3.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 132/78

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kopienas stratēģijas pārskatīšana attiecībā uz dzīvsudrabu”

COM(2010) 723 galīgā redakcija

2011/C 132/14

Ziņotāja: LE NOUAIL-MARLIÈRE kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 7. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Kopienas stratēģijas pārskatīšana attiecībā uz dzīvsudrabu”

COM(2010) 723 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 28. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 470. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. martā (15. marta sēdē), ar 173 balsīm par, 6 balsīm pret un 12 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi

Stratēģijas, kas 2005. gadā pieņemta attiecībā uz dzīvsudrabu, īstenošana ir beigu posmā, un gandrīz visi pasākumi ir realizēti; stratēģija neapšaubāmi tiks turpināta un pastiprināta.

1.1   Atbalstot Padomes Secinājumus par minēto jautājumu (1), EESK tomēr Komisijai, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem iesaka:

a)

atzīt, ka ir nepieciešami un svarīgi, lai ES saglabātu vadošo pozīciju globālā līmenī, aktīvi uzņemoties jaunas saistības samazināt dzīvsudraba izmantošanu, piegādi un emisijas;

b)

ņemt vērā to, ka vispārējais mērķis jāpapildina ar visaptverošu samazināšanu, piemērojot atbrīvojumus situācijās, kur tas ir vajadzīgs (īpašas tehniskas vai finansiālas grūtības), nevis nosakot ierobežojumus katram produktam un lietojumam, kā arī katram dzīvsudraba aprites cikla posmam;

c)

turpināt un pastiprināt atbalstu projektu īstenošanai attīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs, kas paralēli Starpvaldību sarunu komitejas darbam tiek realizēti starptautiskā darba ietvaros jomās, kuras minētas ANO Vides programmas (UNEP) Padomes 25/5 lēmuma 34. pantā;

d)

nolemt, ka ir jāpārtrauc dzīvsudraba izmantošana hlora–sārmu rūpniecības nozarē, un aicināt Komisiju līdz 2012. gada 1. janvārim iesniegt priekšlikumu par juridiski saistošiem pasākumiem, tostarp nosakot “rieta datumu” (datums, no kura ir aizliegts vielu laist tirgū un lietot, ja vien nav piešķirta licence) dzīvsudraba izmantošanai nozarē, kas būtu pēc iespējas ātrāk un vēlams pirms 2020. gada;

e)

pievērst uzmanību tam, ka jāīsteno īpaši pasākumi attiecībā uz dzīvsudraba emisijām no rūpnieciskiem avotiem, un aicināt Komisiju steigšus pieņemt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (BAT) secinājumus, kā arī ar BAT saistīto emisiju robežvērtības visiem rūpnieciskajiem procesiem, kas attiecas uz dzīvsudrabu, lai sekmētu nesen pieņemtās rūpniecisko emisiju direktīvas īstenošanu;

f)

novērtēt, kādas ir iespējas ierobežot dzīvsudraba izmantošanu podziņelementu baterijās, un ierosināt ierobežojumus minēto bateriju laišanai tirgū, sākot no 2012. gada 1. jūlija;

g)

turpināt izvērtēt iespēju līdz 2012. gada 1. jūlijam pakāpeniski pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu zobārstniecībā, ņemot vērā visus pieejamos pētījumus un jaunākos sasniegumus nozarē, kā arī alternatīvu pieejamību;

h)

veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas zobārstniecības klīnikas Eiropas Savienībā tiktu aprīkotas ar efektīviem amalgamas separatoriem;

i)

veikt izpēti par dzīvsudraba izmantošanu vakcīnās, esošajām alternatīvām un iespējām līdz 2012. gada 31. decembrim pilnībā izslēgt dzīvsudraba lietošanu vakcīnās, lai labāk aizsargātu sabiedrības veselību;

j)

rīkoties, lai līdz 2012. gada 31. decembrim īstenotu pirmo testēšanas programmu par metildzīvsudrabu zivīs un attiecīgi atjauninātu ES mēroga informēšanu par risku;

k)

īstenot pasākumus, lai turpinātu uzlabot informētību un paaugstinātu zināšanas par to, ka energoefektīvas lampas satur dzīvsudrabu un tās būtu jāsavāc pa vienai un drošā veidā, lai novērstu to saplīšanu;

l)

veicināt pasākumus, lai garantētu dzīvsudraba atlieku likvidēšanu atkritumos;

m)

nodrošināt, lai Kopienas tiesību aktos būtu paredzēts regulējums attiecībā uz kremāciju un mazu sadedzināšanas iekārtu radītajām emisijām;

n)

pastiprināt attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu to darba ņēmēju veselības aizsardzību, kuriem iespējama saskare ar dzīvsudrabu;

o)

īstenot pasākumus saistībā ar iespējamo ietekmi uz darba vietām, kas attiektos uz visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu kvalifikācijas, tādā veidā, lai būtu iespējams mazināt rūpniecības pārmaiņu ietekmi;

p)

veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka produkti, kas satur dzīvsudrabu, tiktu savākti atsevišķi un drošā veidā (tiesību aktos tas šobrīd nav paredzēts), un īstenot plaša mēroga informācijas kampaņas, lai vērstu lietotāju un patērētāju uzmanību uz dzīvsudraba elementa gaistošo un indīgo dabu.

2.   Ievads

2.1   Dzīvsudrabs un lielākā daļa tā savienojumu ir ļoti toksiskas un bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmām un cilvēka veselībai bīstamas vielas. Turklāt tā ir bioakumulatīva viela, t.i., tā var uzkrāties organismos un saglabāties dažādos pārtikas ķēdes posmos. Visbeidzot, dzīvsudrabam piemīt īpašība iztvaikot istabas temperatūrā, un tas var pārvērsties par metildzīvsudrabu, kas ir dzīvsudraba visizplatītākais, bet arī vistoksiskākais veids. Tātad dzīvsudrabs ir noturīga viela, kas spējīga izplatīties lielos attālumos, ūdenī, augsnē, gaisā vai organismos (2).

2.2   Dzīvsudraba antropogēnā izplatīšanās ir saistīta ar tā dažādo izmantojumu, proti, piejaukšana dažādiem produktiem, izmantošana konkrētos ražošanas procesos, emisija atmosfērā vai nejauša noplūde; galvenie dzīvsudraba izmantotāji (86 % no kopējā daudzuma gadā) ir hlora-sārmu rūpniecība, polimēru ķīmijas rūpniecība un zobārstniecības amalgamas ražotāji.

2.3   Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas, galvenokārt akmeņogļu dedzināšanas stacijas, rada vairāk nekā 50 % no visām dzīvsudraba emisijām (3), kas no rūpnieciskiem avotiem nonāk gaisā.

Dzīvsudraba antropogēnās noplūdes iespējamie avoti

a)

Dzīvsudrabu saturoši produkti:

—

mērinstrumenti,

—

zobārstniecības amalgamas,

—

luminiscences spuldzes, energoefektīvas spuldzes,

—

baterijas,

—

slēdži,

—

vakcīnas (Thimerosal jeb tiomersāls).

b)

Izmantošana ražošanas procesā:

—

kā katalizators polimēriem un poliuretānam,

—

hlora-sārmu ražošana,

—

zelta ieguve.

c)

Emisija atmosfērā:

—

termoelektrostacijas (ar akmeņogļu kurināmo),

—

kremācija (uzņemtais dzīvsudrabs un zobārstniecības amalgamas),

—

nepārstrādāti un sadedzināti (dzīvsudrabu saturoši) atkritumi.

d)

Nejauša noplūde:

—

rūpnieciskās noplūdes (apstrādes procesos, glabāšanas laikā u.c.).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Starptautiskā līmenī pēc ANO Vides programmas pasūtījuma 2001. gadā tika veikts pētījums par dzīvsudraba klātbūtni un ietekmi, kura rezultātā tika secināts, ka pierādījumi par dzīvsudraba ievērojami negatīvo ietekmi ir pietiekami, lai sāktu rīkoties starptautiskā mērogā (4). Pasaules valstu valdības UNEP Padomes 2009. gada februāra sanāksmē nolēma līdz 2013. gadam izstrādāt juridiski saistošu nolīgumu par dzīvsudrabu.

3.2   Komisija 2002. gada decembrī iesniedza Padomei ziņojumu par dzīvsudrabu hlora-sārmu rūpniecībā. Pēc šā ziņojuma Padome aicināja Komisiju minēto jautājumu aplūkot plašāk un izstrādāt “saskaņotu stratēģiju […] par pasākumiem, kā aizsargāt cilvēku veselību un vidi no dzīvsudraba emisijām, balstoties uz dzīvības cikla pieeju un ņemot vērā ražošanu, izmantošanu, atkritumu apstrādi un emisijas”.

3.3   Pamatojoties uz minētajām pieejām, Komisija 2005. gada 28. janvārī pieņēma Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu. Šīs stratēģijas “galvenais mērķis ir samazināt dzīvsudraba līmeni apkārtējā vidē un draudus cilvēku veselībai, īpaši saistībā ar metildzīvsudrabu zivīs” (5).

3.4   Stratēģijai ir seši virzieni (un 20 prioritāri pasākumi), lai panāktu šādu mērķu īstenošanu:

—

dzīvsudraba emisiju samazināšana;

—

dzīvsudraba lietošanas samazināšana sabiedrībā, samazinot piedāvājumu un pieprasījumu;

—

ilglaicīgu dzīvsudraba pārpalikumu un rezervju (produktiem, kurus uzglabā vai kurus vēl lieto) problēmas risināšana;

—

aizsardzība pret dzīvsudraba iedarbību;

—

izpratnes uzlabošana par dzīvsudraba problēmu un tās risinājumiem;

—

starptautiskās rīcības attiecībā uz dzīvsudrabu atbalstīšana un veicināšana.

3.5   Stratēģijā bija iekļauta klauzula par novērtējumu un pārskatīšanu 2010. gadā. Komisija 2010. gada 7. decembrī Padomei un Parlamentam nosūtīja attiecīgi pārskatīto Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu.

3.6   Vienlaikus Eiropas Ķīmikāliju aģentūra (ECHA) iesniedza priekšlikumus paplašināt ierobežojumus, kas attiecas uz dzīvsudrabu saturošiem mēraparātiem profesionālos vai rūpnieciskos lietojumos (6), pamatojoties uz REACH regulā iekļauto pārskatīšanas klauzulu. Sabiedriskā apspriešana notika 2010. gada 24. septembrī; paredzams, ka attiecīgo komiteju atzinumi atbilstoši REACH regulai Komisijai tiks iesniegti 2011. gada septembrī.

3.7   Divos atzinumos, kas publicēti saistībā ar iepriekšminētajām norisēm, EESK paudusi atbalstu Komisijas aktīvajam darbam, lai ierobežotu dzīvsudraba ražošanu un izmantošanu Eiropas Savienībā un citviet pasaulē un nodrošinātu tā drošu glabāšanu, kā arī virzību uz mērķi pilnībā pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu dažās mērierīcēs (7).

3.8   Atzinumos EESK tomēr mudināja Komisiju “pēc iespējas ātrāk īstenot arī citus tās dzīvsudraba stratēģijas elementus un izstrādāt pasākumus, lai Eiropā vēl vairāk samazinātu dzīvsudraba izmantošanu procesos un ražojumos, kā arī nodrošinātu atkritumu plūsmās sastopamā dzīvsudraba drošu apglabāšanu”, vienlaikus aicinot Komisiju nodrošināt, lai dzīvsudrabu saturošo mērierīču profesionālajiem un rūpnieciskajiem lietotājiem tiktu noteikts par pienākumu ievērot mērķi par dzīvsudraba neizplatīšanu vidē.

3.9   Vispusīgajā novērtējumā, ko veica 2010. gadā (8), un papildu dokumentos, kurus bija iesniegušas dažādās iesaistītās puses (9), uzsvērts ievērojamais progress Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu īstenošanā un ES būtiskais ieguldījums, sniedzot atbalstu starptautiskām iniciatīvām un sarunām par juridiski saistoša nolīguma izstrādi UNEP ietvaros.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu pamatā ir daži vispārēji juridiski instrumenti (piemēram, RoHS  (10), REACH, ūdens pamatdirektīva un jo īpaši direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC)), kas dažkārt pielāgoti mērķim samazināt dzīvsudrabu visā ES teritorijā:

—

ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentiem (BAT — “BREF”) un jaunās rūpniecisko emisiju direktīvas (IED) pieņemšanu tika atjauninātas un pārstrādātas septiņas direktīvas (arī IPPC), pastiprinot BAT nozīmi (jaunām iekārtām atbilstības prasība ir noteikta no 2012. gada, bet esošajām iekārtām — no 2016. gada);

—

ar Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem tika samazināts maksimāli pieļaujamais dzīvsudraba saturs salīdzinājumā ar iepriekšējo, 1991. gada direktīvu.

4.2   Īstenojot šo stratēģiju, tika izstrādāti arī citi instrumenti un noteikumi, kas izvirzīja Eiropas Savienību līderpozīcijā dzīvsudraba samazināšanas jomā pasaulē, proti,

—

metāliskā dzīvsudraba un dažu tā savienojumu un maisījumu eksporta aizliegums un drošas glabāšanas pienākums (2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1102/2008), kas stāsies spēkā 2011. gada martā;

—

Direktīva, ar ko ierobežo dzīvsudrabu saturošu plaša patēriņa mērierīču laišanu ES tirgū (aizliegums laist tirgū, izņemot gadījumus, kad uz mērierīcēm, galvenokārt porozimetriem, attiecas atbrīvojums); šī 2007. gada 25. septembrī pieņemtā direktīva pašreiz iekļauta REACH regulas XVII pielikuma 18.a ierakstā. Šobrīd notiek aizlieguma paplašināšana, lai tas attiektos arī uz profesionālajiem lietojumiem (rūpniecībā, medicīnā).

Visbeidzot, Euro-Chlor ir paredzējis līdz 2020. gadam pakāpeniski izbeigt dzīvsudraba izmantošanu hlora un sārmu rūpniecībā, noslēdzot brīvprātīgu vienošanos.

4.3   EESK uzsver būtisko nozīmi, kāda pārskatīšanas laikā ir Regulai (EK) Nr. 1102/2008, ar ko eksporta aizliegumu attiecina arī uz citiem dzīvsudraba savienojumiem un produktiem, kuri satur dzīvsudrabu, kā arī metāliskā un/vai cietinātā dzīvsudraba drošai glabāšanai.

4.4   EESK uzsver šādus punktus:

—

Vides ĢD ekspertu pētījumā BIO-IS 2010  (11) ierosināts par stratēģijas galveno mērķi izvirzīt vispārēju mērķi, proti, “aizsargāt cilvēka veselību un vidi no dzīvsudraba un tā sastāvdaļu emisijām, samazinot un, ja tas ir lietderīgi, visbeidzot likvidējot globālas antropogēnas dzīvsudraba emisijas gaisā, ūdenī un augsnē”;

—

turklāt pašlaik ir iespēja intensīvāk strādāt pie vispārējā mērķa, proti, dzīvsudraba izmantojuma samazināšanas, jo, pirmkārt, lielākajai daļai produktu un iekārtu ir dzīvsudrabu nesaturoši aizvietotāji (ar saimnieciski pieņemamām īstenošanas iespējām) un, otrkārt, lielākā daļa uzņēmumu, kuri ražo dzīvsudrabu saturošus produktus, ražo arī alternatīvus produktus, kas tādējādi ļauj:

—

mazināt to saimniecisko un sociālo ietekmi (attiecībā uz darba vietām), ko radītu dzīvsudraba izmantošanas ievērojams samazinājums,

—

uzlabot ES stāvokli novatoriskā un ekonomiskā ziņā (tehnoloģiskais progress),

—

stiprināt ES stāvokli starptautiskajās un pasaules līmeņa diskusijās, tostarp RIO+20 konferencē un ES Komisijas iniciatīvā Eiropas vides politikas ārējai dimensijai.

Briselē, 2011. gada 15. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1)  Padomes secinājumi par Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu pārskatīšanu pieņemti 2011. gada 14. martā (7774/11).

(2)  UNEP — Ķīmiskās vielas, Pasaules mēroga novērtējums par dzīvsudrabu, 2002.-2010. gada decembris.

(3)  http://prtr.ec.europa.eu/PollutantReleases.aspx.

(4)  UNEP — Ķīmiskās vielas, Pasaules mēroga novērtējums par dzīvsudrabu, 2002. gada decembris.

(5)  COM(2005) 20 galīgā redakcija.

(6)  Eiropas Ķīmikāliju aģentūra — Annex XV Restriction Report, 2010. gada jūnijs.

(7)  OV C 168, 20.7.2007., 44. lpp, – OV C 318, 23.12.2006., 115. lpp.

(8)  http://mercury.biois.com (74. lpp.).

(9)  ZMWG (Zero Mercury Working Group) www.zeromercury.org/+ EEB (Eiropas Vides birojs) www.eeb.org/.

(10)  Direktīva 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.

(11)  http://mercury.biois.com (74. lpp.)