšrocības tieši izjūt gan uzņēmumi, gan darba ņēmēji, gan patērētāji.

3.6 EESK arī uzsver, ka atbildība par vienotā tirgus pilnveidi gulstas ne tikai uz Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu un tā kompetencē esošajām darbībām un pasākumiem, bet gan ir saistāma arī ar daudzām citām politikas jomām. Šajā saistībā Komiteja norāda, ka svarīgas ir tādas iniciatīvas kā “Digitālā programma Eiropai” (4) un “Ziņojums par ES pilsonību” (5), un mudina Komisiju nodrošināt progresu funkcionējoša vienotā tirgus izveidē tajās politikas jomās, kuras aplūkotas minētajos paziņojumos.

3.7 Paziņojuma ievadā Komisija uzsver ilgtspējīgas attīstības nozīmi. Komiteja pauž nožēlu, ka apskatāmajā paziņojumā nav sīkāk analizēts, kādas sekmes ir vērienīgajai ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, ko Komisija pieņēma 2008. gadā. Pāreja uz ilgtspējīgākiem ražošanas un patēriņa modeļiem ir nepieciešamība, kam jāsaņem pelnītais atbalsts.

3.8 Pirms Lisabonas līguma pieņemšanas svarīgāka par sociālajiem jautājumiem un ilgtspēju bija politiskā un ekonomiskā ieinteresētība Eiropas atkārtotā apvienošanā. Lisabonas līgumā šī nevienlīdzība acīmredzot ir izlīdzināta un pārējām interesēm piešķirta līdzvērtīga nozīme (tomēr šīs nostādnes praktiskie rezultāti vēl nav redzami). Paziņojumā vairākkārt norādīts, ka nedrīkstētu pieļaut papildu šķēršļus uzņēmumiem vai papildu izmaksas patērētājiem, taču trūkst norāžu par to, kādas būs sekas darba ņēmējiem un pārvaldes iestādēm.

3.9 EESK vēlas atkārtoti aicināt īstenot holistisku pieeju. Uzskatot, ka būtiska nozīme ir izaugsmes un uzņēmējdarbības potenciāla veicināšanai, Komiteja vienlaikus pauž viedokli, ka priekšlikumos būtu vairāk jādomā par patērētājiem un iedzīvotājiem — neatkarīgiem vienotā tirgus izveides dalībniekiem.

3.10 EESK aicina uz pilnīgu neiecietību pret tām dalībvalstīm, kas neīsteno ES tiesību aktus, un atgādina Padomei un Komisijai, ka novēlota, nesaskaņota un nepilnīga īstenošana joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem vienotā tirgus darbībai. Vienotā tirgus veicināšanai un labākai izpratnei palīdzētu dalībvalstu korelācijas tabulu publicēšana (6), ko EESK vērtētu ļoti atzinīgi.

4.1.1 EESK atbalsta tos ierosinājumus, kuru mērķis ir risināt atsevišķas MVU problēmas, sevišķi saistībā ar piekļuvi pārrobežu riska kapitāla finansējumam. Tomēr Komiteja norāda, ka ar to nepietiks, lai atrisinātu plašāka mēroga problēmas ar piekļuvi finansējumam, ar kurām pēc krīzes saskaras daudzi Eiropas MVU. Turklāt lielāka uzmanība jāpievērš mikrouzņēmumu un ģimenes uzņēmumu vajadzībām, jo pašreizējie atbalsta mehānismi tiem bieži ir nepieejami un to finansiālo ilgtspēju nereti apdraud novēloti vai pat vispār neveikti maksājumi. Būtu jāizvērtē, kā noteikumu kopums “Bāzele III” mainījis banku gatavību finansēt MVU.

4.1.2 EESK vēlētos atgādināt, ka arī vairums pārējo pamatdarbību lielākā vai mazākā mērā ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus. Nedrīkst par zemu novērtēt Mazās uzņēmējdarbības akta nozīmi. Tāpēc princips “vispirms domāt par mazākajiem” jāpiemēro ikkatrā tiesību akta priekšlikumā, un ex ante jāpārbauda ikviena priekšlikuma ietekme uz MVU, mikrouzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem. Īstenošana un tās uzraudzība jāuzskata par Eiropas Savienības MVU politikas prioritāti.

4.1.3 Lai nepieļautu diskrimināciju, turpmākajā ar ES patentiem saistītajā valodu režīmā jāparedz finanšu atbalsts to valstu uzņēmumiem, kuru oficiālo valodu neizmanto kā ES patenta oficiālo valodu.

4.2.1 Lai palielinātu iedzīvotāju mobilitāti, ierosināta pamatdarbība — modernizēt darbinieku kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas sistēmu. Darba ņēmēju profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšana varētu palīdzēt uzlabot Eiropas darba tirgu darbību un pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmumiem visā Eiropā ļoti trūkst prasmīgu darbinieku, un šo problēmu radījusi arī nepietiekama arodizglītība un apmācība. Progress šajā jomā ir ļoti vēlams, tomēr Komiteja mudina Komisiju pievērsties vēl kādai problēmai — dažādiem cita veida šķēršļiem, kas joprojām traucē iedzīvotājiem brīvi doties no vienas ES dalībvalsts uz citu.

4.2.2 Profesionālās kvalifikācijas atzīšana izmēģināta jau agrāk — 80. gadu beigās, kad dalībvalstu skaits bija mazāks. Profesionālo kvalifikāciju direktīvā, ko pieņēma 2005. gadā, tika apvienotas 15 agrākas direktīvas, kas attiecās uz atsevišķām reglamentēto profesiju kategorijām. Tā kā minētā direktīva savu mērķi līdz šim nav sasniegusi, 2010. gadā EK sāka tās pārskatīšanu.

4.2.3 EESK vēlas uzsvērt, ka pirms jebkura tiesību akta, kas papildinātu pašreizējo direktīvu, vispusīgi jāizanalizē, kā varētu grozīt esošo tiesisko regulējumu, lai vairāk atbalstītu profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu. EESK norāda:

4.2.4 Līdz brīdim, kad visu 27 dalībvalstu starpā ir veikta pilnīga saskaņošana, EESK iesaka izvērtēt citas pieejas īstenošanu — mazāka dalībvalstu skaita kopīgus pasākumus, iespējams, izmantojot ciešākas sadarbības principu un ņemot vērā pašreizējos migrācijas modeļus un tendences darba tirgū; šādā veidā varētu panākt vajadzīgo progresu darba ņēmēju mobilitātes uzlabošanā. Pēc šāda pirmā soļa varētu būt vieglāk veikt pilnīgu saskaņošanu.

4.2.5 Pēc EESK domām, direktīva par aroda pensiju iestādēm nav jāpārskata, jo ar tās pieņemšanu ir izveidots pietiekams tiesiskais regulējums. Tomēr ir jāuzlabo tās pārrobežu elementu darbība.

4.3.1 Intelektuālā īpašuma tiesībām ir jākalpo radošā darba veicējiem, autortiesību izmantotājiem un patērētājiem (8). Neatkarīgi no tā, kurā ES vietā atrodas patērētājs, viņam jāspēj piekļūt ar autortiesībām aizsargātam saturam un tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru pamatā ir ar autortiesībām aizsargāts materiāls. Licencēšanas un nodevu sistēmā vairāk jātiecas uz Eiropas mēroga pieeju.

4.3.2 Pašreizējais intelektuālā īpašuma tiesību regulējums mulsina patērētājus, un vēl sliktāka aina paveras, raugoties no Eiropas līmeņa skatupunkta. Tiesiskajam regulējumam jākļūst skaidrākam, bet juridiskajām sankcijām un tiesībaizsardzības īstenošanas pasākumiem — proporcionāliem; pret individuālu patērētāju, kas savā personiskajā patēriņā netīši un/vai nelielā apjomā pārkāpis intelektuālā īpašuma tiesības, vajadzētu būt citai attieksmei nekā pret liela mēroga noziedzīgu darbību vai komercnoziegumu.

4.4.1 Lai aizsargātu patērētājus un dotu viņiem iespēju īstenot savas tiesības bez kavēšanās un lielām izmaksām, noderīgs instruments var būt alternatīvā strīdu izšķiršana (ADR). Tas attiecināms ne tikai uz e-komerciju, bet arī uz visām citām jomām. Šā ārpustiesas mehānisma centrā jābūt patērētāju interesēm, un viņiem jāspēj vajadzības gadījumā izmantot arī juridiskus līdzekļus. Komiteja atzinīgi vērtē tiesību akta priekšlikumu par ADR, kas iekļauts Komisijas darba programmā 2011. gadam, un atgādina, ka minētajā priekšlikumā jāparedz augsta līmeņa aizsardzība.

4.4.2 Līdzās ADR Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD ir rīkojis apspriešanos par kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmu. Diemžēl vilšanos sagādā tas, ka tiesību akta priekšlikums novembrī nav gaidāms, — vienīgi vēl viens paziņojums par šajā pavasarī notikušās apspriešanās rezultātiem. Ir pēdējais laiks pāriet no apspriešanās pie rīcības. Komiteja pauž cerību tuvākajā nākotnē sagaidīt tiesību akta priekšlikumu. Tā rezultātā jāizveidojas tādam kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismam, kas darbotos gan valsts, gan pārvalstu līmenī un būtu pieejams visiem vienotā tirgus patērētājiem.

4.4.3 Minētajiem mehānismiem ir jābūt pieejamiem ikvienam, kura tiesības vienotajā tirgū ir pārkāptas. Tie ir ne tikai patērētāji, kuru tiesības ar netaisnīgiem līgumu nosacījumiem un negodīgu komercpraksi pārkāpj preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji. Kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēma vajadzīga arī darba ņēmējiem, kuru tiesības netiek ievērotas, un — plašākā skatījumā — iedzīvotājiem, kas cieš no diskriminācijas. Arī MVU var būt nepieciešama līdzīga aizsardzība pret negodīgu komercpraksi utt.

4.4.4 Kopumā ņemot, patērētāji joprojām neizjūt vienotā tirgus priekšrocības attiecībā uz pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Komiteja ir gandarīta, ka turpinās darbs pie banku maksājumu pārredzamības un aizdevuma ņēmēju aizsardzības uzlabošanas, tomēr vēl ir daudz darāmā, jo ir jāveicina pārrobežu piekļuve finanšu pakalpojumiem privātpersonām un MVU. Arī pamatmaksājumu kontiem jābūt pieejamiem visiem ES iedzīvotājiem.

4.4.5 EESK atzinīgi vērtē produktu vispārējās drošības direktīvas pārskatīšanu, kurā vairāk uzmanības tiek pievērsts patērētājiem, un ar nepacietību gaida iespēju sniegt piezīmes par konkrētām ierosmēm. Tāpat atzinīgi vērtējama stingrāka tirgus uzraudzība gan valstu, gan Eiropas līmenī.

4.4.6 Patērētāju un pilsoņu tiesības, kas tieši izriet no vienotā tirgus principa, ir tirgus integrācijas pamatsastāvdaļa un sniedz nepastarpinātu piekļuvi Eiropas ekonomikas integrācijas radītajām priekšrocībām; tas attiecināms gan uz pasažieru tiesībām, gan viesabonēšanas tarifiem, gan e-komerciju, gan uz visām citām jomām. Patērētājiem/pasažieriem nepieciešama ātra un ērta piekļuve mehānismiem, kas var palīdzēt viņiem īstenot savas tiesības, it sevišķi saspringtās situācijās, piemēram, tiekot aizturētiem ārzemēs bez pietiekamiem līdzekļiem, lai atgrieztos savā valstī. Turklāt ārkārtīgi svarīga ir vienāda piemērošana, jo atšķirīgo tiesībaizsardzības sistēmu dēļ arī attieksme pret pasažieriem katrā ES valstī var ievērojami atšķirties; tāda pati dažādība vērojama pašreizējo normu un noteikumu interpretācijā.

4.5.1 Komiteja atbalsta ierosinājumu noteikt standartus arī pakalpojumiem, taču norāda, ka ir jāņem vērā pakalpojumu specifika un ka nevar automātiski piemērot to pašu modeli, ko izmanto preču standartizācijai. Pilnveidojot pakalpojumu standartus, ir jārēķinās ar tirgus un sabiedrības vajadzībām, kā arī jādomā par patērētāju drošību.

4.5.2 EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par augsta līmeņa grupas izveidi uzņēmumiem sniegto pakalpojumu jomā; šīs grupas uzdevums būs apzināt galvenos šķēršļus un problemātiskos aspektus tirgū.

4.5.3 Komiteja atbalsta iniciatīvu modernizēt pārvaldes struktūras un šai nolūkā veidot tā sauktās “vienas pieturas aģentūras”, un ir ārkārtīgi gandarīta par administratīvās sadarbības attīstību pārrobežu jautājumos. Šāda sadarbība jāizveido arī tajās politikas jomās, kurās uz spēles likta saistību izpilde. Pēc EESK domām, Komisijas secinājumi par Pakalpojumu direktīvas ietekmi un par pakalpojumu sektora darbību ir priekšlaicīgi, jo direktīva ir spēkā tikai dažus gadus (9).

4.6.1 Energotīklu jomā (10) Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm jāpatur izvēles brīvība noteikt, kuriem enerģijas veidiem dot priekšroku. Veicināt vispārējo interešu ievērošanu — tas nozīmē nodrošināt labus tīklus, kvalitatīvu pakalpojumu un visu to, kas garantē universālu piekļuvi, drošību un nepārtrauktību par pieņemamām cenām. Starptautiskajā līmenī ir jāpauž vienota ES nostāja jautājumos, kas skar enerģētiku un tās pārvades tīklus; šie jautājumi, it īpaši energoapgādes drošība, Eiropas Savienībai jārisina kā ES diplomātijas (EKP) neatņemama sastāvdaļa, un tranzīta valstīs jāierosina izstrādāt pārvaldības standartus. Dalībvalstīm kopā ar Savienību būtu jāaizstāv solidaritāte enerģētikas jomā visā pasaulē un Savienības iekšienē jārīkojas atbilstīgi sabiedrības vispārējām interesēm. EESK aicina arī izveidot Eiropas konsultatīvo komiteju enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumos.

4.6.2 Transporta jomā (11) EESK aicina uzlabot gan ES rietumu un austrumu, gan ziemeļu un dienvidu savienojumus. Komiteja arī vēlētos, lai konkrēta uzmanība tiktu pievērsta tā sauktajai kaimiņattiecību politikai un tālākiem savienojumiem ar ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm. Komisijai un dalībvalstīm galvenokārt jākoncentrējas uz tīkliem, nevis uz atsevišķiem infrastruktūras projektiem. Tas veicinātu arī dalībvalstu solidaritāti. Komiteja vēlas uzsvērt: ja ES mērķis ir Eiropā izveidot patiesi integrētu vienoto transporta tirgu un turpināt īstenot kohēzijas politiku, tīklu izvēlē ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē neseno Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskatīšanu. EESK turklāt iesaka TEN-T projektu finansēšanā rūpīgi un selektīvi izmantot publiskā un privātā sektora partnerības (PPP). Ir jāņem vērā dažādā dalībvalstu pieredze, un vajadzīga konsekventa finansēšanas stratēģija, lai mobilizētu visus attiecīgos ES un dalībvalstu finanšu instrumentus, īstenojot tā saucamo “labāka finansējuma” stratēģiju.

4.7.1 Šķiet, ka viens no lielākajiem vienotā tirgus sadrumstalotības upuriem ir elektroniskā komercija. Saskaņotu noteikumu trūkums, informācijas sistēmu savstarpējā nesavietojamība (12), neatrisinātās intelektuālā īpašuma tiesību problēmas, maksājumu nedrošība un nenoteiktība patērētāju tiesību jomā, sevišķi attiecībā uz produktu drošību, — tas viss gan piegādātājiem, gan patērētājiem traucē pilnvērtīgi izmantot lielās iespējas, ko piedāvā tiešsaistes pārrobežu tirdzniecība. Lai gan Komisijas paziņojumā ir ierosināti pasākumi, ar kuriem paredzēts likvidēt atsevišķus digitālā vienotā tirgus šķēršļus, Komiteja norāda, ka ir vajadzīgs daudz vairāk, lai vienoto tirgu sagatavotu zināšanu laikmetam, — piemēram, e-paraksta jomā nepieciešami vienādi augsti datu aizsardzības noteikumi. Šajā saistībā EESK atkārtoti aicina atzīt, ka viens no galvenajiem digitālā vienotā tirgus pamatprincipiem ir tīkla neitralitāte.

4.7.2 Paziņojumā minēto ar e-komerciju saistīto problēmu atrisināšana var palielināt patērētāju uzticēšanos vienotajam tirgum. Tomēr konkrēta rīcība līdz šim faktiski nav ierosināta. Komiteja mudina Komisiju izstrādāt vērienīgu rīcības plānu e-komercijas attīstībai, uzmanības centrā izvirzot patērētāju. Tā rezultātā jātop ES tiešsaistes tirgus teritorijai, kurā patērētāji justos droši un aizsargāti un zinātu, kur vērsties pēc atbalsta, ja viņu tiesības tiek pārkāptas.

4.7.3 Digitālais vienotais tirgus reāli darbosies tad, kad patērētājus un uzņēmumus vairs neapgrūtinās šķēršļi, kas saistīti ar valstspiederību / uzturēšanās vietu. Tas nozīmēs, ka patērētāji var pasūtīt digitālos produktus, piemēram, mūziku, no citas ES dalībvalsts; šādi aspekti ir īpaši svarīgi, lai vienotais tirgus iegūtu nozīmi nākamo eiropiešu paaudžu skatījumā.

4.8.1 EESK atzinīgi vērtē sociālās uzņēmējdarbības sekmēšanu un Komisijas ierosmi veidot politisku satvaru tās potenciāla izmantošanai. Iniciatīvās, kuru mērķis ir sociālā uzņēmējdarbība, jāievēro vienotā tirgus tiesiskā regulējuma pamatprincipi, piemēram, konkurences un valsts atbalsta noteikumi, un būtu jāizmanto tas darbs, ko šajā ziņā paveikusi EESK (13).

4.8.2 EESK ir atbalstījusi Eiropas nodibinājumu statūtu izveidi, taču aicina Komisiju apsvērt, vai likumdevēja iejaukšanās, lai atvieglotu esošo nodibinājumu pārrobežu darbību, nebūtu lietderīgāks papildu risinājums, ņemot vērā zemos izmantošanas rādītājus saistībā ar esošajiem precedentiem, piemēram, Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtiem un Eiropas uzņēmuma statūtiem.

4.8.3 Komisijai ir jāstiprina ES apņemšanās uzlabot korporatīvo pārvaldību, lai turpinātu pilnveidot darba ņēmēju līdzdalību un sekmētu uzņēmumu sniegtās informācijas pārredzamību. Darba ņēmēju tiesības uz informāciju, apspriešanos un līdzdalību, kas izpaužas dažādās darbinieku līdzdalības formās, ir ietvertas Līgumā kā pamattiesības, piemēram, LESD 151. panta 1. daļā minēts dialogs starp darba devējiem un darba ņēmējiem, savukārt 153. panta 1. punktā noteikts, ka Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību vairākās jomās, tostarp f) apakšpunktā konkrēti paredzēta “darba ņēmēju un darba devēju pārstāvība un kolektīva interešu aizsardzība, tostarp kopīgu lēmumu pieņemšana”. Tādējādi publiskajā apspriešanā jāaplūko jautājums par to, kā padarīt pārredzamāku uzņēmumu sniegto informāciju par sociālajiem, vides un cilvēktiesību jautājumiem. Kad Komiteja būs saņēmusi attiecīgo atzinuma pieprasījumu, tā kritiski izvērtēs sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, arī iespēju saglabāt nemainīgu korporatīvās sociālās atbildības pamatu — brīvprātības principu.

4.9.1 Saistībā ar enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu EESK uzsver, ka oglekļa dioksīda nodokļa ieviešanai jābūt kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un energoefektivitātes plāna (EEP) papildinājumam (14). Gaidāms, ka oglekļa dioksīda nodoklis palīdzēs nodrošināt to finansējumu, kas nepieciešams, lai paātrinātu zema oglekļa satura procesu un novatorisku tehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kuras rezultāti tiks veltīti tieši šim mērķim. Nodoklis nedrīkst apdraudēt izaugsmi vai izraisīt politisku vai sabiedrisku pretestību, un tā ieviešana nedrīkst palielināt enerģētisko nabadzību.

4.9.2 Oglekļa dioksīda nodokļa pamatā jābūt drīzāk patēriņam, nevis ražošanai. Komisijai būtu jāsagatavo vispārīgu pamatnostādņu kopums par oglekļa dioksīda aplikšanu ar nodokli, bet sīkāku instrukciju izstrāde būtu jāatstāj pašu dalībvalstu ziņā. Tās varētu pēc saviem ieskatiem piemērot šo nodokli atbilstīgi katras valsts rūpniecības un enerģijas ražošanas struktūrai.

4.9.3 Komiteja atzinīgi vērtē pasākumus, ar kuriem plānots mazināt atsevišķas pretrunas tādās nodokļu jomās kā PVN, enerģētikas nodokļi un uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze. Ir jāgādā, lai dalībvalstīm, atbilstīgi subsidiaritātes principam, būtu garantēta iespēja finansēt savus publiskos pakalpojumus, taču, lai nodrošinātu efektīvāku vienotā tirgus darbību, ir jāpievērš uzmanība arī tām grūtībām, ar kurām vienotajā tirgū ikdienā saskaras iedzīvotāji un MVU un kuru cēlonis ir dažādie nodokļu režīmi un to īstenošana. Ierosinātais finanšu darījumu nodoklis varētu palīdzēt arī ierobežot tādu risku uzņemšanos, kas nav ilgtspējīga.

4.10.1 EESK atbalsta Komisijas ierosmes sociālās kohēzijas jomā. Tās paredz vairāk nekā tikai uzlabot direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošanu, kā Komisija sākotnēji ierosināja savā paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”. Komisija plāno pieņemt tiesību akta priekšlikumu, lai labāk īstenotu direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, un minētajā tiesību akta priekšlikumā iekļaus vai tam pievienos skaidrojumus par sociālo pamattiesību īstenošanu vienotā tirgus ekonomisko brīvību kontekstā. Tādējādi ir paredzēta nevis pārskatīšana, bet gan jauns tiesību akts par direktīvas īstenošanas uzlabošanu. Ir jānovērš pretrunas direktīvas piemērošanā un skaidri jānosaka, kāda ir dalībvalstu kompetence ieviest savus darba standartus un darba attiecību sistēmas, kuru ļoti svarīgs elements ir darba koplīguma slēgšanas sarunas to dažādajās izpausmēs. Šādas precizēšanas gaitā būtu jānoskaidro, vai direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir jāpārskata. Taču tas nenozīmē, ka tāpēc drīkstētu neievērot konkurences noteikumus vai aizliegumu diskriminēt pilsonības dēļ. Ikvienas pašreizējā tiesību akta pārskatīšanas vai jauna tiesību akta pamatā jābūt gan konsultācijām ar sociālajiem partneriem, gan līdzsvaram starp augstiem darba standartiem un ekonomiskajām brīvībām, turklāt ir jārisina problēmas, ko rada nelegālā darba tirgus.

4.11.1 Regulējumu nevar uzskatīt par šķērsli vai slogu, ja tā mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses, tostarp patērētāju un darba ņēmēju tiesību ievērošanu. Ierosinājums vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem, lai mazinātu uzņēmumu, sevišķi MVU, administratīvo slogu, šķiet pareizs lēmums, kas veicinātu uzņēmumiem labvēlīgas vides veidošanos, taču ar to vien nepietiek, un ir pilnībā jāpārskata reglamentējošais slogs, kas Eiropas uzņēmumus padara mazāk konkurētspējīgus starptautiskajā tirgū.

4.11.2 EESK atzinīgi vērtē un atbalsta tādas ierosinātās darbības kā uzņēmumu reģistru savstarpēja savienošana, Eiropas privāto uzņēmumu statūti, kas atbilst sabiedrības vajadzībām, saskaņotāka Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana gan ES, gan dalībvalstu līmenī, taču uzsver, ka ir jāturpina mazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, un pauž cerību, ka Komisija izvirzīs mērķus laikposmam pēc 2012. gada, kad administratīvajam slogam būtu jābūt par 25 % mazākam. Komiteja norāda, ka liekā sloga mazināšana vienmēr ir vēlama, neatkarīgi no tā, vai runa ir par uzņēmumiem, patērētājiem vai pārvaldes iestādēm, taču, lai netiktu apdraudēts sākotnējais tiesiskā regulējuma mērķis, ir vajadzīgs rūpīgs izvērtējums. Komiteja atgādina, ka administratīvais slogs mazinātos arī tad, ja 27 atšķirīgas valstu pieejas aizvietotu ar vienu kopīgu ES pieeju.

4.12.1 EESK atzinīgi vērtē ierosmi izstrādāt tādu līdzsvarotu iepirkuma politiku, kas veicinātu pieprasījumu pēc ekoloģiski ilgtspējīgas, inovatīvas un sociāli atbildīgas attīstības. Uzmanība visā Eiropas Savienībā jāpievērš arī to problēmu risināšanai, ko iepirkumu procedūrās rada korupcija un publisko līdzekļu ļaunprātīga izmantošana. Taču publiskajiem iepirkumiem draud briesmas kļūt pārāk sarežģītiem, lai tos varētu piemērot saskaņoti (15). Vismaz ir jādara viss nepieciešamais, lai stiprinātu pārvaldes iestāžu spēju saskaņoti piemērot publiskā iepirkuma noteikumus, vienlaikus dodot tām iespēju savās specifikācijās iestrādāt jaunās prasības, kādas attiecināmas uz publiskajiem iepirkumiem. Komisijai būtu jāveicina arī rīcības kodeksa plašāka izmantošana pārvaldes iestādēs, lai publiskos iepirkumus padarītu pieejamākus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (16).

4.12.2 Jau kopš vienotā tirgus projekta sākuma 80. gadu vidū ir apspriesta sociālās pamatklauzulas iekļaušana regulējumā. Šo prasību daļēji ņēma vērā 2005. gadā, pārskatot publiskā iepirkuma noteikumus. ES publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšana dotu iespēju pilnībā izmantot spēkā esošo regulējumu, lai publiskā iepirkuma līgumos iekļautu sociālos un vides kritērijus, kas būtu attiecināmi arī uz pakalpojumu sniedzējiem no trešām valstīm, ar noteikumu, ka šādi kritēriji atbilst Lisabonas līgumā noteiktajiem ES tiesību pamatprincipiem.

4.12.3 Komisijas iniciatīvā par publiskajiem iepirkumiem lielāka uzmanība jāpievērš tam, ka ES un tās galveno tirdzniecības partneru publiskā iepirkuma tirgu atvērtība jau ilgstoši ir nelīdzsvarota. Jāapsver, cik lielā mērā var ilgtspējīgi saglabāt ES publiskā iepirkuma tirgu atvērtu, ja trešās valstis turpina piemērot nevienlīdzīgu attieksmi. Tāpēc visiem dalībniekiem — gan dalībvalstīm, gan trešām valstīm — jāievēro ILO ratificētās konvencijas un cilvēktiesības. Šāda politika Eiropas Savienībai būtu aktīvi jāpopularizē starptautiskā līmenī.

5.1 Komiteja atzinīgi vērtē, ka Komisijas paziņojumā atzīta pilsoniskās sabiedrības nozīme un gatavība iesaistīties vienotā tirgus pilnveidošanā. EESK uzsver, ka tās funkcija ir būt par saikni starp Eiropu un organizēto pilsonisko sabiedrību un ka tādējādi Komitejai ir īpaši labas iespējas palīdzēt Komisijai tālāk attīstīt vienoto tirgu. Šajā saistībā Komiteja atgādina Komisijai, ka nepietiek tikai rīkot apspriešanās un ka ir jātop arī redzamam, kā apspriešanās un konsultatīvie atzinumi atspoguļojušies priekšlikumos.

5.2 Vienotā tirgus forumam jākļūst par vietu, kur efektīvi sadarboties gan ES un dalībvalstu/reģionu administratīvajām iestādēm, kas atbild par netraucētu vienotā tirgus darbību, gan galvenajiem procesu dalībniekiem. Komiteja stingri atbalsta komisāra M. Barnier ierosmi par Vienotā tirgus nedēļu, kurā vienkopus pulcētos dalībvalstu pārvaldes iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

5.3 Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) (17) ir galvenais tehniskais līdzeklis, ar ko īstenot dalībvalstu administratīvo iestāžu sadarbību, turklāt tā var kalpot arī par saskarni vienotā tirgus lietotājiem.

5.4 Samazinās eiropiešu atbalsts Eiropas integrācijai, un tas nozīmē, ka vajadzīga intensīvāka un mērķtiecīgāka komunikācijas stratēģija un ka jāmobilizē visi līdzekļi, ar kuriem var nodrošināt vajadzīgo atbalstu gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem, gan iedzīvotājiem, piemēram, SOLVIT, EURES, Eiropas uzņēmumu tīkls, Eiropas Patērētāju centru tīkls, RAPEX utt. Vienotā datu ievades punkta “Tava Eiropa” izveide var palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem, taču tikai tad, ja informācija ir pilnīga, atbilstoša, oficiāla un pieejama. Ir jāsaprot, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzīga iespēja uzdot savus jautājumus arī tieši amatpersonai, nevis paļauties vienīgi uz elektronisku materiālu.

Briselē, 2011. gada 27. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(3) COM(2010) 135 galīgā redakcija (31.03.2010.) un COM(2010) 623 galīgā redakcija (27.10.2010.).

(4) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0245:FIN:LV:PDF.

(16) “Eiropas Paraugprakses kodekss par MVU piekļuves vienkāršošanu publiskā iepirkuma līgumiem”, SEC(2008) 2193.

(17) Plašāka informācija — vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/imi-net/index_lv.html