Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” ”

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 7. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” ”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 20. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 473. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 13. un 14. jūlijā (13. jūlija sēdē), ar 123 balsīm par, 5 balsīm pret un 9 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 EESK ir gandarīta par Eiropas Savienības jauno kompetenci tiešo ārvalstu ieguldījumu (TĀI) jomā un to, ka šis solis paver iespējas spēcīgākai un konsekventākai ieguldījumu aizsardzībai attiecībās starp dalībvalstīm un trešajām valstīm. Komiteja atbalsta visaptverošu sistēmu, tomēr tā nedrīkst būt pārāk ierobežojoša. Ir būtiski, gādājot par ieguldītāju drošību, vienlīdz ievērot gan ES uzņēmēju, gan attīstības valstu intereses. ES ekskluzīvā kompetence palielina ES spējas aizstāvēt savas intereses, tāpēc tā varētu palielināt ES ietekmi un uzlabot piekļuvi svarīgāko trešo valstu tirgum, vienlaikus aizsargājot ieguldītājus un tādējādi uzlabojot Eiropas starptautisko konkurētspēju.

1.2 Mēs īpaši atzinīgi vērtējam paziņojumā pausto apstiprinājumu tam, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politikai “jāatbilst” un jābūt saskaņotai ar ekonomikas politiku un citām Savienības politikas jomām, tostarp “vides aizsardzības, pienācīga darba, veselības un drošības darba vietā” jomās, kā arī attīstības jomā. ES ieguldījumu politika nedrīkst būt pretrunā ar nevienas minētās politikas jomas mērķiem: Komiteja aicina, lai turpmākajos vai atjauninātajos ES ieguldījumu līgumos abām pusēm tiktu nodrošināta pietiekama rīcības brīvība attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem specifiskajiem ilgtspējīgas attīstības aspektiem. Ir arī jānodrošina, lai ieguldītāji, cenšoties veidot un saglabāt vispārējo konkurētspēju, pilnībā ievērotu ilgtspējīgas attīstības prasības. Lai ES spētu saglabāt konkurētspēju laikā, kad ekonomikā notiek straujas izmaiņas un pasaulē ievērojami mainās ekonomiskās varas sadalījums, izšķirīga nozīme ir efektīvai ES ieguldījumu stratēģijai.

1.3 Komiteja piekrīt tam, ka vienots modelis, ko piemēro visiem ieguldījumu nolīgumiem ar trešām valstīm, nav nedz vajadzīgs, nedz arī vēlams. Tomēr Eiropas Savienībai, slēdzot ieguldījumu nolīgumus, ir jāievēro mērķis radīt atvērtu ieguldījumu vidi, vienlaikus nodrošinot ES ieguldītāju efektīvu aizsardzību un iespēju viņiem pietiekami brīvi darboties valstīs, kurās tiek veikti ieguldījumi. Lai ieguldītāji varētu darboties ar peļņu, ir būtiski radīt viņiem šādu vidi, turklāt arī pakāpeniski atceļot ieguldījumu ierobežojumus un nodrošinot pietiekamu aizsardzību, ietverot noteikumus par valsts režīmu, taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un tiesības brīvi veikt līdzekļu pārskaitījumus.

1.4 Mēs arī uzsveram, ka visu spēkā esošo dalībvalstu divpusējo ieguldījumu nolīgumu atcelšana piecu gadu laikā ievērojami un strauji pasliktinātu stāvokli jau veikto ieguldījumu jomā, kā arī negatīvi ietekmētu nodarbinātību un sociālo aizsardzību, tomēr tas nenozīmē, ka minētos nolīgumus nevajadzētu ņemt vērā, veicot pārskatīšanu ar mērķi turpmāk nodrošināt saskaņotāku, pārredzamāku un līdzsvarotāku ES pieeju.

1.5 Tāpēc Komiteja mudina Eiropas Savienību izmantot šo iespēju, lai uzlabotu un atjauninātu pašlaik apspriežamos ieguldījumu nolīgumus, balstoties uz savu “stipro pušu” sniegtajām priekšrocībām, nevis atdarinot citu valstu paraugus. Eiropas Savienībai ir jāseko līdzi aktualitātēm starptautisko ieguldījumu tiesību jomā un ieguldījumu politikā un praksē (tostarp ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanā), lai nodrošinātu, ka ES attieksme un rīcība saistībā ar turpmākajiem ieguldījumu līgumiem un ieguldījumu sadaļām brīvās tirdzniecības nolīgumos ir mūsdienīga un ilgtspējīga.

1.6 Mēs pilnībā atbalstām Komisijas nolūku galvenokārt koncentrēties uz sarunām ar valstīm, kurām ir liels tirgus potenciāls, bet ārvalstu ieguldītāji nav pietiekami aizsargāti, un tas attiecas uz sarunām ar paziņojumā “Globālā Eiropa” minētajām nozīmīgākajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. Komiteja atzinīgi vērtē arī norādi par to, ka tādējādi nevajadzētu izslēgt nevienu no turpmākajām daudzpusējām iniciatīvām.

1.7 Mēs arī mudinām Komisiju izmantot ieguldījumu aizsardzības nolīgumus kā iespēju veicināt tādus ilgtermiņa ieguldījumus attīstības valstīs, kas sniedz ieguvumus ekonomikai, piemēram, augstas kvalitātes un pienācīgu nodarbinātību, infrastruktūras uzlabojumus un zināšanu nodošanu.

1.8 Komiteja pauž nožēlu, ka paziņojumā nav pievērsta pietiekama uzmanība ES starptautiskās ieguldījumu politikas mijiedarbībai un saiknei ar ES attīstības programmu, īpaši attiecībā uz ĀKK valstīm, vismazāk attīstītajām valstīm un vēl nepabeigtajām sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem.

1.9 Atvērtība TĀI plūsmai abos virzienos līdz šim sniegusi Eiropas Savienībai ievērojamus ieguvumus, tomēr paziņojumā diemžēl nav pievērsta uzmanība stratēģiski nozīmīgāko Eiropas uzņēmumu iespējamajai pārņemšanai.

1.9.1 Komisija skaidri un pamatoti uzsver, ka Eiropas Savienībai jābūt atvērtai ieguldījumiem, tomēr Komisijai vajadzētu pievērst vairāk uzmanības arī tam, kā to nodrošināt un uzraudzīt. Komisijai vajadzētu risināt arī sarežģīto jautājumu par savstarpīgumu ar trešajām pusēm ieguldījumu jomā, vienlaikus izvairoties no pieejas, kas paredz jebkādu vienkāršotu divpusēju apmaiņu.

1.10 Komiteja uzskata: kad vien tas iespējams, ES vispārējās tirdzniecības sarunās jācenšas iekļaut arī sadaļa par ieguldījumiem, un, ja attiecīgie nolīgumi paredz pilsoniskās sabiedrības forumu izveidi, pilsoniskajai sabiedrībai uzticētajos uzraudzības uzdevumos ir jāiekļauj arī ieguldījumu aizsardzība.

2.1 Komisijas paziņojums “Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” izriet no Lisabonas līguma. Ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu tiešie ārvalstu ieguldījumi visbeidzot ir pirmoreiz iekļauti ES kopīgajā tirdzniecības politikā, savukārt 206. pants paredz, ka Eiropas Savienība veicina “starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu”. Paziņojumā norādīts, ka “ieguldījumi iezīmē jaunu kopējās tirdzniecības politikas robežu”, tomēr “paziņojums ir vienīgi pirmais solis” attiecīgās ES politikas veidošanā, un atbildes reakcijas uz paziņojumu nozīmīgi ietekmēs tās turpmāko virzību.

2.2 Lisabonas līgums paredz nozīmīgu ietekmes pārdali ES ārpolitikā: visi tās aspekti (tirdzniecība, ieguldījumi, attīstība, paplašināšanās) ir ciešāk jāintegrē un jāsaskaņo un arī jānodrošina daudz lielāka koordinācija.

2.3 Paziņojuma mērķis ir meklēt risinājumus, kā Savienība varētu veidot starptautisko ieguldījumu politiku, kas palielina ES konkurētspēju un tādējādi palīdz sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus, vienlaikus saglabājot ieguldījumiem atvērtu vidi.

2.4 Tomēr Komiteja nav saņēmusi pieprasījumu izstrādāt atzinumu par vienlaikus pieņemto priekšlikumu regulai, ar ko nosaka reālus pārejas pasākumus spēkā esošajiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm; minētais priekšlikums daudziem rada bažas, lai arī Komisija uzsver, ka regula neparedz minēto līgumu pārstrādāšanu. Pašlaik dalībvalstīs spēkā ir vairāk kā 1 100 divpusējo tirdzniecības nolīgumu ar 147 trešām valstīm; Vācija noslēgusi aptuveni 120 nolīgumu, savukārt Īrija — nevienu. No pārējām valstīm, kas bija ES dalībvalstis jau pirms 2004. gada, vienīgi Grieķija un Dānija noslēgušas mazāk nekā 50 divpusējās tirdzniecības nolīgumu, savukārt no jaunākajām dalībvalstīm vienīgi Čehija un Rumānija noslēgušas 60 vai vairāk nolīgumu.

2.5 Komisija ierosina piecu gadu laikā pārskatīt pašlaik spēkā esošos nolīgumus un ziņot par to Parlamentam un Padomei. Par sevišķi svarīgu ir jāuzskata stabilitātes un tiesiskā noteiktības nodrošināšana ieguldītājiem. Tomēr uz Komisiju tiek izdarīts zināms spiediens piecu gadu laikā atcelt visus starptautiskās tirdzniecības nolīgumus. Tas ievērojami un strauji pasliktinātu stāvokli jau veikto ieguldījumu jomā, iespējams, negatīvi ietekmējot nodarbinātību un iesaistītos uzņēmumus, kā arī sociālās aizsardzības jomu un turpmākās pensijas Eiropā, jo ļoti daudz pensiju fondu līdzekļu ir ieguldīti minētā veida uzņēmumos. Tomēr Eiropas Savienībai ir jāvērtē spēkā esošie divpusējie ieguldījumu nolīgumi saistībā ar vispārējām aktualitātēm starptautisko ieguldījumu tiesību jomā, ieguldījumu politikā un praksē un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanā, lai turpmāk nodrošinātu saskaņotāku, pārredzamāku un ilgtspējīgāku ES ieguldījumu politiku un ES pieeju līgumslēgšanas sarunām.

2.6 ES jaunajai kompetencei TĀI jomā ir jārada reālas iespējas nodrošināt spēcīgāku un konsekventāku aizsardzību ieguldījumiem, ko veic starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī veicināt tādus ilgtermiņa ieguldījumus attīstības valstīs, kas sniedz ieguvumus ekonomikai, piemēram, augstas kvalitātes pienācīgu nodarbinātību, infrastruktūras uzlabojumus un zināšanu nodošanu. Tas varētu arī palīdzēt mazināt ievērojamo migrācijas slogu, ar ko pašlaik saskaras ES.

2.7 Lēmumi par ieguldījumiem neapšaubāmi izriet no apsvērumiem, kas balstīti uz tirgus novērtējumu, bet ar ieguldījumiem saistītos jautājumus bieži risina, tos sadalot divos aspektos — “piekļuve tirgum” un “aizsardzība”. Paziņojums galvenokārt attiecas uz “aizsardzību”, bet risināti arī citi jautājumi, tostarp atvērtība ārvalstu ieguldītājiem un iespējas nodrošināšana ieguldītājiem “darboties atvērtā, pienācīgi un taisnīgi regulētā uzņēmējdarbības vidē gan uzņēmējvalstī, gan pāri tās robežām”.

2.7.1 Ar piekļuvi ieguldījumu tirgum saistītos jautājumus jau risina gan daudzpusējos, gan divpusējos ES līmeņa nolīgumos (pakalpojumi ir viens no svarīgākajiem jautājumiem pašlaik notiekošajās Dohas sarunās). Nav skaidri saprotams, vai paziņojums attiecas arī uz portfeļa ieguldījumiem, ko Eiropas Savienības Tiesa raksturo kā “vērtspapīru iegūšanu kapitāla tirgū, kas realizēta vienīgi ar nodomu veikt kapitāla ieguldīšanu, bez nodoma ietekmēt uzņēmuma vadību” (1) — to, kā arī jebkuras iespējamas režīma atšķirības, vajadzētu precizēt.

3.1 Par pamatu izmantojot Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, paziņojumā norādīts: “parasti uzskata” ka TĀI ietver “visus ārvalstu ieguldījumus, kuri tiek izmantoti, lai izveidotu ilgstošas un tiešas saites ar uzņēmumu, kuram darīts pieejams kapitāls, lai veiktu saimniecisko darbību” vai “kapitāla plūsmu no ieguldītāja uz uzņēmumu, kas atrodas citā valstī”. Neiekļaujot galīgo definīciju, Komisija nodrošina sev lielāku rīcības brīvību, jo apstākļi ar laiku var mainīties, tomēr tas var palielināt arī tiesisko nenoteiktību, radot apstākļus, kas nav ieguldījumiem vislabvēlīgākie. Ar precīzāku ieguldījumu definīciju vajadzētu stiprināt un nevis vājināt ieguldītāju aizsardzību vai ierobežot darbības brīvību.

3.2 Daudzi uzskata, ka ar ieguldījumiem saistītie jautājumi varētu kļūt nozīmīgāki par tirdzniecības jautājumiem, īpaši attiecībā uz piekļuvi tirgum jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. ES uzņēmēju un ražotāju ārvalstīs veikto TĀI apjoms pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis — tas saistīts ar globalizācijas procesu paātrināšanos. Lielākajai daļai uzņēmumu, ievērojot ražošanas salīdzinošās izmaksas, ir izdevīgāk veikt ražošanu vietā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk galapatērētāju tirgum, un tas ir īpaši svarīgi, veidojoties jaunam tirgum, sevišķi nozīmīgākajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Minētā tendence var vēl pastiprināties: jau tagad resursu ieguvi un ražošanu var viegli pārcelt uz citu valsti, un tas jau notiek, jo dalībvalstīs un reģionos ir atšķirīgi noteikumi par biotehnoloģiju izmantošanas pieļaujamību.

3.2.1 Starptautiskās piegādes un ražošanas ķēdes var aptvert daudzas valstis — piemēram, Eiropas tirgum paredzēts mobilais telefons var būt ražots Ķīnā, izmantojot augsta līmeņa tehnoloģiju no vēl kādas citas Austrumāzijas valsts. Jāuzsver, ka Eiropas Savienībā no Austrumāzijas ievesto preču apjoms pēdējās desmitgades laikā nav būtiski mainījies (svārstoties no 21 % līdz 26 %), lai arī pēdējo gadu laikā gandrīz divkāršojusies no Ķīnas ievesto preču kopējā vērtība — no 117 miljardiem euro 2005. gadā tā pieaugusi līdz 200 miljardiem euro 2008. gadā. Pirms Ķīna iestājās Pasaules tirdzniecības organizācijā, preces minētajā vērtībā Eiropas Savienībā ieveda no citām valstīm. Savukārt vairāk nekā pusi Ķīnas eksporta veic uzņēmumi, kas pieder Ķīnā ieguldījumus veikušiem ārvalstniekiem; elektronikas nozarē to īpatsvars ir pat 65 %.

3.3 Tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem ir liela nozīme ES starptautiskās uzņēmējdarbības stratēģijā. Paziņojumā ir izklāstīti galvenie iemesli, kāpēc tas tā ir. Daudz ES uzņēmumu (piemēram, tekstilpreču nozarē) ir pārvietojuši ražošanu uz Ķīnu, lai saglabātu konkurētspēju un spētu arī turpmāk finansēt nozīmīgas aktivitātes, ko tie īsteno izcelsmes valstī, sevišķi pētniecības un izstrādes jomā. Eiropas Savienības kopējie ieguldījumi Ķīnas uzņēmumos 2009. gadā sasniedza 5,3 miljardus euro, savukārt Ķīnas ieguldījumi ES uzņēmumos kopā sasniedza vien 0,3 miljardus euro (2). Paziņojumā norādīts, ka “pārskatot pašreizējo stāvokli TĀI un nodarbinātības pētniecības jomā (…), tomēr nav konstatēts, ka ārupējiem ieguldījumiem kopumā būtu kāda izmērāma negatīva ietekme” (3), tomēr Komisija atzīst: “kaut arī kopumā bilance ir pozitīva, tomēr konkrētās nozarēs, ģeogrāfiskā teritorijā un/vai atsevišķos gadījumos noteikti varētu būt arī negatīva ietekme”. Tas varētu attiekties uz zemāk kvalificētu darbaspēku.

3.3.1 Paziņojumā arī minēts, ka pieaug nozīmīgāko jauno tirgus ekonomikas valstu relatīvā daļa pasaules TĀI plūsmā. ES ir tirgus līderis gan iekšupējo, gan ārupējo TĀI jomā, par ko liecina gan tas, ka Indijas un Ķīnas uzņēmumi pārpērk ES uzņēmumus (piemēram, Corus, Volvo), gan arī tas, ka Eiropā jau ilgstoši un plaši pazīst un lieto daudzas preces, ko ražojuši ASV un Japānas uzņēmumi (īpaši automobiļu nozarē).

3.3.2 Paziņojumā uzsvērts, ka atvērtība abu virzienu tiešajām ārvalstu investīcijām sniegusi Eiropas Savienībai ievērojamus ieguvumus, tomēr nav pievērsta uzmanība stratēģiski nozīmīgāko Eiropas uzņēmumu iespējamajai pārņemšanai. Plašsaziņas līdzekļos izskanējuši pieņēmumi, ka varētu veidot ES struktūru, kurai būtu pilnvaras izvērtēt un aizliegt minētā veida pārņemšanu. Piemēram, lai arī 1989. gadā ES aizliedza augsto tehnoloģiju uzņēmumu pārņemšanu, Ķīna ir mēģinājusi iepirkt aktīvus (un valdību obligācijas), jo īpaši dalībvalstīs, kurām ir lieli parādi, kā arī pārņemt progresīvākos augsto tehnoloģiju uzņēmumus. Anglijas banka prognozē, ka Ķīnas uzkrājums līdz 2050. gadam varētu sasniegt 40 % no G20 valstu kopīgā uzkrājuma, kamēr ASV uzkrājuma īpatsvars būs vien 5 %. Minētos jautājumus Kanādā risina ar Kanādas ieguldījumu aktu, savukārt ASV ar tiem nodarbojas Ārvalstu ieguldījumu komiteja. Komisija nepārprotami un pamatoti uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jābūt atvērtai ieguldījumiem, tomēr vajadzēt pievērst vairāk uzmanības arī tam, kā to nodrošināt un uzraudzīt, risinot arī sarežģīto jautājumu par savstarpīgumu ar trešajām pusēm ieguldījumu jomā, vienlaikus izvairoties no visiem mehānismiem, kuru pamatā vienkāršotas divpusējas apmaiņas pieeja.

4.1 Veidojot visaptverošu ES starptautisko ieguldījumu politiku, ir jāņem vērā daudzi aspekti. Ieguldījumus veic, izvērtējot stāvokli tirgū, tomēr tikpat svarīga ir atvērta ieguldījumu vide, lai ieguldītāji varētu gūt peļņu, kā arī iespēja pietiekami brīvi darboties un pakāpeniska ieguldījumu ierobežojumu atcelšana, vienlaikus nodrošinot pietiekamu aizsardzību. Jāietver arī noteikumi par valsts režīmu, taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un noteikumi, kas ļauj brīvi veikt līdzekļu pārskaitījumus. Tas ir būtiski, ja tirdzniecību, no kuras “atkarīga mūsu labklājība” (4), paplašina uz nozīmīgākajām trešām valstīm un citām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm.

4.2 Ieguldījumu politika bija viens no “Singapūras jautājumiem”, ko Eiropas Savienība 1997. gadā iekļāva gaidāmajās Pasaules tirdzniecības organizācijas Dohas sarunām, bet vēlāk, 2003. gadā Kankūnā, to atmeta, cenšoties panākt kompromisu. Tad, kad vajadzēja iesaistīt attīstības valstis, minēto jautājumu atkal iekļāva ES svarīgākajos mērķos, to nosakot ar Komisijas 2006. gada paziņojumu par tirdzniecību “Globālā Eiropa”, kas attiecas uz lielāko daļu no ES pašreizējām sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Komisijas pašreizējā paziņojuma pamatā ir 2006. gada paziņojumā izmantotā pieeja un pievērsta uzmanība 2006. gadā jau apzinātajām valstīm un reģioniem, vienlaikus uzsverot, ka nevajadzētu izslēgt nevienu no turpmākajām daudzpusējām ierosmēm (5).

4.3 Kanādai, kas paudusi ieinteresētību iekļaut ieguldījumu aizsardzību ekonomikas un tirdzniecības nolīgumos, kuru noteikumus tā pašlaik apspriež ar Eiropas Savienību, ir augsti ieguldītāju aizsardzības standarti, tā ieņem augstu vietu Pasaules bankas darījumu vienkāršības indeksā un arī tās ieguldījumu plūsmas rādītāji ir augsti. Tomēr daudzu citu paziņojumā “Globālā Eiropa” un šajā Komisijas paziņojumā minēto valstu rādītāji nav tik augsti (izņēmums ir Singapūra). No 183 valstīm, kas iekļautas minētajā Pasaules bankas indeksā, Ķīna (neskaitot Honkongu) ir 89. vietā, Krievija — 120. vietā, Brazīlija — 129. vietā un Indija — 133. vietā. Arī ieguldītāju aizsardzības līmenis minētajās valstīs ir zems. Normatīvā vide tajās vēl ne tuvu nav labvēlīga uzņēmējdarbībai. Būtu patiešām lietderīgi galvenokārt koncentrēties uz sarunām ar valstīm, kurām ir liels tirgus potenciāls, bet kurās ārvalstu ieguldītāji nav pietiekami aizsargāti.

4.3.1 Arī Singapūra un Indija pieprasījušas brīvās tirdzniecības nolīgumos, kurus tās pašlaik apspriež ar Eiropas Savienību, iekļaut sadaļas par ieguldījumu aizsardzību. Atbilstoši ierosinātajam, jācenšas noslēgt atsevišķus ieguldījumu nolīgumus ar Ķīnu un Krieviju (6), jo vispārējās sarunas ar minētajām valstīm progresē ārkārtīgi lēni. Pastāv viedoklis, ka arī Krievija būtu ieinteresēta. ES uzņēmumi Ķīnā joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem, arī intelektuālā īpašuma tiesību, iepirkumu un augsto tehnoloģiju jomā. Savukārt Brazīlija nelokāmi noraida ieguldījumu sadaļas iekļaušanu visos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar Mercosur valstīm, tāpēc par to nav iespējams vienoties arī, piemēram, ar Venecuēlu.

4.4 Londonas Ekonomikas skolas pētījumā (7) norādīts, ka ekskluzīva kompetence attiecīgajā jomā nostiprinās ES ietekmi, un Komiteja to vērtē atzinīgi. Pētījumā norādīts, ka Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma valstis kopš 1990. gada ieguldījumu jomas regulējumu ir veidojušas ar visaptverošu nolīgumu starpniecību, un tas ir netieši kaitējis ES ieguldītāju interesēm (lai arī daži nolīgumi ietver jaunākās dalībvalstis). Pētījumā arī minēts, ka vienota ES politika, kas palielinās ES spēju aizstāvēt savas intereses, ļaus Eiropas Savienībai labāk piekļūt nozīmīgāko trešo valstu tirgum, vienlaikus aizsargājot ieguldītājus un tādējādi uzlabojot Eiropas starptautisko konkurētspēju.

4.4.1 Komiteja piekrīt Londonas Ekonomikas skolas viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir jāizmanto šī iespēja, lai atjauninātu pašlaik apspriežamos ieguldījumu līgumus. Tomēr tai vajadzētu tos veidot atbilstoši savām stiprajām pusēm, nevis atdarināt Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma valstu paraugu.

5.1 Daudzi ir nobažījušies par to, ka turpmāk ieguldījumu sarunas tiks pastiprināti politizētas, arī tāpēc, ka LESD 205. pants nosaka: ES kopējās tirdzniecības politikas pamatā ir ES starptautiskās darbības vispārējie principi, tostarp demokrātijas un tiesiskuma veicināšana, cilvēktiesību ievērošanas veicināšana un ilgtspējīgas attīstības sekmēšana ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Komiteja nepievienojas minētajām bažām un uzskata, ka minētie apsvērumi ir obligāti jāņem vērā.

5.2 Jaunākajos divpusējās tirdzniecības nolīgumos, ko noslēgušas Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma valstis, iekļauti noteikumi par aizsardzību pret netiešu ekspropriāciju, savukārt dalībvalstu divpusējās tirdzniecības nolīgumos minētā veida noteikumus paredz reti. Tas palielina risku, ka strīda gadījumā tiks iesaistīta šķīrējtiesa, un tas noteikti nav efektīvākais sadarbības veids. Komiteja īpaši rūpīgi sekos līdzi minētajam jautājumam, tāpat kā jautājumam par noteikumiem ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un citiem normatīviem pasākumiem, kas nepārprotami ir sabiedrības interesēs (8), īpaši ja ir grupas, kas uzskata, ka minētā veida noteikumi rada šķēršļus.

5.3 Kā jau norādīts, EESK atzinīgi vērtē paziņojumā pausto apstiprinājumu tam, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politika ir jāsaskaņo ar citām ES politikas jomām, tostarp “vides aizsardzības, pienācīga darba, veselības un drošības darba vietā” jomās, kā arī attīstības jomā. Cik vien iespējams, jācenšas ES vispārējās tirdzniecības sarunās iekļaut arī sadaļu par ieguldījumiem. Ja attiecīgie nolīgumi paredz pilsoniskās sabiedrības forumu izveidi (9), pilsoniskajai sabiedrībai piešķirtajos uzraudzības uzdevumos ir jāiekļauj arī ieguldījumu aizsardzība.

5.4 Paužot viedokli par paziņojumu “Globālā Eiropa”, Komiteja aicināja turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus par īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai. Minēto noteikumu vidū ir arī astoņas svarīgākās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un nozīmīgākās vides konvencijas. Komiteja uzskata, ka minēto aspektu uzraudzība ir jāietver ikvienas jaunās Kopienas atbalsta shēmas uzdevumos, kas saistīti ar ieguldījumu jomu, arī lai mazinātu iespēju, ka uzņēmējvalsts strīda gadījumā varētu nekorekti izmantot ar vidi vai sociālo jomu saistītus argumentus. Tomēr jānorāda, ka Kanāda ir ratificējusi vienīgi piecas no attiecīgajām Starptautiskās darba organizācijas konvencijām, Koreja — četras un ASV — tikai divas.

5.4.1 Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ar CARIFORUM valstīm (2008) ietverta nepārprotama apņemšanās ieguldījumu piesaistīšanas nolūkā nepazemināt vides vai nodarbinātības standartus, kā arī noteikumi par ieguldītāju uzvedību (72. pants) — proti, ieguldītājiem ir jāievēro minētie standarti, jāizvairās no koruptīvas prakses un jāsaglabā saikne ar vietējo sabiedrību. Ir arī jānodrošina, lai ieguldītāji, cenšoties uzturēt un saglabāt vispārējo konkurētspēju, pilnībā ievērotu ilgtspējīgas attīstības prasības. Tāpat Eiropas Savienības ieguldītāji ārvalstīs ir jāaizsargā no neizdevīgāka stāvokļa salīdzinājumā ar šajās ārvalstīs esošajiem vietējiem konkurentiem, kuriem tiek piemēroti zemāki standarti.

6.1 Viena no svarīgākajām jomām, kurai, mūsuprāt, paziņojumā nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības, ir ES starptautiskās ieguldījumu politikas mijiedarbība un saikne ar ES attīstības programmu, jo īpaši attiecībā uz sadarbību ar ĀKK valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, kā arī saistībā ar vēl nepabeigtajām sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem. ES attieksme pret Āfriku ļoti atšķiras no ES attieksmes pret Ķīnu. Ķīna, meklējot jaunus izejmateriālu avotus un iespējas veikt jaunus ieguldījumus, ir izveidojusi partnerību ar vairākām Āfrikas valstīm, koncentrējoties uz ieguldījumiem kā uzņēmējdarbības veidu, nevis kā instrumentu attīstības atbalstam.

6.2 Eiropas Savienībai ir jāveicina tas, lai attīstības valstīs veiktu ilgtermiņa ieguldījumus, kas sniedz ieguvumu to ekonomikai, piemēram, pienācīga darba infrastruktūru un zināšanu nodošanu. Tas būtu jāiekļauj Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu iniciatīvā, kuras galvenie mērķi ir saistīti ar attīstību.

6.2.1 Komiteja jau iepriekš (10) ir norādījusi, ka Āfrikas saimnieciskās attīstības “galvenais priekšnoteikums ir iekšējā tirgus paplašināšana, lai sekmētu Āfrikas valstu izaugsmi, tādējādi nodrošinot stabilitāti kontinentā un tā vietu pasaules ekonomikā. Reģionālā integrācija un iekšējā tirgus attīstība ir atbalsta punkti — tramplīni, kas ļaus Āfrikai veiksmīgi iesaistīties pasaules tirdzniecībā”. EESK atkārto minēto viedokli arī saistībā ar ES ieguldījumu politiku.

Briselē, 2011. gada 13. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(5) Komitejas viedoklis par daudzpusējiem un divpusējiem nolīgumiem plašāk izklāstīts atzinumā CESE OV C 211, 19.8.2011, 82. lpp.

(7) “The EU Approach to International Investment Policy after the Lisbon Treaty”, Study by the LSE and others, 2010.

(8) Komitejas viedoklis par ilgtspējīgas ietekmes novērtējumiem un ES tirdzniecības politiku ir izklāstīts atzinumā CESE OV C 218, 23.7.2011, 14. lpp.

(9) Noteikumi par pilsoniskās sabiedrības foruma izveidi ir iekļauti ekonomisko partnerattiecību nolīgumā ar CARIFORUM valstīm un brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Centrālameriku, savukārt nolīgumā ar Koreju iekļauti noteikumi par ilgtspējīgās attīstības noteikumu īstenošanas uzraudzību.