Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažiem atļautiem nenosakāmu autoru darbu izmantošanas veidiem”

Padome 2011. gada 24. jūnijā un Eiropas Parlaments 2011. gada 23. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažiem atļautiem nenosakāmu autoru darbu izmantošanas veidiem”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 30. augustā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 474. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 21. un 22. septembrī (21. septembra sēdē), ar 131 balsi par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par nenosakāmu autoru darbu izmatošanas veidiem. Sekmīgi īstenojot šo iniciatīvu, varēs plašāk attīstīt digitālās bibliotēkas, piemēram, Europeana (1), un citas sabiedriskās iestādes, kas darbojas sabiedrības interesēs un minētas ierosinātās direktīvas 1. panta 1. punktā, un tādējādi Eiropas iedzīvotāji varēs piekļūt daudzveidīgajam un bagātajam Eiropas kultūras mantojumam.

1.2 Komiteja izstrādā atzinumu par Komisijas neseno paziņojumu, kurā tā ierosina stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) vienotā tirgus izveidei (2). IĪT ir svarīgs priekšnoteikums tehnoloģiju un komerciālajai inovācijai, no kuras būs atkarīga Eiropas ekonomikas atveseļošanās un turpmākā izaugsme (3). IĪT pārvaldība būtiski ietekmē arī Eiropas kultūras uzplaukumu un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

1.3 Komiteja uzskata, ka stratēģiju “Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” nevarēs sekmīgi īstenot, ja nebūs izveidots patiesi funkcionējošs intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus. Tā vairākus gadus ir aicinājusi saskaņot Eiropas un valstu regulējumu, lai sekmētu inovāciju, radošumu un iedzīvotāju labklājību, un tā atbalsta arī iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt to, lai darbiem, precēm un pakalpojumiem varētu piekļūt pēc iespējas lielāks skaits iedzīvotāju (4).

1.4 Komiteja kopumā atbalsta ierosināto direktīvu, ar ko izveido tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu likumīgu pārrobežu piekļuvi tiešsaistē pieejamiem nenosakāmu autortiesību darbiem (5). EESK atzinumā par digitālo programmu Eiropai (6) īpaši atbalstīja pasākumus šā regulējuma ieviešanai, norādot, ka tādējādi varētu risināt problēmas, kas saistītas ar kultūras un ekonomisko sadrumstalotību vienotajā tirgū.

1.5 EESK īpaši atbalsta Eiropas kultūras mantojuma digitalizāciju un vērienīgu izplatīšanu (7). Tā uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt piekļuvi šim materiālam tiešsaistē, lai Eiropā attīstītu zināšanu ekonomiku, un ir būtiski iedzīvotājiem nodrošināt bagātu un daudzveidīgu kultūras dzīvi. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir risināt specifisko problēmu par nenosakāmu autortiesību darbiem.

1.6 Komiteja atzīst, ka direktīva ir nepieciešama, jo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz nenosakāmu autortiesību darbiem, ir ieviesušas tikai nedaudzas dalībvalstis un pastāvošajos valstu tiesību aktos ir paredzēts, ka šādiem materiāliem var piekļūt tikai to teritorijā dzīvojošie pilsoņi.

1.7 Komiteja principā atbalsta direktīvā ierosināto pieeju, kuras pamatā ir četri pīlāri:

1.8 Lai efektīvāk varētu meklēt autortiesību subjektus un plaši izplatīt nenosakāmu autoru darbus, ir būtiski visās jomās izveidot tiešsaistes datu bāzes un tiesību reģistrus, par piemēru ņemot grāmatu publicēšanas jomā pastāvošo instrumentu (8). Komiteja aicina Komisiju atvieglot pārstāvības organizāciju darbu šo instrumentu attīstīšanā.

1.9 EESK uzskata, ka dalībvalstīm jāuztur reģistrs, kurā norādītas attiecīgajā valstī oficiāli apstiprinātās datu bāzes, kurās ierakstāmi to teritorijā veiktās rūpīgās meklēšanas rezultāti kā paredzēts direktīvas 3. panta 4. punktā. Tādējādi citu ES dalībvalstu iestādes zinātu, ka informācija nāk no uzticama un oficiāli apstiprināta avota.

1.10 Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz tradicionālās mūzikas, mutvārdu vēstures, foto un kinematogrāfijas darbu nozīmi ES kultūras mantojumā un aicina, nosakot nenosakāmu autortiesību darbus un tos publicējot, pret šādiem darbiem un attēliem, kas atrodas visu 1. panta 1. punktā minēto iestāžu arhīvos, nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Komiteja atzīmē, ka direktīvas 11. pants dod iespēju direktīvu attiecināt arī uz patlaban neiekļautiem aizsargātiem darbiem, īpaši fonogrammām un individuālām fotogrāfijām, un aicina Komisiju šos darbus pēc iespējas drīzāk iekļaut direktīvas piemērošanas jomā.

1.11 Komiteja atzinīgi vērtē arī Komisijas nodomu noslēgt Saprašanās memorandu starp bibliotēkām, izdevniecībām, autoriem un autortiesību aģentūrām, lai atvieglotu licenču izsniegšanu no aprites izņemto grāmatu digitalizācijai un izplatīšanai (9).

2.1 Komisija intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) stratēģiju (10) ir ierosinājusi saskaņā ar vispārējo mērķi sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietas vienotajā tirgū un uzlabot Eiropas konkurētspēju pasaulē. Šī stratēģija papildina stratēģiju “Eiropa 2020”, “Aktu par vienoto tirgu” (11) un “Digitālo programmu Eiropai” un ir to būtisks elements.

2.2 Nesenajā paziņojumā, par kuru Komiteja pašreiz izstrādā atzinumu, Komisija ierosina izveidot intelektuālā īpašuma tiesību vienoto tirgu (12). Viens no pirmajiem šīs IĪT stratēģijas rezultātiem ir ierosinātā direktīva par nenosakāmu autoru darbu izmantošanas atvieglošanu, kas nodrošinās daudzu kultūras darbu pieejamību tiešsaistē visās dalībvalstīs un līdz ar to dos iespēju plašāk attīstīt Eiropas digitālās bibliotēkas, kas saglabā un izplata Eiropas bagāto kultūras un intelektuālo mantojumu.

2.3 Nenosakāmu autortiesību darbu digitalizācija un izplatīšana ir īpašs kultūras un ekonomikas jomas uzdevums. Tas, ka nav zināms autortiesību subjekts, nozīmē, ka izmantotāji nevar iegūt nepieciešamās licences, piemēram, attiecīgo grāmatu nevar digitalizēt. Nenosakāmu autortiesību darbi veido Eiropas kultūras iestāžu kolekciju nozīmīgu daļu, piemēram, British Library lēš, ka no tās kolekcijā esošajiem autortiesību subjektu darbiem — kopumā 150 miljoni — 40 % ir nenosakāmu autortiesību darbi.

2.4 Komisija tagad ierosina direktīvu, kuras mērķis ir paredzēt visām dalībvalstīm kopējus noteikumus par šo darbu pārvaldību, lai atvieglotu plašus digitalizācijas projektus, kas paredzēti digitālajā programmā Eiropai.

2.5 Komisija ir veikusi ietekmes novērtējumu un analizējusi sešas dažādas iespējas nenosakāmu autortiesību darbu pārvaldībai (13). Tā secināja, ka vislabākā pieeja būtu nenosakāmu autortiesību darbu statusa savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Tādējādi bibliotēkas un ierosinātās direktīvas 1. panta 1. punktā minētās citas iestādes varētu tiesiski paļauties, ka attiecīgajam darbam ir nenosakāmu autortiesību darba statuss. Turklāt, piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, var nodrošināt digitālo bibliotēku kolekcijās iekļauto nenosakāmu autortiesību darbu pieejamību iedzīvotājiem visā Eiropā.

3.1 Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, īstenojot visas iniciatīvas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, nodrošināt līdzsvaru starp autoru un intelektuālā īpašuma subjektu tiesībām un darbu izmantotāju un galapatērētāju interesēm, lai darbiem varētu piekļūt pēc iespējas lielāks skaits iedzīvotāju visās dalībvalstīs.

3.2 Lai atvieglotu IĪT subjektu meklēšanu, Komisija varētu publicēt un regulāri atjaunināt sarakstu, kurā norādītas direktīvas 1. panta 1. punktā minētās iestādes, kas ir atbildīgas par nenosakāmu autortiesību darbu pārvaldību.

3.3 Turklāt šīm iestādēm ir jābūt drošām, ka datu bāzes, kurās ir ierakstīti citā dalībvalstī veiktās rūpīgas meklēšanas rezultāti, ir oficiāli apstiprinātas. Tāpēc dalībvalstīm jāuztur reģistrs, kurā norādītas attiecīgajā valstī oficiāli apstiprinātās datu bāzes, kurās ierakstāmi to teritorijā veiktās rūpīgās meklēšanas rezultāti kā paredzēts direktīvas 3. panta 4. punktā.

3.4 Komiteja atzīmē, ka ierosinātās direktīvas 11. pants dod iespēju direktīvu attiecināt arī uz patlaban nekļautiem aizsargātiem darbiem, īpaši fonogrammām un individuālām fotogrāfijām. Neraugoties uz šo pārskatīšanas klauzulu, minētie kultūras darbi pēc iespējas ātrāk jāpublicē.

3.4.1 Tradicionālā mūzika un mutvārdu vēsture ir ļoti svarīgs Eiropas kultūras mantojums, un Eiropas Savienībā ir ļoti plašs šādu materiālu arhīvs, ko glabā ne tikai sabiedriskās raidorganizācijas, bet arī citas 1. panta 1. punktā minētās iestādes. Uz visu šo audio un audiovizuālo materiālu jāattiecina tādi paši meklēšanas, klasificēšanas un izmantošanas noteikumi, kas attiecas uz citiem direktīvas 1. panta 2. punktā minētajiem materiāliem.

3.4.2 Arī foto un kinematogrāfijas materiāls ir īpaši bagāts informācijas avots, kas sniedz zināšanas un izpratni par Eiropas vēsturi un attīstību. Ja šādi darbi ir klasificējami kā nenosakāmu autortiesību darbi, jāpieliek visas pūles, lai šo materiālu izplatītu ārpus sabiedrisko iestāžu slēptajiem arhīviem.

Briselē, 2011. gada 21. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1) Europeana iedzīvotājiem dod iespēju izmantot Eiropas muzeju, bibliotēku, arhīvu un audiovizuālo kolekciju digitālos resursus. Šo projektu finansē Eiropas Komisija, un to uzsāka 2008. gadā, lai sabiedrība varētu piekļūt Eiropas kultūras un zinātnes mantojumam. Skatīt: www.europeana.eu.

(2) COM(2011) 287 galīgā redakcija “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotā tirgus”.

(3) Skatīt: “Eiropa 2020, Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010) 2020 galīgā redakcija), “Gada izaugsmes pētījums 2011” (COM(2011) 11 galīgā redakcija), “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245 galīgā redakcija), “Akts par vienoto tirgu” (COM(2011) galīgā redakcija),“Inovācijas savienība” (COM(2010) 546 galīgā redakcija).

(5) Nenosakāmu autortiesību darbi ir, piemēram, grāmatas, avīžu vai žurnālu raksti, ko joprojām aizsargā autortiesības, bet kuru autortiesību subjekti nav zināmi un tādējādi nav iespējams iegūt šo darbu izmantošanas licences. Tas attiecas arī uz kinematogrāfijas un audiovizuāliem darbiem. Nenosakāmu autortiesību darbi ir iekļauti Eiropas bibliotēku kolekcijās.

(8) ARROW: Accessible Registries of Rights Information and Orphan Works towards Europeana ir projekts, ko īsteno Eiropas valstu bibliotēku, izdevniecību un kolektīvās pārvaldības organizāciju konsorcijs, kurā autorus pārstāv arī nozīmīgākās Eiropas asociācijas un viņu valstu organizācijas. Skatīt: www.arrow-net.eu.

(10) COM(2011) 287 galīgā redakcija “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus”.

(11) COM(2011) 206 galīgā redakcija, “Akts par vienoto tirgu – divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” ”.

(13) SEC(2011) 615 galīgā redakcija “Pārrobežu piekļuve nenosakāmu autortiesību darbiem — ietekmes novērtējums”.