23.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/124

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka Eiropas kopējā lauksaimniecības politika un tās stabila pārvaldība ir svarīga visai pārtikas piegādes ķēdei un lauksaimniekiem. Lauksaimniekus ļoti bieži apgrūtina KLP sarežģītās un traucējošās administratīvās procedūras. Ja priekšlikums par KLP reformēšanu un saskaņošanu palielinās administratīvo efektivitāti un paplašinās iestāžu rīcības brīvību, tad tas ir pamatots.

1.2

EESK vērš īpašu uzmanību uz apstākli, ka dažas no jaunajām pilnvarām varētu dalībvalstīm radīt augstākas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar maksājumu aģentūru un sertificējošo iestāžu darbību. Īstenojot priekšlikumu, būtu jānovērš šī problēma.

1.3

EESK uzskata, ka būtu jāsniedz papildu paskaidrojumi par to pilnvaru apjomu, kas jāpiešķir, lai pieņemtu deleģētos aktus. Attiecīgie noteikumi ir jāformulē skaidrāk un precīzāk nekā Komisijas priekšlikumā.

1.4

EESK uzskata, ka pamatregulā ir svarīgi iekļaut visus galvenos noteikumus, kas lauksaimniecības politikas pamatprincipus pārvērš konkrētās darbībās. Citās jomās pilnvaras var nodot Komisijai. Īstenošanas pilnvaru apjomam lauksaimniecības politikas jomā jābūt pietiekami plašam, lai to varētu efektīvi pārvaldīt.

1.5

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija, pieņemot deleģētos aktus, nodrošinātu plašu apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem. Atklāts un plašs konsultāciju process var mazināt nenoteiktību un neskaidrības, kas radušās reformas sagatavošanas gaitā. Dalībvalstīm jābūt pietiekamām iespējām piedalīties īpašu noteikumu izstrādē.

1.6

EESK sagaida, ka grozījumi, kas ir ierosināti, lai saskaņotu ES lauksaimniecības politikas finansēšanu un pārvaldību, nodrošinās arī vienkāršošanu un birokrātiskā sloga mazināšanu. Diemžēl bez ekspertu atbalsta ir patiešām sarežģīti izprast un interpretēt attiecīgos finanšu noteikumus. Tādēļ vienkāršošanas process ir jāturpina un jāpaātrina.

2.1

Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā noteikts, ka likumdevējs var deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus.

2.2

LESD 291. pantā noteikts, ka ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, un likumdevējs var piešķirt Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu īstenošanas aktus.

2.3

Komisijas priekšlikuma mērķis: balstoties uz tiesību aktu, piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus (LESD 290. pants) vai īstenošanas noteikumus (LESD 291. pants) atsevišķās jomās. Attiecībā uz deleģētājām pilnvarām Komisijas kompetenci katrā atsevišķā gadījumā nosaka tiesiskais regulējums. Komisija apspriežas ar dalībvalstu ekspertiem, pieņemot deleģētos aktus, bet komitoloģijas procedūra šajos gadījumos netiek ievērota. Tomēr Komisija ievēro komitoloģijas procedūru, pieņemot īstenošanas aktus, un šajā gadījumā dalībvalstu ekspertiem ir iespēja izteikt piezīmes un formāli balsot par ierosināto tiesību aktu.

2.4

Ar priekšlikumu ir mēģināts arī vienkāršot procedūras, atceļot divas Padomes regulas. Abu regulu noteikumus varētu iekļaut ierosinātajā regulā. Bez tam priekšlikuma mērķis ir mazināt administratīvo slogu dalībvalstīm, vienkāršojot atgūšanas procedūras.

3.1

Tradicionāli Komisijai ir bijušas plašas pilnvaras lauksaimniecības politikas jomā. Tagad Komisija ierosina uzraudzības un pārvaldības noteikumus, kā arī īpašus noteikumus pieņemt kā deleģētus aktus. Atsevišķos gadījumos jau ir radušās grūtības, kā interpretēt un valstīs piemērot maksājumu, grāmatvedības un uzraudzības sistēmas saistībā ar pašreizējo atbalstu lauksaimniekiem. Varētu jautāt, vai ar deleģētajiem aktiem iespējams nodrošināt labākus nosacījumus finanšu pārvaldībai. Pastāv arī risks, ka deleģēto aktu ieviešana varētu nozīmēt lielākas izmaksas dalībvalstīm atbalsta pārvaldības un uzraudzības jomā.

3.2

Komisijas priekšlikumā iekļauti vairāk nekā divpadsmit punkti, ar kuriem piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Minētās pilnvaras cita starpā attiecas uz maksājuma aģentūrām un procedūru pieņemšanu, kā arī uz sertificējošo struktūru iecelšanu, apropriāciju stabilu pārvaldību un informācijas par subsīdijām publicēšanu. Komisijai piešķirto deleģēto pilnvaru precīza būtība un piemērošanas joma izraisa vairākus jautājumus. Ierosinātās pilnvaras šķiet pārāk plašas un vispārīgas.

3.3

Jo sevišķi ir vajadzīgs precīzāks formulējums sertificējošo struktūru saistībām, jo priekšlikums nedrīkstētu izraisīt to pārziņā esošās darbības jomas paplašināšanu.

3.4

Priekšlikumā iekļauti arī jauni punkti par pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus. Minētās pilnvaras attiecas uz fiskālās disciplīnas ievērošanu, noteikumiem par dokumentu iesniegšanu Komisijai un grāmatojumu dzēšanu. Šo pilnvaru mērķis šķiet definēts precīzāk, nekā tas ir saistībā ar deleģētajiem aktiem.