Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā”

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību”

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu un 121. panta 6. punktu 2010. gada 1. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā”

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2011. gada 8. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 471. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 4. un 5. maijā (5. maija sēdē), ar 189 balsīm par, 2 balsīm pret un 11 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē, ka saistībā ar Eiropas ekonomikas pārvaldības stiprināšanu Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā vajadzību pievērst lielāku uzmanību ne tikai valsts budžeta deficītam, bet arī makroekonomiskajai nelīdzsvarotībai, kas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu (DV) tautsaimniecības ekonomiskās, finanšu un sociālās nestabilitātes faktors.

1.2 EESK atzīst, ka pašreizējā ekonomikas krīze ir liels pārbaudījums Eiropas Savienības ekonomikai, sociālajai jomai un politikai kopumā, bet īpaši Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS). Ir noskaidrots, ka krīzes novēršanas nolūkā nepietiek ņemt vērā tikai valsts ekonomiskās izaugsmes kvantitatīvo aspektu, bet ir arī jānovērtē izaugsmes kvalitāte, apzinot makroekonomiskos faktorus, kas nodrošina (vai ne) šīs dinamikas ilgtspēju.

1.3 EESK cer, ka ES ekonomikas pārvaldības stiprināšana notiks, pievēršot vienādu uzmanību prasībām saistībā gan ar stabilitāti, gan izaugsmi, kas rada jaunas darba vietas.

1.4 Tādēļ EESK cer, ka ES ekonomikas pārvaldības stiprināšana, kas ir ES ekonomikas, sociālās un kohēzijas politikas stūrakmens, reāli sekmēs stratēģijā “Eiropa 2020” un jaunajā ES kohēzijas politikā izvirzīto mērķu īstenošanu.

1.5 EESK vēlas sniegt savu ieguldījumu, lai panāktu plašu konsensu, kas ir vajadzīgs ekonomikas pārvaldības efektīvai nostiprināšanai, un norāda, pirmkārt, uz dažiem ierobežojumiem un risku Komisijas izvēlētajā pieejā, un, otrkārt, uz lielajām, ar to saistītajām iespējām.

1.6 Ja, kā uzsvēra Komisija (1), makroekonomiskās nelīdzsvarotības parādīšanās un pastāvēšana DV ir saistīta ar konkurētspējas faktoriem un ja konkurētspēja saskaņā ar Komisijas definīciju ir “ekonomikas spēja ilgtermiņā nodrošināt iedzīvotājiem augstu un pieaugošu dzīves standartu, kā arī augstu nodarbinātības līmeni” (2), ir jāņem vērā plašāks ekonomikas, finanšu un sociālo iemeslu loks, lai izvērtētu Eiropas Savienības DV pašreizējo makroekonomisko nelīdzsvarotību.

1.7 Tādēļ EESK uzskata, ka rādītāju kopsavilkumā nelīdzsvarotības izvērtēšanai jāiekļauj ekonomikas, finanšu un sociālie rādītāji. Šajā sakarā EESK vērš uzmanību uz vajadzību ņemt vērā nelīdzsvarotību, ko rada nopietnas un pieaugošas sadales atšķirības starp DV; tās bija viens no nesenās ekonomikas un finanšu krīzes iemesliem (3).

1.8 Makroekonomiskās atšķirības ir ne tikai monetārās savienības sekas, bet arī kopējā iekšējā tirgus atvēršanas rezultāts. Pārrobežu darba dalīšana ir balstīta uz dažādām konkurences priekšrocībām un trūkumiem attiecīgajos tirgos. Tāpēc ar plānotajiem pasākumiem nevajadzētu censties nolīdzināt visas atšķirības, jo tās rodas iekšējā tirgus dinamikas rezultātā un nerada negatīvas sekas.

1.9 Attiecībā uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības novērtējumu EESK uzsver, ka pareizi un taisnīgi jāizvērtē gan konkurētspējas faktori, kas ir saistīti ar cenām, gan konkurētspējas faktori, kas ar minētajām cenām nav saistīti.

1.10 EESK pauž cerību, ka Eiropas un valstu līmenī rīkotajā apspriešanā par rādītājiem, kurus iekļaus Komisijas paredzētajā rādītāju kopsavilkumā, tiks iesaistīts liels skaits institucionālo dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju, tostarp EESK un Reģionu komiteja.

1.11 EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātais rādītāju kopsavilkums galvenokārt uzskatāms par pirmā novērtējuma instrumentu, ņemot vērā ar izvēlēto pieeju saistītās tehniskās problēmas (brīdinājuma robežvērtību noteikšana; nozīme, kāda tiek piešķirta dažādiem nelīdzsvarotības cēloņiem; laika periods, kas jāņem vērā). Tāpēc jebkurā gadījumā pēc tam būs jāveic attiecīgajā DV pastāvošo nelīdzsvarotību plašāks un dziļāks ekonomiskais novērtējums.

1.12 EESK uzsver, ka saikne starp nelīdzsvarotības identificēšanu, korektīvu pasākumu piemērošanu un savlaicīgu līdzsvarotības atjaunošanu nav pašsaprotama. Šajā sakarā termiņus var pagarināt daži faktori: a) sarežģīta makroekonomisko mērķu un instrumentu savstarpējā saikne; b) instrumentu netieša kontrole, ko veic politikas veidotāji; c) EMS valstīm ierosinātās sankciju sistēmas iespējamā neefektivitāte.

1.13 EESK uzsver risku, ka līdzsvara atjaunošanas iespējamie ierobežojošie pasākumi var veicināt ciklisku darbību, kas paplašinātu un pagarinātu pašreizējo ekonomikas lejupslīdes posmu. Ir pat iespējams, ka politikas jomu kombinācija, kas noteikta dažādām DV, lai pārvarētu iekšējo nelīdzsvarotību, var izrādīties nepiemērota ES kopumā.

1.14 Attiecībā uz pasākumiem, kuru uzdevums ir novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas pārsvarā saistīta ar privātā sektora pārmērīgu nokļūšanu parādsaistībās, EESK uzskata, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB), Eiropas Centrālo banku sistēmas, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas un Eiropas Banku iestādes uzraudzības un kontroles kapacitāte ir novērtēta pārāk zemu. Tādēļ EESK lūdz minēto iestāžu koordinācijas ietvaros radīt apstākļus, kas nodrošinātu banku sistēmas efektīvu tiešu vai netiešu uzraudzību, kā arī īstenot atbilstošus kredīta regulēšanas pasākumus, kuru (regulēšanas) kritēriji vēl būs atbilstoši jānosaka.

1.15 EESK uzsver, ka tiesību aktu kopumā, kas ierosināts, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību, trūkst pārdomu par ES budžetu. Ņemot vērā asimetriskos satricinājumus euro zonas DV, rodas nepieciešamība izmantot makroekonomiskās sistēmas korekcijas instrumentus. Šajā sakarā EESK vērš uzmanību uz to, ka ir lietderīgi novērtēt iespējas, ko sniegtu par pašreizējo elastīgāka un labāk nodrošināta budžeta sistēma. Tas ļautu īstenot vajadzīgo līdzekļu pārvietošanu no šoka neskartajām zonām uz šoka skartajām zonām ne vien izmantojot automātiskos stabilizatorus, bet arī finansējot Eiropas mēroga ieguldījumu projektus (piemēram, ar euro obligāciju emisiju) (4).

1.16 EESK vēlreiz atgādina: lai panāktu Eiropas ekonomikas politikas efektīvu koordinēšanu, kas varētu iegūt spēcīgu demokrātisko leģitimitāti ES iedzīvotāju vidū, katrā ziņā ir nepieciešama iedzīvotāju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības iestāžu — Eiropas Parlamenta (EP), EESK un Reģionu komitejas aktīvāka loma (5).

1.17 EESK uzskata, ka EP var būt izšķirīga nozīme, lai panāktu atbalstu makroekonomikas rādītāju kopsavilkumam, prioritāri risināmo problēmu noteikšanai un īstenojamo ekonomikas politiku apzināšanai. Šajā sakarā EP var būt vieta, kur kopā ar citām ES iestādēm tiks izstrādāta kopēja stratēģija, kurā nebūs tikai uzskaitīti formāli noteikumi un procedūras, bet gan precizēti konkrēti politikas pasākumi, kas ir jāīsteno, lai sekmētu ES iedzīvotāju uzticēšanos un attaisnotu viņu cerības.

1.18 EESK atzinīgi vērtē 2011. gada 24.–25. marta Eiropadomes secinājumus, kuros teikts, ka, īstenojot “Eiropas pusgadu”, turpināsies cieša sadarbība ar EESK, “lai nodrošinātu plašu līdzdalību”. Komiteja ir gatava visaptveroši līdzdarboties un cer, ka drīzumā varēs uzsākt debates ar Padomi par šo tematu.

1.19 EESK kā pilsoniskā dialoga forums varētu rīkot īpašu ikgadēju sesiju (rudenī), lai apspriestu ieteikumus DV, rīkojot viedokļu apmaiņu ar dažādu valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, valstu parlamentiem un EP, un vienlaikus izvērtētu pieņemtās stratēģijas un tās izplatītu ar mērķi rast atbalstu valstu līmenī.

1.20 EESK cer, ka makroekonomikas dialogs (MED) tiks izmantots intensīvāk un funkcionālāk; tādējādi nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana nebūs tikai Komisijas un DV valdību kompetencē. Līdz ar to MED varētu būt instruments, ar kuru valdības un sociālie partneri kopīgi izvērtētu ekonomisko situāciju ES līmenī un īstenojamos pasākumus ciešā saistībā ar sociālā dialoga un saskaņošanas procesiem valstu līmenī, lai nodrošinātu vispārējās ES dinamikas saskaņotību ar DV dinamiku.

2. Iekšējās makroekonomiskās nelīdzsvarotības korektīvie pasākumi, ko Eiropas Komisija ierosina paziņojumā COM(2010) 525 un 527 galīgā redakcija

2.1 Eiropas Komisija 2010. gada 30. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai” (6). Ar šo dokumentu Komisija turpina iepriekšējā paziņojumā “Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” (7) aizsākto darbu.

2.2 Ņemot vērā starptautiskās finanšu krīzes secinājumus, Komisija un priekšsēdētāja Van Rompuy kga izveidotā ad hoc darba grupa atzina, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) noteikto rādītāju, kuri vēlāk nostiprināti pārvaldības reformā, ievērošana nebūs pietiekama, lai nodrošinātu EMS stabilitāti. Makroekonomiskā nelīdzsvarotība var kaitēt Eiropas ekonomikas sistēmai kopumā, ne vien veicinot publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos, bet arī palielinot spriedzi finanšu tirgos.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija 29. septembrī iesniedza tiesību aktu kopumu, kas sastāv no 6 priekšlikumiem (8), kuru mērķis ir izveidot normatīvo sistēmu, lai novērstu un koriģētu gan DV budžeta (saistībā ar SIP) (9), gan makroekonomisko nelīdzsvarotību. Šā atzinuma temats ir Komisijas priekšlikums par makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzību, kura pamatā ir dokumenti COM(2010) 525 galīgā redakcija un COM(2010) 527 galīgā redakcija; tajos ir izskatīta, pirmkārt, DV pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ar sankcijām, kas paredzētas tikai EMS valstīm, un, otrkārt, brīdināšanas mehānisms, kasa attiecas uz visām DV.

2.3.1 Brīdināšanas mehānisms, kas attiecas uz visām DV, ietver šādus elementus:

2.3.2 Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra paredz, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz ES Padomei korektīvo pasākumu plānu. Ja korektīvos pasākumus uzskata par pietiekamiem, procedūra pret šīm dalībvalstīm tiek apturēta, bet tām regulāri jāziņo Padomei par paveikto. Ja šī prasība netiek ievērota, dalībvalstīm jāiesniedz jauns plāns. Procedūra ir pabeigta, kad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, secina, ka nelīdzsvarotība ir pietiekami samazināta, lai to vairs neuzskatītu par pārmērīgu.

2.3.3 Euro zonas dalībvalstīm, kurās ir pārmērīga nelīdzsvarotība, piemēro naudassodu (maksimāli 0,1 % no IKP), ja attiecīgā dalībvalsts divus termiņus pēc kārtas ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu vai nav veikusi ieteiktos pasākumus.

2.4 Galvenais instruments, lai iedarbinātu brīdināšanas mehānismu par makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir Komisijas ierosinātais rādītāju kopsavilkums, kuru papildina padziļināts pārskats par dalībvalstu ekonomisko situāciju un kuru raksturo šādas iezīmes:

2.4.1 Komisijas sākotnējais darbs rādītāju izvēles jomā liecina, ka rādītāju kopsavilkumā jāiekļauj šādi turpmāk minētie rādītāji, no kuriem pirmie trīs attiecas uz dalībvalsts ārējo pozīciju, bet pēdējie četri — uz iekšējo situāciju (10) (sk. pielikumā 1. un 2. tabulu par dalībvalstu rādītājiem 2001. un 2008. gadā):

3.1 Makroekonomiskās nelīdzsvarotības pastāvēšana ir saistīta ar pastāvīgajām atšķirībām starp DV kopējo pieprasījumu un piedāvājumu, kas tautsaimniecības kopējā uzkrājumā var radīt sistemātisku pārpalikumu vai deficītu. Šī nelīdzsvarotība, ko izraisa daudzi faktori (kuri ietekmē kopējo pieprasījumu un piedāvājumu) var negatīvi ietekmēt dalībvalstu, EMS un ES ekonomiku kopumā.

3.2 Tādēļ atzinīgi vērtējama uzmanība, ar kādu Komisija pašlaik vēlas risināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas līdzās valstu budžeta deficīta problēmai, kas ir ekonomikas un finanšu nestabilitātes faktors.

3.3 Pirmo reizi pēc vairāk nekā desmit EMS pastāvēšanas gadiem, kuros vienīgais Komisijas uzraudzītais elements bija publisko finanšu stabilitāte, tā ierosina pieeju, kura neapšaubāmi sekmēs dalībvalstu rādītāju pilnīgāku novērtējumu. Arvien skaidrāks kļūst, ka nepietiek ņemt vērā tikai attiecīgās valsts ekonomiskās izaugsmes kvantitatīvo aspektu, bet ir arī jānovērtē tās kvalitāte un ilgtspēja.

3.4 Tika kļūdaini uzskatīts, ka, izveidojot EMS, makroekonomiskā nelīdzsvarotība dalībvalstīs būs pārejoša parādība. Euro pieredze ne vien parādīja, ka makroekonomiskā nelīdzsvarotība ir noturīga, bet arī to, ka tā apdraud šīs savienības pamatus, radot problemātiskas situācijas, par ko liecina pēdējo mēnešu finanšu krīzes.

3.4.1 Desmit gadus pirms ekonomiskās krīzes euro zonas valstīs, piemēram, konstatēts pastāvīgas atšķirības produktivitātē (faktiskā valūtas maiņas kursa izteiksmē) un konkurētspējā (eksporta attīstība) (sk. 1. un 2. grafiku pielikumā) (11). Šīs situācijas ārkārtējais raksturs nav tik lielā mēra saistīts ar tās parādīšanos, bet gan ar noturību, jo iepriekšējos gadījumos (70-ajos un 80-ajos gados) atšķirības tika ātri novērstas, pielāgojot attiecīgo valstu nominālos maiņas kursus. Šīs atšķirības ietekmēja dalībvalstu tirdzniecības bilanci.

3.4.2 Vācijas un “perifēro” valstu grupas (Portugāles, Īrijas, Itālijas, Grieķijas un Spānijas) tirdzniecības bilance liecina par līdzīgu virzību, vienas dalībvalsts nelīdzsvarotība, šķiet, atbilst kādas citas dalībvalsts nelīdzsvarotībai (sk. 3. un 4. grafiku pielikumā) (12). Šīs nelīdzsvarotās situācijas nav pārejošas; gluži pretēji, kopš EMS izveidošanas atšķirībām ir tendence palielināties, pat ja 2008. gada krīze tās ir šķietami mazinājusi.

3.4.3 Valstu konkurētspējas un eksporta atšķirību noturībai ir tendence atspoguļoties gan tekošā konta bilancē, gan to ārvalstu aktīvu neto pozīcijā (5. un 6. grafiks pielikumā); tas rada situācijas, kuras vidējā termiņā apgrūtina dažas euro zonas dalībvalstis.

4.1 Ņemot vērā šīs problēmas, kurām jāatrod efektīvi risinājumi, tomēr rodas virkne jautājumu par Komisijas ierosinātajām reformām un ar tām saistīto iespējamo risku.

4.2 Ja, kā uzsvēra Komisija (13), makroekonomiskās nelīdzsvarotības parādīšanās un pastāvēšana ir saistīta ar konkurētspējas faktoriem un ja konkurētspēja saskaņā ar Komisijas definīciju ir “ekonomikas spēja ilgtermiņā nodrošināt iedzīvotājiem augstu un pieaugošu dzīves standartu, kā arī augstu nodarbinātības līmeni” (14), EESK uzskata, ka ir lietderīgi ņemt vērā plašu ekonomikas, finanšu un sociālo iemeslu loku, kas jāiekļauj rādītāju kopsavilkumā, lai izvērtētu iespējamo makroekonomisko nelīdzsvarotību.

4.2.1 Daļa konkurētspējas faktoru ir saistīti ar cenām un atspoguļojas valūtas maiņas kursā, bet pārējie – tikpat svarīgi – nav saistīti ar minētajām cenām. Kategorijā, kas ar cenām nav saistīta, ietilpst ražojumu klāsta daudzveidība, produktu tehnoloģiskais saturs, produktu piedāvājuma kvalitāte, ar tiem saistīto pakalpojumu kvalitāte (tehniskās palīdzības pakalpojumi) u.c. Šie elementi veido virkni izšķirīgu kritēriju, lai noteiktu ražošanas sistēmas konkurētspēju. Lai gan minētos elementus ir grūti izteikt kvantitatīvi ar vienīgo rādītāju, tomēr būtu jāizstrādā atbilstoši rādītāji, ar kuru palīdzību varētu noskaidrot to līmeni un attīstību EMS dalībvalstīs.

4.2.2 Komisijas pirmās analīzes par rādītāju izvēli, šķiet, liecina par lielas un pieaugošas nevienlīdzības seku pienācīgu nenovērtēšanu ilgākā laika periodā (vismaz pēdējos divdesmit gados), kuru raksturo atšķirību padziļināšanās resursu un atalgojuma sadalē. Jo sevišķi jāmin to nozīme ekonomikas un finanšu krīzes izraisīšanā, izjaucot līdzsvaru starp preču un pakalpojumu vispārējā piedāvājuma pieaugumu un patērētāju pirktspējas samazināšanos (15).

4.2.3 Rādītāju kopumam, kas jāiekļauj rādītāju kopsavilkumā, vajadzētu spēt identificēt faktorus, kuri makroekonomisko, finanšu un sociālo parādību dēļ varētu izraisīt kopējā pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotību. Rādītāju kopsavilkumā būtu lietderīgi iekļaut gan Gini koeficientu par ienākumu vienlīdzību, kura rādītāji ir īpaši augsti Vidusjūras reģiona un anglosakšu valstīs (16), gan aprēķinu par atšķirībām starp valsts pašreizējo ražošanas apjomu un ražošanas potenciālu. Tas dotu iespēju ņemt vērā ekonomikas ciklu.

4.2.4 Tādēļ ir vēlams paplašināt pārdomas par rādītājiem, kas jāiekļauj rādītāju kopsavilkumā, iesaistot tajās gan valstu, gan Eiropas līmenī iespējami plašāku institucionālo dalībnieku un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju skaitu, tostarp arī EESK un Reģionu komiteju.

4.3 Turklāt Komisijas paralēlā pieeja nodokļu pārvaldībai un makroekonomikas pārvaldībai šķiet vāja un zinātniski nepietiekami pamatota. Lai gan pastāv pamatoti iemesli, lai kontrolētu EMS dalībvalstu fiskālo politiku (17), tomēr attiecībā uz makroekonomisko nelīdzsvarotību koordinācijas iemesli un metodes, šķiet, izraisa vairāk domstarpību, pat ja uzraudzības procedūrai izvirzītas konkrētas prasības (18).

4.3.1 Ņemot vērā daudzos makroekonomiskās nelīdzsvarotības iemeslus, ir vienlaicīgi jāuzrauga daudz faktoru (ārējā tirdzniecība, ražošanas izmaksas, atšķirības resursu sadalē, ar cenām saistīti vai nesaistīti produktivitātes faktori, nekustamā īpašuma un spekulatīvie burbuļi u.c.); turklāt tie mijiedarbojas ar kultūras un sociālajiem elementiem, kuri nav saistīti ar ražošanas sistēmu, piemēram, patērētāju un noguldītāju izvēle un ieradumi. Papildus šo faktoru izvēles un noteikšanas problēmai ir arī rādītāju brīdinājuma robežvērtību noteikšanas problēma un dažādu makroekonomiskās nelīdzsvarotības avotu salīdzinošā novērtējuma problēma (19).

4.3.2 Turklāt jāatzīmē, ka saikne starp nelīdzsvarotības identificēšanu, korektīvu pasākumu piemērošanu un savlaicīgu līdzsvarotības atjaunošanu nav pašsaprotama. Nav garantiju, ka pasākums, lai nodrošinātu makroekonomiskā līdzsvara atjaunošanu, ļaus atrast visatbilstošākos ekonomikas politikas risinājumus, jo kļūdaini lēmumi var veicināt ciklisku darbību, kas ar ierobežojošiem pasākumiem paplašinātu un pagarinātu pašreizējo ekonomikas lejupslīdes posmu, lai gan vajadzētu rīkoties tieši pretēji – uzsākt pieprasījumu stimulējošas, uz izaugsmi vērstas iniciatīvas. Ir pat iespējams, ka ekonomikas politikas jomu kombinācija, kas noteikta dažādām dalībvalstīm to iekšējās nelīdzsvarotības pārvarēšanai, var izrādīties nepiemērota Eiropas Savienībai kopumā.

4.3.3 Rādītāji, kuriem Komisija, šķiet, dod priekšroku makroekonomiskās nelīdzsvarotības jomā (galvenokārt cenas un algas un tātad – konkurētspēja) ir atkarīgi pirmām kārtām no dalībniekiem ārpus publiskā sektora (uzņēmumiem un arodbiedrībām); tādējādi ekonomikas politikas kontrole pār tiem notiek netieši un neregulāri ar stimulu, konkurences noteikumu un sociālā dialoga starpniecību. Tāpēc šie rādītāji nav piemēroti pasākumiem, kuros izmanto automātiskus mehānismus un kuri jāīsteno noteiktā termiņā. Tādēļ nav nejaušība, ka jaunu noteikumu piemērošanā Komisija atbalsta elastīgumu un rādītāju nemitīgu atjaunināšanu.

4.4 Turklāt ierosinātajā tiesību aktu kopumā trūkst atbilstošu pārdomu par monetāro un kredīta politiku, kas radītu auglīgāku augsni pastiprinātas koordinācijas meklējumiem finanšu uzraudzībā un kontrolē attiecībā uz privātā sektora pārmērīgām parādsaistībām (un tam piešķirtajam kredītam) (20) — jautājums, kura sakarā EESK jau ir paudusi dažus priekšlikumus (21). Nemaz nav minēts, kāda varētu būt ECB nozīme (neskarot tās pamatoto autonomo statusu) ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā līdzās valstu centrālo banku tīklam un jaunām struktūrām, piemēram, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un Eiropas Banku iestādei.

4.4.1 Minētās jaunās struktūras var veidot (vismaz potenciāli) Eiropas kredīta uzraudzības politiku, kas būtu piesardzīgāka un uzmanīgāka nekā agrāk, kad neatbilstošu noteikumu un prakses dēļ tika pieļautas pārmērības, radot dažās dalībvalstīs krīzi, kas apdraud EMS kopumā. Jāatgādina, ka valstis, kas pašlaik atrodas grūtībās, piemēram, Īrija un Spānija, līdz 2007. gadam ievēroja stabilitātes un izaugsmes politikas prasības; to budžets bija līdzsvarots un valsts parāds niecīgs. Toties kredīta jomā minētās valstis paplašināja piedāvājumu, kas savukārt veicināja nekustamā īpašuma burbuli. ES monetārās iestādes nepievērsa uzmanību šai pārmērīgajai kredīta ekspansijai. Minētās problēmas ir saistītas arī ar kredītreitinga aģentūru nozīmi, it sevišķi ar šo aģentūru lēmumi ietekmi un dalībvalstu publisko finanšu stāvokli — jautājums, par ko EESK jau ir paudusi savas bažas (22).

4.4.2 Šā iemesla dēļ šķiet lietderīgi piešķirt Savienības struktūrām īpašas uzraudzības un reglamentējošās pilnvaras, lai nepieļautu kredīta, jo sevišķi hipotekārā kredīta pārmērīgu ekspansiju dalībvalstīs (23). Integrētā finanšu zonā, kāda ir EMS, uzraudzības un reglamentējošās pilnvaras būtu vēlams uzticēt neatkarīgai struktūrai, nevis valstu iestādēm. ES jaunajām finanšu iestādēm būtu jāuztic kompetences jomas un pilnvaras, lai tās varētu efektīvi īstenot banku sistēmas tiešu vai netiešu uzraudzību un veikt pasākumus kredīta regulēšanas jomā; šādu pasākumu (regulēšanas) kritēriji vēl būs atbilstoši jānosaka.

4.5 Visbeidzot jāatzīmē, ka ierosinātajā tiesību aktu kopumā, diemžēl, trūkst pārdomu par Savienības budžetu. Ņemot vērā iespējamos asimetriskos satricinājumus euro zonas dalībvalstīs, t.i., pieprasījuma un piedāvājuma pozitīvās vai negatīvās (atkarībā no valsts) svārstības, kā arī nespēju manevrēt ar valūtas maiņas kursu vai procentu likmēm (24), rodas nepieciešamība izmantot citus ekonomiskās sistēmas korekcijas instrumentus. Bez cenām un algām, kas kopumā ir nepietiekami elastīgas, vienīgais efektīvais instruments ir Savienības budžets, kurā paredzēts vairāk līdzekļu nekā pašreizējā budžetā un kas ļautu īstenot pārvietošanu no šoka neskartajām zonām uz šoka skartajām zonām, vai nu izmantojot automātiskos stabilizatorus, vai arī finansējot Eiropas mēroga ieguldījumu projektus (piemēram, ar euro obligāciju emisiju) (25).

4.6 Lai palīdzētu nodrošināt līdzsvaru starp stimulējošiem un sankciju pasākumiem, kas paredzēti pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai euro zonā, EESK pauž nostāju, ka ienākumus no naudas sodiem nevajadzētu pārdalīt dalībvalstīm atbilstoši to nacionālajam kopienākumam (NKI), kā iesaka Komisija, bet nodot Eiropas Stabilitātes mehānisma rīcībā.

4.7 Šajā atzinumā Komiteja vēlas vēlreiz atgādināt (26) par risku, ka noteikumi un automātiski mehānismi var izrādīties nepietiekami efektīvi, lai novērstu smagas krīzes, jo gandrīz vienmēr tās ir saistītas ar ārkārtējiem un neprognozējamiem notikumiem; turklāt pastāv draudi, ka šie noteikumi un automātiskie mehānismi var pasliktināt situāciju. Pirmkārt, tie var mazināt uzticēšanos ES iestādēm, kas ES iedzīvotāju skatījumā (saskaņā ar Eirobarometra aptaujām (27) vairās no politiskajiem lēmumiem un paļaujas uz “Briseles tehnokrātiem”. Otrkārt, tie nostiprina tradicionālo pieeju problēmu risināšanai, kurā finanšu stingrībai ir prioritāte pār izaugsmes, sociālā taisnīguma un vides degradācijas jautājumiem, tādējādi apdraudot stratēģijas “Eiropa 2020” vērienīgo mērķu īstenošanu.

4.8 Šķiet, ka tas pats īstermiņa redzējums, kas nosaka finanšu darbības un kas tika uzskatīts par krīzes slēpto iemeslu, pašlaik kļūst par Eiropas politikas stūrakmeni (28). Savienības un starpvaldību līmenī (29) pārsvarā tiek veikti atsevišķi pasākumi neatkarīgi no tā, vai jātiek galā ar kritiskām situācijām, kad ir jāpieņem ātri lēmumi, vai jāreaģē uz sabiedriskās domas attīstības tendencēm lielākajās dalībvalstīs, kuras politiķi uzlūko ar bažām, jo īpaši saistībā ar vairākām secīgām vēlēšanām.

5.1 Eiropas ekonomikas politikas efektīvā koordinācijā, kuru neietekmē vēlēšanu rezultāti un pēkšņas izmaiņas sabiedriskajā domā, obligāti jāparedz Eiropas Parlamenta (EP), Reģionu komitejas un EESK aktīvāka loma, jo tās ir iedzīvotāju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības iestādes. Šajās iestādēs Komisijas paredzētā koordinācija var iegūt stipru demokrātisku leģitimitāti, lai ieviestu preventīvas un korektīvās procedūras un panāktu plašu konsensu, kas ir nepieciešams, lai minētās procedūras tiktu efektīvi piemērotas.

5.2 Īpaši jāuzsver, ka “Eiropas pusgads” tā pašreizējā stadijā paredz EP tikai otršķirīgu lomu, kas aprobežojas ar apspriešanas un koordinācijas procesa sākumposmu, kaut gan EP varētu uzņemties lietderīgāku un efektīvāku funkciju, ja tā darbība būtu saskaņota ar valstu parlamentu darbību katras dalībvalsts budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas posmā. Eiropas Parlamentam var būt pat izšķirīga nozīme, lai panāktu atbalstu makroekonomikas rādītāju kopsavilkumam, prioritāri risināmo problēmu noteikšanai un īstenojamo ekonomikas politikas jomu apzināšanai. EP var būt vieta, kur kopā ar citām ES iestādēm tiks noteikta kopēja stratēģija, kas neaprobežosies tikai ar formālu noteikumu un procedūru uzskaitījumu, bet precizēs konkrētas politikas jomas, kuras ir vajadzīgas, lai nostiprinātu ES iedzīvotāju uzticēšanos un attaisnotu viņu cerības.

5.3 Lai mazinātu konkurētspējas nelīdzsvarotību, jāpievērš lielāka uzmanība valdību, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības sarunām, īpaši euro zonā, kurā dalībvalstīm vairs nav iespējas regulēt maiņas kursu. Tāpēc valdību un sociālā dialoga dalībnieku (arodbiedrību un darba devēju apvienību), kā arī pilsoniskās sabiedrības attiecībām vajadzētu būt Komisijas stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai.

5.4 Šajā sakarā, EESK, būdama pilsoniskā dialoga forums, kas var veicināt dialogu starp pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijām, un pildot ES padomdevējas iestādes funkciju, var sniegt ieguldījumu ES ekonomikas pārvaldības stiprināšanā. EESK pievienotā vērtība ir tā, ka Komiteja pārstāv organizācijas, kas pēc rūpīgas analīzes var veicināt sabiedrības konsensu par ekonomikas politikas jomām. Tādējādi Komiteja var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ne tikai politisko līderu, bet arī un jo īpaši DV iedzīvotāju un ražošanas, sociālo un pilsonisko struktūru, kas ir ES pamatā, iesaistīšanā un līdzdalības veicināšanā.

5.4.1 Komiteja varētu reizi gadā organizēt īpašu plenārsēdi, lai apspriestu ieteikumus un panāktu konsensu par reformām valstu līmenī, ņemot vērā apstiprināto pasākumu sociālo ietekmi (30). Šīs debates varētu notikt rudenī pēc tam, kad DV būs oficiāli apstiprinājušas ieteikumus, un attiecīgie secinājumi varētu būt par pamatu viedokļu apmaiņai ar dažādu valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, valstu parlamentiem un EP, tādējādi vienlaikus izvērtējot pieņemtās stratēģijas un tās izplatot, lai panāktu atbalstu valstu līmenī.

5.5 Turklāt vajadzētu intensīvāk un praktiskāk izmantot makroekonomisko dialogu. Uzlabojot MED kvalitāti, tas kļūtu par instrumentu, ar kuru valdības un sociālie partneri kopīgi izvērtētu ekonomisko situāciju ES līmenī un īstenojamos pasākumus ciešā saistībā ar sociālā dialoga un saskaņošanas procesiem valstu līmenī, lai nodrošinātu ES un dalībvalstu dinamikas viendabīgumu sociāli pieņemamā veidā.

5.5.1 Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu nevar uzticēt vienīgi Komisijai un dalībvalstu valdībām (31). Algu un cenu veidošanas process ir makroekonomiskās nelīdzsvarotības kontroles mehānisma būtiska sastāvdaļa, tāpēc jebkādā politiskajā darbībā jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību/Eiropas līguma 153. panta 5. punkts un jāiesaista sociālie partneri kā valstu, tā arī Eiropas līmenī. Šajā sakarā Eiropas līmenī MED varētu stiprināt, izmantojot stabilu struktūru un organizāciju; savukārt valsts līmenī to var labāk īstenot ar sociālā dialoga un kompetento iestāžu starpniecību. Valstu valdībām vajadzētu atbalstīt un sekmēt uzņēmumu un arodbiedrību līdzdalību šajās struktūrās, kā arī tajās notiekošajās sarunās par darba koplīguma slēgšanu. Tā kā nelīdzsvarotības koriģēšanā ar valstu reformu palīdzību vērojamas grūtības un kavēšanās, MED stiprināšana varētu būt efektīvāks, ātrāks un saskaņotāks instruments, lai nodrošinātu makroekonomisko problēmjautājumu un darba tirgus dinamikas viendabīgumu.

Briselē, 2011. gada 5. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1) Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, “The impact of the global crisis on competitiveness and current account divergences in the euro area”, Ceturkšņa ziņojums par euro zonu, Nr. 1/2010.

(3) ILO un SVF, “The Challenges of Growth, Employment and Social Cohesion” (kopsavilkuma dokuments, kas iesniegts apspriešanai ILO un SVF augsta līmeņa konferencē), Oslo, 2010. gada 13. septembris, 67.–73. lpp.

(4) M. Monti ziņojums Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, “Jauna stratēģija vienotajam tirgum — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”, 2010. gada maijs. Delors J., Fernandes S., Mermet E., “Le semestre européen: un essai à transformer”, Notre Europe, Les Brefs, Nr. 22, 2011. gada februāris. Amato A., Baldwin R., Gros D., Micossi S., Padoan P., “A new political deal for Eurozone sustainable growth: An open letter to the President of the European Council”, VoxEU.org, 2010. gada decembris, pieejams tīmekļa vietnē (www.voxeu.org/index.php?q=node/5893).

(5) No 1.15. punkta līdz 1.18. punktam ir iekļauti daži ieteikumi, ko Komiteja paudusi 2011. gada 16.–17. februāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai” ”, OV C 107, 6.4.2011., 7. lpp.).

(6) COM(2010) 367 galīgā redakcija — dokuments, kas izskatīts EESK atzinumā par tematu “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana” (OV 2011/C 107/02, 7. lpp.).

(8) Ar sīkāku informāciju var iepazīties tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/economy_finance/articles/eu_economic_situation/2010-09-eu_economic_governance_proposals_en.htm).

(9) EESK atzinums par tematu “Budžeta uzraudzība euro zonā” (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 46. lpp).

(10) Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, “A structured framework to prevent and correct macroeconomic imbalances: operationalising the alert mechanism” un “A structured surveillance procedure to prevent and correct harmful macroeconomic imbalances: An explanation of the Commission's proposal of 29 September 2010” (ziņojums Ekonomikas politikas komitejai un Ekonomikas un finanšu komitejas locekļu aizvietotājiem), 2010. gada 11. novembris (sk. Centro Europa Ricerche (CER), 2011, Vincoli Esteri).

(11) Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, “Surveillance of Intra-Euro-Area. Competitiveness and Imbalances”, European Economy, Nr. 1/2010.

(12) Altomonte C., Marzinotto B., “Monitoring Macroeconomic Imbalances in Europe: Proposal for a Refined Analytical Framework” (ziņojums Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārajai komitejai), 2010. gada septembris.

(13) Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, “The impact of the global crisis on competitiveness and current account divergences in the euro area”, Ceturkšņa ziņojums par euro zonu, Nr. 1/2010.

(14) Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rūpniecības politika paplašinātajā Eiropā” (COM(2002) 714 galīgā redakcija).

(15) ILO un SVF, “The Challenges of Growth, Employment and Social Cohesion” (kopsavilkuma dokuments, kas iesniegts apspriešanai ILO un SVF augsta līmeņa konferencē), Oslo, 2010. gada 13. septembris, 67.–73. lpp.

(16) ESAO, “Growing Unequal? Income Distribution and Poverty in OECD Countries”, 2008. gada oktobris.

(17) Tie ir saistīti ar negatīvām papildu sekām, kas ar kopējo procenta likmju starpniecību izplatās no valstīm ar lieliem parādiem uz valstīm, kuras ievēro monetārās savienības disciplīnu. De Grauwe P., “Economics of Monetary Union”, Oxford University Press, 2009. gads, 10. nodaļa.

(18) Tabellini G., “Reforming the Stability Pact: Focus on financial supervision”, VoxEU.org, 2010. gada oktobris, pieejams tīmekļa vietnē (www.voxeu.org/index.php?q=node/5622).

(19) Belke A., “Reinforcing EU Governance in Times of Crisis: The Commission Proposal and beyond”, Deutsches Institut für Wirtschaftsforschung, Deutsches Institut für Wirtschaftsforschung diskusiju dokumenti, Berlīne, 2010. gada novembris.

(20) De Grauwe P., “Why a tougher Stability and Growth Pact is a bad idea”, VoxEU.org, 2010. gada oktobris, pieejams tīmekļa vietnē (http://www.voxeu.com/index.php?q=node/5615). Giavazzi F., Spaventa L., “The European Commission’s proposals: Empty and useless”, VoxEU.org, 2010. gada oktobris, pieejams tīmekļa vietnē (www.voxeu.org/index.php?q=node/5680). Tabellini G., “Reforming the Stability Pact: Focus on financial supervision”, VoxEU.org, 2010. gada oktobris, pieejams tīmekļa vietnē (www.voxeu.org/index.php?q=node/56220).

(23) Spaventa L., “How to prevent “excessive” current account imbalances, EuroIntelligence, 2010. gada septembris, pieejams tīmekļa vietnē (www.eurointelligence.com/index.php?id=581&tx_ttnews[tt_news]=2909&tx_ttnews[backPid]=901&cHash=b44c8f9ae0).

(24) Ja šīs pozitīvās vai negatīvās svārstības tiek līdzsvarotas monetārās savienības līmenī, ECB nav nekāda iemesla īstenot pasākumus monetārās politikas jomā (sk. iepriekš minēto dokumentu De Grauwe P., “Economics of Monetary Union”, 1. nodaļa).

(25) Monti M., “A New Strategy for the Single Market. At the Service of Europe's Economy and Society” (ziņojums Eiropas Komisijas priekšsēdētājam), 2010. gada maijs. Delors J., Fernandes S., Mermet E., “Le semestre européen: un essai à transformer”. Notre Europe, Les Brefs, Nr. 22, 2011. gada februāris. Amato A., Baldwin R., Gros D., Micossi S., Padoan P., “A new political deal for Eurozone sustainable growth: An open letter to the President of the European Council”, VoxEU.org, 2010. gada decembris, pieejams tīmekļa vietnē (www.voxeu.org/index.php?q=node/5893).

(26) Minētā piezīme jau tika izteikta EESK atzinumā par tematu “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana” (OV 2011/C 107/02, 7. lpp.).

(27) Šī uzticēšanās mazināšanās mazāk attiecas uz ES iestādēm, bet vairāk uz to, cik lietderīga ir dalība Eiropas Savienībā. Eirobarometra 73. aptaujas dati, pirmie rezultāti, QA9a un QA10a jautājums.

(28) Monti M., “Europe must buck short-term tendencies”, Financial Times, 2010. gada 13. decembris.

(29) Piemēram, Konkurētspējas pakts, ar ko 2011. gada 4. februārī iepazīstināja Francijas un Vācijas valdība.

(30) Tas jau tika ierosināts EESK atzinumā par tematu “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana”, OV C 107, 6.4.2011., 7. lpp.

(31) Watt A., “Economic Governance in Europe: A Change of Course only after Ramming the Ice”, Social Europe Journal, 2010. gada 30. jūlijs, pieejams tīmekļa vietnē (www.social-europe.eu/2010/07/economic-governance-in-europe-a-change-of-course-only-after-ramming-the-ice). Watt A., “European economic governance: what reforms are to be expected and what are needed?”, raksts publicēts European Alternatives, 2010. gads. pieejams tīmekļa vietnē (www.euroalter.com/wp-content/uploads/2010/11/Watt-ENG.pdf).